Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0377

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 377/2014 ( 2014. gada 3. aprīlis ), ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 Dokuments attiecas uz EEZ

    OV L 122, 24.4.2014, p. 44–66 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2020; Atcelts ar 32021R0696

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/377/oj

    24.4.2014   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 122/44


    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 377/2014

    (2014. gada 3. aprīlis),

    ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 189. panta 2. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

    pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

    tā kā:

    (1)

    Globālā vides un drošības novērošana (GMES) bija Zemes novērošanas iniciatīva, ko vadīja Savienība un kas tika īstenota partnerībā ar dalībvalstīm un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). GMES aizsākumi ir meklējami 1998. gada maijā, kad iestādes, kas bija iesaistījušās kosmosa darbību izstrādē Eiropā, izdeva kopīgu paziņojumu, kas pazīstams kā “Baveno Manifesto”. Manifesto aicināja uz ilgtermiņa apņemšanos izstrādāt no kosmosa veikta vides monitoringa pakalpojumus, izmantojot un turpinot attīstīt Eiropas prasmes un tehnoloģijas. 2005. gadā Savienība izdarīja stratēģisku izvēli kopā ar EKA Eiropā attīstīt neatkarīgas Zemes novērošanas spējas, lai sniegtu pakalpojumus vides un drošības jomās.

    (2)

    Attīstot šo iniciatīvu, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 (3) tika izveidota Eiropas Zemes novērošanas programma (GMES), un paredzēti tās sākotnējo darbību īstenošanas noteikumi.

    (3)

    Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 911/2010 izveidotā programma būtu jāturpina daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam satvarā, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (4), tomēr, lai atvieglotu saziņu ar sabiedrību kopumā, akronīms “GMES” būtu jāaizstāj ar nosaukumu “Copernicus”. Komisija ir reģistrējusi preču zīmi, lai to varētu izmantot Savienības iestādes un lai to varētu licencēt citiem ieinteresētiem lietotājiem, it īpaši pamatpakalpojumu sniedzējiem.

    (4)

    Programmas Copernicus (Copernicus) pamatā ir Savienības, EKA un dalībvalstu partnerība. Tāpēc programmai vajadzētu gan balstīties uz esošajām Eiropas un valstu spējām, gan tās papildināt ar jauniem kopīgi izstrādātiem aktīviem. Lai šo pieeju īstenotu, Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar EKA un dalībvalstīm, kam pieder attiecīgi kosmosa un in situ aktīvi.

    (5)

    Lai īstenotu Copernicus mērķus, ar šo programmu būtu jānodrošina autonomas Savienības spējas veikt novērojumus no kosmosa un jāsniedz darbības pakalpojumi vides, civilās aizsardzības un civilās drošības jomās, pilnībā respektējot valstu pilnvaras attiecībā uz oficiāliem brīdinājumiem. Tai arī būtu jāizmanto pieejamie papildinošo misiju un in situ dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis. Copernicus cik vien iespējams būtu jāizmanto dalībvalstu spējas veikt novērojumus no kosmosa un sniegt pakalpojumus. Copernicus būtu jāizmanto arī Eiropas komerciālo iniciatīvu spējas, tādējādi vienlaikus veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Papildus būtu jāveicina datu pārraides optimizēšanas sistēmas, lai turpinātu pilnveidot spējas, reaģējot uz lietotāju vidū aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc gandrīz reāllaika datiem.

    (6)

    Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas tehnoloģiju izmantošanu gan vietējās iestādēs, gan mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), būtu jāveicina specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, aptverot valstu un reģionālas struktūras.

    (7)

    Copernicus mērķim vajadzētu būt šādam: vides un drošības jomā sniegt precīzu un drošticamu informāciju, kas pielāgota lietotāju vajadzībām un atbalsta citus Savienības politikas virzienus, jo īpaši saistībā ar iekšējo tirgu, transportu, vidi, enerģētiku, civilo aizsardzību un civilo drošību, sadarbību ar trešām valstīm un humāno palīdzību.

    (8)

    Copernicus būtu jāuzskata par Eiropas ieguldījumu Zemes novērošanas sistēmu globālās sistēmas (GEOSS) veidošanā; šī sistēma tiek izstrādāta Zemes novērošanas grupā (GEO).

    (9)

    Copernicus būtu jāīsteno saskaņā ar citiem attiecīgiem Savienības instrumentiem un rīcību, it īpaši saskaņā ar darbībām vides un klimata pārmaiņu jomās un instrumentiem drošības, personas datu aizsardzības, konkurētspējas un inovācijas, kohēzijas, pētniecības, transporta, konkurences un starptautiskās sadarbības jomās, un saskaņā ar Eiropas satelītu navigācijas sistēmām (Galileo un EGNOS). Copernicus datiem vajadzētu būt saskanīgiem ar dalībvalstu telpiskajiem atsauces datiem, kā arī ar Savienības telpiskās informācijas infrastruktūras īstenošanas noteikumiem un tehniskajām norādēm, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (5). Copernicus būtu jāpapildina arī kopīgā vides informācijas sistēma (SEIS), kā minēts Komisijas 2008. gada 1. februāra paziņojumā “Ceļā uz kopīgu vides informācijas sistēmu (SEIS)”, un Savienības darbības reaģēšanai ārkārtas situācijās. Copernicus vajadzētu īstenot atbilstīgi mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/98/EK (6) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, it īpaši tādos jautājumos kā pārredzamība, tādu apstākļu radīšana, kas veicina pakalpojumu attīstību, un ieguldījums saimnieciskajā izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā. Copernicus datiem un Copernicus informācijai vajadzētu būt pieejamiem brīvi un atklāti, lai atbalstītu Eiropas digitālo programmu, kā teikts Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumā “Digitālā programma Eiropai”.

    (10)

    Copernicus ir programma, kas jāīsteno saskaņā ar “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”). Tai būtu jāsniedz labums veselai virknei Savienības politikas virzienu un jāsekmē stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšana, it īpaši izstrādājot efektīvu kosmosa politiku, lai nodrošinātu rīkus dažu būtiskāko globālo uzdevumu risināšanai un lai sasniegtu mērķus saistībā ar klimata pārmaiņām un enerģijas ilgtspēju. Vienlaikus Copernicus būtu jāatbalsta Eiropas kosmosa politikas īstenošana un Eiropas tirgu izaugsme tādās jomās kā ar kosmosu saistīti dati un pakalpojumi.

    (11)

    Copernicus vajadzētu arī gūt labumu no rezultātiem, ko sniedz programma “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (7), jo īpaši no pamatprogrammā ietvertajiem pētniecības un inovācijas pasākumiem, kas paredzēti nākotnes Zemes novērošanas tehnoloģijām un lietojumiem, izmantojot attālo izpēti, gaisa un in situ tehnoloģijas un datus reaģēšanai uz lielām sabiedrības problēmām. Komisijai būtu jānodrošina, lai attiecībā uz Copernicus dažādajiem aspektiem tiktu ievērota pienācīga sinerģija, pārredzamība un skaidrība.

    (12)

    Copernicus kosmosa komponenta attīstības pamatā vajadzētu būt to iespēju analīzei, kas ir saistītas ar lietotāju mainīgo vajadzību apmierināšanu, ietverot iepirkumu no valstu/publiskām misijām un komerciāliem nodrošinātājiem Eiropā, jaunu specializētu misiju specifikācijai, starptautiskiem nolīgumiem, kas nodrošina piekļuvi misijām, kuras nerīko Eiropa, un Eiropas Zemes novērošanas tirgum.

    (13)

    Skaidrības labad un lai veicinātu izmaksu kontroli, maksimālā summa, ko Savienība piešķir Copernicus darbību īstenošanai, būtu jāsadala dažādās kategorijās. Tomēr, lai sekmētu elastīgumu un nodrošinātu Copernicus netraucētu norisi, Komisijai vajadzētu būt iespējai pārvietot finansējumu starp kategorijām.

    (14)

    Darbības pakalpojumu sniegšana ir atkarīga no Copernicus kosmosa komponenta pareizas darbības, pastāvīgas pieejamības un drošības. Nopietns drauds Copernicus kosmosa komponentam ir aizvien pieaugošais risks sadurties ar citiem satelītiem un kosmosā esošajām atlūzām. Tāpēc Copernicus darbībās būtu jāietver Copernicus kosmosa komponenta un tās darbību aizsardzība, tostarp satelītu palaišanas laikā. Šādā kontekstā samērīgu ieguldījumu izmaksu segšanā par pakalpojumiem, kas spēj nodrošināt šādu aizsardzību, varētu finansēt no Copernicus piešķirtā budžeta, ciktāl tas iespējams, stingri pārvaldot izmaksas un pilnīgi ievērojot maksimālo summu EUR 26,5 miljoni pašreizējās cenās, kas noteikta šajā regulā. Šāds ieguldījums būtu jāizmanto tikai datu un pakalpojumu nodrošināšanai un nevis infrastruktūras pirkšanai.

    (15)

    Lai uzlabotu Copernicus īstenošanu un tās ilgtermiņa plānošanu, Komisijai būtu jāpieņem gada darba programma, tostarp Copernicus mērķu sasniegšanai vajadzīgo darbību īstenošanas plāns. Minētajam īstenošanas plānam vajadzētu būt vērstam uz nākotni, un tajā būtu jāapraksta Copernicus īstenošanai nepieciešamās darbības, ņemot vērā lietotāju mainīgās vajadzības un tehnoloģiju attīstību.

    (16)

    Ņemot vērā Copernicus sarežģītību un tai piešķirtos resursus, Copernicus pakalpojumu komponenta īstenošanas pamatā vajadzētu būt tehniskām specifikācijām. Tas vienlaikus veicinātu gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Tāpēc Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpieņem un jāatjaunina visu Copernicus pakalpojumu tehniskās specifikācijas, pievēršoties tādiem aspektiem kā apjoms, arhitektūra, tehnisko pakalpojumu kopumi, orientējošs izmaksu sadalījums un plānošana, darbības rādītāji, vajadzība pēc kosmosa un in situ datiem, datu attīstība, standarti, arhivēšana un izplatīšana.

    (17)

    Ņemot vērā Copernicus sarežģītību un tai piešķirtos resursus, Copernicus kosmosa komponenta īstenošanas pamatā vajadzētu būt tehniskām specifikācijām. Tāpēc Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpieņem un jāatjaunina tehniskās specifikācijas, precizējot, kādas darbības ir jāatbalsta ar Copernicus kosmosa komponentu, un to orientējošu izmaksu sadalījumu un plānošanu. Tā kā Copernicus pamatā vajadzētu būt ieguldījumiem, ko veic Savienība, EKA un dalībvalstis Globālās vides un drošības novērošanas kontekstā, Copernicus kosmosa komponenta darbībās vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā EKA ilgtermiņa scenārija elementi, kas ir EKA sagatavots un atjaunināts dokuments, ar ko izveido Copernicus kosmosa komponenta vispārējo sistēmu.

