Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014L0025

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES ( 2014. gada 26. februāris ) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 94, 28.3.2014, p. 243–374 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/25/oj

28.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/243


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/25/ES

(2014. gada 26. februāris)

par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Ņemot vērā Komisijas 2011. gada 27. jūnija dienestu darba dokumenta ar nosaukumu “Novērtējuma ziņojums – ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekme un efektivitāte” rezultātus, šķiet piemēroti saglabāt noteikumus, kas attiecas uz iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, jo valstu iestādes joprojām var ietekmēt minēto subjektu rīcību, ietverot līdzdalību to kapitālā un pārstāvniecību subjektu administratīvajās, vadības vai uzraudzības struktūrās. Vēl viens iemesls, lai turpinātu regulēt iepirkumu minētajās nozarēs, ir tirgu, kuros darbojas minēto nozaru subjekti, slēgtais raksturs, jo attiecībā uz konkrētā pakalpojuma sniegšanai vajadzīgām piegādēm tīkliem, tīklu nodrošināšanu vai tīklu ekspluatāciju dalībvalstis ir piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

(2)

Lai nodrošinātu tāda iepirkuma atvērtību konkurencei, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, būtu jāizstrādā noteikumi par iepirkuma procedūru koordinēšanu, kas attiecas uz tādiem līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principiem un jo īpaši preču brīvas aprites principam, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un tiesībām sniegt pakalpojumus, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Ņemot vērā nozaru specifiku, ko skar koordinēšana, iepirkuma procedūru koordinēšanai Savienības līmenī būtu jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība, vienlaikus nodrošinot minēto principu piemērošanu.

(3)

Attiecībā uz iepirkumu, kam ir zemāka vērtība par robežvērtību, no kuras sāk piemērot Savienības līmeņa koordinēšanas noteikumus, ieteicams vērst uzmanību uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecībā uz Līguma noteikumu un principu pareizu piemērošanu.

(4)

Stratēģijā “Eiropa 2020”, kas izklāstīta 2010. gada 3. marta Komisijas paziņojumā ar nosaukumu “Eiropa 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“Eiropa 2020 stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”), publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Minētajam nolūkam publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (5), būtu jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, jo īpaši, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopējo sabiedrības mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus.

(5)

Īstenojot šo direktīvu, būtu jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (6), jo īpaši saistībā ar saziņas līdzekļu izvēli, tehniskām specifikācijām, piešķiršanas kritērijiem un līguma izpildes nosacījumiem.

(6)

Ir lietderīgi, ka iepirkuma jēdziens ir iespējami tuvināts tam jēdzienam, ko piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (7), pienācīgi ņemot vērā nozaru īpatnības, uz ko attiecas šī direktīva.

(7)

Būtu jāatgādina, ka nekas šajā direktīvā dalībvalstīm neuzliek par pienākumu slēgt līgumus par ārpakalpojumiem vai izmantot ārpakalpojumu sniedzējus saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tās vēlas sniegt pašas vai kurus tās vēlas organizēt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav iepirkums šīs direktīvas nozīmē. Nebūtu jāaptver tādu pakalpojumu sniegšana, kuras pamatā ir normatīvie akti vai darba līgumi. Dažās dalībvalstīs tas, piemēram, varētu attiekties uz noteiktu pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, tādu kā dzeramā ūdens piegāde.

(8)

Ir arī vietā atgādināt, ka šai direktīvai nebūtu jāietekmē nedz dalībvalstu tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā, nedz arī jāattiecas nedz uz vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu liberalizāciju, kurus var sniegt vienīgi publiski vai privāti subjekti, nedz arī uz tādu publisko subjektu privatizāciju, kuri sniedz pakalpojumus.

Tāpat būtu jāatgādina, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle obligāto sociālā nodrošinājuma pakalpojumu vai citu pakalpojumu, piemēram, pasta pakalpojumu, sniegšanu organizēt vai nu kā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, vai kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai kā abu variantu kombināciju. Ir vietā precizēt, ka ar ekonomiku nesaistītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem nebūtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(9)

Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka šī direktīva neskar valsts, reģionālo un vietējo iestāžu rīcības brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, to darbības jomu un sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp jebkādus nosacījumus attiecībā uz šādu pakalpojumu kvalitāti, lai sasniegtu savus sabiedriskās politikas mērķus. Minētajai direktīvai arī nevajadzētu skart valsts, reģionālo un vietējo iestāžu tiesības saskaņā ar LESD 14. pantu un LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienoto protokolu Nr. 26 “Par sabiedriskiem pakalpojumiem sniegt, pasūtīt un finansēt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus”. Turklāt šajā direktīvā nav risināti jautājumi par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu vai par tāda atbalsta sistēmām, kuru dalībvalstis saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci piešķir jo īpaši sociālajā jomā.

(10)

Līgums būtu jāuzskata par būvdarbu līgumu tikai tad, ja tā priekšmets konkrēti attiecas uz I pielikumā uzskaitītu darbību veikšanu, pat ja minētajā līgumā paredzēts sniegt arī citus pakalpojumus, kas vajadzīgi šādu darbību realizācijai. Pakalpojumu līgumos, jo īpaši īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumu jomā, dažos apstākļos var būt paredzēta būvdarbu veikšana. Tomēr – ciktāl šādi būvdarbi ir pakārtoti galvenajam līguma priekšmetam un var izrietēt no tā vai to papildināt – tas, ka minētie būvdarbi līgumā ir paredzēti, nav iemesls atzīt šo pakalpojuma līgumu par būvdarbu līgumu.

Tomēr, ņemot vērā būvdarbu līgumu daudzveidību, līgumslēdzējiem vajadzētu spēt paredzēt iespēju projektēšanas un būvdarbu realizācijas līgumu slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķi vai kopā. Šīs direktīvas mērķis nav noteikt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu kopā vai atsevišķi.

(11)

Būves realizācija atbilstīgi prasībām, ko noteicis līgumslēdzējs, paredz to, ka attiecīgais subjekts ir veicis pasākumus nolūkā definēt būves veidu vai vismaz ir izšķiroši ietekmējis tās projektēšanu. Tam, vai darbuzņēmējs visu būvi vai tās daļu realizē pats ar saviem līdzekļiem vai to realizāciju nodrošina ar citiem līdzekļiem, nevajadzētu būt par pamatu, lai tiktu mainīta klasifikācija attiecīgajam par būvdarbu līgumu klasificētajam līgumam, kamēr vien darbuzņēmējs uzņemas tiešu vai netiešu juridiski saistošu pienākumu nodrošināt būvdarbu realizāciju.

(12)

Tādi jēdzieni kā “līgumslēdzējas iestādes” un jo īpaši “publisko tiesību subjekti” ir atkārtoti aplūkoti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Lai precizētu to, ka šīs direktīvas ratione personae darbības jomai vajadzētu palikt bez izmaiņām, ir vietā paturēt definīcijas, kuras izmantojusi pati Tiesa, un iekļaut virkni precizējumu, kas minētajā judikatūrā sniegti kā būtisks skaidrojums pašu definīciju izpratnei, bez nodoma mainīt judikatūrā izstrādāto jēdziena izpratni.

Šim nolūkam būtu jāprecizē, ka subjekts, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, kura mērķis ir gūt peļņu un kam nākas ciest savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nebūtu jāuzskata par “publisko tiesību subjektu”, jo var uzskatīt, ka vispārējām vajadzībām, kuru apmierināšanai tas izveidots vai kam tās uzdots apmierināt, ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs. Līdzīgā kārtā judikatūrā ir izskatīts arī nosacījums attiecībā uz aplūkojamā subjekta līdzekļu izcelsmi, inter alia precizējot, ka finansēt “ lielāko daļu” nozīmē būt finansētam par vairāk nekā pusi un ka šāds finansējums var ietvert maksājumus no lietotājiem, kuri ir uzlikti un tiek aprēķināti un iekasēti saskaņā ar publisko tiesību noteikumiem.

(13)

Jauktu līgumu gadījumā piemērojamie noteikumi būtu jānosaka atkarībā no līguma galvenā priekšmeta, ja līgumu veidojošās dažādās daļas objektīvi nav nodalāmas. Tādēļ būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējiem būtu jānosaka, vai dažādās daļas ir vai nav nodalāmas. Šāda precizējuma pamatā vajadzētu būt attiecīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Tas būtu nosakāms, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līgumslēdzēju paustiem vai prezumējamiem nodomiem uzskatīt, ka dažādie aspekti, kas veido jauktu līgumu, nav šķirami, nevajadzētu būt pietiekamiem, bet par tiem būtu jāsniedz objektīvi pierādījumi, ar ko tos var attaisnot un kas ļauj pamatot nepieciešamību slēgt nedalītu līgumu. Šāda pamatota nepieciešamība slēgt nedalītu līgumu varētu pastāvēt, piemēram, gadījumā, kad būvē vienu ēku, kuras vienu daļu tiešā veidā izmantos attiecīgais līgumslēdzējs, bet kādu citu daļu apsaimniekos uz koncesiju pamata, piemēram, lai sabiedrībai nodrošinātu autostāvvietas. Būtu jāprecizē, ka par pamatu nepieciešamībai slēgt nedalītu līgumu var būt gan tehniski, gan ekonomiski iemesli.

(14)

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kurus var sadalīt, līgumslēdzējiem vienmēr ir brīva izvēle piešķirt tiesības noslēgt atsevišķu līgumu attiecībā uz atsevišķām jaukta līguma daļām, un šādā gadījumā katrai atsevišķajai daļai piemērojamie noteikumi būtu jānosaka tikai atkarībā no minētā konkrētā līguma raksturlielumiem. No otras puses, ja līgumslēdzējs izvēlas iepirkumā iekļaut citus elementus, galvenajam principam, lai arī kāda nebūtu to vērtība un tiesiskais regulējums, kas citādi tiktu piemērots pievienotajiem elementiem, vajadzētu būt tādam, ka gadījumā, ja līguma slēgšanas tiesības vajadzētu piešķirt saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem – ja to piešķir pašu par sevi – šo direktīvu būtu jāturpina piemērot visam jauktajam līgumam.

(15)

Tomēr būtu jāparedz īpaši noteikumi tādiem jauktiem līgumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem, vai daļām, kas neietilpst LESD darbības jomā. Šādos gadījumos vajadzētu būt iespējai nepiemērot šo direktīvu, ar noteikumu, ka nedalīta līguma noslēgšanu pamato objektīvi iemesli un ka lēmums piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nav pieņemts tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot šo direktīvu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/81/EK (8). Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējiem nevajadzētu liegt izvēlēties dažiem jauktiem līgumiem piemērot nevis Direktīvu 2009/81/EK, bet gan šo direktīvu.

(16)

Turklāt, lai ievērotu prasības attiecībā uz vairākām darbībām, tiesības slēgt līgumus varētu piešķirt saskaņā ar dažādiem tiesiskajiem regulējumiem. Būtu jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienam līgumam, kurš paredzēts vairākām darbībām, būtu attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai līgums ir paredzēts galvenokārt. Nosakot, kurai darbībai līgums galvenokārt paredzēts, par pamatu var ņemt līgumslēdzēja analīzi par prasībām, kurām konkrētajam līgumam jāatbilst, ko līgumslēdzējs veic, lai aprēķinātu paredzamo līguma vērtību un sagatavotu iepirkuma procedūras dokumentus. Atsevišķos gadījumos, piemēram, pērkot vienu iekārtas elementu, lai veiktu darbības, par kurām informācija, kas ļauj novērtēt attiecīgo izmantošanas līmeni, būtu nepieejama, varētu būt neiespējami objektīvi noteikt, kurai darbībai galvenokārt ir paredzēts līgums. Būtu jānorāda, kādi noteikumi ir piemērojami šādos gadījumos.

(17)

Būtu jāprecizē, ka jēdzienu “ekonomikas dalībnieki” vajadzētu interpretēt plaši, lai iekļautu visas personas un/vai subjektus, kuri tirgū piedāvā būvdarbu izpildi, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no juridiskās formas, kuru tie izvēlējušies savai darbībai. Tādējādi jēdzienam “ekonomikas dalībnieks” vajadzētu ietvert uzņēmumus, filiāles, meitasuzņēmumus, partnerību, kooperatīvās sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, valsts vai privātās augstskolas un cita veida subjektus, kas nav fiziskas personas, neatkarīgi no tā, vai tās visos apstākļos ir “juridiskas personas”.

(18)

Būtu jāprecizē, ka ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp tādas, kas apvienojušās pagaidu apvienībās, var piedalīties piešķiršanas procedūrās, turklāt nav vajadzīgs, lai tām būtu kāda īpaša juridiska forma. Ciktāl tas ir nepieciešams, piemēram, ja tiek prasīta kopīga un solidāra atbildība, kad šādām grupām piešķir līguma slēgšanas tiesības, var izvirzīt prasību noformēt īpašu juridisku formu.

Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējiem būtu jāvar nepārprotami izskaidrot, kā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda šajā direktīvā izklāstītie kritēriji un prasības par kvalifikāciju un kvalifikācijas atlasi, kas ir izvirzīti ekonomikas dalībniekiem, kuri piedalās vieni paši.

Ja līgumu izpildi veic ekonomikas dalībnieku grupas, var būt nepieciešama tādu nosacījumu izvirzīšana, kas netiek prasīti no individuāliem dalībniekiem. Šādi nosacījumi, kurus vajadzētu pamatot ar objektīviem iemesliem un kuriem vajadzētu būt samērīgiem, varētu cita starpā, piemēram, būt prasība iepirkuma procedūras vajadzībām iecelt kopīgu pārstāvi vai vadošu partneri vai prasība sniegt informāciju par grupu sastāvu.

(19)

Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un iepirkuma noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt identificētiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas valsts sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar LESD 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.

(20)

Šīs direktīvas darbības jomas noteikšanas pamatā ir īpašu vai ekskluzīvu tiesību jēdziens, jo subjektiem, kas nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne valsts uzņēmumi šīs direktīvas nozīmē, direktīvas noteikumus piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz minētajām tiesībām. Tāpēc ir atbilstīgi skaidri norādīt, ka tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, it sevišķi atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un ar ko saistībā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav īpašas vai ekskluzīvas tiesības šīs direktīvas nozīmē.

Minētajiem tiesību aktiem būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (11), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (13).

Būtu arī jāprecizē, ka minētais tiesību aktu saraksts nav izsmeļošs un ka jebkāda veida tiesības, ieskaitot koncesijas, kas piešķirtas saskaņā ar citām procedūrām, kas balstītas uz objektīviem kritērijiem un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav īpašas vai ekskluzīvas tiesības šīs direktīvas ratione personae definēšanas nozīmē. Ekskluzīvo tiesību jēdziens būtu arī jāizmanto, nosakot, vai sarunu procedūras izmantošana bez konkursa iepriekšējas izsludināšanas būtu pamatojama, jo būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var veikt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks, lai aizsargātu konkrētas ekskluzīvas tiesības.

Tomēr, paturot prātā atšķirīgos šo noteikumu ratio legis, būtu jāprecizē, ka ekskluzīvu tiesību jēdzienam nav jābūt vienai un tai pašai nozīmei abos kontekstos. Būtu jāprecizē, ka subjekts, kurš ir ieguvis ekskluzīvas tiesības sniegt konkrēto pakalpojumu konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā, ievērojot procedūru, kura balstīta uz objektīviem kritērijiem un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga pārredzamība, ja tā ir privāta struktūra, pats nebūtu līgumslēdzējs, tomēr tik un tā būtu vienīgais subjekts, kam būtu tiesības sniegt konkrēto pakalpojumu minētajā apgabalā.

(21)

Daži subjekti darbojas gan siltumenerģijas, gan dzesēšanas ražošanā, pārvadē vai sadalē. Ir iespējama zināma nenoteiktība attiecībā uz to, kādi noteikumi piemērojami attiecīgi ar siltumenerģiju un dzesēšanu saistītām darbībām. Tādēļ būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm, publiskiem uzņēmumiem un privātām uzņēmējsabiedrībām, kas darbojas apkures nozarē, šo direktīvu piemēro, tomēr privātu uzņēmumu gadījumā – ar papildu nosacījumu, ka tie darbojas uz īpašu vai ekskluzīvu tiesību pamata. No otras puses, līgumslēdzējām iestādēm, kuras darbojas dzesēšanas jomā, piemēro Direktīvas 2014/24/ES noteikumus, savukārt publiskajiem uzņēmumiem un privātajiem uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai šie pēdējie darbojas uz īpašu vai ekskluzīvu tiesību pamata, – iepirkuma noteikumus nepiemēro. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas gan apkures, gan dzesēšanas līgumu veikšanai, būtu jāizskata saskaņā ar noteikumiem par līgumiem vairāku darbību veikšanai, lai noteiktu, ar kuriem iepirkuma noteikumiem, ja tādi vispār uz tiem attiecināmi, reglamentē šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(22)

Pirms paredzēt jebkādas izmaiņas šīs direktīvas un Direktīvas 2014/24/ES darbības jomā, kas attiecas uz dzesēšanas nozari, būtu jāizpēta stāvoklis šajā nozarē, lai gūtu pietiekamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz konkurences situāciju, pārrobežu iepirkumu līmeni un ieinteresēto personu viedokļiem. Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (14) piemērošanai šai nozarei varētu būt būtiska ietekme tirgus atvēršanas jomā, būtu pareizi veikt izpēti, izvērtējot direktīvas 2014/23/ES ietekmi.

(23)

Nekādā veidā nepaplašinot šīs direktīvas darbības jomu, būtu jāprecizē, ka elektroenerģijas ražošana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība ir šīs direktīvas darbības jomā, kad to attiecina uz elektroenerģijas piegādi.

(24)

Līgumslēdzēji, kas darbojas dzeramā ūdens nozarē, var arī īstenot citas ar ūdeni saistītas darbības, piemēram, projektus hidrotehniskās būvniecības, apūdeņošanas, zemes drenāžas vai notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas jomā. Šādā gadījumā līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai piemērot šajā direktīvā paredzētās iepirkuma procedūras attiecībā uz visām savām ar ūdeni saistītajām darbībām neatkarīgi no tā, par kuru “ūdens cikla” daļu ir runa. Tomēr iepirkuma noteikumi, kas ierosināti produktu piegādei, nav piemēroti ūdens iepirkšanai, jo ūdens ir jāiepērk no avotiem, kas atrodas tuvu vietai, kur to lietos.

(25)

Ir atbilstīgi izslēgt iepirkumu, ko īsteno naftas un gāzes izpētes vajadzībām, jo ir konstatēts, ka šajā nozarē pastāv tāds konkurences spiediens, ka Savienības iepirkuma noteikumos paredzētā iepirkuma disciplīna vairs nav vajadzīga. Naftas un gāzes ieguve joprojām ir šīs direktīvas darbības jomā, tāpēc iespējams, būtu nepieciešams nošķirt izpēti un ieguvi. To veicot, būtu jāapsver jēdziens “izpēte”, lai tajā iekļautu darbības, kuras tiek veiktas nolūkā pārbaudīt, vai nafta un gāze ir atrodamas konkrētā apgabalā, un ja tā ir atrodama - vai tā ir izmantojama komerciāliem mērķiem, turpretim “ieguve” būtu jāuztver kā naftas un gāzes “ražošana”. Atbilstoši iedibinātai praksei apvienošanas gadījumos ar “ražošanu” saprot arī “izbūvi”, t. i., paredzētajai ražošanai atbilstīgas infrastruktūras izveidi (naftas platformas, cauruļvadi, termināļi utt.).

(26)

Līgumslēdzējiem būtu jāizmanto visi iespējamie saskaņā ar valsts tiesību aktiem to rīcībā esošie līdzekļi, lai novērstu publiskā iepirkuma procedūru izkropļojumus, kas izriet no interešu konfliktiem. Tostarp varētu izmantot procedūras, ar ko konstatētu, novērstu un labotu interešu konfliktus.

(27)

Ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (15) jo īpaši apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (“NVI”). NVI mērķis ir izveidot līdzsvarotu tiesību un pienākumu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem, lai panāktu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas NVI 3., 4. un 5. pielikums un Vispārējās piezīmes Eiropas Savienības I papildinājumam, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzējiem minētajos nolīgumos paredzētie pienākumi būtu jāpilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas.

(28)

NVI attiecas uz līgumiem, kas pārsniedz konkrētas robežvērtības, kuras ir noteiktas NVI un izteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības. Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu, ka tās atbilst NVI noteikto robežvērtību ekvivalentiem EUR izteiksmē. Būtu jāparedz arī EUR izteikto robežvērtību periodiska pārskatīšana, lai, izmantojot tīri matemātisku darbību, tās pielāgotu EUR vērtības iespējamām svārstībām attiecībā pret minētajām speciālajām aizņēmuma tiesībām.

Bez minētajiem periodiskajiem matemātiskajiem pielāgojumiem nākamajā sarunu kārtā būtu jāizskata NVI noteikto robežvērtību palielinājuma jautājums.

Neskarot Savienības starptautiskās saistības, ir arī atbilstīgi turpināt piemērot vienas un tās pašas robežvērtības visiem līgumslēdzējiem neatkarīgi no to darbības nozares, lai izvairītos no robežvērtību daudzkāršošanas.

(29)

Būtu jāprecizē, ka līguma vērtības noteikšanai, jāņem vērā visi – gan no līgumslēdzēja, gan no trešām personām saņemtie ienākumi.

Tāpat būtu jāprecizē, ka robežvērtību noteikšanas vajadzībām līdzīgu piegāžu jēdziens būtu jāsaprot kā produkti, kas paredzēti identiskam vai līdzīgam lietojumam, piemēram, pārtikas produktu loka vai dažādu biroja mēbeļu priekšmetu piegādes. Ekonomikas dalībnieks, kas darbojas attiecīgajā jomā, šāda veida piegādes visdrīzāk veiktu kā daļu no sava parastā produktu loka.

(30)

Konkrēta iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas nolūkos būtu jāprecizē, ka iepirkuma sadalīšanu par pamatu šīs paredzamās vērtības aprēķināšanai vajadzētu atļaut izmantot tikai tad, ja to pamato ar objektīviem iemesliem. Piemēram, varētu pamatot, ka līgumslēdzēja atsevišķas struktūrvienības līmenī līguma paredzamo vērtību aprēķina tad, ja attiecīgajai struktūrvienībai par iepirkumu ir patstāvīga atbildība. Šādu pieņēmumu var izdarīt tad, ja attiecīgā atsevišķā struktūrvienība patstāvīgi veic iepirkuma procedūru un pieņem lēmumus par pirkšanu, tās rīcībā ir atsevišķa budžeta pozīcija, kas paredzēta attiecīgajiem iepirkumiem, tā slēdz līgumu neatkarīgi un finansē to no tās rīcībā esoša budžeta. Ja līgumslēdzējs tikai rīko iepirkumu decentralizētā veidā, tas nav pamatojums iepirkuma sadalīšanai.

(31)

Tā kā šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm, tā neattiecas uz iepirkumiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāprecizē, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro iepirkumam, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi.

(32)

Būtu jāatgādina, ka šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumus un citus līdzīgus alternatīvas strīdu izšķiršanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ir nolīgtas vai izraudzītas veidā, kuru nevar reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem. Būtu jāprecizē, ka šo direktīvu nepiemēro pakalpojumu līgumiem, ar ko paredz minēto pakalpojumu sniegšanu, lai kā arī tie nebūtu nosaukti valsts tiesību aktos.

(33)

Zināmu skaitu juridisko pakalpojumu sniedz pakalpojumu sniedzēji, kurus izraudzījusies dalībvalsts tiesa, saistībā ar tiem advokāti pārstāv klientus tiesvedībā, tie ir jāsniedz notāriem vai tie ir saistīti ar oficiālas varas īstenošanu. Šādus juridiskos pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ieceltas vai izvēlētas tādā veidā, ko nav iespējams reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem, piemēram, valsts prokuroru iecelšana dažās dalībvalstīs. Tādēļ minētos juridiskos pakalpojumus nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā.

(34)

Ir vietā precizēt, ka šajā direktīvā minētajam finanšu instrumentu jēdzienam ir piešķirta tāda pati nozīme, kāda tā ir citos iekšējā tirgus tiesību aktos, un, ņemot vērā, ka nesen ir izveidots Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms, būtu jānosaka, ka darbības, ko veic ar minētā instrumenta un minētā mehānisma palīdzību, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka šīs direktīvas darbības jomā nebūtu jāiekļauj aizdevumi neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju vai citām saistītām darbībām.

(35)

Būtu jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (16) 5. panta 1. punktā ir nepārprotami noteikts, ka Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK attiecīgi piemēro pakalpojumu līgumiem un publiskiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot autobusu vai tramvaju, savukārt Regula (EK) Nr. 1370/2007 attiecas uz pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot autobusu vai tramvaju. Būtu arī jāatgādina, ka regulu turpina piemērot (publiskiem) pakalpojumu līgumiem, kā arī pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot dzelzceļu vai metro. Lai precizētu saistību starp šo direktīvu un Regulu (EK) Nr. 1370/2007, būtu nepārprotami jāparedz, ka šī direktīva nebūtu piemērojama tiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu, izmantojot dzelzceļu vai metro, kuru slēgšanas tiesību piešķiršanai joprojām būtu jāpiemēro minētā regula. Ciktāl Regula (EK) Nr. 1370/2007 ļauj valsts tiesību aktos atkāpties no noteikumiem, kas ar minēto regulu paredzēti, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai turpināt savos tiesību aktos paredzēt to, ka tiesības slēgt pakalpojumu līgumus par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu vai metro, ir jāpiešķir līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ievērojot to vispārējos publiskā iepirkuma noteikumus.

(36)

Šo direktīvu nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, jo tad, ja šos pakalpojumu sniedzējus būtu jāizraugās saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām procedūrām, būtu sarežģīti saglabāt minēto organizāciju specifiku. Tomēr šo izņēmumu nevajadzētu piemērot plašāk par absolūti nepieciešamo; tāpēc būtu skaidri jānorāda, ka izņēmums nebūtu jāattiecina uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, kas saistīti ar pacientu transportēšanu. Šajā sakarā būtu arī jāprecizē, ka CPV 601. grupā “Sauszemes transporta pakalpojumi” neietilpst neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, kas ir iekļauti CPV 8514. klasē. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods Nr. 85143000-3 un kuros ietilpst tikai ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, vajadzētu piemērot īpašu režīmu, kas noteikts sociālajiem un citiem pakalpojumiem (“atvieglotu režīmu”). Tādējādi neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas jauktiem līgumiem kopumā būtu jāpiemēro arī atvieglots režīms, ja ar pacientu transportēšanu saistītu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā citu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība;

(37)

Dažos gadījumos līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzēju iestāžu apvienība var būt vienīgais konkrētā pakalpojuma avots, un saistībā ar šā pakalpojuma sniegšanu tai ir ekskluzīvas tiesības saskaņā ar normatīvajiem un publicētajiem administratīvajiem aktiem, kas atbilst LESD. Būtu jāprecizē, ka nav vajadzības šo direktīvu piemērot publisku pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai minētajai līgumslēdzējai iestādei vai to apvienībai.

(38)

Pastāv būtiska juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jāattiecas līgumiem, kas noslēgti starp līgumslēdzējām iestādēm. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tā kā šī judikatūra būtu vienlīdz piemērojama publiskā sektora iestādēm, kad tās darbojas šajā direktīvā ietvertajās nozarēs, ir atbilstīgi nodrošināt, ka gan saskaņā ar šo direktīvu, gan saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES piemēro vienus un tos pašus noteikumus un tos interpretē vienādi.

(39)

Daudzi līgumslēdzēji ir izveidoti kā ekonomiska grupa, kurā var ietilpt virkne atsevišķu uzņēmumu; bieži katram no šiem uzņēmumiem ir specializēta loma ekonomiskās grupas vispārējā kontekstā. Tāpēc ir atbilstīgi neiekļaut konkrētus pakalpojumu, piegādes un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas saistītam uzņēmumam, kam galvenā darbība ir šādu pakalpojumu, piegāžu vai būvdarbu nodrošināšana grupai, kurā tas ietilpst, nevis minēto darbību piedāvāšana tirgū. Tāpat ir atbilstīgi neiekļaut arī konkrētus pakalpojumu, piegādes un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji ar nolūku veikt darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Ieteicams tomēr nodrošināt, ka šāda neiekļaušana nerada konkurences izkropļojumus par labu uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir saistīti ar līgumslēdzējiem; ir atbilstīgi paredzēt piemērotu noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju saņemt līgumu slēgšanas tiesības bez iepirkuma izsludināšanas, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā.

(40)

Turklāt ir atbilstīgi paskaidrot to noteikumu mijiedarbību, ko piemēro publiskā sektora iestāžu sadarbībai, un noteikumiem attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu saistītiem uzņēmumiem vai saistībā ar kopuzņēmumiem.

(41)

Uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja starp līgumslēdzēju un attiecīgo uzņēmumu pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme vai ja abi ir pakļauti cita uzņēmuma dominējošai ietekmei; šajā sakarā privātā sektora līdzdalībai pašai par sevi nevajadzētu būt būtiskai. Pārbaudi, vai uzņēmums ir saistīts ar attiecīgo līgumslēdzēju, vajadzētu veikt pēc iespējas vienkārši. Līdz ar to un ņemot vērā, ka iespējama šādas tiešas vai netiešas dominējošas ietekmes noteikšana būtu jānosaka jau tad, kad lemj, vai attiecīgo uzņēmumu un subjektu gada pārskati būtu jākonsolidē, uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja to gada pārskati ir konsolidēti. Tomēr Savienības noteikumus par gada pārskatiem nepiemēro vairākos gadījumos, piemēram, iesaistīto uzņēmumu lieluma dēļ vai tāpēc, ka nav izpildīti konkrēti nosacījumi attiecībā uz to juridisko formu. Gadījumos, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (17) nav piemērojama, vajadzēs pārbaudīt, lai pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme, ņemot vērā īpašuma tiesības, finansiālo līdzdalību vai noteikumus, kas reglamentē uzņēmumus.

(42)

Būtu jāsekmē pētniecības un izstrādes programmu līdzfinansēšana no rūpniecības avotiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šī direktīva ir piemērojama tikai tad, ja nav šādas līdzfinansēšanas un ja pētniecības un izstrādes darbību iznākums nonāk pie attiecīgās līgumslēdzēja. Tam nevajadzētu izslēgt iespēju, ka minētās darbības veikušais pakalpojumu sniedzējs varētu par tām publiskot pārskatu, ja vien līgumslēdzējam paliek ekskluzīvas tiesības pētniecības un izstrādes darbību iznākumu izmantot savām vajadzībām. Tomēr fiktīvai apmaiņai ar pētniecības un izstrādes rezultātiem vai tikai simboliskai līdzdalībai pakalpojuma sniedzēja atlīdzināšanā nevajadzētu liegt piemērot šo direktīvu.

(43)

Šī direktīva nebūtu jāpiemēro ne līgumiem, kas paredzēti, lai ļautu veikt kādu darbību, uz ko attiecas šī direktīva, ne arī šādas darbības veikšanai organizētiem metu konkursiem, ja minēto darbību dalībvalstī, kurā to veic, tieši ietekmē konkurence tirgos, kam piekļuve nav ierobežota. Tādēļ ir atbilstīgi saglabāt procedūru, kas piemērojama visām nozarēm vai to daļām, uz ko attiecas šī direktīva, un kas ļaus ņemt vērā pašreizējās vai paredzamās konkurences radīšanas sekas. Šādai procedūrai būtu jārada juridiskā noteiktība attiecīgajiem subjektiem, kā arī attiecīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Savienības tiesību vienādu piemērošanu šajā jomā. Juridiskās noteiktības labad būtu jāprecizē, ka joprojām ir piemērojami visi pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās pieņemtie lēmumi par Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā izklāstīto attiecīgo noteikumu piemērošanu.

(44)

Tieša atvērtība konkurencei būtu jānovērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās konkrētās nozares konkrēto daļu īpašās iezīmes. Tomēr šo novērtējumu ierobežo piemērojamie īsie termiņi un vajadzība paļauties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju – vai nu no jau pieejamiem avotiem, vai no informācijas, kas iegūta saistībā ar 35. panta piemērošanu –, un to nevar papildināt ar laikietilpīgākām metodēm, tostarp jo īpaši attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem adresētām sabiedriskajām aptaujām. Tādējādi novērtējums, ko iespējams veikt šīs direktīvas kontekstā par atvērtību konkurencei, neskar konkurences tiesību pilnīgu piemērošanu.

(45)

Novērtējot, vai konkrēta nozare vai tās daļas ir tieši pakļautas konkurencei, būtu jāizvērtē attiecībā uz konkrētu apgabalu, kurā attiecīgie ekonomikas dalībnieki veic darbību vai tās daļas, – tā sauktais “attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus”. Tā kā minētais jēdziens ir būtisks novērtējumam, pamatojoties uz Savienības tiesību aktos esošiem jēdzieniem, būtu jāsniedz atbilstīga definīcija. Būtu arī jāprecizē, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus var nesakrist ar attiecīgās dalībvalsts teritoriju; tādēļ vajadzētu būt iespējai attiecināt lēmumus par atbrīvojuma piemērošanu tikai uz attiecīgās dalībvalsts teritorijas daļām.

(46)

Lai pieņemtu, ka konkrētais tirgus ir brīvi pieejams, par pietiekamu pamatojumu būtu jāuzskata to attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, ar kuriem padara pieejamu konkrētu nozari vai tās daļu. Šādi attiecīgie tiesību akti būtu jānorāda pielikumā, ko Komisija var atjaunināt. Veicot minētā pielikuma atjaunināšanu, Komisijai jo īpaši būtu jāņem vērā iespējamā tādu pasākumu pieņemšana, kuri rada faktisku konkurenci nozarēs, kas nav nozares, attiecībā uz kurām minētajā pielikumā jau ir minēti tiesību akti, piemēram, valsts dzelzceļu pasažieru transporta nozarē.

(47)

Ja nevar pieņemt, ka konkrētā tirgus brīva pieejamība ir radusies, īstenojot attiecīgos Savienības tiesību aktus, šāda brīva pieejamība būtu jāpierāda de jure un de facto. Ja dalībvalsts paplašina Savienības tiesību akta piemērošanu, atverot konkrētu nozari konkurencei situācijās, kas neietilpst minētā tiesību akta darbības jomā, piemēram, piemērojot Direktīvu 94/22/EK akmeņogļu nozarei vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES (18) pasažieru pakalpojumiem valsts līmenī, minētais apstāklis būtu jāņem vērā, novērtējot, vai pieejamība attiecīgajam sektoram ir brīva.

(48)

Neatkarīgām valsts iestādēm, piemēram, nozaru regulatoriem vai konkurences iestādēm, parasti ir specializēta zinātība, informācija un zināšanas, kurām būtu nozīme, novērtējot, vai konkrētā darbība vai tās daļas ir tieši pakļautas konkurencei tirgos, kam piekļuve ir neierobežota. Tādēļ attiecīgā gadījumā pieprasījumiem piemērot atbrīvojumu būtu jāpievieno vai tajos jāiekļauj jaunākā nostāja par konkurences situāciju attiecīgajā nozarē, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība.

Ja nav iesniegta paskaidrota un pamatota nostāja, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība, būs nepieciešams vairāk laika pieprasījuma piemērot atbrīvojumu izvērtēšanai. Laikposmi, kuros Komisijai jāveic šādu pieprasījumu novērtējumi, būtu tādēļ attiecīgi jāpielāgo.

(49)

Komisijai vienmēr būtu pienākums izvērtēt pieprasījumus, kuri atbilst sīki izstrādātiem noteikumiem par tādas procedūras piemērošanu, ar ko nosaka, vai konkrētā darbība vai tās daļas ir tieši pakļautas konkurencei tirgos, kam piekļuve nav ierobežota. Tomēr būtu arī jāprecizē, ka šādu pieprasījumu sarežģītības pakāpe var būt tāda, ka ne vienmēr varētu būt iespējams nodrošināt, ka noteiktajos termiņos tiek pieņemti īstenošanas akti, ar ko nosaka, vai konkrētā darbība vai tās daļas ir tieši pakļautas konkurencei tirgos, kam piekļuve nav ierobežota.

