28.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/243

(1)

Ņemot vērā Komisijas 2011. gada 27. jūnija dienestu darba dokumenta ar nosaukumu “Novērtējuma ziņojums – ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekme un efektivitāte” rezultātus, šķiet piemēroti saglabāt noteikumus, kas attiecas uz iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, jo valstu iestādes joprojām var ietekmēt minēto subjektu rīcību, ietverot līdzdalību to kapitālā un pārstāvniecību subjektu administratīvajās, vadības vai uzraudzības struktūrās. Vēl viens iemesls, lai turpinātu regulēt iepirkumu minētajās nozarēs, ir tirgu, kuros darbojas minēto nozaru subjekti, slēgtais raksturs, jo attiecībā uz konkrētā pakalpojuma sniegšanai vajadzīgām piegādēm tīkliem, tīklu nodrošināšanu vai tīklu ekspluatāciju dalībvalstis ir piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

(2)

Lai nodrošinātu tāda iepirkuma atvērtību konkurencei, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, būtu jāizstrādā noteikumi par iepirkuma procedūru koordinēšanu, kas attiecas uz tādiem līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principiem un jo īpaši preču brīvas aprites principam, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un tiesībām sniegt pakalpojumus, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Ņemot vērā nozaru specifiku, ko skar koordinēšana, iepirkuma procedūru koordinēšanai Savienības līmenī būtu jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība, vienlaikus nodrošinot minēto principu piemērošanu.

(3)

Attiecībā uz iepirkumu, kam ir zemāka vērtība par robežvērtību, no kuras sāk piemērot Savienības līmeņa koordinēšanas noteikumus, ieteicams vērst uzmanību uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecībā uz Līguma noteikumu un principu pareizu piemērošanu.

(4)

Stratēģijā “Eiropa 2020”, kas izklāstīta 2010. gada 3. marta Komisijas paziņojumā ar nosaukumu “Eiropa 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“Eiropa 2020 stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”), publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Minētajam nolūkam publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (5), būtu jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, jo īpaši, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopējo sabiedrības mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus.

(5)

Īstenojot šo direktīvu, būtu jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (6), jo īpaši saistībā ar saziņas līdzekļu izvēli, tehniskām specifikācijām, piešķiršanas kritērijiem un līguma izpildes nosacījumiem.

(6)

Ir lietderīgi, ka iepirkuma jēdziens ir iespējami tuvināts tam jēdzienam, ko piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (7), pienācīgi ņemot vērā nozaru īpatnības, uz ko attiecas šī direktīva.

(7)

Būtu jāatgādina, ka nekas šajā direktīvā dalībvalstīm neuzliek par pienākumu slēgt līgumus par ārpakalpojumiem vai izmantot ārpakalpojumu sniedzējus saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tās vēlas sniegt pašas vai kurus tās vēlas organizēt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav iepirkums šīs direktīvas nozīmē. Nebūtu jāaptver tādu pakalpojumu sniegšana, kuras pamatā ir normatīvie akti vai darba līgumi. Dažās dalībvalstīs tas, piemēram, varētu attiekties uz noteiktu pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, tādu kā dzeramā ūdens piegāde.

(8)

Ir arī vietā atgādināt, ka šai direktīvai nebūtu jāietekmē nedz dalībvalstu tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā, nedz arī jāattiecas nedz uz vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu liberalizāciju, kurus var sniegt vienīgi publiski vai privāti subjekti, nedz arī uz tādu publisko subjektu privatizāciju, kuri sniedz pakalpojumus.

Tāpat būtu jāatgādina, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle obligāto sociālā nodrošinājuma pakalpojumu vai citu pakalpojumu, piemēram, pasta pakalpojumu, sniegšanu organizēt vai nu kā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, vai kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai kā abu variantu kombināciju. Ir vietā precizēt, ka ar ekonomiku nesaistītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem nebūtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(9)

Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka šī direktīva neskar valsts, reģionālo un vietējo iestāžu rīcības brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, to darbības jomu un sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp jebkādus nosacījumus attiecībā uz šādu pakalpojumu kvalitāti, lai sasniegtu savus sabiedriskās politikas mērķus. Minētajai direktīvai arī nevajadzētu skart valsts, reģionālo un vietējo iestāžu tiesības saskaņā ar LESD 14. pantu un LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienoto protokolu Nr. 26 “Par sabiedriskiem pakalpojumiem sniegt, pasūtīt un finansēt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus”. Turklāt šajā direktīvā nav risināti jautājumi par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu vai par tāda atbalsta sistēmām, kuru dalībvalstis saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci piešķir jo īpaši sociālajā jomā.

(10)

Līgums būtu jāuzskata par būvdarbu līgumu tikai tad, ja tā priekšmets konkrēti attiecas uz I pielikumā uzskaitītu darbību veikšanu, pat ja minētajā līgumā paredzēts sniegt arī citus pakalpojumus, kas vajadzīgi šādu darbību realizācijai. Pakalpojumu līgumos, jo īpaši īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumu jomā, dažos apstākļos var būt paredzēta būvdarbu veikšana. Tomēr – ciktāl šādi būvdarbi ir pakārtoti galvenajam līguma priekšmetam un var izrietēt no tā vai to papildināt – tas, ka minētie būvdarbi līgumā ir paredzēti, nav iemesls atzīt šo pakalpojuma līgumu par būvdarbu līgumu.

Tomēr, ņemot vērā būvdarbu līgumu daudzveidību, līgumslēdzējiem vajadzētu spēt paredzēt iespēju projektēšanas un būvdarbu realizācijas līgumu slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķi vai kopā. Šīs direktīvas mērķis nav noteikt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu kopā vai atsevišķi.

(11)

Būves realizācija atbilstīgi prasībām, ko noteicis līgumslēdzējs, paredz to, ka attiecīgais subjekts ir veicis pasākumus nolūkā definēt būves veidu vai vismaz ir izšķiroši ietekmējis tās projektēšanu. Tam, vai darbuzņēmējs visu būvi vai tās daļu realizē pats ar saviem līdzekļiem vai to realizāciju nodrošina ar citiem līdzekļiem, nevajadzētu būt par pamatu, lai tiktu mainīta klasifikācija attiecīgajam par būvdarbu līgumu klasificētajam līgumam, kamēr vien darbuzņēmējs uzņemas tiešu vai netiešu juridiski saistošu pienākumu nodrošināt būvdarbu realizāciju.

(12)

Tādi jēdzieni kā “līgumslēdzējas iestādes” un jo īpaši “publisko tiesību subjekti” ir atkārtoti aplūkoti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Lai precizētu to, ka šīs direktīvas ratione personae darbības jomai vajadzētu palikt bez izmaiņām, ir vietā paturēt definīcijas, kuras izmantojusi pati Tiesa, un iekļaut virkni precizējumu, kas minētajā judikatūrā sniegti kā būtisks skaidrojums pašu definīciju izpratnei, bez nodoma mainīt judikatūrā izstrādāto jēdziena izpratni.

Šim nolūkam būtu jāprecizē, ka subjekts, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, kura mērķis ir gūt peļņu un kam nākas ciest savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nebūtu jāuzskata par “publisko tiesību subjektu”, jo var uzskatīt, ka vispārējām vajadzībām, kuru apmierināšanai tas izveidots vai kam tās uzdots apmierināt, ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs. Līdzīgā kārtā judikatūrā ir izskatīts arī nosacījums attiecībā uz aplūkojamā subjekta līdzekļu izcelsmi, inter alia precizējot, ka finansēt “ lielāko daļu” nozīmē būt finansētam par vairāk nekā pusi un ka šāds finansējums var ietvert maksājumus no lietotājiem, kuri ir uzlikti un tiek aprēķināti un iekasēti saskaņā ar publisko tiesību noteikumiem.

(13)

Jauktu līgumu gadījumā piemērojamie noteikumi būtu jānosaka atkarībā no līguma galvenā priekšmeta, ja līgumu veidojošās dažādās daļas objektīvi nav nodalāmas. Tādēļ būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējiem būtu jānosaka, vai dažādās daļas ir vai nav nodalāmas. Šāda precizējuma pamatā vajadzētu būt attiecīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Tas būtu nosakāms, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līgumslēdzēju paustiem vai prezumējamiem nodomiem uzskatīt, ka dažādie aspekti, kas veido jauktu līgumu, nav šķirami, nevajadzētu būt pietiekamiem, bet par tiem būtu jāsniedz objektīvi pierādījumi, ar ko tos var attaisnot un kas ļauj pamatot nepieciešamību slēgt nedalītu līgumu. Šāda pamatota nepieciešamība slēgt nedalītu līgumu varētu pastāvēt, piemēram, gadījumā, kad būvē vienu ēku, kuras vienu daļu tiešā veidā izmantos attiecīgais līgumslēdzējs, bet kādu citu daļu apsaimniekos uz koncesiju pamata, piemēram, lai sabiedrībai nodrošinātu autostāvvietas. Būtu jāprecizē, ka par pamatu nepieciešamībai slēgt nedalītu līgumu var būt gan tehniski, gan ekonomiski iemesli.

(14)

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kurus var sadalīt, līgumslēdzējiem vienmēr ir brīva izvēle piešķirt tiesības noslēgt atsevišķu līgumu attiecībā uz atsevišķām jaukta līguma daļām, un šādā gadījumā katrai atsevišķajai daļai piemērojamie noteikumi būtu jānosaka tikai atkarībā no minētā konkrētā līguma raksturlielumiem. No otras puses, ja līgumslēdzējs izvēlas iepirkumā iekļaut citus elementus, galvenajam principam, lai arī kāda nebūtu to vērtība un tiesiskais regulējums, kas citādi tiktu piemērots pievienotajiem elementiem, vajadzētu būt tādam, ka gadījumā, ja līguma slēgšanas tiesības vajadzētu piešķirt saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem – ja to piešķir pašu par sevi – šo direktīvu būtu jāturpina piemērot visam jauktajam līgumam.

(15)

Tomēr būtu jāparedz īpaši noteikumi tādiem jauktiem līgumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem, vai daļām, kas neietilpst LESD darbības jomā. Šādos gadījumos vajadzētu būt iespējai nepiemērot šo direktīvu, ar noteikumu, ka nedalīta līguma noslēgšanu pamato objektīvi iemesli un ka lēmums piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nav pieņemts tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot šo direktīvu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/81/EK (8). Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējiem nevajadzētu liegt izvēlēties dažiem jauktiem līgumiem piemērot nevis Direktīvu 2009/81/EK, bet gan šo direktīvu.

(16)

Turklāt, lai ievērotu prasības attiecībā uz vairākām darbībām, tiesības slēgt līgumus varētu piešķirt saskaņā ar dažādiem tiesiskajiem regulējumiem. Būtu jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienam līgumam, kurš paredzēts vairākām darbībām, būtu attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai līgums ir paredzēts galvenokārt. Nosakot, kurai darbībai līgums galvenokārt paredzēts, par pamatu var ņemt līgumslēdzēja analīzi par prasībām, kurām konkrētajam līgumam jāatbilst, ko līgumslēdzējs veic, lai aprēķinātu paredzamo līguma vērtību un sagatavotu iepirkuma procedūras dokumentus. Atsevišķos gadījumos, piemēram, pērkot vienu iekārtas elementu, lai veiktu darbības, par kurām informācija, kas ļauj novērtēt attiecīgo izmantošanas līmeni, būtu nepieejama, varētu būt neiespējami objektīvi noteikt, kurai darbībai galvenokārt ir paredzēts līgums. Būtu jānorāda, kādi noteikumi ir piemērojami šādos gadījumos.

(17)

Būtu jāprecizē, ka jēdzienu “ekonomikas dalībnieki” vajadzētu interpretēt plaši, lai iekļautu visas personas un/vai subjektus, kuri tirgū piedāvā būvdarbu izpildi, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no juridiskās formas, kuru tie izvēlējušies savai darbībai. Tādējādi jēdzienam “ekonomikas dalībnieks” vajadzētu ietvert uzņēmumus, filiāles, meitasuzņēmumus, partnerību, kooperatīvās sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, valsts vai privātās augstskolas un cita veida subjektus, kas nav fiziskas personas, neatkarīgi no tā, vai tās visos apstākļos ir “juridiskas personas”.

(18)

Būtu jāprecizē, ka ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp tādas, kas apvienojušās pagaidu apvienībās, var piedalīties piešķiršanas procedūrās, turklāt nav vajadzīgs, lai tām būtu kāda īpaša juridiska forma. Ciktāl tas ir nepieciešams, piemēram, ja tiek prasīta kopīga un solidāra atbildība, kad šādām grupām piešķir līguma slēgšanas tiesības, var izvirzīt prasību noformēt īpašu juridisku formu.

Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējiem būtu jāvar nepārprotami izskaidrot, kā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda šajā direktīvā izklāstītie kritēriji un prasības par kvalifikāciju un kvalifikācijas atlasi, kas ir izvirzīti ekonomikas dalībniekiem, kuri piedalās vieni paši.

Ja līgumu izpildi veic ekonomikas dalībnieku grupas, var būt nepieciešama tādu nosacījumu izvirzīšana, kas netiek prasīti no individuāliem dalībniekiem. Šādi nosacījumi, kurus vajadzētu pamatot ar objektīviem iemesliem un kuriem vajadzētu būt samērīgiem, varētu cita starpā, piemēram, būt prasība iepirkuma procedūras vajadzībām iecelt kopīgu pārstāvi vai vadošu partneri vai prasība sniegt informāciju par grupu sastāvu.

(19)

Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un iepirkuma noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt identificētiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas valsts sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar LESD 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.

(20)

Šīs direktīvas darbības jomas noteikšanas pamatā ir īpašu vai ekskluzīvu tiesību jēdziens, jo subjektiem, kas nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne valsts uzņēmumi šīs direktīvas nozīmē, direktīvas noteikumus piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz minētajām tiesībām. Tāpēc ir atbilstīgi skaidri norādīt, ka tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, it sevišķi atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un ar ko saistībā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav īpašas vai ekskluzīvas tiesības šīs direktīvas nozīmē.

Minētajiem tiesību aktiem būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (11), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (13).

Būtu arī jāprecizē, ka minētais tiesību aktu saraksts nav izsmeļošs un ka jebkāda veida tiesības, ieskaitot koncesijas, kas piešķirtas saskaņā ar citām procedūrām, kas balstītas uz objektīviem kritērijiem un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav īpašas vai ekskluzīvas tiesības šīs direktīvas ratione personae definēšanas nozīmē. Ekskluzīvo tiesību jēdziens būtu arī jāizmanto, nosakot, vai sarunu procedūras izmantošana bez konkursa iepriekšējas izsludināšanas būtu pamatojama, jo būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var veikt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks, lai aizsargātu konkrētas ekskluzīvas tiesības.

Tomēr, paturot prātā atšķirīgos šo noteikumu ratio legis, būtu jāprecizē, ka ekskluzīvu tiesību jēdzienam nav jābūt vienai un tai pašai nozīmei abos kontekstos. Būtu jāprecizē, ka subjekts, kurš ir ieguvis ekskluzīvas tiesības sniegt konkrēto pakalpojumu konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā, ievērojot procedūru, kura balstīta uz objektīviem kritērijiem un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga pārredzamība, ja tā ir privāta struktūra, pats nebūtu līgumslēdzējs, tomēr tik un tā būtu vienīgais subjekts, kam būtu tiesības sniegt konkrēto pakalpojumu minētajā apgabalā.

(21)

Daži subjekti darbojas gan siltumenerģijas, gan dzesēšanas ražošanā, pārvadē vai sadalē. Ir iespējama zināma nenoteiktība attiecībā uz to, kādi noteikumi piemērojami attiecīgi ar siltumenerģiju un dzesēšanu saistītām darbībām. Tādēļ būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm, publiskiem uzņēmumiem un privātām uzņēmējsabiedrībām, kas darbojas apkures nozarē, šo direktīvu piemēro, tomēr privātu uzņēmumu gadījumā – ar papildu nosacījumu, ka tie darbojas uz īpašu vai ekskluzīvu tiesību pamata. No otras puses, līgumslēdzējām iestādēm, kuras darbojas dzesēšanas jomā, piemēro Direktīvas 2014/24/ES noteikumus, savukārt publiskajiem uzņēmumiem un privātajiem uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai šie pēdējie darbojas uz īpašu vai ekskluzīvu tiesību pamata, – iepirkuma noteikumus nepiemēro. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas gan apkures, gan dzesēšanas līgumu veikšanai, būtu jāizskata saskaņā ar noteikumiem par līgumiem vairāku darbību veikšanai, lai noteiktu, ar kuriem iepirkuma noteikumiem, ja tādi vispār uz tiem attiecināmi, reglamentē šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(22)

Pirms paredzēt jebkādas izmaiņas šīs direktīvas un Direktīvas 2014/24/ES darbības jomā, kas attiecas uz dzesēšanas nozari, būtu jāizpēta stāvoklis šajā nozarē, lai gūtu pietiekamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz konkurences situāciju, pārrobežu iepirkumu līmeni un ieinteresēto personu viedokļiem. Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (14) piemērošanai šai nozarei varētu būt būtiska ietekme tirgus atvēršanas jomā, būtu pareizi veikt izpēti, izvērtējot direktīvas 2014/23/ES ietekmi.

(23)

Nekādā veidā nepaplašinot šīs direktīvas darbības jomu, būtu jāprecizē, ka elektroenerģijas ražošana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība ir šīs direktīvas darbības jomā, kad to attiecina uz elektroenerģijas piegādi.

(24)

Līgumslēdzēji, kas darbojas dzeramā ūdens nozarē, var arī īstenot citas ar ūdeni saistītas darbības, piemēram, projektus hidrotehniskās būvniecības, apūdeņošanas, zemes drenāžas vai notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas jomā. Šādā gadījumā līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai piemērot šajā direktīvā paredzētās iepirkuma procedūras attiecībā uz visām savām ar ūdeni saistītajām darbībām neatkarīgi no tā, par kuru “ūdens cikla” daļu ir runa. Tomēr iepirkuma noteikumi, kas ierosināti produktu piegādei, nav piemēroti ūdens iepirkšanai, jo ūdens ir jāiepērk no avotiem, kas atrodas tuvu vietai, kur to lietos.

(25)

Ir atbilstīgi izslēgt iepirkumu, ko īsteno naftas un gāzes izpētes vajadzībām, jo ir konstatēts, ka šajā nozarē pastāv tāds konkurences spiediens, ka Savienības iepirkuma noteikumos paredzētā iepirkuma disciplīna vairs nav vajadzīga. Naftas un gāzes ieguve joprojām ir šīs direktīvas darbības jomā, tāpēc iespējams, būtu nepieciešams nošķirt izpēti un ieguvi. To veicot, būtu jāapsver jēdziens “izpēte”, lai tajā iekļautu darbības, kuras tiek veiktas nolūkā pārbaudīt, vai nafta un gāze ir atrodamas konkrētā apgabalā, un ja tā ir atrodama - vai tā ir izmantojama komerciāliem mērķiem, turpretim “ieguve” būtu jāuztver kā naftas un gāzes “ražošana”. Atbilstoši iedibinātai praksei apvienošanas gadījumos ar “ražošanu” saprot arī “izbūvi”, t. i., paredzētajai ražošanai atbilstīgas infrastruktūras izveidi (naftas platformas, cauruļvadi, termināļi utt.).

(26)

Līgumslēdzējiem būtu jāizmanto visi iespējamie saskaņā ar valsts tiesību aktiem to rīcībā esošie līdzekļi, lai novērstu publiskā iepirkuma procedūru izkropļojumus, kas izriet no interešu konfliktiem. Tostarp varētu izmantot procedūras, ar ko konstatētu, novērstu un labotu interešu konfliktus.

(27)

Ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (15) jo īpaši apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (“NVI”). NVI mērķis ir izveidot līdzsvarotu tiesību un pienākumu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem, lai panāktu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas NVI 3., 4. un 5. pielikums un Vispārējās piezīmes Eiropas Savienības I papildinājumam, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzējiem minētajos nolīgumos paredzētie pienākumi būtu jāpilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas.

(28)

NVI attiecas uz līgumiem, kas pārsniedz konkrētas robežvērtības, kuras ir noteiktas NVI un izteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības. Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu, ka tās atbilst NVI noteikto robežvērtību ekvivalentiem EUR izteiksmē. Būtu jāparedz arī EUR izteikto robežvērtību periodiska pārskatīšana, lai, izmantojot tīri matemātisku darbību, tās pielāgotu EUR vērtības iespējamām svārstībām attiecībā pret minētajām speciālajām aizņēmuma tiesībām.

Bez minētajiem periodiskajiem matemātiskajiem pielāgojumiem nākamajā sarunu kārtā būtu jāizskata NVI noteikto robežvērtību palielinājuma jautājums.

Neskarot Savienības starptautiskās saistības, ir arī atbilstīgi turpināt piemērot vienas un tās pašas robežvērtības visiem līgumslēdzējiem neatkarīgi no to darbības nozares, lai izvairītos no robežvērtību daudzkāršošanas.

(29)

Būtu jāprecizē, ka līguma vērtības noteikšanai, jāņem vērā visi – gan no līgumslēdzēja, gan no trešām personām saņemtie ienākumi.

Tāpat būtu jāprecizē, ka robežvērtību noteikšanas vajadzībām līdzīgu piegāžu jēdziens būtu jāsaprot kā produkti, kas paredzēti identiskam vai līdzīgam lietojumam, piemēram, pārtikas produktu loka vai dažādu biroja mēbeļu priekšmetu piegādes. Ekonomikas dalībnieks, kas darbojas attiecīgajā jomā, šāda veida piegādes visdrīzāk veiktu kā daļu no sava parastā produktu loka.

(30)

Konkrēta iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas nolūkos būtu jāprecizē, ka iepirkuma sadalīšanu par pamatu šīs paredzamās vērtības aprēķināšanai vajadzētu atļaut izmantot tikai tad, ja to pamato ar objektīviem iemesliem. Piemēram, varētu pamatot, ka līgumslēdzēja atsevišķas struktūrvienības līmenī līguma paredzamo vērtību aprēķina tad, ja attiecīgajai struktūrvienībai par iepirkumu ir patstāvīga atbildība. Šādu pieņēmumu var izdarīt tad, ja attiecīgā atsevišķā struktūrvienība patstāvīgi veic iepirkuma procedūru un pieņem lēmumus par pirkšanu, tās rīcībā ir atsevišķa budžeta pozīcija, kas paredzēta attiecīgajiem iepirkumiem, tā slēdz līgumu neatkarīgi un finansē to no tās rīcībā esoša budžeta. Ja līgumslēdzējs tikai rīko iepirkumu decentralizētā veidā, tas nav pamatojums iepirkuma sadalīšanai.