    (18)

    Copernicus būtu jāorientē uz lietotāju, tādēļ ir nepieciešama nepārtraukta, efektīva lietotāju iesaistīšana, īpaši attiecībā uz pakalpojumu prasību definēšanu un apstiprināšanu.

    (19)

    Copernicus starptautiskā dimensija ir īpaši būtiska saistībā ar datu un informācijas apmaiņu, kā arī saistībā ar piekļuvi novērošanas infrastruktūrai. Šāda apmaiņa ir izmaksu ziņā lietderīgāka nekā datu iegādes shēmas un stiprina Copernicus globālo dimensiju.

    (20)

    Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) un pamatnolīgumos ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm ir paredzēta minēto valstu piedalīšanās Savienības programmās. Būtu jādod iespēja piedalīties arī citām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ar šādu mērķi noslēdzot starptautiskus nolīgumus.

    (21)

    Dalībvalstīm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, vajadzētu būt iespējai šajās programmās dot savu ieguldījumu.

    (22)

    Komisijai būtu jāuzņemas vispārēja atbildība par Copernicus. Tai būtu jādefinē prioritātes un jānodrošina Copernicus vispārējā koordinēšana un uzraudzība. Tam būtu jāietver arī īpaši centieni, kas palielinātu sabiedrības informētību par to, cik kosmosa programmas ir nozīmīgas Eiropas pilsoņiem. Komisijai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgi jāsniedz visa attiecīgā ar Copernicus saistītā informācija.

    (23)

    Īstenojot Copernicus, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāizmanto Eiropas starpvaldību organizācijas, ar kurām tā jau ir izveidojusi partnerību, jo īpaši EKA Copernicus kosmosa komponenta tehniskajā koordinēšanā, tā arhitektūras definēšanā, kosmosa aktīvu izstrādē un iepirkuma rīkošanā, piekļuvē datiem un specializētu misiju darbībā. Papildus minētajam Komisijai specializētu misiju veikšanā vajadzētu izmantot arī Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizāciju (EUMETSAT), ievērojot šīs organizācijas pilnvaras un lietpratību.

    (24)

    Ņemot vērā Copernicus partnerības dimensiju un lai izvairītos no tehniskās lietpratības dublēšanās, Copernicus īstenošana būtu jādeleģē vienībām, kurām ir pienācīgas tehniskās un profesionālās spējas. Šādas vienības būtu jāmudina minēto uzdevumu izpildi piemērotā līmenī darīt pieejamu konkurencei, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (8) (“Finanšu regula”).

    (25)

    Copernicus būtu jāiekļauj pakalpojumu komponents, kas nodrošina informācijas sniegšanu šādās jomās: atmosfēras monitorings, jūras vides monitorings, zemes monitorings, klimata pārmaiņu monitorings, ārkārtas situāciju pārvaldība un drošība. Copernicus it īpaši būtu jāsniedz informācija par atmosfēras stāvokli, tostarp vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā; informācija par okeānu stāvokli, tostarp izveidojot īpašu Eiropas grupu jūras vides novērošanai; informāciju, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Eiropas politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.

    (26)

    Īstenojot Copernicus pakalpojumu komponentu, ja tas ir pienācīgi pamatots ar konkrētās darbības īpašo būtību un ar īpašo lietpratību, Komisija var izmantot kompetentas vienības, piemēram, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA), Eiropas Savienības Satelītcentru (SATCEN), Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centru (ECMWF), citas attiecīgas Eiropas aģentūras, valstu struktūru grupas vai apvienības, vai jebkuru attiecīgu struktūru, kas potenciāli atbilst deleģēšanai saskaņā ar Finanšu regulu. Izvēloties vienību, būtu pienācīgi jāņem vērā izmaksu lietderība, kas tiks panākta, uzticot minētos uzdevumus, un ietekme uz šīs vienības pārvaldības struktūru, finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

    (27)

    Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ir aktīvi piedalījies ar Regulu (ES) Nr. 911/2010 izveidotajā GMES iniciatīvā un GMES sākotnējo darbību īstenošanā. Komisijai arī turpmāk, īstenojot Copernicus, būtu jāizmanto JRC zinātniskais un tehniskais atbalsts.

    (28)

    Publiskajam iepirkumam, ko rīko vienības, kam uzticēta Copernicus īstenošana, vajadzētu atbilst Savienības noteikumiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, ciktāl tas atļauts Finanšu regulā ar noteikumiem attiecībā uz publiskiem līgumiem. Specifiski pielāgojumi, kas veicami šajos noteikumos, kā arī esošo līgumu pagarināšanas kārtība, būtu jānosaka atbilstīgajos deleģēšanas nolīgumos. Būtu pirmkārt un galvenokārt jātiecas nodrošināt vislabāko cenas un vērtības attiecību, kontrolēt izmaksas, mazināt riskus, uzlabot efektivitāti un mazināt atkarību no viena piegādātāja. Būtu jānodrošina atklāta piekļuve un godīga konkurence visā piegādes ķēdē un līdzsvarotas dalības iespējas nozares visu līmeņu pārstāvjiem, tostarp jo īpaši jauniem tirgus dalībniekiem un MVU. Būtu jāizvairās no iespējamas dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un ilgstošas atkarības no viena piegādātāja. Vajadzības gadījumā būtu jātiecas izmantot vairākus piegādes avotus, lai mazinātu ar programmu saistītos riskus, nepieļautu atkarību no viena piegādātāja un nodrošinātu labāku vispārēju kontroli pār Copernicus un tās izmaksām, un grafikiem. Turklāt būtu jāsaglabā un jāveicina Eiropas rūpniecības attīstība visās zemes novērošanas jomās atbilstīgi starptautiskajiem nolīgumiem, kuros Savienība ir puse.

    (29)

    Cik vien iespējams būtu jāmazina risks, ka līgumattiecības netiek izpildītas vai tiek izpildītas slikti. Šādā nolūkā līgumslēdzējiem būtu jāpierāda līgumattiecību izpildes noturība attiecībā uz saistībām, ko tie ir uzņēmušies, un līguma ilgumu. Tādēļ līgumslēdzējām iestādēm vajadzības gadījumā būtu jāprecizē prasības, kas saistītas ar piegāžu un pakalpojumu sniegšanas drošību. Papildus minētajam, iepērkot preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem jāievēro īpaša piesardzība, līgumslēdzējas iestādes var uz šādu iepirkumu attiecināt konkrētas prasības, jo īpaši, lai nodrošinātu informācijas drošību. Attiecībā uz noteiktiem komponentiem un pakalpojumiem Savienības nozarēm būtu jādod iespēja izmantot avotus ārpus Savienības, ja tiek pierādīts, ka tiem ir būtiskas priekšrocības kvalitātes un izmaksu ziņā, tomēr ievērojot Copernicus stratēģisko nozīmi un Savienības drošības un eksporta kontroles prasības. Būtu jāizmanto publiskā sektora ieguldījumi un ražošanas nozares pieredze un zināšanas, vienlaikus nodrošinot, ka netiek pārkāpti noteikumi par konkursa procedūru.

    (30)

    Lai labāk izvērtētu produkta, pakalpojuma vai darbu, par ko izsludināts iepirkums, kopējās izmaksas, tostarp tā ilgtermiņa darbības izmaksas, iepirkuma laikā, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksas, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā kopējās izmaksas produkta, pakalpojuma vai darbu, par ko izsludināts iepirkums, lietderīgās aprites ciklā, ja tiek veikts iepirkums, kura pamatā ir kritērijs, ar ko līguma slēgšanas tiesības piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Minētajā nolūkā līgumslēdzējai iestādei būtu jāpārliecinās, ka metodika, ar ko paredzēts aprēķināt produkta, pakalpojuma vai darba lietderīgās aprites cikla izmaksas, ir skaidri minēta līguma dokumentos vai paziņojumā par līgumu un ka tā ļauj pārbaudīt pretendentu sniegtās informācijas pareizību.

    (31)

    Līgumslēdzējai iestādei būtu jāspēj atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ja vienam vai vairākiem uzņēmumiem pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus jau ir privileģēta informācija par darbībām, kas ir saistītas ar konkrēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Vajadzētu būt iespējai gan līguma slēgšanas tiesības piešķirt kā līgumu ar nosacītām stadijām, gan ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai pat noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturīga Copernicus, līgumu cenas vienmēr nevar prognozēt precīzi, un tādēļ būtu lietderīgi slēgt īpaša veida līgumus, kuros nav noteikta nemainīga galīga cena un ir iekļauti noteikumi par Savienības finanšu interešu aizsardzību.

    (32)

    Lai Copernicus saglabātu maksimālā apjomā, cik vien iespējams samazinot tehniskus un ar grafiku saistītus riskus un ar tiem saistītās izmaksas un nodrošinot ilgstošu piegādes drošību, Copernicus būtu maksimāli jāizmanto publiskā sektora iepriekšējie finansiālie un infrastruktūras ieguldījumi, kā arī pieredze un zināšanas, kas rūpniecības nozarē gūtas ar šādiem ieguldījumiem GMES. Tam jo īpaši vajadzētu attiekties uz atkārtotiem kosmosa un zemes segmentu komponentiem, ko EKA un tās dalībvalstis ir izstrādājušas saistībā ar GMES kosmosa komponenta papildprogrammu un ar Savienības finansiālu dalību. Pēdējā minētajā gadījumā līgumslēdzējai iestādei būtu pienācīgi jāapsver iespēja izmantot sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu vai tā ekvivalenta iepriekšējas publicēšanas.

    (33)

    Lai varētu ilgtspējīgi sasniegt Copernicus mērķus, ir jākoordinē dažādo Copernicus iesaistīto partneru darbības un jāizstrādā, jāizveido un jāizmanto pakalpojumu un novērošanas spējas, kas atbilst lietotāju pieprasījumam. Šajā ziņā Komisijai būtu jāpalīdz komitejai (Copernicus komiteja), lai koordinētu ieguldījumus, ko Copernicus veic Savienība, dalībvalstis un starpvaldību organizācijas, kā arī lai īstenotu koordināciju ar privāto sektoru, vislabākajā iespējamajā veidā izmantojot esošās spējas un apzinot trūkumus, kuri jānovērš Savienības līmenī. Tāpat tai būtu jāpalīdz Komisijai uzraudzīt Copernicus vienmērīgu īstenošanu. Labai publiskai pārvaldībai ir vajadzīga vienāda Copernicus vadība, ātrāka lēmumu pieņemšana un vienlīdzīga piekļuve informācijai, tāpēc pārstāvjiem no vienībām, kam uzticēti budžeta īstenošanas uzdevumi, vajadzētu būt iespējai kā novērotājiem piedalīties darbā, ko veic Copernicus komiteja, kas izveidota, lai palīdzētu Komisijai. Šo pašu iemeslu dēļ pārstāvjiem no tām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuras ar Savienību noslēgušas starptautisku nolīgumu, vajadzētu būt iespējai piedalīties Copernicus komitejas darbā, ievērojot drošības prasības un šāda nolīguma noteikumus. Šādiem pārstāvjiem komitejā nevajadzētu būt tiesībām piedalīties Copernicus komitejas balsošanas procedūrās.