(50)

Būtu jāprecizē, ka Komisijai vajadzētu būt iespējai lūgt dalībvalstīm vai līgumslēdzējiem sniegt informāciju vai to papildināt, vai precizēt. Komisijai šīs darbības veikšanai būtu jānosaka atbilstīgs termiņš, kurā, pienācīgi ievērojot arī to, ka ir jārespektē tie termiņi, kas Komisijai noteikti īstenošanas aktu pieņemšanai, būtu jāņem vērā tādi faktori kā pieprasītās informācijas sarežģītības pakāpe un tas, vai informācija ir viegli pieejama.

(51)

Nodarbinātība un profesija veicina iekļaušanos sabiedrībā un ir galvenie elementi, kas garantē vienādas iespējas visiem. Šajā kontekstā liela nozīme var būt aizsargātām darbnīcām. Tas pats sakāms par citiem sociāliem uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir atbalstīt personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu, piemēram, bezdarbnieku, mazaizsargātu minoritāšu locekļu vai citādā ziņā sociāli atstumtu grupu, sociālo un profesionālo integrāciju vai reintegrāciju. Tomēr šādas darbnīcas vai uzņēmumi parastos konkurences apstākļos varētu nespēt iegūt līgumu slēgšanas tiesības. Tādēļ ir vietā paredzēt, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai rezervēt šādām darbnīcām vai uzņēmumiem tiesības piedalīties publisku līgumu vai konkrētu to daļu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās vai rezervēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu kontekstā.

(52)

Ņemot vērā vides, sociālo un darba tiesību jomas prasību pienācīgu integrāciju publisko iepirkumu procedūrās, jo īpaši svarīgi ir, lai dalībvalstis un līgumslēdzēji veic attiecīgus pasākumus, ar ko nodrošinātu atbilstību vides, sociālās un darba tiesību jomas pienākumiem, kurus piemēro būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā un kuri izriet no valsts un Savienības līmeņa normatīviem aktiem, dekrētiem un lēmumiem, kā arī no koplīgumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tāpat līguma izpildes laikā vajadzētu piemērot pienākumus, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, ko ratificējušas visas dalībvalstis un kas uzskaitīti XIV pielikumā. Tomēr tam nekādā veidā nevajadzētu būt par šķērsli tādu nodarbinātības noteikumu piemērošanai, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem.

Attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Savienības tiesību pamatprincipiem, jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi. Šādus attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (19) un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un lai neradītu tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem un darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm.

(53)

Būtu jāuzskata, ka pakalpojumus sniedz vietā, kurā tiek veiktas tiem raksturīgās darbības. Ja pakalpojumus sniedz attālināti (piemēram, zvanu centru pakalpojumi), tad minētos pakalpojumus būtu jāuzskata par tādiem, kurus sniedz to izpildes vietā, neatkarīgi no vietām un dalībvalstīm, kurām adresēti šie pakalpojumi.

(54)

Attiecīgos pienākumus var iekļaut līguma klauzulās. Publiskos līgumos vajadzētu būt iespējai iekļaut arī noteikumus, kas nodrošina atbilstību koplīgumiem saskaņā ar Savienības tiesībām. Šo attiecīgo pienākumu nepildīšanu varētu uzskatīt par smagu ekonomikas dalībnieka pārkāpumu, kas var novest pie šāda ekonomikas dalībnieka izslēgšanas no dalības publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

(55)

Vides, sociālo un darba tiesību noteikumu ievērošanas kontroli būtu jāveic attiecīgajās iepirkuma procedūras stadijās, piemērojot vispārīgos principus, ar ko reglamentē dalībnieku atlasi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemērojot izslēgšanas kritērijus un piemērojot noteikumus par nepamatoti lētiem piedāvājumiem. Šādiem nolūkiem nepieciešamo pārbaudi būtu jāveic saskaņā ar attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumus un pašdeklarācijas.

(56)

Nekam šajā direktīvā nevajadzētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedriskās kārtības, sabiedrības morāles, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, vai citiem vides pasākumiem, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ja minētie pasākumi atbilst LESD.

(57)

Pētniecība un inovācija, tostarp ekoinovācija un sociālā inovācija, ir daži no svarīgākajiem turpmākas izaugsmes dzinuļiem un ir Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei centrālie elementi. Līgumslēdzējiem būtu maksimāli stratēģiski jāizmanto publiskais iepirkums, lai veicinātu inovāciju. Inovatīvu produktu, būvdarbu un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot svarīgas sociālās problēmas. Tas ļauj panākt maksimāli lietderīgu līdzekļu izmantošanu, kā arī nodrošina plašākus saimnieciskus, vides un sabiedriski nozīmīgus labumus, jo tiek radītas jaunas idejas, kas īstenojas inovatīvos produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

Būtu jāatgādina, ka Komisijas 2007. gada 14. decembra paziņojumā ar nosaukumu “Publiskais iepirkums pirmskomercializācijas posmā. Inovācijas veicināšana ilgtspējīgu kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai Eiropā” ir izklāstīta virkne iepirkuma modeļu, kas attiecas uz to pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkumu, kuri nav šīs direktīvas darbības jomā. Minētie modeļi joprojām būtu pieejami, bet šai direktīvai būtu arī jāveicina inovācijas iepirkums un jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķus.

(58)

Ņemot vērā inovācijas nozīmīgumu, līgumslēdzēji būtu jāmudina pēc iespējas biežāk ļaut iesniegt piedāvājumu variantus. Tādēļ minēto līgumslēdzēju uzmanība būtu jāvērš uz to, ka – pirms tiek norādīts, ka var iesniegt variantus, – ir nepieciešams noteikt minimālās prasības, kādām variantiem ir jāatbilst.

(59)

Gadījumos, kad nepieciešamību pēc kāda inovatīva produkta vai pakalpojuma vai inovatīvu būvdarbu izstrādes un no tās izrietošo piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojošu iegādi nevar realizēt ar tiem risinājumiem, kas jau pieejami tirgū, līgumslēdzējiem vajadzētu būt pieejamai īpašai iepirkuma procedūrai attiecībā uz līgumiem, kas ir šīs direktīvas darbības jomā. Šai īpašai iepirkuma procedūrai būtu jāļauj līgumslēdzējiem izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, inovatīvu produktu, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar noteikumu, ka šādu inovatīvu produktu vai pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām, un saistībā ar minēto iegādi nav nepieciešama atsevišķa iepirkuma procedūra. Inovācijas partnerības pamatā vajadzētu būt procedūras noteikumiem, kas piemērojami sarunu procedūrām ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, un vienīgajam līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vajadzētu būt labākajai cenas un kvalitātes attiecībai, kas ir vispiemērotākais kritērijs, lai salīdzinātu piedāvājumus par inovatīviem risinājumiem. Gan saistībā ar ļoti lieliem projektiem, gan mazākiem inovatīviem projektiem inovācijas partnerība būtu jāstrukturē tā, lai tā varētu nodrošināt nepieciešamo “tirgus pieprasījumu”, kas veicina inovatīva risinājuma izstrādi, bet neizraisa tirgus noslēgšanu. Tādēļ līgumslēdzējiem inovācijas partnerību nevajadzētu izmantot tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci. Dažos gadījumos šādas sekas varētu palīdzēt novērst, izveidojot inovācijas partnerību ar vairākiem partneriem.

(60)

Pieredze liecina, ka konkursa dialogs, kas paredzēts Direktīvā 2014/24/ES, tiek izmantots gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes nespēj noteikt, kā nodrošināt savu vajadzību apmierināšanu vai kā izvērtēt, kādus tehniskos, finansiālos vai juridiskos risinājumus tirgus var piedāvāt. Šāda situācija jo īpaši var rasties saistībā ar inovatīviem projektiem, lielu integrētu transporta infrastruktūras projektu īstenošanu, lieliem datortīkliem vai projektiem, kam vajadzīgs komplekss un strukturizēts finansējums. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāatļauj nodot šo instrumentu līgumslēdzēju rīcībā. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina iecelt projekta vadītāju, lai piešķiršanas procedūras laikā nodrošinātu labu sadarbību starp ekonomikas dalībniekiem un līgumslēdzēju iestādi.

(61)

Ņemot vērā kaitīgo ietekmi uz konkurenci, sarunu procedūras bez iepriekšēja iepirkuma izsludināšanas būtu jāizmanto tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos. Šāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad publicēšana vai nu nav iespējama ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus līgumslēdzējs nevarēja paredzēt un par kuriem tā nav vainojama, vai uz gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci vai labākus iepirkuma rezultātus, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, ir tikai viens ekonomikas dalībnieks, kas var veikt līguma izpildi. Tas tā ir mākslas darbu gadījumā, kad mākslinieka identitāte jau savas būtības dēļ nosaka paša mākslas priekšmeta unikālo raksturu un vērtību. Ekskluzivitāte var rasties arī citu iemeslu dēļ, taču tikai objektīvas ekskluzivitātes situācijas var attaisnot to, ka tiek izmantota sarunu procedūra bez iepriekšēja iepirkuma izsludināšanas, ja ekskluzivitātes situāciju nav radījis pats līgumslēdzējs saistībā ar gaidāmo iepirkuma procedūru.

Līgumslēdzējiem, kas vēlas izmantot šo izņēmumu, būtu jānorāda iemesli, kādēļ nav nekādu pamatotu alternatīvu vai aizstājēju, piemēram, izmantojot alternatīvus izplatīšanas kanālus, tostarp ārpus līgumslēdzēja dalībvalsts, vai apsverot iespēju izmantot funkcionāli līdzīgus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus.

Ja ekskluzivitātes situācija pastāv tehnisku iemeslu dēļ, tad tie ir katrā konkrētajā gadījumā precīzi jānosaka un jāpamato. Starp tiem var būt, piemēram, tas, ka nevienam citam ekonomikas dalībniekam faktiski nav tehnisko iespēju sasniegt prasītos rezultātus, vai arī nepieciešamība izmantot īpašu zinātību, rīkus vai līdzekļus, kuri ir tikai viena ekonomikas dalībnieka rīcībā. Tehniskie iemesli var izrietēt arī no īpašām sadarbspējas prasībām, kas jāizpilda, lai nodrošinātu iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu funkcionēšanu.

Visbeidzot, iepirkuma procedūra nav lietderīga gadījumos, kad piegādes tieši iegādājas preču tirgos, tostarp tirdzniecības platformās tādām precēm kā lauksaimniecības produkti un izejmateriāli un enerģētikas tirdzniecībai, kur regulētā un pārraudzītā daudzpusējā tirdzniecības struktūra pati par sevi garantē tirgus cenas.

(62)

Būtu arī jāprecizē, ka noteikumi par konfidenciālas informācijas aizsardzību nekādā veidā nerada šķēršļus tam, ka tiek publiskotas noslēgto līgumu nekonfidenciālās daļas, tostarp jebkādi to turpmāki grozījumi.

(63)

Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski vienkāršot līgumu publicēšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Tiem vajadzētu kļūt par standarta līdzekļiem saziņai un informācijas apmaiņai iepirkuma procedūrās, jo tie ievērojami palielina ekonomikas dalībnieku iespējas piedalīties iepirkuma procedūrās visā iekšējā tirgū. Šim nolūkam būtu jāpadara obligāta paziņojumu nosūtīšana elektroniskā veidā, iepirkuma procedūras dokumentu elektroniska pieejamība un – pēc 30 mēnešu pārejas posma – pilnībā elektroniska saziņa, proti, saziņa ar elektroniskajiem līdzekļiem visos procedūras posmos, ieskaitot dalības pieteikumu nosūtīšanu un jo īpaši piedāvājumu nosūtīšanu (elektroniska iesniegšana). Dalībvalstīm un līgumslēdzējiem, ja tie vēlas, vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus. Būtu arī jāprecizē, ka elektronisko saziņas līdzekļu obligātai izmantošanai saskaņā ar šo direktīvu tomēr nevajadzētu līgumslēdzējiem uzlikt pienākumu veikt piedāvājumu elektronisku apstrādi, nedz arī likt izmantot elektronisku vērtēšanu vai automātisku apstrādi. Turklāt saskaņā ar šo direktīvu pienākumam izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus nevajadzētu attiekties ne uz kādiem publiskā iepirkuma procesa elementiem pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, nedz arī uz līgumslēdzēja iekšējo saziņu.

(64)

Izņemot dažās īpašās situācijās, līgumslēdzējiem būtu jāizmanto elektroniski saziņas līdzekļi, kas nav diskriminējoši, ir vispārēji pieejami un savietojami ar vispārēji izmantotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktiem, un kas neierobežo ekonomikas dalībnieku iespējas piekļūt iepirkuma procedūrai. Izmantojot šādus saziņas līdzekļus, būtu arī pietiekami jāņem vērā to pieejamība personām ar invaliditāti. Būtu jāprecizē, ka pienākums izmantot elektroniskos līdzekļus visos iepirkuma procedūras posmos būtu nevietā, ja elektronisko līdzekļu izmantošanai būtu vajadzīgi specializēti rīki vai datņu formāti, kas nav vispārēji pieejami, nedz arī tad, ja attiecīgos paziņojumus varētu apstrādāt, tikai izmantojot specializētu biroja aprīkojumu. Tādēļ noteiktos gadījumos, kas būtu izsmeļoši jāuzskaita, līgumslēdzējiem nevajadzētu būt pienākumam prasīt iesniegšanas procesā izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Ar šo direktīvu nosaka, ka šādiem gadījumiem vajadzētu ietvert situācijas, kurās nāktos izmantot specializētu biroja aprīkojumu, kas līgumslēdzējiem nav vispārēji pieejams, piemēram, platformāta printeri. Dažās iepirkuma procedūrās iepirkuma procedūras dokumentos varētu būt noteikta prasība iesniegt fizisku vai pēc mēroga darinātu modeli, ko līgumslēdzējiem nevar iesniegt, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Šādās situācijās modelis būtu līgumslēdzējiem jānosūta pa pastu vai izmantojot citu atbilstīgu piegādātāju.

Tomēr būtu jāprecizē, ka citu saziņas līdzekļu izmantošana būtu jāatļauj tikai tiem iepirkuma procedūras elementiem, kam nav prasīti elektroniskie saziņas līdzekļi.

Ir vietā precizēt – ja tas nepieciešams tehnisku iemeslu dēļ, līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai noteikt maksimālo ierobežojumu to datņu lielumam, kuras var iesniegt.

(65)

Var būt izņēmuma gadījumi, kuros līgumslēdzējiem būtu jāatļauj neizmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, šādu saziņas līdzekļu neizmantošana ir nepieciešama, lai aizsargātu īpaši sensitīvu informāciju. Būtu jāprecizē, ka tad, ja vajadzīgo aizsardzības līmeni var nodrošināt ar elektroniskiem rīkiem, kas nav vispārēji pieejami, tad būtu jāizmanto šādi elektroniskie rīki. Tas, piemēram, varētu būt gadījumos, kad līgumslēdzēji prasa izmantot īpašus šim mērķim paredzētus drošus saziņas līdzekļus, kuriem tie piedāvā piekļūt.

(66)

Atšķirīgi tehniskie formāti vai procesi un ziņojumapmaiņas standarti var radīt potenciālus šķēršļus sadarbspējai – ne vien katrā no dalībvalstīm, bet arī jo īpaši starp dalībvalstīm. Piemēram, lai piedalītos iepirkuma procedūrā, kurā ir atļauts vai prasīts izmantot elektroniskos katalogus, kas ir formāts informācijas iesniegšanai un organizēšanai visiem iesaistītajiem pretendentiem vienotā veidā, ko var elektroniski apstrādāt, ekonomikas dalībniekiem, ja nebūtu standartizācijas, būtu savi katalogi jāpielāgo katrai iepirkuma procedūrai, kas nozīmētu ļoti līdzīgas informācijas sniegšanu atšķirīgos formātos atkarībā no attiecīgo līgumslēdzēju specifikācijām. Tādējādi kataloga formātu standartizēšana uzlabotu sadarbspējas līmeni, palielinātu efektivitāti un arī samazinātu pūliņus, kas vajadzīgi no ekonomikas dalībnieku puses.

(67)

Apsverot, vai ir nepieciešams nodrošināt vai palielināt sadarbspēju starp atšķirīgiem tehniskajiem formātiem vai procesiem un ziņojumapmaiņas standartiem, padarot par obligātu konkrētu standartu izmantošanu, un, ja tā, tad, kurus standartus likt izmantot, Komisijai vajadzētu pilnībā ņemt vērā attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus. Tai būtu arī jāapsver, cik plaši kādu konkrētu standartu ekonomikas dalībnieki un līgumslēdzēji jau izmanto praksē un cik labi tas ir darbojies. Pirms padarīt kāda konkrēta standarta izmantošanu par obligātu, Komisijai vajadzētu arī rūpīgi apsvērt izmaksas, ko tas varētu radīt, jo īpaši saistībā ar pastāvošo e-iepirkuma risinājumu pielāgošanu, ieskaitot infrastruktūru, procesus vai programmatūru.

Ja attiecīgos standartus nav izstrādājusi kāda starptautiska, Eiropas vai valsts standartizācijas organizācija, tiem būtu jāatbilst prasībām, kas piemērojamas IKT standartiem, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (20).

(68)

Pirms noteikt drošības līmeni, kas vajadzīgs elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, kuri izmantojami dažādajos piešķiršanas procedūras posmos, dalībvalstīm un līgumslēdzējiem būtu jāizvērtē proporcionalitāte starp, no vienas puses, prasībām, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu pareizu un uzticamu attiecīgā paziņojuma nosūtītāju identificēšanu, kā arī tā satura integritāti, un, no otras puses, problēmu rašanās risku, piemēram, situācijas, kad paziņojumus sūta kāds cits sūtītājs, nevis tas, kas norādīts. Ja nekas cits nemainās, tas nozīmētu, ka drošības līmenis, kas vajadzīgs, piemēram, e-pastam, ar ko lūdz apstiprināt precīzu adresi, kurā notiks informatīva sanāksme, nebūtu jānosaka tādā pašā līmenī kā pašam piedāvājumam, kas uzskatāms par saistošu oferti no ekonomikas dalībnieka puses. Līdzīgā kārtā proporcionalitātes izvērtēšanas rezultātā varētu pazemināt drošības līmeni, kas nepieciešams saistībā ar elektronisko katalogu atkārtotu iesniegšanu vai piedāvājumu iesniegšanu “minikonkursos”, kurus rīko saskaņā ar pamatnolīgumu, vai saistībā ar piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem.

(69)

Lai gan tādiem iepirkuma procedūras būtiskiem elementiem kā iepirkuma procedūras dokumenti, dalības pieteikumi, ieinteresētības apstiprinājums un piedāvājumi vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, citādā ziņā joprojām vajadzētu būt iespējamai mutiskai saziņai ar ekonomikas dalībniekiem, ar noteikumu, ka tās saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, kas ļauj pārbaudīt, vai tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips. Konkrētāk, ir īpaši svarīgi, lai mutiska saziņa ar pretendentiem, kura varētu ietekmēt piedāvājumu saturu un vērtēšanu, tiktu dokumentēta pietiekami plaši un ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, ar rakstiskām piezīmēm vai audioierakstiem, vai saziņas galveno aspektu kopsavilkumiem.

(70)

Savienības publisko iepirkumu tirgos vērojama spēcīga tendence, proti, publisko iepirkumu rīkotāji cenšas apvienot pieprasījumu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, tostarp zemākas cenas un darījuma izmaksas, un uzlabotu un padarītu profesionālāku iepirkuma pārvaldību. To var panākt, koncentrējot iegādes vai nu pēc iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu skaita vai pēc apmēra un vērtības laika gaitā. Tomēr iegāžu apvienošana un centralizēšana būtu rūpīgi jāuzrauga, lai izvairītos no pirktspējas pārmērīgas koncentrācijas un slepenām norunām un saglabātu pārredzamību un konkurenci, kā arī iespējas MVU piekļūt tirgum.

(71)

Pamatnolīguma izmantošana var būt efektīva iepirkuma metode visā Savienībā; tomēr ir jāstabilizē konkurence, uzlabojot tāda iepirkuma pārredzamību un pieejamību, ko īsteno, izmantojot pamatnolīgumus. Tāpēc ir atbilstīgi pārskatīt noteikumus, ko piemēro minētajiem pamatnolīgumiem, jo īpaši paredzot, ka uz šādu pamatnolīgumu balstītu konkrētu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana notiek, pamatojoties uz objektīviem noteikumiem un kritērijiem, piemēram, rīkojot “minikonkursus”, un ierobežojot pamatnolīgumu darbības laiku.

(72)

Būtu arī jāpaskaidro, ka, kaut gan tādu līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir pamatnolīgumi, piešķir pirms paša pamatnolīguma termiņa beigām, tomēr atsevišķu šādu līgumu termiņiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, nav jāsakrīt ar attiecīgā pamatnolīguma termiņa ilgumu, bet varētu attiecīgā gadījumā būt īsāki vai garāki. Jo īpaši būtu jāatļauj tādu atsevišķu līgumu ilgumu, kuru pamatā ir pamatnolīgums, noteikt, ņemot vērā tādus faktorus kā laiks, kas ir vajadzīgs, lai tos izpildītu; ja ir iekļauta tāda aprīkojuma apkope, kura lietošanas laiks ir ilgāks par astoņiem gadiem, vai ja ir vajadzīga plaša darbinieku apmācība, lai izpildītu attiecīgo līgumu.

Būtu arī jāpaskaidro, ka varētu būt gadījumi, kad vajadzētu atļaut pašu pamatnolīgumu termiņu paredzēt ilgāku par astoņiem gadiem. Šādi gadījumi, kuriem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem, jo īpaši ar pamatnolīguma priekšmetu, varētu, piemēram, rasties tad, ja ekonomikas dalībnieku rīcībā ir jābūt aprīkojumam, kura amortizācijas laikposms ir ilgāks par astoņiem gadiem un kuram ir jābūt pieejamam jebkurā brīdī visā pamatnolīguma darbības laikā. Jo īpaši to sabiedrisko pakalpojumu konkrētajā kontekstā, ar kuriem tiek sniegti būtiski pakalpojumi sabiedrībai, noteiktos gadījumos var būt vajadzīgi gan ilgāki pamatnolīgumi, gan ilgāki atsevišķie līgumi, piemēram to pamatnolīgumu gadījumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tīklu kārtējo un ārkārtējo apkopi, kam var būt nepieciešams dārgs aprīkojums, kuru apkalpo personāls, kas ir izgājis augsti specializētu ad hoc apmācību ar mērķi nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību un iespējamo traucējumu maksimālu samazināšanu.

(73)

Ņemot vērā gūto pieredzi, ir arī jāpielāgo noteikumi, kas reglamentē dinamiskās iepirkumu sistēmas, lai ļautu līgumslēdzējiem pilnībā izmantot priekšrocības, kuras nodrošina minētā instrumenta sniegtās iespējas. Šīs sistēmas ir jāvienkāršo, proti, tām vajadzētu darboties kā slēgtām procedūrām, tādējādi novēršot vajadzību pēc informatīviem piedāvājumiem, kuri atzīti par vienu no lielākajiem slogiem, kas saistīti ar dinamiskajām iepirkumu sistēmām. Tādējādi jebkuram ekonomikas dalībniekam, kas iesniedz dalības pieteikumu un atbilst atlases kritērijiem, būtu jāļauj piedalīties iepirkuma procedūrās, kuras veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, visā tās spēkā esamības laikā.

Šī iepirkumu metode līgumslēdzējam nodrošina sevišķi plašu piedāvājumu loku un tāpēc ļauj panākt līdzekļu optimālu izmantošanu ar plašu konkurenci attiecībā uz plaši izmantotiem vai standarta produktiem, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas vispārēji ir pieejami tirgū.

(74)

Minētie dalības pieteikumi būtu parasti jāizskata ne ilgāk kā 10 darbdienu laikā, jo atlases kritēriju vērtēšana notiks, balstoties uz dokumentācijas prasībām, ko attiecīgā gadījumā noteikuši līgumslēdzēji saskaņā ar Direktīvā 2014/24/ES paredzētajiem vienkāršotajiem noteikumiem. Tomēr, kad pirmoreiz izveido dinamisku iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji, saņemot atbildes uz pirmoreiz publicēto paziņojumu par līgumu vai uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību, varētu saskarties ar tik lielu dalības pieteikumu skaitu, ka tiem varētu būt vajadzīgs vairāk laika, lai šos pieteikumus izskatītu. Tam vajadzētu būt pieļaujamam ar noteikumu, ka konkrēts iepirkums netiek uzsākts tikmēr, kamēr nav izskatīti visi pieteikumi.

Līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai brīvi organizēt to, kā tās iecerējušas izskatīt dalības pieteikumus, piemēram, nolemjot šādas izskatīšanas rīkot tikai reizi nedēļā, ar noteikumu, ka tiek ievēroti termiņi katra dalības pieteikuma izskatīšanai. Līgumslēdzējiem, izmantojot Direktīvā 2014/24/ES paredzētos izslēgšanas vai atlases kritērijus dinamiskās iepirkumu sistēmas kontekstā, būtu jāpiemēro attiecīgie minētās direktīvas noteikumi tādā pašā veidā, kā to dara līgumslēdzējas iestādes, kas izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES.

(75)

Lai veicinātu MVU iespējas piedalīties plaša mēroga dinamiskā iepirkumu sistēmā, piemēram, tādā, ko izmanto centralizēto iepirkumu struktūra, attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam vajadzētu spēt šo sistēmu iedalīt objektīvi definētās produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās. Šādas kategorijas būtu jādefinē pēc objektīviem faktoriem, starp kuriem varētu būt, piemēram, maksimālais pieļaujamais apjoms attiecīgajā kategorijā piešķiramajiem konkrētajiem līgumiem vai konkrēts ģeogrāfiskais apgabals, kurā jāpilda turpmākie konkrētie līgumi. Ja dinamiskā iepirkumu sistēma ir iedalīta kategorijās, līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam būtu jāpiemēro tādi atlases kritēriji, kas ir proporcionāli attiecīgās kategorijas raksturlielumiem.

(76)

Būtu jāprecizē, ka elektroniskās izsoles parasti nav piemērotas dažiem būvdarbu līgumiem un dažiem pakalpojumu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības, piemēram, būvdarbu projektēšana, jo elektronisko izsoļu priekšmets var būt tikai tādi elementi, kas ir piemēroti automātiskai vērtēšanai ar elektroniskiem līdzekļiem bez jebkādas iejaukšanās vai izvērtēšanas no līgumslēdzēja puses, proti, elementi, kas ir kvantificējami, lai tos varētu izteikt skaitļos vai procentos.

Tomēr būtu arī jāprecizē, ka elektroniskās izsoles iepirkuma procedūrā varētu izmantot, lai iegādātos konkrētas intelektuālā īpašuma tiesības. Ir arī vietā atgādināt, ka, lai gan līgumslēdzēji var piemērot atlases kritērijus, kas tiem ļauj samazināt kandidātu vai pretendentu skaitu, kamēr izsole nav sākusies, pēc izsoles sākuma nevajadzētu atļaut nekādu turpmāku to pretendentu skaita samazinājumu, kas piedalās elektroniskajā izsolē.

(77)

Nemitīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskās iegādes metodes, piemēram, elektroniskie katalogi. Elektroniskie katalogi ir formāts informācijas iesniegšanai un organizēšanai visiem iesaistītajiem pretendentiem vienotā veidā, ko var elektroniski apstrādāt. Piemērs varētu būt piedāvājumi, kas iesniegti izklājlapas veidā. Līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt elektroniskos katalogus visās pieejamajās procedūrās, kurās tiek prasīts izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus. Elektroniskie katalogi palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt publisko iepirkumu, jo īpaši tādā ziņā kā ietaupīts laiks un nauda. Tomēr būtu jāparedz konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka šāda izmantošana atbilst šai direktīvai un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Tādējādi elektronisko katalogu izmantošanai piedāvājumu iesniegšanai nevajadzētu nozīmēt, ka ekonomikas dalībnieki var izmantot iespēju tikai nosūtīt savu vispārējo katalogu. Ekonomikas dalībniekiem būtu tik un tā jāpielāgo savi vispārējie katalogi atkarībā no konkrētās iepirkuma procedūras. Šāda pielāgošana nodrošina, ka katalogā, ko nosūta, atbildot uz konkrētu iepirkuma procedūru, ir tikai tie produkti, būvdarbi vai pakalpojumi, kuri, kā pēc aktīvas izskatīšanas uzskatījis ekonomikas dalībnieks, atbilst līgumslēdzējas iestādes prasībām. To darot, ekonomikas dalībniekiem būtu jāļauj kopēt informāciju, kas iekļauta to vispārējā katalogā, taču tiem nevajadzētu atļaut iesniegt pašu vispārējo katalogu. Turklāt jo īpaši tajos gadījumos, kad atsāk konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai kad izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu, un ja ir nodrošinātas pietiekamas garantijas attiecībā uz izsekojamības, vienlīdzīgas attieksmes un prognozējamības nodrošināšanu, līgumslēdzējiem būtu jāatļauj ģenerēt piedāvājumus attiecībā uz konkrētām iegādēm, pamatojoties uz iepriekš nosūtītiem elektroniskajiem katalogiem.

Ja piedāvājumus ir ģenerējis līgumslēdzējs, attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, ka piedāvājumā, ko tādējādi izveidojis līgumslēdzējs, nav nekādu būtisku kļūdu. Ja ir būtiskas kļūdas, tad līgumslēdzēja ģenerētajam piedāvājumam nevajadzētu būt ekonomikas dalībniekam saistošam, ja vien kļūda netiek izlabota.

Saskaņā ar prasībām, ko paredz noteikumi par elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, līgumslēdzējiem būtu jāizvairās no nepamatotiem ierobežojumiem ekonomikas dalībnieku piekļuvei iepirkuma procedūrām, kurās piedāvājumi jāiesniedz elektronisko katalogu veidā un kurās garantē atbilstību nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes vispārējiem principiem.

(78)

Vairumā dalībvalstu aizvien biežāk izmanto centralizētas iegādes metodes. Centralizēto iepirkumu struktūras ir atbildīgas par to, lai veiktu iegādes, pārvaldītu dinamiskās iepirkumu sistēmas vai piešķirtu slēgšanas tiesības līgumiem/pamatnolīgumiem, kas paredzēti citām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ar vai bez atlīdzības. Līgumslēdzējiem, kuriem ir noslēgts pamatnolīgums, vajadzētu būt iespējai to izmantot atsevišķām vai atkārtotām iegādēm. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, šādas metodes varētu palīdzēt palielināt konkurenci un tām būtu publiskie iepirkumi jāpadara profesionālāki. Tādēļ būtu jāparedz Savienības definīcija centralizēto iepirkumu struktūrām, kas paredzētas līgumslēdzējiem, un būtu jāprecizē, ka centralizēto iepirkumu struktūras darbojas divos atšķirīgos veidos.

Pirmkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā vairumtirgotājiem, pērkot, veidojot krājumus un pārdodot, vai, otrkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā starpniekiem, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas vai slēdzot pamatnolīgumus, ko izmantos līgumslēdzēji.

Dažos gadījumos šādu starpnieka lomu varētu pildīt, attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot patstāvīgi bez sīkākiem norādījumiem no attiecīgo līgumslēdzēju puses, bet citos gadījumos – attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot saskaņā ar attiecīgo līgumslēdzēju norādījumiem, to vārdā un uz to rēķina.

Turklāt būtu jāparedz arī noteikumi attiecībā uz atbildību par šajā direktīvā noteikto pienākumu ievērošanu, arī pārskatīšanas procedūru gadījumā, starp centralizēto iepirkumu struktūru un līgumslēdzējiem, kas veic savus iepirkumus no tās vai ar tās starpniecību. Ja par iepirkuma procedūru īstenošanu atbildīga ir tikai centralizētā iepirkumu struktūra, tai jābūt arī vienīgai un tiešajai atbildīgajai par procedūru likumību. Ja dažas procedūras daļas rīko līgumslēdzējs, piemēram, atsākot konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai piešķirot tiesības slēgt atsevišķus līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, tai vajadzētu būt atbildīgai par tās rīkotajiem procedūras posmiem.

(79)

Vajadzētu atļaut, ka līgumslēdzēju tiesības slēgt pakalpojumu līgumu par centralizētām iegādes darbībām var piešķirt centralizēto iepirkumu struktūrai, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras. Vajadzētu arī atļaut, ka šādos pakalpojumu līgumos iekļauj iegādes palīgdarbību sniegšanu. Tiesības slēgt šādus pakalpojumu līgumus par iegādes palīgdarbību sniegšanu, ja to nedara centralizēto iepirkumu struktūra saistībā ar tās veiktajām centralizētajām iegādes darbībām, kas paredzētas attiecīgajam līgumslēdzējam, vajadzētu piešķirt saskaņā ar šo direktīvu. Būtu arī jāatgādina, ka šai direktīvai nevajadzētu būt piemērojamai gadījumos, kad centralizētās iegādes darbības vai iegādes palīgdarbības tiek veiktas citādi, nevis ar līgumu par atlīdzību, kas šīs direktīvas nozīmē ir uzskatāms par iepirkumu.

(80)

Stiprinot noteikumus par centralizēto iepirkumu struktūrām, nevajadzētu nekādi liegt izmantot tādu pašreizējo praksi kā neregulārs kopējais iepirkums, t. i., mazāk institucionalizēta un sistemātiska kopēja iegāde vai tāda iedibinātā prakse, kad vēršas pie pakalpojumu sniedzējiem, kas sagatavo un vada iepirkuma procedūras līgumslēdzēja vārdā un uz tās rēķina, un saskaņā ar tā norādījumiem. Tieši otrādi, būtu jāprecizē dažas kopējā iepirkuma iezīmes, jo kopējam iepirkumam var būt svarīga nozīme, tostarp saistībā ar inovatīviem projektiem.

Kopējam iepirkumam var būt daudz dažādu veidu, sākot no koordinēta iepirkuma, kad tiek sagatavotas kopējas tehniskās specifikācijas būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, ko iepirks virkne līgumslēdzēju, kas katrs rīko atsevišķu iepirkuma procedūru, līdz situācijām, kad attiecīgie līgumslēdzēji kopīgi rīko vienu iepirkuma procedūru, vai nu rīkojoties kopā, vai uzticot vienam līgumslēdzējam vadīt iepirkuma procedūru visu līgumslēdzēju vārdā.

Ja dažādi līgumslēdzēji kopīgi rīko iepirkuma procedūru, tiem vajadzētu būt kopīgi atbildīgiem par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr, ja līgumslēdzēji kopīgi rīko tikai atsevišķas iepirkuma procedūras daļas, kopīgai atbildībai vajadzētu būt tikai par tām procedūras daļām, kas veiktas kopīgi. Katram līgumslēdzējam atsevišķi vajadzētu būt atbildīgam tikai par tām procedūrām vai procedūras daļām, ko tas rīko viens pats, piemēram, līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, pamatnolīguma slēgšana, dinamiskās iepirkumu sistēmas izmantošana vai konkursa atsākšana saskaņā ar pamatnolīgumu.

(81)

Elektroniskie saziņas līdzekļi ir īpaši labi piemēroti, lai atbalstītu centralizētās iegādes praksi un instrumentus, jo piedāvā iespēju atkārtoti izmantot un automātiski apstrādāt datus un līdz minimumam samazināt informācijas un darījuma izmaksas. Tāpēc pirmām kārtām būtu jānosaka, ka centralizēto iepirkumu struktūrām ir obligāti jāizmanto šādi elektroniskie saziņas līdzekļi, vienlaikus veicinot prakšu konverģenci Savienībā. Pēc tam būtu jāseko vispārējam pienākumam pēc 30 mēnešu pārejas perioda izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus visās iepirkuma procedūrās.