(31)

Tā kā šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm, tā neattiecas uz iepirkumiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāprecizē, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro iepirkumam, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi.

(32)

Būtu jāatgādina, ka šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumus un citus līdzīgus alternatīvas strīdu izšķiršanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ir nolīgtas vai izraudzītas veidā, kuru nevar reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem. Būtu jāprecizē, ka šo direktīvu nepiemēro pakalpojumu līgumiem, ar ko paredz minēto pakalpojumu sniegšanu, lai kā arī tie nebūtu nosaukti valsts tiesību aktos.

(33)

Zināmu skaitu juridisko pakalpojumu sniedz pakalpojumu sniedzēji, kurus izraudzījusies dalībvalsts tiesa, saistībā ar tiem advokāti pārstāv klientus tiesvedībā, tie ir jāsniedz notāriem vai tie ir saistīti ar oficiālas varas īstenošanu. Šādus juridiskos pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ieceltas vai izvēlētas tādā veidā, ko nav iespējams reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem, piemēram, valsts prokuroru iecelšana dažās dalībvalstīs. Tādēļ minētos juridiskos pakalpojumus nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā.

(34)

Ir vietā precizēt, ka šajā direktīvā minētajam finanšu instrumentu jēdzienam ir piešķirta tāda pati nozīme, kāda tā ir citos iekšējā tirgus tiesību aktos, un, ņemot vērā, ka nesen ir izveidots Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms, būtu jānosaka, ka darbības, ko veic ar minētā instrumenta un minētā mehānisma palīdzību, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka šīs direktīvas darbības jomā nebūtu jāiekļauj aizdevumi neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju vai citām saistītām darbībām.

(35)

Būtu jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (16) 5. panta 1. punktā ir nepārprotami noteikts, ka Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK attiecīgi piemēro pakalpojumu līgumiem un publiskiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot autobusu vai tramvaju, savukārt Regula (EK) Nr. 1370/2007 attiecas uz pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot autobusu vai tramvaju. Būtu arī jāatgādina, ka regulu turpina piemērot (publiskiem) pakalpojumu līgumiem, kā arī pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot dzelzceļu vai metro. Lai precizētu saistību starp šo direktīvu un Regulu (EK) Nr. 1370/2007, būtu nepārprotami jāparedz, ka šī direktīva nebūtu piemērojama tiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu, izmantojot dzelzceļu vai metro, kuru slēgšanas tiesību piešķiršanai joprojām būtu jāpiemēro minētā regula. Ciktāl Regula (EK) Nr. 1370/2007 ļauj valsts tiesību aktos atkāpties no noteikumiem, kas ar minēto regulu paredzēti, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai turpināt savos tiesību aktos paredzēt to, ka tiesības slēgt pakalpojumu līgumus par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu vai metro, ir jāpiešķir līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ievērojot to vispārējos publiskā iepirkuma noteikumus.

(36)

Šo direktīvu nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, jo tad, ja šos pakalpojumu sniedzējus būtu jāizraugās saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām procedūrām, būtu sarežģīti saglabāt minēto organizāciju specifiku. Tomēr šo izņēmumu nevajadzētu piemērot plašāk par absolūti nepieciešamo; tāpēc būtu skaidri jānorāda, ka izņēmums nebūtu jāattiecina uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, kas saistīti ar pacientu transportēšanu. Šajā sakarā būtu arī jāprecizē, ka CPV 601. grupā “Sauszemes transporta pakalpojumi” neietilpst neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, kas ir iekļauti CPV 8514. klasē. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods Nr. 85143000-3 un kuros ietilpst tikai ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, vajadzētu piemērot īpašu režīmu, kas noteikts sociālajiem un citiem pakalpojumiem (“atvieglotu režīmu”). Tādējādi neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas jauktiem līgumiem kopumā būtu jāpiemēro arī atvieglots režīms, ja ar pacientu transportēšanu saistītu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā citu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība;

(37)

Dažos gadījumos līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzēju iestāžu apvienība var būt vienīgais konkrētā pakalpojuma avots, un saistībā ar šā pakalpojuma sniegšanu tai ir ekskluzīvas tiesības saskaņā ar normatīvajiem un publicētajiem administratīvajiem aktiem, kas atbilst LESD. Būtu jāprecizē, ka nav vajadzības šo direktīvu piemērot publisku pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai minētajai līgumslēdzējai iestādei vai to apvienībai.

(38)

Pastāv būtiska juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jāattiecas līgumiem, kas noslēgti starp līgumslēdzējām iestādēm. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tā kā šī judikatūra būtu vienlīdz piemērojama publiskā sektora iestādēm, kad tās darbojas šajā direktīvā ietvertajās nozarēs, ir atbilstīgi nodrošināt, ka gan saskaņā ar šo direktīvu, gan saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES piemēro vienus un tos pašus noteikumus un tos interpretē vienādi.

(39)

Daudzi līgumslēdzēji ir izveidoti kā ekonomiska grupa, kurā var ietilpt virkne atsevišķu uzņēmumu; bieži katram no šiem uzņēmumiem ir specializēta loma ekonomiskās grupas vispārējā kontekstā. Tāpēc ir atbilstīgi neiekļaut konkrētus pakalpojumu, piegādes un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas saistītam uzņēmumam, kam galvenā darbība ir šādu pakalpojumu, piegāžu vai būvdarbu nodrošināšana grupai, kurā tas ietilpst, nevis minēto darbību piedāvāšana tirgū. Tāpat ir atbilstīgi neiekļaut arī konkrētus pakalpojumu, piegādes un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji ar nolūku veikt darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Ieteicams tomēr nodrošināt, ka šāda neiekļaušana nerada konkurences izkropļojumus par labu uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir saistīti ar līgumslēdzējiem; ir atbilstīgi paredzēt piemērotu noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju saņemt līgumu slēgšanas tiesības bez iepirkuma izsludināšanas, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā.

(40)

Turklāt ir atbilstīgi paskaidrot to noteikumu mijiedarbību, ko piemēro publiskā sektora iestāžu sadarbībai, un noteikumiem attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu saistītiem uzņēmumiem vai saistībā ar kopuzņēmumiem.

(41)

Uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja starp līgumslēdzēju un attiecīgo uzņēmumu pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme vai ja abi ir pakļauti cita uzņēmuma dominējošai ietekmei; šajā sakarā privātā sektora līdzdalībai pašai par sevi nevajadzētu būt būtiskai. Pārbaudi, vai uzņēmums ir saistīts ar attiecīgo līgumslēdzēju, vajadzētu veikt pēc iespējas vienkārši. Līdz ar to un ņemot vērā, ka iespējama šādas tiešas vai netiešas dominējošas ietekmes noteikšana būtu jānosaka jau tad, kad lemj, vai attiecīgo uzņēmumu un subjektu gada pārskati būtu jākonsolidē, uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja to gada pārskati ir konsolidēti. Tomēr Savienības noteikumus par gada pārskatiem nepiemēro vairākos gadījumos, piemēram, iesaistīto uzņēmumu lieluma dēļ vai tāpēc, ka nav izpildīti konkrēti nosacījumi attiecībā uz to juridisko formu. Gadījumos, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (17) nav piemērojama, vajadzēs pārbaudīt, lai pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme, ņemot vērā īpašuma tiesības, finansiālo līdzdalību vai noteikumus, kas reglamentē uzņēmumus.

(42)

Būtu jāsekmē pētniecības un izstrādes programmu līdzfinansēšana no rūpniecības avotiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šī direktīva ir piemērojama tikai tad, ja nav šādas līdzfinansēšanas un ja pētniecības un izstrādes darbību iznākums nonāk pie attiecīgās līgumslēdzēja. Tam nevajadzētu izslēgt iespēju, ka minētās darbības veikušais pakalpojumu sniedzējs varētu par tām publiskot pārskatu, ja vien līgumslēdzējam paliek ekskluzīvas tiesības pētniecības un izstrādes darbību iznākumu izmantot savām vajadzībām. Tomēr fiktīvai apmaiņai ar pētniecības un izstrādes rezultātiem vai tikai simboliskai līdzdalībai pakalpojuma sniedzēja atlīdzināšanā nevajadzētu liegt piemērot šo direktīvu.

(43)

Šī direktīva nebūtu jāpiemēro ne līgumiem, kas paredzēti, lai ļautu veikt kādu darbību, uz ko attiecas šī direktīva, ne arī šādas darbības veikšanai organizētiem metu konkursiem, ja minēto darbību dalībvalstī, kurā to veic, tieši ietekmē konkurence tirgos, kam piekļuve nav ierobežota. Tādēļ ir atbilstīgi saglabāt procedūru, kas piemērojama visām nozarēm vai to daļām, uz ko attiecas šī direktīva, un kas ļaus ņemt vērā pašreizējās vai paredzamās konkurences radīšanas sekas. Šādai procedūrai būtu jārada juridiskā noteiktība attiecīgajiem subjektiem, kā arī attiecīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Savienības tiesību vienādu piemērošanu šajā jomā. Juridiskās noteiktības labad būtu jāprecizē, ka joprojām ir piemērojami visi pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās pieņemtie lēmumi par Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā izklāstīto attiecīgo noteikumu piemērošanu.

(44)

Tieša atvērtība konkurencei būtu jānovērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās konkrētās nozares konkrēto daļu īpašās iezīmes. Tomēr šo novērtējumu ierobežo piemērojamie īsie termiņi un vajadzība paļauties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju – vai nu no jau pieejamiem avotiem, vai no informācijas, kas iegūta saistībā ar 35. panta piemērošanu –, un to nevar papildināt ar laikietilpīgākām metodēm, tostarp jo īpaši attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem adresētām sabiedriskajām aptaujām. Tādējādi novērtējums, ko iespējams veikt šīs direktīvas kontekstā par atvērtību konkurencei, neskar konkurences tiesību pilnīgu piemērošanu.

(45)

Novērtējot, vai konkrēta nozare vai tās daļas ir tieši pakļautas konkurencei, būtu jāizvērtē attiecībā uz konkrētu apgabalu, kurā attiecīgie ekonomikas dalībnieki veic darbību vai tās daļas, – tā sauktais “attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus”. Tā kā minētais jēdziens ir būtisks novērtējumam, pamatojoties uz Savienības tiesību aktos esošiem jēdzieniem, būtu jāsniedz atbilstīga definīcija. Būtu arī jāprecizē, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus var nesakrist ar attiecīgās dalībvalsts teritoriju; tādēļ vajadzētu būt iespējai attiecināt lēmumus par atbrīvojuma piemērošanu tikai uz attiecīgās dalībvalsts teritorijas daļām.

(46)

Lai pieņemtu, ka konkrētais tirgus ir brīvi pieejams, par pietiekamu pamatojumu būtu jāuzskata to attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, ar kuriem padara pieejamu konkrētu nozari vai tās daļu. Šādi attiecīgie tiesību akti būtu jānorāda pielikumā, ko Komisija var atjaunināt. Veicot minētā pielikuma atjaunināšanu, Komisijai jo īpaši būtu jāņem vērā iespējamā tādu pasākumu pieņemšana, kuri rada faktisku konkurenci nozarēs, kas nav nozares, attiecībā uz kurām minētajā pielikumā jau ir minēti tiesību akti, piemēram, valsts dzelzceļu pasažieru transporta nozarē.

(47)

Ja nevar pieņemt, ka konkrētā tirgus brīva pieejamība ir radusies, īstenojot attiecīgos Savienības tiesību aktus, šāda brīva pieejamība būtu jāpierāda de jure un de facto. Ja dalībvalsts paplašina Savienības tiesību akta piemērošanu, atverot konkrētu nozari konkurencei situācijās, kas neietilpst minētā tiesību akta darbības jomā, piemēram, piemērojot Direktīvu 94/22/EK akmeņogļu nozarei vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES (18) pasažieru pakalpojumiem valsts līmenī, minētais apstāklis būtu jāņem vērā, novērtējot, vai pieejamība attiecīgajam sektoram ir brīva.

(48)

Neatkarīgām valsts iestādēm, piemēram, nozaru regulatoriem vai konkurences iestādēm, parasti ir specializēta zinātība, informācija un zināšanas, kurām būtu nozīme, novērtējot, vai konkrētā darbība vai tās daļas ir tieši pakļautas konkurencei tirgos, kam piekļuve ir neierobežota. Tādēļ attiecīgā gadījumā pieprasījumiem piemērot atbrīvojumu būtu jāpievieno vai tajos jāiekļauj jaunākā nostāja par konkurences situāciju attiecīgajā nozarē, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība.

Ja nav iesniegta paskaidrota un pamatota nostāja, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība, būs nepieciešams vairāk laika pieprasījuma piemērot atbrīvojumu izvērtēšanai. Laikposmi, kuros Komisijai jāveic šādu pieprasījumu novērtējumi, būtu tādēļ attiecīgi jāpielāgo.

(49)

Komisijai vienmēr būtu pienākums izvērtēt pieprasījumus, kuri atbilst sīki izstrādātiem noteikumiem par tādas procedūras piemērošanu, ar ko nosaka, vai konkrētā darbība vai tās daļas ir tieši pakļautas konkurencei tirgos, kam piekļuve nav ierobežota. Tomēr būtu arī jāprecizē, ka šādu pieprasījumu sarežģītības pakāpe var būt tāda, ka ne vienmēr varētu būt iespējams nodrošināt, ka noteiktajos termiņos tiek pieņemti īstenošanas akti, ar ko nosaka, vai konkrētā darbība vai tās daļas ir tieši pakļautas konkurencei tirgos, kam piekļuve nav ierobežota.

(50)

Būtu jāprecizē, ka Komisijai vajadzētu būt iespējai lūgt dalībvalstīm vai līgumslēdzējiem sniegt informāciju vai to papildināt, vai precizēt. Komisijai šīs darbības veikšanai būtu jānosaka atbilstīgs termiņš, kurā, pienācīgi ievērojot arī to, ka ir jārespektē tie termiņi, kas Komisijai noteikti īstenošanas aktu pieņemšanai, būtu jāņem vērā tādi faktori kā pieprasītās informācijas sarežģītības pakāpe un tas, vai informācija ir viegli pieejama.

(51)

Nodarbinātība un profesija veicina iekļaušanos sabiedrībā un ir galvenie elementi, kas garantē vienādas iespējas visiem. Šajā kontekstā liela nozīme var būt aizsargātām darbnīcām. Tas pats sakāms par citiem sociāliem uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir atbalstīt personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu, piemēram, bezdarbnieku, mazaizsargātu minoritāšu locekļu vai citādā ziņā sociāli atstumtu grupu, sociālo un profesionālo integrāciju vai reintegrāciju. Tomēr šādas darbnīcas vai uzņēmumi parastos konkurences apstākļos varētu nespēt iegūt līgumu slēgšanas tiesības. Tādēļ ir vietā paredzēt, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai rezervēt šādām darbnīcām vai uzņēmumiem tiesības piedalīties publisku līgumu vai konkrētu to daļu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās vai rezervēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu kontekstā.

(52)

Ņemot vērā vides, sociālo un darba tiesību jomas prasību pienācīgu integrāciju publisko iepirkumu procedūrās, jo īpaši svarīgi ir, lai dalībvalstis un līgumslēdzēji veic attiecīgus pasākumus, ar ko nodrošinātu atbilstību vides, sociālās un darba tiesību jomas pienākumiem, kurus piemēro būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā un kuri izriet no valsts un Savienības līmeņa normatīviem aktiem, dekrētiem un lēmumiem, kā arī no koplīgumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tāpat līguma izpildes laikā vajadzētu piemērot pienākumus, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, ko ratificējušas visas dalībvalstis un kas uzskaitīti XIV pielikumā. Tomēr tam nekādā veidā nevajadzētu būt par šķērsli tādu nodarbinātības noteikumu piemērošanai, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem.

Attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Savienības tiesību pamatprincipiem, jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi. Šādus attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (19) un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un lai neradītu tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem un darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm.

(53)

Būtu jāuzskata, ka pakalpojumus sniedz vietā, kurā tiek veiktas tiem raksturīgās darbības. Ja pakalpojumus sniedz attālināti (piemēram, zvanu centru pakalpojumi), tad minētos pakalpojumus būtu jāuzskata par tādiem, kurus sniedz to izpildes vietā, neatkarīgi no vietām un dalībvalstīm, kurām adresēti šie pakalpojumi.

(54)

Attiecīgos pienākumus var iekļaut līguma klauzulās. Publiskos līgumos vajadzētu būt iespējai iekļaut arī noteikumus, kas nodrošina atbilstību koplīgumiem saskaņā ar Savienības tiesībām. Šo attiecīgo pienākumu nepildīšanu varētu uzskatīt par smagu ekonomikas dalībnieka pārkāpumu, kas var novest pie šāda ekonomikas dalībnieka izslēgšanas no dalības publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

(55)

Vides, sociālo un darba tiesību noteikumu ievērošanas kontroli būtu jāveic attiecīgajās iepirkuma procedūras stadijās, piemērojot vispārīgos principus, ar ko reglamentē dalībnieku atlasi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemērojot izslēgšanas kritērijus un piemērojot noteikumus par nepamatoti lētiem piedāvājumiem. Šādiem nolūkiem nepieciešamo pārbaudi būtu jāveic saskaņā ar attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumus un pašdeklarācijas.

(56)

Nekam šajā direktīvā nevajadzētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedriskās kārtības, sabiedrības morāles, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, vai citiem vides pasākumiem, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ja minētie pasākumi atbilst LESD.

(57)

Pētniecība un inovācija, tostarp ekoinovācija un sociālā inovācija, ir daži no svarīgākajiem turpmākas izaugsmes dzinuļiem un ir Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei centrālie elementi. Līgumslēdzējiem būtu maksimāli stratēģiski jāizmanto publiskais iepirkums, lai veicinātu inovāciju. Inovatīvu produktu, būvdarbu un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot svarīgas sociālās problēmas. Tas ļauj panākt maksimāli lietderīgu līdzekļu izmantošanu, kā arī nodrošina plašākus saimnieciskus, vides un sabiedriski nozīmīgus labumus, jo tiek radītas jaunas idejas, kas īstenojas inovatīvos produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

Būtu jāatgādina, ka Komisijas 2007. gada 14. decembra paziņojumā ar nosaukumu “Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā. Inovācijas veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā” ir izklāstīta virkne iepirkuma modeļu, kas attiecas uz to pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkumu, kuri nav šīs direktīvas darbības jomā. Minētie modeļi joprojām būtu pieejami, bet šai direktīvai būtu arī jāveicina inovācijas iepirkums un jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķus.

(58)

Ņemot vērā inovācijas nozīmīgumu, līgumslēdzēji būtu jāmudina pēc iespējas biežāk ļaut iesniegt piedāvājumu variantus. Tādēļ minēto līgumslēdzēju uzmanība būtu jāvērš uz to, ka – pirms tiek norādīts, ka var iesniegt variantus, – ir nepieciešams noteikt minimālās prasības, kādām variantiem ir jāatbilst.

(59)

Gadījumos, kad nepieciešamību pēc kāda inovatīva produkta vai pakalpojuma vai inovatīvu būvdarbu izstrādes un no tās izrietošo piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojošu iegādi nevar realizēt ar tiem risinājumiem, kas jau pieejami tirgū, līgumslēdzējiem vajadzētu būt pieejamai īpašai iepirkuma procedūrai attiecībā uz līgumiem, kas ir šīs direktīvas darbības jomā. Šai īpašai iepirkuma procedūrai būtu jāļauj līgumslēdzējiem izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, inovatīvu produktu, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar noteikumu, ka šādu inovatīvu produktu vai pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām, un saistībā ar minēto iegādi nav nepieciešama atsevišķa iepirkuma procedūra. Inovācijas partnerības pamatā vajadzētu būt procedūras noteikumiem, kas piemērojami sarunu procedūrām ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, un vienīgajam līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vajadzētu būt labākajai cenas un kvalitātes attiecībai, kas ir vispiemērotākais kritērijs, lai salīdzinātu piedāvājumus par inovatīviem risinājumiem. Gan saistībā ar ļoti lieliem projektiem, gan mazākiem inovatīviem projektiem inovācijas partnerība būtu jāstrukturē tā, lai tā varētu nodrošināt nepieciešamo “tirgus pieprasījumu”, kas veicina inovatīva risinājuma izstrādi, bet neizraisa tirgus noslēgšanu. Tādēļ līgumslēdzējiem inovācijas partnerību nevajadzētu izmantot tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci. Dažos gadījumos šādas sekas varētu palīdzēt novērst, izveidojot inovācijas partnerību ar vairākiem partneriem.

(60)

Pieredze liecina, ka konkursa dialogs, kas paredzēts Direktīvā 2014/24/ES, tiek izmantots gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes nespēj noteikt, kā nodrošināt savu vajadzību apmierināšanu vai kā izvērtēt, kādus tehniskos, finansiālos vai juridiskos risinājumus tirgus var piedāvāt. Šāda situācija jo īpaši var rasties saistībā ar inovatīviem projektiem, lielu integrētu transporta infrastruktūras projektu īstenošanu, lieliem datortīkliem vai projektiem, kam vajadzīgs komplekss un strukturizēts finansējums. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāatļauj nodot šo instrumentu līgumslēdzēju rīcībā. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina iecelt projekta vadītāju, lai piešķiršanas procedūras laikā nodrošinātu labu sadarbību starp ekonomikas dalībniekiem un līgumslēdzēju iestādi.

(61)

Ņemot vērā kaitīgo ietekmi uz konkurenci, sarunu procedūras bez iepriekšēja iepirkuma izsludināšanas būtu jāizmanto tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos. Šāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad publicēšana vai nu nav iespējama ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus līgumslēdzējs nevarēja paredzēt un par kuriem tā nav vainojama, vai uz gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci vai labākus iepirkuma rezultātus, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, ir tikai viens ekonomikas dalībnieks, kas var veikt līguma izpildi. Tas tā ir mākslas darbu gadījumā, kad mākslinieka identitāte jau savas būtības dēļ nosaka paša mākslas priekšmeta unikālo raksturu un vērtību. Ekskluzivitāte var rasties arī citu iemeslu dēļ, taču tikai objektīvas ekskluzivitātes situācijas var attaisnot to, ka tiek izmantota sarunu procedūra bez iepriekšēja iepirkuma izsludināšanas, ja ekskluzivitātes situāciju nav radījis pats līgumslēdzējs saistībā ar gaidāmo iepirkuma procedūru.