    (34)

    Arī to vienību darbs, kurām Komisija ir deleģējusi īstenošanas uzdevumus, būtu jāvērtē, salīdzinot ar izpildes rādītājiem. Tas Eiropas Parlamentam un Padomei sniegtu informāciju par Copernicus darbību un Copernicus īstenošanas progresu.

    (35)

    Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1159/2013 (9) ir paredzēti licencēšanas un reģistrācijas nosacījumi GMES lietotājiem un noteikti kritēriji attiecībā uz attiecībā uz piekļuves ierobežošanu GMES datiem un GMES pakalpojumu informācijai.

    (36)

    Dati un informācija, kas sagatavoti Copernicus satvarā, būtu jādara pieejami pilnībā, atklāti un bez maksas, ievērojot atbilstīgus nosacījumus un ierobežojumus, lai veicinātu to lietošanu un kopīgošanu un lai stiprinātu Eiropas Zemes novērošanas tirgus, jo īpaši lejupējā sektorā, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu izveidi.

    (37)

    Komisijai būtu jāsadarbojas ar datu sniedzējiem, lai vienotos par trešo personu datu licencēšanas nosacījumiem ar mērķi veicināt to izmantošanu Copernicus, nodrošinot šīs regulas un piemērojamo trešo personu tiesību ievērošanu.

    (38)

    Būtu jāņem vērā tiesības uz piekļuvi Copernicus Sentinel datiem, kas piešķirtas saskaņā ar GMES kosmosa komponenta programmu, ko 2013. gada 24. septembrī apstiprināja EKA Zemes novērošanas programmas valde.

    (39)

    Copernicus ir civila programma, kura pakļauta civilai kontrolei, tāpēc prioritāte būtu jāpiešķir tādu datu iegūšanai un informācijas, tostarp augstas izšķirtspējas attēlu, sagatavošanai, kas nerada risku vai apdraudējumu Savienības vai tās dalībvalstu drošībai. Tomēr, tā kā atsevišķiem Copernicus datiem un atsevišķai Copernicus informācijai var būt nepieciešama aizsardzība, lai šīs regulas darbības jomas satvarā nodrošinātu šādas informācijas drošu apriti, visiem Copernicus dalībniekiem vajadzētu nodrošināt ES klasificētas informācijas aizsardzību tikpat lielā mērā, kā to garantē drošības noteikumi, kuri izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (10) pielikumā, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Padomes Lēmuma 2013/488/ES (11) pielikumos.

    (40)

    Ņemot vērā to, ka atsevišķi Copernicus dati un atsevišķa Copernicus informācija, tostarp augstas izšķirtspējas attēli, var ietekmēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību, pienācīgi pamatotos gadījumos Padomei vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt pasākumus, lai novērstu Savienības vai tās dalībvalstu drošības riskus un apdraudējumu.

    (41)

    Savienībai vajadzētu būt visu Copernicus satvarā radīto vai sagatavoto materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniecei. Lai pilnībā ievērotu jebkādas ar īpašumtiesībām saistītas pamattiesības, būtu jāizveido nepieciešamās attiecības ar esošajiem īpašniekiem. Būtu jāsaprot, ka šajā regulā ietvertie noteikumi par nemateriālo aktīvu īpašumtiesībām neaptver nemateriālās tiesības, kuras atbilstīgi attiecīgiem valsts tiesību aktiem nav nododamas. Saskaņā ar šo regulu un ja tas tiek uzskatīts par atbilstīgu, pamatojoties uz katra konkrētā gadījuma izvērtējumu, šādām Savienības īpašumtiesībām nebūtu jāskar Savienības iespējas minētos aktīvus darīt pieejamus trešām personām vai no tiem atbrīvoties. Konkrēti, Savienībai vajadzētu būt iespējai nodot intelektuālā īpašuma tiesības vai piešķirt licences attiecībā uz šīm tiesībām, kas izriet no Copernicus satvarā veiktā darba, lai panāktu to, ka Copernicus pakalpojumus plaši sāk izmantot lejupējie lietotāji.

    (42)

    Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, īstenojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai neatbilstīgi izlietoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar Finanšu regulu.

    (43)

    Copernicus ir sarežģīta programma, tāpēc Komisijai vajadzētu saņemt palīdzību no neatkarīgiem ekspertiem, kuri pārstāv plašas ieinteresēto personu aprindas, tostarp jo īpaši no ekspertiem, ko dalībvalstis izvirzījušas saistībā ar drošības jautājumiem, no personām, kas pārstāv attiecīgas valsts vienības, kas ir atbildīgas par kosmosu un par Copernicus lietotājiem, lai tai nodrošinātu nepieciešamo tehnisko un zinātnisko lietpratību, kā arī sniegtu starpdisciplināru un starpnozaru perspektīvu, ņemot vērā attiecīgās jau pastāvošās iniciatīvas Savienības, valstu un reģionālā līmenī.

    (44)

    Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz gada darba programmas, pakalpojumu un kosmosa komponentu tehnisko specifikāciju, drošības aspektu un pasākumu, kuru mērķis ir veicināt dalībvalstu konverģenci Copernicus datu un Copernicus informācijas izmantošanā un to piekļuvē Zemes novērošanas tehnoloģijai un izstrādei, pieņemšanu, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

    (45)

    Copernicus ir orientēta uz lietotāju, tādēļ ir nepieciešama nepārtraukta, efektīva lietotāju iesaistīšana, īpaši attiecībā uz pakalpojumu prasību definēšanu un apstiprināšanu. Lai programma būtu vērtīgāka lietotājiem, būtu aktīvi jātiecas pēc viņu ieguldījuma, pastāvīgi apspriežoties ar tiešajiem lietotājiem publiskajā un privātajā sektorā. Šādā nolūkā būtu jāizveido darba grupa (“Lietotāju forums”), lai palīdzētu Copernicus komitejai apzināt lietotāju prasības, pārbaudīt pakalpojumu atbilstību un koordinētu lietotājus publiskajā sektorā.

    (46)

    Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz darbības pakalpojumiem nepieciešamo datu prasībām, attiecībā uz noteikumiem un procedūrām, kas attiecas uz piekļuvi Copernicus datiem un Copernicus informācijai, šo datu un informācijas reģistrēšanu un lietošanu, attiecībā uz konkrētiem tehniskiem kritērijiem, kas nepieciešami, lai novērstu Copernicus datu un Copernicus informācijas pārrāvumu un attiecībā uz kritērijiem, lai ierobežotu Copernicus datu un Copernicus informācijas ieguvi vai izplatīšanu tiesību konflikta dēļ. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

    (47)

    Darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu, būtu jāuzrauga un jāvērtē, lai varētu veikt atkārtotus pielāgojumus un jaunas darbības. Novērtējumā jo īpaši vajadzētu izvērtēt to, kādu ietekmi Copernicus datu un Copernicus informācijas politika atstāj uz ieinteresētajām personām, lejupējiem lietotājiem, iespaidu uz uzņēmumiem, kā arī uz valsts un privātiem ieguldījumiem Zemes novērošanas infrastruktūrās. Novērtējumā būtu jāietver arī attiecīgu Eiropas aģentūru, piemēram, Eiropas GNSS aģentūras (GSA), iespējama iesaistīšana nākotnē. Lai panāktu maksimālus rezultātus un izmantotu kompetenci un lietpratību, kas iegūtas Copernicus īstenošanas posmos, turpmākās plānošanas vajadzībām būtu jāizskata jauni organizatoriski modeļi, nodrošinot ilgtermiņa ekonomiskās saistības.

    (48)

    Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Copernicus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas ietvers arī Eiropas mēroga spējas un būs atkarīgs no pakalpojumu koordinētas sniegšanas visās dalībvalstīs, kas jākoordinē Savienības līmenī, bet ierosinātās darbības vēriena dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

    (49)

    Ar šo regulu tiek noteikts finansējums, kas ir galvenā atsauce 2013. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (13) 17. punkta izpratnē Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējā budžeta procedūrā.

    (50)

    Ir lietderīgi šīs regulas finansēšanas laikposmu pielīdzināt finansēšanas laikposmam, kas paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra.

    (51)

    Tādēļ, lai izveidotu atbilstīgu pārvaldības un finansēšanas sistēmu un nodrošinātu pilnībā funkcionējošu Copernicus, ir arī jāatceļ Regula (ES) Nr. 911/2010. Jebkuram pasākumam, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 911/2010, būtu jāpaliek spēkā, lai nodrošinātu tā nepārtrauktību,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    I NODAĻA

    VISPĀRĒJI UN FINANŠU NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets

    Ar šo regulu tiek izveidota Copernicus – Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programma (Copernicus) – un tiek paredzēti noteikumi tās īstenošanai.

    2. pants

    Darbības joma

    1.   Copernicus ir civila, uz lietotājiem vērsta un civilai kontrolei pakļauta programma, kas izmanto esošās valstu un Eiropas spējas, ka arī nodrošina Globālās vides un drošības novērošanas programmā izveidoto darbību turpināmību.

    2.   Copernicus veido šādi komponenti:

    a)

    pakalpojumu komponents, kas nodrošina informācijas sniegšanu šādās jomās: atmosfēras monitorings, jūras vides monitorings, zemes monitorings, klimata pārmaiņas, ārkārtas situāciju pārvaldība un drošība;

    b)

    kosmosa komponents, kas a) apakšpunktā minētajās pakalpojumu jomās nodrošina ilgtspējīgus novērojumus no kosmosa;

    c)

    in situ komponents, kas a) apakšpunktā minētajās pakalpojumu jomās nodrošina saskaņotu piekļuvi novērojumiem, izmantojot gaisa, jūras un sauszemes iekārtas.

    3.   Izveido atbilstīgas saiknes un saskarnes starp 2. punktā minētajiem komponentiem.

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    1)

    “specializētas misijas” ir misijas Zemes novērošanai no kosmosa, kas paredzētas izmantošanai Copernicus un tiek veiktas šajā programmā, īpaši Sentinel misijas;

    2)

    “papildinošas misijas” ir misijas Zemes novērošanai no kosmosa, kuras nodrošina Copernicus datus, kas papildina specializēto misiju nodrošinātos datus;

    3)

    “specializētu misiju dati” ir Zemes novērošanas no kosmosa dati, kas iegūti specializētās misijās un paredzēti izmantošanai Copernicus;

    4)

    “papildinošu misiju dati” ir Zemes novērošanas no kosmosa dati, kas iegūti papildinošās misijās un licencēti vai nodrošināti izmantošanai Copernicus;

    5)

    in situ dati” ir novērošanas dati no sensoriem, kuri atrodas uz zemes, jūrā vai gaisā, kā arī atsauces dati un palīgdati, kas licencēti vai nodrošināti izmantošanai Copernicus;

    6)

    “trešo personu dati un informācija” ir ārpus Copernicus darbības jomas iegūti dati un informācija, kas nepieciešami programmas mērķu īstenošanai;

    7)

    Copernicus dati” ir specializētu misiju dati, papildinošu misiju dati un in situ dati;

    8)

    Copernicus informācija” ir informācija, kas iegūta no 5. panta 1. punktā minētajiem Copernicus pakalpojumiem pēc Copernicus datu apstrādes vai modelēšanas;

    9)

    Copernicus lietotāji” ir:

    a)

    pamatlietotāji – Savienības iestādes un struktūras, Eiropas, valstu, reģionu vai vietējas iestādes, kam uzdots noteikt, īstenot, izpildīt vai uzraudzīt sabiedriskos pakalpojumus vai politiku 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajās jomās;

    b)

    lietotāji no pētniecības jomas – universitātes vai citas pētniecības un izglītības organizācijas;

    c)

    komerciāli un privāti lietotāji;

    d)

    labdarības organizācijas, nevalstiskās organizācijas un starptautiskas organizācijas.