(82)

Gadījumos, kad līgumu slēgšanas tiesības kopīgi piešķir līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, pašlaik nākas saskarties ar konkrētām juridiskām problēmām saistībā ar valstu tiesību aktu kolīzijām. Neraugoties uz to, ka Direktīva 2004/17/EK netieši atļāva kopēju pārrobežu publisko iepirkumu, līgumslēdzēji joprojām saskaras ar lielām juridiskām un praktiskām grūtībām, veicot iegādes no centralizēto iepirkumu struktūrām citās dalībvalstīs vai kopīgi piešķirot līgumu slēgšanas tiesības. Lai līgumslēdzēji varētu gūt pēc iespējas lielāku labumu no iekšējā tirgus potenciāla tādā ziņā kā apjomradīti ietaupījumi un dalīts risks un ieguvumi, tostarp inovatīviem projektiem, kas saistīti ar lielāku risku, nekā pamatoti varētu uzņemties vienas atsevišķs līgumslēdzējs, minētās grūtības būtu jānovērš. Tādēļ būtu jāpieņem jauni noteikumi par kopēju pārrobežu iepirkumu, lai atvieglotu sadarbību starp līgumslēdzējiem un ļautu gūt vairāk labumu no iekšējā tirgus, radot pārrobežu uzņēmējdarbības iespējas piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Šiem noteikumiem būtu jāparedz nosacījumi centralizēto iepirkumu struktūru pārrobežu izmantošanai un jānorāda piemērojamie publiskā iepirkuma tiesību akti, tostarp piemērojamie tiesību akti par tiesisko aizsardzību, kopēju pārrobežu procedūru gadījumos, papildinot noteikumus par tiesību normu kolīzijām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 593/2008 (21). Turklāt līgumslēdzējiem no dažādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai dibināt kopējus tiesību subjektus saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējā iepirkuma formai būtu jāparedz īpaši noteikumi.

Tomēr līgumslēdzējiem nevajadzētu izmantot ar kopēju pārrobežu iepirkumu saistītās iespējas nolūkā apiet obligātos publisko tiesību noteikumus, kas atbilst Savienības tiesībām un ir tiem piemērojami dalībvalstī, kurā tie atrodas. Šādi noteikumi varētu ietvert, piemēram, noteikumus par pārredzamību un piekļuvi dokumentiem vai īpašas prasības attiecībā uz sensitīvu piegāžu izsekojamību.

(83)

Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei, kā arī ilgtspējības mērķu sasniegšana. Šajā nolūkā vajadzētu būt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu, standartu un tehnisko specifikāciju daudzveidību tirgū, ieskaitot tos, kas izstrādāti, pamatojoties uz izpildes kritērijiem, kuri saistīti ar būvdarbu, piegāžu un sniegto pakalpojumu aprites ciklu un ražošanas procesa ilgtspējību.

Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas ar prasībām, kas izdevīgākas kādam konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, ko parasti piedāvā šis ekonomikas dalībnieks. Minēto mērķi vislabāk var sasniegt, ja tehniskās specifikācijas sastāda, nosakot funkcionālās un darbības prasības. Funkcionālās un ar darbību saistītas prasības ir arī piemērots līdzeklis, ar ko publiskajā iepirkumā sekmēt inovāciju, un būtu jāizmanto pēc iespējas plašāk. Ja ir atsauces uz Eiropas standartu vai, ja tāda nav, uz valsts standartu, līgumslēdzējiem būtu jāapsver piedāvājumi, kuru pamatā ir citi līdzvērtīgi risinājumi, kas atbilst līgumslēdzēju prasībām un ir vienlīdzīgi drošības ziņā. Ekonomikas dalībnieka pienākumam vajadzētu būt pierādīt līdzvērtību pieprasītajam marķējumam.

Lai pierādītu līdzvērtību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt pretendentiem iesniegt trešo personu apstiprinājumus. Tomēr būtu jāļauj iesniegt arī citus atbilstīgus pierādījumus, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos, ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks tādā veidā pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst tehniskajās specifikācijās izklāstītajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.

(84)

Visiem iepirkumiem, kurus paredzēts izmantot personām – neatkarīgi no tā, vai plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzēja personālam –, līgumslēdzējiem tehniskās specifikācijas ir jāizstrādā tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

(85)

Līgumslēdzējiem, kas vēlas iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar īpašiem vides, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem, vajadzētu būt iespējai atsaukties uz konkrētiem marķējumiem, piemēram, Eiropas ekomarķējumu, (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai jebkuriem citiem marķējumiem ar noteikumu, ka uz marķējumu attiecinātās prasības ir saistītas ar līguma priekšmetu, piemēram, ar produkta aprakstu un tā noformējumu, ieskaitot prasības par iepakojumu. Turklāt ir svarīgi, lai minētās prasības tiktu izstrādātas un pieņemtas uz objektīvi pārbaudāmu kritēriju pamata, izmantojot procedūru, kurā var piedalīties tādas ieinteresētās personas kā valdības struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un lai marķējums būtu pieejams un iespējams visām ieinteresētajām personām. Būtu jāprecizē, ka ieinteresētās personas var būt publiskā vai privātā sektora struktūras, uzņēmumi vai jebkāda veida nevalstiskas organizācijas (organizācija, kas nav valsts pārvaldes sastāvdaļa un nav tradicionāls uzņēmums).

Tāpat būtu jāpaskaidro, ka, īpašām valsts vai valdības struktūrām vai organizācijām iesaistoties tādu marķējuma prasību izstrādē, kuras publiskā sektora iestādes var izmantot saistībā ar iepirkumu, minētās struktūras vai organizācijas nezaudē savu trešās personas statusu. Atsaucēm uz marķējumiem nevajadzētu ierobežot inovāciju.

(86)

Izstrādājot tehniskās specifikācijas, līgumslēdzējiem būtu jāņem vērā no Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā izrietošās prasības, jo īpaši, attiecībā uz personas datu apstrādes sistēmu (sistēmā integrēta datu aizsardzība).

(87)

Publiskais iepirkums būtu jāpielāgo MVU vajadzībām. Līgumslēdzēji būtu jāmudina izmantot paraugprakses kodeksu, kas izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentā (2008. gada 25. jūnijs) “Eiropas paraugprakses kodekss MVU pieejas publiskā iepirkuma līgumiem veicināšanai”, kurā sniegti norādījumi, kā tie var piemērot publiskā iepirkuma regulējumu tā, lai veicinātu MVU līdzdalību. Šajā nolūkā būtu skaidri jānosaka, ka līgumus var sadalīt daļās. Šādu sadalīšanu varētu veikt no kvantitatīvā viedokļa, panākot, lai atsevišķu līgumu apjoms labāk atbilstu MVU iespējām, vai arī no kvalitatīvā viedokļa atkarībā no dažādajām iesaistītajām profesijām un specializācijām, lai atsevišķo līgumu saturu ciešāk pielāgotu MVU specializācijas nozarēm vai atbilstoši dažādiem turpmākiem projekta posmiem. Daļu apjoms un priekšmets būtu brīvi jānosaka līgumslēdzējam, kurai saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanu vajadzētu atļaut dažas no daļām piešķirt arī bez šīs direktīvas procedūru piemērošanas.

Dalībvalstīm vajadzētu palikt brīvai izvēlei spert vēl tālākus soļus savos centienos atvieglot MVU iesaistīšanos publisko iepirkumu tirgū, ieviešot pienākumu apsvērt, vai būtu vietā līgumus sadalīt mazākos līgumos, prasot, lai līgumslēdzēji sniedz pamatojumu lēmumam līgumus nesadalīt daļās, vai noteiktos apstākļos padarot sadalīšanu daļās par obligātu. Šim pašam nolūkam dalībvalstīm vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei nodrošināt mehānismus tiešiem maksājumiem apakšuzņēmējiem.

(88)

Ja līgumi ir sadalīti daļās, līgumslēdzējiem, piemēram, lai saglabātu konkurenci vai lai nodrošinātu, ka var paļauties uz piegādēm, vajadzētu ļaut ierobežot daļu skaitu, uz ko var pretendēt viens ekonomikas dalībnieks; tām vajadzētu ļaut ierobežot arī vienam pretendentam piešķiramo daļu skaitu.

Tomēr tāda mērķa sasniegšana, ar kuru sekmē MVU vieglāku piekļuvi publiskajiem iepirkumiem, varētu tikt aizkavēta, ja līgumslēdzējiem uzliktu par pienākumu līguma slēgšanas tiesības piešķirt pa daļām pat tad, ja tas būtu saistīts ar būtiski neizdevīgāka risinājuma pieņemšanu salīdzinājumā ar risinājumu, kad līguma slēgšanas tiesības piešķir, sagrupējot dažas vai visas līguma daļas. Tāpēc, ja iepriekš ir skaidri norādīta iespēja piemērot šādu metodi, būtu jāparedz iespēja, ka līgumslēdzēji veic piedāvājumu salīdzinošu vērtēšanu, lai noskaidrotu, vai konkrēta pretendenta par konkrētām daļu kombinācijām iesniegtie piedāvājumi, kopumā ņemot, attiecībā uz minētajām daļām labāk atbilstu saskaņā ar šo direktīvu noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem nekā piedāvājumi par individuālām attiecīgajām daļām, atsevišķi ņemot. Ja tā, tad līgumslēdzējiem būtu jāļauj, ka tās attiecīgajam pretendentam līguma slēgšanas tiesības piešķir, apvienojot attiecīgās daļas. Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējiem būtu jāveic šāda salīdzinoša vērtēšana, visupirms nosakot, kuri piedāvājumi vislabāk atbilst katrai individuālajai daļai noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem, un pēc tam veicot salīdzinājumu ar piedāvājumiem, ko konkrēts pretendents iesniedzis par konkrētu daļu kombināciju, kopumā ņemot.

(89)

Lai procedūras padarītu ātrākas un efektīvākas, termiņus dalībai iepirkuma procedūrās vajadzētu noteikt pēc iespējas īsākus, neradot nepamatotus šķēršļus ekonomikas dalībnieku piekļuvei no visa iekšējā tirgus un jo īpaši MVU. Tādēļ būtu jāpatur prātā, ka, nosakot termiņus piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanai, līgumslēdzējiem būtu jo īpaši jāņem vērā līguma sarežģītība un piedāvājumu sagatavošanai vajadzīgais laiks, pat ja tas nozīmē, ka termiņi jānosaka ilgāki nekā šajā direktīvā paredzētie minimālie laiki. Elektronisko informācijas un saziņas līdzekļu izmantošana, jo īpaši iepirkuma procedūras dokumentu pilnīga elektroniska pieejamība ekonomikas dalībniekiem, pretendentiem un kandidātiem un paziņojumu elektroniska nosūtīšana, savukārt nodrošina lielāku pārredzamību un laika ietaupījumus. Tādēļ būtu jāparedz samazināt minimālos termiņus, ko piemēro atklātām procedūrām, saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Nolīgumā, un ievērojot nosacījumu, ka tiem jābūt saderīgiem ar konkrēto nosūtīšanas kārtību, kas paredzēta Savienības līmenī. Turklāt līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai vēl vairāk saīsināt piedāvājumu saņemšanas termiņus atklātās procedūrās gadījumos, kad steidzamības dēļ parasto termiņu atklātās procedūrās praktiski nav iespējams ievērot, taču nav neiespējams izmantot atklāto procedūru ar saīsinātu termiņu. Tikai izņēmuma situācijās, kad ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, kurus attiecīgais līgumslēdzējs nevarēja paredzēt un par kuriem šis līgumslēdzējs nav vainojams, parasto procedūru kļūst neiespējams rīkot pat ar saīsinātiem termiņiem, līgumslēdzējiem, ciktāl tas tiešām nepieciešams, vajadzētu būt iespējai piešķirt līgumu slēgšanas tiesības sarunu procedūrā bez iepriekšējas iepirkuma izsludināšanas. Tā varētu būt gadījumos, kad dabas katastrofu dēļ ir nepieciešama tūlītēja rīcība.

(90)

Būtu jāprecizē, ka no vajadzības nodrošināt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekami daudz laika atbilstošu piedāvājumu izstrādei, var izrietēt varbūtēja nepieciešamība pagarināt sākotnēji noteiktos termiņus. Tas jo īpaši būtu jādara tad, ja iepirkuma procedūras dokumentos ir izdarītas būtiskas izmaiņas. Būtu arī jāprecizē, ka minētajā gadījumā ar būtiskām izmaiņām būtu jāsaprot izmaiņas, kas jo īpaši saistītas ar tehniskām specifikācijām, attiecībā uz kurām ekonomikas dalībniekiem vajadzētu papildu laiku, lai tās izprastu un attiecīgi reaģētu. Tomēr būtu jāprecizē, ka šādām izmaiņām nevajadzētu būt tik būtiskām, ka tās būtu ļāvušas piedalīties tādiem kandidātiem, kuri nebija sākotnēji atlasīti, vai ka tās būtu ļāvušas iepirkuma procedūrai piesaistīt papildu kandidātus; tas jo īpaši varētu attiekties uz gadījumiem, kad izmaiņas līguma vai pamatnolīguma raksturu padara par materiāli atšķirīgu no tā, kas sākotnēji paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos.

(91)

Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējiem būtu jāsūta informācija par konkrētiem lēmumiem, kas pieņemti iepirkuma procedūras laikā, tostarp par lēmumu nepiešķirt līguma slēgšanas tiesības vai neslēgt pamatnolīgumu, nenosakot, ka kandidātiem vai pretendentam ir jālūdz šāda informācija. Būtu arī jāatgādina, ka Padomes Direktīvā 92/13/EEK (22) ir paredzēts, ka līgumslēdzējiem ir pienākums – arī šajā gadījumā nenosakot, ka kandidātiem vai pretendentam ir tas jālūdz – attiecīgajiem kandidātiem un pretendentiem sniegt apkopojumu par attiecīgajiem iemesliem svarīgākajiem lēmumiem, kas pieņemti iepirkuma procedūras laikā. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka kandidātiem un pretendentiem būtu jādod iespēja lūgt sīkāku informāciju par minētajiem iemesliem, kura līgumslēdzējiem būtu jāsniedz, izņemot, ja ir nopietns pamats to nedarīt. Minētie iemesli būtu jāizklāsta šajā direktīvā. Lai iepirkuma procedūrās, kas saistītas ar sarunām un dialogu ar pretendentiem, nodrošinātu nepieciešamo pārredzamību, arī pretendentiem, kas iesnieguši pieņemamu piedāvājumu, būtu jādod iespēja lūgt informāciju par procedūras rīkošanu un norisi, izņemot, ja ir nopietns pamats to nedarīt.

(92)

Ciktāl tas atbilst nepieciešamībai nodrošināt labas komercdarbības praksi, vienlaikus pieļaujot maksimālu elastību, ir atbilstīgi noteikt, ka Direktīva 2014/24/ES piemērojama attiecībā uz prasībām par saimnieciskām un finansiālām spējām un dokumentārām liecībām. Tāpēc līgumslēdzējiem vajadzētu atļaut piemērot atlases kritērijus, kas noteikti minētajā direktīvā, un gadījumā, ja tās tos piemēro, tām būtu jānosaka pienākums piemērot konkrētus citus noteikumus, kas jo īpaši attiecas uz obligātā apgrozījuma prasību ierobežojumu, kā arī uz Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta izmantošanu.

(93)

Līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai līguma izpildes laikā tiktu piemēroti vides vadības pasākumi vai shēmas. Vides vadības shēmas – neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas saskaņā ar tādiem Savienības instrumentiem kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (23), – var pierādīt, ka ekonomikas dalībniekam ir tehniskā spēja izpildīt līgumu. Ekonomikas dalībnieka apraksts par pasākumiem, kas īstenoti, lai nodrošinātu tādu pašu vides aizsardzības līmeni, būtu jāpieņem kā vides vadības reģistrācijas shēmām alternatīvs apliecinājums, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādām vides vadības reģistrācijas shēmām vai ja viņam nav iespējas tās saņemt attiecīgajos termiņos.

(94)

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji ir ļoti nozīmīgs šīs direktīvas jēdziens, tāpēc ir svarīgi, lai attiecīgie noteikumi būtu izklāstīti pēc iespējas vienkārši un racionalizēti. To var panākt, terminu “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” izmantojot kā visaptverošu jēdzienu, jo visiem uzvarējušajiem piedāvājumiem vajadzētu būt izvēlētiem saskaņā ar apsvērumiem par to, kuru no piedāvātajiem risinājumiem individuālais līgumslēdzējs uzskata par saimnieciski labāko. Lai šo jēdzienu nejauktu ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas līdz šim bija zināms kā Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK izmantotais jēdziens “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”, šā jēdziena apzīmēšanai būtu jāizmanto atšķirīgs termins, proti, “labākā cenas un kvalitātes attiecība”. Tādējādi tas būtu jāinterpretē saskaņā ar judikatūru, kas attiecas uz minētajām direktīvām, izņemot gadījumos, kad šajā direktīvā ir skaidri izmantots cits materiāli atšķirīgs risinājums.

(95)

Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem, nolūkā nodrošināt piedāvājumu relatīvās vērtības objektīvu salīdzināšanu, lai efektīvas konkurences apstākļos noteiktu, kurš piedāvājums ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Būtu skaidri jāizklāsta, ka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu vajadzētu vērtēt, pamatojoties uz labāko cenas un kvalitātes attiecību, kurā vienmēr būtu jāiekļauj cenas vai izmaksu elements. Tāpat būtu jāprecizē, ka šāds saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtējums varētu arī tikt veikts, pamatojoties tikai vai nu uz cenu, vai izmaksu efektivitāti. Turklāt ir vietā atgādināt, ka līgumslēdzējas iestādes var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus.

Lai sekmētu orientēšanos uz augstāku kvalitāti publiskajā iepirkumā, dalībvalstīm vajadzētu atļaut aizliegt vai ierobežot tikai cenas vai tikai izmaksu kritērija izmantošanu, lai izvērtētu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ja tās uzskata, ka tas ir vietā.

Lai nodrošinātu, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, līgumslēdzējiem vajadzētu būt pienākumam radīt pārredzamību, kas vajadzīga, lai visi pretendenti būtu pietiekami informēti par kritērijiem un kārtību, ko piemēros lēmumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Līgumslēdzējiem tādēļ vajadzētu būt pienākumam norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un relatīvo svērumu, kas noteikts katram no šiem kritērijiem. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos, kuru iemeslus tām jāspēj nosaukt, līgumslēdzējiem vajadzētu atļaut atkāpties no pienākuma norādīt kritēriju svērumu, ja to nav iespējams iepriekš noteikt, jo īpaši līguma sarežģītības dēļ. Šādos gadījumos kritērijus tām vajadzētu norādīt dilstošā secībā pēc svarīguma.

(96)

LESD 11. pantā paredzēts, ka nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, jo īpaši lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ šī direktīva precizē, kādā veidā līgumslēdzēji var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot, ka tie saviem līgumiem var panākt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu.

(97)

Izvērtējot labāko cenas un kvalitātes attiecību, līgumslēdzējiem vajadzētu noteikt ar līguma priekšmetu saistītus saimnieciskos un kvalitātes piešķiršanas kritērijus, uz kuru pamata tās vērtēs piedāvājumus, lai noteiktu no līgumslēdzēja iestādes viedokļa saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Minētajiem kritērijiem tādējādi vajadzētu ļaut veikt salīdzinošu vērtēšanu par katrā izvērtējamā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās. Saistībā ar labāko cenas un kvalitātes attiecību šajā direktīvā ir iekļauts neizsmeļošs iespējamo piešķiršanas kritēriju saraksts. Līgumslēdzējus būtu jāmudina izvēlēties tādus piešķiršanas kritērijus, kas tiem ļauj iegūt kvalitatīvus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām.

Izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu līgumslēdzējam dot neierobežotu izvēles brīvību, un tiem vajadzētu nodrošināt efektīvas un godīgas konkurences iespēju un būt papildinātiem ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju.

Lai apzinātu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumiem nevajadzētu būt balstītiem tikai uz tādiem kritērijiem, kas nav saistīti ar izmaksām. Tādēļ kvalitātes kritēriji būtu jāpapildina ar izmaksu kritēriju, kas pēc līgumslēdzēja izvēles varētu būt vai nu cena, vai rentabilitātes pieeja, piemēram, aprites cikla izmaksas. Tomēr piešķiršanas kritērijiem nevajadzētu skart tādu valsts noteikumu piemērošanu, kas nosaka atlīdzību par konkrētiem pakalpojumiem vai paredz fiksētas cenas par konkrētām piegādēm.

(98)

Būtu jāprecizē, ka, ja ar valsts noteikumiem ir noteikta atlīdzība par konkrētiem pakalpojumiem vai ir paredzētas fiksētas cenas par konkrētām piegādēm, tad joprojām ir iespējams izvērtēt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, pamatojoties uz citiem faktoriem, kas nav tikai cena vai atlīdzība. Atkarībā no attiecīgā pakalpojuma vai produkta, tie, piemēram, cita starpā var būt tādi faktori kā piegādes un samaksas nosacījumi, pēcpārdošanas pakalpojumu aspekti (piemēram, cik plaši tiek nodrošināti konsultāciju un aizstāšanas pakalpojumi) vai vides vai sociālie aspekti (piemēram, tas, vai grāmatas ir iespiestas uz papīra, kas ir otrreizēji pārstrādāts vai kas ir iegūts no ilgtspējīgiem kokmateriāliem, izmaksas, kas saistītas ar papildu sekām videi, vai arī tas, vai attiecībā uz personām, kurām ir uzdota līguma izpilde, ir sekmēta neaizsargātu personu vai neaizsargātu grupu locekļu sociālā integrācija). Ņemot vērā daudzās iespējas izvērtēt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, pamatojoties uz materiāliem kritērijiem, būtu jāvairās no tā, ka par vienīgo līdzekli, lai piešķirtu līguma slēgšanas tiesības, tiek izmantota lozēšana.

(99)

Ikreiz, kad līguma izpildes līmenim svarīga ir nodarbinātā personāla kvalitāte, līgumslēdzējiem būtu arī jāatļauj kā piešķiršanas kritēriju izmantot organizatorisko struktūru, kvalifikāciju un pieredzi, kas raksturo personālu, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, jo tas var ietekmēt līguma izpildes kvalitāti un tā rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību. Tā varētu būt, piemēram, līgumos par intelektuāliem pakalpojumiem, piemēram, konsultāciju vai arhitektūras pakalpojumu gadījumā. Līgumslēdzējiem, kas izmanto šo iespēju, vajadzētu ar atbilstīgiem līgumtiesību līdzekļiem nodrošināt, ka personāls, kam uzdota līguma izpilde, patiesi pilda noteiktos kvalitātes standartus un ka šādu personālu var aizstāt tikai ar līgumslēdzēja piekrišanu, kurš pārbauda, vai aizstājušais personāls var nodrošināt līdzvērtīgu kvalitātes līmeni.

(100)

Ir ļoti svarīgi pilnībā izmantot publiskā iepirkuma potenciālu, lai sasniegtu Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķus. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka publiskais iepirkums ir jo īpaši svarīgs inovācijas veicināšanā, kam ir liela nozīme turpmākai izaugsmei Eiropā. Ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp atsevišķām nozarēm un tirgiem, tomēr nebūtu vietā noteikt vispārējas obligātas prasības attiecībā uz iepirkumu vides, sociālajā un inovācijas jomā.

Savienības likumdevēji jau ir noteikuši obligātas iepirkuma prasības, lai sasniegtu konkrētus mērķus autotransporta līdzekļu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (24)) un biroja iekārtu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (25)). Turklāt ir panākta būtiska virzība aprites cikla izmaksu noteikšanas kopīgās metodikas izstrādē.

Tāpēc šķiet, ka ir vietā turpināt virzīties šādā virzienā, obligātu mērķu un rezultātu noteikšanu atkarībā no konkrētā politikas virziena un apstākļiem attiecīgajā nozarē atstājot nozaru tiesību aktu ziņā, un aprites cikla izmaksu noteikšanā veicināt Eiropas pieeju pilnveidošanu un piemērošanu, lai vēl vairāk stiprinātu publisko iepirkumu izmantošanu ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam.

(101)

Minētie nozaru pasākumi būtu jāpapildina, veicot Direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK pielāgojumus, kas līgumslēdzējiem to iepirkuma stratēģijā dotu iespēju virzīties uz Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu. Tāpēc šajā saistībā būtu skaidri jānorāda, ka, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu vērtē, pamatojoties tikai uz cenu, līgumslēdzēji var noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un zemākās izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju. Aprites cikla izmaksu jēdziens ietver visas izmaksas visā būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu aprites ciklā.

Tas nozīmē iekšējās izmaksas, piemēram, pētniecības, ko paredzēts veikt, attīstības, ražošanas, transporta, lietošanas, apkopes un aizvākšanas izmaksas aprites cikla beigās, taču var ietvert arī izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, piemēram, piesārņojumu, ko rada produktā izmantoto izejvielu ieguve vai ko rada pats produkts vai tā ražošana, ar noteikumu, ka tās var izteikt naudā un uzraudzīt. Metodes, ko līgumslēdzēji izmanto, lai vērtētu izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, būtu objektīvā un nediskriminējošā veidā jāizstrādā jau iepriekš, un tām vajadzētu būt pieejamām visām ieinteresētajām personām. Šādas metodes var izstrādāt valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, taču, lai nepieļautu konkurences izkropļojumus ar individuāli izstrādātu metodiku, tām vajadzētu palikt vispārējām tādā ziņā, ka tām nevajadzētu būt izstrādātām tieši konkrētai publiskā iepirkuma procedūrai. Savienības līmenī būtu jāizstrādā kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai attiecībā uz konkrētām piegāžu vai pakalpojumu kategorijām. Ja šāda kopēja metodika ir izstrādāta, tad tās izmantošana būtu jāpadara par obligātu.

Turklāt būtu jāizskata, cik lietderīga ir šādas kopējas metodikas ieviešana attiecībā uz sociālā aprites cikla izmaksām, ņemot vērā esošās metodes, piemēram, Pamatnostādnes par produktu sociālā aprites cikla izvērtēšanu, kas ir pieņemtas saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu.

(102)

Turklāt, lai iepirkuma procedūrās labāk iekļautu sociālos un vides apsvērumus, līgumslēdzējiem būtu jāatļauj izmantot piešķiršanas kritērijus vai līgumu izpildes nosacījumus, kas uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kuri jāsniedz saskaņā ar publisku līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā – no produkta izejvielu ieguves līdz produkta aizvākšanas posmam –, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar šo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības un tās nosacījumu procesu vai ar kādu konkrētu procesu to aprites cikla vēlākā posmā, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai. Kritēriji un nosacījumi, kuros minēts šāds ražošanas vai sniegšanas process, var būt, piemēram, ka iegādāto produktu ražošanā nebija iesaistītas toksiskas ķīmiskās vielas vai ka iegādātie pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot energoefektīvas iekārtas.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru tas ietver arī piešķiršanas kritērijus vai līguma izpildes nosacījumus attiecībā uz taisnīgas tirdzniecības produktu piegādi vai izmantošanu piešķiramā līguma izpildes laikā. Starp tādiem līguma izpildes nosacījumiem, kas attiecas uz vides apsvērumiem, var būt, piemēram, produktu piegāde, iesaiņojums un aizvākšana, un attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem – atkritumu maksimāla samazināšana un resursu efektivitāte.

Tomēr nosacījums, ka jābūt saiknei ar līguma priekšmetu, liedz izmantot kritērijus un nosacījumus, kas attiecas uz vispārējo korporatīvo politiku, ko nevar uzskatīt par faktoru, kas raksturo iegādāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu. Tādēļ nevajadzētu ļaut līgumslēdzējiem prasīt, lai pretendentiem būtu konkrēta korporatīvā politika attiecībā uz sociālo vai vides atbildību.

(103)

Ir svarīgi, lai uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar līgumu, attiektos piešķiršanas kritēriji vai līguma izpildes nosacījumi, kas skar ražošanas procesu sociālos aspektus. Turklāt tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, un tie nebūtu jāizvēlas vai jāpiemēro tādā veidā, kas rada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir NVI vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros viena no pusēm ir Savienība. Tādējādi prasībām, kas attiecas uz Direktīvā 96/71/EK regulētajiem darba pamatnosacījumiem, piemēram, minimālajām algas likmēm, vajadzētu palikt tādā līmenī, kāds noteikts valsts tiesību aktos vai ar koplīgumiem, ko saistībā ar minēto direktīvu piemēro saskaņā ar Savienības tiesībām.

Līguma izpildes nosacījumi varētu būt paredzēti arī tam, lai palīdzētu veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzību darbavietā, palielina sieviešu dalību darba tirgū un rod labāku līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, lai veicinātu vides vai dzīvnieku labturības aizsardzību un lai pēc būtības pildītu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) svarīgākās konvencijas, un lai pieņemtu darbā vairāk mazaizsargātu personu, nekā prasīts valsts tiesību aktos.

(104)

Piešķiršanas kritēriji vai līguma izpildes nosacījumi var attiekties arī uz pasākumiem, kas vērsti uz ražošanas procesā iesaistītā personāla veselības aizsardzību, uz sociālās integrācijas veicināšanu mazaizsargātām personām vai neaizsargātu grupu locekļiem to personu skaitā, kam uzdota līguma izpilde, vai uz apmācību prasmēm, kas vajadzīgas attiecīgajam līgumam, ar noteikumu, ka šādi kritēriji vai nosacījumi attiecas uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar līgumu. Piemēram, šādi kritēriji vai nosacījumi varētu cita starpā attiekties uz ilgstošu darba meklētāju nodarbinātību, apmācības pasākumu īstenošanu bezdarbniekiem vai jauniešiem piešķiramā līguma izpildes laikā. Tehniskajās specifikācijās līgumslēdzēji var paredzēt tādas sociālās prasības, kas tiešā veidā raksturo attiecīgo produktu vai pakalpojumu, piemēram, pieejamība personām ar invaliditāti vai projektēšana visu lietotāju ērtībām.

(105)

Publisku līgumu slēgšanas tiesības nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpniecībā, kura kaitē Savienības finanšu interesēm, teroristu nodarījumos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vai teroristu finansēšanā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšanas sekām vajadzētu būt arī obligātai izslēgšanai Savienības līmenī. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no minētās obligātās izslēgšanas paredzēt atkāpi ārkārtējās situācijās, kad prioritāru vispārējas nozīmes vajadzību dēļ līguma slēgšanas tiesības nevar nepiešķirt. Tā varētu būt, piemēram, gadījumā, kad steidzami nepieciešamas vakcīnas vai ārkārtas situācijās izmantojamu aprīkojumu var iegādāties tikai no tāda ekonomikas dalībnieka, kam citādi ir piemērojams viens vai vairāki obligātie izslēgšanas iemesli. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, varētu nebūt pieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvā 2014/24/ES uzskaitīto izslēgšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ir atbilstīgi atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot 57. panta 1. un 2. punktu Direktīvai 2014/24/ES tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes.

(106)

Līgumslēdzējiem vajadzētu dot arī iespēju izslēgt ekonomikas dalībniekus, kas ir izrādījušies neuzticami, piemēram, tādēļ, ka pārkāpuši vides vai sociālos pienākumus, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citus smagus pārkāpumus saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Būtu jāpaskaidro, ka smagi pārkāpumi saistībā ar profesionālo darbību var likt šaubīties par ekonomikas dalībnieka godīgumu un tādējādi var būt par pamatu tam, ka ekonomikas dalībnieks nav atbilstīgs, lai tam piešķirtu tiesības slēgt publisku līgumu, neatkarīgi no tā, vai šim ekonomikas dalībniekam citādā ziņā ir tehniskas un saimnieciskas spējas izpildīt līgumu.

Paturot prātā, ka līgumslēdzējs būs atbildīgs par sekām, kas var būt tās iespējami kļūdainam lēmumam, līgumslēdzējiem vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei uzskatīt, ka ir bijis smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, ja, pirms ir pieņemts galīgs un saistošs lēmums par to, ka pastāv obligāts izslēgšanas iemesls, tās var ar jebkādiem pienācīgiem līdzekļiem pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir pārkāpis savas saistības, tostarp saistības attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Tiem vajadzētu būt arī iespējai izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas agrāku publisko līgumu vai līgumu ar citiem līgumslēdzējiem izpildē pieļāvuši nozīmīgas nepilnības attiecībā uz būtiskām prasībām, piemēram, piegāžu vai darbu neveikšana, nopietni trūkumi piegādātajā produktā vai sniegtajā pakalpojumā, kuru dēļ tas nav lietojams iecerētajam nolūkam, vai neatbilstīga rīcība, kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību. Valsts tiesību aktos būtu jāparedz šādas izslēgšanas maksimālais ilgums.

Piemērojot fakultatīvus izslēgšanas iemeslus, īpaša uzmanība būtu jāpievērš samērīguma principa ievērošanai. Nelielām neatbilstībām tikai izņēmuma gadījumos vajadzētu novest pie ekonomikas dalībnieka izslēgšanas. Savukārt, ja nelielas neatbilstības tiek konstatētas atkārtoti, tas var radīt šaubas par ekonomikas dalībnieka uzticamību un var būt par pamatu tā izslēgšanai.

(107)

Ja līgumslēdzējiem ir jāpiemēro vai ja tie izvēlas piemērot šādus izslēgšanas kritērijus, tiem būtu jāpiemēro Direktīva 2014/24/ES attiecībā uz iespēju ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos.

(108)

Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, balstās uz tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Ja pretendents nevar sniegt pietiekamu paskaidrojumu, līgumslēdzējam vajadzētu būt tiesībām noraidīt piedāvājumu. Noraidīšanai vajadzētu būt obligātai gadījumos, kad līgumslēdzējs ir konstatējusi, ka nepamatoti zemā piedāvātā cena vai izmaksas izriet no neatbilstības obligātajiem Savienības tiesību aktiem vai ar tiem saderīgajiem valsts tiesību aktiem sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību jomā vai no neatbilstības starptautiskajiem darba tiesību noteikumiem.

(109)

Līguma izpildes nosacījumi ir paredzēti, lai izklāstītu konkrētas prasības attiecībā uz līguma izpildi. Atšķirībā no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas kalpo par pamatu piedāvājumu kvalitātes salīdzinošai vērtēšanai, līguma izpildes nosacījumi ir konkrētas objektīvas prasības, kas neietekmē piedāvājumu vērtēšanu. Līguma izpildes nosacījumiem vajadzētu būt saderīgiem ar šo direktīvu, ar noteikumu, ka tie nav ne tieši, ne netieši diskriminējoši un ir saistīti ar līguma priekšmetu, kas aptver visus faktorus, kas saistīti ar konkrēto ražošanas, sniegšanas vai komercializācijas procesu. Tas ietver ar līguma izpildes procesu saistītos nosacījumus, bet neietver prasības attiecībā uz vispārējo korporatīvo politiku.

(110)

Ir svarīgi, lai ar attiecīgām darbībām kompetentās valsts iestādes, piemēram, darba inspekciju aģentūras vai vides aizsardzības aģentūras, saskaņā ar to pienākumiem un darbības jomu nodrošinātu to, ka apakšuzņēmēji vides, sociālo un darba tiesību jomās ievēro piemērojamos pienākumus, kas iedibināti ar Savienības un valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitītajiem starptautiskajiem vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesībām.

Tāpat ir jānodrošina pārredzamība apakšuzņēmēju ķēdē, jo tādējādi līgumslēdzēji ir informēti par to, kas uz vietas viņu uzdevumā veic darbus būvlaukumā vai kuri uzņēmumi sniedz pakalpojumus ēkās, infrastruktūras objektos vai zonās, piemēram, pilsētu domēs, pašvaldību skolās, sporta iestādēs, ostās vai automaģistrālēs, par kurām līgumslēdzēji ir atbildīgi vai kuras atrodas to tiešā uzraudzībā. Būtu jāprecizē, ka prasītās informācijas sniegšana jebkurā gadījumā ir galvenā darbuzņēmēja atbildībā, un tā būs paredzēta vai nu pamatojoties uz īpašām klauzulām, ko katram līgumslēdzējam vajadzētu iekļaut visās iepirkuma procedūrās, vai pamatojoties uz pienākumiem, kurus dalībvalstis galvenajiem darbuzņēmējiem uzliktu, izmantojot vispārīgi piemērojamus noteikumus.

Būtu arī jāprecizē, ka, tiklīdz dalībvalsts valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un galvenā darbuzņēmēja kopīgas atbildības mehānisms, būtu jāpiemēro nosacījumi attiecībā uz to, kā vides, sociālo un darba tiesību jomās tiek pildīta to piemērojamo pienākumu ievērošana, kuri iedibināti ar Savienības un valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitītajiem starptautiskajiem vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesībām. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm vajadzētu būt spējīgām paredzēt papildu pasākumus, piemēram, paplašinot pārredzamības pienākumu darbības jomu, paredzot iespēju veikt tiešos maksājumus apakšuzņēmējiem, vai paredzot iespēju vai prasību, ka līgumslēdzējas iestādes pārbauda, vai apakšuzņēmēji nav nonākuši nevienā no situācijām, kuras būtu par pamatu tam, lai izslēgtu ekonomikas dalībniekus. Ja apakšuzņēmējiem piemēro šādus pasākumus, būtu jānodrošina, ka tiek ievērota saskanība ar galvenajam darbuzņēmējam piemērojamiem noteikumiem tā, lai no obligātiem izslēgšanas iemesliem izrietētu prasība, ka galvenais darbuzņēmējs aizstāj attiecīgo apakšuzņēmēju. Būtu jāprecizē, ka tad, ja šādā pārbaudē tiek atklāts, ka pastāv neobligātie izslēgšanas iemesli, līgumslēdzējām iestādēm ir iespēja prasīt aizstāšanu. Tomēr būtu arī skaidri jānosaka, ka līgumslēdzējām iestādēm var būt pienākums prasīt aizstāt attiecīgo apakšuzņēmēju, ja šādos gadījumos obligāti būtu jāaizstāj galvenais darbuzņēmējs.