Līgumslēdzējiem, kas vēlas izmantot šo izņēmumu, būtu jānorāda iemesli, kādēļ nav nekādu pamatotu alternatīvu vai aizstājēju, piemēram, izmantojot alternatīvus izplatīšanas kanālus, tostarp ārpus līgumslēdzēja dalībvalsts, vai apsverot iespēju izmantot funkcionāli līdzīgus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus.

Ja ekskluzivitātes situācija pastāv tehnisku iemeslu dēļ, tad tie ir katrā konkrētajā gadījumā precīzi jānosaka un jāpamato. Starp tiem var būt, piemēram, tas, ka nevienam citam ekonomikas dalībniekam faktiski nav tehnisko iespēju sasniegt prasītos rezultātus, vai arī nepieciešamība izmantot īpašu zinātību, rīkus vai līdzekļus, kuri ir tikai viena ekonomikas dalībnieka rīcībā. Tehniskie iemesli var izrietēt arī no īpašām sadarbspējas prasībām, kas jāizpilda, lai nodrošinātu iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu funkcionēšanu.

Visbeidzot, iepirkuma procedūra nav lietderīga gadījumos, kad piegādes tieši iegādājas preču tirgos, tostarp tirdzniecības platformās tādām precēm kā lauksaimniecības produkti un izejmateriāli un enerģētikas tirdzniecībai, kur regulētā un pārraudzītā daudzpusējā tirdzniecības struktūra pati par sevi garantē tirgus cenas.

(62)

Būtu arī jāprecizē, ka noteikumi par konfidenciālas informācijas aizsardzību nekādā veidā nerada šķēršļus tam, ka tiek publiskotas noslēgto līgumu nekonfidenciālās daļas, tostarp jebkādi to turpmāki grozījumi.

(63)

Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski vienkāršot līgumu publicēšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Tiem vajadzētu kļūt par standarta līdzekļiem saziņai un informācijas apmaiņai iepirkuma procedūrās, jo tie ievērojami palielina ekonomikas dalībnieku iespējas piedalīties iepirkuma procedūrās visā iekšējā tirgū. Šim nolūkam būtu jāpadara obligāta paziņojumu nosūtīšana elektroniskā veidā, iepirkuma procedūras dokumentu elektroniska pieejamība un – pēc 30 mēnešu pārejas posma – pilnībā elektroniska saziņa, proti, saziņa ar elektroniskajiem līdzekļiem visos procedūras posmos, ieskaitot dalības pieteikumu nosūtīšanu un jo īpaši piedāvājumu nosūtīšanu (elektroniska iesniegšana). Dalībvalstīm un līgumslēdzējiem, ja tie vēlas, vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus. Būtu arī jāprecizē, ka elektronisko saziņas līdzekļu obligātai izmantošanai saskaņā ar šo direktīvu tomēr nevajadzētu līgumslēdzējiem uzlikt pienākumu veikt piedāvājumu elektronisku apstrādi, nedz arī likt izmantot elektronisku vērtēšanu vai automātisku apstrādi. Turklāt saskaņā ar šo direktīvu pienākumam izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus nevajadzētu attiekties ne uz kādiem publiskā iepirkuma procesa elementiem pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, nedz arī uz līgumslēdzēja iekšējo saziņu.

(64)

Izņemot dažās īpašās situācijās, līgumslēdzējiem būtu jāizmanto elektroniski saziņas līdzekļi, kas nav diskriminējoši, ir vispārēji pieejami un savietojami ar vispārēji izmantotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktiem, un kas neierobežo ekonomikas dalībnieku iespējas piekļūt iepirkuma procedūrai. Izmantojot šādus saziņas līdzekļus, būtu arī pietiekami jāņem vērā to pieejamība personām ar invaliditāti. Būtu jāprecizē, ka pienākums izmantot elektroniskos līdzekļus visos iepirkuma procedūras posmos būtu nevietā, ja elektronisko līdzekļu izmantošanai būtu vajadzīgi specializēti rīki vai datņu formāti, kas nav vispārēji pieejami, nedz arī tad, ja attiecīgos paziņojumus varētu apstrādāt, tikai izmantojot specializētu biroja aprīkojumu. Tādēļ noteiktos gadījumos, kas būtu izsmeļoši jāuzskaita, līgumslēdzējiem nevajadzētu būt pienākumam prasīt iesniegšanas procesā izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Ar šo direktīvu nosaka, ka šādiem gadījumiem vajadzētu ietvert situācijas, kurās nāktos izmantot specializētu biroja aprīkojumu, kas līgumslēdzējiem nav vispārēji pieejams, piemēram, platformāta printeri. Dažās iepirkuma procedūrās iepirkuma procedūras dokumentos varētu būt noteikta prasība iesniegt fizisku vai pēc mēroga darinātu modeli, ko līgumslēdzējiem nevar iesniegt, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Šādās situācijās modelis būtu līgumslēdzējiem jānosūta pa pastu vai izmantojot citu atbilstīgu piegādātāju.

Tomēr būtu jāprecizē, ka citu saziņas līdzekļu izmantošana būtu jāatļauj tikai tiem iepirkuma procedūras elementiem, kam nav prasīti elektroniskie saziņas līdzekļi.

Ir vietā precizēt – ja tas nepieciešams tehnisku iemeslu dēļ, līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai noteikt maksimālo ierobežojumu to datņu lielumam, kuras var iesniegt.

(65)

Var būt izņēmuma gadījumi, kuros līgumslēdzējiem būtu jāatļauj neizmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, šādu saziņas līdzekļu neizmantošana ir nepieciešama, lai aizsargātu īpaši sensitīvu informāciju. Būtu jāprecizē, ka tad, ja vajadzīgo aizsardzības līmeni var nodrošināt ar elektroniskiem rīkiem, kas nav vispārēji pieejami, tad būtu jāizmanto šādi elektroniskie rīki. Tas, piemēram, varētu būt gadījumos, kad līgumslēdzēji prasa izmantot īpašus šim mērķim paredzētus drošus saziņas līdzekļus, kuriem tie piedāvā piekļūt.

(66)

Atšķirīgi tehniskie formāti vai procesi un ziņojumapmaiņas standarti var radīt potenciālus šķēršļus sadarbspējai – ne vien katrā no dalībvalstīm, bet arī jo īpaši starp dalībvalstīm. Piemēram, lai piedalītos iepirkuma procedūrā, kurā ir atļauts vai prasīts izmantot elektroniskos katalogus, kas ir formāts informācijas iesniegšanai un organizēšanai visiem iesaistītajiem pretendentiem vienotā veidā, ko var elektroniski apstrādāt, ekonomikas dalībniekiem, ja nebūtu standartizācijas, būtu savi katalogi jāpielāgo katrai iepirkuma procedūrai, kas nozīmētu ļoti līdzīgas informācijas sniegšanu atšķirīgos formātos atkarībā no attiecīgo līgumslēdzēju specifikācijām. Tādējādi kataloga formātu standartizēšana uzlabotu sadarbspējas līmeni, palielinātu efektivitāti un arī samazinātu pūliņus, kas vajadzīgi no ekonomikas dalībnieku puses.

(67)

Apsverot, vai ir nepieciešams nodrošināt vai palielināt sadarbspēju starp atšķirīgiem tehniskajiem formātiem vai procesiem un ziņojumapmaiņas standartiem, padarot par obligātu konkrētu standartu izmantošanu, un, ja tā, tad, kurus standartus likt izmantot, Komisijai vajadzētu pilnībā ņemt vērā attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus. Tai būtu arī jāapsver, cik plaši kādu konkrētu standartu ekonomikas dalībnieki un līgumslēdzēji jau izmanto praksē un cik labi tas ir darbojies. Pirms padarīt kāda konkrēta standarta izmantošanu par obligātu, Komisijai vajadzētu arī rūpīgi apsvērt izmaksas, ko tas varētu radīt, jo īpaši saistībā ar pastāvošo e-iepirkuma risinājumu pielāgošanu, ieskaitot infrastruktūru, procesus vai programmatūru.

Ja attiecīgos standartus nav izstrādājusi kāda starptautiska, Eiropas vai valsts standartizācijas organizācija, tiem būtu jāatbilst prasībām, kas piemērojamas IKT standartiem, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (20).

(68)

Pirms noteikt drošības līmeni, kas vajadzīgs elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, kuri izmantojami dažādajos piešķiršanas procedūras posmos, dalībvalstīm un līgumslēdzējiem būtu jāizvērtē proporcionalitāte starp, no vienas puses, prasībām, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu pareizu un uzticamu attiecīgā paziņojuma nosūtītāju identificēšanu, kā arī tā satura integritāti, un, no otras puses, problēmu rašanās risku, piemēram, situācijas, kad paziņojumus sūta kāds cits sūtītājs, nevis tas, kas norādīts. Ja nekas cits nemainās, tas nozīmētu, ka drošības līmenis, kas vajadzīgs, piemēram, e-pastam, ar ko lūdz apstiprināt precīzu adresi, kurā notiks informatīva sanāksme, nebūtu jānosaka tādā pašā līmenī kā pašam piedāvājumam, kas uzskatāms par saistošu oferti no ekonomikas dalībnieka puses. Līdzīgā kārtā proporcionalitātes izvērtēšanas rezultātā varētu pazemināt drošības līmeni, kas nepieciešams saistībā ar elektronisko katalogu atkārtotu iesniegšanu vai piedāvājumu iesniegšanu “minikonkursos”, kurus rīko saskaņā ar pamatnolīgumu, vai saistībā ar piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem.

(69)

Lai gan tādiem iepirkuma procedūras būtiskiem elementiem kā iepirkuma procedūras dokumenti, dalības pieteikumi, ieinteresētības apstiprinājums un piedāvājumi vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, citādā ziņā joprojām vajadzētu būt iespējamai mutiskai saziņai ar ekonomikas dalībniekiem, ar noteikumu, ka tās saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, kas ļauj pārbaudīt, vai tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips. Konkrētāk, ir īpaši svarīgi, lai mutiska saziņa ar pretendentiem, kura varētu ietekmēt piedāvājumu saturu un vērtēšanu, tiktu dokumentēta pietiekami plaši un ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, ar rakstiskām piezīmēm vai audioierakstiem, vai saziņas galveno aspektu kopsavilkumiem.

(70)

Savienības publisko iepirkumu tirgos vērojama spēcīga tendence, proti, publisko iepirkumu rīkotāji cenšas apvienot pieprasījumu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, tostarp zemākas cenas un darījuma izmaksas, un uzlabotu un padarītu profesionālāku iepirkuma pārvaldību. To var panākt, koncentrējot iegādes vai nu pēc iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu skaita vai pēc apmēra un vērtības laika gaitā. Tomēr iegāžu apvienošana un centralizēšana būtu rūpīgi jāuzrauga, lai izvairītos no pirktspējas pārmērīgas koncentrācijas un slepenām norunām un saglabātu pārredzamību un konkurenci, kā arī iespējas MVU piekļūt tirgum.

(71)

Pamatnolīguma izmantošana var būt efektīva iepirkuma metode visā Savienībā; tomēr ir jāstabilizē konkurence, uzlabojot tāda iepirkuma pārredzamību un pieejamību, ko īsteno, izmantojot pamatnolīgumus. Tāpēc ir atbilstīgi pārskatīt noteikumus, ko piemēro minētajiem pamatnolīgumiem, jo īpaši paredzot, ka uz šādu pamatnolīgumu balstītu konkrētu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana notiek, pamatojoties uz objektīviem noteikumiem un kritērijiem, piemēram, rīkojot “minikonkursus”, un ierobežojot pamatnolīgumu darbības laiku.

(72)

Būtu arī jāpaskaidro, ka, kaut gan tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir pamatnolīgumi, piešķir pirms paša pamatnolīguma termiņa beigām, tomēr atsevišķu šādu līgumu termiņiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, nav jāsakrīt ar attiecīgā pamatnolīguma termiņa ilgumu, bet varētu attiecīgā gadījumā būt īsāki vai garāki. Jo īpaši būtu jāatļauj tādu atsevišķu līgumu ilgumu, kuru pamatā ir pamatnolīgums, noteikt, ņemot vērā tādus faktorus kā laiks, kas ir vajadzīgs, lai tos izpildītu; ja ir iekļauta tāda aprīkojuma apkope, kura lietošanas laiks ir ilgāks par astoņiem gadiem, vai ja ir vajadzīga plaša darbinieku apmācība, lai izpildītu attiecīgo līgumu.

Būtu arī jāpaskaidro, ka varētu būt gadījumi, kad vajadzētu atļaut pašu pamatnolīgumu termiņu paredzēt ilgāku par astoņiem gadiem. Šādi gadījumi, kuriem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem, jo īpaši ar pamatnolīguma priekšmetu, varētu, piemēram, rasties tad, ja ekonomikas dalībnieku rīcībā ir jābūt aprīkojumam, kura amortizācijas laikposms ir ilgāks par astoņiem gadiem un kuram ir jābūt pieejamam jebkurā brīdī visā pamatnolīguma darbības laikā. Jo īpaši to sabiedrisko pakalpojumu konkrētajā kontekstā, ar kuriem tiek sniegti būtiski pakalpojumi sabiedrībai, noteiktos gadījumos var būt vajadzīgi gan ilgāki pamatnolīgumi, gan ilgāki atsevišķie līgumi, piemēram to pamatnolīgumu gadījumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tīklu kārtējo un ārkārtējo apkopi, kam var būt nepieciešams dārgs aprīkojums, kuru apkalpo personāls, kas ir izgājis augsti specializētu ad hoc apmācību ar mērķi nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību un iespējamo traucējumu maksimālu samazināšanu.

(73)

Ņemot vērā gūto pieredzi, ir arī jāpielāgo noteikumi, kas reglamentē dinamiskās iepirkumu sistēmas, lai ļautu līgumslēdzējiem pilnībā izmantot priekšrocības, kuras nodrošina minētā instrumenta sniegtās iespējas. Šīs sistēmas ir jāvienkāršo, proti, tām vajadzētu darboties kā slēgtām procedūrām, tādējādi novēršot vajadzību pēc informatīviem piedāvājumiem, kuri atzīti par vienu no lielākajiem slogiem, kas saistīti ar dinamiskajām iepirkumu sistēmām. Tādējādi jebkuram ekonomikas dalībniekam, kas iesniedz dalības pieteikumu un atbilst atlases kritērijiem, būtu jāļauj piedalīties iepirkuma procedūrās, kuras veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, visā tās spēkā esamības laikā.

Šī iepirkumu metode līgumslēdzējam nodrošina sevišķi plašu piedāvājumu loku un tāpēc ļauj panākt līdzekļu optimālu izmantošanu ar plašu konkurenci attiecībā uz plaši izmantotiem vai standarta produktiem, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas vispārēji ir pieejami tirgū.

(74)

Minētie dalības pieteikumi būtu parasti jāizskata ne ilgāk kā 10 darbdienu laikā, jo atlases kritēriju vērtēšana notiks, balstoties uz dokumentācijas prasībām, ko attiecīgā gadījumā noteikuši līgumslēdzēji saskaņā ar Direktīvā 2014/24/ES paredzētajiem vienkāršotajiem noteikumiem. Tomēr, kad pirmoreiz izveido dinamisku iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji, saņemot atbildes uz pirmoreiz publicēto paziņojumu par līgumu vai uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību, varētu saskarties ar tik lielu dalības pieteikumu skaitu, ka tiem varētu būt vajadzīgs vairāk laika, lai šos pieteikumus izskatītu. Tam vajadzētu būt pieļaujamam ar noteikumu, ka konkrēts iepirkums netiek uzsākts tikmēr, kamēr nav izskatīti visi pieteikumi.

Līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai brīvi organizēt to, kā tās iecerējušas izskatīt dalības pieteikumus, piemēram, nolemjot šādas izskatīšanas rīkot tikai reizi nedēļā, ar noteikumu, ka tiek ievēroti termiņi katra dalības pieteikuma izskatīšanai. Līgumslēdzējiem, izmantojot Direktīvā 2014/24/ES paredzētos izslēgšanas vai atlases kritērijus dinamiskās iepirkumu sistēmas kontekstā, būtu jāpiemēro attiecīgie minētās direktīvas noteikumi tādā pašā veidā, kā to dara līgumslēdzējas iestādes, kas izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES.

(75)

Lai veicinātu MVU iespējas piedalīties plaša mēroga dinamiskā iepirkumu sistēmā, piemēram, tādā, ko izmanto centralizēto iepirkumu struktūra, attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam vajadzētu spēt šo sistēmu iedalīt objektīvi definētās produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās. Šādas kategorijas būtu jādefinē pēc objektīviem faktoriem, starp kuriem varētu būt, piemēram, maksimālais pieļaujamais apjoms attiecīgajā kategorijā piešķiramajiem konkrētajiem līgumiem vai konkrēts ģeogrāfiskais apgabals, kurā jāpilda turpmākie konkrētie līgumi. Ja dinamiskā iepirkumu sistēma ir iedalīta kategorijās, līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam būtu jāpiemēro tādi atlases kritēriji, kas ir proporcionāli attiecīgās kategorijas raksturlielumiem.

(76)

Būtu jāprecizē, ka elektroniskās izsoles parasti nav piemērotas dažiem būvdarbu līgumiem un dažiem pakalpojumu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības, piemēram, būvdarbu projektēšana, jo elektronisko izsoļu priekšmets var būt tikai tādi elementi, kas ir piemēroti automātiskai vērtēšanai ar elektroniskiem līdzekļiem bez jebkādas iejaukšanās vai izvērtēšanas no līgumslēdzēja puses, proti, elementi, kas ir kvantificējami, lai tos varētu izteikt skaitļos vai procentos.

Tomēr būtu arī jāprecizē, ka elektroniskās izsoles iepirkuma procedūrā varētu izmantot, lai iegādātos konkrētas intelektuālā īpašuma tiesības. Ir arī vietā atgādināt, ka, lai gan līgumslēdzēji var piemērot atlases kritērijus, kas tiem ļauj samazināt kandidātu vai pretendentu skaitu, kamēr izsole nav sākusies, pēc izsoles sākuma nevajadzētu atļaut nekādu turpmāku to pretendentu skaita samazinājumu, kas piedalās elektroniskajā izsolē.

(77)

Nemitīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskās iegādes metodes, piemēram, elektroniskie katalogi. Elektroniskie katalogi ir formāts informācijas iesniegšanai un organizēšanai visiem iesaistītajiem pretendentiem vienotā veidā, ko var elektroniski apstrādāt. Piemērs varētu būt piedāvājumi, kas iesniegti izklājlapas veidā. Līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt elektroniskos katalogus visās pieejamajās procedūrās, kurās tiek prasīts izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Elektroniskie katalogi palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt publisko iepirkumu, jo īpaši tādā ziņā kā ietaupīts laiks un nauda. Tomēr būtu jāparedz konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka šāda izmantošana atbilst šai direktīvai un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Tādējādi elektronisko katalogu izmantošanai piedāvājumu iesniegšanai nevajadzētu nozīmēt, ka ekonomikas dalībnieki var izmantot iespēju tikai nosūtīt savu vispārējo katalogu. Ekonomikas dalībniekiem būtu tik un tā jāpielāgo savi vispārējie katalogi atkarībā no konkrētās iepirkuma procedūras. Šāda pielāgošana nodrošina, ka katalogā, ko nosūta, atbildot uz konkrētu iepirkuma procedūru, ir tikai tie produkti, būvdarbi vai pakalpojumi, kuri, kā pēc aktīvas izskatīšanas uzskatījis ekonomikas dalībnieks, atbilst līgumslēdzējas iestādes prasībām. To darot, ekonomikas dalībniekiem būtu jāļauj kopēt informāciju, kas iekļauta to vispārējā katalogā, taču tiem nevajadzētu atļaut iesniegt pašu vispārējo katalogu. Turklāt jo īpaši tajos gadījumos, kad atsāk konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai kad izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu, un ja ir nodrošinātas pietiekamas garantijas attiecībā uz izsekojamības, vienlīdzīgas attieksmes un prognozējamības nodrošināšanu, līgumslēdzējiem būtu jāatļauj ģenerēt piedāvājumus attiecībā uz konkrētām iegādēm, pamatojoties uz iepriekš nosūtītiem elektroniskajiem katalogiem.

Ja piedāvājumus ir ģenerējis līgumslēdzējs, attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, ka piedāvājumā, ko tādējādi izveidojis līgumslēdzējs, nav nekādu būtisku kļūdu. Ja ir būtiskas kļūdas, tad līgumslēdzēja ģenerētajam piedāvājumam nevajadzētu būt ekonomikas dalībniekam saistošam, ja vien kļūda netiek izlabota.

Saskaņā ar prasībām, ko paredz noteikumi par elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, līgumslēdzējiem būtu jāizvairās no nepamatotiem ierobežojumiem ekonomikas dalībnieku piekļuvei iepirkuma procedūrām, kurās piedāvājumi jāiesniedz elektronisko katalogu veidā un kurās garantē atbilstību nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes vispārējiem principiem.

(78)

Vairumā dalībvalstu aizvien biežāk izmanto centralizētas iegādes metodes. Centralizēto iepirkumu struktūras ir atbildīgas par to, lai veiktu iegādes, pārvaldītu dinamiskās iepirkumu sistēmas vai piešķirtu slēgšanas tiesības līgumiem/pamatnolīgumiem, kas paredzēti citām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ar vai bez atlīdzības. Līgumslēdzējiem, kuriem ir noslēgts pamatnolīgums, vajadzētu būt iespējai to izmantot atsevišķām vai atkārtotām iegādēm. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, šādas metodes varētu palīdzēt palielināt konkurenci un tām būtu publiskie iepirkumi jāpadara profesionālāki. Tādēļ būtu jāparedz Savienības definīcija centralizēto iepirkumu struktūrām, kas paredzētas līgumslēdzējiem, un būtu jāprecizē, ka centralizēto iepirkumu struktūras darbojas divos atšķirīgos veidos.

Pirmkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā vairumtirgotājiem, pērkot, veidojot krājumus un pārdodot, vai, otrkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā starpniekiem, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas vai slēdzot pamatnolīgumus, ko izmantos līgumslēdzēji.

Dažos gadījumos šādu starpnieka lomu varētu pildīt, attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot patstāvīgi bez sīkākiem norādījumiem no attiecīgo līgumslēdzēju puses, bet citos gadījumos – attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot saskaņā ar attiecīgo līgumslēdzēju norādījumiem, to vārdā un uz to rēķina.

Turklāt būtu jāparedz arī noteikumi attiecībā uz atbildību par šajā direktīvā noteikto pienākumu ievērošanu, arī pārskatīšanas procedūru gadījumā, starp centralizēto iepirkumu struktūru un līgumslēdzējiem, kas veic savus iepirkumus no tās vai ar tās starpniecību. Ja par iepirkuma procedūru īstenošanu atbildīga ir tikai centralizētā iepirkumu struktūra, tai jābūt arī vienīgai un tiešajai atbildīgajai par procedūru likumību. Ja dažas procedūras daļas rīko līgumslēdzējs, piemēram, atsākot konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai piešķirot tiesības slēgt atsevišķus līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, tai vajadzētu būt atbildīgai par tās rīkotajiem procedūras posmiem.

(79)

Vajadzētu atļaut, ka līgumslēdzēju tiesības slēgt pakalpojumu līgumu par centralizētām iegādes darbībām var piešķirt centralizēto iepirkumu struktūrai, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras. Vajadzētu arī atļaut, ka šādos pakalpojumu līgumos iekļauj iegādes palīgdarbību sniegšanu. Tiesības slēgt šādus pakalpojumu līgumus par iegādes palīgdarbību sniegšanu, ja to nedara centralizēto iepirkumu struktūra saistībā ar tās veiktajām centralizētajām iegādes darbībām, kas paredzētas attiecīgajam līgumslēdzējam, vajadzētu piešķirt saskaņā ar šo direktīvu. Būtu arī jāatgādina, ka šai direktīvai nevajadzētu būt piemērojamai gadījumos, kad centralizētās iegādes darbības vai iegādes palīgdarbības tiek veiktas citādi, nevis ar līgumu par atlīdzību, kas šīs direktīvas nozīmē ir uzskatāms par iepirkumu.

(80)

Stiprinot noteikumus par centralizēto iepirkumu struktūrām, nevajadzētu nekādi liegt izmantot tādu pašreizējo praksi kā neregulārs kopējais iepirkums, t. i., mazāk institucionalizēta un sistemātiska kopēja iegāde vai tāda iedibinātā prakse, kad vēršas pie pakalpojumu sniedzējiem, kas sagatavo un vada iepirkuma procedūras līgumslēdzēja vārdā un uz tās rēķina, un saskaņā ar tā norādījumiem. Tieši otrādi, būtu jāprecizē dažas kopējā iepirkuma iezīmes, jo kopējam iepirkumam var būt svarīga nozīme, tostarp saistībā ar inovatīviem projektiem.

Kopējam iepirkumam var būt daudz dažādu veidu, sākot no koordinēta iepirkuma, kad tiek sagatavotas kopējas tehniskās specifikācijas būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, ko iepirks virkne līgumslēdzēju, kas katrs rīko atsevišķu iepirkuma procedūru, līdz situācijām, kad attiecīgie līgumslēdzēji kopīgi rīko vienu iepirkuma procedūru, vai nu rīkojoties kopā, vai uzticot vienam līgumslēdzējam vadīt iepirkuma procedūru visu līgumslēdzēju vārdā.

Ja dažādi līgumslēdzēji kopīgi rīko iepirkuma procedūru, tiem vajadzētu būt kopīgi atbildīgiem par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr, ja līgumslēdzēji kopīgi rīko tikai atsevišķas iepirkuma procedūras daļas, kopīgai atbildībai vajadzētu būt tikai par tām procedūras daļām, kas veiktas kopīgi. Katram līgumslēdzējam atsevišķi vajadzētu būt atbildīgam tikai par tām procedūrām vai procedūras daļām, ko tas rīko viens pats, piemēram, līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, pamatnolīguma slēgšana, dinamiskās iepirkumu sistēmas izmantošana vai konkursa atsākšana saskaņā ar pamatnolīgumu.

(81)

Elektroniskie saziņas līdzekļi ir īpaši labi piemēroti, lai atbalstītu centralizētās iegādes praksi un instrumentus, jo piedāvā iespēju atkārtoti izmantot un automātiski apstrādāt datus un līdz minimumam samazināt informācijas un darījuma izmaksas. Tāpēc pirmām kārtām būtu jānosaka, ka centralizēto iepirkumu struktūrām ir obligāti jāizmanto šādi elektroniskie saziņas līdzekļi, vienlaikus veicinot prakšu konverģenci Savienībā. Pēc tam būtu jāseko vispārējam pienākumam pēc 30 mēnešu pārejas perioda izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus visās iepirkuma procedūrās.

(82)

Gadījumos, kad līgumu slēgšanas tiesības kopīgi piešķir līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, pašlaik nākas saskarties ar konkrētām juridiskām problēmām saistībā ar valstu tiesību aktu kolīzijām. Neraugoties uz to, ka Direktīva 2004/17/EK netieši atļāva kopēju pārrobežu publisko iepirkumu, līgumslēdzēji joprojām saskaras ar lielām juridiskām un praktiskām grūtībām, veicot iegādes no centralizēto iepirkumu struktūrām citās dalībvalstīs vai kopīgi piešķirot līgumu slēgšanas tiesības. Lai līgumslēdzēji varētu gūt pēc iespējas lielāku labumu no iekšējā tirgus potenciāla tādā ziņā kā apjomradīti ietaupījumi un dalīts risks un ieguvumi, tostarp inovatīviem projektiem, kas saistīti ar lielāku risku, nekā pamatoti varētu uzņemties vienas atsevišķs līgumslēdzējs, minētās grūtības būtu jānovērš. Tādēļ būtu jāpieņem jauni noteikumi par kopēju pārrobežu iepirkumu, lai atvieglotu sadarbību starp līgumslēdzējiem un ļautu gūt vairāk labumu no iekšējā tirgus, radot pārrobežu uzņēmējdarbības iespējas piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Šiem noteikumiem būtu jāparedz nosacījumi centralizēto iepirkumu struktūru pārrobežu izmantošanai un jānorāda piemērojamie publiskā iepirkuma tiesību akti, tostarp piemērojamie tiesību akti par tiesisko aizsardzību, kopēju pārrobežu procedūru gadījumos, papildinot noteikumus par tiesību normu kolīzijām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 593/2008 (21). Turklāt līgumslēdzējiem no dažādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai dibināt kopējus tiesību subjektus saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējā iepirkuma formai būtu jāparedz īpaši noteikumi.

Tomēr līgumslēdzējiem nevajadzētu izmantot ar kopēju pārrobežu iepirkumu saistītās iespējas nolūkā apiet obligātos publisko tiesību noteikumus, kas atbilst Savienības tiesībām un ir tiem piemērojami dalībvalstī, kurā tie atrodas. Šādi noteikumi varētu ietvert, piemēram, noteikumus par pārredzamību un piekļuvi dokumentiem vai īpašas prasības attiecībā uz sensitīvu piegāžu izsekojamību.

(83)

Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei, kā arī ilgtspējības mērķu sasniegšana. Šajā nolūkā vajadzētu būt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu, standartu un tehnisko specifikāciju daudzveidību tirgū, ieskaitot tos, kas izstrādāti, pamatojoties uz izpildes kritērijiem, kuri saistīti ar būvdarbu, piegāžu un sniegto pakalpojumu aprites ciklu un ražošanas procesa ilgtspējību.

Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas ar prasībām, kas izdevīgākas kādam konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, ko parasti piedāvā šis ekonomikas dalībnieks. Minēto mērķi vislabāk var sasniegt, ja tehniskās specifikācijas sastāda, nosakot funkcionālās un darbības prasības. Funkcionālās un ar darbību saistītas prasības ir arī piemērots līdzeklis, ar ko publiskajā iepirkumā sekmēt inovāciju, un būtu jāizmanto pēc iespējas plašāk. Ja ir atsauces uz Eiropas standartu vai, ja tāda nav, uz valsts standartu, līgumslēdzējiem būtu jāapsver piedāvājumi, kuru pamatā ir citi līdzvērtīgi risinājumi, kas atbilst līgumslēdzēju prasībām un ir vienlīdzīgi drošības ziņā. Ekonomikas dalībnieka pienākumam vajadzētu būt pierādīt līdzvērtību pieprasītajam marķējumam.

Lai pierādītu līdzvērtību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt pretendentiem iesniegt trešo personu apstiprinājumus. Tomēr būtu jāļauj iesniegt arī citus atbilstīgus pierādījumus, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos, ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks tādā veidā pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst tehniskajās specifikācijās izklāstītajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.

(84)

Visiem iepirkumiem, kurus paredzēts izmantot personām – neatkarīgi no tā, vai plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzēja personālam –, līgumslēdzējiem tehniskās specifikācijas ir jāizstrādā tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

(85)

Līgumslēdzējiem, kas vēlas iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar īpašiem vides, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem, vajadzētu būt iespējai atsaukties uz konkrētiem marķējumiem, piemēram, Eiropas ekomarķējumu, (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai jebkuriem citiem marķējumiem ar noteikumu, ka uz marķējumu attiecinātās prasības ir saistītas ar līguma priekšmetu, piemēram, ar produkta aprakstu un tā noformējumu, ieskaitot prasības par iepakojumu. Turklāt ir svarīgi, lai minētās prasības tiktu izstrādātas un pieņemtas uz objektīvi pārbaudāmu kritēriju pamata, izmantojot procedūru, kurā var piedalīties tādas ieinteresētās personas kā valdības struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un lai marķējums būtu pieejams un iespējams visām ieinteresētajām personām. Būtu jāprecizē, ka ieinteresētās personas var būt publiskā vai privātā sektora struktūras, uzņēmumi vai jebkāda veida nevalstiskas organizācijas (organizācija, kas nav valsts pārvaldes sastāvdaļa un nav tradicionāls uzņēmums).

Tāpat būtu jāpaskaidro, ka, īpašām valsts vai valdības struktūrām vai organizācijām iesaistoties tādu marķējuma prasību izstrādē, kuras publiskā sektora iestādes var izmantot saistībā ar iepirkumu, minētās struktūras vai organizācijas nezaudē savu trešās personas statusu. Atsaucēm uz marķējumiem nevajadzētu ierobežot inovāciju.

(86)

Izstrādājot tehniskās specifikācijas, līgumslēdzējiem būtu jāņem vērā no Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā izrietošās prasības, jo īpaši, attiecībā uz personas datu apstrādes sistēmu (sistēmā integrēta datu aizsardzība).

(87)

Publiskais iepirkums būtu jāpielāgo MVU vajadzībām. Līgumslēdzēji būtu jāmudina izmantot paraugprakses kodeksu, kas izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentā (2008. gada 25. jūnijs) “Eiropas paraugprakses kodekss MVU pieejas publiskā iepirkuma līgumiem veicināšanai”, kurā sniegti norādījumi, kā tie var piemērot publiskā iepirkuma regulējumu tā, lai veicinātu MVU līdzdalību. Šajā nolūkā būtu skaidri jānosaka, ka līgumus var sadalīt daļās. Šādu sadalīšanu varētu veikt no kvantitatīvā viedokļa, panākot, lai atsevišķu līgumu apjoms labāk atbilstu MVU iespējām, vai arī no kvalitatīvā viedokļa atkarībā no dažādajām iesaistītajām profesijām un specializācijām, lai atsevišķo līgumu saturu ciešāk pielāgotu MVU specializācijas nozarēm vai atbilstoši dažādiem turpmākiem projekta posmiem. Daļu apjoms un priekšmets būtu brīvi jānosaka līgumslēdzējam, kurai saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanu vajadzētu atļaut dažas no daļām piešķirt arī bez šīs direktīvas procedūru piemērošanas.

Dalībvalstīm vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus savos centienos atvieglot MVU iesaistīšanos publisko iepirkumu tirgū, ieviešot pienākumu apsvērt, vai būtu vietā līgumus sadalīt mazākos līgumos, prasot, lai līgumslēdzēji sniedz pamatojumu lēmumam līgumus nesadalīt daļās, vai noteiktos apstākļos padarot sadalīšanu daļās par obligātu. Šim pašam nolūkam dalībvalstīm vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei nodrošināt mehānismus tiešiem maksājumiem apakšuzņēmējiem.

(88)

Ja līgumi ir sadalīti daļās, līgumslēdzējiem, piemēram, lai saglabātu konkurenci vai lai nodrošinātu, ka var paļauties uz piegādēm, vajadzētu ļaut ierobežot daļu skaitu, uz ko var pretendēt viens ekonomikas dalībnieks; tām vajadzētu ļaut ierobežot arī vienam pretendentam piešķiramo daļu skaitu.

Tomēr tāda mērķa sasniegšana, ar kuru sekmē MVU vieglāku piekļuvi publiskajiem iepirkumiem, varētu tikt aizkavēta, ja līgumslēdzējiem uzliktu par pienākumu līguma slēgšanas tiesības piešķirt pa daļām pat tad, ja tas būtu saistīts ar būtiski neizdevīgāka risinājuma pieņemšanu salīdzinājumā ar risinājumu, kad līguma slēgšanas tiesības piešķir, sagrupējot dažas vai visas līguma daļas. Tāpēc, ja iepriekš ir skaidri norādīta iespēja piemērot šādu metodi, būtu jāparedz iespēja, ka līgumslēdzēji veic piedāvājumu salīdzinošu vērtēšanu, lai noskaidrotu, vai konkrēta pretendenta par konkrētām daļu kombinācijām iesniegtie piedāvājumi, kopumā ņemot, attiecībā uz minētajām daļām labāk atbilstu saskaņā ar šo direktīvu noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem nekā piedāvājumi par individuālām attiecīgajām daļām, atsevišķi ņemot. Ja tā, tad līgumslēdzējiem būtu jāļauj, ka tās attiecīgajam pretendentam līguma slēgšanas tiesības piešķir, apvienojot attiecīgās daļas. Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējiem būtu jāveic šāda salīdzinoša vērtēšana, visupirms nosakot, kuri piedāvājumi vislabāk atbilst katrai individuālajai daļai noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem, un pēc tam veicot salīdzinājumu ar piedāvājumiem, ko konkrēts pretendents iesniedzis par konkrētu daļu kombināciju, kopumā ņemot.

(89)

Lai procedūras padarītu ātrākas un efektīvākas, termiņus dalībai iepirkuma procedūrās vajadzētu noteikt pēc iespējas īsākus, neradot nepamatotus šķēršļus ekonomikas dalībnieku piekļuvei no visa iekšējā tirgus un jo īpaši MVU. Tādēļ būtu jāpatur prātā, ka, nosakot termiņus piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanai, līgumslēdzējiem būtu jo īpaši jāņem vērā līguma sarežģītība un piedāvājumu sagatavošanai vajadzīgais laiks, pat ja tas nozīmē, ka termiņi jānosaka ilgāki nekā šajā direktīvā paredzētie minimālie laiki. Elektronisko informācijas un saziņas līdzekļu izmantošana, jo īpaši iepirkuma procedūras dokumentu pilnīga elektroniska pieejamība ekonomikas dalībniekiem, pretendentiem un kandidātiem un paziņojumu elektroniska nosūtīšana, savukārt nodrošina lielāku pārredzamību un laika ietaupījumus. Tādēļ būtu jāparedz samazināt minimālos termiņus, ko piemēro atklātām procedūrām, saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Nolīgumā, un ievērojot nosacījumu, ka tiem jābūt saderīgiem ar konkrēto nosūtīšanas kārtību, kas paredzēta Savienības līmenī. Turklāt līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai vēl vairāk saīsināt piedāvājumu saņemšanas termiņus atklātās procedūrās gadījumos, kad steidzamības dēļ parasto termiņu atklātās procedūrās praktiski nav iespējams ievērot, taču nav neiespējams izmantot atklāto procedūru ar saīsinātu termiņu. Tikai izņēmuma situācijās, kad ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus attiecīgais līgumslēdzējs nevarēja paredzēt un par kuriem šis līgumslēdzējs nav vainojams, parasto procedūru kļūst neiespējams rīkot pat ar saīsinātiem termiņiem, līgumslēdzējiem, ciktāl tas tiešām nepieciešams, vajadzētu būt iespējai piešķirt līgumu slēgšanas tiesības sarunu procedūrā bez iepriekšējas iepirkuma izsludināšanas. Tā varētu būt gadījumos, kad dabas katastrofu dēļ ir nepieciešama tūlītēja rīcība.

(90)

Būtu jāprecizē, ka no vajadzības nodrošināt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekami daudz laika atbilstošu piedāvājumu izstrādei, var izrietēt varbūtēja nepieciešamība pagarināt sākotnēji noteiktos termiņus. Tas jo īpaši būtu jādara tad, ja iepirkuma procedūras dokumentos ir izdarītas būtiskas izmaiņas. Būtu arī jāprecizē, ka minētajā gadījumā ar būtiskām izmaiņām būtu jāsaprot izmaiņas, kas jo īpaši saistītas ar tehniskām specifikācijām, attiecībā uz kurām ekonomikas dalībniekiem vajadzētu papildu laiku, lai tās izprastu un attiecīgi reaģētu. Tomēr būtu jāprecizē, ka šādām izmaiņām nevajadzētu būt tik būtiskām, ka tās būtu ļāvušas piedalīties tādiem kandidātiem, kuri nebija sākotnēji atlasīti, vai ka tās būtu ļāvušas iepirkuma procedūrai piesaistīt papildu kandidātus; tas jo īpaši varētu attiekties uz gadījumiem, kad izmaiņas līguma vai pamatnolīguma raksturu padara par materiāli atšķirīgu no tā, kas sākotnēji paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos.

(91)

Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējiem būtu jāsūta informācija par konkrētiem lēmumiem, kas pieņemti iepirkuma procedūras laikā, tostarp par lēmumu nepiešķirt līguma slēgšanas tiesības vai neslēgt pamatnolīgumu, nenosakot, ka kandidātiem vai pretendentam ir jālūdz šāda informācija. Būtu arī jāatgādina, ka Padomes Direktīvā 92/13/EEK (22) ir paredzēts, ka līgumslēdzējiem ir pienākums – arī šajā gadījumā nenosakot, ka kandidātiem vai pretendentam ir tas jālūdz – attiecīgajiem kandidātiem un pretendentiem sniegt apkopojumu par attiecīgajiem iemesliem svarīgākajiem lēmumiem, kas pieņemti iepirkuma procedūras laikā. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka kandidātiem un pretendentiem būtu jādod iespēja lūgt sīkāku informāciju par minētajiem iemesliem, kura līgumslēdzējiem būtu jāsniedz, izņemot, ja ir nopietns pamats to nedarīt. Minētie iemesli būtu jāizklāsta šajā direktīvā. Lai iepirkuma procedūrās, kas saistītas ar sarunām un dialogu ar pretendentiem, nodrošinātu nepieciešamo pārredzamību, arī pretendentiem, kas iesnieguši pieņemamu piedāvājumu, būtu jādod iespēja lūgt informāciju par procedūras rīkošanu un norisi, izņemot, ja ir nopietns pamats to nedarīt.

(92)

Ciktāl tas atbilst nepieciešamībai nodrošināt labas komercdarbības praksi, vienlaikus pieļaujot maksimālu elastību, ir atbilstīgi noteikt, ka Direktīva 2014/24/ES piemērojama attiecībā uz prasībām par saimnieciskām un finansiālām spējām un dokumentārām liecībām. Tāpēc līgumslēdzējiem vajadzētu atļaut piemērot atlases kritērijus, kas noteikti minētajā direktīvā, un gadījumā, ja tās tos piemēro, tām būtu jānosaka pienākums piemērot konkrētus citus noteikumus, kas jo īpaši attiecas uz obligātā apgrozījuma prasību ierobežojumu, kā arī uz Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta izmantošanu.

(93)

Līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai līguma izpildes laikā tiktu piemēroti vides vadības pasākumi vai shēmas. Vides vadības shēmas – neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas saskaņā ar tādiem Savienības instrumentiem kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (23), – var pierādīt, ka ekonomikas dalībniekam ir tehniskā spēja izpildīt līgumu. Ekonomikas dalībnieka apraksts par pasākumiem, kas īstenoti, lai nodrošinātu tādu pašu vides aizsardzības līmeni, būtu jāpieņem kā vides vadības reģistrācijas shēmām alternatīvs apliecinājums, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādām vides vadības reģistrācijas shēmām vai ja viņam nav iespējas tās saņemt attiecīgajos termiņos.

(94)

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji ir ļoti nozīmīgs šīs direktīvas jēdziens, tāpēc ir svarīgi, lai attiecīgie noteikumi būtu izklāstīti pēc iespējas vienkārši un racionalizēti. To var panākt, terminu “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” izmantojot kā visaptverošu jēdzienu, jo visiem uzvarējušajiem piedāvājumiem vajadzētu būt izvēlētiem saskaņā ar apsvērumiem par to, kuru no piedāvātajiem risinājumiem individuālais līgumslēdzējs uzskata par saimnieciski labāko. Lai šo jēdzienu nejauktu ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas līdz šim bija zināms kā Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK izmantotais jēdziens “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”, šā jēdziena apzīmēšanai būtu jāizmanto atšķirīgs termins, proti, “labākā cenas un kvalitātes attiecība”. Tādējādi tas būtu jāinterpretē saskaņā ar judikatūru, kas attiecas uz minētajām direktīvām, izņemot gadījumos, kad šajā direktīvā ir skaidri izmantots cits materiāli atšķirīgs risinājums.

(95)

Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, nolūkā nodrošināt piedāvājumu relatīvās vērtības objektīvu salīdzināšanu, lai efektīvas konkurences apstākļos noteiktu, kurš piedāvājums ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Būtu skaidri jāizklāsta, ka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu vajadzētu vērtēt, pamatojoties uz labāko cenas un kvalitātes attiecību, kurā vienmēr būtu jāiekļauj cenas vai izmaksu elements. Tāpat būtu jāprecizē, ka šāds saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtējums varētu arī tikt veikts, pamatojoties tikai vai nu uz cenu, vai izmaksu efektivitāti. Turklāt ir vietā atgādināt, ka līgumslēdzējas iestādes var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus.