    4. pants

    Mērķi

    1.   Copernicus veicina šādu vispārīgo mērķu sasniegšanu:

    a)

    Zemes monitorings ar mērķi atbalstīt vides aizsardzību un civilās aizsardzības un civilās drošības centienus;

    b)

    sociālo un ekonomisko ieguvumu maksimāla palielināšana un Zemes novērošanas izmantošanas veicināšana pielietojumos un pakalpojumos, ar to atbalstot stratēģiju “Eiropa 2020” un tās mērķus – gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;

    c)

    konkurētspējīgas Eiropas kosmosa un pakalpojumu nozares attīstības veicināšana un iespēju maksimāla palielināšana Eiropas uzņēmumiem attīstīt un nodrošināt inovatīvas Zemes novērošanas sistēmas un pakalpojumus;

    d)

    autonomas piekļuves nodrošināšana zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, ar to ļaujot Eiropai panākt, ka tā var neatkarīgi pieņemt lēmumus un rīkoties;

    e)

    atbalsts Eiropas politikai un ieguldījums tajā, kā arī globālu iniciatīvu, piemēram, GEOSS, veicināšana.

    2.   Lai sasniegtu 1. punktā izklāstītos vispārīgos mērķus, Copernicus ir šādi konkrēti mērķi:

    a)

    ilgtermiņā un ilgtspējīgi sniegt pareizus un drošticamus datus un informāciju Copernicus lietotājiem, dodot iespēju sniegt 5. panta 1. punktā minētos pakalpojumus un nodrošinot atbilstību Copernicus pamatlietotāju prasībām;

    b)

    nodrošināt ilgtspējīgu un drošticamu piekļuvi datiem un informācijai no kosmosa, ko sniedz autonomas Eiropas Zemes novērošanas spējas ar saskaņotām tehniskām specifikācijām, un izmantot esošos Eiropas un valstu līdzekļus un spējas, kurus pēc vajadzības papildina;

    c)

    nodrošināt ilgtspējīgu un drošticamu piekļuvi in situ datiem, jo īpaši izmantojot esošās spējas, ko lieto Eiropas un valstu līmenī, un globālās novērošanas sistēmas un tīklus.

    3.   Šī panta 1. un 2. punktā izklāstīto mērķu sasniegšanu vērtē pēc šādiem rezultātu rādītājiem:

    a)

    Copernicus dati un Copernicus informācija, kas darīti pieejami saskaņā ar attiecīgajām pakalpojuma līmeņa nodrošināšanas prasībām attiecībā uz vidi, civilo aizsardzību un civilo drošību;

    b)

    lielāks pieprasījums pēc Copernicus datiem un Copernicus informācijas, ko vērtē pēc lietotāju skaita attīstības, datu, kuriem piekļūts, apjoma un pievienotās vērtības informācijas, kā arī pēc lejupējo pakalpojumu skaita pieauguma un pēc plašākas izplatības dalībvalstīs un Savienībā;

    c)

    Copernicus datu un Copernicus informācijas izmantojums Savienības iestādēs un struktūrās, starptautiskās organizācijās un Eiropas, valstu, reģionu vai vietējās iestādēs, tostarp izmantošanas līmenis lietotāju vidū un lietotāju apmierinātība, kā arī Savienības iedzīvotājiem radītie ieguvumi;

    d)

    Eiropas lejupējo operatoru izplatība tirgū, tostarp esošo tirgu paplašināšana un jaunu tirgu izveide, un konkurētspēja;

    e)

    Copernicus pakalpojumos izmantojamo Copernicus datu stabila pieejamība.

    5. pants

    Copernicus pakalpojumu komponents

    1.   Copernicus pakalpojumu komponentu veido šādi pakalpojumi:

    a)

    atmosfēras monitoringa pakalpojums, kam jānodrošina informācija par gaisa kvalitāti Eiropas mērogā un atmosfēras ķīmisko sastāvu globālā mērogā. Tas jo īpaši nodrošina informāciju gaisa kvalitātes monitoringa sistēmām, ko izmanto no vietējā līdz valsts līmenim, un sniedz ieguldījumu atmosfēras sastāva klimata rādītāju monitoringā, kad iespējams, ietverot saikni ar platībām, ko klāj meži;

    b)

    jūras vides monitoringa pakalpojums, kam jānodrošina informācija par okeāna fiziskās vides un jūras ekosistēmu stāvokli un dinamiku pasaules okeāna un Eiropas reģionu jūras teritorijās, atbalstot jūras drošību, sniedzot ieguldījumu atkritumu plūsmu monitoringā, jūras vides, piekrastes un polāro reģionu, kā arī jūras resursu monitoringā, kā arī meteoroloģiskajā prognozēšanā un klimata monitoringā;

    c)

    zemes monitoringa pakalpojums, kam jānodrošina informācija par zemes izmantojumu un zemes segumu, kriosfēru, klimata pārmaiņām un bioģeofizikālajiem rādītājiem, tostarp to dinamiku, atbalstot bioloģiskās daudzveidības, augsnes, iekšzemes un piekrastes ūdeņu, mežu, veģetācijas un dabas resursu vides monitoringu no globāla līdz vietējam mērogam, kā arī vides, lauksaimniecības, attīstības, enerģētikas, pilsētplānošanas, infrastruktūru un transporta politikas vispārēju īstenošanu;

    d)

    klimata pārmaiņu pakalpojums, kam jānodrošina informācija, lai palielinātu zināšanu bāzi pielāgošanās un seku mazināšanas politikas atbalstam. It īpaši tas veicina būtisko klimata rādītāju nodrošināšanu, klimata analīzes, prognozes un rādītājus laikā un telpā saistībā ar pielāgošanās un seku mazināšanas stratēģijām dažādām Savienības nozaru un sabiedriskā labuma jomām;

    e)

    ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums, kam jānodrošina informācija reaģēšanai ārkārtas situācijās saistībā ar dažāda veida katastrofām, tostarp meteoroloģiskiem apdraudējumiem, ģeofizikāliem apdraudējumiem, apzinātām un nejaušām cilvēka izraisītām katastrofām un citām humānām katastrofām, kā arī novēršanas, sagatavotības, reaģēšanas un atjaunošanas darbībām;

    f)

    drošības pakalpojums, kam jānodrošina informācija civilās drošības problēmu risināšanai Eiropā, uzlabojot krīžu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas spējas, it īpaši saistībā ar robežu un jūras novērošanu, kā arī atbalsta Savienības ārējo darbību, neskarot sadarbības kārtību, par ko varētu vienoties Komisija un dažādas kopējās ārpolitikas un drošības politikas struktūras, īpaši Eiropas Savienības Satelītcentrs.

    2.   1. punktā minēto pakalpojumu sniegšanā ņem vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, tie ir rentabli un attiecīgā gadījumā decentralizēti, Eiropas līmenī integrējot dalībvalstīs esošos kosmosa, in situ un atsauces datus un spējas, tādējādi novēršot dublēšanos. Izvairās no tādu jaunu datu iegādes, kuri dublē esošos avotus, izņemot, ja esošo vai atjaunojamo datu kopumu izmantošana nav tehniski īstenojama, rentabla vai savlaicīgi iespējama.

    Pakalpojumi īsteno stingras kvalitātes kontroles sistēmas un sniedz informāciju par pakalpojuma līmeni, tostarp tā pieejamību, drošticamību, kvalitāti un savlaicīgumu.

    3.   Lai nodrošinātu 1. punktā minēto pakalpojumu attīstību un to izmantošanu publiskajā sektorā, veic arī šādas darbības:

    a)

    izstrādes darbības ar mērķi uzlabot pakalpojumu kvalitāti un izpildījumu, tostarp to attīstību un pielāgošanu, izvairoties no darbības riskiem vai tos mazinot, kā arī izmantojot sinerģijas ar attiecīgām darbībām, piemēram, programmas “Apvārsnis 2020” darbībām;

    b)

    atbalsta darbības, proti, pasākumus ar mērķi veicināt to, ka Copernicus datus un Copernicus informāciju sāk un turpina izmantot:

    i)

    publiskās iestādes, kam uzdots noteikt, īstenot, izpildīt vai uzraudzīt sabiedriskos pakalpojumus vai politiku 1. punktā minētajās jomās. Tas ietver spēju veidošanu un standarta procedūru un instrumentu izstrādi Copernicus datu un Copernicus informācijas integrēšanai lietotāju darba plūsmās;

    ii)

    citi lietotāji un lejupējie pielietojumi. Tas ietver informēšanas, mācību un izplatīšanas darbības.

    6. pants

    Copernicus kosmosa komponents

    1.   Copernicus kosmosa komponents nodrošina novērojumus no kosmosa, kurus izmanto galvenokārt 5. panta 1. punktā minētajiem pakalpojumiem.

    2.   Copernicus kosmosa komponentu veido specializētas misijas un dati no papildinošām misijām, un tas ietver šādas darbības:

    a)

    novērojumu no kosmosa nodrošināšana, tostarp:

    i)

    specializētu misiju īstenošana, uzturēšana un darbība, tostarp satelītu uzdevumu noteikšana, satelītu uzraudzība un vadība, datu uztveršana, apstrāde, arhivēšana un izplatīšana, kā arī pastāvīga kalibrēšana un validēšana;

    ii)

    in situ datu nodrošināšana specializētu misiju novērojumu kalibrēšanai un validēšanai;

    iii)

    papildinošu misiju datu, kas papildina specializētu misiju datus, nodrošināšana, arhivēšana un izplatīšana;

    b)

    darbības, reaģējot uz lietotāju aizvien jaunām vajadzībām, tostarp:

    i)

    novērošanas trūkumu apzināšana un jaunu specializētu misiju konkretizēšana, pamatojoties uz lietotāju prasībām;

    ii)

    izstrāde ar mērķi modernizēt un papildināt specializētās misijas, tostarp jaunu attiecīgās kosmosa infrastruktūras elementu projektēšana un iegāde;

    c)

    satelītu aizsardzība pret sadursmju risku, ņemot vērā Savienības kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta satvaru;

    d)

    droša satelītu ekspluatācijas izbeigšana pēc to darbības beigām.