Tāpat būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredzēt stingrākus atbildības noteikumus vai valsts tiesību aktos paredzēt papildu pasākumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem.

(111)

Ņemot vērā pašreizējās apspriedes par horizontāliem noteikumiem, kas reglamentē attiecības ar trešām valstīm saistībā ar publisko iepirkumu, ir lietderīgi uz pagaidu laikposmu saglabāt status quo režīmam, ko piemēro sabiedrisko pakalpojumu nozarē saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pantu. Tādēļ minētie noteikumi būtu jāsaglabā nemainīti, tostarp noteikums par īstenošanas aktu pieņemšanu, ja Savienības uzņēmumiem ir grūtības piekļūt trešo valstu tirgiem. Šajos apstākļos minētie īstenošanas akti joprojām būtu jāpieņem Padomei.

(112)

Būtu jāatgādina, ka šajā direktīvā paredzēto termiņu noteikšanā piemēro Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (26).

(113)

Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāprecizē nosacījumi, pie kuriem gadījumā, ja līguma izpildes laikā tas tiek izmainīts, ir vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Jauna iepirkuma procedūra ir vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas parāda pušu nodomu pārskatīt konkrētā līguma būtiskus noteikumus vai nosacījumus. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja būtu bijuši iekļauti sākotnējā procedūrā.

Līdz noteiktai vērtībai vienmēr vajadzētu būt iespējai – bez nepieciešamības īstenot jaunu iepirkuma procedūru – veikt izmaiņas līgumā, kuru rezultātā nedaudz tiek mainīta līguma vērtība. Tādēļ un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis robežvērtības, kuru nepārsniegšanas gadījumā nav vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Vajadzētu paredzēt iespēju, ka – bez nepieciešamības rīkot jaunu iepirkuma procedūru – var grozīt līgumu virs šīm robežvērtībām tādā apmērā, kas atbilst šajā direktīvā izklāstītajiem attiecīgajiem nosacījumiem.

(114)

Līgumslēdzējiem var rasties situācijas, kad ir nepieciešamība pēc papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem; šādos gadījumos var būt pamatoti, nerīkojot jaunu iepirkuma procedūru, izdarīt grozījumus sākotnējā līgumā, īpaši tad, ja papildu piegādes ir paredzētas vai nu esošo pakalpojumu, piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai to papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējs būtu spiesta iegādāties materiālus, būvdarbus vai pakalpojumus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem, un tas ekspluatācijā un apkopē radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskās grūtības.

(115)

Līgumslēdzēji var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tie nevarēja paredzēt, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, jo īpaši tad, ja līguma izpilde attiecas uz ilgu laikposmu. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai līgumu pielāgotu minētajiem apstākļiem, neīstenojot jaunu iepirkuma procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzējs ir ar pienācīgu rūpību sagatavojis sākotnējo iepirkuma procedūru, ņemot vērā tam pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp iepirkuma procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību.

Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad izmaiņu dēļ mainās visa iepirkuma raksturs, piemēram, ja iepērkamie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi tiek aizstāti ar kaut ko atšķirīgu vai ja būtiski mainīts iepirkuma veids, jo šādā situācijā var pieņemt, ka izmaiņas būtiski ietekmētu iepirkuma rezultātu.

(116)

Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents, piemēram, gadījumā, kad līgums ir izbeigts izpildes nepilnību dēļ, nebūtu aizstājams ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par līgumu netiek atkārtoti uzsākta iepirkuma procedūra. Tomēr izraudzītajam pretendentam, kas pilda līgumu, vajadzētu būt iespējai tā izpildes laikā – jo īpaši gadījumā, kad līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas vairāk nekā vienam uzņēmumam, – veikt dažas strukturālas izmaiņas, piemēram, tīri iekšēja reorganizācija, pārņemšana, apvienošana un iegāde vai maksātnespēja. Šādām strukturālām izmaiņām nevajadzētu automātiski nozīmēt, ka ir vajadzīgas jaunas iepirkuma procedūras visiem līgumiem, ko pilda šis pretendents.

(117)

Līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai pašos atsevišķajos līgumos paredzēt izmaiņas, ietverot pārskatīšanas vai iespēju klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tām jādod neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā sākotnējā līgumā var paredzēt izmaiņas. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pietiekami skaidri formulētās pārskatīšanas vai iespēju klauzulās var, piemēram, paredzēt cenu indeksāciju vai nodrošināt, ka, piemēram, sakaru iekārtas, kuras paredzēts piegādāt konkrētā laikposmā, turpina būt piemērotas arī tad, ja mainās sakaru protokoli vai notiek citas tehnoloģiskas izmaiņas. Vajadzētu būt arī iespējai pietiekami skaidri formulētās klauzulās paredzēt līguma pielāgojumus, kas ir vajadzīgi tad, ja ekspluatācijas vai apkopes laikā rodas tehniskas grūtības. Būtu arī jāatgādina, ka līgumos, piemēram, var būt paredzēta gan kārtējā apkope, gan ārkārtējas apkopes darbības, kas var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību.

(118)

Līgumslēdzēji dažreiz saskaras ar apstākļiem, kad publiskos līgumus ir nepieciešams izbeigt priekšlaicīgi, lai ievērotu saistības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos, ir iespēja publisku līgumu izbeigt tā darbības laikā, ja to prasa Savienības tiesību akti.

(119)

Komisijas dienestu 2011. gada 27. jūnija darba dokumenta ar nosaukumu “Novērtējuma ziņojums – ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekme un efektivitāte” rezultāti lika noprast, ka būtu jāpārskata konkrētu pakalpojumu izslēgšana no Direktīvas 2004/17/EK pilnīgas piemērošanas. Tāpēc šīs direktīvas pilnīga piemērošana būtu jāpaplašina, ietverot vairākus pakalpojumus.

(120)

Konkrētām pakalpojumu kategorijām pēc to būtības ir ļoti ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tie ir zināmi kā cilvēkam paredzēti pakalpojumi, piemēram, konkrēti sociālie, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumi. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms minēto pakalpojumu līgumiem ar robežvērtību, kas ir augstāka par to, ko piemēro citiem pakalpojumiem.

Saistībā ar minēto nozaru iepirkuma specifiku tādi pakalpojumi cilvēkam, kuru vērtība ir mazāka par minēto robežvērtību, parasti neinteresē citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējus, ja vien nav konkrētu norāžu, kas liecina par pretējo, piemēram, Savienības finansējums pārrobežu projektiem.

Personalizēto pakalpojumu līgumiem, kuru vērtība pārsniedz minēto robežvērtību, būtu jāpiemēro pārredzamība visas Savienības mērogā. Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un minēto pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumos ir ņemts vērā minētais obligātais nosacījums, par pienākumu uzliekot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu ievērošanu un nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlei līgumslēdzēji var piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas publicētajā brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Nosakot procedūras, ko izmantot, lai piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības par personalizētiem pakalpojumiem, dalībvalstīm būtu jāņem vērā LESD 14. pants un protokols Nr. 26. Šādi rīkojoties, dalībvalstīm būtu arī jātiecas sasniegt vienkāršošanas un līgumslēdzēju iestāžu un ekonomikas dalībnieku administratīvā sloga mazināšanas mērķus; būtu jāprecizē, ka šāda rīcība var ietvert arī tādu noteikumu izmantošanu, ko piemēro pakalpojumu līgumiem, uz kuriem neattiecas īpašs režīms.

Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējiem paliek brīva izvēle, vai minētos pakalpojumus sniegt pašiem vai sociālos pakalpojumus organizēt tā, ka to sniegšana nav saistīta ar publisku līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteicis līgumslēdzējs, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar noteikumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu reklāmu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

(121)

Līdzīgā kārtā arī viesnīcu un restorānu pakalpojumus parasti piedāvā tikai ekonomikas dalībnieki, kas atrodas konkrētajā vietā, kur sniedz minētos pakalpojumus, un arī tiem tādēļ ir tikai neliela pārrobežu dimensija. Tādēļ atvieglotajam režīmam, uz tiem būtu jāattiecas tikai no robežvērtības EUR 1 000 000 apmērā. Par lieliem viesnīcu un restorānu līgumiem virs minētās robežvērtības interese var būt dažādiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, ceļojumu aģentūrām un citiem starpniekiem, arī pārrobežu ziņā.

(122)

Līdzīgā kārtā daži juridiskie pakalpojumi attiecas vienīgi uz jautājumiem, kas saistīti tikai ar valsts tiesībām, un tāpēc tos parasti piedāvā tikai tie ekonomikas dalībnieki, kas atrodas attiecīgajā dalībvalstī, un tādēļ arī tiem ir neliela pārrobežu dimensija. Tādēļ atvieglotajam režīmam uz tiem būtu jāattiecas tikai no robežvērtības EUR 1 000 000 apmērā. Par lieliem juridisko pakalpojumu līgumiem virs minētās robežvērtības interese var būt dažādiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, starptautiskām juridiskām firmām, arī pārrobežu ziņā, jo īpaši gadījumos, kad tajos ir skarti juridiski jautājumi, kuri izriet no Savienības vai citām starptautiskām tiesībām vai ir ar tām saistīti, vai kad ir iesaistīta vairāk nekā viena valsts.

(123)

Pieredze liecina, ka virkne citu pakalpojumu, piemēram, glābšanas pakalpojumi, ugunsdzēsības pakalpojumi un ar cietumiem saistīti pakalpojumi, pārrobežu interesi parasti izraisa tikai tad, kad tie savas relatīvi augstās vērtības dēļ iegūst pietiekamu “kritisko masu”. Ciktāl tie nav izslēgti no šīs direktīvas darbības jomas, tos būtu jāiekļauj atvieglotajā režīmā. Citas pakalpojumu kategorijas, piemēram, izmeklēšanas un drošības pakalpojumi, ciktāl to sniegšana ir faktiski balstīta uz līgumiem, pārrobežu interesi parasti izraisītu no robežvērtības, kas pārsniedz EUR 1 000 000, un tādēļ tām būtu jāpiemēro tikai atvieglotais režīms.

(124)

Lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktību, šai direktīvai būtu jāļauj, ka dalība iepirkuma procedūrās par konkrētiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem var tikt rezervēta organizācijām, kuru pamatā ir darbinieku īpašumtiesības vai aktīva darbinieku līdzdalība to pārvaldībā, un esošām organizācijām, piemēram, kooperatīviem, lai tās piedalītos šo pakalpojumu sniegšanā galalietotājiem. Šī noteikuma darbības joma attiecas tikai uz konkrētiem veselības, sociālās un saistītu jomu pakalpojumiem, konkrētiem izglītības un mācību pakalpojumiem, bibliotēku, arhīvu, muzeju un citiem kultūras pakalpojumiem, sporta pakalpojumiem un pakalpojumiem privātām mājsaimniecībām, un to nav iecerēts piemērot kādam no šajā direktīvā paredzētajiem izņēmumiem. Minētajiem pakalpojumiem būtu jāpiemēro tikai atvieglotais režīms.

(125)

Ir vietā minētos pakalpojumus norādīt, sniedzot atsauci uz konkrētām pozīcijām “kopējā publiskā iepirkuma vārdnīcā (CPV)”, kura pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 (27) un kura ir hierarhiski strukturēta nomenklatūra, kas iedalīta nodaļās, grupās, klasēs, kategorijās un apakškategorijās. Lai novērstu juridisko nenoteiktību, būtu jāprecizē, ka atsauce uz kādu nodaļu netieši nenozīmē norādi arī uz pakārtotajām apakšnodaļām. Tā vietā šāds pilnīgs aptvērums būtu jānosaka skaidri, minot visas attiecīgās pozīcijas un vajadzības gadījumā uzskaitot kodu virkni.

(126)

Metu konkursi tradicionāli visvairāk ir tikuši izmantoti pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras un inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā. Tomēr būtu jāatgādina, ka šos elastīgos instrumentus varētu izmantot arī citiem mērķiem un varētu arī noteikt, ka tiesības slēgt turpmākos pakalpojumu līgumus tiktu piešķirtas metu konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem, izmantojot sarunu procedūru bez publicēšanas.

(127)

Novērtējumā tika konstatēts, ka Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanā joprojām daudz ko var uzlabot. Nolūkā panākt šo noteikumu efektīvāku un konsekventāku piemērošanu ir būtiski gūt labu ieskatu iespējamās strukturālās problēmās un vispārējās tendencēs valstu iepirkuma politikās, lai iespējamās problēmas varētu risināt mērķtiecīgāk. Minētais ieskats būtu jāgūst ar atbilstīgu pārraudzību, kuras rezultāti būtu regulāri jāpublicē, lai būtu iespējamas lietpratīgas debates par iespējamiem uzlabojumiem iepirkuma noteikumos un praksē. Šāda laba ieskata gūšana ļautu arī labāk izprast publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu saistībā ar tādu projektu īstenošanu, kurus līdzfinansē Savienība. Dalībvalstīm vajadzētu palikt brīvai izvēlei lemt, kā un kam šī pārraudzība būtu jāveic praksē; to darot, tām vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei lemt par to, vai pārraudzība būtu jāveic ar izlases veida ex post kontroli vai ar sistemātisku ex ante kontroli par publiskā iepirkuma procedūrām, uz ko attiecas šī direktīva. Vajadzētu būt iespējamam uz potenciālām problēmām vērst atbilstošu struktūru uzmanību; tam nevajadzētu katrā ziņā nozīmēt, ka tiem, kas veikuši pārraudzību ir statuss tiesu iestādēs.

Arī plašākas norādes, informācija un atbalsts līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem varētu ievērojami sekmēt publiskā iepirkuma efektivitāti, uzlabojot zināšanas, palielinot tiesisko noteiktību un padarot profesionālāku iepirkuma praksi. Šādām norādēm vajadzētu būt pieejamām līgumslēdzējiem un ekonomikas dalībniekiem ikreiz, kad tas kļūst nepieciešams, lai uzlabotu noteikumu pareizu piemērošanu. Sniedzamās norādes varētu aptvert visus jautājumus, kas skar publisko iepirkumu, piemēram, iegāžu plānošana, procedūras, paņēmienu un instrumentu izvēle un paraugprakse procedūru rīkošanā. Attiecībā uz juridiskajiem jautājumiem norādēm nevajadzētu katrā ziņā būt tādām, kurās sniegta pilnīga juridiskā analīze par attiecīgajām problēmām; tajās varētu tikai vispārēji norādīt aspektus, kas būtu jāņem vērā, lai veiktu jautājumu turpmāku sīkāku analīzi, piemēram, norādot judikatūru, kas varētu attiekties uz konkrēto gadījumu, vai rakstiskus norādījumus vai citus avotus, kuros izskatīts konkrētais jautājums.

(128)

Direktīvā 92/13/EEK ir paredzētas dažas izskatīšanas procedūras, kam jābūt pieejamām vismaz ikvienai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu līgumu un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums, tādēļ, ka varētu būt pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai valsts noteikumi, ar kuriem transponē šos tiesību aktus. Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt šīs izskatīšanas procedūras. Taču pilsoņiem, attiecīgajām ieinteresētajām personām, organizētām vai ne, un citām personām vai struktūrām, kam nav pieejamas Direktīvā 92/13/EEK paredzētās izskatīšanas procedūras, kā nodokļu maksātājiem tomēr ir leģitīmas intereses atbilstīgās iepirkuma procedūrās. Tādēļ tiem vajadzētu dot iespēju – citādi, nevis ar izskatīšanas sistēmu saskaņā ar Direktīvu 92/13/EEK, un bez tā, ka tiem katrā ziņā jāpiešķir statuss tiesu iestādēs, – norādīt kompetentai iestādei vai struktūrai uz šīs direktīvas iespējamiem pārkāpumiem. Lai nedublētu jau esošās iestādes vai struktūras, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt vēršanos vispārējās pārraudzības iestādēs vai struktūrās, nozaru pārraudzības struktūrās, municipālās pārraudzības iestādēs, konkurences iestādēs, pie tiesībsarga vai valstu revīzijas iestādēs.

(129)

Lai pilnībā izmantotu publiskā iepirkuma potenciālu saistībā ar Eiropa 2020 stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu, sava loma būs arī iepirkumam vides, sociālajā un inovācijas jomā. Tādēļ ir svarīgi gūt ieskatu par norisēm stratēģiskā iepirkuma jomā, lai formulētu lietpratīgu viedokli par vispārējām tendencēm vispārējā līmenī minētajā jomā. Šajā ziņā, protams, var izmantot jebkādus jau sagatavotus, atbilstīgus ziņojumus.

(130)

Ievērojot MVU potenciālu darbvietu izveidē, izaugsmē un inovācijā, ir svarīgi veicināt to līdzdalību publiskajā iepirkumā – gan ar atbilstīgiem noteikumiem šajā direktīvā, gan ar iniciatīvām valstu līmenī. Jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, vajadzētu palīdzēt uzlabot sekmju līmeni, ar ko jāsaprot MVU daļa kopīgajā piešķirto līgumu vērtībā. Nav vietā noteikt obligātas sekmīgo piedāvājumu daļas, tomēr būtu cieši jāuzrauga valstu iniciatīvas veicināt MVU līdzdalību, ņemot vērā tās nozīmīgumu.

(131)

Jau ir izstrādāta virkne procedūru un darba metožu attiecībā uz Komisijas paziņojumiem un saziņu ar dalībvalstīm, tādiem kā paziņojumi un saziņa attiecībā uz procedūrām, kas paredzētas LESD 258. un 260. pantā, Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT) un EU Pilot, ko šī direktīva neizmaina. Tomēr tie būtu jāpapildina, katrā dalībvalstī izraugoties vienotu uzziņu punktu sadarbībai ar Komisiju, kam būtu jādarbojas kā vienīgajam punktam, kur var vērsties ar jautājumiem, kas skar publisko iepirkumu attiecīgajā dalībvalstī. Šo funkciju var pildīt personas vai struktūras, kam jau ir regulāra saziņa ar Komisiju jautājumos par publisko iepirkumu, piemēram, valstu kontaktpunkti, Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas locekļi, iepirkumu tīkla locekļi vai valstu koordinācijas instances.

(132)

Lai nodrošinātu atbilstīgas procedūras, tostarp, lai efektīvi apkarotu korupciju un krāpšanu, būtiska ir lēmumu pieņemšanas procesa izsekojamība un pārredzamība iepirkuma procedūrās. Līgumslēdzējām iestādēm tādējādi vajadzētu glabāt noslēgto augstas vērtības līgumu kopijas, lai varētu nodrošināt piekļuvi minētajiem dokumentiem ieinteresētajām personām saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par piekļuvi dokumentiem. Turklāt līgumslēdzējiem iepirkuma ziņojumā būtu jādokumentē atsevišķu iepirkuma procedūru būtiskie aspekti un lēmumi. Lai pēc iespējas novērstu administratīvo slogu, vajadzētu atļaut, ka iepirkuma ziņojumā ir atsauces uz informāciju, kas jau iekļauta attiecīgajā paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Būtu arī jāuzlabo elektroniskās sistēmas minēto paziņojumu publicēšanai, ko pārvalda Komisija, lai atvieglotu datu ievadīšanu, vienlaikus vienkāršojot vispārēju ziņojumu izgūšanu un datu apmaiņu starp sistēmām.

(133)

Administratīvās vienkāršošanas labad un lai mazinātu slogu uz dalībvalstīm, Komisijai būtu periodiski jāpārbauda, vai saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām publicētajos paziņojumos iekļautā informācija ir pietiekami kvalitatīva un pilnīga, lai Komisija varētu izgūt statistikas informāciju, kas pretējā gadījumā būtu jāsūta dalībvalstīm.

(134)

Informācijas apmaiņai, kas vajadzīga piešķiršanas procedūru rīkošanai pārrobežu situācijās, ir nepieciešama efektīva administratīvā sadarbība, jo īpaši attiecībā uz izslēgšanas iemeslu un atlases kritēriju pārbaudi un kvalitātes un vides standartu piemērošanu. Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (28), varētu kalpot par lietderīgu elektronisko līdzekli, ar ko atvieglot un stiprināt administratīvo sadarbību, pārvaldot informācijas apmaiņu ar vienkāršām un vienotām procedūrām, kas ļauj pārvarēt valodu barjeras. Tāpēc pēc iespējas drīzāk būtu jāsāk izmēģinājuma projekts, lai pārbaudītu, cik lietderīgi būtu paplašināt IMI, lai aptvertu informācijas apmaiņu saskaņā ar šo direktīvu.

(135)

Lai ņemtu vērā straujo tehnisko, ekonomisko un regulējuma attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz vairākiem šīs direktīvas nebūtiskiem elementiem. Tā kā ir jānodrošina atbilstība starptautiskiem nolīgumiem, Komisija būtu jāpilnvaro grozīt robežvērtību aprēķināšanas metožu tehniskās procedūras, kā arī periodiski pārskatīt pašas robežvērtības; ir iespējamas regulatīvas izmaiņas atsaucēs uz CPV nomenklatūru Savienības līmenī, un šīs izmaiņas ir jāatspoguļo šīs direktīvas tekstā; elektroniskās saņemšanas ierīču tehniskie dati un raksturlielumi būtu jāatjaunina atbilstīgi tehnoloģiju attīstībai; Komisija arī jāpilnvaro izstrādāt obligātus konkrētus tehniskos standartus attiecībā uz elektronisko saziņu, lai nodrošinātu tehnisko formātu, procesu un ziņojumapmaiņas sadarbspēju tādu iepirkuma procedūru ietvaros, kuras rīko, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību; Komisija būtu arī jāpilnvaro pielāgot sarakstu ar Savienības tiesību aktiem, kuros paredzētas kopējas metodikas aprites cikla izmaksu aprēķināšanai; saraksts ar starptautiskajām konvencijām sociālajā un vides jomā un saraksts ar Savienības tiesību aktiem, kuru īstenošana pamato pieņēmumu par brīvu piekļuvi attiecīgajam tirgum, kā arī II pielikums, kas ietver tiesību aktu sarakstu, kuri jāņem vērā, novērtējot īpašu vai ekskluzīvu tiesību esību, būtu ātri jāpielāgo, lai ietvertu pasākumus, kas pieņemti konkrētās nozarēs. Lai apmierinātu minēto vajadzību, Komisija būtu jāpilnvaro atjaunināt šos sarakstus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(136)

Piemērojot šo direktīvu, Komisijai būtu jākonsultējas ar attiecīgām e-iepirkumu jomas ekspertu grupām, galveno ieinteresēto personu grupās nodrošinot līdzsvarotu pārstāvību.

(137)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai saistībā ar IX pielikumā minēto datu nosūtīšanas un publicēšanas procedūru un paziņojumu sagatavošanas un nosūtīšanas procedūrām, paziņojumu publicēšanas standarta veidlapām, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (29).

(138)

Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz standarta veidlapām paziņojumu publicēšanai, kuri nerada nedz finansiālu ietekmi, nedz ietekmē no šīs direktīvas izrietošo pienākumu būtību un apjomu. Gluži pretēji – šiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu.

Turklāt lēmumi par to, vai konkrēta darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, kuriem ir brīva piekļuve, būtu jāpieņem saskaņā ar nosacījumiem, kuri nodrošina šā noteikuma īstenošanas vienādus nosacījumus. Tāpēc Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras arī attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem procedūras īstenošanai, kā paredzēts 35. pantā, lai noteiktu, vai 34. pants ir piemērojams, kā arī attiecībā uz pašiem īstenošanas aktiem. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Lai pieņemtu minētos īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra.

(139)

Komisijai būtu jāpārskata ietekme uz iekšējo tirgu, ko rada robežvērtību piemērošana, un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. To darot, tai būtu jāņem vērā tādi faktori kā pārrobežu iepirkumu līmenis, MVU līdzdalība, darījumu izmaksas un izmaksu un ieguvumu attiecība.

Saskaņā ar tā XXII panta 7. punktu par NVI notiek jaunas sarunas trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā un periodiski arī turpmāk. Šajā ziņā, ņemot vērā to, ka robežvērtību izmaiņas NVI nav veiktas ilgu laiku, būtu jāizskata arī robežvērtību līmeņa atbilstība, paturot prātā inflācijas ietekmi; ja tā rezultātā vajadzētu mainīt robežvērtību līmeni, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāpieņem tiesību akta priekšlikums, ar ko groza šajā direktīvā noteiktās robežvērtības.

(140)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu koordinēšana, piemērojot konkrētas publiskā iepirkuma procedūras, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka ierosinātās darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(141)

Direktīva 2004/17/EK būtu jāatceļ.

(142)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos kopā ar paziņojumu par transponēšanas pasākumiem iesniegt vienu vai vairākus dokumentus, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

I NODAĻA

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

2. pants

Definīcijas

3. pants

Līgumslēdzējas iestādes

4. pants

Līgumslēdzēji

5. pants

Jaukts iepirkums un iepirkums, kas attiecas uz vienu un to pašu darbību

6. pants

Iepirkums, kas attiecas uz vairākām darbībām

II NODAĻA

Darbības

7. pants

Kopīgi noteikumi

8. pants

Gāze un siltums

9. pants

Elektroapgāde

10. pants

Ūdens

11. pants

Transporta pakalpojumi

12. pants

Ostas un lidostas

13. pants

Pasta pakalpojumi

14. pants

Naftas un gāzes ieguve un akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve

III NODAĻA

Materiālā piemērošanas joma

1. IEDAĻA

ROBEŽVĒRTĪBAS

15. pants

Robežvērtības

16. pants

Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

17. pants

Robežvērtību pārskatīšana

2. IEDAĻA

PIEMĒROŠANAS IZŅĒMUMI UN METU KONKURSI; ĪPAŠI NOTEIKUMI AR AIZSARDZĪBAS UN DROŠĪBAS ASPEKTIEM SAISTĪTAM IEPIRKUMAM

1. apakšiedaļa

Izņēmumi, kas attiecināmi uz visiem līgumslēdzējiem, un īpaši izņēmumi ūdensapgādes un enerģētikas nozarē

18. pants

Līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas ar nolūku līguma priekšmetu pārdot tālāk vai iznomāt trešām personām

19. pants

Līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas vai kuri organizēti tādu darbību īstenošanai, kas nav ietvertas šajā direktīvā, vai šādu darbību īstenošanai trešā valstī

20. pants

Līgumi un metu konkursi, kas organizēti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

21. pants

Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

22. pants

Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

23. pants

Līgumu slēgšanas tiesības, ko piešķīruši daži līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju

2. apakšiedaļa

Ar aizsardzības un drošības aspektiem saistīts iepirkums

24. pants

Aizsardzība un drošība

25. pants

Jaukts iepirkums, kas aptver vienu un to pašu darbību un kas saistīts ar aizsardzības vai drošības aspektiem

26. pants

Iepirkums, kas aptver vairākas darbības un kas saistīts ar aizsardzības vai drošības aspektiem

27. pants

Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīti līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības tiek piešķirtas vai kas tiek rīkoti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

3. apakšiedaļa

Īpašas attiecības (sadarbība, saistīti uzņēmumi un kopuzņēmumi)

28. pants

Starp līgumslēdzējām iestādēm noslēgti līgumi

29. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam

30. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

31. pants

Informācijas paziņošana

4. apakšiedaļa

Īpašas situācijas

32. pants

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

33. pants

Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

5. apakšiedaļa

Konkurencei tieši pakļautas darbības un ar tām saistītie procedurālie noteikumi

34. pants

Konkurencei tieši pakļautas darbības

35. pants

Procedūra 34. panta piemērojamības noteikšanai

IV NODAĻA

Vispārīgi principi

36. pants

Iepirkuma principi

37. pants

Ekonomikas dalībnieki

38. pants

Privileģēto tiesību līgumi

39. pants

Konfidencialitāte

40. pants

Noteikumi attiecībā uz saziņu

41. pants

Nomenklatūras

42. pants

Interešu konflikti

II SADAĻA

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO LĪGUMIEM

I NODAĻA

Procedūras

43. pants

Nosacījumi, kas saistīti ar NVI un citiem starptautiskiem nolīgumiem

44. pants

Procedūru izvēle

45. pants

Atklāta procedūra

46. pants

Slēgta procedūra

47. pants

Sarunu procedūra ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu

48. pants

Konkursa dialogs

49. pants

Inovācijas partnerība

50. pants

Sarunu procedūra bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas

II NODAĻA

Elektroniskā un apvienotā iepirkuma paņēmieni un instrumenti

51. pants

Pamatnolīgumi

52. pants

Dinamiskās iepirkumu sistēmas

53. pants

Elektroniskas izsoles

54. pants

Elektroniskie katalogi

55. pants

Centralizētās iegādes darbības un centralizēto iepirkumu struktūras

56. pants

Neregulārs kopējais iepirkums

57. pants

Iepirkums, kurā iesaistīti līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm

III NODAĻA

Procedūras norise

1. IEDAĻA

SAGATAVOŠANA

58. pants

Iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem

59. pants

Kandidātu vai pretendentu iepriekšēja iesaistīšana

60. pants

Tehniskās specifikācijas

61. pants

Marķējumi

62. pants

Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi

63. pants

Tehnisko specifikāciju paziņošana

64. pants

Varianti

65. pants

Līgumu sadalīšana daļās

66. pants

Termiņu noteikšana

2. IEDAĻA

PUBLICĒŠANA UN PĀRREDZAMĪBA

67. pants

Periodiski informatīvi paziņojumi

68. pants

Paziņojumi par kvalifikācijas sistēmu

69. pants

Paziņojumi par līgumu

70. pants

Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

71. pants

Paziņojumu publicēšanas veidlapas un veids

72. pants

Publicēšana attiecīgajā valstī

73. pants

Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība

74. pants

Uzaicinājumi kandidātiem

75. pants

Kvalifikācijas pieprasītāju, kandidātu un pretendentu informēšana

3. IEDAĻA

DALĪBNIEKU ATLASE UN LĪGUMU SLĒGŠANAS TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA

76. pants

Vispārēji principi

1. apakšiedaļa

Kvalifikācija un kvalifikācijas atlase

77. pants

Kvalifikācijas sistēmas

78. pants

Kvalifikācijas atlases kritēriji

79. pants

Paļaušanās uz citu subjektu spējām

80. pants

Direktīvā 2014/24/ES paredzēto izslēgšanas iemeslu un atlases kritēriju izmantošana

81. pants

Kvalitātes nodrošināšanas standarti un vides vadības standarti

2. apakšiedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

82. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

83. pants

Aprites cikla izmaksas

84. pants

Nepamatoti lēti piedāvājumi

4. IEDAĻA

PIEDĀVĀJUMI, KAS ATTIECAS UZ TREŠO VALSTU IZCELSMES PRODUKTIEM, UN ATTIECĪBAS AR MINĒTAJĀM VALSTĪM

85. pants

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem

86. pants

Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumiem

IV NODAĻA

Līguma izpilde

87. pants

Līgumu izpildes nosacījumi

88. pants

Apakšuzņēmēji

89. pants

Līgumu izmaiņas to darbības laikā

90. pants

Līgumu izbeigšana

III SADAĻA

ĪPAŠI IEPIRKUMA REŽĪMI

I NODAĻA

Sociālie un citi īpaši pakalpojumi

91. pants

Sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

92. pants

Paziņojumu publicēšana

93. pants

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

94. pants

Privileģēto tiesību līgumi konkrētu pakalpojumu jomās

II NODAĻA

Metu konkursu noteikumi

95. pants

Darbības joma

96. pants

Paziņojumi

97. pants

Noteikumi par metu konkursu organizēšanu, dalībnieku atlasi un žūriju

98. pants

Žūrijas lēmumi

IV SADAĻA

PĀRVALDĪBA

99. pants

Izpilde

100. pants

Individuāli ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

101. pants

Valstu ziņojumi un statistikas informācija

102. pants

Administratīva sadarbība

V SADAĻA

DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

103. pants

Deleģēšanas īstenošana

104. pants

Steidzamības procedūra

105. pants

Komiteju procedūra

106. pants

Transponēšana un pārejas noteikumi

107. pants

Atcelšana

108. pants

Pārskatīšana

109. pants

Stāšanās spēkā

110. pants

Adresāti

PIELIKUMI

I PIELIKUMS

2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto darbību saraksts

II PIELIKUMS

4. panta 3. punktā minēto Savienības tiesību aktu saraksts

III PIELIKUMS

34. panta 3. punktā minēto Savienības tiesību aktu saraksts

IV PIELIKUMS

35. pantā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas termiņi

V PIELIKUMS

Prasības, kas attiecas uz piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskās saņemšanas rīkiem un ierīcēm

VI PIELIKUMS A daļa

Informācija, kas jāiekļauj periodiskajā informatīvajā paziņojumā (kā minēts 67. pantā)

VI PIELIKUMS B daļa

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par periodiska informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā, kurus neizmanto iepirkuma izsludināšanai (kā minēts 67. panta 1. punktā)

VII PIELIKUMS

Informācija, kas jāiekļauj elektronisko izsoļu iepirkuma procedūras dokumentos (53. panta 4. punkts)

VIII PIELIKUMS

Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas

IX PIELIKUMS

Norādījumi par publicēšanu

X PIELIKUMS

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu (kā minēts 44. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 68. pantā)

XI PIELIKUMS

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumu (kā minēts 69. pantā)

XII PIELIKUMS

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (kā minēts 70. pantā)

XIII PIELIKUMS

Saskaņā ar 74. pantu paredzētais uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, piedalīties dialogā, piedalīties sarunās vai apstiprināt ieinteresētību saturs

XIV PIELIKUMS

Saraksts ar starptautiskām konvencijām sociālajā un vides jomā, kas minētas 36. panta 2. punktā

XV PIELIKUMS

83. panta 3. punktā minēto Savienības tiesību aktu saraksts

XVI PIELIKUMS

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līguma grozījumiem tā darbības laikā (kā minēts 89. panta 1. punktā)

XVII PIELIKUMS

91. pantā minētie pakalpojumi

XVIII PIELIKUMS

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem, kuri attiecas uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem (kā minēts 92. pantā)

XIX PIELIKUMS

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par metu konkursu (kā paredzēts 96. panta 1. punktā)

XX PIELIKUMS

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par metu konkursu rezultātiem (kā minēts 96. panta 1. punktā)

XXI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

I   SADAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

I   NODAĻA

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz līgumiem, kā arī metu konkursiem, kuru paredzamā vērtība nav mazāka par 15. pantā noteiktajām robežvērtībām.

2.   Šīs direktīvas nozīmē iepirkums ir viena vai vairāku līgumslēdzēju veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegūšana, izmantojot piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu no šo līgumslēdzēju izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem ar noteikumu, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir paredzēti, lai veiktu kādu no 8.–14. pantā minētajām darbībām.

3.   Šīs direktīvas īstenošanai piemēro LESD 346. pantu.

4.   Šī direktīva neietekmē dalībvalstu brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt, ko tās uzskata par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem, kā šie pakalpojumi būtu jāorganizē un jāfinansē atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu un kādi īpaši pienākumi uz tiem būtu jāattiecina. Tāpat šī direktīva neietekmē publiskā sektora iestāžu lēmumu, vai, kādā veidā un cik lielā mērā tās vēlas pašas pildīt sabiedriskās funkcijas saskaņā ar LESD 14. pantu un protokolu Nr. 26.

5.   Šī direktīva neietekmē to, kā dalībvalstis organizē savas sociālā nodrošinājuma sistēmas.