Lai sekmētu orientēšanos uz augstāku kvalitāti publiskajā iepirkumā, dalībvalstīm vajadzētu atļaut aizliegt vai ierobežot tikai cenas vai tikai izmaksu kritērija izmantošanu, lai izvērtētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ja tās uzskata, ka tas ir vietā.

Lai nodrošinātu, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, līgumslēdzējiem vajadzētu būt pienākumam radīt pārredzamību, kas vajadzīga, lai visi pretendenti būtu pietiekami informēti par kritērijiem un kārtību, ko piemēros lēmumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Līgumslēdzējiem tādēļ vajadzētu būt pienākumam norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un relatīvo svērumu, kas noteikts katram no šiem kritērijiem. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, kuru iemeslus tām jāspēj nosaukt, līgumslēdzējiem vajadzētu atļaut atkāpties no pienākuma norādīt kritēriju svērumu, ja to nav iespējams iepriekš noteikt, jo īpaši līguma sarežģītības dēļ. Šādos gadījumos kritērijus tām vajadzētu norādīt dilstošā secībā pēc svarīguma.

(96)

LESD 11. pantā paredzēts, ka nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, jo īpaši lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ šī direktīva precizē, kādā veidā līgumslēdzēji var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot, ka tie saviem līgumiem var panākt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu.

(97)

Izvērtējot labāko cenas un kvalitātes attiecību, līgumslēdzējiem vajadzētu noteikt ar līguma priekšmetu saistītus saimnieciskos un kvalitātes piešķiršanas kritērijus, uz kuru pamata tās vērtēs piedāvājumus, lai noteiktu no līgumslēdzēja iestādes viedokļa saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Minētajiem kritērijiem tādējādi vajadzētu ļaut veikt salīdzinošu vērtēšanu par katrā izvērtējamā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās. Saistībā ar labāko cenas un kvalitātes attiecību šajā direktīvā ir iekļauts neizsmeļošs iespējamo piešķiršanas kritēriju saraksts. Līgumslēdzējus būtu jāmudina izvēlēties tādus piešķiršanas kritērijus, kas tiem ļauj iegūt kvalitatīvus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām.

Izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu līgumslēdzējam dot neierobežotu izvēles brīvību, un tiem vajadzētu nodrošināt efektīvas un godīgas konkurences iespēju un būt papildinātiem ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju.

Lai apzinātu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumiem nevajadzētu būt balstītiem tikai uz tādiem kritērijiem, kas nav saistīti ar izmaksām. Tādēļ kvalitātes kritēriji būtu jāpapildina ar izmaksu kritēriju, kas pēc līgumslēdzēja izvēles varētu būt vai nu cena, vai rentabilitātes pieeja, piemēram, aprites cikla izmaksas. Tomēr piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu skart tādu valsts noteikumu piemērošanu, kas nosaka atlīdzību par konkrētiem pakalpojumiem vai paredz fiksētas cenas par konkrētām piegādēm.

(98)

Būtu jāprecizē, ka, ja ar valsts noteikumiem ir noteikta atlīdzība par konkrētiem pakalpojumiem vai ir paredzētas fiksētas cenas par konkrētām piegādēm, tad joprojām ir iespējams izvērtēt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, pamatojoties uz citiem faktoriem, kas nav tikai cena vai atlīdzība. Atkarībā no attiecīgā pakalpojuma vai produkta, tie, piemēram, cita starpā var būt tādi faktori kā piegādes un samaksas nosacījumi, pēcpārdošanas pakalpojumu aspekti (piemēram, cik plaši tiek nodrošināti konsultāciju un aizstāšanas pakalpojumi) vai vides vai sociālie aspekti (piemēram, tas, vai grāmatas ir iespiestas uz papīra, kas ir otrreizēji pārstrādāts vai kas ir iegūts no ilgtspējīgiem kokmateriāliem, izmaksas, kas saistītas ar papildu sekām videi, vai arī tas, vai attiecībā uz personām, kurām ir uzdota līguma izpilde, ir sekmēta neaizsargātu personu vai neaizsargātu grupu locekļu sociālā integrācija). Ņemot vērā daudzās iespējas izvērtēt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, pamatojoties uz materiāliem kritērijiem, būtu jāvairās no tā, ka par vienīgo līdzekli, lai piešķirtu līguma slēgšanas tiesības, tiek izmantota lozēšana.

(99)

Ikreiz, kad līguma izpildes līmenim svarīga ir nodarbinātā personāla kvalitāte, līgumslēdzējiem būtu arī jāatļauj kā piešķiršanas kritēriju izmantot organizatorisko struktūru, kvalifikāciju un pieredzi, kas raksturo personālu, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, jo tas var ietekmēt līguma izpildes kvalitāti un tā rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību. Tā varētu būt, piemēram, līgumos par intelektuāliem pakalpojumiem, piemēram, konsultāciju vai arhitektūras pakalpojumu gadījumā. Līgumslēdzējiem, kas izmanto šo iespēju, vajadzētu ar atbilstīgiem līgumtiesību līdzekļiem nodrošināt, ka personāls, kam uzdota līguma izpilde, patiesi pilda noteiktos kvalitātes standartus un ka šādu personālu var aizstāt tikai ar līgumslēdzēja piekrišanu, kurš pārbauda, vai aizstājušais personāls var nodrošināt līdzvērtīgu kvalitātes līmeni.

(100)

Ir ļoti svarīgi pilnībā izmantot publiskā iepirkuma potenciālu, lai sasniegtu Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķus. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka publiskais iepirkums ir jo īpaši svarīgs inovācijas veicināšanā, kam ir liela nozīme turpmākai izaugsmei Eiropā. Ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp atsevišķām nozarēm un tirgiem, tomēr nebūtu vietā noteikt vispārējas obligātas prasības attiecībā uz iepirkumu vides, sociālajā un inovācijas jomā.

Savienības likumdevēji jau ir noteikuši obligātas iepirkuma prasības, lai sasniegtu konkrētus mērķus autotransporta līdzekļu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (24)) un biroja iekārtu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (25)). Turklāt ir panākta būtiska virzība aprites cikla izmaksu noteikšanas kopīgās metodikas izstrādē.

Tāpēc šķiet, ka ir vietā turpināt virzīties šādā virzienā, obligātu mērķu un rezultātu noteikšanu atkarībā no konkrētā politikas virziena un apstākļiem attiecīgajā nozarē atstājot nozaru tiesību aktu ziņā, un aprites cikla izmaksu noteikšanā veicināt Eiropas pieeju pilnveidošanu un piemērošanu, lai vēl vairāk stiprinātu publisko iepirkumu izmantošanu ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam.

(101)

Minētie nozaru pasākumi būtu jāpapildina, veicot Direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK pielāgojumus, kas līgumslēdzējiem to iepirkuma stratēģijā dotu iespēju virzīties uz Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu. Tāpēc šajā saistībā būtu skaidri jānorāda, ka, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu vērtē, pamatojoties tikai uz cenu, līgumslēdzēji var noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un zemākās izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju. Aprites cikla izmaksu jēdziens ietver visas izmaksas visā būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu aprites ciklā.

Tas nozīmē iekšējās izmaksas, piemēram, pētniecības, ko paredzēts veikt, attīstības, ražošanas, transporta, lietošanas, apkopes un aizvākšanas izmaksas aprites cikla beigās, taču var ietvert arī izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, piemēram, piesārņojumu, ko rada produktā izmantoto izejvielu ieguve vai ko rada pats produkts vai tā ražošana, ar noteikumu, ka tās var izteikt naudā un uzraudzīt. Metodes, ko līgumslēdzēji izmanto, lai vērtētu izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, būtu objektīvā un nediskriminējošā veidā jāizstrādā jau iepriekš, un tām vajadzētu būt pieejamām visām ieinteresētajām personām. Šādas metodes var izstrādāt valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, taču, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus ar individuāli izstrādātu metodiku, tām vajadzētu palikt vispārējām tādā ziņā, ka tām nevajadzētu būt izstrādātām tieši konkrētai publiskā iepirkuma procedūrai. Savienības līmenī būtu jāizstrādā kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai attiecībā uz konkrētām piegāžu vai pakalpojumu kategorijām. Ja šāda kopēja metodika ir izstrādāta, tad tās izmantošana būtu jāpadara par obligātu.

Turklāt būtu jāizskata, cik lietderīga ir šādas kopējas metodikas ieviešana attiecībā uz sociālā aprites cikla izmaksām, ņemot vērā esošās metodes, piemēram, Pamatnostādnes par produktu sociālā aprites cikla izvērtēšanu, kas ir pieņemtas saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu.

(102)

Turklāt, lai iepirkuma procedūrās labāk iekļautu sociālos un vides apsvērumus, līgumslēdzējiem būtu jāatļauj izmantot piešķiršanas kritērijus vai līgumu izpildes nosacījumus, kas uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kuri jāsniedz saskaņā ar publisku līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā – no produkta izejvielu ieguves līdz produkta aizvākšanas posmam –, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar šo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības un tās nosacījumu procesu vai ar kādu konkrētu procesu to aprites cikla vēlākā posmā, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai. Kritēriji un nosacījumi, kuros minēts šāds ražošanas vai sniegšanas process, var būt, piemēram, ka iegādāto produktu ražošanā nebija iesaistītas toksiskas ķīmiskās vielas vai ka iegādātie pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot energoefektīvas iekārtas.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru tas ietver arī piešķiršanas kritērijus vai līguma izpildes nosacījumus attiecībā uz taisnīgas tirdzniecības produktu piegādi vai izmantošanu piešķiramā līguma izpildes laikā. Starp tādiem līguma izpildes nosacījumiem, kas attiecas uz vides apsvērumiem, var būt, piemēram, produktu piegāde, iesaiņojums un aizvākšana, un attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem – atkritumu maksimāla samazināšana un resursu efektivitāte.

Tomēr nosacījums, ka jābūt saiknei ar līguma priekšmetu, liedz izmantot kritērijus un nosacījumus, kas attiecas uz vispārējo korporatīvo politiku, ko nevar uzskatīt par faktoru, kas raksturo iegādāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu. Tādēļ nevajadzētu ļaut līgumslēdzējiem prasīt, lai pretendentiem būtu konkrēta korporatīvā politika attiecībā uz sociālo vai vides atbildību.

(103)

Ir svarīgi, lai uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar līgumu, attiektos piešķiršanas kritēriji vai līguma izpildes nosacījumi, kas skar ražošanas procesu sociālos aspektus. Turklāt tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, un tie nebūtu jāizvēlas vai jāpiemēro tādā veidā, kas rada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir NVI vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros viena no pusēm ir Savienība. Tādējādi prasībām, kas attiecas uz Direktīvā 96/71/EK regulētajiem darba pamatnosacījumiem, piemēram, minimālajām algas likmēm, vajadzētu palikt tādā līmenī, kāds noteikts valsts tiesību aktos vai ar koplīgumiem, ko saistībā ar minēto direktīvu piemēro saskaņā ar Savienības tiesībām.

Līguma izpildes nosacījumi varētu būt paredzēti arī tam, lai palīdzētu veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzību darbavietā, palielina sieviešu dalību darba tirgū un rod labāku līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, lai veicinātu vides vai dzīvnieku labturības aizsardzību un lai pēc būtības pildītu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) svarīgākās konvencijas, un lai pieņemtu darbā vairāk mazaizsargātu personu, nekā prasīts valsts tiesību aktos.

(104)

Piešķiršanas kritēriji vai līguma izpildes nosacījumi var attiekties arī uz pasākumiem, kas vērsti uz ražošanas procesā iesaistītā personāla veselības aizsardzību, uz sociālās integrācijas veicināšanu mazaizsargātām personām vai neaizsargātu grupu locekļiem to personu skaitā, kam uzdota līguma izpilde, vai uz apmācību prasmēm, kas vajadzīgas attiecīgajam līgumam, ar noteikumu, ka šādi kritēriji vai nosacījumi attiecas uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar līgumu. Piemēram, šādi kritēriji vai nosacījumi varētu cita starpā attiekties uz ilgstošu darba meklētāju nodarbinātību, apmācības pasākumu īstenošanu bezdarbniekiem vai jauniešiem piešķiramā līguma izpildes laikā. Tehniskajās specifikācijās līgumslēdzēji var paredzēt tādas sociālās prasības, kas tiešā veidā raksturo attiecīgo produktu vai pakalpojumu, piemēram, pieejamība personām ar invaliditāti vai projektēšana visu lietotāju ērtībām.

(105)

Publisku līgumu slēgšanas tiesības nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpniecībā, kura kaitē Savienības finanšu interesēm, teroristu nodarījumos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vai teroristu finansēšanā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšanas sekām vajadzētu būt arī obligātai izslēgšanai Savienības līmenī. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no minētās obligātās izslēgšanas paredzēt atkāpi ārkārtējās situācijās, kad prioritāru vispārējas nozīmes vajadzību dēļ līguma slēgšanas tiesības nevar nepiešķirt. Tā varētu būt, piemēram, gadījumā, kad steidzami nepieciešamas vakcīnas vai ārkārtas situācijās izmantojamu aprīkojumu var iegādāties tikai no tāda ekonomikas dalībnieka, kam citādi ir piemērojams viens vai vairāki obligātie izslēgšanas iemesli. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, varētu nebūt pieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvā 2014/24/ES uzskaitīto izslēgšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ir atbilstīgi atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot 57. panta 1. un 2. punktu Direktīvai 2014/24/ES tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes.

(106)

Līgumslēdzējiem vajadzētu dot arī iespēju izslēgt ekonomikas dalībniekus, kas ir izrādījušies neuzticami, piemēram, tādēļ, ka pārkāpuši vides vai sociālos pienākumus, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citus smagus pārkāpumus saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Būtu jāpaskaidro, ka smagi pārkāpumi saistībā ar profesionālo darbību var likt šaubīties par ekonomikas dalībnieka godīgumu un tādējādi var būt par pamatu tam, ka ekonomikas dalībnieks nav atbilstīgs, lai tam piešķirtu tiesības slēgt publisku līgumu, neatkarīgi no tā, vai šim ekonomikas dalībniekam citādā ziņā ir tehniskas un saimnieciskas spējas izpildīt līgumu.

Paturot prātā, ka līgumslēdzējs būs atbildīgs par sekām, kas var būt tās iespējami kļūdainam lēmumam, līgumslēdzējiem vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei uzskatīt, ka ir bijis smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, ja, pirms ir pieņemts galīgs un saistošs lēmums par to, ka pastāv obligāts izslēgšanas iemesls, tās var ar jebkādiem pienācīgiem līdzekļiem pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir pārkāpis savas saistības, tostarp saistības attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Tiem vajadzētu būt arī iespējai izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas agrāku publisko līgumu vai līgumu ar citiem līgumslēdzējiem izpildē pieļāvuši nozīmīgas nepilnības attiecībā uz būtiskām prasībām, piemēram, piegāžu vai darbu neveikšana, nopietni trūkumi piegādātajā produktā vai sniegtajā pakalpojumā, kuru dēļ tas nav lietojams iecerētajam nolūkam, vai neatbilstīga rīcība, kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību. Valsts tiesību aktos būtu jāparedz šādas izslēgšanas maksimālais ilgums.

Piemērojot fakultatīvus izslēgšanas iemeslus, īpaša uzmanība būtu jāpievērš samērīguma principa ievērošanai. Nelielām neatbilstībām tikai izņēmuma gadījumos vajadzētu novest pie ekonomikas dalībnieka izslēgšanas. Savukārt, ja nelielas neatbilstības tiek konstatētas atkārtoti, tas var radīt šaubas par ekonomikas dalībnieka uzticamību un var būt par pamatu tā izslēgšanai.

(107)

Ja līgumslēdzējiem ir jāpiemēro vai ja tie izvēlas piemērot šādus izslēgšanas kritērijus, tiem būtu jāpiemēro Direktīva 2014/24/ES attiecībā uz iespēju ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos.

(108)

Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, balstās uz tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Ja pretendents nevar sniegt pietiekamu paskaidrojumu, līgumslēdzējam vajadzētu būt tiesībām noraidīt piedāvājumu. Noraidīšanai vajadzētu būt obligātai gadījumos, kad līgumslēdzējs ir konstatējusi, ka nepamatoti zemā piedāvātā cena vai izmaksas izriet no neatbilstības obligātajiem Savienības tiesību aktiem vai ar tiem saderīgajiem valsts tiesību aktiem sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību jomā vai no neatbilstības starptautiskajiem darba tiesību noteikumiem.

(109)

Līguma izpildes nosacījumi ir paredzēti, lai izklāstītu konkrētas prasības attiecībā uz līguma izpildi. Atšķirībā no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas kalpo par pamatu piedāvājumu kvalitātes salīdzinošai vērtēšanai, līguma izpildes nosacījumi ir konkrētas objektīvas prasības, kas neietekmē piedāvājumu vērtēšanu. Līguma izpildes nosacījumiem vajadzētu būt saderīgiem ar šo direktīvu, ar noteikumu, ka tie nav ne tieši, ne netieši diskriminējoši un ir saistīti ar līguma priekšmetu, kas aptver visus faktorus, kas saistīti ar konkrēto ražošanas, sniegšanas vai komercializācijas procesu. Tas ietver ar līguma izpildes procesu saistītos nosacījumus, bet neietver prasības attiecībā uz vispārējo korporatīvo politiku.

(110)

Ir svarīgi, lai ar attiecīgām darbībām kompetentās valsts iestādes, piemēram, darba inspekciju aģentūras vai vides aizsardzības aģentūras, saskaņā ar to pienākumiem un darbības jomu nodrošinātu to, ka apakšuzņēmēji vides, sociālo un darba tiesību jomās ievēro piemērojamos pienākumus, kas iedibināti ar Savienības un valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitītajiem starptautiskajiem vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesībām.

Tāpat ir jānodrošina pārredzamība apakšuzņēmēju ķēdē, jo tādējādi līgumslēdzēji ir informēti par to, kas uz vietas viņu uzdevumā veic darbus būvlaukumā vai kuri uzņēmumi sniedz pakalpojumus ēkās, infrastruktūras objektos vai zonās, piemēram, pilsētu domēs, pašvaldību skolās, sporta iestādēs, ostās vai automaģistrālēs, par kurām līgumslēdzēji ir atbildīgi vai kuras atrodas to tiešā uzraudzībā. Būtu jāprecizē, ka prasītās informācijas sniegšana jebkurā gadījumā ir galvenā darbuzņēmēja atbildībā, un tā būs paredzēta vai nu pamatojoties uz īpašām klauzulām, ko katram līgumslēdzējam vajadzētu iekļaut visās iepirkuma procedūrās, vai pamatojoties uz pienākumiem, kurus dalībvalstis galvenajiem darbuzņēmējiem uzliktu, izmantojot vispārīgi piemērojamus noteikumus.

Būtu arī jāprecizē, ka, tiklīdz dalībvalsts valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un galvenā darbuzņēmēja kopīgas atbildības mehānisms, būtu jāpiemēro nosacījumi attiecībā uz to, kā vides, sociālo un darba tiesību jomās tiek pildīta to piemērojamo pienākumu ievērošana, kuri iedibināti ar Savienības un valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitītajiem starptautiskajiem vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesībām. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm vajadzētu būt spējīgām paredzēt papildu pasākumus, piemēram, paplašinot pārredzamības pienākumu darbības jomu, paredzot iespēju veikt tiešos maksājumus apakšuzņēmējiem, vai paredzot iespēju vai prasību, ka līgumslēdzējas iestādes pārbauda, vai apakšuzņēmēji nav nonākuši nevienā no situācijām, kuras būtu par pamatu tam, lai izslēgtu ekonomikas dalībniekus. Ja apakšuzņēmējiem piemēro šādus pasākumus, būtu jānodrošina, ka tiek ievērota saskanība ar galvenajam darbuzņēmējam piemērojamiem noteikumiem tā, lai no obligātiem izslēgšanas iemesliem izrietētu prasība, ka galvenais darbuzņēmējs aizstāj attiecīgo apakšuzņēmēju. Būtu jāprecizē, ka tad, ja šādā pārbaudē tiek atklāts, ka pastāv neobligātie izslēgšanas iemesli, līgumslēdzējām iestādēm ir iespēja prasīt aizstāšanu. Tomēr būtu arī skaidri jānosaka, ka līgumslēdzējām iestādēm var būt pienākums prasīt aizstāt attiecīgo apakšuzņēmēju, ja šādos gadījumos obligāti būtu jāaizstāj galvenais darbuzņēmējs.

Tāpat būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēt stingrākus atbildības noteikumus vai valsts tiesību aktos paredzēt papildu pasākumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem.

(111)

Ņemot vērā pašreizējās apspriedes par horizontāliem noteikumiem, kas reglamentē attiecības ar trešām valstīm saistībā ar publisko iepirkumu, ir lietderīgi uz pagaidu laikposmu saglabāt status quo režīmam, ko piemēro sabiedrisko pakalpojumu nozarē saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pantu. Tādēļ minētie noteikumi būtu jāsaglabā nemainīti, tostarp noteikums par īstenošanas aktu pieņemšanu, ja Savienības uzņēmumiem ir grūtības piekļūt trešo valstu tirgiem. Šajos apstākļos minētie īstenošanas akti joprojām būtu jāpieņem Padomei.

(112)

Būtu jāatgādina, ka šajā direktīvā paredzēto termiņu noteikšanā piemēro Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (26).

(113)

Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāprecizē nosacījumi, pie kuriem gadījumā, ja līguma izpildes laikā tas tiek izmainīts, ir vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Jauna iepirkuma procedūra ir vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas parāda pušu nodomu pārskatīt konkrētā līguma būtiskus noteikumus vai nosacījumus. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja būtu bijuši iekļauti sākotnējā procedūrā.

Līdz noteiktai vērtībai vienmēr vajadzētu būt iespējai – bez nepieciešamības īstenot jaunu iepirkuma procedūru – veikt izmaiņas līgumā, kuru rezultātā nedaudz tiek mainīta līguma vērtība. Tādēļ un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis robežvērtības, kuru nepārsniegšanas gadījumā nav vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Vajadzētu paredzēt iespēju, ka – bez nepieciešamības rīkot jaunu iepirkuma procedūru – var grozīt līgumu virs šīm robežvērtībām tādā apmērā, kas atbilst šajā direktīvā izklāstītajiem attiecīgajiem nosacījumiem.