    7. pants

    Copernicus in situ komponents

    1.   Copernicus in situ komponents nodrošina piekļuvi in situ datiem, kurus izmanto galvenokārt 5. panta 1. punktā minētajiem Copernicus pakalpojumiem.

    In situ komponents ietver šādas darbības:

    a)

    in situ datu nodrošināšana darbības pakalpojumiem – ietverot trešo personu in situ datus starptautiskā līmenī –, izmantojot esošās spējas;

    b)

    in situ datu apkopošanas un nodrošināšanas koordinēšana un saskaņošana;

    c)

    tehnisks atbalsts Komisijai attiecībā uz pakalpojumu prasībām in situ novērošanas datiem;

    d)

    sadarbība ar in situ operatoriem, lai veicinātu to izstrādes darbību konsekvenci, kas ir saistītas ar in situ novērošanas infrastruktūru un tīkliem;

    e)

    tādu trūkumu konstatēšana in situ novērošanā, kurus nav iespējams novērst, izmantojot esošo infrastruktūru un tīklus – tostarp globālā līmenī –, un šādu trūkumu novēršana, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu.

    2.   In situ datus Copernicus izmanto saskaņā ar piemērojamām trešo personu, tostarp dalībvalstu, tiesībām un ierobežojumiem, ko piemēro šādu datu lietošanai vai atkārtotai izplatīšanai.

    3.   Saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu Finanšu regulā Komisija var in situ komponenta darbības pilnībā vai daļēji uzticēt pakalpojumu operatoriem, kas minēti šīs regulas 11. panta 1. punktā vai, ja nepieciešama vispārēja koordinēšana, Eiropas Vides aģentūrai.

    8. pants

    Finansējums

    1.   Finansējums 5., 6. un 7. pantā minēto darbību īstenošanai laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ir EUR 4 291,48 miljoni pašreizējās cenās.

    2.   Šā panta 1. punktā minēto summu sadala šādās izdevumu kategorijās pašreizējās cenās:

    a)

    5. un 7. pantā minētajām darbībām paredz EUR 897,415 miljonus;

    b)

    6. pantā minētajām darbībām paredz EUR 3 394,065 miljonus, tostarp maksimālo summu EUR 26,5 miljonus 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajām darbībām.

    3.   Komisija var pārdalīt līdzekļus starp 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām izdevumu kategorijām, nepārsniedzot 10 % no 1. punktā minētās summas. Ja pārdalīto līdzekļu kopējā summa ir lielāka par 10 % no 1. punktā minētās summas, Komisija konsultējas ar Copernicus komiteju saskaņā ar 30. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

    4.   Procentus par priekšfinansējumu, kurš pārskaitīts par budžeta netiešu izpildi atbildīgajām vienībām, piešķir darbībām, par kurām Komisija un konkrētā vienība ir noslēgušas deleģēšanas nolīgumu vai līgumu. Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu vienības, kas ir atbildīgas par budžeta netiešu izpildi, atver kontus, dodot iespēju identificēt līdzekļus un atbilstīgos procentus.

    5.   Ikgadējās apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome, ievērojot daudzgadu finanšu shēmā noteiktās robežas. Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos.

    6.   Ar Copernicus piešķirto finansējumu var segt arī tādus izdevumus, kas ir saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras ir tieši vajadzīgas Copernicus pārvaldībai un tās mērķu īstenošanai, tostarp pētījumiem, sanāksmēm, informēšanas un saziņas darbībām, kā arī izdevumus, kas ir saistīti ar IT tīkliem, kas īpaši paredzēti informācijas apstrādei un datu apmaiņai.

    7.   Komisija Copernicus īstenošanu var uzticēt vienībām, kas minētas Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Ja Copernicus budžetu izpilda, izmantojot netiešu pārvaldību, pamatojoties uz 10. panta 3. punktu vai 11. panta 1. punktu, piemēro to vienību iepirkuma noteikumus, kurām uzticēta budžeta izpilde, ciktāl tas pieļaujams saskaņā ar Finanšu regulas 60. pantu. Attiecīgajos deleģēšanas nolīgumos paredz konkrētus pielāgojumus, kas vajadzīgi šiem noteikumiem, kā arī esošo līgumu pagarināšanas kārtību.

    II NODAĻA

    COPERNICUS PĀRVALDĪBA

    9. pants

    Komisijas uzdevumi

    1.   Komisija ir vispārīgi atbildīga par Copernicus un par tās atsevišķo komponentu koordinēšanu. Tā pārvalda līdzekļus, ko piešķir saskaņā ar šo regulu, un pārrauga Copernicus īstenošanu, tostarp prioritāšu noteikšanu, lietotāju iesaistīšanu, izmaksas, grafiku, izpildi un iepirkumu.

    2.   Komisija Savienības vārdā un savā kompetences jomā pārvalda attiecības ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, nodrošinot Copernicus koordinēšanu ar darbībām valstu, Savienības un starptautiskā līmenī.

    3.   Komisija veicina koordinētus dalībvalstu ieguldījumus ar mērķi panākt pakalpojumu operatīvu sniegšanu un nepieciešamo novērošanas datu pieejamību ilgtermiņā.

    4.   Komisija atbalsta Copernicus pakalpojumu pienācīgu izstrādi un gādā par papildināmību, konsekvenci un saikni starp Copernicus un citiem atbilstīgiem Savienības politikas virzieniem, instrumentiem, programmām un darbībām, lai nodrošinātu, ka minētie politikas virzieni, instrumenti, programmas un darbības gūst labumu no Copernicus pakalpojumiem.

    5.   Komisija veicina ilgtermiņā ieguldījumiem stabilu vidi un, pieņemot lēmumus par šajā regulā iekļauto Copernicus datu pakalpojuma un Copernicus informācijas pakalpojuma produktu maiņu, apspriežas ar ieinteresētajām personām.

    6.   Komisija nodrošina, ka jebkura vienība, kam uzticēti īstenošanas uzdevumi, savus pakalpojumus sniedz visām dalībvalstīm.

    7.   Komisija saskaņā ar 31. pantu pieņem deleģētos aktus par 5. panta 1. punktā minēto Copernicus pakalpojumu komponenta attīstībai vajadzīgo datu prasību noteikšanu.

    8.   Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 30. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru attiecībā uz:

    a)

    tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz 5. panta 1. punktā minēto Copernicus pakalpojumu komponentu saistībā ar tā īstenošanu;

    b)

    tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz 6. pantā minēto Copernicus kosmosa komponentu saistībā ar tā īstenošanu un attīstību, balstoties uz lietotāju prasībām.

    9.   Komisija dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam savlaicīgi sniedz visu ar Copernicus saistīto atbilstīgo informāciju, jo īpaši tādās jomās kā riska pārvaldība, kopējās izmaksas, katra būtiska Copernicus infrastruktūras elementa gada ekspluatācijas izmaksas, grafiks, izpilde, iepirkums un intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības izvērtējums.

    10. pants

    Eiropas Kosmosa aģentūras uzdevumi

    1.   Komisija un EKA noslēdz deleģēšanas nolīgumu, ar kuru EKA tiek uzticēti šādi uzdevumi:

    a)

    nodrošināt Copernicus kosmosa komponenta tehnisko koordinēšanu;

    b)

    balstoties uz lietotāju prasībām, noteikt Copernicus kosmosa komponenta sistēmas arhitektūru un tā attīstību, ko koordinē Komisija;

    c)

    pārvaldīt piešķirtos līdzekļus;

    d)

    nodrošināt uzraudzības un kontroles procedūras;

    e)

    sagatavot jaunas specializētas misijas;

    f)

    rīkot iepirkumu par atkārtotām specializētām misijām;

    g)

    veikt specializētas misijas, izņemot tās, kuras veic EUMETSAT saskaņā ar šā panta 2. punktu;

    h)

    koordinēt shēmu piekļuvei Copernicus pakalpojumu papildinošo misiju datiem;

    i)

    rīkot iepirkumu par piekļuves tiesībām un risināt sarunas par nosacījumiem, lai izmantotu komerciālo satelītu datus, kas nepieciešami 5. panta 1. punktā minētajiem Copernicus pakalpojumiem.

    2.   Komisija un EUMETSAT noslēdz deleģēšanas nolīgumu, ar kuru EUMETSAT uztic atbildību par specializētu misiju veikšanu un piekļuves nodrošināšanu papildinošo misiju datiem, ievērojot EUMETSAT pilnvaras un lietpratību.

    3.   Deleģēšanas nolīgumus ar EKA un EUMETSAT noslēdz, balstoties uz lēmumu par deleģēšanu, ko Komisija pieņem saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu Finanšu regulā.

    4.   Saskaņā ar 60. pantu Finanšu regulā EKA un EUMETSAT attiecīgā gadījumā rīkojas kā līgumslēdzējas iestādes ar tiesībām pieņemt lēmumus, kas attiecas uz tām deleģēto ar iepirkumu saistīto uzdevumu izpildi un koordinēšanu.

    5.   Ciktāl tas nepieciešams deleģēto uzdevumu un budžeta izpildei, deleģēšanas nolīgumos paredz EKA un EUMETSAT uzticēto līdzekļu pārvaldības vispārējos nosacījumus un vajadzības gadījumā ņem vērā EKA ilgtermiņa scenāriju. Šādos nolīgumos jo īpaši nosaka darbības, kas veicamas saistībā ar sistēmas izveidi, iepirkumu un Copernicus kosmosa komponenta darbību, saistīto finansējumu, pārvaldības procedūras un uzraudzības un kontroles pasākumus, pasākumus, kurus piemēro tad, ja ir nepareizi izpildīts līgums tādās jomās kā izmaksas, grafiks, izpilde un iepirkums, kā arī noteikumus par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem.

    6.   Uzraudzības un kontroles pasākumos jo īpaši paredz izmaksu aplēses sistēmu, Komisijas sistemātisku informēšanu par izmaksām un grafiku un – ja notiek novirzīšanās no plānotā budžeta, izpildes un grafika – koriģējošus pasākumus, kas garantē darbību īstenošanu piešķirtā budžeta satvarā.

    7.   Par šā panta 3. punktā minēto deleģēšanas lēmumu apspriežas ar Copernicus komiteju saskaņā ar 30. panta 3. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru. Par deleģēšanas nolīgumiem, ko Savienība, kuru pārstāv Komisija, gatavojas slēgt ar EKA un EUMETSAT, Copernicus komiteju informē iepriekš.

    8.   Komisija informē Copernicus komiteju par iepirkuma procedūrā iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas rezultātiem un par līgumiem, ko EKA un EUMETSAT plāno slēgt ar privātā sektora subjektiem, iekļaujot arī informāciju par apakšuzņēmējiem.