6.   Šīs direktīvas darbības jomā neietilpst ar ekonomiku nesaistīti vispārējas nozīmes pakalpojumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi” ir līgumi par atlīdzību, kas rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem līgumslēdzējiem un vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un kuru mērķis ir būvdarbu izpilde, produktu piegāde vai pakalpojumu sniegšana;

2)

“būvdarbu līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir kāda no šādām darbībām:

a)

tādu būvdarbu izpilde vai projektēšana un izpilde, kas saistīti ar kādu no darbībām I pielikuma nozīmē;

b)

būves realizācija vai projektēšana un realizācija;

c)

būves realizācija, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstīgi prasībām, ko noteicis līgumslēdzējs, kuram ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu;

3)

“būve” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju;

4)

“piegādes līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir produktu pirkums, nomaksas pirkums, noma ar izpirkuma tiesībām, ar vai bez pirkšanas iespējas. Piegādes līgums var kā blakus noteikums ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus;

5)

“pakalpojumu līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav 2. punktā minētie pakalpojumi;

6)

“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai līgumslēdzējs, vai šādu personu un/vai subjektu grupa, tostarp visas uzņēmumu pagaidu apvienības, kas tirgū piedāvā būvdarbu izpildi un/vai būves realizāciju, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

7)

“pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;

8)

“kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, konkursa dialogā vai inovācijas partnerībā;

9)

“iepirkuma procedūras dokuments” ir jebkurš dokuments, ko izdevis vai uz ko atsaucas līgumslēdzējs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par līgumu, periodisks informatīvais paziņojums vai paziņojumi par kvalifikācijas sistēmu, ja tos izmanto iepirkuma izsludināšanai, tehniskās specifikācijas, aprakstošais dokuments, ierosinātie līguma nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārīgi piemērojamiem pienākumiem un visi papildu dokumenti;

10)

“centralizētās iegādes darbības” ir pastāvīgas darbības, kas ietver kādu no šādām darbībām:

a)

līgumslēdzējiem paredzētu piegāžu un/vai pakalpojumu iegāde;

b)

līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana vai pamatnolīgumu slēgšana par līgumslēdzējiem paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem;

11)

“iegādes palīgdarbības” ir darbības, kas ietver atbalsta sniegšanu iegādes darbībām, jo īpaši šādos veidos:

a)

tehniskā infrastruktūra, kas ļauj līgumslēdzējiem piešķirt tiesības slēgt publiskus līgumus vai slēgt pamatnolīgumus par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem;

b)

konsultācijas par iepirkuma procedūru rīkošanu vai plānošanu;

c)

iepirkuma procedūru sagatavošana un vadīšana attiecīgās līgumslēdzējas iestādes vārdā un par tās līdzekļiem;

12)

“centralizēto iepirkumu struktūra” ir līgumslēdzējs šīs direktīvas 4. panta 1. punkta nozīmē vai līgumslēdzēja iestāde Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta nozīmē, kas īsteno centralizētās iegādes darbības un, iespējams, iegādes palīgdarbības.

Iepirkumu, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra nolūkā veikt centralizētas iegādes darbības, uzskata par iepirkumu, lai veiktu kādu no 8.–14. pantā izklāstītajām darbībām. Šīs direktīvas 18. pantu nepiemēro iepirkumam, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra, lai veiktu centralizētās iegādes darbības;

13)

“iepirkumu pakalpojumu sniedzējs” ir publiskā vai privātā sektora struktūra, kas tirgū piedāvā iegādes palīgdarbības;

14)

“rakstisks” vai “rakstiski” nozīmē vārdu vai ciparu kopumu, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam nosūtīt, ieskaitot informāciju, ko pārraida un saglabā, izmantojot elektroniskus līdzekļus;

15)

“elektroniskie līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un glabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskos līdzekļus;

16)

“aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp veicamā pētniecība un izstrāde, ražošana, tirdzniecība un tās nosacījumi, transportēšana, izmantošana un apkope, kas attiecas uz visu produkta vai būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz aizvākšanai, nojaukšanai un pakalpojuma izbeigšanai vai izmantošanai;

17)

“metu konkursi” ir tās procedūras, kas līgumslēdzējam dod iespēju iegūt plānu vai metu, kuru žūrija atlasījusi konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras, inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā.

18)

“inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas produkta, pakalpojuma vai procesa, tostarp, bet ne tikai, ražošanas, celtniecības vai būvniecības procesa, ieviešana, jaunas tirdzniecības metodes ieviešana vai jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darba vietu organizēšanā vai ārējās attiecībās inter alia, lai palīdzētu atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstītu Eiropa 2020 stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;

19)

“marķējums” ir jebkurš dokuments, sertifikāts vai apliecinājums, kas apstiprina, ka attiecīgās būves, produkti, pakalpojumi, procesi vai procedūras atbilst noteiktām prasībām;

20)

“marķējuma prasības” ir tās prasības, kurām attiecīgajām būvēm, produktiem, pakalpojumiem, procesiem vai procedūrām jāatbilst, lai iegūtu attiecīgo marķējumu.

3. pants

Līgumslēdzējas iestādes

1.   Šajā direktīvā “līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības.

2.   “Reģionālās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ir neizsmeļošā veidā uzskaitītas NUTS 1 un NUTS 2, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (30).

3.   “Vietējās iestādes” ir visas administratīvo vienību iestādes, kas ietilpst NUTS 3, un mazāku administratīvo vienību iestādes, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1059/2003.

4.   “Publisko tiesību subjekti” ir struktūras, kurām piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:

a)

tās ir nodibinātas ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;

b)

tām ir juridiskas personas statuss; un

c)

tās to lielākajā daļā finansē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti; vai to pārvaldību uzrauga minētās iestādes vai subjekti; vai to vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti.

4. pants

Līgumslēdzēji

1.   Šajā direktīvā līgumslēdzēji ir subjekti:

a)

kas ir līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi un kas veic vienu no 8.–14. pantā minētajām darbībām;

b)

kuru viens no darbības veidiem, ja attiecīgie līgumslēdzēji nav līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi, ir kāda no 8.–14. pantā minētajām darbībām vai to apvienojums un kuri darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde.

2.   “Publisks uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kurā līgumslēdzējām iestādēm var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme atbilstoši to īpašuma tiesībām uz minēto uzņēmumu, finansiālajai līdzdalībai minētajā uzņēmumā vai noteikumiem, kas piemērojami minētajam uzņēmumam.

Uzskata, ka kādā no turpmākajiem gadījumiem līgumslēdzējām iestādēm ir dominējoša ietekme, ja minētās iestādes tieši vai netieši:

a)

ir attiecīgā uzņēmuma parakstītā kapitāla lielākās daļas turētājas;

b)

kontrolē balsu vairākumu saistībā ar uzņēmuma emitētajām akcijām;

c)

var iecelt vairāk nekā pusi no šā uzņēmuma vadības, valdes vai uzraudzības struktūru locekļiem.

3.   Šajā pantā “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz normatīvu vai administratīvu aktu, kura mērķis ir attiecināt 8.–14. pantā izklāstītās darbības tikai uz vienu vai vairākiem subjektiem un kurš būtiski ietekmē citu subjektu spēju veikt attiecīgo darbību.

Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte un kurā minētās tiesības piešķirtas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” pirmās daļas nozīmē.

Šādas procedūras iekļauj:

a)

iepirkuma procedūras ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, Direktīvu 2009/81/EK, Direktīvu 2014/23/ES vai šo direktīvu;

b)

procedūras saskaņā ar citiem II pielikumā uzskaitītiem Savienības tiesību aktiem, kuras nodrošina atbilstīgu iepriekšēju pārredzamību atļauju piešķiršanai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu attiecībā uz II pielikumā izklāstītā Savienības tiesību aktu saraksta grozījumiem, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi saistībā ar jaunu tiesību aktu pieņemšanu vai šādu tiesību aktu atcelšanu vai grozīšanu.

5. pants

Jaukts iepirkums un iepirkums, kas attiecas uz vienu un to pašu darbību

1.   Šā panta 2. punktu piemēro jauktiem līgumiem, kuru priekšmets ir dažādi iepirkumu veidi, uz kuriem visiem attiecas šī direktīva.

Šā panta 3–5. punktu piemēro jauktiem līgumiem, kuru priekšmets ir iepirkums, uz kuru attiecas šī direktīva, un iepirkums, uz kuru attiecas cits tiesiskais regulējums.

2.   Tiesības noslēgt līgumus, kuru priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā līguma galveno priekšmetu.

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus III sadaļas I nodaļas nozīmē un daļēji citus pakalpojumus, vai tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri daļēji ietver pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu nosaka atkarībā no tā, kura no attiecīgo pakalpojumu vai piegāžu paredzamajām vērtībām ir augstāka.

3.   Ja konkrētā līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, piemēro 4. punktu. Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, piemēro 5. punktu.

Ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 25. pantu.

4.   Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums, uz ko šī direktīva neattiecas, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.

Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, šo direktīvu – ja vien 25. pantā nav noteikts citādi – piemēro izrietošajam jauktajam līgumam neatkarīgi no to daļu vērtības, uz kurām citādi attiektos atšķirīgs tiesiskais regulējums, un neatkarīgi no tā, kurš tiesiskais regulējums minētajām daļām citādi tiktu piemērots.

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu un koncesiju elementus, jaukta līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu ar noteikumu, ka tās līguma daļas, kura ietver līgumu, uz ko attiecas šī direktīva, paredzamā vērtība, ko aprēķina saskaņā ar 16. pantu, ir vienāda ar 15. pantā noteikto attiecīgo robežvērtību vai to pārsniedz.

5.   Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka, pamatojoties uz minētā līguma galveno priekšmetu.

6. pants

Iepirkums, kas attiecas uz vairākām darbībām

1.   Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti vairākām darbībām, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus attiecībā uz katru darbību vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus, lēmumu par to, kādus noteikumus piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās darbības raksturlielumiem.

Neatkarīgi no 5. panta, ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, piemēro šā panta 2. un 3. punktu. Tomēr, ja uz vienu no konkrētajām darbībām attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šīs direktīvas 26. pantu.

Lēmumu piešķirt nedalīta līguma slēgšanas tiesības vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības tomēr nepieņem ar nolūku izslēgt līgumu vai līgumus no šīs direktīvas vai – attiecīgā gadījumā – no Direktīvas 2014/24/ES vai 2014/23/ES darbības jomas.

2.   Uz līgumu, kas paredzēts vairāku darbību veikšanai, attiecas noteikumi, kas piemērojami darbībai, kura paredzēta kā līguma galvenā darbība.

3.   Tādu līgumu gadījumā, kad nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība ir paredzēta kā līguma galvenā darbība, piemērojamos noteikumus nosaka saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu:

a)

līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva, bet uz citu darbību attiecas Direktīva 2014/23/ES;

b)

līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva, bet uz citu darbību attiecas Direktīva 2014/23/ES.

c)

līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva, bet uz citu darbību neattiecas ne šī direktīva, ne Direktīva 2014/24/ES, ne Direktīva 2014/25/ES.

II   NODAĻA

Darbības

7. pants

Kopīgi noteikumi

Šīs direktīvas 8., 9. un 10. panta vajadzībām “piegāde” ietver ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.

Tomēr gāzes ražošana ieguves veidā ietilpst 14. panta darbības jomā.

8. pants

Gāze un siltums

1.   Saistībā ar gāzi un siltumu šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

a)

tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar gāzes vai siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali;

b)

gāzes vai siltuma piegāde šādiem tīkliem.

2.   Tādu gāzes vai siltuma piegādi fiksētiem tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

attiecīgā līgumslēdzēja veiktā gāzes vai siltuma ražošana ir neizbēgamas to darbību veikšanas sekas, kas nav minētas šā panta 1. punktā vai 9.–11. pantā;

b)

piegādi publiskajam tīklam veic tikai šādas ražošanas saimnieciskai izmantošanai, un tās apjoms nav lielāks par 20 % no līgumslēdzēja apgrozījuma, ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu vidējo radītāju, ieskaitot kārtējo gadu.

9. pants

Elektroenerģija

1.   Saistībā ar elektroenerģiju šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

a)

tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali;

b)

elektroenerģijas piegāde šādiem tīkliem.

2.   Tādu elektroenerģijas piegādi fiksētiem tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

attiecīgā līgumslēdzēja veiktā elektroenerģijas ražošana notiek tādēļ, ka tās patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kas nav minētas šā panta 1. punktā vai 8., 9. un 10. pantā;

b)

piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no līgumslēdzēja paša patēriņa, un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no līgumslēdzēja elektroenerģijas ražošanas kopapjoma, ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju, ieskaitot kārtējo gadu.

10. pants

Ūdens

1.   Saistībā ar ūdeni šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

a)

tādu fiksētu tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar dzeramā ūdens sagatavošanu, pārvadi vai sadali;

b)

dzeramā ūdens piegāde šādiem tīkliem.

2.   Šī direktīva attiecas arī uz līgumiem vai metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus organizē līgumslēdzēji, kas veic kādu no 1. punktā minētajām darbībām, un kuri ir saistīti ar vienu no šādiem darbību veidiem:

a)

hidrotehniskie projekti, apūdeņošana vai zemes drenāža, ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, nav lielāks par 20 % no ūdens kopapjoma, kuru nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas;

b)

notekūdeņu novadīšana vai attīrīšana.

3.   Tādu dzeramā ūdens piegādi fiksētiem tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ja attiecīgā līgumslēdzēja veiktā dzeramā ūdens ražošana notiek tādēļ, ka tā patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kas nav minētas 8.–11. pantā;

b)

piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no līgumslēdzēja paša patēriņa, un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no līgumslēdzēja dzeramā ūdens sagatavošanas kopapjoma, ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu rādītāju, ieskaitot kārtējo gadu.

11. pants

Transporta pakalpojumi

Šī direktīva attiecas uz tādu tīklu nodrošināšanu un ekspluatāciju, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā.

Attiecībā uz transporta pakalpojumiem uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu.

12. pants

Ostas un lidostas

Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai nodrošinātu lidostu un jūras vai iekšzemes ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu pārvadātājiem.

13. pants

Pasta pakalpojumi

1.   Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar:

a)

pasta pakalpojumu sniegšanu;

b)

citu pakalpojumu sniegšanu, kuri nav pasta pakalpojumi, ar nosacījumu, ka šādus pakalpojumus sniedz subjekti, kas sniedz arī pasta pakalpojumus šā panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ja attiecībā uz šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem nav ievēroti 34. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

2.   Šajā pantā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/67/EK (31):

a)

“pasta sūtījums” ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā tas nosūtāms, neatkarīgi no svara. Papildus korespondencei šādi sūtījumi ir arī, piemēram, grāmatas, katalogi, laikraksti, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās, neatkarīgi no to svara;

b)

“pasta pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas ietver pasta sūtījumu muitošanu, šķirošanu, maršrutizēšanu un piegādi. Tas ietver gan pakalpojumus, kas ietilpst, gan pakalpojumus, kas neietilpst universālā pakalpojuma piemērošanas jomā, kā noteikts saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK;

c)

“citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi” ir šādās jomās sniegti pakalpojumi:

i)

pasta pakalpojumu pārvaldība (pakalpojumi līdz nosūtīšanai un pēc tās, ieskaitot “pasta šķirošanas pārvaldības pakalpojumus”);

ii)

tādi pakalpojumi saistībā ar pasta sūtījumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts, piemēram, tiešie sūtījumi, kam nav norādīta adrese.

14. pants

Naftas un gāzes ieguve un akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve

Šī direktīva attiecas uz darbībām saistībā ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai:

a)

iegūtu naftu vai gāzi;

b)

veiktu akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi.

III   NODAĻA

Materiālā piemērošanas joma

1.   iedaļa

Robežvērtības

15. pants

Robežvērtības

Ja vien 18.–23. pantā paredzētie izņēmumi vai 34. pants nenosaka citādi, attiecībā uz konkrētās darbības veikšanu šo direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:

a)

EUR 414 000 piegādes un pakalpojumu līgumiem, kā arī metu konkursiem;

b)

EUR 5 186 000 būvdarbu līgumiem;

c)

EUR 1 000 000 pakalpojumu līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII pielikumā.

16. pants

Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

1.   Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir kopējā izmaksājamā summa bez PVN, ko aprēķinājis līgumslēdzējs, ietverot visas iespējas un visus līguma pārjaunojumus, kā nepārprotami noteikts iepirkuma procedūras dokumentos.

Ja līgumslēdzējs ir paredzējis kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot iepirkuma paredzamo vērtību.

2.   Ja līgumslēdzējs sastāv no atsevišķām struktūrvienībām, ņem vērā kopējo paredzamo vērtību, aptverot visas atsevišķās struktūrvienības.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ja atsevišķai struktūrvienībai ir patstāvīga atbildība par iepirkumu vai par konkrētām iepirkuma kategorijām, paredzamās vērtības var aprēķināt šai konkrētajai struktūrvienībai.

3.   Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodi neizvēlas nolūkā panākt, lai to izslēgtu no šīs direktīvas darbības jomas. Iepirkumu nesadala, lai panāktu, ka tas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien tam nav objektīvu iemeslu.

4.   Minētais aprēķins ir derīgs brīdī, kad tiek nosūtīts iepirkuma izsludināšanas paziņojums, vai – ja šāds iepirkuma izsludināšanas paziņojums nav paredzēts – brīdī, kad līgumslēdzējs sāk līguma iepirkuma procedūru, piemēram, vajadzības gadījumā iepirkuma sakarā sazinoties ar ekonomikas dalībniekiem.

5.   Pamatnolīgumu un dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuri paredzēti visā nolīguma vai sistēmas darbības laikā.

6.   Inovācijas partnerības gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir to pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuras tiks īstenotas visos paredzētās partnerības posmos, kā arī to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kurus plānots izstrādāt paredzētās partnerības darbības rezultātā un pēc tam iepirkt.

7.   Saskaņā ar 15. pantu līgumslēdzēji būvdarbu līguma paredzamajā vērtībā iekļauj gan būvdarbu izmaksas, gan visu to piegāžu vai pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ko līgumslēdzēji nodrošina darbuzņēmējam, ar noteikumu, ka tie ir vajadzīgi būvdarbu izpildei.

8.   Ja saistībā ar paredzētiem būvdarbiem vai paredzētu pakalpojumu sniegšanu var tikt piešķirtas tiesības noslēgt vairākus līgumus par atsevišķām daļām, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

Šo direktīvu piemēro, piešķirot tiesības noslēgt līgumu par katru daļu, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 15. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

9.   Ja saistībā ar projektu, kurā paredzēts iegādāties līdzīgas piegādes, var tikt piešķirti vairāki līgumi par atsevišķām daļām, tad, piemērojot 15. panta b) un c) punktu, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

Šo direktīvu piemēro, piešķirot tiesības noslēgt līgumu par katru daļu, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 15. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

10.   Neatkarīgi no 8. un 9. punkta līgumslēdzēji var piešķirt tiesības slēgt līgumus par atsevišķām daļām, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, ar noteikumu, ka attiecīgās daļas paredzamā vērtība bez PVN ir mazāka par EUR 80 000 piegādēm vai pakalpojumiem vai mazāka par EUR 1 miljonu būvdarbiem. Tomēr šādu daļu, par kuru līgumu noslēgšanu tiesības piešķirtas bez šīs direktīvas piemērošanas, kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu to daļu kopējās vērtības, kurās ir sadalīti ierosinātie būvdarbi, ierosinātā līdzīgu piegāžu iegāde vai ierosinātā pakalpojumu sniegšana.

11.   Regulāru piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā vai tādu līgumu gadījumā, kurus ir paredzēts pārjaunot noteiktā laikposmā, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

a)

to viena veida secīgo līgumu kopējo faktisko vērtību, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā, kas, ja iespējams, koriģēta, lai ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kuras varētu rasties 12 mēnešos pēc sākotnējā līguma;

b)

vai to secīgo līgumu kopējo paredzamo vērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķir 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai attiecīgajā finanšu gadā, ja tas ir ilgāks par 12 mēnešiem.

12.   Lai aprēķinātu paredzamo vērtību piegādes līgumiem, kuru priekšmets ir produktu nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām, par pamatu ņem šādu vērtību:

a)

ja līgumiem ir fiksēts termiņš un ja minētais termiņš ir 12 mēneši vai īsāks – kopējo paredzamo vērtību visā līguma darbības laikā vai, ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, – kopējo vērtību, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību;

b)

beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, – mēneša vērtību, kas reizināta ar 48.

13.   Pakalpojumu līgumiem attiecīgā gadījumā paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

a)

apdrošināšanas pakalpojumiem – maksājamām apdrošināšanas prēmijām un citiem atlīdzības veidiem;

b)

banku un citiem finanšu pakalpojumiem – maksām, komisijas maksām, procentiem un citiem atlīdzības veidiem;

c)

projektēšanas līgumiem – maksām, komisijas maksām un citiem atlīdzības veidiem.

14.   Ja pakalpojumu līgumos nav noteikta kopējā cena, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

a)

līgumiem ar fiksētu termiņu, ja minētais termiņš ir 48 mēneši vai īsāks, – kopējo vērtību visā līguma darbības laikā;

b)

beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, – mēneša vērtību, kas reizināta ar 48.

17. pants

Robežvērtību pārskatīšana

1.   Sākot no 2013. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 15. panta a) un b) punktā noteiktās robežvērtības atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu (NVI), un vajadzības gadījumā tās pārskata saskaņā ar šo pantu.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, Komisija minētās robežvērtības aprēķina, izmantojot euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas NVI paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas kā SDR.

2.   Sākot no 2014. gada 1. janvāra, Komisija reizi divos gados nosaka vērtību to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, 15. panta a) un b) punktā minētajām robežvērtībām, kas pārskatītas saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Vienlaikus Komisija to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, nosaka vērtību 15. panta c) punktā minētajai robežvērtībai.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta NVI, šādu vērtību noteikšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas atbilst piemērojamajai robežvērtībai, kura izteikta euro valūtā, 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas 31. augustā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.

3.   Komisija publicē 1. punktā minētās pārskatītās robežvērtības un to atbilstošās valstu valūtās izteikto vērtību, kas minētas 2. punkta pirmajā daļā, un vērtību, kas noteikta saskaņā ar 2. punkta otro daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā novembra sākumā, kas seko pēc to pārskatīšanas.

4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai pielāgotu šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto metodiku jebkurām izmaiņām metodikā, kas noteikta NVI, attiecībā uz 15. panta a) un b) punktā minēto robežvērtību pārskatīšanu un attiecībā uz attiecīgo vērtību noteikšanu to dalībvalstu valsts naudas vienībās, kuru naudas vienība nav euro, kā minēts šā panta 2. punktā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai vajadzības gadījumā pārskatītu 15. panta a) un b) punktā minētās robežvērtības.

5.   Ja ir vajadzīgs pārskatīt 15. panta a) un b) punktā minētās robežvērtības, bet ierobežota laika dēļ nevar izmantot 103. pantā noteikto procedūru un tādēļ pastāv nenovēršami steidzamības iemesli, saskaņā ar šā panta 4. punkta otro daļu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 104. pantā paredzēto procedūru.

2.   iedaļa

Piemērošanas izņēmumi un metu konkursi; īpaši noteikumi ar aizsardzības un drošības aspektiem saistītam iepirkumam

1.   apakšiedaļa

Izņēmumi, kas attiecināmi uz visiem līgumslēdzējiem, un īpaši izņēmumi ūdensapgādes un enerģētikas nozarē

18. pants

Līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas ar nolūku līguma priekšmetu pārdot tālāk vai iznomāt trešām personām

1.   Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām, ar noteikumu, ka līgumslēdzējam nav īpašu vai ekskluzīvu tiesību pārdot vai iznomāt šādu līgumu priekšmetu un ka citi subjekti var pārdot vai iznomāt to saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līgumslēdzējs.

2.   Ja Komisija to prasa, līgumslēdzēji to informē par visām produktu vai darbību kategorijām, kurām, viņuprāt, saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to produktu un darbību kategoriju sarakstu, kam, pēc tās ieskatiem, ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot informāciju.

19. pants

Līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas vai kuri organizēti tādu darbību īstenošanai, kas nav ietvertas šajā direktīvā, vai šādu darbību īstenošanai trešā valstī

1.   Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, ko līgumslēdzēji piešķir mērķiem, kuri nav 8.–14. pantā minēto darbību veikšana, vai šādu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kas nav saistīti ar tīkla vai ģeogrāfiskā apgabala fizisko izmantošanu Savienības teritorijā; tāpat šī direktīva neattiecas uz metu konkursiem, kurus organizē minētajiem nolūkiem.

2.   Ja Komisija to lūdz, līgumslēdzēji to informē par visām darbībām, kurām, viņuprāt, saskaņā ar 1. punktu piemērojams izņēmums. Informatīvos nolūkos Komisija var periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to darbību kategoriju sarakstu, kam, pēc tās ieskatiem, ir piemērojams šis izņēmums. To darot, Komisija ņem vērā visus sensitīvos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot šo informāciju.

20. pants

Līgumi un metu konkursi, kas organizēti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

1.   Šo direktīvu nepiemēro līgumiem vai metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējam ir jāpiešķir vai kuri līgumslēdzējam ir jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:

a)

tiesību instruments, ar ko nosaka starptautiskajām tiesībām atbilstošas saistības, piemēram, starptautisks nolīgums, ko atbilstīgi Līgumiem noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;

b)

starptautiska organizācija.

Dalībvalstis visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos tiesību instrumentus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 105. pantā minēto Publiskā iepirkuma līgumu padomdevēju komiteju.

2.   Šo direktīvu nepiemēro līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs piešķir vai kurus tas organizē saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko sniegusi kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgos līgumus un metu konkursus pilnībā finansē minētā organizācija vai iestāde; tādu līgumu un metu konkursu gadījumā, kurus to lielākajā daļā līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas par to, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.

3.   Līgumiem un metu konkursiem, kas ir saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem un kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus rīko saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem piemēro 27. pantu. Minētajiem līgumiem un metu konkursiem nepiemēro šā panta 1. un 2. punktu.

21. pants

Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

Šo direktīvu nepiemēro šādiem pakalpojumu līgumiem:

a)

par zemes, esošu ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus;

b)

par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

c)

par jebkuru no šādiem juridiskajiem pakalpojumiem:

i)

klienta juridiska pārstāvība, ko veic advokāts Padomes Direktīvas 77/249/EEK (32) 1. panta nozīmē:

dalībvalstī, trešā valstī vai starptautiskā šķīrējtiesas vai samierināšanas instancē notiekošā šķīrējtiesā vai samierināšanā vai

dalībvalsts vai trešās valsts tiesās vai publiskā sektora iestādēs vai starptautiskās tiesās vai iestādēs notiekošā tiesvedībā;

ii)

juridiskas konsultācijas, ko sniedz, gatavojoties kādam no procesiem, kas minēti šā punkta i) apakšpunktā, vai ja ir drošas pazīmes un liela varbūtība, ka lieta, uz kuru konsultācijas attiecas, kļūs par šādu procesu priekšmetu, ar noteikumu, ka konsultācijas sniedz advokāts Direktīvas 77/249/EEK 1. panta nozīmē;

iii)

dokumentu apliecināšanas un autentificēšanas pakalpojumi, kas jāsniedz notāriem;

iv)

juridiskie pakalpojumi, ko sniedz pilnvarnieki vai iecelti aizbildņi, vai citi juridiskie pakalpojumi, kuru sniedzējus ieceļ tiesas attiecīgajā dalībvalstī vai kurus ieceļ ar tiesību aktu, lai tie šādu tiesu uzraudzībā veiktu konkrētus uzdevumus;

v)

citi juridiskie pakalpojumi, kuri attiecīgajā dalībvalstī ir saistīti, pat ja tikai dažkārt, ar oficiālas varas īstenošanu;

d)

par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (33) nozīmē un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas Stabilizācijas mehānisma palīdzību;

e)

par aizdevumiem, vai nu tie būtu, vai nebūtu saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu;

f)

darba līgumiem;

g)

par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru dzelzceļa vai metro pārvadājumos;

h)

par pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības un uz kuriem attiecas CPV kodi 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8; 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus;

i)

par raidlaika vai raidījumu nodrošinājuma līgumiem, ko piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzējiem. Šajā punktā jēdzienam “mediju pakalpojumu sniedzēji” ir tāda pati nozīme kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (34) 1. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Jēdzienam “raidījums” ir tāda pati nozīme kā saskaņā ar minētās direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bet tas ietver arī radioraidījumus un radioraidījumu materiālus. Turklāt saistībā ar šo noteikumu jēdziens “raidījumu materiāls” nozīmē to pašu, ko jēdziens “raidījums”.

22. pants

Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

Šo direktīvu nepiemēro pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības kādam subjektam, kas pats ir līgumslēdzēja iestāde, vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tai ir saskaņā ar normatīvajiem vai publicētiem administratīvajiem aktiem, kas ir saderīgi ar LESD.

23. pants

Līgumu slēgšanas tiesības, ko piešķīruši daži līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju

Šo direktīvu nepiemēro:

a)

līgumiem par ūdens iepirkšanu, ja to slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēji, kas veic vienu vai abas 10. panta 1. punktā minētās darbības saistībā ar dzeramo ūdeni;

b)

līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir paši līgumslēdzēji, kas darbojas enerģētikas nozarē un ir iesaistīti 8. panta 1. punktā, 9. panta 1. punktā vai 14. pantā minētajā darbībā, lai piegādātu:

i)

enerģiju,

ii)

kurināmo enerģijas ražošanai.

2.   apakšiedaļa

Ar aizsardzības un drošības aspektiem saistīts iepirkums

24. pants

Aizsardzība un drošība

1.   Saistībā ar līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas vai kuri organizēti aizsardzības un drošības jomā, šo direktīvu nepiemēro:

a)

līgumiem, kas ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā;

b)

līgumiem, kam Direktīvu 2009/81/EK nepiemēro saskaņā ar tās 8., 12. un 13. pantu.

2.   Šo direktīvu nepiemēro līgumiem un metu konkursiem, kam nav citādā ziņā piemērojams izņēmums saskaņā ar 1. punktu, ciktāl dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, nosakot prasības, kas vērstas uz konfidencialitātes aizsardzību informācijai, ko līgumslēdzējs dara pieejamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā, kā paredzēts šajā direktīvā.

Turklāt un saskaņā ar LESD 346. panta 1. punkta a) apakšpunktu šo direktīvu nepiemēro līgumiem un metu konkursiem, kam citādā ziņā nav piemērojams izņēmums saskaņā ar šā panta 1. punktu, ciktāl šīs direktīvas piemērošanas dēļ dalībvalstij būtu pienākums sniegt informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par savu būtisko drošības interešu apdraudējumu.

3.   Ja iepirkums un līguma vai metu konkursa izpilde ir pasludināta par slepenu vai arī tiem jāpiemēro īpaši drošības pasākumi saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošiem normatīviem un administratīviem aktiem, šo direktīvu nepiemēro ar noteikumu, ka dalībvalsts ir noteikusi, ka tās attiecīgās būtiskās intereses nevar nodrošināt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, tādiem, kas minēti 2. punkta pirmajā daļā.

25. pants

Jaukts iepirkums, kas aptver vienu un to pašu darbību un kas saistīts ar aizsardzības vai drošības aspektiem

1.   Jauktu līgumu gadījumā, kuri aptver vienu un to pašu darbību un kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums vai citi elementi, uz ko attiecas LESD 346. pants vai Direktīva 2009/81/EK, piemēro šo pantu.

2.   Ja konkrētā līguma dažādās daļas ir objektīvi atdalāmas, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu.

Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.

Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka uz šādu kritēriju pamata:

a)

ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas LESD 346. pants, šā līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ar noteikumu, ka tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu pamato objektīvi iemesli;

b)

ja uz daļu no konkrētā līguma attiecas Direktīva 2009/81/EK, tiesības noslēgt šo līgumu var piešķirt saskaņā ar minēto direktīvu, ar noteikumu, ka tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu pamato objektīvi iemesli. Šis punkts neskar minētajā direktīvā paredzētās robežvērtības un izņēmumus.

Tomēr lēmumu piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nepieņem tāpēc, lai līgumiem nebūtu jāpiemēro vai nu šī direktīva, vai Direktīva 2009/81/EK.

3.   Šā panta 2. punkta trešās daļas a) apakšpunktu piemēro jauktiem līgumiem, kuriem citādi tiktu piemērots gan minētās daļas a), gan b) apakšpunkts.

4.   Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi atdalāmas, tiesības noslēgt šo līgumu var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ja tas ietver elementus, kuriem piemēro LESD 346. pantu; citādi tā slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK.

26. pants

Iepirkums, kas aptver vairākas darbības un kas saistīts ar aizsardzības vai drošības aspektiem

1.   Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti vairākām darbībām, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus attiecībā uz katru darbību vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķu līgumu par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.

Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, piemēro šā panta 2. punktu. Izvēli starp tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu un tiesību noslēgt vairākus atsevišķus līgumus piešķiršanu nevar izdarīt ar mērķi izslēgt līgumu vai līgumus no šīs direktīvas vai Direktīvas 2009/81/EK darbības jomas.

2.   Tādu līgumu gadījumā, kuri paredzēti kādai darbībai, uz ko attiecas šī direktīva, un otrai darbībai, uz kuru attiecas:

a)

Direktīva 2009/81/EK; vai

b)

LESD 346. pants,

līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK gadījumos, kas norādīti a) apakšpunktā, un tās var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, gadījumos, kas norādīti b) apakšpunktā. Šī daļa neskar Direktīvā 2009/81/EK paredzētās robežvērtības un izņēmumus.

Līgumus, kuri izklāstīti pirmās daļas a) apakšpunktā un kuros turklāt iekļauts iepirkums vai citi elementi, uz kuriem attiecas LESD 346. pants, var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu.

Tomēr pirmo un otro daļu piemēro ar nosacījumu, ka tiesību noslēgt nedalītu līgumu piešķiršanu pamato objektīvi iemesli un ka lēmums piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu nav pieņemts tāpēc, lai līgumiem nebūtu jāpiemēro šī direktīva.

27. pants

Ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistīti līgumi un metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības tiek piešķirtas vai kas tiek rīkoti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

1.   Šo direktīvu nepiemēro ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītiem līgumiem vai metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējiem ir jāpiešķir vai kuri līgumslēdzējiem jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem:

a)

starptautisks nolīgums vai vienošanās, ko atbilstīgi Līgumiem noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;

b)

starptautisks nolīgums vai vienošanās, kas saistīti ar karaspēka izvietošanu un attiecas uz dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem;

c)

starptautiska organizācija.

Visus šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos līgumus vai vienošanās dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 105. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.

2.   Šo direktīvu nepiemēro ar aizsardzības vai drošības aspektiem saistītiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs piešķir saskaņā ar iepirkuma noteikumiem, ko paredz kāda starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, ja attiecīgos līgumus vai metu konkursus pilnībā finansē šī organizācija vai iestāde. Tādu līgumu vai metu konkursu gadījumā, kurus to lielākajā daļā līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas par to, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas.

3.   apakšiedaļa

Īpašas attiecības (sadarbība, saistīti uzņēmumi un kopuzņēmumi)

28. pants

Starp līgumslēdzējām iestādēm noslēgti līgumi

1.   Līgums, kura slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķīrusi kādai juridiskai personai, kas ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

b)

vairāk nekā 80 % no minētās juridiskās personas darbībām kontrolē, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskas personas, ko kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde;

c)

kontrolētajai juridiskajai personai nav privāta kapitāla tiešas līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neietver kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

Uzskata, ka pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē līgumslēdzēja iestāde pār juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan attiecībā uz tās svarīgiem lēmumiem. Šādu kontroli var īstenot arī cita juridiska persona, kuru pašu tādā pašā veidā kontrolē līgumslēdzēja iestāde.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, kad kontrolētā persona, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līguma slēgšanas tiesības savai kontrolējošajai līgumslēdzējai iestādei vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar noteikumu, ka juridiskajai personai, kurai piešķir publiska līguma slēgšanas tiesības, nav privātā kapitāla tiešas līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

3.   Līgumslēdzēja iestāde, kas pār juridisko personu, kura ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var minētajai juridiskajai personai piešķirt tiesības slēgt līgumu, nepiemērojot šo direktīvu, ja ir izpildīti visi sekojošie nosacījumi:

a)

līgumslēdzēja iestāde kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm pār minēto juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tās īsteno pār savām struktūrvienībām;

b)

vairāk nekā 80 % no minētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējušas kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai citas juridiskas personas, ko kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes; un

c)

kontrolētajai juridiskajai personai nav privāta kapitāla tiešas līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neietver kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

Pirmās daļas a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes attiecībā uz juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti visi sekojošie nosacījumi:

i)

kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji. Atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākas vai visas iesaistītās līgumslēdzējas iestādes;

ii)

minētās līgumslēdzējas iestādes spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem; un

iii)

kontrolētais tiesību subjekts / juridiskā persona necenšas īstenot intereses, kas ir pretrunā kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu interesēm.