(114)

Līgumslēdzējiem var rasties situācijas, kad ir nepieciešamība pēc papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem; šādos gadījumos var būt pamatoti, nerīkojot jaunu iepirkuma procedūru, izdarīt grozījumus sākotnējā līgumā, īpaši tad, ja papildu piegādes ir paredzētas vai nu esošo pakalpojumu, piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai to papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējs būtu spiesta iegādāties materiālus, būvdarbus vai pakalpojumus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem, un tas ekspluatācijā un apkopē radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskās grūtības.

(115)

Līgumslēdzēji var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tie nevarēja paredzēt, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, jo īpaši tad, ja līguma izpilde attiecas uz ilgu laikposmu. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai līgumu pielāgotu minētajiem apstākļiem, neīstenojot jaunu iepirkuma procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzējs ir ar pienācīgu rūpību sagatavojis sākotnējo iepirkuma procedūru, ņemot vērā tam pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp iepirkuma procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību.

Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad izmaiņu dēļ mainās visa iepirkuma raksturs, piemēram, ja iepērkamie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi tiek aizstāti ar kaut ko atšķirīgu vai ja būtiski mainīts iepirkuma veids, jo šādā situācijā var pieņemt, ka izmaiņas būtiski ietekmētu iepirkuma rezultātu.

(116)

Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents, piemēram, gadījumā, kad līgums ir izbeigts izpildes nepilnību dēļ, nebūtu aizstājams ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par līgumu netiek atkārtoti uzsākta iepirkuma procedūra. Tomēr izraudzītajam pretendentam, kas pilda līgumu, vajadzētu būt iespējai tā izpildes laikā – jo īpaši gadījumā, kad līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas vairāk nekā vienam uzņēmumam, – veikt dažas strukturālas izmaiņas, piemēram, tīri iekšēja reorganizācija, pārņemšana, apvienošana un iegāde vai maksātnespēja. Šādām strukturālām izmaiņām nevajadzētu automātiski nozīmēt, ka ir vajadzīgas jaunas iepirkuma procedūras visiem līgumiem, ko pilda šis pretendents.

(117)

Līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai pašos atsevišķajos līgumos paredzēt izmaiņas, ietverot pārskatīšanas vai iespēju klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tām jādod neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā sākotnējā līgumā var paredzēt izmaiņas. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pietiekami skaidri formulētās pārskatīšanas vai iespēju klauzulās var, piemēram, paredzēt cenu indeksāciju vai nodrošināt, ka, piemēram, sakaru iekārtas, kuras paredzēts piegādāt konkrētā laikposmā, turpina būt piemērotas arī tad, ja mainās sakaru protokoli vai notiek citas tehnoloģiskas izmaiņas. Vajadzētu būt arī iespējai pietiekami skaidri formulētās klauzulās paredzēt līguma pielāgojumus, kas ir vajadzīgi tad, ja ekspluatācijas vai apkopes laikā rodas tehniskas grūtības. Būtu arī jāatgādina, ka līgumos, piemēram, var būt paredzēta gan kārtējā apkope, gan ārkārtējas apkopes darbības, kas var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību.

(118)

Līgumslēdzēji dažreiz saskaras ar apstākļiem, kad publiskos līgumus ir nepieciešams izbeigt priekšlaicīgi, lai ievērotu saistības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos, ir iespēja publisku līgumu izbeigt tā darbības laikā, ja to prasa Savienības tiesību akti.

(119)

Komisijas dienestu 2011. gada 27. jūnija darba dokumenta ar nosaukumu “Novērtējuma ziņojums – ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekme un efektivitāte” rezultāti lika noprast, ka būtu jāpārskata konkrētu pakalpojumu izslēgšana no Direktīvas 2004/17/EK pilnīgas piemērošanas. Tāpēc šīs direktīvas pilnīga piemērošana būtu jāpaplašina, ietverot vairākus pakalpojumus.

(120)

Konkrētām pakalpojumu kategorijām pēc to būtības ir ļoti ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tie ir zināmi kā cilvēkam paredzēti pakalpojumi, piemēram, konkrēti sociālie, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumi. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms minēto pakalpojumu līgumiem ar robežvērtību, kas ir augstāka par to, ko piemēro citiem pakalpojumiem.

Saistībā ar minēto nozaru iepirkuma specifiku tādi pakalpojumi cilvēkam, kuru vērtība ir mazāka par minēto robežvērtību, parasti neinteresē citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējus, ja vien nav konkrētu norāžu, kas liecina par pretējo, piemēram, Savienības finansējums pārrobežu projektiem.

Personalizēto pakalpojumu līgumiem, kuru vērtība pārsniedz minēto robežvērtību, būtu jāpiemēro pārredzamība visas Savienības mērogā. Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un minēto pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumos ir ņemts vērā minētais obligātais nosacījums, par pienākumu uzliekot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu ievērošanu un nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlei līgumslēdzēji var piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas publicētajā brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Nosakot procedūras, ko izmantot, lai piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības par personalizētiem pakalpojumiem, dalībvalstīm būtu jāņem vērā LESD 14. pants un protokols Nr. 26. Šādi rīkojoties, dalībvalstīm būtu arī jātiecas sasniegt vienkāršošanas un līgumslēdzēju iestāžu un ekonomikas dalībnieku administratīvā sloga mazināšanas mērķus; būtu jāprecizē, ka šāda rīcība var ietvert arī tādu noteikumu izmantošanu, ko piemēro pakalpojumu līgumiem, uz kuriem neattiecas īpašs režīms.

Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējiem paliek brīva izvēle, vai minētos pakalpojumus sniegt pašiem vai sociālos pakalpojumus organizēt tā, ka to sniegšana nav saistīta ar publisku līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteicis līgumslēdzējs, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar noteikumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu reklāmu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

(121)

Līdzīgā kārtā arī viesnīcu un restorānu pakalpojumus parasti piedāvā tikai ekonomikas dalībnieki, kas atrodas konkrētajā vietā, kur sniedz minētos pakalpojumus, un arī tiem tādēļ ir tikai neliela pārrobežu dimensija. Tādēļ atvieglotajam režīmam, uz tiem būtu jāattiecas tikai no robežvērtības EUR 1 000 000 apmērā. Par lieliem viesnīcu un restorānu līgumiem virs minētās robežvērtības interese var būt dažādiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, ceļojumu aģentūrām un citiem starpniekiem, arī pārrobežu ziņā.

(122)

Līdzīgā kārtā daži juridiskie pakalpojumi attiecas vienīgi uz jautājumiem, kas saistīti tikai ar valsts tiesībām, un tāpēc tos parasti piedāvā tikai tie ekonomikas dalībnieki, kas atrodas attiecīgajā dalībvalstī, un tādēļ arī tiem ir neliela pārrobežu dimensija. Tādēļ atvieglotajam režīmam uz tiem būtu jāattiecas tikai no robežvērtības EUR 1 000 000 apmērā. Par lieliem juridisko pakalpojumu līgumiem virs minētās robežvērtības interese var būt dažādiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, starptautiskām juridiskām firmām, arī pārrobežu ziņā, jo īpaši gadījumos, kad tajos ir skarti juridiski jautājumi, kuri izriet no Savienības vai citām starptautiskām tiesībām vai ir ar tām saistīti, vai kad ir iesaistīta vairāk nekā viena valsts.

(123)

Pieredze liecina, ka virkne citu pakalpojumu, piemēram, glābšanas pakalpojumi, ugunsdzēsības pakalpojumi un ar cietumiem saistīti pakalpojumi, pārrobežu interesi parasti izraisa tikai tad, kad tie savas relatīvi augstās vērtības dēļ iegūst pietiekamu “kritisko masu”. Ciktāl tie nav izslēgti no šīs direktīvas darbības jomas, tos būtu jāiekļauj atvieglotajā režīmā. Citas pakalpojumu kategorijas, piemēram, izmeklēšanas un drošības pakalpojumi, ciktāl to sniegšana ir faktiski balstīta uz līgumiem, pārrobežu interesi parasti izraisītu no robežvērtības, kas pārsniedz EUR 1 000 000, un tādēļ tām būtu jāpiemēro tikai atvieglotais režīms.

(124)

Lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību, šai direktīvai būtu jāļauj, ka dalība iepirkuma procedūrās par konkrētiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem var tikt rezervēta organizācijām, kuru pamatā ir darbinieku īpašumtiesības vai aktīva darbinieku līdzdalība to pārvaldībā, un esošām organizācijām, piemēram, kooperatīviem, lai tās piedalītos šo pakalpojumu sniegšanā galalietotājiem. Šī noteikuma darbības joma attiecas tikai uz konkrētiem veselības, sociālās un saistītu jomu pakalpojumiem, konkrētiem izglītības un mācību pakalpojumiem, bibliotēku, arhīvu, muzeju un citiem kultūras pakalpojumiem, sporta pakalpojumiem un pakalpojumiem privātām mājsaimniecībām, un to nav iecerēts piemērot kādam no šajā direktīvā paredzētajiem izņēmumiem. Minētajiem pakalpojumiem būtu jāpiemēro tikai atvieglotais režīms.

(125)

Ir vietā minētos pakalpojumus norādīt, sniedzot atsauci uz konkrētām pozīcijām “kopējā publiskā iepirkuma vārdnīcā (CPV)”, kura pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 (27) un kura ir hierarhiski strukturēta nomenklatūra, kas iedalīta nodaļās, grupās, klasēs, kategorijās un apakškategorijās. Lai novērstu juridisko nenoteiktību, būtu jāprecizē, ka atsauce uz kādu nodaļu netieši nenozīmē norādi arī uz pakārtotajām apakšnodaļām. Tā vietā šāds pilnīgs aptvērums būtu jānosaka skaidri, minot visas attiecīgās pozīcijas un vajadzības gadījumā uzskaitot kodu virkni.

(126)

Metu konkursi tradicionāli visvairāk ir tikuši izmantoti pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras un inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā. Tomēr būtu jāatgādina, ka šos elastīgos instrumentus varētu izmantot arī citiem mērķiem un varētu arī noteikt, ka tiesības slēgt turpmākos pakalpojumu līgumus tiktu piešķirtas metu konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem, izmantojot sarunu procedūru bez publicēšanas.

(127)

Novērtējumā tika konstatēts, ka Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanā joprojām daudz ko var uzlabot. Nolūkā panākt šo noteikumu efektīvāku un konsekventāku piemērošanu ir būtiski gūt labu ieskatu iespējamās strukturālās problēmās un vispārējās tendencēs valstu iepirkuma politikās, lai iespējamās problēmas varētu risināt mērķtiecīgāk. Minētais ieskats būtu jāgūst ar atbilstīgu pārraudzību, kuras rezultāti būtu regulāri jāpublicē, lai būtu iespējamas lietpratīgas debates par iespējamiem uzlabojumiem iepirkuma noteikumos un praksē. Šāda laba ieskata gūšana ļautu arī labāk izprast publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu saistībā ar tādu projektu īstenošanu, kurus līdzfinansē Savienība. Dalībvalstīm vajadzētu palikt brīvai izvēlei lemt, kā un kam šī pārraudzība būtu jāveic praksē; to darot, tām vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei lemt par to, vai pārraudzība būtu jāveic ar izlases veida ex post kontroli vai ar sistemātisku ex ante kontroli par publiskā iepirkuma procedūrām, uz ko attiecas šī direktīva. Vajadzētu būt iespējamam uz potenciālām problēmām vērst atbilstošu struktūru uzmanību; tam nevajadzētu katrā ziņā nozīmēt, ka tiem, kas veikuši pārraudzību ir statuss tiesu iestādēs.

Arī plašākas norādes, informācija un atbalsts līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem varētu ievērojami sekmēt publiskā iepirkuma efektivitāti, uzlabojot zināšanas, palielinot tiesisko noteiktību un padarot profesionālāku iepirkuma praksi. Šādām norādēm vajadzētu būt pieejamām līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem ikreiz, kad tas kļūst nepieciešams, lai uzlabotu noteikumu pareizu piemērošanu. Sniedzamās norādes varētu aptvert visus jautājumus, kas skar publisko iepirkumu, piemēram, iegāžu plānošana, procedūras, paņēmienu un instrumentu izvēle un paraugprakse procedūru rīkošanā. Attiecībā uz juridiskajiem jautājumiem norādēm nevajadzētu katrā ziņā būt tādām, kurās sniegta pilnīga juridiskā analīze par attiecīgajām problēmām; tajās varētu tikai vispārēji norādīt aspektus, kas būtu jāņem vērā, lai veiktu jautājumu turpmāku sīkāku analīzi, piemēram, norādot judikatūru, kas varētu attiekties uz konkrēto gadījumu, vai rakstiskus norādījumus vai citus avotus, kuros izskatīts konkrētais jautājums.

(128)

Direktīvā 92/13/EEK ir paredzētas dažas izskatīšanas procedūras, kam jābūt pieejamām vismaz ikvienai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu līgumu un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums, tādēļ, ka varētu būt pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai valsts noteikumi, ar kuriem transponē šos tiesību aktus. Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt šīs izskatīšanas procedūras. Taču pilsoņiem, attiecīgajām ieinteresētajām personām, organizētām vai ne, un citām personām vai struktūrām, kam nav pieejamas Direktīvā 92/13/EEK paredzētās izskatīšanas procedūras, kā nodokļu maksātājiem tomēr ir leģitīmas intereses atbilstīgās iepirkuma procedūrās. Tādēļ tiem vajadzētu dot iespēju – citādi, nevis ar izskatīšanas sistēmu saskaņā ar Direktīvu 92/13/EEK, un bez tā, ka tiem katrā ziņā jāpiešķir statuss tiesu iestādēs, – norādīt kompetentai iestādei vai struktūrai uz šīs direktīvas iespējamiem pārkāpumiem. Lai nedublētu jau esošās iestādes vai struktūras, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt vēršanos vispārējās pārraudzības iestādēs vai struktūrās, nozaru pārraudzības struktūrās, municipālās pārraudzības iestādēs, konkurences iestādēs, pie tiesībsarga vai valstu revīzijas iestādēs.

(129)

Lai pilnībā izmantotu publiskā iepirkuma potenciālu saistībā ar Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu, sava loma būs arī iepirkumam vides, sociālajā un inovācijas jomā. Tādēļ ir svarīgi gūt ieskatu par norisēm stratēģiskā iepirkuma jomā, lai formulētu lietpratīgu viedokli par vispārējām tendencēm vispārējā līmenī minētajā jomā. Šajā ziņā, protams, var izmantot jebkādus jau sagatavotus, atbilstīgus ziņojumus.

(130)

Ievērojot MVU potenciālu darbvietu izveidē, izaugsmē un inovācijā, ir svarīgi veicināt to līdzdalību publiskajā iepirkumā – gan ar atbilstīgiem noteikumiem šajā direktīvā, gan ar iniciatīvām valstu līmenī. Jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, vajadzētu palīdzēt uzlabot sekmju līmeni, ar ko jāsaprot MVU daļa kopīgajā piešķirto līgumu vērtībā. Nav vietā noteikt obligātas sekmīgo piedāvājumu daļas, tomēr būtu cieši jāuzrauga valstu iniciatīvas veicināt MVU līdzdalību, ņemot vērā tās nozīmīgumu.

(131)

Jau ir izstrādāta virkne procedūru un darba metožu attiecībā uz Komisijas paziņojumiem un saziņu ar dalībvalstīm, tādiem kā paziņojumi un saziņa attiecībā uz procedūrām, kas paredzētas LESD 258. un 260. pantā, Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT) un EU Pilot, ko šī direktīva neizmaina. Tomēr tie būtu jāpapildina, katrā dalībvalstī izraugoties vienotu uzziņu punktu sadarbībai ar Komisiju, kam būtu jādarbojas kā vienīgajam punktam, kur var vērsties ar jautājumiem, kas skar publisko iepirkumu attiecīgajā dalībvalstī. Šo funkciju var pildīt personas vai struktūras, kam jau ir regulāra saziņa ar Komisiju jautājumos par publisko iepirkumu, piemēram, valstu kontaktpunkti, Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas locekļi, iepirkumu tīkla locekļi vai valstu koordinācijas instances.

(132)

Lai nodrošinātu atbilstīgas procedūras, tostarp, lai efektīvi apkarotu korupciju un krāpšanu, būtiska ir lēmumu pieņemšanas procesa izsekojamība un pārredzamība iepirkuma procedūrās. Līgumslēdzējām iestādēm tādējādi vajadzētu glabāt noslēgto augstas vērtības līgumu kopijas, lai varētu nodrošināt piekļuvi minētajiem dokumentiem ieinteresētajām personām saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem. Turklāt līgumslēdzējiem iepirkuma ziņojumā būtu jādokumentē atsevišķu iepirkuma procedūru būtiskie aspekti un lēmumi. Lai pēc iespējas novērstu administratīvo slogu, vajadzētu atļaut, ka iepirkuma ziņojumā ir atsauces uz informāciju, kas jau iekļauta attiecīgajā paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Būtu arī jāuzlabo elektroniskās sistēmas minēto paziņojumu publicēšanai, ko pārvalda Komisija, lai atvieglotu datu ievadīšanu, vienlaikus vienkāršojot vispārēju ziņojumu izgūšanu un datu apmaiņu starp sistēmām.

(133)

Administratīvās vienkāršošanas labad un lai mazinātu slogu uz dalībvalstīm, Komisijai būtu periodiski jāpārbauda, vai saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām publicētajos paziņojumos iekļautā informācija ir pietiekami kvalitatīva un pilnīga, lai Komisija varētu izgūt statistikas informāciju, kas pretējā gadījumā būtu jāsūta dalībvalstīm.

(134)

Informācijas apmaiņai, kas vajadzīga piešķiršanas procedūru rīkošanai pārrobežu situācijās, ir nepieciešama efektīva administratīvā sadarbība, jo īpaši attiecībā uz izslēgšanas iemeslu un atlases kritēriju pārbaudi un kvalitātes un vides standartu piemērošanu. Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (28), varētu kalpot par lietderīgu elektronisko līdzekli, ar ko atvieglot un stiprināt administratīvo sadarbību, pārvaldot informācijas apmaiņu ar vienkāršām un vienotām procedūrām, kas ļauj pārvarēt valodu barjeras. Tāpēc pēc iespējas drīzāk būtu jāsāk izmēģinājuma projekts, lai pārbaudītu, cik lietderīgi būtu paplašināt IMI, lai aptvertu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo direktīvu.

(135)

Lai ņemtu vērā straujo tehnisko, ekonomisko un regulējuma attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz vairākiem šīs direktīvas nebūtiskiem elementiem. Tā kā ir jānodrošina atbilstība starptautiskiem nolīgumiem, Komisija būtu jāpilnvaro grozīt robežvērtību aprēķināšanas metožu tehniskās procedūras, kā arī periodiski pārskatīt pašas robežvērtības; ir iespējamas regulatīvas izmaiņas atsaucēs uz CPV nomenklatūru Savienības līmenī, un šīs izmaiņas ir jāatspoguļo šīs direktīvas tekstā; elektroniskās saņemšanas ierīču tehniskie dati un raksturlielumi būtu jāatjaunina atbilstīgi tehnoloģiju attīstībai; Komisija arī jāpilnvaro izstrādāt obligātus konkrētus tehniskos standartus attiecībā uz elektronisko saziņu, lai nodrošinātu tehnisko formātu, procesu un ziņojumapmaiņas sadarbspēju tādu iepirkuma procedūru ietvaros, kuras rīko, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību; Komisija būtu arī jāpilnvaro pielāgot sarakstu ar Savienības tiesību aktiem, kuros paredzētas kopējas metodikas aprites cikla izmaksu aprēķināšanai; saraksts ar starptautiskajām konvencijām sociālajā un vides jomā un saraksts ar Savienības tiesību aktiem, kuru īstenošana pamato pieņēmumu par brīvu piekļuvi attiecīgajam tirgum, kā arī II pielikums, kas ietver tiesību aktu sarakstu, kuri jāņem vērā, novērtējot īpašu vai ekskluzīvu tiesību esību, būtu ātri jāpielāgo, lai ietvertu pasākumus, kas pieņemti konkrētās nozarēs. Lai apmierinātu minēto vajadzību, Komisija būtu jāpilnvaro atjaunināt šos sarakstus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(136)

Piemērojot šo direktīvu, Komisijai būtu jākonsultējas ar attiecīgām e-iepirkumu jomas ekspertu grupām, galveno ieinteresēto personu grupās nodrošinot līdzsvarotu pārstāvību.

(137)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai saistībā ar IX pielikumā minēto datu nosūtīšanas un publicēšanas procedūru un paziņojumu sagatavošanas un nosūtīšanas procedūrām, paziņojumu publicēšanas standarta veidlapām, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (29).

(138)

Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz standarta veidlapām paziņojumu publicēšanai, kuri nerada nedz finansiālu ietekmi, nedz ietekmē no šīs direktīvas izrietošo pienākumu būtību un apjomu. Gluži pretēji – šiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu.

Turklāt lēmumi par to, vai konkrēta darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, kuriem ir brīva piekļuve, būtu jāpieņem saskaņā ar nosacījumiem, kuri nodrošina šā noteikuma īstenošanas vienādus nosacījumus. Tāpēc Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras arī attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem procedūras īstenošanai, kā paredzēts 35. pantā, lai noteiktu, vai 34. pants ir piemērojams, kā arī attiecībā uz pašiem īstenošanas aktiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Lai pieņemtu minētos īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra.

(139)

Komisijai būtu jāpārskata ietekme uz iekšējo tirgu, ko rada robežvērtību piemērošana, un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. To darot, tai būtu jāņem vērā tādi faktori kā pārrobežu iepirkumu līmenis, MVU līdzdalība, darījumu izmaksas un izmaksu un ieguvumu attiecība.

Saskaņā ar tā XXII panta 7. punktu par NVI notiek jaunas sarunas trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā un periodiski arī turpmāk. Šajā ziņā, ņemot vērā to, ka robežvērtību izmaiņas NVI nav veiktas ilgu laiku, būtu jāizskata arī robežvērtību līmeņa atbilstība, paturot prātā inflācijas ietekmi; ja tā rezultātā vajadzētu mainīt robežvērtību līmeni, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāpieņem tiesību akta priekšlikums, ar ko groza šajā direktīvā noteiktās robežvērtības.