    11. pants

    Pakalpojumu operatori

    1.   Ja tas ir pienācīgi pamatots ar konkrētās darbības īpašo būtību un ar esošo īpašo lietpratību, pilnvarām, darbības un pārvaldības spēju, Komisija ar deleģēšanas nolīgumiem vai līguma noteikumiem var pakalpojumu komponenta īstenošanas uzdevumus uzticēt citu starpā turpmāk uzskaitītajām vienībām:

    a)

    Eiropas Vides aģentūra (EVA);

    b)

    Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX);

    c)

    Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA);

    d)

    Eiropas Savienības Satelītcentrs (SATCEN);

    e)

    Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs (ECMWF);

    f)

    citas attiecīgas Eiropas aģentūras, valstu struktūru grupas vai apvienības.

    Deleģēšanas nolīgumus ar pakalpojumu operatoriem noslēdz, balstoties uz lēmumu par deleģēšanu, ko Komisija pieņem saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu Finanšu regulā.

    2.   Nosakot 1. punktā minētās vienības, pienācīgi ņem vērā izmaksu lietderību, ko izraisīs minēto uzdevumu uzticēšana, un ietekmi uz šo vienību pārvaldības struktūru un uz to finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

    3.   Par šā panta 1. punktā minēto deleģēšanas lēmumu apspriežas ar Copernicus komiteju saskaņā ar 30. panta 3. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru. Par deleģēšanas nolīgumiem, ko Savienība, kuru pārstāv Komisija, gatavojas slēgt ar pakalpojumu operatoriem, Copernicus komiteju informē iepriekš.

    12. pants

    Komisijas darba programma

    1.   Komisija saskaņā ar īstenošanas aktu Copernicus pieņem gada darba programmu saskaņā ar 84. pantu Finanšu regulā.

    2.   Gada darba programmā iekļauj īstenošanas plānu, kurā sīki apraksta darbības, kas ir saistītas ar 5., 6. un 7. pantā minētajiem Copernicus komponentiem, šī programma ir vērsta uz nākotni, un tajā tiek ņemtas vērā mainīgās lietotāju vajadzības un tehnoloģiju attīstība.

    3.   Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar šīs regulas 30. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    13. pants

    Sadarbība ar dalībvalstīm

    1.   Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai uzlabotu datu un informācijas savstarpējo apmaiņu un sekmētu datu izplatīšanas attīstību reģionālā un vietējā līmenī. Komisija tiecas nodrošināt to, ka Copernicus ir pieejami vajadzīgie dati un informācija. Dalībvalstu papildinošās misijas, pakalpojumu un in situ infrastruktūras ir būtisks ieguldījums Copernicus.

    2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt pasākumus, lai veicinātu Copernicus datu un Copernicus informācijas izmantošanu dalībvalstīs un atbalstītu dalībvalstu piekļuvi Zemes novērošanas tehnoloģijai un izstrādei. Šādu pasākumu rezultātā netiek kropļota brīva konkurence. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    III NODAĻA

    PUBLISKAIS IEPIRKUMS

    I IEDAĻA

    Publiskajam iepirkumam piemērojamie vispārējie noteikumi

    14. pants

    Vispārējie principi

    Neskarot 8. panta 7. punktu un pasākumus, kas jāīsteno, lai aizsargātu Savienības drošībai vai sabiedrības drošībai būtiskas intereses vai lai ievērotu Savienības eksporta kontroles prasības, uz Copernicus attiecas Finanšu regula un jo īpaši atklātas piekļuves un godīgas konkurences principi visā nozares piegādes ķēdē, konkursu rīkošana, balstoties uz pārredzamas un savlaicīgas informācijas sniegšanu, piemērojamo publiskā iepirkuma noteikumu, atlases un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju un citas attiecīgas informācijas skaidru paziņošanu, nodrošinot godīgas konkurences nosacījumus visiem iespējamiem pretendentiem.

    15. pants

    Konkrētie mērķi

    Iepirkuma procedūrā līgumslēdzējas iestādes, uzaicinot iesniegt piedāvājumus, tiecas sasniegt šādus mērķus:

    a)

    visā Savienībā veicināt iespējami plašu un atklātu visu ekonomikas dalībnieku – īpaši jaunu dalībnieku un MVU – dalību, tostarp mudinot pretendentus izmantot apakšuzņēmējus;

    b)

    novērst iespējamu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un atkarību tikai no viena piegādātāja;

    c)

    izmantot iepriekšējus publiskā sektora ieguldījumus un gūto pieredzi, kā arī pieredzi un zināšanas rūpniecības nozarē, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti konkursa procedūras noteikumi;

    d)

    vajadzības gadījumā izmantot vairākus avotus, lai nodrošinātu labāku vispārējo kontroli pār Copernicus, tās izmaksām un grafiku;

    e)

    vajadzības gadījumā ņemt vērā visas izmaksas visā produkta, pakalpojuma vai darbu, par ko izsludināts iepirkums, lietošanas ciklā.

    II IEDAĻA

    Publiskajam iepirkumam piemērojamie īpašie noteikumi

    16. pants

    Godīgas konkurences nosacījumu izveide

    Līgumslēdzēja iestāde veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus, ja kāda ekonomikas dalībnieka iepriekšēja dalība darbībās, kas ir saistītas ar konkrētā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus priekšmetu:

    a)

    var šim ekonomikas dalībniekam sniegt ievērojamas priekšrocības konfidenciālas informācijas ziņā un tādēļ var radīt šaubas par vienādas attieksmes principa ievērošanu; vai

    b)

    ietekmē normālas konkurences nosacījumus vai neitralitāti un objektivitāti līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas vai līgumu izpildes gaitā.

    Šie pasākumi nekropļo konkurenci, vai neliek šķēršļus vienādai attieksmei un to datu konfidencialitātei, kas apkopoti par uzņēmumiem, to komerciālajām attiecībām un izmaksu struktūru. Šādā kontekstā šajos pasākumos ņem vērā plānotā līguma būtību un detaļas.

    17. pants

    Informācijas drošība

    Ja līgumi ir saistīti ar klasificētu informāciju vai ja šāda informācija tajos ir nepieciešama un/vai iekļauta, līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentācijā precizē pasākumus un prasības, kas nepieciešami šādas informācijas drošības garantēšanai vajadzīgajā līmenī.

    18. pants

    Piegādes drošums

    Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentācijā precizē savas prasības attiecībā uz piegāžu un pakalpojumu sniegšanas drošumu līguma izpildes gaitā.

    19. pants

    Līgums ar nosacītām stadijām

    1.   Līgumslēdzēja iestāde līguma slēgšanas tiesības var piešķirt kā tiesības slēgt līgumu ar nosacītām stadijām.

    2.   Līgumam ar nosacītām stadijām ir viena nemainīga stadija, uz kuru attiecas budžeta saistības, no kurām izriet stingras saistības veikt darbus, piegādes vai sniegt pakalpojumus, par ko noslēgts līgums uz šo stadiju, un viena vai vairākas citas stadijas, kas ir nosacītas gan budžeta, gan izpildes ziņā. Iepirkuma procedūras dokumentos norāda uz konkrētiem elementiem, kas attiecas uz līgumu ar nosacītām stadijām. Konkrēti, šajos dokumentos norāda līguma priekšmetu, cenu vai cenas noteikšanas kārtību un darbu, piegāžu un pakalpojumu nodrošināšanas kārtību katrā stadijā.

    3.   Saistības, kas paredzētas līguma nemainīgajā daļā, ir daļa no vienota veseluma; tas pats attiecas arī uz katrā nosacītajā stadijā paredzētajām saistībām, ņemot vērā iepriekšējās stadijās paredzētās saistības.

    4.   Par katras nosacītās stadijas izpildi tiek pieņemts līgumslēdzējas iestādes lēmums, kuru darbuzņēmējam paziņo atbilstīgi līguma noteikumiem. Ja nosacītā stadija tiek apstiprināta novēloti vai netiek apstiprināta, darbuzņēmējs var saņemt kompensāciju par gaidīšanu vai atcelšanu, ja tas ir paredzēts līgumā un ievērojot tajā izklāstītos nosacījumus.

    5.   Ja attiecībā uz kādu konkrēto stadiju līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka darbi, piegādes vai pakalpojumi, par kuru izpildi šajā stadijā panākta vienošanās, nav veikti, tā var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu un izbeigt līgumu, ja tas ir paredzēts līgumā un ievērojot tajā izklāstītos nosacījumus.

    20. pants

    Izmaksu atlīdzināšanas līgumi

    1.   Ievērojot 2. punktā minētos nosacījumus, līgumslēdzēja iestāde var slēgt pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu, nepārsniedzot maksimālo cenu.

    Par šādiem līgumiem maksājamā cena ir summa, kurā ir ietverta visu to tiešo izdevumu atmaksa, kas darbuzņēmējam radušies, izpildot līgumu, piemēram, izdevumi par darbaspēku, materiāliem, patēriņa precēm un par līguma izpildei nepieciešamā aprīkojuma un infrastruktūras izmantošanu. Šīm izmaksām pieskaita vai nu fiksētu summu, kas sedz netiešās izmaksas un peļņu, vai arī summu, kas sedz netiešās izmaksas un procentus, kurus nosaka, balstoties uz mērķu sasniegšanu tādās jomās kā izpildes un piegādes grafiki.

    2.   Līgumslēdzēja iestāde var slēgt pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu, ja objektīvi nav iespējams noteikt precīzu fiksēto cenu un ja var pamatoti pierādīt, ka šāda fiksēta cena būtu nesamērīgi augsta sakarā ar līguma izpildei piemītošo nenoteiktību, jo:

    a)

    līgumā ir paredzēti ļoti sarežģīti elementi vai elementi, kuru dēļ ir jāizmanto kāda jauna tehnoloģija, un tādēļ tas ietver lielu skaitu tehnisku risku; vai

    b)

    visas darbības, par kurām tiek slēgts līgums, operatīvu iemeslu dēļ ir jāsāk nekavējoties, lai gan vēl nav iespējams pilnībā noteikt nemainīgu fiksētu cenu, tāpēc ka pastāv virkne būtisku risku vai tāpēc ka konkrētā līguma izpilde daļēji ir atkarīga no citu līgumu izpildes.

    3.   Pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līguma maksimālā cena ir maksimālā maksājamā cena. To drīkst pārsniegt tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un ar līgumslēdzējas iestādes iepriekšēju piekrišanu.

    4.   Rīkojot iepirkuma procedūru par pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu, iepirkuma procedūras dokumentācijā norāda:

    a)

    līguma veidu, proti, vai līgums ir pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgums, nepārsniedzot maksimālo cenu;

    b)

    slēdzot daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu – tos līguma elementus, uz kuriem attiecas izmaksu atlīdzināšana;

    c)

    kopējo maksimālo cenu;

    d)

    piešķiršanas kritērijus, kas vajadzīgi, lai izvērtētu provizoriskā kopējā budžeta ticamību, atlīdzināmās izmaksas, šo izmaksu noteikšanas mehānismus un peļņu, kas minēta izvērtējamajā piedāvājumā;

    e)

    veidu, kā tiek aprēķināts 1. punktā minētais pieskaitījums, ko piemēro tiešajām izmaksām;

    f)

    noteikumus un procedūras, lai saskaņā ar 5. punktā izklāstītajiem principiem noteiktu to izmaksu atbilstīgumu, kuras pretendents plāno saistībā ar līguma izpildi;

    g)

    grāmatvedības noteikumus, kas jāievēro pretendentiem;

    h)

    ja daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu maina uz līgumu ar nemainīgu fiksētu cenu – šādas maiņas parametrus.