4.   Šīs direktīvas darbības joma neattiecas uz līgumu, kas noslēgts ekskluzīvi starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir ievēroti visi sekojošie nosacījumi:

a)

ar līgumu tiek izveidota vai īstenota iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu sadarbība, lai nodrošinātu, ka sabiedriskie pakalpojumi, kas tām jāveic, tiek sniegti ar mērķi īstenot šo iestāžu kopīgos mērķus;

b)

šīs sadarbības īstenošanu nosaka vienīgi tādi apsvērumi, kas saistīti ar sabiedrības interesēm; un

c)

iesaistītās līgumslēdzējas iestādes atvērtā tirgū veic mazāk nekā 20 % no darbībām, kas saistītas ar sadarbību.

5.   Lai noteiktu 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā minēto darbību procentuālo lielumu, ņem vērā vidējo kopējo apgrozījumu vai kādu citu ar darbību saistītu atbilstīgu rādītāju, piemēram, attiecīgās juridiskās personas izmaksas saistībā ar pakalpojumiem, piegādēm un būvdarbiem pēdējo trīs gadu laikā pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas.

Ja attiecīgās juridiskās personas izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ vai tās darbības reorganizācijas dēļ dati par tās apgrozījumu vai par kādu citu ar tās darbību saistītu rādītāju, piemēram, dati par izmaksām, par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami vai arī tie vairs nav būtiski, ir pietiekami pierādīt, ka darbības rādītājs ir ticams, it īpaši izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

29. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam

1.   Šajā pantā “saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar prasībām Direktīvā 2013/34/ES.

2.   Ja līgumslēdzējiem nepiemēro Direktīvu 2013/34/ES, “saistīts uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums:

a)

pār kuru līgumslēdzējam var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme; vai

b)

kuram var būt dominējoša ietekme pār līgumslēdzēju; vai

c)

kas kopā ar līgumslēdzēju ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei atbilstīgi īpašumtiesībām, finansiālajai līdzdalībai vai noteikumiem, kas tam piemērojami.

Šajā punktā “dominējošai ietekmei” ir tāda pati nozīme kā 4. panta 2. punktā.

3.   Neatkarīgi no 28. panta un ar noteikumu, ka ir ievēroti šā panta 4. punktā paredzētie nosacījumi, šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām:

a)

ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam; vai

b)

ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu 8.–14. pantā aprakstītās darbības, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem.

4.   Šā panta 3. punktu piemēro:

a)

pakalpojumu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējo trīs gadu laikā, ņemot vērā visus pakalpojumus, kurus attiecīgais uzņēmums sniedzis, ir radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

b)

piegādes līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējo trīs gadu laikā, ņemot vērā visas attiecīgā uzņēmuma veiktās piegādes, ir radušies no piegādēm līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

c)

būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējo trīs gadu laikā, ņemot vērā visus attiecīgā uzņēmuma veiktos būvdarbus, ir radušies no būvdarbu veikšanas līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.

5.   Ja dati par apgrozījumu par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejami saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ, ir pietiekami, ja minētais uzņēmums pierāda, ka 4. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētais apgrozījums ir ticams, jo īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

6.   Ja vairāk nekā viens uzņēmums, kas saistīts ar līgumslēdzēju, ar kuru tas veido ekonomisku grupu, nodrošina vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, piegādes vai būvdarbus, īpatsvarus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi radījuši šādu saistīto uzņēmumu nodrošinātie pakalpojumi, piegādes vai būvdarbi.

30. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

Neatkarīgi no 28. panta un ar noteikumu, ka kopuzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadu laikposmā un kopuzņēmuma dibināšanas dokumentā ir paredzēts noteikums, ka to veidojošie līgumslēdzēji būs kopuzņēmuma daļa vismaz tikpat ilgu laikposmu, šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām:

a)

ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības 8.–14. panta nozīmē, piešķīris vienam no minētajiem līgumslēdzējiem; vai

b)

ko līgumslēdzējs piešķīris tādam kopuzņēmumam, kura daļa tas ir.

31. pants

Informācijas paziņošana

Ja Komisija to prasa, līgumslēdzēji tai paziņo šādu informāciju saistībā ar 29. panta 2. un 3. punkta un 30. panta piemērošanu:

a)

attiecīgo uzņēmumu vai kopuzņēmumu nosaukumus;

b)

attiecīgo līgumu veidus un vērtību;

c)

pierādījumu, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, par to, ka attiecības starp uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kam ir piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības, un līgumslēdzēju atbilst 29. vai 30. panta prasībām.

4.   apakšiedaļa

Īpašas situācijas

32. pants

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

Šo direktīvu piemēro tikai pakalpojumu līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ieguvumi paliek tikai līgumslēdzēja rīcībā, lai tos izmantotu savām vajadzībām, īstenojot savas darbības; un

b)

līgumslēdzējs pilnībā atlīdzina sniegto pakalpojumu.

33. pants

Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

1.   Neskarot šīs direktīvas 34. pantu, Austrijas Republika un Vācijas Federatīvā Republika, paredzot atļauju piešķiršanas nosacījumus vai citus attiecīgus pasākumus, nodrošina, lai ikviens subjekts, kas darbojas Komisijas Lēmumā 2002/205/EK (35) un Komisijas Lēmumā 2004/73/EK (36) minētajās nozarēs:

a)

attiecībā uz piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ievērotu nediskriminācijas un iepirkumu konkurences principus, jo īpaši attiecībā uz informāciju par iepirkuma nodomiem, ko subjekts dara pieejamu ekonomikas dalībniekiem;

b)

saskaņā ar Komisijas Lēmumā 93/327/EEK (37) paredzētajiem noteikumiem paziņotu Komisijai informāciju par piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām.

2.   Neskarot 34. pantu, Apvienotā Karaliste, paredzot atļauju piešķiršanas nosacījumus vai citus attiecīgus pasākumus, nodrošina, lai subjekti, kas darbojas Lēmumā 97/367/EEK minētajās nozarēs, piemērotu šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, veicot minēto darbību Ziemeļīrijā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu naftas vai gāzes ieguves iespēju izpēti.

5.   apakšiedaļa

Konkurencei tieši pakļautas darbības un ar tām saistītie procedurālie noteikumi

34. pants

Konkurencei tieši pakļautas darbības

1.   Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 8.–14. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalsts vai līgumslēdzēji, kas saskaņā ar 35. pantu ir iesnieguši pieprasījumu, var pierādīt, ka dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota; tāpat direktīva neattiecas uz metu konkursiem, ko organizē, lai veiktu minētās darbības attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Attiecīgā darbība var būt daļa no lielākas nozares, vai tā var tikt veikta tikai atsevišķās attiecīgās dalībvalsts daļās. Šā punkta pirmajā teikumā minētais konkurences izvērtējums, ko veic atbilstīgi Komisijas rīcībā esošajai informācijai un šīs direktīvas nolūkā, neskar konkurences tiesību piemērošanu. Šādu vērtējumu veic, ņemot vērā aplūkojamo darbību tirgu un konkrēto ģeogrāfisko tirgu 2. punkta nozīmē.

2.   Lai piemērotu šā panta 1. punktu, jautājumu par to, vai kāda darbība ir vai nav tieši pakļauta konkurencei, izlemj, pamatojoties uz kritērijiem, kas atbilst LESD noteikumiem attiecībā uz konkurenci. Tie var ietvert attiecīgo produktu vai pakalpojumu raksturlielumus, alternatīvu produktu vai pakalpojumu esību, kas tiek uzskatīti par aizstājamiem attiecībā uz pieprasījumu vai piedāvājumu, cenas un konkrēto produktu vai pakalpojumu vairāk nekā viena piegādātāja faktisko vai iespējamo esību.

Pamatojoties uz to, kādu konkurences ietekmi novērtē, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ietver teritoriju, kurā attiecīgie uzņēmumi ir iesaistīti preču vai pakalpojumu piedāvājumā un pieprasījumā, kurā ir pietiekami viendabīgi konkurences nosacījumi un kuru var atšķirt no kaimiņu teritorijām, jo minētajās teritorijās ir ievērojami atšķirīgi konkurences nosacījumi. Minētajā novērtējumā jo īpaši ņem vērā attiecīgo preču vai pakalpojumu veidu un raksturlielumus, ievešanas ierobežojumus vai patērētāju izvēli, uzņēmuma tirgus daļu vērā ņemamas atšķirības starp attiecīgo teritoriju un kaimiņu teritorijām vai ievērojamas cenu atšķirības.

3.   Piemērojot šā panta 1. punktu, uzskata, ka piekļuve tirgum nav ierobežota, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi III pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību aktus.

Ja, pamatojoties uz pirmo daļu, nevar pieņemt, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, konkrētā tirgus brīva pieejamība jāpierāda de facto un de jure.

35. pants

Procedūra 34. panta piemērojamības noteikšanai

1.   Ja dalībvalsts vai – ja to paredz attiecīgās dalībvalsts tiesību akti – līgumslēdzējs uzskata, ka, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti 34. panta 2. un 3. punktā, konkrētā darbība ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota, tas var iesniegt Komisijai pieprasījumu norādīt, ka šo direktīvu nepiemēro līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai vai metu konkursu organizēšanai saistībā ar šādas darbības veikšanu, attiecīgā gadījumā pievienojot nostāju, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība. Šādi pieprasījumi var attiekties uz darbībām, kas ir daļa no lielākas nozares vai ko veic tikai atsevišķās attiecīgās dalībvalsts daļās.

Pieprasījumā attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgais līgumslēdzējs sniedz Komisijai informāciju par visiem atbilstošajiem faktiem un jo īpaši par visiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai nolīgumiem attiecībā uz atbilstību 34. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Ja līgumslēdzēja iesniegtam pieprasījumam nav pievienota paskaidrota un pamatota nostāja, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība un kura rūpīgi analizē nosacījumus par 34. panta 1. punkta piemērojamību attiecīgajai darbībai saskaņā ar minētā panta 2. un 3. punktu, Komisija nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti. Tādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai informāciju par visiem atbilstošajiem faktiem un jo īpaši par visiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai nolīgumiem attiecībā uz atbilstību 34. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.   Pēc pieprasījuma, kas iesniegts saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija var ar īstenošanas aktiem, ko pieņem IV pielikumā norādītajos laika posmos, noteikt, vai 8.–14. pantā minēto darbību tieši ietekmē konkurence, pamatojoties uz 34. pantā izklāstītajiem kritērijiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Uz līgumiem, kas paredzēti, lai piešķirtu tiesības veikt attiecīgo darbību, un metu konkursiem, ko organizē šādas darbības veikšanai, vairs neattiecina šo direktīvu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

Komisija IV pielikumā norādītajā laikposmā ir pieņēmusi īstenošanas aktu, ar kuru nosaka 34. panta 1. punkta piemērojamību;

b)

IV pielikumā norādītajā laikposmā nav pieņēmusi īstenošanas aktu.

4.   Pēc pieprasījuma iesniegšanas attiecīgā dalībvalsts vai līgumslēdzējs ar Komisijas piekrišanu var būtiski grozīt savu pieprasījumu, it īpaši attiecībā uz darbībām vai konkrētajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Tādā gadījumā tiek piemērots jauns laikposms īstenošanas akta pieņemšanai, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikuma 1. punktā izklāstīto, ja vien Komisija un dalībvalsts vai līgumslēdzējs, kas iesniedzis pieprasījumu, nevienojas par īsāku laikposmu.

5.   Ja darbībai konkrētā dalībvalstī jau piemēro 1., 2. un 4. punktā paredzēto procedūru, turpmāki pieprasījumi attiecībā uz to pašu darbību tajā pašā dalībvalstī līdz tā termiņa beigām, kas sācies attiecībā uz pirmo pieprasījumu, nav uzskatāmi par jaunām procedūrām, un tos izskata saistībā ar pirmo pieprasījumu.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka sīki izstrādātus noteikumus 1.–5. punkta piemērošanai. Īstenošanas aktā ietver vismaz noteikumus attiecībā uz:

a)

informatīvu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot datumu, kurā sākas un beidzas IV pielikuma 1. punktā norādītais laikposms, tostarp jebkādus minēto laikposmu pagarinājumus vai apturējumus, kā paredzēts minētajā pielikumā;

b)

šīs direktīvas 34. panta 1. punkta iespējamās piemērojamības publikāciju saskaņā ar šā panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunktu;

c)

īstenošanas noteikumus attiecībā uz šā panta 1. punktā paredzēto pieprasījumu veidu, saturu un citiem datiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

IV   NODAĻA

Vispārīgi principi

36. pants

Iepirkuma principi

1.   Līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus dažiem ekonomikas dalībniekiem.

2.   Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka publisku līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos pienākumus, kas vides, sociālo un darba tiesību jomā noteikti Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos, koplīgumos vai kas paredzēti XIV pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā.

37. pants

Ekonomikas dalībnieki

1.   Ekonomikas dalībniekus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie veic uzņēmējdarbību, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

Tomēr attiecībā uz pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, kā arī piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām var pieprasīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā norādīt par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

2.   Iepirkuma procedūrās var piedalīties ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp pagaidu apvienības. Līgumslēdzēji nevar prasīt, lai piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā tām būtu īpaša juridiska forma.

Vajadzības gadījumā līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos var precizēt, kā ekonomikas dalībnieku grupas izpilda 77.–81. pantā minētos kritērijus un prasības attiecībā uz kvalifikāciju un kvalifikācijas atlasi, ar noteikumu, ka to pamato ar objektīviem iemesliem un ka tie ir samērīgi. Šādā nolūkā dalībvalstis var noteikt standarta noteikumus par veidu, kādā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda minētās prasības.

Visus nosacījumus par to, kā šādām ekonomikas dalībnieku grupām jāpilda līgums, kuri ir atšķirīgi no nosacījumiem, kas ir noteikti individuāliem dalībniekiem, arī pamato ar objektīviem iemesliem, un tie ir samērīgi.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta līgumslēdzēji var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieku grupas pieņemtu kādu īpašu juridisku formu pēc tam, kad tām ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ciktāl šādas izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma apmierinošu izpildi.

38. pants

Privileģēto tiesību līgumi

1.   Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā nonākušu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros ar noteikumu, ka vismaz 30 % no šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbiniekiem ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas.

2.   Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.

39. pants

Konfidencialitāte

1.   Ja vien šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos, kuri piemērojami līgumslēdzējam, jo īpaši tiesību aktos par piekļuvi informācijai, nav norādīts citādi un neskarot pienākumu izsludināt piešķirtās līguma slēgšanas tiesības un informēt kandidātus un pretendentus, kā izklāstīts 70. un 75. pantā, līgumslēdzējs neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu un kas ietver, cita starpā, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.

2.   Līgumslēdzēji var ekonomikas dalībniekiem piemērot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, ko līgumslēdzēji nodrošina iepirkuma procedūras gaitā, ietverot informāciju, kuru nodrošina saistībā ar kvalifikācijas sistēmas darbību, neatkarīgi no tā, vai tas ir ietverts paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu, kas izmantots iepirkuma izsludināšanai, vai nav.

40. pants

Noteikumi attiecībā uz saziņu

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visa saziņa un informācijas apmaiņa saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši elektroniska iesniegšana, tiek veikta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, saskaņā ar šā panta prasībām. Elektroniskajai saziņai izmantotie rīki un ierīces, kā arī to tehniskie parametri, ir nediskriminējoši, vispārēji pieejami un savstarpēji izmantojami ar vispārlietotiem IKT produktiem, un tie neierobežo ekonomikas dalībnieku piekļuvi iepirkuma procedūrai.

Neatkarīgi no pirmās daļas līgumslēdzējiem nav pienākuma prasīt, lai elektroniskie saziņas līdzekļi iesniegšanas procesā tiktu izmantoti šādās situācijās:

a)

iepirkuma specifikas dēļ elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai būtu nepieciešami specializēti instrumenti, ierīces vai datņu formāti, kas nav vispārēji pieejami vai ko neatbalsta vispārēji pieejamas lietojumprogrammas;

b)

lietojumprogrammās, kas atbalsta datņu formātus, kuri ir piemēroti piedāvājumu aprakstam, izmanto datņu formātus, ko nevar apstrādāt ar citām atvērtām vai vispārēji pieejamām lietojumprogrammām, vai tām piemēro īpašumtiesību licencēšanas shēmu, un līgumslēdzējs tās nevar piedāvāt lejupielādei vai attālinātai izmantošanai;

c)

elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai būtu nepieciešams specializēts biroja aprīkojums, kas līgumslēdzējiem nav vispārēji pieejams;

d)

iepirkuma procedūras dokumentos ir prasība iesniegt fiziskus vai pēc mēroga darinātus modeļus, kurus nevar pārsūtīt, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

Attiecībā uz paziņojumiem, kam neizmanto elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar otro daļu, saziņa notiek pa pastu vai citu atbilstīgu piegādātāju vai apvienojot pastu vai citu atbilstīgu piegādātāju un elektroniskos līdzekļus.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas līgumslēdzējiem nav pienākuma prasīt, lai iesniegšanas procesā tiktu izmantoti elektroniskie saziņas līdzekļi, ciktāl citu saziņas līdzekļu, kas nav elektroniskie līdzekļi, izmantošana ir vajadzīga vai nu elektronisko saziņas līdzekļu drošības pārkāpumu dēļ, vai tādēļ, lai aizsargātu īpaši sensitīvu informāciju, kam nepieciešama tik augsta līmeņa aizsardzība, ka to nevar pienācīgi nodrošināt ar tiem elektroniskiem rīkiem un ierīcēm, kuri ekonomikas dalībniekiem vai nu ir vispārēji pieejami, vai arī kurus tiem var darīt pieejamus, izmantojot alternatīvus piekļuves līdzekļus 5. punkta nozīmē.

Līgumslēdzējiem, kuri saskaņā ar šā punkta otro daļu iesniegšanas procesā prasa, lai iesniegšanas procesā tiktu izmantoti saziņas līdzekļi, kas nav elektroniskie līdzekļi, ir pienākums atsevišķā ziņojumā, kas minēts 100. pantā, norādīt šādas prasības iemeslus. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzēji atsevišķā ziņojumā norāda iemeslus, kādēļ ir uzskatīts par nepieciešamu šā punkta ceturtās daļas piemērošanā izmantot citus saziņas līdzekļus, nevis elektroniskos līdzekļus.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta citiem paziņojumiem, kas neattiecas uz iepirkuma procedūras būtiskiem elementiem, var izmantot mutisku saziņu ar noteikumu, ka mutiskās saziņas saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts. Šajā nolūkā iepirkumu procedūras būtiskie elementi cita starpā ir iepirkuma procedūras dokumenti, dalības pieteikumi un ieinteresētības apliecinājumi un piedāvājumi. Konkrētāk, mutisku saziņu ar pretendentiem, kura varētu būtiski ietekmēt piedāvājumu saturu un vērtēšanu, dokumentē pietiekami plaši un ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, ar rakstiskām piezīmēm vai audioierakstiem, vai saziņas galveno elementu kopsavilkumiem.

3.   Attiecībā uz visu saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu līgumslēdzēji nodrošina datu integritāti un piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitāti. Līgumslēdzēji piedāvājumu un dalības pieteikumu saturu izskata tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

4.   Attiecībā uz būvdarbu līgumiem un metu konkursiem dalībvalstis var prasīt, lai tiktu izmantoti specifiski elektroniski rīki, piemēram, ēku informācijas elektroniskās modelēšanas vai līdzīgi rīki. Šādos gadījumos līgumslēdzēji piedāvā alternatīvus piekļuves līdzekļus, kā noteikts 5. punktā, līdz brīdim, kad minētie rīki kļūst vispārēji pieejami 1. punkta pirmās daļas otrā teikuma nozīmē.

5.   Līgumslēdzēji vajadzības gadījumā var pieprasīt izmantot rīkus, kas nav vispārēji pieejami, ar noteikumu, ka attiecīgie līgumslēdzēji piedāvā alternatīvus piekļuves veidus.

Var uzskatīt, ka līgumslēdzēji piedāvā atbilstīgus alternatīvus piekļuves līdzekļus jebkādā no šādām situācijām, ja tie:

a)

neierobežotā un pilnā apmērā piedāvā tiešu bezmaksas elektronisko piekļuvi minētajiem rīkiem un ierīcēm, sākot no paziņojuma publicēšanas dienas saskaņā ar IX pielikumu vai no dienas, kad ir nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Paziņojuma vai uzaicinājuma apstiprināt ieinteresētību tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt minētajiem rīkiem un ierīcēm;

b)

nodrošina, ka pretendenti, kam nav piekļuves attiecīgajiem rīkiem un ierīcēm vai kam nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos, ja piekļuves trūkumā nav vainojams attiecīgais pretendents, var piekļūt iepirkuma procedūrai, izmantojot provizoriskus marķierus, kuri bez maksas ir pieejami tiešsaistē; vai

c)

atbalsta alternatīvu kanālu piedāvājumu elektroniskai iesniegšanai.

6.   Papildus V pielikumā izklāstītajām prasībām rīkiem un ierīcēm, ko izmanto piedāvājumu elektroniskai nosūtīšanai un saņemšanai un dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai, piemēro šādus noteikumus:

a)

ieinteresētajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kuras attiecas uz piedāvājumu un dalības pieteikumu elektronisku iesniegšanu, kā arī kodēšanu un laika reģistrāciju;

b)

dalībvalstis vai līgumslēdzēji, kuri rīkojas vispārējās sistēmas ietvaros, ko izveidojusi attiecīgā dalībvalsts, konkretizē drošības līmeni, kas nodrošināms konkrētās iepirkuma procedūras dažādos posmos izmantojamiem elektroniskiem saziņas līdzekļiem; minētais līmenis ir samērīgs ar saistītajiem riskiem;

c)

ja dalībvalstis vai līgumslēdzēji, kuri rīkojas vispārējās sistēmas ietvaros, ko izveidojusi attiecīgā dalībvalsts, secina, ka risku līmenis, kas izvērtēts saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, ir tāds, ka ir vajadzīgi uzlaboti elektroniskie paraksti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/93/EK (38), tad līgumslēdzēji pieņem uzlabotus elektroniskos parakstus, kuriem pievienots kvalificēts sertifikāts, ņemot vērā, vai minētos sertifikātus ir piešķīris Komisijas Lēmumā 2009/767/EK (39) paredzētajā uzticamajā sarakstā iekļauts sertificēts pakalpojumu sniedzējs, un tie ir sagatavoti ar drošu parakstu sagatavošanas ierīci vai bez tās un atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

līgumslēdzēji nosaka vajadzīgo uzlabotā paraksta formātu, pamatojoties uz Komisijas Lēmumā 2011/130/ES (40) noteiktajiem formātiem, un tie ievieš nepieciešamos pasākumus, lai varētu tehniski apstrādāt šādus formātus; ja izmanto citu elektroniskā paraksta formātu, elektroniskajā parakstā vai dokumentu elektroniskajā nesējā iekļauj informāciju par esošajām validācijas iespējām, par kurām atbild dalībvalsts. Validācijas iespējas līgumslēdzējam ļauj tiešsaistē bez maksas un veidā, kas ir saprotams personām, kam attiecīgā valoda nav dzimtā valoda, validēt saņemto elektronisko parakstu kā uzlabotu elektronisko parakstu, kam pievienots kvalificēts sertifikāts. Dalībvalstis informē Komisiju par validācijas pakalpojumu sniedzēju, un tā no dalībvalstīm saņemto informāciju dara publiski pieejamu internetā;

ii)

ja piedāvājums ir parakstīts, izmantojot kvalificētu sertifikātu, kas ir ietverts uzticamajā sarakstā, līgumslēdzējas iestādes nepiemēro papildu prasības, kuras varētu traucēt pretendentiem izmantot šos parakstus.

Attiecībā uz dalībvalsts kompetentās iestādes vai citas izdevējiestādes parakstītiem dokumentiem, ko izmanto saistībā ar iepirkuma procedūru, kompetentā izdevējiestāde vai iestāde var noteikt vajadzīgo uzlabotā paraksta formātu saskaņā ar prasībām, kuras izklāstītas Lēmuma 2011/130/ES 1. panta 2. punktā. Tās ievieš nepieciešamos pasākumus, lai varētu tehniski apstrādāt minēto formātu, iekļaujot informāciju, kas vajadzīga paraksta apstrādei attiecīgajā dokumentā. Šādos dokumentos elektroniskajā parakstā vai dokumentu elektroniskajā nesējā ietver informāciju par esošajām validācijas iespējām, kas ļauj tiešsaistē bez maksas un veidā, kas ir saprotams personām, kam attiecīgā valoda nav dzimtā valoda, validēt saņemto elektronisko parakstu.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai, ņemot vērā tehnisko attīstību, grozītu tehniskos datus un parametrus, kas izklāstīti V pielikumā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai grozītu sarakstu, kas izklāstīts šā panta 1. punkta otrās daļas a) līdz d) apakšpunktā, ja tehnoloģiju attīstības rezultātā vairs nav lietderīgi turpmāk uzturēt elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai noteiktos izņēmumus vai izņēmuma gadījumā, kad tehnoloģiju attīstības rezultātā ir jānosaka jauni izņēmumi.

Lai nodrošinātu tehnisko formātu, kā arī procesa un ziņojumapmaiņas standartu sadarbspēju, īpaši pārrobežu kontekstā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai noteiktu šādu konkrētu tehnisko standartu obligātu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz elektroniskās iesniegšanas, elektronisko katalogu un elektroniskās autentificēšanas līdzekļu izmantošanu, tikai tad, ja tehniskie standarti ir rūpīgi izmēģināti un ir pierādīta to lietderība praksē. Pirms padarīt kāda tehniskā standarta izmantošanu par obligātu, Komisija arī rūpīgi apsver izmaksas, ko tas varētu radīt, jo īpaši saistībā ar pastāvošo e-iepirkuma risinājumu pielāgošanu, ieskaitot infrastruktūru, procesus vai programmatūru.

41. pants

Nomenklatūras

1.   Atsaucēs uz nomenklatūrām saistībā ar publisko iepirkumu izmanto “Kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)”, kas pieņemta ar Regulu (EK) Nr. 2195/2002.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai pielāgotu šajā direktīvā minētos CPV kodus, kad vien šajā direktīvā ir jāatspoguļo CPV nomenklatūras izmaiņas un to rezultātā nav jāmaina šīs direktīvas darbības joma.

42. pants

Interešu konflikti

1. Dalībvalstis attiecībā uz līgumslēdzējām iestādēm nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, kas rodas iepirkuma procedūru rīkošanā, nolūkā nepieļaut nekādu konkurences izkropļošanu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem.

Interešu konflikta jēdziens ietver vismaz visas tās situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes personāla locekļiem vai tāda iepirkumu pakalpojumu sniedzēja personāla locekļiem, kas rīkojas līgumslēdzējas iestādes vārdā, kuri ir iesaistīti iepirkuma procedūras rīkošanā vai var ietekmēt šīs procedūras iznākumu, ir tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, ko var uzskatīt par tādu, kas kompromitē viņu objektivitāti un neatkarību iepirkuma procedūras kontekstā.

II   SADAĻA

NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO LĪGUMIEM

I   NODAĻA

Procedūras

43. pants

Nosacījumi, kas saistīti ar NVI un citiem starptautiskiem nolīgumiem

Ciktāl tas paredzēts 3., 4. un 5. pielikumā un NVI Eiropas Savienības I papildinājuma vispārīgās piezīmēs un citos starptautiskos nolīgumos, kuri ir saistoši Savienībai, līgumslēdzēji 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē attiecībā uz minēto nolīgumu parakstītājpušu būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošina attieksmi, kas ir tikpat labvēlīga kā attieksme, kuru nodrošina Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem.

44. pants

Procedūru izvēle

1.   Piešķirot piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, līgumslēdzēji piemēro procedūras, kas pielāgotas, lai atbilstu šai direktīvai, ar noteikumu, ka, neskarot 47. pantu, saskaņā ar šo direktīvu ir izsludināts iepirkums.

2.   Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzēji var piemērot atklātas vai slēgtas procedūras vai sarunu procedūras ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

3.   Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzēji var piemērot konkursa dialogus un inovācijas partnerības saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

4.   Iepirkuma izsludināšanu var veikt kādā no šādiem veidiem:

a)

ar periodisku informatīvu paziņojumu saskaņā ar 67. pantu, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā;

b)

ar paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar 68. pantu, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, vai konkursa dialogā; vai inovācijas partnerībā;

c)

ar paziņojumu par līgumu saskaņā ar 69. pantu.

Gadījumā, kas minēts šā punkta a) apakšpunktā, ekonomikas dalībniekus, kas izteikuši savu ieinteresētību pēc periodiskā informatīvā paziņojuma publicēšanas, pēc tam aicina rakstiski apstiprināt ieinteresētību, izmantojot “uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību” saskaņā ar 74. pantu.

5.   Īpašos gadījumos un apstākļos, kuri nepārprotami minēti 50. pantā, dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var piemērot sarunu procedūru bez iepriekšējas iepirkuma izsludināšanas. Dalībvalstis neļauj minēto procedūru piemērot nekādos citos gadījumos kā vien tajos, kas minēti 50. pantā.

45. pants

Atklāta procedūra

1.   Atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu.

Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 35 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu.

Piedāvājumam pievieno kvalifikācijas atlasei vajadzīgo informāciju, ko prasa līgumslēdzējs.

2.   Ja līgumslēdzēji ir publicējuši periodisku informatīvu paziņojumu, ko neizmantoja iepirkuma izsludināšanai, piedāvājumu saņemšanas minimālo termiņu, kā noteikts šā panta 1. punkta otrajā daļā, var saīsināt līdz 15 dienām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

periodiskajā informatīvajā paziņojumā – papildus VI pielikuma A daļas I iedaļā paredzētajai informācijai – bija iekļauta visa informācija, kas noteikta VI pielikuma A daļas II iedaļā, ciktāl minētā informācija bija pieejama periodiska informatīva paziņojuma publicēšanas brīdī;

b)

periodisko informatīvo paziņojumu nosūtīja publicēšanai laikposmā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.

3.   Ja steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējs pienācīgi pamato, 1. punkta otrajā daļā noteiktais termiņš nav praktiski piemērojams, tie var noteikt termiņu, kurš nav mazāks par 15 dienām no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu.

4.   Šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto piedāvājumu saņemšanas termiņu līgumslēdzējs var samazināt par piecām dienām, ja tas pieņem, ka piedāvājumus var iesniegt ar elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar 40. panta 4. punkta pirmo daļu un 40. panta 5. un 6. punktu.

46. pants

Slēgta procedūra

1.   Slēgtās procedūrās jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzējs.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nav īsāks par 15 dienām.

2.   Piedāvājumu var iesniegt tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.

Piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam un atlasītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ja visiem atlasītajiem kandidātiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks.

Ja nav vienošanās par piedāvājumu saņemšanas termiņu, šis termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

47. pants

Sarunu procedūra ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu

1.   Sarunu procedūrā ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumus, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu un sniedzot līgumslēdzēja pieprasīto informāciju, kas nepieciešama kvalifikācijas atlasei.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja periodisku informatīvu paziņojumu izmanto kā uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nav īsāks par 15 dienām.

2.   Sarunās var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc iesniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.

Piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam un atlasītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ar noteikumu, ka viņiem visiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks.

Ja nav vienošanās par piedāvājumu saņemšanas termiņu, šis termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

48. pants

Konkursa dialogs

1.   Konkursa dialogos jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu saskaņā ar 44. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzējs.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir ne mazāk kā 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja periodisku informatīvu paziņojumu izmanto kā uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nav īsāks par 15 dienām.

Dialogā var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas atspoguļo labākās cenas un kvalitātes attiecību saskaņā ar 82. panta 2. punktu.

2.   Līgumslēdzēji norāda un raksturo savas vajadzības un prasības iepirkuma izsludināšanas paziņojumā un/vai aprakstošā dokumentā. Vienlaikus šajos pašos dokumentos tie arī norāda un nosaka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un norāda paredzamo laika grafiku.

3.   Līgumslēdzēji ar dalībniekiem, kas atlasīti saskaņā ar attiecīgajiem 76.–81. panta noteikumiem, uzsāk dialogu, kura mērķis ir noteikt un definēt līdzekļus, kuri vislabāk piemēroti līgumslēdzēju vajadzību apmierināšanai. Šā dialoga laikā līgumslēdzēji ar izraudzītajiem dalībniekiem var apspriest visus iepirkuma aspektus.

Dialoga laikā līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem dalībniekiem. Tādēļ tie nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam dalībniekam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem.

Saskaņā ar 39. pantu līgumslēdzēji pārējiem dalībniekiem neatklāj piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tiem paziņojis kandidāts vai pretendents, kas piedalās dialogā, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, ko dara zināmu.

4.   Lai samazinātu dialoga gaitā apspriežamo risinājumu skaitu, konkursa dialogi var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri noteikti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā. Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā līgumslēdzējs norāda, vai tas izmantos minēto iespēju.

5.   Līgumslēdzējs šādu dialogu turpina tik ilgi, līdz tas var noteikt risinājumu vai risinājumus, ar ko var apmierināt savas vajadzības.

6.   Pēc tam, kad līgumslēdzēji ir paziņojuši par dialoga noslēgšanu un ir attiecīgi informējuši atlikušos dalībniekus, tie aicina dalībniekus iesniegt galīgos piedāvājumus, kuri pamatojas uz dialoga laikā iesniegtajiem un precizētajiem risinājumiem. Šajos piedāvājumos iekļauj visus projekta realizācijai prasītos un vajadzīgos elementus.

Pēc līgumslēdzēja pieprasījuma minētos piedāvājumus var paskaidrot, precizēt un pilnveidot. Tomēr ar šādiem paskaidrojumiem, precizējumiem, pilnveidošanu vai papildu informāciju nedrīkst izmainīt piedāvājuma vai iepirkuma svarīgus aspektus, tostarp iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā izklāstītās vajadzības un prasības, ja šo aspektu, vajadzību un prasību izmaiņas varētu izkropļot konkurenci vai tiem varētu būt diskriminējošas sekas.

7.   Līgumslēdzēji izvērtē saņemtos piedāvājumus, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā.

Ja līgumslēdzējs to prasa, ar pretendentu, par kuru noteikts, ka tas iesniedzis piedāvājumu, kas atspoguļo labākās cenas un kvalitātes attiecību saskaņā ar 82. panta 2. punktu, var rīkot sarunas, lai, vienojoties par līguma galīgajiem noteikumiem, apstiprinātu finansiālās saistības vai citus piedāvājuma noteikumus, ar noteikumu, ka šādas sarunas būtiski neizmaina piedāvājuma vai iepirkuma svarīgus aspektus, tostarp iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā izklāstītās vajadzības un prasības, un nerada konkurences izkropļojumu vai diskriminācijas risku.

8.   Līgumslēdzēji var dialoga dalībniekiem paredzēt godalgas vai maksājumus.

49. pants

Inovācijas partnerība

1.   Inovācijas partnerībās jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu saskaņā ar 44. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzējs.

Iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzējs nosaka vajadzību pēc inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbiem, kuru nevar apmierināt, iegādājoties tādus produktus, pakalpojumus vai būvdarbus, kas jau ir pieejami tirgū. Tas norāda, kuri šā apraksta elementi nosaka minimālās prasības, kas ir jāizpilda visiem piedāvājumiem. Norādes ir pietiekami precīzas, lai ekonomikas dalībnieki varētu noteikt prasītā risinājuma raksturu un apjomu un izlemt, vai viņi vēlas iesniegt pieteikumu dalībai procedūrā.

Līgumslēdzējs var izlemt izveidot inovācijas partnerību ar vienu vai vairākiem partneriem, kuri veic atsevišķas pētniecības un izstrādes darbības.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir ne mazāk kā 30 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu, un šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 15 dienām. Procedūrā var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. Līgumslēdzēji saskaņā ar 78. panta 2. punktu var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, kas atspoguļo labāko cenas un kvalitātes attiecību saskaņā ar 82. panta 2. punktu.

2.   Inovācijas partnerības mērķis ir inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrāde un no tās izrietošo piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojoša iegāde ar noteikumu, ka tie atbilst noteiktajiem rezultātu līmeņiem un maksimālajām izmaksām, par kurām vienojušies līgumslēdzēji un dalībnieki.