(140)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu koordinēšana, piemērojot konkrētas publiskā iepirkuma procedūras, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka ierosinātās darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(141)

Direktīva 2004/17/EK būtu jāatceļ.

(142)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos kopā ar paziņojumu par transponēšanas pasākumiem iesniegt vienu vai vairākus dokumentus, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

I SADAĻA

I NODAĻA

1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

6. pants

II NODAĻA

7. pants

8. pants

9. pants

10. pants

11. pants

12. pants

13. pants

14. pants

III NODAĻA

1. IEDAĻA

15. pants

16. pants

17. pants

2. IEDAĻA

1. apakšiedaļa

18. pants

19. pants

20. pants

21. pants

22. pants

23. pants

2. apakšiedaļa

24. pants

25. pants

26. pants

27. pants

3. apakšiedaļa

28. pants

29. pants

30. pants

31. pants

4. apakšiedaļa

32. pants

33. pants

5. apakšiedaļa

34. pants

35. pants

IV NODAĻA

36. pants

37. pants

38. pants

39. pants

40. pants

41. pants

42. pants

II SADAĻA

I NODAĻA

43. pants

44. pants

45. pants

46. pants

47. pants

48. pants

49. pants

50. pants

II NODAĻA

51. pants

52. pants

53. pants

54. pants

55. pants

56. pants

57. pants

III NODAĻA

1. IEDAĻA

58. pants

59. pants

60. pants

61. pants

62. pants

63. pants

64. pants

65. pants

66. pants

2. IEDAĻA

67. pants

68. pants

69. pants

70. pants

71. pants

72. pants

73. pants

74. pants

75. pants

3. IEDAĻA

76. pants

1. apakšiedaļa

77. pants

78. pants

79. pants

80. pants

81. pants

2. apakšiedaļa

82. pants

83. pants

84. pants

4. IEDAĻA

85. pants

86. pants

IV NODAĻA

87. pants

88. pants

89. pants

90. pants

III SADAĻA

I NODAĻA

91. pants

92. pants

93. pants

94. pants

II NODAĻA

95. pants

96. pants

97. pants

98. pants

IV SADAĻA

99. pants

100. pants

101. pants

102. pants

V SADAĻA

103. pants

104. pants

105. pants

106. pants

107. pants

108. pants

109. pants

110. pants

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

III PIELIKUMS

IV PIELIKUMS

V PIELIKUMS

VI PIELIKUMS A daļa

VI PIELIKUMS B daļa

VII PIELIKUMS

VIII PIELIKUMS

IX PIELIKUMS

X PIELIKUMS

XI PIELIKUMS

XII PIELIKUMS

XIII PIELIKUMS

XIV PIELIKUMS

XV PIELIKUMS

XVI PIELIKUMS

XVII PIELIKUMS

XVIII PIELIKUMS

XIX PIELIKUMS

XX PIELIKUMS

XXI PIELIKUMS

1)

“piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi” ir līgumi par atlīdzību, kas rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem līgumslēdzējiem un vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un kuru mērķis ir būvdarbu izpilde, produktu piegāde vai pakalpojumu sniegšana;

2)

“būvdarbu līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir kāda no šādām darbībām:

3)

“būve” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju;

4)

“piegādes līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir produktu pirkums, nomaksas pirkums, noma ar izpirkuma tiesībām, ar vai bez pirkšanas iespējas. Piegādes līgums var kā blakus noteikums ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus;

5)

“pakalpojumu līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 2. punktā minētie pakalpojumi;

6)

“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai līgumslēdzējs, vai šādu personu un/vai subjektu grupa, tostarp visas uzņēmumu pagaidu apvienības, kas tirgū piedāvā būvdarbu izpildi un/vai būves realizāciju, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

7)

“pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;

8)

“kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, konkursa dialogā vai inovācijas partnerībā;

9)

“iepirkuma procedūras dokuments” ir jebkurš dokuments, ko izdevis vai uz ko atsaucas līgumslēdzējs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par līgumu, periodisks informatīvais paziņojums vai paziņojumi par kvalifikācijas sistēmu, ja tos izmanto iepirkuma izsludināšanai, tehniskās specifikācijas, aprakstošais dokuments, ierosinātie līguma nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārīgi piemērojamiem pienākumiem un visi papildu dokumenti;

10)

“centralizētās iegādes darbības” ir pastāvīgas darbības, kas ietver kādu no šādām darbībām:

11)

“iegādes palīgdarbības” ir darbības, kas ietver atbalsta sniegšanu iegādes darbībām, jo īpaši šādos veidos:

12)

“centralizēto iepirkumu struktūra” ir līgumslēdzējs šīs direktīvas 4. panta 1. punkta nozīmē vai līgumslēdzēja iestāde Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta nozīmē, kas īsteno centralizētās iegādes darbības un, iespējams, iegādes palīgdarbības.

Iepirkumu, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra nolūkā veikt centralizētas iegādes darbības, uzskata par iepirkumu, lai veiktu kādu no 8.–14. pantā izklāstītajām darbībām. Šīs direktīvas 18. pantu nepiemēro iepirkumam, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra, lai veiktu centralizētās iegādes darbības;

13)

“iepirkumu pakalpojumu sniedzējs” ir publiskā vai privātā sektora struktūra, kas tirgū piedāvā iegādes palīgdarbības;

14)

“rakstisks” vai “rakstiski” nozīmē vārdu vai ciparu kopumu, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam nosūtīt, ieskaitot informāciju, ko pārraida un saglabā, izmantojot elektroniskus līdzekļus;

15)

“elektroniskie līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un glabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskos līdzekļus;

16)

“aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp veicamā pētniecība un izstrāde, ražošana, tirdzniecība un tās nosacījumi, transportēšana, izmantošana un apkope, kas attiecas uz visu produkta vai būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz aizvākšanai, nojaukšanai un pakalpojuma izbeigšanai vai izmantošanai;

17)

“metu konkursi” ir tās procedūras, kas līgumslēdzējam dod iespēju iegūt plānu vai metu, kuru žūrija atlasījusi konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras, inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā.

18)

“inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas produkta, pakalpojuma vai procesa, tostarp, bet ne tikai, ražošanas, celtniecības vai būvniecības procesa, ieviešana, jaunas tirdzniecības metodes ieviešana vai jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darba vietu organizēšanā vai ārējās attiecībās inter alia, lai palīdzētu atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstītu Eiropa 2020 stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;

19)

“marķējums” ir jebkurš dokuments, sertifikāts vai apliecinājums, kas apstiprina, ka attiecīgās būves, produkti, pakalpojumi, procesi vai procedūras atbilst noteiktām prasībām;

20)

“marķējuma prasības” ir tās prasības, kurām attiecīgajām būvēm, produktiem, pakalpojumiem, procesiem vai procedūrām jāatbilst, lai iegūtu attiecīgo marķējumu.

a)

tās ir nodibinātas ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;

b)

tām ir juridiskas personas statuss; un

c)

tās to lielākajā daļā finansē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti; vai to pārvaldību uzrauga minētās iestādes vai subjekti; vai to vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti.

a)

kas ir līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi un kas veic vienu no 8.–14. pantā minētajām darbībām;

b)

kuru viens no darbības veidiem, ja attiecīgie līgumslēdzēji nav līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi, ir kāda no 8.–14. pantā minētajām darbībām vai to apvienojums un kuri darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde.

a)

ir attiecīgā uzņēmuma parakstītā kapitāla lielākās daļas turētājas;

b)

kontrolē balsu vairākumu saistībā ar uzņēmuma emitētajām akcijām;

c)

var iecelt vairāk nekā pusi no šā uzņēmuma vadības, valdes vai uzraudzības struktūru locekļiem.

a)

iepirkuma procedūras ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, Direktīvu 2009/81/EK, Direktīvu 2014/23/ES vai šo direktīvu;

b)

procedūras saskaņā ar citiem II pielikumā uzskaitītiem Savienības tiesību aktiem, kuras nodrošina atbilstīgu iepriekšēju pārredzamību atļauju piešķiršanai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

a)

līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva, bet uz citu darbību attiecas Direktīva 2014/23/ES;

b)

līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva, bet uz citu darbību attiecas Direktīva 2014/23/ES.

c)

līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva, bet uz citu darbību neattiecas ne šī direktīva, ne Direktīva 2014/24/ES, ne Direktīva 2014/25/ES.

a)

tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar gāzes vai siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali;

b)

gāzes vai siltuma piegāde šādiem tīkliem.

a)

attiecīgā līgumslēdzēja veiktā gāzes vai siltuma ražošana ir neizbēgamas to darbību veikšanas sekas, kas nav minētas šā panta 1. punktā vai 9.–11. pantā;

b)

piegādi publiskajam tīklam veic tikai šādas ražošanas saimnieciskai izmantošanai, un tās apjoms nav lielāks par 20 % no līgumslēdzēja apgrozījuma, ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu vidējo radītāju, ieskaitot kārtējo gadu.

a)

tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali;

b)

elektroenerģijas piegāde šādiem tīkliem.

a)

attiecīgā līgumslēdzēja veiktā elektroenerģijas ražošana notiek tādēļ, ka tās patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kas nav minētas šā panta 1. punktā vai 8., 9. un 10. pantā;

b)

piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no līgumslēdzēja paša patēriņa, un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no līgumslēdzēja elektroenerģijas ražošanas kopapjoma, ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju, ieskaitot kārtējo gadu.

a)

tādu fiksētu tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar dzeramā ūdens sagatavošanu, pārvadi vai sadali;

b)

dzeramā ūdens piegāde šādiem tīkliem.

a)

hidrotehniskie projekti, apūdeņošana vai zemes drenāža, ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, nav lielāks par 20 % no ūdens kopapjoma, kuru nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas;

b)

notekūdeņu novadīšana vai attīrīšana.

a)

ja attiecīgā līgumslēdzēja veiktā dzeramā ūdens ražošana notiek tādēļ, ka tā patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kas nav minētas 8.–11. pantā;

b)

piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no līgumslēdzēja paša patēriņa, un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no līgumslēdzēja dzeramā ūdens sagatavošanas kopapjoma, ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu rādītāju, ieskaitot kārtējo gadu.

a)

pasta pakalpojumu sniegšanu;

b)

citu pakalpojumu sniegšanu, kuri nav pasta pakalpojumi, ar nosacījumu, ka šādus pakalpojumus sniedz subjekti, kas sniedz arī pasta pakalpojumus šā panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ja attiecībā uz šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem nav ievēroti 34. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

a)

“pasta sūtījums” ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā tas nosūtāms, neatkarīgi no svara. Papildus korespondencei šādi sūtījumi ir arī, piemēram, grāmatas, katalogi, laikraksti, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās, neatkarīgi no to svara;

b)

“pasta pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas ietver pasta sūtījumu muitošanu, šķirošanu, maršrutizēšanu un piegādi. Tas ietver gan pakalpojumus, kas ietilpst, gan pakalpojumus, kas neietilpst universālā pakalpojuma piemērošanas jomā, kā noteikts saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK;

c)

“citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi” ir šādās jomās sniegti pakalpojumi:

a)

iegūtu naftu vai gāzi;

b)

veiktu akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi.

a)

EUR 414 000 piegādes un pakalpojumu līgumiem, kā arī metu konkursiem;

b)

EUR 5 186 000 būvdarbu līgumiem;

c)

EUR 1 000 000 pakalpojumu līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII pielikumā.

a)

to viena veida secīgo līgumu kopējo faktisko vērtību, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā, kas, ja iespējams, koriģēta, lai ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kuras varētu rasties 12 mēnešos pēc sākotnējā līguma;

b)

vai to secīgo līgumu kopējo paredzamo vērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķir 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai attiecīgajā finanšu gadā, ja tas ir ilgāks par 12 mēnešiem.

a)

ja līgumiem ir fiksēts termiņš un ja minētais termiņš ir 12 mēneši vai īsāks – kopējo paredzamo vērtību visā līguma darbības laikā vai, ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, – kopējo vērtību, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību;

b)

beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, – mēneša vērtību, kas reizināta ar 48.

a)

apdrošināšanas pakalpojumiem – maksājamām apdrošināšanas prēmijām un citiem atlīdzības veidiem;

b)

banku un citiem finanšu pakalpojumiem – maksām, komisijas maksām, procentiem un citiem atlīdzības veidiem;

c)

projektēšanas līgumiem – maksām, komisijas maksām un citiem atlīdzības veidiem.

a)

līgumiem ar fiksētu termiņu, ja minētais termiņš ir 48 mēneši vai īsāks, – kopējo vērtību visā līguma darbības laikā;

b)

beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, – mēneša vērtību, kas reizināta ar 48.

a)

tiesību instruments, ar ko nosaka starptautiskajām tiesībām atbilstošas saistības, piemēram, starptautisks nolīgums, ko atbilstīgi Līgumiem noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;

b)

starptautiska organizācija.

a)

par zemes, esošu ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus;

b)

par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

c)

par jebkuru no šādiem juridiskajiem pakalpojumiem:

d)

par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (33) nozīmē un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas Stabilizācijas mehānisma palīdzību;

e)

par aizdevumiem, vai nu tie būtu, vai nebūtu saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu;

f)

darba līgumiem;

g)

par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru dzelzceļa vai metro pārvadājumos;

h)

par pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības un uz kuriem attiecas CPV kodi 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8; 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus;

i)

par raidlaika vai raidījumu nodrošinājuma līgumiem, ko piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzējiem. Šajā punktā jēdzienam “mediju pakalpojumu sniedzēji” ir tāda pati nozīme kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (34) 1. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Jēdzienam “raidījums” ir tāda pati nozīme kā saskaņā ar minētās direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bet tas ietver arī radioraidījumus un radioraidījumu materiālus. Turklāt saistībā ar šo noteikumu jēdziens “raidījumu materiāls” nozīmē to pašu, ko jēdziens “raidījums”.

a)

līgumiem par ūdens iepirkšanu, ja to slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēji, kas veic vienu vai abas 10. panta 1. punktā minētās darbības saistībā ar dzeramo ūdeni;

b)

līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir paši līgumslēdzēji, kas darbojas enerģētikas nozarē un ir iesaistīti 8. panta 1. punktā, 9. panta 1. punktā vai 14. pantā minētajā darbībā, lai piegādātu:

a)

līgumiem, kas ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā;

b)

līgumiem, kam Direktīvu 2009/81/EK nepiemēro saskaņā ar tās 8., 12. un 13. pantu.

a)

ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas LESD 346. pants, šā līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ar noteikumu, ka tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu pamato objektīvi iemesli;

b)

ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas Direktīva 2009/81/EK, tiesības noslēgt šo līgumu var piešķirt saskaņā ar minēto direktīvu, ar noteikumu, ka tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu pamato objektīvi iemesli. Šis punkts neskar minētajā direktīvā paredzētās robežvērtības un izņēmumus.

a)

Direktīva 2009/81/EK; vai

b)

LESD 346. pants,

a)

starptautisks nolīgums vai vienošanās, ko atbilstīgi Līgumiem noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;

b)

starptautisks nolīgums vai vienošanās, kas saistīti ar karaspēka izvietošanu un attiecas uz dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem;

c)

starptautiska organizācija.

a)

līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

b)

vairāk nekā 80 % no minētās juridiskās personas darbībām kontrolē, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskas personas, ko kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde;

c)

kontrolētajai juridiskajai personai nav privāta kapitāla tiešas līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neietver kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

a)

līgumslēdzēja iestāde kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm pār minēto juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tās īsteno pār savām struktūrvienībām;

b)

vairāk nekā 80 % no minētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējušas kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai citas juridiskas personas, ko kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes; un

c)

kontrolētajai juridiskajai personai nav privāta kapitāla tiešas līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neietver kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

i)

kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji. Atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākas vai visas iesaistītās līgumslēdzējas iestādes;

ii)

minētās līgumslēdzējas iestādes spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem; un

iii)

kontrolētais tiesību subjekts / juridiskā persona necenšas īstenot intereses, kas ir pretrunā kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu interesēm.

a)

ar līgumu tiek izveidota vai īstenota iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu sadarbība, lai nodrošinātu, ka sabiedriskie pakalpojumi, kas tām jāveic, tiek sniegti ar mērķi īstenot šo iestāžu kopīgos mērķus;

b)

šīs sadarbības īstenošanu nosaka vienīgi tādi apsvērumi, kas saistīti ar sabiedrības interesēm; un

c)

iesaistītās līgumslēdzējas iestādes atvērtā tirgū veic mazāk nekā 20 % no darbībām, kas saistītas ar sadarbību.

a)

pār kuru līgumslēdzējam var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme; vai

b)

kuram var būt dominējoša ietekme pār līgumslēdzēju; vai

c)

kas kopā ar līgumslēdzēju ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei atbilstīgi īpašumtiesībām, finansiālajai līdzdalībai vai noteikumiem, kas tam piemērojami.

a)

ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam; vai

b)

ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu 8.–14. pantā aprakstītās darbības, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem.

a)

pakalpojumu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējo trīs gadu laikā, ņemot vērā visus pakalpojumus, kurus attiecīgais uzņēmums sniedzis, ir radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

b)

piegādes līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējo trīs gadu laikā, ņemot vērā visas attiecīgā uzņēmuma veiktās piegādes, ir radušies no piegādēm līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

c)

būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējo trīs gadu laikā, ņemot vērā visus attiecīgā uzņēmuma veiktos būvdarbus, ir radušies no būvdarbu veikšanas līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.

a)

ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības 8.–14. panta nozīmē, piešķīris vienam no minētajiem līgumslēdzējiem; vai

b)

ko līgumslēdzējs piešķīris tādam kopuzņēmumam, kura daļa tas ir.

a)

attiecīgo uzņēmumu vai kopuzņēmumu nosaukumus;

b)

attiecīgo līgumu veidus un vērtību;

c)

pierādījumu, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, par to, ka attiecības starp uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kam ir piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības, un līgumslēdzēju atbilst 29. vai 30. panta prasībām.

a)

ieguvumi paliek tikai līgumslēdzēja rīcībā, lai tos izmantotu savām vajadzībām, īstenojot savas darbības; un

b)

līgumslēdzējs pilnībā atlīdzina sniegto pakalpojumu.

a)

attiecībā uz piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ievērotu nediskriminācijas un iepirkumu konkurences principus, jo īpaši attiecībā uz informāciju par iepirkuma nodomiem, ko subjekts dara pieejamu ekonomikas dalībniekiem;

b)

saskaņā ar Komisijas Lēmumā 93/327/EEK (37) paredzētajiem noteikumiem paziņotu Komisijai informāciju par piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām.

a)

Komisija IV pielikumā norādītajā laikposmā ir pieņēmusi īstenošanas aktu, ar kuru nosaka 34. panta 1. punkta piemērojamību;

b)

IV pielikumā norādītajā laikposmā nav pieņēmusi īstenošanas aktu.

a)

informatīvu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot datumu, kurā sākas un beidzas IV pielikuma 1. punktā norādītais laikposms, tostarp jebkādus minēto laikposmu pagarinājumus vai apturējumus, kā paredzēts minētajā pielikumā;

b)

šīs direktīvas 34. panta 1. punkta iespējamās piemērojamības publikāciju saskaņā ar šā panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktu;

c)

īstenošanas noteikumus attiecībā uz šā panta 1. punktā paredzēto pieprasījumu veidu, saturu un citiem datiem.

a)

iepirkuma specifikas dēļ elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai būtu nepieciešami specializēti instrumenti, ierīces vai datņu formāti, kas nav vispārēji pieejami vai ko neatbalsta vispārēji pieejamas lietojumprogrammas;

b)

lietojumprogrammās, kas atbalsta datņu formātus, kuri ir piemēroti piedāvājumu aprakstam, izmanto datņu formātus, ko nevar apstrādāt ar citām atvērtām vai vispārēji pieejamām lietojumprogrammām, vai tām piemēro īpašumtiesību licencēšanas shēmu, un līgumslēdzējs tās nevar piedāvāt lejupielādei vai attālinātai izmantošanai;

c)

elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai būtu nepieciešams specializēts biroja aprīkojums, kas līgumslēdzējiem nav vispārēji pieejams;

d)

iepirkuma procedūras dokumentos ir prasība iesniegt fiziskus vai pēc mēroga darinātus modeļus, kurus nevar pārsūtīt, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

a)

neierobežotā un pilnā apmērā piedāvā tiešu bezmaksas elektronisko piekļuvi minētajiem rīkiem un ierīcēm, sākot no paziņojuma publicēšanas dienas saskaņā ar IX pielikumu vai no dienas, kad ir nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Paziņojuma vai uzaicinājuma apstiprināt ieinteresētību tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt minētajiem rīkiem un ierīcēm;

b)

nodrošina, ka pretendenti, kam nav piekļuves attiecīgajiem rīkiem un ierīcēm vai kam nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos, ja piekļuves trūkumā nav vainojams attiecīgais pretendents, var piekļūt iepirkuma procedūrai, izmantojot provizoriskus marķierus, kuri bez maksas ir pieejami tiešsaistē; vai

c)

atbalsta alternatīvu kanālu piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai.

a)

ieinteresētajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kuras attiecas uz piedāvājumu un dalības pieteikumu elektronisku iesniegšanu, kā arī kodēšanu un laika reģistrāciju;

b)

dalībvalstis vai līgumslēdzēji, kuri rīkojas vispārējās sistēmas ietvaros, ko izveidojusi attiecīgā dalībvalsts, konkretizē drošības līmeni, kas nodrošināms konkrētās iepirkuma procedūras dažādos posmos izmantojamiem elektroniskiem saziņas līdzekļiem; minētais līmenis ir samērīgs ar saistītajiem riskiem;

c)

ja dalībvalstis vai līgumslēdzēji, kuri rīkojas vispārējās sistēmas ietvaros, ko izveidojusi attiecīgā dalībvalsts, secina, ka risku līmenis, kas izvērtēts saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, ir tāds, ka ir vajadzīgi uzlaboti elektroniskie paraksti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/93/EK (38), tad līgumslēdzēji pieņem uzlabotus elektroniskos parakstus, kuriem pievienots kvalificēts sertifikāts, ņemot vērā, vai minētos sertifikātus ir piešķīris Komisijas Lēmumā 2009/767/EK (39) paredzētajā uzticamajā sarakstā iekļauts sertificēts pakalpojumu sniedzējs, un tie ir sagatavoti ar drošu parakstu sagatavošanas ierīci vai bez tās un atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

ar periodisku informatīvu paziņojumu saskaņā ar 67. pantu, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā;

b)

ar paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar 68. pantu, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, vai konkursa dialogā; vai inovācijas partnerībā;

c)

ar paziņojumu par līgumu saskaņā ar 69. pantu.

a)

periodiskajā informatīvajā paziņojumā – papildus VI pielikuma A daļas I iedaļā paredzētajai informācijai – bija iekļauta visa informācija, kas noteikta VI pielikuma A daļas II iedaļā, ciktāl minētā informācija bija pieejama periodiska informatīva paziņojuma publicēšanas brīdī;

b)

periodisko informatīvo paziņojumu nosūtīja publicēšanai laikposmā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.

a)

ja, atbildot uz procedūru ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, nav iesniegts neviens piedāvājums vai neviens piemērots piedāvājums, vai neviens dalības pieteikums, vai neviens piemērots dalības pieteikums, ar noteikumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski mainīti.

Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzēja vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks tiks izslēgts vai to var izslēgt saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu vai ekonomikas dalībnieks neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzējs noteicis saskaņā ar 78. vai 80. pantu;

b)

ja līgums paredzēts vienīgi pētniecības, eksperimenta, izpētes vai attīstības mērķiem un nevis lai nodrošinātu peļņu vai atgūtu pētniecības un izstrādes izmaksas, ciktāl šāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršana neskar konkurenci tādu turpmāko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kuri īpaši paredzēti iepriekš minētajai peļņas ieguvei vai izmaksu atgūšanai;

c)

ja būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks kāda turpmāk minētā iemesla dēļ:

Izņēmumi, kas izklāstīti ii) un iii) punktā, ir piemērojami tikai tad, ja nav nevienas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies tādēļ, ka ir mākslīgi sašaurināti iepirkuma parametri;

d)

ciktāl tas tiešām nepieciešams – ja ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, ko līgumslēdzējs nevarēja paredzēt, nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām procedūrām, slēgtām procedūrām un sarunu procedūrām ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu. Par apstākļiem, uz kuriem atsaucas, lai pamatotu ārkārtēju steidzamību, nekādā gadījumā nedrīkst būt vainojams līgumslēdzējs;

e)

attiecībā uz piegādes līgumiem par papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas paredzētas vai nu piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai esošo piegāžu vai iekārtu papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējam vajadzētu iegādāties piegādes ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem un tas radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskas grūtības ekspluatācijā un apkopē;

f)

attiecībā uz jauniem būvdarbiem vai pakalpojumiem, ar kuriem atkārto līdzīgus būvdarbus vai pakalpojumus, kas uzticēti tam pašam darbuzņēmējam, kuram tas pats līgumslēdzējs piešķīris agrākas līguma slēgšanas tiesības, ar noteikumu, ka šādi būvdarbi vai pakalpojumi atbilst pamatprojektam, par kuru piešķirtas pirmās līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 44. panta 1. punktu.

Pamata projektā norāda būvdarbu vai pakalpojumu iespējamo papildu apmēru un to piešķiršanas nosacījumus. Tiklīdz par pirmo projektu izsludina iepirkuma procedūru, līgumslēdzēji norāda šādas procedūras piemērošanas iespējamību un, piemērojot 15. un 16. pantu, ņem vērā turpmāko būvdarbu vai pakalpojumu kopējās paredzamās izmaksas;

g)

par piegādēm, ko kotē un iegādājas preču tirgū;

h)

attiecībā uz iegādi par pazeminātām cenām, ja ir iespējams nodrošināt piegādes, izmantojot īpaši izdevīgu iespēju, kas pieejama ļoti neilgu laiku, par cenu, kas ir ievērojami zemāka nekā parastās tirgus cenas;

i)

par piegāžu vai pakalpojumu iegādēm ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas izbeidz savu saimniecisko darbību pavisam, vai no likvidatoriem maksātnespējas procesā, vai mierizlīgumā ar kreditoriem vai līdzīgā procedūrā saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem;

j)

ja attiecīgais pakalpojumu līgums izriet no metu konkursa, kas organizēts saskaņā ar šo direktīvu, un ja tā slēgšanas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem metu konkursa noteikumiem ir jāpiešķir minētā metu konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem; pēdējā no minētajiem gadījumiem visus uzvarētājus uzaicina piedalīties sarunās.

a)

dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir ne mazāk kā 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto periodisku informatīvu paziņojumu – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 15 dienām. Pēc tam, kad ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu par pirmo konkrēto iepirkumu, ko veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, nekādus turpmākus dalības pieteikuma saņemšanas termiņus nepiemēro.

b)

piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu. Piemēro 46. panta 2. punkta otro un trešo daļu.

a)

publicē iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, skaidri norādot, ka ir paredzēts lietot dinamisko iepirkumu sistēmu;

b)

iepirkuma procedūras dokumentos norāda vismaz paredzēto iepirkumu raksturu un aptuveno daudzumu, kā arī visu vajadzīgo informāciju par dinamisko iepirkumu sistēmu, tostarp apraksta dinamiskās iepirkumu sistēmas darbību, izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijas;

c)

norāda jebkādu iedalījumu produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās un raksturlielumus, kas tās definē;

d)

kamēr sistēma ir spēkā, piedāvā neierobežotu un pilna apmēra tiešu piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem atbilstīgi 73. pantam.

a)

ja spēkā esamības laiks tiek mainīts, nepārtraucot sistēmas darbību, – veidlapu, kura sākotnēji izmantota, lai dinamiskajai iepirkumu sistēmai izsludinātu iepirkumu;

b)

ja sistēmas darbība tiek pārtraukta – paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas minēts 70. pantā.

a)

tikai cenas, ja tiesības slēgt līgumu piešķir tikai atkarībā no cenas;

b)

cenas un/vai iepirkuma procedūras dokumentos norādīto piedāvājumu elementu jaunās vērtības, ja tiesības slēgt līgumu piešķir atkarībā no labākās cenas un kvalitātes attiecības vai piedāvājumam ar viszemākajām izmaksām, izmantojot rentabilitātes pieeju.

a)

iepriekš noteiktā datumā un laikā;

b)

ja tie vairs nesaņem jaunas cenas vai jaunas vērtības, kas atbilst prasībām par minimālo cenas soli, ar noteikumu, ka tie ir iepriekš noteikuši laiku, kam tie ļaus paiet pēc pēdējā iesnieguma saņemšanas, pirms beigs elektronisko izsoli; vai

c)

kad ir noslēdzies iepriekš noteiktais izsoles posmu skaits.

a)

to norāda paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās;

b)

iepirkuma procedūras dokumentos norāda visu vajadzīgo informāciju saskaņā ar 40. panta 6. punktu par katalogam nepieciešamo formātu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijām.

a)

uzaicina pretendentus atkārtoti iesniegt elektroniskos katalogus, kas pielāgoti konkrētā līguma prasībām; vai

b)

informē pretendentus, ka tie plāno no jau iesniegtajiem elektroniskajiem katalogiem apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrētā līguma prasībām, ar noteikumu, ka minētās metodes izmantošana ir paziņota pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos.

a)

piešķirot līguma slēgšanas tiesības dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ko izmanto centralizēto iepirkumu struktūra; vai

b)

rīkojot konkursa atsākšanu saskaņā ar pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra.

a)

līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai dinamiskā iepirkumu sistēmā;

b)

rīkojot konkursa atsākšanu saskaņā ar pamatnolīgumu.

a)

pušu atbildību un attiecīgi piemērojamos valsts noteikumus;

b)

iepirkuma procedūras iekšējo organizāciju, ietverot procedūras vadību, iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu sadalījumu un līgumu slēgšanu.

a)

tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējam subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese;

b)

tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējais subjekts īsteno savas darbības.

a)

ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, ietverot vides raksturlielumus, ar noteikumu, ka šie parametri ir pietiekami precīzi, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un lai līgumslēdzēji varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības;

b)

ar atsauci uz tehniskajām specifikācijām un – vēlamajā secībā – uz valsts standartiem, kuros transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem novērtējumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas institūciju noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, uz valsts standartiem, valsts tehniskajiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām attiecībā uz būvdarbu projektēšanu, tāmēšanu un izpildi un piegāžu izmantošanu; katru atsauci papildina ar frāzi “vai līdzvērtīgs”;

c)

ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, kā minēts a) apakšpunktā, pievienojot atsauci uz b) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, kas ļauj uzskatīt, ka ir panākta atbilstība šādiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām;

d)

ar atsauci uz b) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem raksturlielumiem un ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem raksturlielumiem.

a)

marķējuma prasības attiecas tikai uz kritērijiem, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, un ir atbilstīgas, lai noteiktu to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu raksturlielumus, kuri ir līguma priekšmets;

b)

marķējuma prasības balstās uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

c)

marķējumus piešķir atklātā un pārredzamā procedūrā, kurā var piedalīties visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp valdības struktūras, patērētāji, sociālie partneri, ražotāji, izplatītāji un nevalstiskās organizācijas;

d)

marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām;

e)

marķējuma prasības nosaka trešā persona, uz kuru ekonomikas dalībniekam, kurš piesakās marķējuma saņemšanai, nav izšķirošas ietekmes.

a)

ja vēlākais sešas dienas pirms termiņa, kas noteikts dalības pieteikumu saņemšanai, jebkāda iemesla dēļ nav sniegta papildu informācija, lai gan ekonomikas dalībnieks to ir savlaicīgi pieprasījis. Paātrinātas atklātas procedūras gadījumā, kā minēts 45. panta 3. punktā, minētais termiņš ir četras dienas;

b)

ja iepirkuma procedūras dokumentos ir veiktas būtiskas izmaiņas.

a)

tajā minētas tieši tās piegādes, būvdarbi vai pakalpojumi, kas būs priekšmets līgumā, kura slēgšanas tiesības tiks piešķirtas;

b)

tajā ir norādīts, ka līguma slēgšanas tiesības piešķirs slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, turpmāk nepublicējot iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, un ieinteresētie ekonomikas dalībnieki tiek aicināti izteikt savu ieinteresētību;

c)

papildus VI pielikuma A daļas I iedaļā norādītajai informācijai tajā ir ietverta arī VI pielikuma A daļas II iedaļā norādītā informācija;

d)

tas ir nosūtīts publicēšanai laikā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad nosūta uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību.

a)

ja spēkā esamības laiks tiek mainīts, neizbeidzot sistēmas darbību, – veidlapu paziņojumiem par kvalifikācijas sistēmām;

b)

ja sistēmas darbība tiek pārtraukta – paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas minēts 70. pantā.

a)

norādi “pētniecības un izstrādes pakalpojumi”, ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas sarunu procedūrā bez iepirkuma izsludināšanas saskaņā ar 50. panta b) punktu;

b)

vismaz tikpat detalizētu informāciju, kā norādīts paziņojumā, ko izmantoja iepirkuma izsludināšanai.

a)

periodisku informatīvu paziņojumu gadījumā – 12 mēnešus vai līdz brīdim, kad saņemts 70. panta 2. pantā paredzētais paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā norādīts, ka 12 mēnešu laikposmā, uz ko attiecas iepirkuma izsludināšanas paziņojums, jaunu līgumu slēgšanas tiesības nepiešķirs. Tomēr tādu pakalpojumu līgumu gadījumā, kuri attiecas uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto periodisko informatīvo paziņojumu turpina publicēt līdz brīdim, kad beidzas tā sākotnēji norādītais spēkā esamības laiks, vai līdz brīdim, kad saņemts 70. pantā paredzētais paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā norādīts, ka laikposmā, uz ko attiecas iepirkuma izsludināšanas paziņojums, jaunu līgumu slēgšanas tiesības nepiešķirs;

b)

tādu iepirkuma izsludināšanas paziņojumu gadījumā, ar kuriem izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, – dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā;

c)

paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu gadījumā – kvalifikācijas sistēmas darbības laikā.

a)

katru neizraudzīto kandidātu par viņa dalības pieteikuma noraidīšanas iemesliem;

b)

katru neizraudzīto pretendentu par piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, tostarp – 60. panta 5. un 6. punktā minētajos gadījumos – norādot pamatojumu lēmumam par līdzvērtības trūkumu vai lēmumam par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst darbības rezultātu vai funkcionālajām prasībām;

c)

katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, – par atlasītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām, kā arī norāda izraudzītā pretendenta vārdu un uzvārdu vai nosaukumu vai pamatnolīguma puses;

d)

katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, – par sarunu un dialoga ar pretendentiem norisi un virzību.

a)

līgumslēdzēji, kas ir noteikuši pretendentu vai kandidātu izslēgšanas noteikumus un kritērijus saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu, no procedūras izslēdz ekonomikas dalībniekus, kuri apzināti saskaņā ar šādiem noteikumiem un atbilst šādiem kritērijiem;

b)

līgumslēdzēji izraugās pretendentus un kandidātus saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 78. un 80. pantu;

c)

slēgtās procedūrās, sarunu procedūrās ar iepirkuma izsludināšanu, konkursa dialogos un inovācijas partnerībās līgumslēdzēji vajadzības gadījumā saskaņā ar 78. panta 2. punktu samazina to kandidātu skaitu, kas atlasīti saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu.

a)

ekonomikas dalībniekus kvalificē saskaņā ar 77. pantu;

b)

šādi kvalificētiem ekonomikas dalībniekiem piemēro tos 1. punkta noteikumus, kas attiecas uz slēgtām procedūrām vai sarunu procedūrām, konkursa dialogiem vai inovācijas partnerībām.

a)

nenosaka dažiem ekonomikas dalībniekiem tādus administratīvus, tehniskus vai finansiālus nosacījumus, kādus nenoteiktu citiem ekonomikas dalībniekiem;

b)

nepieprasa pārbaudes vai pierādījumus, kas dublē jau pieejamus objektīvus pierādījumus.

a)

kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, sociālie, vides un inovatīvie raksturlielumi un tirdzniecība un tās nosacījumi;

b)

organizatoriskā struktūra, kvalifikācija un pieredze, kas raksturo personālu, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, ja personāla, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, kvalitāte var būtiski ietekmēt līguma izpildes līmeni; vai

c)

pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes nosacījumi, piemēram, piegādes datums, piegādes process un piegādes vai pabeigšanas laikposms, saistības attiecībā uz rezerves daļām un piegādes drošība.

a)

šo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības procesu; vai

b)

konkrētu procesu kādā citā to aprites cikla posmā,

a)

izmaksas, kas rodas līgumslēdzējam vai citiem lietotājiem, piemēram:

b)

izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi un kam ir saikne ar produktu, pakalpojumu vai būvdarbiem to aprites ciklā, ar noteikumu, ka tās var izteikt naudā un pārbaudīt; šādas izmaksas var ietvert siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju izmaksas un citas klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas.

a)

tās pamatā ir objektīvi pārbaudāmi un nediskriminējoši kritēriji. Jo īpaši gadījumā, ja tā nav paredzēta atkārtotai vai pastāvīgai izmantošanai, tā konkrētiem ekonomikas dalībniekiem nedod nepamatotas priekšrocības vai tos nenostāda neizdevīgā stāvoklī;

b)

tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām;

c)

nepieciešamos datus pietiekami rūpīgi ekonomikas dalībnieki, ieskaitot ekonomikas dalībniekus no trešām valstīm, kas ir NVI puses vai citu Savienībai saistošu starptautisku nolīgumu puses, spēj sagādāt bez liekiem pūliņiem.

a)

ražošanas procesa, sniegto pakalpojumu vai būvniecības metodes saimnieciskajiem aspektiem;

b)

izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai kādiem īpaši izdevīgiem produktu piegādes, pakalpojumu sniegšanas vai būvdarbu veikšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

c)

pretendenta piedāvāto piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu oriģinalitāti;

d)

atbilstību pienākumiem, kas minēti 36. panta 2. punktā;

e)

atbilstību pienākumiem, kas minēti 88. pantā;

f)

iespējamu valsts atbalstu, ko saņem pretendents.

a)

nepiešķir Savienības uzņēmumiem faktisku piekļuvi, kas līdzvērtīga tai, ko Savienība piešķir attiecīgās valsts uzņēmumiem;

b)

nepiešķir Savienības uzņēmumiem valsts režīmu vai tādas pašas konkurences iespējas, kādas pieejamas attiecīgās valsts uzņēmumiem;

c)

piešķir citu trešo valstu uzņēmumiem labvēlīgāku režīmu nekā Savienības uzņēmumiem.

a)

uzņēmumiem, ko reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti;

b)

uzņēmumiem, kuri saistīti ar a) apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem un kuru juridiskā adrese ir Savienībā, bet kuriem nav tiešas un faktiskas saiknes ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku;

c)

uzņēmumiem, kas iesniedz piedāvājumus, kuru priekšmets ir attiecīgās trešās valsts izcelsmes pakalpojumi.

a)

uz piegādes līgumiem, uz pakalpojumu līgumiem – izņemot tos, kuri attiecas uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektos, kuri atrodas līgumslēdzēju tiešā uzraudzībā, – vai uz piegādātājiem, kas ir iesaistīti būvdarbu vai pakalpojumu līgumos;

b)

uz galvenā darbuzņēmēja apakšuzņēmēju apakšuzņēmējiem vai turpmākajiem apakšuzņēmēju ķēdes dalībniekiem.

a)

ja valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un galvenā darbuzņēmēja kopīgas atbildības mehānisms, konkrētā dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgie noteikumi tiek piemēroti saskaņā ar 36. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar šīs direktīvas 80. panta 3. punktu var pārbaudīt, vai dalībvalstis var prasīt, lai tās pārbaudītu, vai pastāv iemesli apakšuzņēmējus izslēgt saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 57. pantu. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv obligāti iemesli tā izslēgšanai. Līgumslēdzēja iestāde ekonomikas dalībniekam var prasīt vai dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei var prasīt, lai tā prasītu ekonomikas dalībniekam aizstāt apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv neobligāti iemesli tā izslēgšanai.

a)

ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības naudā – ir paredzētas sākotnējos iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās, kurās var iekļaut cenas pārskatīšanas klauzulas, vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo izmaiņu vai iespēju apmēru un raksturu, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz izmaiņas vai iespējas, kas mainītu līguma vai pamatnolīguma vispārējo raksturu;

b)

par sākotnējā darbuzņēmēja veiktiem papildu būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm neatkarīgi no to vērtības, kas ir kļuvuši vajadzīgi un nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, ja darbuzņēmēja maiņu:

c)

ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

d)

ja darbuzņēmēju, kam līgumslēdzējs sākotnēji piešķīra tiesības slēgt līgumu, aizstāj ar jaunu darbuzņēmēju kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:

e)

ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības – nav būtiskas 4. punkta nozīmē.

i)

tā ir mazāka par šīs direktīvas 15. pantā minētajām robežvērtībām; un

ii)

pakalpojumu un piegādes līgumu gadījumā – tā ir mazāka par 10 % no sākotnējā līguma vērtības, un būvdarbu līgumu gadījumā – mazāka par 15 % no sākotnējā līguma vērtības.

a)

ar izmaiņām ievieš nosacījumus, kas – ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā iepirkuma procedūrā – būtu ļāvuši piedalīties citiem kandidātiem, nevis sākotnēji atlasītajiem vai arī būtu ļāvuši pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto, vai arī būtu iepirkuma procedūrai piesaistījuši papildu dalībniekus;

b)

izmaiņu dēļ līguma vai pamatnolīguma saimnieciskais līdzsvars mainās par labu darbuzņēmējam tādā veidā, kāds nebija paredzēts sākotnējā līgumā vai pamatnolīgumā;

c)

izmaiņas būtiski paplašina līguma vai pamatnolīguma darbības jomu;

d)

ja darbuzņēmēju, kam līgumslēdzējs sākotnēji piešķīra tiesības slēgt līgumu, aizstāj ar jaunu darbuzņēmēju kādos citos, nevis 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajos gadījumos.

a)

līgumā ir veiktas būtiskas izmaiņas, kuru veikšanai atbilstīgi 89. pantam būtu nepieciešama jauna iepirkumu procedūra;

b)

līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī darbuzņēmējs ir atradies vienā no Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 1. punktā minētajām situācijām, un tādēļ tam vajadzēja būt izslēgtam no iepirkuma procedūras atbilstīgi šīs direktīvas 80. panta 1. punkta otrajai daļai;

c)

līguma slēgšanas tiesībām darbuzņēmējam nevajadzēja būt piešķirtām Līgumā un šajā direktīvā paredzēto pienākumu nopietna pārkāpuma dēļ, ko LESD 258. pantā noteiktajā procedūrā pasludinājusi Eiropas Savienības Tiesa.

a)

ar paziņojumu par līgumu;

b)

ar periodisku informatīvu paziņojumu, ko publicē pastāvīgi. Periodiskajā informatīvajā paziņojumā ir precīzi norādīti to pakalpojumu veidi, kas būs piešķiramā līguma priekšmets. Tajā norāda, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķirs bez jaunas publikācijas, un aicina ieinteresētos ekonomikas dalībniekus rakstiski paust savu ieinteresētību;

c)

izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību, ko publicē pastāvīgi.

a)

tās mērķis ir īstenot kādu publiskā pakalpojuma uzdevumu, kas ir saistīts ar 1. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu;

b)

peļņa tiek atkal ieguldīta, lai sasniegtu organizācijas mērķi. Ja peļņa tiek sadalīta vai pārdalīta, vajadzētu balstīties uz līdzdalības apsvērumiem;

c)

līgumu izpildošās organizācijas vadības vai īpašumtiesību struktūras balstās uz darbinieku īpašumtiesību vai līdzdalības principiem vai prasa darbinieku, lietotāju vai ieinteresēto personu aktīvu līdzdalību; un

d)

pēdējo trīs gadu laikā konkrētā līgumslēdzēja iestāde šai organizācijai nav piešķīrusi tiesības slēgt līgumu par konkrētajiem pakalpojumiem saskaņā ar šo pantu.

a)

to saistot ar kādas dalībvalsts teritoriju vai teritorijas daļu;

b)

pamatojoties uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā konkursu organizē, dalībniekiem ir jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.