    5.   Izmaksas, kuras darbuzņēmējs ir deklarējis pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līguma izpildes laikā, ir atbilstīgas tikai tad, ja tās:

    a)

    ir faktiski radušās līguma izpildes laikā – izņemot izmaksas par aprīkojumu, infrastruktūrām un nemateriāliem aktīviem, kas nepieciešami līguma izpildei, kuras var uzskatīt par atbilstīgām visā pirkuma vērtības apjomā;

    b)

    ir norādītas provizoriskajā budžetā, kuru var pārskatīt, veicot grozījumus sākotnējā līgumā;

    c)

    ir nepieciešamas līguma izpildei;

    d)

    izriet no līgumsaistību izpildes un attiecas uz to;

    e)

    ir identificējamas, pārbaudāmas, uzskaitītas darbuzņēmēja grāmatvedības dokumentos un ir noteiktas saskaņā ar specifikācijās un līgumā minētajiem grāmatvedības standartiem;

    f)

    atbilst piemērojamo nodokļu un sociālās jomas tiesību aktu prasībām;

    g)

    neatkāpjas no līguma nosacījumiem;

    h)

    ir samērīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu pārvaldības prasībām, jo īpaši attiecībā uz taupību un lietderību.

    Darbuzņēmējs ir atbildīgs par savu izmaksu grāmatošanu un par grāmatvedības dokumentu vai citu dokumentu pareizu glabāšanu, kas vajadzīgi, lai apliecinātu, ka izmaksas, kuras pieprasīts atlīdzināt, ir radušās saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem principiem un tiem atbilst. Izmaksas, ko darbuzņēmējs nevar pamatot, uzskata par neatbilstīgām un šādu izmaksu atlīdzināšanu noraida.

    6.   Lai nodrošinātu izmaksu atlīdzināšanas līgumu pareizu izpildi, līgumslēdzēja iestāde ir atbildīga par šādiem uzdevumiem:

    a)

    tā nosaka visreālāko iespējamo maksimālo cenu, vienlaikus nodrošinot zināmu elastību, lai ņemtu vērā tehniskas grūtības;

    b)

    tā daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu maina uz līgumu ar nemainīgu fiksētu cenu, tiklīdz līguma izpildes gaitā šādu nemainīgu fiksētu cenu ir iespējams noteikt. Šādā nolūkā tā nosaka maiņas parametrus, lai līgumu, kas noslēgts saskaņā ar izmaksu atlīdzināšanas principu, mainītu uz līgumu ar nemainīgu fiksētu cenu;

    c)

    tā ievieš uzraudzības un pārbaudes pasākumus, kas jo īpaši nodrošina provizorisku izmaksu aplēses sistēmu;

    d)

    tā nosaka piemērotus principus, instrumentus un procedūras līgumu izpildei, jo sevišķi to izmaksu atbilstības noteikšanai un pārbaudīšanai, ko darbuzņēmējs vai tā apakšuzņēmēji deklarē līguma izpildes laikā, un līgumu grozīšanai;

    e)

    tā pārliecinās, ka darbuzņēmējs un tā apakšuzņēmēji ievēro līgumā paredzētos grāmatvedības standartus un izpilda pienākumu nodrošināt grāmatvedības dokumentus, kam vajadzētu dot patiesu un skaidru priekšstatu par grāmatvedības uzskaiti;

    f)

    visā līguma izpildes gaitā tā nepārtraukti gādā par d) apakšpunktā minēto principu, instrumentu un procedūru efektivitāti.

    21. pants

    Grozījumi

    Līgumslēdzēja iestāde un darbuzņēmēji līgumu var mainīt, veicot tajā grozījumu, ja šis grozījums atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:

    a)

    tas nemaina līguma priekšmetu;

    b)

    tas neizjauc līguma ekonomisko līdzsvaru;

    c)

    ar to neievieš nosacījumus, kas – ja tie būtu sākotnēji bijuši ietverti līguma dokumentos – būtu ļāvuši piedalīties citiem pretendentiem, nevis sākotnēji pieņemtajiem, vai arī būtu ļāvuši pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto.

    22. pants

    Apakšuzņēmēji

    1.   Līgumslēdzēja iestāde prasa, lai pretendents, izsludinot konkursa procedūru atbilstīgā apakšuzņēmuma līgumu līmenī, par daļu no līguma slēgtu apakšuzņēmuma līgumu ar uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder pretendents, jo īpaši ar jauniem tirgus dalībniekiem un MVU.

    2.   To līguma daļu, par kuru līgumslēdzēja iestāde prasa slēgt apakšuzņēmuma līgumu, tā norāda kā diapazonu no minimālās līdz maksimālajai procentuālajai daļai. Nosakot šādas procentuālās daļas, tā raugās, lai procentuālās daļas būtu samērīgas ar līguma mērķi un vērtību, ņemot vērā tās nozares būtību, kurā tiek veikta konkrētā darbība, un jo īpaši – konkurences nosacījumiem un konstatētajam rūpnieciskajam potenciālam.

    3.   Ja pretendents savā piedāvājumā norāda, ka tas neplāno slēgt apakšuzņēmuma līgumu ne par vienu konkrētā līguma daļu vai ka tas plāno slēgt apakšuzņēmuma līgumu par tādu līguma daļu, kas ir mazāka par 2. punktā minētā diapazona minimālo robežu, pretendents līgumslēdzēju iestādi informē par šādas rīcības iemesliem. Līgumslēdzēja iestāde minēto informāciju iesniedz Komisijai.

    4.   Līgumslēdzēja iestāde var noraidīt apakšuzņēmējus, kurus pretendents atlasījis galvenā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas stadijā vai kurus pretendents atlasījis līguma izpildei. Līgumslēdzēja iestāde savu noraidījumu pamato rakstiski, un noraidījuma pamatā var būt tikai tie kritēriji, kas izmantoti, lai atlasītu pretendentus galvenajam līgumam.

    IV NODAĻA

    DATU UN DROŠĪBAS POLITIKA

    23. pants

    Copernicus datu un Copernicus informācijas politika

    1.   Ar Copernicus datu un Copernicus informācijas politiku, kas attiecas uz Copernicus satvarā finansētajām darbībām, palīdz īstenot 4. pantā minētos mērķus un šādus mērķus:

    a)

    veicināt Copernicus datu un Copernicus informācijas lietošanu un kopīgošanu;

    b)

    nostiprināt Eiropas Zemes novērošanas tirgus, jo īpaši lejupējo sektoru, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu izveidi;

    c)

    veicināt Copernicus datu un Copernicus informācijas ilgtspējīgu un nepārtrauktu sniegšanu;

    d)

    atbalstīt Eiropas pētniecības, tehnoloģijas un inovācijas kopienas.

    2.   Izmantojot Copernicus izplatīšanas platformas un saskaņā ar iepriekš definētiem tehniskajiem nosacījumiem specializēto misiju datus un Copernicus informāciju dara pieejamu pilnā apmērā, atvērti un bez maksas, ievērojot turpmāk minētos ierobežojumus:

    a)

    licencēšanas nosacījumi, kas attiecas uz trešo personu datiem un informāciju;

    b)

    formāti, raksturlielumi un izplatīšanas līdzekļi;

    c)

    drošības intereses un Savienības vai tās dalībvalstu ārējās attiecības;

    d)

    sistēmas, kura iegūst Copernicus datus un Copernicus informāciju, pārrāvuma risks drošības un tehnisku iemeslu dēļ;

    e)

    lietotājiem Eiropā nodrošināt uzticamu piekļuvi Copernicus datiem un Copernicus informācijai.

    24. pants

    Nosacījumi un ierobežojumi, kas attiecas uz piekļuvi Copernicus datiem un Copernicus informācijai un to lietošanu

    1.   Komisija, ievērojot trešo personu datu un informācijas politiku un neskarot noteikumus un procedūras, ko piemēro valstu vai starptautisku organizāciju kontrolē esošai kosmosa un in situ infrastruktūrai, var pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 31. pantu attiecībā uz:

    a)

    nosacījumiem un procedūrām, kas attiecas uz piekļuvi Copernicus datiem un Copernicus informācijai un šo datu un informācijas reģistrēšanu un lietošanu, ietverot izplatīšanas līdzekļus;

    b)

    konkrētiem tehniskajiem kritērijiem, kas nepieciešami, lai novērstu Copernicus datu un Copernicus informācijas pārrāvumu, ietverot piekļuves prioritāti;

    c)

    kritērijiem un procedūrām, lai ierobežotu Copernicus datu un Copernicus informācijas ieguvi vai izplatīšanu tiesību konflikta dēļ.

    2.   Komisija, ievērojot trešo personu datu un informācijas politiku un neskarot noteikumus un procedūras, ko piemēro valstu vai starptautisku organizāciju kontrolē esošai kosmosa un in situ infrastruktūrai, var pieņemt pasākumus saskaņā ar 30. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru attiecībā uz:

    a)

    tehniskajām specifikācijām specializēto misiju to datu pārraidei un lietošanai, kas pārraidīti tādiem uztvērējiem vai izmantojot speciālus platjoslas savienojumus ar tādām stacijām, kas nav daļa no Copernicus;

    b)

    tehniskajām specifikācijām Copernicus datu un Copernicus informācijas arhivēšanai.

    3.   Ievērojot šo regulu un piemērojamās trešo personu tiesības, Komisija izveido atbilstīgus licencēšanas noteikumus un procedūras, kas attiecas uz specializētu misiju datiem un Copernicus informāciju, un uz satelītu datu pārraidīšanu uztvērējiem vai izmantojot speciālus platjoslas savienojumus ar stacijām, kas nav daļa no Copernicus.

    25. pants

    Drošības interešu aizsardzība

    1.   Komisija, ņemot vērā 4. pantā minētos mērķus, izvērtē Copernicus drošības sistēmu. Šādā nolūkā Komisija izvērtē nepieciešamos drošības pasākumus, kuri jāizstrādā, lai izvairītos no jebkādiem riskiem vai apdraudējumiem attiecībā uz Savienības vai tās dalībvalstu interesēm vai drošību, jo īpaši lai nodrošinātu atbilstību principiem, kas izklāstīti Lēmumā 2001/844/EK un Lēmumā 2013/488/ES.

    2.   Uz 1. punktā minētā izvērtējuma pamata Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka nepieciešamās ar drošību saistītās tehniskās specifikācijas Copernicus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    3.   Lai definētu 2. punktā minētās drošības sistēmas tehniskās specifikācijas, Komisijai var palīdzēt neatkarīgi eksperti no dalībvalstīm.