Inovācijas partnerība sastāv no secīgiem posmiem, kas atbilst pētniecības un inovācijas procesa soļiem, kas var ietvert produktu izgatavošanu, pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu pabeigšanu. Inovācijas partnerībā nosaka starpposma mērķus, kas jāsasniedz partneriem, un paredz atlīdzības izmaksāšanu atbilstīgās maksājumu daļās.

Pamatojoties uz minētajiem mērķiem, līgumslēdzējs pēc katra posma var nolemt izbeigt inovācijas partnerību vai – gadījumā, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, – samazināt partneru skaitu, izbeidzot atsevišķus līgumus, ar noteikumu, ka līgumslēdzējs iepirkuma procedūras dokumentos ir norādījis minētās iespējas un to izmantošanas nosacījumus.

3.   Ja vien šajā pantā nav noteikts citādi, līgumslēdzēji rīko sarunas ar pretendentiem par to iesniegtajiem sākotnējiem un visiem turpmākajiem piedāvājumiem, izņemot galīgos piedāvājumus, lai uzlabotu to saturu.

Sarunas nevar notikt par minimālajām prasībām un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem.

4.   Sarunu laikā līgumslēdzēji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Tādēļ tie nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem. Tie rakstiski informē visus pretendentus, kuru piedāvājumi nav izslēgti saskaņā ar 5. punktu, par visām tehnisko specifikāciju vai citu iepirkuma procedūras dokumentu izmaiņām, kas nav izmaiņas minimālajās prasībās. Ja notikušas minētās izmaiņas, līgumslēdzēji nodrošina, ka pretendentu rīcībā ir pietiekams laiks, lai tie varētu attiecīgi izmainīt un atkārtoti iesniegt grozītus piedāvājumus.

Saskaņā ar 39. pantu līgumslēdzēji pārējiem dalībniekiem neatklāj konfidenciālu informāciju, ko darījis zināmu kāds kandidāts vai pretendents, kas piedalās sarunās, ja šis kandidāts vai pretendents tam nav devis savu piekrišanu. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, ko dara zināmu.

5.   Lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, sarunas inovācijas partnerības procedūru gaitā var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzējs norāda, vai izmantos šo iespēju.

6.   Kandidātu atlasē līgumslēdzēji jo īpaši izmanto kritērijus, kas attiecas uz kandidātu spēju pētniecības un izstrādes jomā un inovatīvu risinājumu izstrādē un īstenošanā.

Tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzējs ir uzaicinājis pēc pieprasītās informācijas izvērtēšanas, var iesniegt pētniecības un inovācijas projektus to līgumslēdzēja norādīto vajadzību apmierināšanai, kuru gadījumā pastāvošie risinājumi nav pietiekami.

Līgumslēdzējs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka intelektuālā īpašuma tiesībām piemērojamo kārtību. Gadījumā, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, līgumslēdzējs, ievērojot 39. pantu, citiem partneriem neatklāj piedāvātos risinājumus vai citu konfidenciālu informāciju, ko partnerības ietvaros darījis zināmu kāds no partneriem, ja nav saņemta minētā partnera piekrišana. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet to sniedz par konkrēto informāciju, ko dara zināmu.

7.   Līgumslēdzējs nodrošina, ka partnerības struktūra un jo īpaši tās dažādo posmu ilgums un vērtība atspoguļo piedāvātā risinājuma inovācijas pakāpi un to pētniecības un inovācijas darbību secību, kuras vajadzīgas, lai izstrādātu inovatīvu risinājumu, kāds tirgū vēl nav pieejams. Iegādāto piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu paredzamā vērtība nav nesamērīga attiecībā pret ieguldījumu to izstrādē.

50. pants

Sarunu procedūras izmantošana bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas

Turpmāk norādītajos gadījumos līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūru bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas:

a)

ja, atbildot uz procedūru ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, nav iesniegts neviens piedāvājums vai neviens piemērots piedāvājums, vai neviens dalības pieteikums, vai neviens piemērots dalības pieteikums, ar noteikumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski mainīti.

Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzēja vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks tiks izslēgts vai to var izslēgt saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu vai ekonomikas dalībnieks neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzējs noteicis saskaņā ar 78. vai 80. pantu;

b)

ja līgums paredzēts vienīgi pētniecības, eksperimenta, izpētes vai attīstības mērķiem un nevis lai nodrošinātu peļņu vai atgūtu pētniecības un izstrādes izmaksas, ciktāl šāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršana neskar konkurenci tādu turpmāko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kuri īpaši paredzēti iepriekš minētajai peļņas ieguvei vai izmaksu atgūšanai;

c)

ja būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks kāda turpmāk minētā iemesla dēļ:

i)

iepirkuma mērķis ir radīt vai iegādāties unikālu mākslas darbu vai māksliniecisku izpildījumu;

ii)

konkurences nav tehnisku iemeslu dēļ;

iii)

ekskluzīvu tiesību, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību, aizsardzība.

Izņēmumi, kas izklāstīti ii) un iii) punktā, ir piemērojami tikai tad, ja nav nevienas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies tādēļ, ka ir mākslīgi sašaurināti iepirkuma parametri;

d)

ciktāl tas tiešām nepieciešams – ja ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši notikumi, ko līgumslēdzējs nevarēja paredzēt, nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām procedūrām, slēgtām procedūrām un sarunu procedūrām ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu. Par apstākļiem, uz kuriem atsaucas, lai pamatotu ārkārtēju steidzamību, nekādā gadījumā nedrīkst būt vainojams līgumslēdzējs;

e)

attiecībā uz piegādes līgumiem par papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas paredzētas vai nu piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai esošo piegāžu vai iekārtu papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējam vajadzētu iegādāties piegādes ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem un tas radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskas grūtības ekspluatācijā un apkopē;

f)

attiecībā uz jauniem būvdarbiem vai pakalpojumiem, ar kuriem atkārto līdzīgus būvdarbus vai pakalpojumus, kas uzticēti tam pašam darbuzņēmējam, kuram tas pats līgumslēdzējs piešķīris agrākas līguma slēgšanas tiesības, ar noteikumu, ka šādi būvdarbi vai pakalpojumi atbilst pamatprojektam, par kuru piešķirtas pirmās līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 44. panta 1. punktu.

Pamata projektā norāda būvdarbu vai pakalpojumu iespējamo papildu apmēru un to piešķiršanas nosacījumus. Tiklīdz par pirmo projektu izsludina iepirkuma procedūru, līgumslēdzēji norāda šādas procedūras piemērošanas iespējamību un, piemērojot 15. un 16. pantu, ņem vērā turpmāko būvdarbu vai pakalpojumu kopējās paredzamās izmaksas;

g)

par piegādēm, ko kotē un iegādājas preču tirgū;

h)

attiecībā uz iegādi par pazeminātām cenām, ja ir iespējams nodrošināt piegādes, izmantojot īpaši izdevīgu iespēju, kas pieejama ļoti neilgu laiku, par cenu, kas ir ievērojami zemāka nekā parastās tirgus cenas;

i)

par piegāžu vai pakalpojumu iegādēm ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas izbeidz savu saimniecisko darbību pavisam, vai no likvidatoriem maksātnespējas procesā, vai mierizlīgumā ar kreditoriem vai līdzīgā procedūrā saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem;

j)

ja attiecīgais pakalpojumu līgums izriet no metu konkursa, kas organizēts saskaņā ar šo direktīvu, un ja tā slēgšanas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem metu konkursa noteikumiem ir jāpiešķir minētā metu konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem; pēdējā no minētajiem gadījumiem visus uzvarētājus uzaicina piedalīties sarunās.

II   NODAĻA

Elektroniskā un apvienotā iepirkuma paņēmieni un instrumenti

51. pants

Pamatnolīgumi

1.   Līgumslēdzēji var slēgt pamatnolīgumus ar noteikumu, ka tie piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras.

Pamatnolīgums ir vienošanās, ko viens vai vairāki līgumslēdzēji un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un – vajadzības gadījumā – paredzēto daudzumu.

Pamatnolīguma termiņš nepārsniedz astoņus gadus, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos, jo īpaši tad, ja to pamato pamatnolīguma priekšmets.

2.   Uz pamatnolīgumu balstītu līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kuros var ietvert konkursa atsākšanu starp tiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir noslēgtā pamatnolīguma dalībnieki. Minētos noteikumus un kritērijus izklāsta ar pamatnolīgumu saistītos iepirkuma procedūras dokumentos.

Šā punkta pirmajā daļā minētie objektīvie noteikumi un kritēriji nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem, kas ir šā līguma puses. Ja ir ietverta konkursa atsākšana, līgumslēdzēji nosaka termiņu, kurš ir pietiekoši ilgs, lai varētu iesniegt piedāvājumus katram konkrētajam līgumam, un līgumslēdzēji katru līgumu piešķir pretendentam, kurš iesniedzis labāko piedāvājumu, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas izklāstīti pamatnolīguma specifikācijās.

Līgumslēdzēji pamatnolīgumus neizmanto nepiemērotā veidā vai tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

52. pants

Dinamiskās iepirkumu sistēmas

1.   Bieži izmantotām iegādēm, kuru raksturlielumi – kā brīvi pieejams tirgū – atbilst līgumslēdzēju prasībām, līgumslēdzēji var izmantot dinamiskās iepirkumu sistēmas. Dinamiskā iepirkumu sistēma darbojas kā pilnībā elektronisks process, un visā iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā tā ir atvērta jebkuram ekonomikas dalībniekam, kurš atbilst atlases kritērijiem. Tā var būt iedalīta produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās, kas ir objektīvi definētas atkarībā no tā iepirkuma raksturlielumiem, ko plānots veikt attiecīgajā kategorijā. Šādi raksturlielumi var būt norāde par turpmāko konkrēto līgumu maksimālo pieļaujamo apjomu vai par konkrētu ģeogrāfisko apgabalu, kurā tiks pildīti turpmākie konkrētie līgumi.

2.   Lai dinamiskajā iepirkumu sistēmā veiktu iepirkumu, līgumslēdzēji piemēro slēgtas procedūras noteikumus. Sistēmā pieņem visus kandidātus, kas atbilst atlases kritērijiem, un sistēmā pieņemamo kandidātu skaitu neierobežo saskaņā ar 78. panta 2. punktu. Gadījumos, kad līgumslēdzēji saskaņā ar šā panta 1. punktu sistēmu ir iedalījuši produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās, tie katrai kategorijai norāda piemērojamos atlases kritērijus.

Neatkarīgi no 46. panta piemēro šādus minimālos termiņus:

a)

dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš parasti ir ne mazāk kā 30 dienas no dienas, kad tika nosūtīts paziņojums par līgumu vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto periodisku informatīvu paziņojumu – uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību, un šis termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 15 dienām. Pēc tam, kad ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu par pirmo konkrēto iepirkumu, ko veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, nekādus turpmākus dalības pieteikuma saņemšanas termiņus nepiemēro.

b)

piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir vismaz 10 dienas no dienas, kad tika nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu. Piemēro 46. panta 2. punkta otro un trešo daļu.

3.   Visu saziņu saistībā ar dinamisko iepirkumu sistēmu veic tikai ar elektroniskajiem līdzekļiem saskaņā ar 40. panta 1., 3., 5. un 6. punktu.

4.   Lai dinamiskajā iepirkumu sistēmā piešķirtu tiesības slēgt līgumus, līgumslēdzēji:

a)

publicē iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, skaidri norādot, ka ir paredzēts lietot dinamisko iepirkumu sistēmu;

b)

iepirkuma procedūras dokumentos norāda vismaz paredzēto iepirkumu raksturu un aptuveno daudzumu, kā arī visu vajadzīgo informāciju par dinamisko iepirkumu sistēmu, tostarp apraksta dinamiskās iepirkumu sistēmas darbību, izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijas;

c)

norāda jebkādu iedalījumu produktu, būvdarbu vai pakalpojumu kategorijās un raksturlielumus, kas tās definē;

d)

kamēr sistēma ir spēkā, piedāvā neierobežotu un pilna apmēra tiešu piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem atbilstīgi 73. pantam.

5.   Līgumslēdzēji visā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā jebkuram ekonomikas dalībniekam dod iespēju iesniegt dalības pieteikumu sistēmā saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Līgumslēdzēji pabeidz šādu pieteikumu vērtēšanu saskaņā ar atlases kritērijiem 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Atsevišķos pamatotos gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz 15 darbdienām, jo īpaši tad, ja ir nepieciešams izskatīt papildu dokumentus vai kā citādi pārbaudīt, vai ir izpildīti atlases kritēriji.

Neatkarīgi no pirmās daļas tikmēr, kamēr nav nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par pirmo konkrēto iepirkumu, ko veic ar dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji var pagarināt vērtēšanas laiku ar noteikumu, ka pagarinātajā vērtēšanas laikposmā netiek izdots neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Iepirkuma procedūras dokumentos tie norāda pagarinātā laikposma ilgumu, ko tie paredzējuši piemērot.

Līgumslēdzēji iespējami drīzāk informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku par to, vai tas ir vai nav pieņemts dinamiskajā iepirkumu sistēmā.

6.   Līgumslēdzēji saskaņā ar 74. pantu aicina visus pieņemtos dalībniekus iesniegt piedāvājumu par katru konkrēto dinamiskajā iepirkumu sistēmā ietverto iepirkumu. Ja dinamiskā iepirkumu sistēma ir iedalīta būvdarbu, produktu vai pakalpojumu kategorijās, līgumslēdzēji aicina visus dalībniekus, kas pieņemti attiecīgajam konkrētajam iepirkumam atbilstošajā kategorijā, iesniegt piedāvājumu.

Tie piešķir tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri izklāstīti paziņojumā par līgumu, kas balstās uz dinamisko iepirkumu sistēmu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus. Minētos kritērijus vajadzības gadījumā var precizēt uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

7.   Līgumslēdzēji, kuri saskaņā ar 80. pantu piemēro izslēgšanas iemeslus un atlases kritērijus, kas paredzēti Direktīvā 2014/24/ES, jebkurā brīdī dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā var pieprasīt, lai pieņemtie dalībnieki piecu darbdienu laikā kopš pieprasījuma nosūtīšanas dienas iesniegtu atjaunotu un atjauninātu pašdeklarāciju, kā paredzēts minētās direktīvas 59. panta 1. punktā.

59. panta 2.–4. punktu piemēro visā dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā.

8.   Līgumslēdzēji iepirkuma izsludināšanas paziņojumā norāda dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laiku. Tie informē Komisiju par visām spēkā esamības laika izmaiņām, izmantojot šādas standarta veidlapas:

a)

ja spēkā esamības laiks tiek mainīts, nepārtraucot sistēmas darbību, – veidlapu, kura sākotnēji izmantota, lai dinamiskajai iepirkumu sistēmai izsludinātu iepirkumu;

b)

ja sistēmas darbība tiek pārtraukta – paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas minēts 70. pantā.

9.   Ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem vai dinamiskās iepirkumu sistēmas dalībniekiem nedrīkst prasīt nekādu maksu pirms dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības vai tās spēkā esamības laikā.

53. pants

Elektroniskas izsoles

1.   Līgumslēdzēji var izmantot elektroniskas izsoles, kurās uzrāda jaunas cenas, kas ir pārskatītas un pazeminātas, un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājuma elementiem.

Šajā nolūkā līgumslēdzēji elektronisko izsoli strukturē kā daudzkārtēju elektronisko procesu, kuru īsteno pēc piedāvājumu pilnīgas sākotnējās novērtēšanas, kas tos ļauj sarindot, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes.

Konkrētiem pakalpojumu līgumiem un konkrētiem būvdarbu līgumiem, kuru priekšmets ir intelektuālas darbības rezultāti, piemēram, būvdarbu projektēšana, kurus nevar sarindot, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes, elektroniskās izsoles nerīko.

2.   Atklātās vai slēgtās procedūrās vai sarunu procedūrās ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu līgumslēdzēji var nolemt, ka pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas notiek elektroniskā izsole, ja var precīzi noteikt iepirkuma procedūras dokumentu, jo īpaši tehnisko specifikāciju, saturu.

Tādos pašos apstākļos elektronisko izsoli var izmantot, atsākot konkursu starp pamatnolīguma pusēm, kā paredzēts 51. panta 2. punktā, un uzsākot konkursu par 52. pantā minētās dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros slēdzamajiem līgumiem.

3.   Elektroniskās izsoles pamatā ir viens no šādiem piedāvājumu elementiem:

a)

tikai cenas, ja tiesības slēgt līgumu piešķir tikai atkarībā no cenas;

b)

cenas un/vai iepirkuma procedūras dokumentos norādīto piedāvājumu elementu jaunās vērtības, ja tiesības slēgt līgumu piešķir atkarībā no labākās cenas un kvalitātes attiecības vai piedāvājumam ar viszemākajām izmaksām, izmantojot rentabilitātes pieeju.

4.   Līgumslēdzēji, kas nolemj rīkot elektronisku izsoli, to norāda paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu. Iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj vismaz to informāciju, kas izklāstīta VII pielikumā.

5.   Pirms rīko elektronisko izsoli, līgumslēdzēji veic piedāvājumu pilnīgu sākotnējo vērtēšanu atbilstīgi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vai kritērijiem un atbilstīgi tiem noteiktajiem svērumiem.

Piedāvājumu uzskata par pieņemamu, ja to ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu un kas atbilst atlases kritērijiem, kas izklāstīti saskaņā ar 78. un 80. pantu, un kura piedāvājums atbilst tehniskajām specifikācijām un nav neatbilstīgs, nepieņemams vai nepiemērots.

Par neatbilstīgiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kas neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem, kas saņemti novēloti, kuri liecina par slepenu norunu vai korupciju vai ko līgumslēdzēja iestāde atzinusi par nepamatoti lētiem. Par nepieņemamiem uzskata jo īpaši tādus piedāvājumus, kurus iesnieguši pretendenti, kam nav prasītās kvalifikācijas, un piedāvājumus, kuru cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts un dokumentāri reģistrēts pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.

Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tam nav sakara ar līgumu, jo bez būtiskām izmaiņām acīmredzami nevar apmierināt līgumslēdzēja vajadzības un prasības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos. Dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks tiks izslēgts vai to var izslēgt saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu vai ekonomikas dalībnieks neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzējs noteicis saskaņā ar 78. vai 80. pantu.

Visus pretendentus, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, vienlaikus elektroniski uzaicina piedalīties elektroniskajā izsolē, noteiktajā datumā un laikā izmantojot savienojumus saskaņā ar uzaicinājumā ietvertajām norādēm. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nesākas agrāk kā divas darbdienas pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.

6.   Uzaicinājumam pievieno attiecīgā pretendenta pilnīga novērtējuma rezultātus, kas iegūti atbilstoši 82. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzētajam svērumam.

Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko izmantos elektroniskajā izsolē, lai automātiski no jauna sarindotu pretendentus, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, minētā formula ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto kritēriju svērumu, kā norādīts iepirkuma izsludināšanai izmantotajā paziņojumā vai citos iepirkuma procedūras dokumentos. Tālab visus diapazonus iepriekš tomēr reducē līdz konkrētai vērtībai.

Gadījumos, ja ir atļauti varianti, formulu norāda katram variantam atsevišķi.

7.   Katrā elektroniskās izsoles posmā līgumslēdzēji visiem pretendentiem tūlīt dara zināmu pietiekamu informāciju, kas tiem ļauj jebkurā brīdī noskaidrot savu nosacīto vietu. Tie var paziņot arī citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām, ja tas ir noteikts specifikācijās. Tie var arī jebkurā brīdī paziņot dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā. Tomēr tie nekādā gadījumā nevienā elektroniskās izsoles posmā nedrīkst izpaust pretendentu identitāti.

8.   Līgumslēdzēji slēdz elektronisko izsoli vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

a)

iepriekš noteiktā datumā un laikā;

b)

ja tie vairs nesaņem jaunas cenas vai jaunas vērtības, kas atbilst prasībām par minimālo cenas soli, ar noteikumu, ka tie ir iepriekš noteikuši laiku, kam tie ļaus paiet pēc pēdējā iesnieguma saņemšanas, pirms beigs elektronisko izsoli; vai

c)

kad ir noslēdzies iepriekš noteiktais izsoles posmu skaits.

Ja līgumslēdzēji elektronisko izsoli paredz slēgt saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu, iespējams, kopā ar tās b) apakšpunktā paredzēto kārtību, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma grafiku.

9.   Pēc elektroniskās izsoles noslēgšanas līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumu saskaņā ar 82. pantu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.

54. pants

Elektroniskie katalogi

1.   Ja ir prasīta elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana, līgumslēdzēji var prasīt, lai piedāvājumi tiktu iesniegti elektroniska kataloga formātā vai lai tiktu iekļauts elektronisks katalogs.

Dalībvalstis var noteikt, ka elektronisko katalogu izmantošana konkrētiem iepirkumu veidiem ir obligāta.

Piedāvājumiem, kas iesniegti elektroniska kataloga formātā, var pievienot citus dokumentus, kas papildina piedāvājumu.

2.   Lai piedalītos konkrētā iepirkuma procedūrā, kandidāti vai pretendenti izveido elektroniskos katalogus saskaņā ar līgumslēdzēja noteiktajām tehniskajām specifikācijām un formātu.

Turklāt elektroniskie katalogi atbilst elektronisko saziņas rīku prasībām, kā arī visām papildu prasībām, ko līgumslēdzējs ir noteicis saskaņā ar 40. pantu.

3.   Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektronisko katalogu formātā, līgumslēdzēji:

a)

to norāda paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās;

b)

iepirkuma procedūras dokumentos norāda visu vajadzīgo informāciju saskaņā ar 40. panta 6. punktu par katalogam nepieciešamo formātu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijām.

4.   Ja pēc piedāvājumu iesniegšanas elektronisko katalogu formātā pamatnolīgums ir noslēgts ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, līgumslēdzēji var paredzēt, ka konkursa atsākšana par konkrētiem līgumiem notiks, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem. Šādā gadījumā līgumslēdzēji izmanto vienu no šādām metodēm:

a)

uzaicina pretendentus atkārtoti iesniegt elektroniskos katalogus, kas pielāgoti konkrētā līguma prasībām; vai

b)

informē pretendentus, ka tie plāno no jau iesniegtajiem elektroniskajiem katalogiem apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrētā līguma prasībām, ar noteikumu, ka minētās metodes izmantošana ir paziņota pamatnolīguma iepirkuma procedūras dokumentos.

5.   Ja līgumslēdzēji atsāk konkursu par konkrētiem līgumiem saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, tie informē pretendentus par datumu un laiku, kad tie paredzējuši apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrēta līguma prasībām, un dod pretendentiem iespēju neatļaut šādu informācijas apkopošanu.

Līgumslēdzēji paredz adekvātu laikposmu no paziņojuma līdz informācijas faktiskajai apkopošanai.

Pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzēji attiecīgajam pretendentam uzrāda apkopoto informāciju, lai dotu iespēju apstrīdēt vai apstiprināt, ka šādi sagatavotajā piedāvājumā nav nekādu būtisku kļūdu.

6.   Līgumslēdzēji var piešķirt tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, nosakot prasību, ka piedāvājumus par konkrētu līgumu iesniedz elektroniska kataloga formātā.

Līgumslēdzēji tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, var piešķirt arī saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu ar noteikumu, ka pieteikumam par dalību dinamiskajā iepirkumu sistēmā ir pievienots elektroniskais katalogs saskaņā ar līgumslēdzēja noteiktajām tehniskajām specifikācijām un formātu. Minēto katalogu pēc tam aizpilda kandidāti, kad līgumslēdzējs tos ir informējis par savu nodomu izveidot piedāvājumus, izmantojot 4. punkta b) apakšpunktā noteikto procedūru.

55. pants

Centralizētās iegādes darbības un centralizēto iepirkumu struktūras

1.   Dalībvalstis var paredzēt, ka līgumslēdzēji var iegādāties būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu struktūras, kas piedāvā 2. panta 10. punkta a) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības.

Dalībvalstis var arī paredzēt, ka līgumslēdzēji var iegādāties būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, izmantojot līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķīrusi centralizēto iepirkumu struktūra, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, vai izmantojot pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra, kas piedāvā 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības. Ja dinamisko iepirkumu sistēmu, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, varētu izmantot arī citi līgumslēdzēji, par to norāda iepirkuma izsludināšanas paziņojumā, ar ko izveido minēto dinamisko iepirkumu sistēmu.

Attiecībā uz pirmo un otro daļu dalībvalstis var paredzēt, ka noteikti iepirkumi ir jāveic, vēršoties pie centralizēto iepirkumu struktūrām vai pie vienas vai vairākām konkrētām centralizēto iepirkumu struktūrām.

2.   Līgumslēdzējs ir izpildījis pienākumus, kas tam uzlikti ar šo direktīvu, ja tas piegādes vai pakalpojumus iegādājas no centralizēto iepirkumu struktūras, kas piedāvā 2. panta 10. punkta a) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības.

Līgumslēdzējs ir izpildījis pienākumus, kas tam uzlikti ar šo direktīvu arī tad, ja tas iegādājas būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, izmantojot līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķir centralizēto iepirkumu struktūra, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas, ko lieto centralizēto iepirkumu struktūra, vai izmantojot pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra, kas piedāvā 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā minētās centralizētās iegādes darbības.

Tomēr attiecīgais līgumslēdzējs ir atbildīgs par savu pienākumu izpildi, kas tam uzlikti ar šo direktīvu, attiecībā uz tām daļām, ko tas rīko pats, piemēram:

a)

piešķirot līguma slēgšanas tiesības dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ko izmanto centralizēto iepirkumu struktūra; vai

b)

rīkojot konkursa atsākšanu saskaņā ar pamatnolīgumu, ko noslēgusi centralizēto iepirkumu struktūra.

3.   Visas iepirkuma procedūras, ko rīko centralizēto iepirkumu struktūra, veic, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 40. pantā noteiktajām prasībām.

4.   Līgumslēdzēji var, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, centralizēto iepirkumu struktūrai piešķirt tiesības slēgt pakalpojumu līgumu par centralizēto iegādes darbību nodrošināšanu.

Šādi pakalpojumu līgumi var ietvert arī iegādes palīgdarbību sniegšanu.

56. pants

Neregulārs kopējais iepirkums

1.   Divi vai vairāki līgumslēdzēji var vienoties dažus konkrētus iepirkumus rīkot kopīgi.

2.   Ja visu iepirkuma procedūru rīko kopīgi visu attiecīgo līgumslēdzēju vārdā un uzdevumā, tie ir kopīgi atbildīgi par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad iepirkumu procedūru vada viens līgumslēdzējs, kas rīkojas savā vārdā un pārējo attiecīgo līgumslēdzēju vārdā.

Ja ne visu iepirkuma procedūru rīko attiecīgo līgumslēdzēju vārdā un uzdevumā, tie ir kopīgi atbildīgi tikai par tām daļām, kas rīkotas kopīgi. Katrs līgumslēdzējs pats ir pilnībā atbildīgs par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tām daļām, ko tas rīko savā vārdā un uzdevumā.

57. pants

Iepirkums, kurā iesaistīti līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm

1.   Neskarot 28. līdz 31. pantu, līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var rīkoties kopīgi, lai piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot kādu no šajā pantā paredzētajiem līdzekļiem.

Līgumslēdzēji neizmanto šajā pantā paredzētos līdzekļus, lai izvairītos no publisko tiesību obligāto noteikumu piemērošanas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ko tiem piemēro to dalībvalstī.

2.   Dalībvalsts saviem līgumslēdzējiem neaizliedz izmantot centralizētās iegādes darbības, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūras, kas atrodas citā dalībvalstī.

Tomēr attiecībā uz centralizētajām iegādes darbībām, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā uzņēmējdarbību veic līgumslēdzēji, dalībvalstis var noteikt, ka to līgumslēdzēji drīkst izmantot tikai tās centralizētās iegādes darbības, kas definētas 2. panta 10. punkta a) vai b) apakšpunktā.

3.   Centralizēto iegādes darbību nodrošināšanu, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, veic saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra.

Tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra, piemēro arī:

a)

līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai dinamiskā iepirkumu sistēmā;

b)

rīkojot konkursa atsākšanu saskaņā ar pamatnolīgumu.

4.   Vairāki līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var kopīgi piešķirt līguma slēgšanas tiesības, noslēgt pamatnolīgumu vai izmantot dinamisko iepirkumu sistēmu. Tie var arī piešķirt tiesības slēgt līgumus, kuru pamatā ir pamatnolīgums vai dinamisko iepirkumu sistēma. Ja vien nepieciešamos elementus nereglamentē starptautisks nolīgums, kas noslēgts starp attiecīgajām dalībvalstīm, iesaistītie līgumslēdzēji noslēdz nolīgumu, ar ko nosaka:

a)

pušu atbildību un attiecīgi piemērojamos valsts noteikumus;

b)

iepirkuma procedūras iekšējo organizāciju, ietverot procedūras vadību, iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu sadalījumu un līgumu slēgšanu.

Iesaistītais līgumslēdzējs ir izpildījis pienākumus, kas tam uzlikti ar šo direktīvu, ja tas būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus iegādājas no līgumslēdzēja, kas ir atbildīgs par iepirkuma procedūru. Nosakot atbildību un piemērojamos valsts tiesību aktus, kas minēti a) apakšpunktā, iesaistītie līgumslēdzēji var savā starpā sadalīt konkrētus pienākumus un noteikt piemērojamos to attiecīgo dalībvalstu valsts tiesību aktu noteikumus. Atbildības sadali un piemērojamos valsts tiesību aktus izklāsta to līgumu iepirkuma procedūras dokumentos, kuru slēgšanas tiesības piešķir kopīgi.

5.   Ja vairāki līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm ir izveidojuši kopēju subjektu, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (41) vai citus subjektus, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, iesaistītie līgumslēdzēji ar kopējā subjekta kompetentās struktūras lēmumu vienojas, ka piemēro kādas dalībvalsts iepirkuma noteikumus, kas var būt:

a)

tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējam subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese;

b)

tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējais subjekts īsteno savas darbības.

Pirmajā daļā minētā vienošanās var būt piemērojama vai nu uz nenoteiktu laiku, ja tā iekļauta kopējā subjekta dibināšanas dokumentā, vai tikai uz noteiktu laiku konkrētiem līgumu veidiem vai viena vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai.

III   NODAĻA

Procedūras norise

1.   iedaļa

Sagatavošana

58. pants

Iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem

Pirms iepirkuma procedūras sākšanas līgumslēdzējas iestādes var rīkot apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu ekonomikas dalībniekus par saviem iepirkuma plāniem un prasībām.

Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes var, piemēram, lūgt vai saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai speciālistiem vai no tirgus dalībniekiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma procedūras plānošanā un rīkošanā ar noteikumu, ka šādas konsultācijas nerada konkurences izkropļojumus un neizraisa nediskriminācijas un pārredzamības principu pārkāpumu.

59. pants

Kandidātu vai pretendentu iepriekšēja iesaistīšana

Ja kandidāts vai pretendents, vai uzņēmums, kas saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ir konsultējis līgumslēdzēju – saistībā ar 58. pantu vai ne – vai ir bijis citādā ziņā iesaistīts iepirkuma procedūras sagatavošanā, līgumslēdzējs piemēro atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ netiek izkropļota konkurence.

Šādi pasākumi ietver būtiskas informācijas paziņošanu pārējiem kandidātiem un pretendentiem, kura sniegta saistībā ar kandidāta vai pretendenta iesaistīšanos iepirkuma procedūras sagatavošanā, un atbilstīgu termiņu noteikšanu piedāvājumu saņemšanai. Attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras tikai tad, ja nav citu iespēju nodrošināt, ka tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips.

Pirms šādas izslēgšanas kandidātiem vai pretendentiem dod iespēju pierādīt, ka viņu iesaistīšanās iepirkuma procedūras sagatavošanā nevar izkropļot konkurenci. Piemērotos pasākumus dokumentē atsevišķā ziņojumā, kā noteikts 100. pantā.

60. pants

Tehniskās specifikācijas

1.   Tehniskās specifikācijas, kas definētas VIII pielikuma 1. punktā, izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskajās specifikācijās nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes nepieciešamos raksturlielumus.

Minētie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai metodi vai uz īpašu procesu kādam citam to aprites cikla posmam, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai, ja vien tie ir saistīti ar līguma priekšmetu un atbilst līguma vērtībai un mērķiem.

Tehniskajās specifikācijās var arī norādīt, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana.

Visiem iepirkumiem, kuri paredzēti lietošanai fiziskām personām – neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzēja personālam –, minētās tehniskās specifikācijas, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību, kas tiek nodrošināta personām ar invaliditāti, vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātas pieejamības prasības, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par pieejamības kritērijiem personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

2.   Tehniskās specifikācijas visiem ekonomikas dalībniekiem sniedz vienādu piekļuvi iepirkuma procedūrai, un to sekas nav tādas, ka rodas nepamatoti šķēršļi publiskā iepirkuma atvēršanai konkurencei.

3.   Neskarot obligātos valsts tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas formulē kādā no šādiem veidiem:

a)

ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, ietverot vides raksturlielumus, ar noteikumu, ka šie parametri ir pietiekami precīzi, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un lai līgumslēdzēji varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības;

b)

ar atsauci uz tehniskajām specifikācijām un – vēlamajā secībā – uz valsts standartiem, kuros transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem novērtējumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas institūciju noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, uz valsts standartiem, valsts tehniskajiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām attiecībā uz būvdarbu projektēšanu, tāmēšanu un izpildi un piegāžu izmantošanu; katru atsauci papildina ar frāzi “vai līdzvērtīgs”;

c)

ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, kā minēts a) apakšpunktā, pievienojot atsauci uz b) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, kas ļauj uzskatīt, ka ir panākta atbilstība šādiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām;

d)

ar atsauci uz b) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem raksturlielumiem un ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem raksturlielumiem.

4.   Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, kuri raksturo kāda konkrēta ekonomikas dalībnieka nodrošinātos produktus vai pakalpojumus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai produktiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un saprotamu līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar 3. punktu. Šādu atsauci papildina ar vārdiem “vai līdzvērtīgs”.

5.   Ja līgumslēdzējs izmanto iespēju atsaukties uz 3. punkta b) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajām tehniskajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 62. pantā minētos pierādījumus, savā piedāvājumā pierāda, ka piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi nodrošina tehnisko specifikāciju prasību izpildi.

6.   Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto 3. punkta a) apakšpunktā noteikto iespēju tehniskās specifikācijas izteikt ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, tad tā nenoraida tādu piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, ar ko transponēts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam novērtējumam, kopējai tehniskajai specifikācijai, starptautiskam standartam vai Eiropas standartizācijas institūcijas noteiktai tehnisko atsauču sistēmai, ja minētās specifikācijas attiecas uz tā noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.

Pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 62. pantā minētos, savā piedāvājumā pierāda, ka standartam atbilstošas piegādes, pakalpojumi vai būvdarbi atbilst līgumslēdzēja noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.

61. pants

Marķējumi

1.   Ja līgumslēdzējas iestādes plāno iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar konkrētiem vides, sociāliem vai citiem raksturlielumiem, tie var tehniskajās specifikācijās, piešķiršanas kritērijos vai līguma izpildes nosacījumos prasīt īpašu marķējumu, ar ko pierāda, ka minētie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst nepieciešamajiem raksturlielumiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

marķējuma prasības attiecas tikai uz kritērijiem, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, un ir atbilstīgas, lai noteiktu to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu raksturlielumus, kuri ir līguma priekšmets;

b)

marķējuma prasības balstās uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

c)

marķējumus piešķir atklātā un pārredzamā procedūrā, kurā var piedalīties visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp valdības struktūras, patērētāji, sociālie partneri, ražotāji, izplatītāji un nevalstiskās organizācijas;

d)

marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām;

e)

marķējuma prasības nosaka trešā persona, uz kuru ekonomikas dalībniekam, kurš piesakās marķējuma saņemšanai, nav izšķirošas ietekmes.

Ja līgumslēdzēji neprasa, lai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilstu visām marķējuma prasībām, tie norāda, kuras prasības ir jāievēro.

Līgumslēdzēji, kas prasa īpašu marķējumu, pieņem visus marķējumus, kas apstiprina, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst līdzvērtīgām marķējuma prasībām.