    4.   Neatkarīgi no 2. punkta Padome pieņem pasākumus, kas veicami tajos gadījumos, kad Copernicus sniegtie dati un informācija varētu ietekmēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību.

    5.   Gadījumos, kad ES klasificēta informācija tiek radīta vai apstrādāta Copernicus satvarā, visi dalībnieki nodrošina aizsardzību tādā pašā pakāpē, kādu garantē noteikumi, kuri izklāstīti Lēmuma 2001/844/EK pielikumā un Lēmuma 2013/488/ES pielikumos.

    V NODAĻA

    DAŽĀDI

    26. pants

    Starptautiskā sadarbība

    1.   Pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, Copernicus var piedalīties šādas valstis vai starptautiskas organizācijas:

    a)

    Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti EEZ līgumā;

    b)

    kandidātvalstis, kā arī potenciālās kandidātes saskaņā ar attiecīgajiem pamatnolīgumiem vai asociācijas nolīguma protokolu, kas paredz vispārējus principus un nosacījumus šo valstu dalībai Savienības programmās;

    c)

    Šveices konfederācija, citas trešās valstis, kas nav minētas a) un b) apakšpunktā, un starptautiskas organizācijas, saskaņā ar nolīgumiem, kurus Savienība ir noslēgusi ar šādām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām atbilstoši LESD 218. pantam, kurā paredzēti nosacījumi un detalizēti to iesaistīšanās noteikumi.

    2.   Šā panta 1. punktā minētās valstis vai starptautiskās organizācijas Copernicus var sniegt finansiālu atbalstu vai ieguldījumus natūrā. Minēto finansiālo atbalstu un minētos ieguldījumus klasificē kā ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar 21. panta 2. punktu Finanšu regulā, un tie ir pieļaujami saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem nolīgumā, kas noslēgts ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju.

    3.   Ar Copernicus var pievērsties novērošanas sistēmu starptautiskai koordinācijai un ar to saistītai datu apmaiņai, lai tādējādi nostiprinātu programmas globālo dimensiju un papildināmību, ņemot vērā esošos starptautiskos nolīgumus un koordinācijas procesus.

    27. pants

    Savienības finanšu interešu aizstāvība

    1.   Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar Copernicus finansētās darbības, tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus attiecībā uz krāpšanu, korupciju un jebkurām citām nelikumīgām darbībām, veicot lietderīgas pārbaudes un, ja pārkāpumi tiek atklāti, atgūstot summas, kas izmaksātas nepamatoti, un attiecīgos gadījumos piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvos un finanšu sodus.

    2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir pilnvaras, pamatojoties uz dokumentiem, kā arī uz vietas, veikt visu to dotāciju saņēmēju, līgumslēdzēju un apakšuzņēmēju revīziju, kuri saskaņā ar Copernicus ir saņēmuši Savienības finansējumu.

    3.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (14) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15), ar mērķi konstatēt, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, vai līgumu, kurš tiek finansēts saskaņā ar Copernicus.

    4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kuri izriet no Copernicus īstenošanas, ir iekļauti noteikumi, kuros nepārprotami ir noteiktas Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

    28. pants

    Īpašumtiesības

    1.   Visu materiālo un nemateriālo aktīvu, kuri radīti vai izstrādāti saskaņā ar Copernicus, īpašnieks ir Savienība. Šajā sakarā vajadzības gadījumā attiecībā uz esošām īpašumtiesībām ar trešām personām noslēdz nolīgumus.

    2.   Noteikumi un nosacījumi saistībā ar īpašumtiesību nodošanu Savienībai tiek paredzēti 1. punktā minētajos nolīgumos.

    3.   Komisija, izmantojot attiecīgu sistēmu, nodrošina šajā pantā minēto aktīvu optimālu izmantošanu; jo īpaši tā, cik efektīvi iespējams, pārvalda ar Copernicus saistītās intelektuālā īpašuma tiesības, ņemot vērā to, ka ir jāaizsargā un jāatzīst Savienības intelektuālā īpašuma tiesības, visu iesaistīto personu intereses un ka pastāv vajadzība saskaņoti attīstīt tirgus un jaunas tehnoloģijas un nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību. Šajā nolūkā Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Copernicus noslēgtie līgumi paredz iespēju nodot vai licencēt intelektuālā īpašuma tiesības, kuras izriet no darba, kas veikts saistībā ar Copernicus.

    29. pants

    Atbalsts Komisijai

    Komisijai var palīdzēt neatkarīgi eksperti, kuri pārstāv dažādas ar Copernicus darbību saistītas jomas un plašas ieinteresēto personu aprindas, tostarp Copernicus lietotāju un par kosmosa jautājumiem atbildīgo valsts vienību pārstāvji, lai tai nodrošinātu nepieciešamo tehnisko un zinātnisko lietpratību, kā arī sniegtu starpdisciplīnu un starpnozaru perspektīvu, ņemot vērā attiecīgās jau esošās iniciatīvas Savienības, valstu un reģionālajā līmenī.

    30. pants

    Komiteju procedūra

    1.   Komisijai palīdz komiteja (“Copernicus komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

    Copernicus komiteja tiekas konkrētos sastāvos, jo īpaši saistībā ar drošības aspektiem (“Drošības padome”).

    2.   Copernicus komiteja saskaņā ar tās reglamentu kā darba grupu izveido “Lietotāju forumu”, lai sniegtu Copernicus komitejai konsultācijas par aspektiem, kas saistīti ar lietotāju prasībām.

    3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

    4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

    5.   Vienību pārstāvjus, kam uzticēta Copernicus uzdevumu izpilde, attiecīgā gadījumā novērotāju statusā iesaista Copernicus komitejas darbā, ievērojot tās reglamentā paredzētos nosacījumus.

    6.   Nolīgumos, ko Savienība slēdz atbilstīgi 26. pantam, var attiecīgā gadījumā paredzēt trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju iesaistīšanos Copernicus komitejas darbā, ievērojot tās reglamentā paredzētos nosacījumus.

    7.   Copernicus komiteja tiekas regulāri, vēlams, reizi ceturksnī. Komisija katrā sanāksmē sniedz ziņojumu par Copernicus norises gaitu. Minētajos ziņojumos sniedz vispārēju pārskatu par situāciju un attīstību saistībā ar Copernicus, jo īpaši attiecībā uz riska pārvaldību, izmaksām, norises grafiku, izpildi, iepirkumu un attiecīgajām Komisijai sniegtajām konsultācijām.

    31. pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

    2.   Pilnvaras pieņemt 9. panta 7. punktā un 24. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz Copernicus darbības laiku.

    3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta 7. punktā un 24. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Atsaukums stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

    4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

    5.   Saskaņā ar 9. panta 7. punktu un 24. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

    32. pants

    Novērtējums

    1.   Vēlākais līdz 2017. gada 31. decembrim pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu par to, kā tiek sasniegti mērķi saistībā ar visiem uzdevumiem, kurus finansē Copernicus, kādi ir to rezultāti un ietekme, to Eiropas pievienotā vērtība un resursu izmantojuma efektivitāte. Novērtējumā uzmanība tiek pievērsta tam, vai visi mērķi joprojām ir būtiski, kā arī tam, kādu ieguldījumu pasākumi sniedz saistībā ar 4. pantā aprakstītajiem mērķiem, kā darbojas organizatoriskā struktūra un kādā apjomā ir ieviesti pakalpojumi. Novērtējumā ietilpst izvērtējums par to, vai varētu iesaistīt attiecīgas Eiropas aģentūras (tostarp Eiropas GNSS aģentūru), un vajadzības gadījumā tam pievieno attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus.

    Novērtējumā jo īpaši izvērtē ietekmi, kādu Copernicus datu un Copernicus informācijas politika atstāj uz ieinteresētajām personām, lejupējiem lietotājiem, kā arī ietekmi uz uzņēmumiem un valsts un privātiem ieguldījumiem Zemes novērošanas infrastruktūrās.

    2.   Komisija 1. punktā minēto novērtējumu veic ciešā sadarbībā ar operatoriem un Copernicus lietotājiem, un pārbauda Copernicus lietderību un efektivitāti, kā arī tās devumu 4. pantā minētajiem mērķiem. Komisija šo novērtējumu rezultātus paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un vajadzības gadījumā ierosina atbilstošus pasākumus.

    3.   Ja nepieciešams, neatkarīgas vienības var palīdzēt Komisijai novērtēt metodes, kā tiek īstenoti projekti, kā arī to īstenošanas ietekmi, lai varētu izvērtēt, vai ir sasniegti mērķi, tostarp tie, kas saistīti ar vides aizsardzību.

    4.   Komisija dalībvalstij var pieprasīt nodrošināt konkrētus novērtējumus darbībām un ar tām saistītiem projektiem, kuri ir finansēti saskaņā ar šo regulu, vai attiecīgā gadījumā sniegt tai informāciju un palīdzību, kas nepieciešama, lai veiktu šādu projektu novērtēšanu.

    33. pants

    Atcelšana

    1.   Regulu (ES) Nr. 911/2010 atceļ.

    2.   Ikviens pasākums, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 911/2010, paliek spēkā.

    3.   Atsauces uz atcelto Regulu (ES) Nr. 911/2010 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

    34. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2014. gada 3. aprīlī

    Eiropas Parlamenta vārdā –

    Priekšsēdētājs

    M. SCHULZ

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    D. KOURKOULAS


    (1)  2013. gada 16. oktobra atzinums.

    (2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 24. marta lēmums.

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 911/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.).

    (4)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).

    (7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

    (8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

    (9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1159/2013 (2013. gada 12. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES), paredzot licencēšanas un reģistrācijas nosacījumus GMES lietotājiem un nosakot kritērijus attiecībā uz piekļuves ierobežošanu GMES datiem un GMES pakalpojumu informācijai (OV L 309, 19.11.2013., 1. lpp.).

    (10)  Komisijas Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.).

    (11)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

    (12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

    (13)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

    (14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

    (15)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


    PIELIKUMS

    33. pantā minētā atbilstības tabula

    Regula (ES) Nr. 911/2010

    Šī regula

    1. pants

    1. pants

    2. pants

    2., 5., 6. un 7. pants

    3. pants

    4. pants

    4., 9., 10., 11., 13. un 26. pants

    5. pants

    5., 9., 11. un 13. pants

    6. pants

    14.–22. pants

    7. pants

    9. un 26. pants

    8. pants

    8. pants

    9. pants

    23., 24. un 25. pants

    10. pants

    24. un 31. pants

    11. pants

    31. pants

    12. pants

    31. pants

    13. pants

    23., 24. un 25. pants

    14. pants

    4. un 32. pants

    15. pants

    9. un 12. pants

    16. pants

    30. pants

    17. pants

    30. pants

    18. pants

    27. pants

    19. pants

    34. pants

    Pielikums

    4. pants


    Top