Ja ekonomikas dalībniekam attiecīgajos termiņos acīmredzami nebija iespēju iegūt līgumslēdzēja norādīto īpašo marķējumu vai līdzvērtīgu marķējumu tādu iemeslu dēļ, kuros šis ekonomikas dalībnieks nav vainojams, līgumslēdzējs pieņem citus atbilstīgus pierādījumus, kuri var ietvert ražotāja sniegtu tehnisku dokumentāciju, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, ko tas nodrošinās, atbilst konkrētā marķējuma prasībām vai līgumslēdzēja norādītajām īpašajām prasībām.

2.   Ja marķējums atbilst 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, bet nosaka arī prasības, kas nav saistītas ar līguma priekšmetu, līgumslēdzēji neprasa pašu marķējumu, bet var noteikt tehnisko specifikāciju, atsaucoties uz šā marķējuma detalizēto specifikāciju vai – ja vajadzīgs – tās daļām, kuras ir saistītas ar līguma priekšmetu un ir piemērotas, lai noteiktu šā priekšmeta raksturlielumus.

62. pants

Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi

1.   Līgumslēdzēji var prasīt, lai ekonomikas dalībnieki iesniegtu testa ziņojumu no atbilstības novērtēšanas struktūras vai sertifikātu, ko izdevusi šāda struktūra, lai pierādītu atbilstību tehniskajās specifikācijās noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.

Ja līgumslēdzēji prasa iesniegt sertifikātus, ko sastādījusi konkrēta atbilstības novērtēšanas struktūra, līgumslēdzēji pieņem arī sertifikātus no citām līdzvērtīgām atbilstības novērtēšanas struktūrām.

Šā punkta vajadzībām par atbilstības novērtēšanas struktūru uzskata struktūru, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju, un ir akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (42).

2.   Līgumslēdzēji pieņem citus atbilstīgus pierādījumus to vietā, kas minēti 1. punktā, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nebija piekļuves šādiem 1. punktā minētajiem sertifikātiem vai testa ziņojumiem vai ja tos nav iespējams iegūt attiecīgajos termiņos, ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks nav vainojams piekļuves trūkumā un ar noteikumu, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, atbilst tehniskajās specifikācijās izklāstītajām prasībām vai kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem vai līguma izpildes nosacījumiem.

3.   Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas saistīta ar pierādījumiem un dokumentiem, kuri iesniegti saskaņā ar 60. panta 6. punktu, 61. pantu un šā panta 1. un 2. punktu. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību, sniedz šo informāciju saskaņā ar 102. pantu.

63. pants

Tehnisko specifikāciju paziņošana

1.   Līgumslēdzēji ekonomikas dalībniekiem, kas ir ieinteresēti iegūt tiesības noslēgt līgumu, pēc viņu pieprasījuma dara pieejamas tehniskās specifikācijas, uz kurām parasti ir atsauces to piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, ko tie plāno piemērot līgumiem, par kuriem iepirkums izsludināts ar periodisku informatīvu paziņojumu. Minētās specifikācijas dara pieejamas elektroniski, bez maksas nodrošinot neierobežotu un pilnu tiešu piekļuvi.

Tomēr tehniskās specifikācijas nosūta citādā veidā, nevis ar elektroniskiem līdzekļiem, ja neierobežotu un pilnu tiešu elektronisku bezmaksas piekļuvi atsevišķiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar nodrošināt kāda 40. panta 1. punkta otrajā daļā izklāstīta iemesla dēļ vai ja neierobežotu un pilnu tiešu elektronisku bezmaksas piekļuvi atsevišķiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar nodrošināt, jo līgumslēdzēji plāno piemērot 39. panta 2. punktu.

2.   Ja tehniskās specifikācijas pamatojas uz dokumentiem, kas ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem ir pieejami elektroniski, nodrošinot neierobežotu un pilnu tiešu bezmaksas piekļuvi, pietiek ar atsauci uz minētajiem dokumentiem.

64. pants

Varianti

1.   Līgumslēdzēji var atļaut vai prasīt pretendentiem iesniegt variantus, kas atbilst līgumslēdzēju noteiktajām minimālajām prasībām.

Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos norāda, vai tie atļauj vai prasa iesniegt variantus, un, ja tā – minimālās prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un visas īpašās variantu iesniegšanas prasības, jo īpaši to, vai variantus var iesniegt tikai tad, ja ir iesniegts arī piedāvājums, kas nav variants. Ja varianti ir atļauti vai tiek prasīti, līgumslēdzēji arī nodrošina, ka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus var piemērot piedāvājumu variantiem, kas atbilst minētajām minimālajām prasībām, kā arī atbilstīgiem piedāvājumiem, kuri nav varianti.

2.   Piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzēji, kas atļāvuši vai prasījuši iesniegt variantus, nenoraida kādu variantu tikai tādēļ vien, ka gadījumā, ja tiktu izraudzīts attiecīgais variants, tiktu noslēgts nevis piegādes līgums, bet gan pakalpojumu līgums, vai tiktu noslēgts nevis pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums.

65. pants

Līgumu sadalīšana daļās

1.   Līgumslēdzēji var nolemt līguma slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķās daļās un var noteikt šādu daļu lielumu un priekšmetu.

Līgumslēdzēji paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās norāda, vai piedāvājumus var iesniegt par vienu, vairākām vai visām daļām.

2.   Līgumslēdzēji var, pat ja piedāvājumus var iesniegt par vairākām vai visām daļām, ierobežot to daļu skaitu, kuras var piešķirt vienam pretendentam, ar noteikumu, ka paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās ir norādīts maksimālais daļu skaits vienam pretendentam. Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tie paredzējuši piemērot, lai noteiktu, kuras daļas tiks piešķirtas, ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju piemērošana nozīmētu, ka vienam pretendentam piešķir vairāk daļu nekā maksimālais skaits.

3.   Dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja vienam un tam pašam pretendentam var piešķirt vairāk nekā vienu daļu, var piešķirt līguma slēgšanas tiesības, apvienojot vairākas vai visas daļas, ja paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, iesniegt piedāvājumus vai piedalīties sarunās tie norāda, ka patur iespēju tā darīt, un norāda, kā daļas vai daļu grupas var apvienot

4.   Dalībvalstis var noteikt, ka līguma slēgšanas tiesības ir obligāti jāpiešķir atsevišķās daļās saskaņā ar nosacījumiem, kuri jāprecizē atbilstīgi valsts tiesību aktiem un ņemot vērā Savienības tiesību aktus. Piemēro šā panta 1. punkta otro daļu un vajadzības gadījumā –3. punktu.

66. pants

Termiņu noteikšana

1.   Nosakot dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzēji īpaši ņem vērā konkrētā līguma sarežģītību un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamo laiku, neskarot 45.–49. pantā paredzētos minimālos termiņus.

2.   Ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc attiecīgā objekta apmeklēšanas vai pēc tam, kad bijusi iespēja uz vietas iepazīties ar iepirkuma procedūras dokumentu papilddokumentiem, piedāvājumu saņemšanas termiņus, kas ir ilgāki nekā 45.–49. pantā izklāstītie minimālie termiņi, nosaka tā, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki varētu iepazīties ar visu informāciju, kas vajadzīga piedāvājumu sagatavošanai.

3.   Līgumslēdzēji piedāvājumu saņemšanas termiņus pagarina tā, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki varētu iepazīties ar visu informāciju, kas vajadzīga piedāvājumu sagatavošanai, šādos gadījumos:

a)

ja vēlākais sešas dienas pirms termiņa, kas noteikts dalības pieteikumu saņemšanai, jebkāda iemesla dēļ nav sniegta papildu informācija, lai gan ekonomikas dalībnieks to ir savlaicīgi pieprasījis. Paātrinātas atklātas procedūras gadījumā, kā minēts 45. panta 3. punktā, minētais termiņš ir četras dienas;

b)

ja iepirkuma procedūras dokumentos ir veiktas būtiskas izmaiņas.

Pagarinājuma ilgums atbilst informācijas vai izmaiņu svarīgumam.

Ja papildu informācija nav pieprasīta savlaicīgi vai ja tās svarīgums atbilstošu piedāvājumu sagatavošanā ir maznozīmīgs, līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma pagarināt termiņus.

2.   iedaļa

Publicēšana un pārredzamība

67. pants

Periodiski informatīvi paziņojumi

1.   Līgumslēdzēji var informēt par saviem plānotajiem iepirkumiem, publicējot periodisku informatīvu paziņojumu. Šajos paziņojumos iekļauj VI pielikuma A daļas I iedaļā izklāstīto informāciju. Tos publicē vai nu Eiropas Savienības Publikāciju birojs, vai līgumslēdzēji savā pircēja profilā saskaņā ar IX pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu. Ja līgumslēdzēji periodisku informatīvu paziņojumu publicē savā pircēja profilā, tie nosūta paziņojumu par periodiska informatīva paziņojuma publicēšanu savā pircēja profilā Eiropas Savienības Publikāciju birojam saskaņā ar IX pielikuma 3. punktu. Šajos paziņojumos iekļauj VI pielikuma B daļā norādīto informāciju.

2.   Ja iepirkumu izsludina, izmantojot periodisku informatīvu paziņojumu attiecībā uz slēgtām procedūrām un sarunu procedūrām ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu, paziņojums atbilst šādām prasībām:

a)

tajā minētas tieši tās piegādes, būvdarbi vai pakalpojumi, kas būs priekšmets līgumā, kura slēgšanas tiesības tiks piešķirtas;

b)

tajā ir norādīts, ka līguma slēgšanas tiesības piešķirs slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, turpmāk nepublicējot iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, un ieinteresētie ekonomikas dalībnieki tiek aicināti izteikt savu ieinteresētību;

c)

papildus VI pielikuma A daļas I iedaļā norādītajai informācijai tajā ir ietverta arī VI pielikuma A daļas II iedaļā norādītā informācija;

d)

tas ir nosūtīts publicēšanai laikā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad nosūta uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību.

Šādus paziņojumus nepublicē pircēja profilā. Tomēr pircēja profilā var veikt papildu publicēšanu valsts līmenī saskaņā ar 72. pantu, ja tādu vispār veic.

Laikposms, ko aptver periodiskais informatīvais paziņojums, nav ilgāks kā 12 mēneši no dienas, kad paziņojums nosūtīts publicēšanai. Tomēr tādu pakalpojumu līgumu gadījumā, kuri attiecas uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais periodiskais informatīvais paziņojums var aptvert laikposmu, kas ir ilgāks par 12 mēnešiem.

68. pants

Paziņojumi par kvalifikācijas sistēmu

1.   Ja līgumslēdzēji izvēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar 77. pantu, par šādu sistēmu paziņo, kā minēts X pielikumā, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un to, kā ir pieejami noteikumi par minētās sistēmas darbību.

2.   Paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu līgumslēdzēji norāda kvalifikācijas sistēmas spēkā esamības laiku. Tie informē Eiropas Savienības Publikāciju biroju par visām spēkā esamības laika izmaiņām, izmantojot šādas standarta veidlapas:

a)

ja spēkā esamības laiks tiek mainīts, neizbeidzot sistēmas darbību, – veidlapu paziņojumiem par kvalifikācijas sistēmām;

b)

ja sistēmas darbība tiek pārtraukta – paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas minēts 70. pantā.

69. pants

Paziņojumi par līgumu

Paziņojumus par līgumu var izmantot iepirkuma izsludināšanai attiecībā uz visām procedūrām. Paziņojumos par līgumu iekļauj XI pielikuma attiecīgajā daļā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 71. pantu.

70. pants

Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

1.   Ne vēlāk kā 30 dienas pēc līguma vai pamatnolīguma noslēgšanas, kas ir pēc lēmuma par tā slēgšanas tiesību piešķiršanu vai tā noslēgšanu, līgumslēdzēji nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, informējot par iepirkuma procedūras rezultātiem.

Šādā paziņojumā ietver XII pielikumā izklāstīto informāciju, un to publicē saskaņā ar 71. pantu.

2.   Ja iepirkums par attiecīgo līgumu izsludināts periodiska informatīva paziņojuma veidā un ja līgumslēdzējs ir nolēmis, ka laikposmā, ko aptver periodiskais informatīvais paziņojums, tas nepiešķirs jaunu līgumu slēgšanas tiesības, to īpaši norāda paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Saskaņā ar 51. pantu noslēgtu pamatnolīgumu gadījumā līgumslēdzējiem nav pienākuma sūtīt paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz katru līgumu, kura pamatā ir minētais pamatnolīgums. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji paziņojumus par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir pamatnolīgums, sagrupē pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā līgumslēdzēji sagrupētos paziņojumus nosūta 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

Līgumslēdzēji 30 dienu laikā pēc katra uz dinamisko iepirkumu sistēmu balstīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Līgumslēdzēji tomēr var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā tie nosūta sagrupētos paziņojumus 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

3.   Saskaņā ar XII pielikumu sniegto un publicēšanai paredzēto informāciju publicē saskaņā ar IX pielikumu. Daļu informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīguma noslēgšanu var nepublicēt, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu konkrēta valsts vai privāta ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp ekonomikas dalībniekiem.

Pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumu gadījumā ir pietiekami, ja informācija par pakalpojumu būtību un apmēru ietver tikai:

a)

norādi “pētniecības un izstrādes pakalpojumi”, ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas sarunu procedūrā bez iepirkuma izsludināšanas saskaņā ar 50. panta b) punktu;

b)

vismaz tikpat detalizētu informāciju, kā norādīts paziņojumā, ko izmantoja iepirkuma izsludināšanai.

4.   Informāciju, kas sniegta saskaņā ar XII pielikumu un atzīmēta kā informācija, kas nav paredzēta publicēšanai, publicē vienīgi vienkāršotā formā un saskaņā ar IX pielikumu statistikas mērķiem.

71. pants

Paziņojumu publicēšanas veidlapas un veids

1.   Paziņojumos, kas minēti 67.–70. pantā, ietver VI pielikuma A daļā, VI pielikuma B daļā, X pielikumā, XI pielikumā un XII pielikumā norādīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šo standarta veidlapu paraugus. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Direktīvas 67.–70. pantā minētos paziņojumus sagatavo, elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam un publicē saskaņā ar IX pielikumu. Paziņojumus publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas. Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Eiropas Savienības Publikāciju birojam, sedz Savienība.

3.   Paziņojumu, kas minēti 67.–70. pantā, pilnu tekstu publicē Savienības iestāžu oficiālajā(-ās) valodā(-ās), ko izvēlējusies līgumslēdzēja iestāde. Šīs valodas versija vai šo valodu versijas ir vienīgais(-ie) autentiskais(-ie) teksts(-i). Katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē pārējās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

4.   Eiropas Savienības Publikāciju birojs nodrošina, ka 67. panta 2. punktā minēto periodisko informatīvo paziņojumu, 52. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto iepirkumu izsludināšanas paziņojumu, ar kuriem izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, un paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, ko saskaņā ar 44. panta 4. punkta b) apakšpunktu izmanto iepirkuma izsludināšanai, pilno tekstu un kopsavilkumu turpina publicēt:

a)

periodisku informatīvu paziņojumu gadījumā – 12 mēnešus vai līdz brīdim, kad saņemts 70. panta 2. pantā paredzētais paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā norādīts, ka 12 mēnešu laikposmā, uz ko attiecas iepirkuma izsludināšanas paziņojums, jaunu līgumu slēgšanas tiesības nepiešķirs. Tomēr tādu pakalpojumu līgumu gadījumā, kuri attiecas uz sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto periodisko informatīvo paziņojumu turpina publicēt līdz brīdim, kad beidzas tā sākotnēji norādītais spēkā esamības laiks, vai līdz brīdim, kad saņemts 70. pantā paredzētais paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kurā norādīts, ka laikposmā, uz ko attiecas iepirkuma izsludināšanas paziņojums, jaunu līgumu slēgšanas tiesības nepiešķirs;

b)

tādu iepirkuma izsludināšanas paziņojumu gadījumā, ar kuriem izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, – dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esamības laikā;

c)

paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu gadījumā – kvalifikācijas sistēmas darbības laikā.

5.   Līgumslēdzēji spēj sniegt pierādījumu par datumu, kurā paziņojumi ir nosūtīti.

Eiropas Savienības Publikāciju birojs nosūta līgumslēdzējam apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu un nosūtītās informācijas publicēšanu, norādot publikācijas datumu. Šāds apstiprinājums ir publikācijas pierādījums.

6.   Līgumslēdzēji var publicēt paziņojumus par tādu būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz kuriem šajā direktīvā noteiktās publicēšanas prasības neattiecas, ar noteikumu, ka minētos paziņojumus elektroniski nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam saskaņā ar IX pielikumā norādīto nosūtīšanas formātu un kārtību.

72. pants

Publicēšana attiecīgajā valstī

1.   Šīs direktīvas 67.–70. pantā minētos paziņojumus un tajos ietverto informāciju attiecīgajā valstī nepublicē pirms publicēšanas, ko veic saskaņā ar 71. pantu. Tomēr šo informāciju attiecīgajā valstī jebkurā gadījumā var publicēt, ja līgumslēdzējiem 48 stundas pēc tam, kad tie ir saņēmuši 71. pantā paredzēto apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu, nav paziņots par minētās informācijas publicēšanu.

2.   Attiecīgajā valstī publicētajos paziņojumos neiekļauj citu informāciju kā vien to, kas iekļauta informācijas paziņojumos, kas nosūtīti Eiropas Savienības Publikāciju birojam vai publicēti pircēja profilā, taču tajos norāda datumu, kurā paziņojums ir nosūtīts Eiropas Savienības Publikāciju birojam vai publicēts pircēja profilā.

3.   Periodiskus informatīvus paziņojumus nepublicē pircēja profilā, iekams Eiropas Savienības Publikāciju birojam nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā formātā.

73. pants

Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība

1.   Līgumslēdzēji neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums saskaņā ar 71. pantu, vai no dienas, kurā ir nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību.

Ja paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu izmanto iepirkuma izsludināšanai, šādu piekļuvi piedāvā pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā dienā, kad ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. Paziņojuma vai minēto uzaicinājumu tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.

Ja kāda no 40. panta 1. punkta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ dažiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi, līgumslēdzēji paziņojumā vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību var norādīt, ka attiecīgie iepirkuma procedūras dokumenti tiks nosūtīti ar citiem līdzekļiem, nevis ar elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar šā panta 2. punktu. Tādā gadījumā piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina par piecām dienām, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas steidzamības gadījumos, kā minēts 45. panta 3. punktā, un gadījumos, ja termiņš ir noteikts, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 46. panta 2. punkta otro daļu vai 47. panta 2. punkta otro daļu.

Ja dažiem iepirkuma procedūras dokumentiem nevar neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas piedāvāt tiešu elektronisko piekļuvi, tāpēc ka līgumslēdzēji paredz piemērot šīs direktīvas 39. panta 2. punktu, tie paziņojumā vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai – ja iepirkuma izsludināšanai izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu – iepirkuma procedūras dokumentos norāda, kādus pasākumus informācijas konfidencialitātes aizsardzībai tie prasa un kā var iegūt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Tādā gadījumā piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina par piecām dienām, izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtas steidzamības gadījumos, kā minēts 45. panta 3. punktā, un gadījumos, ja termiņš ir noteikts, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 46. panta 2. punkta otro daļu vai 47. panta 2. punkta otro daļu.

2.   Ja pieprasīts laikus, tad līgumslēdzēji visiem pretendentiem, kas piedalās iepirkuma procedūrā, sniedz papildu informāciju par specifikācijām un visus apliecinošos dokumentus ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa. Paātrinātas atklātas procedūras gadījumā, kā minēts 45. panta 3. punktā, minētais termiņš ir četras dienas.

74. pants

Uzaicinājumi kandidātiem

1.   Slēgtās procedūrās, konkursa dialoga procedūrās, inovācijas partnerībās un sarunu procedūrās ar iepirkuma iepriekšēju izsludināšanu līgumslēdzēji vienlaikus rakstiski uzaicina atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumus, piedalīties dialogā vai piedalīties sarunās.

Ja iepirkuma izsludināšanai izmanto periodisku informatīvu paziņojumu saskaņā ar 44. panta 4. punkta a) apakšpunktu, līgumslēdzēji vienlaikus rakstiski uzaicina ekonomikas dalībniekus, kas ir izteikuši ieinteresētību, apstiprināt, ka tie joprojām ir ieinteresēti.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos uzaicinājumos ietver atsauci uz elektronisko adresi, kurā elektroniski ir tieši pieejami iepirkuma procedūras dokumenti. Uzaicinājumiem pievieno iepirkuma procedūras dokumentus, ja 73. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā izklāstīto iemeslu dēļ tie nav bijuši neierobežotā un pilnā apmērā bez maksas tieši pieejami un nav jau bijuši pieejami kādā citā veidā. Turklāt šā panta 1. punktā minētajos uzaicinājumos iekļauj XIII pielikumā norādīto informāciju.

75. pants

Kvalifikācijas pieprasītāju, kandidātu un pretendentu informēšana

1.   Līgumslēdzēji pēc iespējas drīz informē katru kandidātu un pretendentu par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pamatnolīguma noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, tostarp norādot iemeslus lēmumam neslēgt pamatnolīgumu, nepiešķirt tiesības slēgt līgumu, par ko bijis izsludināts iepirkums, vai sākt procedūru no jauna, vai neizveidot dinamisko iepirkumu sistēmu.

2.   Pēc attiecīgā kandidāta vai pretendenta pieprasījuma līgumslēdzējs iespējami drīzāk – un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas – informē:

a)

katru neizraudzīto kandidātu par viņa dalības pieteikuma noraidīšanas iemesliem;

b)

katru neizraudzīto pretendentu par piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, tostarp – 60. panta 5. un 6. punktā minētajos gadījumos – norādot pamatojumu lēmumam par līdzvērtības trūkumu vai lēmumam par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst darbības rezultātu vai funkcionālajām prasībām;

c)

katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, – par atlasītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām, kā arī norāda izraudzītā pretendenta vārdu un uzvārdu vai nosaukumu vai pamatnolīguma puses;

d)

katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, – par sarunu un dialoga ar pretendentiem norisi un virzību.

3.   Līgumslēdzēji var nolemt neatklāt konkrētu 1. un 2. punktā minēto informāciju par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vai pamatnolīgumu noslēgšanu vai pieņemšanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādā ziņā būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu valsts vai privātu ekonomikas dalībnieku likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt godīgai konkurencei starp ekonomikas dalībniekiem.

4.   Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, informē pieteikumu iesniedzējus par savu lēmumu attiecībā uz kvalificēšanu sešu mēnešu laikā.

Ja lēmuma pieņemšanai vajadzēs vairāk nekā četrus mēnešus no pieteikuma saņemšanas, līgumslēdzējs divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pieteikuma saņemšanas informē pieteikuma iesniedzēju par iemesliem, ar ko pamato ilgāku termiņu, un par dienu, līdz kurai pieteikumu apstiprinās vai noraidīs.

5.   Pieteikumu iesniedzējus, kuru kvalificēšanu noraida, informē par attiecīgo noraidījuma lēmumu un šā lēmuma iemesliem pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 15 dienas pēc noraidījuma lēmuma pieņemšanas. Iemeslus pamato ar 77. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem.

6.   Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, uzņēmēja kvalificēšanu var izbeigt vienīgi tādu iemeslu dēļ, kas pamatoti ar 77. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem. Nodomu par kvalificēšanas izbeigšanu ekonomikas dalībniekam rakstiski paziņo vismaz 15 dienas pirms dienas, kad kvalificēšanu paredzēts izbeigt, norādot iemeslu vai iemeslus, ar ko pamato minēto rīcību.

3.   iedaļa

Dalībnieku atlase un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

76. pants

Vispārējie principi

1.   Veicot dalībnieku atlasi iepirkuma procedūrās, piemēro visus šādus noteikumus:

a)

līgumslēdzēji, kas ir noteikuši pretendentu vai kandidātu izslēgšanas noteikumus un kritērijus saskaņā ar 78. panta 1. punktu vai 80. panta 1. punktu, no procedūras izslēdz ekonomikas dalībniekus, kuri apzināti saskaņā ar šādiem noteikumiem un atbilst šādiem kritērijiem;

b)

līgumslēdzēji izraugās pretendentus un kandidātus saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 78. un 80. pantu;

c)

slēgtās procedūrās, sarunu procedūrās ar iepirkuma izsludināšanu, konkursa dialogos un inovācijas partnerībās līgumslēdzēji vajadzības gadījumā saskaņā ar 78. panta 2. punktu samazina to kandidātu skaitu, kas atlasīti saskaņā ar šā punkta a) un b) apakšpunktu.

2.   Ja iepirkumu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, un lai iepirkuma procedūrās atlasītu dalībniekus izsludinātajā iepirkumā paredzētu konkrētu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, līgumslēdzēji:

a)

ekonomikas dalībniekus kvalificē saskaņā ar 77. pantu;

b)

šādi kvalificētiem ekonomikas dalībniekiem piemēro tos 1. punkta noteikumus, kas attiecas uz slēgtām procedūrām vai sarunu procedūrām, konkursa dialogiem vai inovācijas partnerībām.

3.   Atlasot dalībniekus slēgtai procedūrai vai sarunu procedūrai, konkursa dialogam vai inovācijas partnerībai, lai pieņemtu lēmumu par kvalifikāciju, vai atjauninot kritērijus un noteikumus, līgumslēdzēji:

a)

nenosaka dažiem ekonomikas dalībniekiem tādus administratīvus, tehniskus vai finansiālus nosacījumus, kādus nenoteiktu citiem ekonomikas dalībniekiem;

b)

nepieprasa pārbaudes vai pierādījumus, kas dublē jau pieejamus objektīvus pierādījumus.

4.   Ja informācija vai dokumentācija, kas jāiesniedz ekonomikas dalībniekiem, ir vai šķiet nepilnīga vai kļūdaina, vai trūkst atsevišķu dokumentu, līgumslēdzēji var, ja vien valstu tiesību aktos, ar ko īsteno šo direktīvu, nav paredzēts savādāk, lūgt attiecīgos ekonomikas dalībniekus atbilstīgā termiņā iesniegt, papildināt, precizēt vai pabeigt attiecīgo informāciju vai dokumentāciju ar noteikumu, ka šādi lūgumi tiek izdarīti, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus.

5.   Līgumslēdzēji pārliecinās, ka atlasīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilst noteikumiem un prasībām, kas piemērojamas piedāvājumiem, un piešķir līguma slēgšanas tiesības, pamatojoties uz 82. un 84. pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā 64. pantu.

6.   Līgumslēdzēji var nolemt līguma slēgšanas tiesības nepiešķirt labāko piedāvājumu iesniegušajam pretendentam, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums neatbilst piemērojamiem pienākumiem, kas minēti 36. panta 2. punktā.

7.   Atklātās procedūrās līgumslēdzēji var izlemt, ka piedāvājumi ir jāizskata, pirms tiek pārbaudīta pretendentu piemērotība, ar noteikumu, ka ir ievēroti 76.–84. panta attiecīgie noteikumi, tostarp noteikums, ka līgumu nepiešķir pretendentam, kas būtu ticis izslēgts saskaņā ar 80. pantu vai kas neatbilst līgumslēdzēja noteiktajiem atlases kritērijiem saskaņā ar 78. panta 1. punktu un 80. pantu.

Dalībvalstis var noteikt, ka pirmajā daļā paredzēto procedūru nevar izmantot vai ka to var izmantot tikai noteiktiem iepirkuma veidiem vai īpašos apstākļos.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu, lai grozītu XIV pielikumā iekļauto sarakstu, kad tas ir nepieciešams, lai pievienotu jaunus starptautiskus nolīgumus, kurus ir ratificējušas visas dalībvalstis, vai gadījumā, ja minētos esošos starptautiskos nolīgumus visas dalībvalstis vairs neratificē, vai arī, ja tajos tiek veiktas citas izmaiņas, piemēram, attiecībā uz to darbības jomu, saturu vai nosaukumu.

1.   apakšiedaļa

Kvalifikācija un kvalifikācijas atlase

77. pants

Kvalifikācijas sistēmas

1.   Līgumslēdzēji, kas to vēlas, var izveidot un izmantot ekonomikas dalībnieku kvalifikācijas sistēmu.

Līgumslēdzēji, kas izveido vai izmanto kvalifikācijas sistēmu, nodrošina, ka ekonomikas dalībnieki jebkurā laikā var pieprasīt kvalificēšanu.

2.   Saskaņā ar 1. punktu paredzētā sistēma var ietvert dažādus kvalifikācijas posmus.

Līgumslēdzēji paredz objektīvus noteikumus un kritērijus to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu, un objektīvus kvalifikācijas sistēmas darbības kritērijus un noteikumus, ietverot tādus jautājumus kā ierakstīšana sistēmā, kvalifikācijas periodiska atjaunināšana, ja tādu piemēro, un sistēmas darbības ilgums.

Ja minētie kritēriji un noteikumi ietver tehniskās specifikācijas, piemēro 60.–62. pantu. Kritērijus un noteikumus vajadzības gadījumā var atjaunināt.

3.   Šā panta 2. punktā minētos kritērijus un noteikumus ekonomikas dalībniekiem dara pieejamus pēc pieprasījuma. Ieinteresētos ekonomikas dalībniekus informē par minētajiem atjauninātajiem kritērijiem un noteikumiem.

Ja līgumslēdzējs uzskata, ka citu konkrētu subjektu vai struktūru kvalifikācijas sistēma atbilst tā prasībām, tas ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem dara zināmus šādu subjektu vai struktūru nosaukumus.

4.   Tiek veikta kvalificēto ekonomikas dalībnieku rakstiska uzskaite; to var iedalīt kategorijās atbilstoši tā līguma veidam, attiecībā uz kuru attiecīgā kvalifikācija ir derīga.

5.   Ja iepirkumu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, tajā ietverto konkrēto būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības piešķir, izmantojot slēgtas procedūras vai sarunu procedūras, kurās visus pretendentus un dalībniekus atlasa no kandidātiem, kas jau ir kvalificēti saskaņā ar šādu sistēmu.

6.   Maksas, ko piemēro saistībā ar kvalificēšanas pieprasījumiem vai ar tādas kvalifikācijas atjaunināšanu vai saglabāšanu, kura jau iegūta saskaņā ar sistēmu, ir samērīgas ar saistītajām izmaksām.

78. pants

Kvalifikācijas atlases kritēriji

1.   Līgumslēdzēji var noteikt objektīvus noteikumus un kritērijus pretendentu vai kandidātu izslēgšanai un atlasei; minētos noteikumus un kritērijus dara pieejamus interesētajiem ekonomikas dalībniekiem.

2.   Ja līgumslēdzējiem ir jānodrošina atbilstīgs līdzsvars starp iepirkuma procedūras specifiku un resursiem, kas vajadzīgi tās īstenošanai, tie var slēgtu procedūru, sarunu procedūru, konkursa dialogu vai inovācijas partnerību ietvaros noteikt objektīvus noteikumus un kritērijus, lai atspoguļotu šo vajadzību un lai varētu samazināt to kandidātu skaitu, kurus uzaicinās iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās. Saistībā ar kandidātu skaitu tomēr ņem vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu konkurenci.

79. pants

Paļaušanās uz citu subjektu spējām

1.   Ja objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, ietver prasības attiecībā uz ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli vai uz tā tehnisko un profesionālo spēju, ekonomikas dalībnieks var vajadzības gadījumā paļauties uz citu subjektu spēju neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja, vai uzņēmuma vadības personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki tomēr var paļauties tikai uz citu subjektu spējām, ja šie subjekti veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz cita subjekta spējām, tas pierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā kvalifikācijas sistēmas spēkā esības laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos.

Ja saskaņā ar šīs direktīvas 80. pantu līgumslēdzēji ir atsaukušies uz Direktīvā 2014/24/ES paredzētajiem izslēgšanas vai atlases kritērijiem, līgumslēdzēji saskaņā ar šīs direktīvas 80. panta 3. punktu pārbauda, vai citi subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks plāno paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem un vai saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 57. pantu ir iemesli izslēgšanai, uz ko līgumslēdzēji atsaukušies. Līgumslēdzējs var prasīt, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir obligāti iemesli izslēgšanai, uz kuriem līgumslēdzējs ir norādījis. Līgumslēdzējs var prasīt vai dalībvalsts var noteikt, ka tam ir jāprasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir neobligāti iemesli izslēgšanai, uz kuriem līgumslēdzējs ir norādījis.

Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finanšu stāvokli, līgumslēdzējs var prasīt, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi.

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 37. panta 2. punktā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.

2.   Ja objektīvie noteikumi un kritēriji kandidātu un pretendentu izslēgšanai un atlasei atklātas procedūras, slēgtas procedūras vai sarunu procedūras, konkursa dialogu vai inovācijas partnerību ietvaros ietver prasības attiecībā uz ekonomikas dalībnieka saimniecisko un finansiālo stāvokli vai uz tā tehnisko un profesionālo spēju, ekonomikas dalībnieks var vajadzības gadījumā paļauties uz citu subjektu spēju neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja, vai uzņēmuma vadības personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki tomēr var paļauties tikai uz citu subjektu spējām, ja šie subjekti veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz cita subjekta spējām, tas pierāda līgumslēdzējam, ka vajadzīgie resursi būs tam pieejami, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos.

Ja saskaņā ar šīs direktīvas 80. pantu līgumslēdzēji ir atsaukušies uz Direktīvā 2014/24/ES paredzētajiem izslēgšanas vai atlases kritērijiem, līgumslēdzēji saskaņā ar šīs direktīvas 80. panta 3. punktu pārbauda, vai citi subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks plāno paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem un vai saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 57. pantu ir iemesli izslēgšanai, uz ko līgumslēdzēji atsaukušies. Līgumslēdzējs prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kurš neatbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem vai kura gadījumā ir obligāti iemesli izslēgšanai, uz kuriem līgumslēdzējs ir norādījis. Līgumslēdzējs var prasīt vai dalībvalsts var noteikt, ka tam ir jāprasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir neobligāti iemesli izslēgšanai, uz kuriem līgumslēdzējs ir norādījis.

Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finanšu stāvokli, līgumslēdzēji var prasīt, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 37. pantā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.

3.   Attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem un izvietošanas un uzstādīšanas darbiem saistībā ar piegādes līgumu līgumslēdzēji var pieprasīt, lai konkrētus kritiski svarīgus uzdevumus pildītu tieši pats pretendents vai – ja piedāvājumu iesniedz ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 37. panta 2. punktā, – minētās grupas dalībnieks.

80. pants

Direktīvā 2014/24/ES paredzēto izslēgšanas iemeslu un atlases kritēriju izmantošana

1.   Objektīvie noteikumi un kritēriji to ekonomikas dalībnieku izslēgšanai un atlasei, kas pieprasa kvalificēšanu kvalifikācijas sistēmā, un objektīvie noteikumi un kritēriji kandidātu un pretendentu izslēgšanai un atlasei atklātā procedūrā, slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrās, konkursa dialogos vai inovācijas partnerībās var ietvert Direktīvas 2014/24/ES 57. pantā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ja līgumslēdzējs ir līgumslēdzēja iestāde, šie kritēriji un noteikumi ietver Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 1. un 2. punktā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ja to pieprasa dalībvalstis, šie kritēriji un noteikumi papildus ietver Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 4. punktā uzskaitītos izslēgšanas iemeslus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētie kritēriji un noteikumi var ietvert Direktīvas 2014/24/ES 58. pantā izklāstītos atlases kritērijus saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem, it sevišķi attiecībā uz gada apgrozījuma prasību ierobežojumiem, kā noteikts saskaņā ar minētā panta 3. punkta otro daļu.

3.   Lai piemērotu šā panta 1. un 2. punktu, piemēro Direktīvas 2014/24/ES 59.–61. pantu.

81. pants

Kvalitātes nodrošināšanas standarti un vides vadības standarti

1.   Līgumslēdzēji, ja tie prasa uzrādīt sertifikātus, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tostarp attiecībā uz pieejamību, ko nodrošina personām ar invaliditāti, atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuru pamatā ir attiecīgo Eiropas standartu sērijas, ko apstiprinājušas akreditētas struktūras. Tie atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. Tie pieņem arī citus pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nebija iespējams šādus sertifikātus iegūt attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, kuros šis ekonomikas dalībnieks nav vainojams, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks pierāda, ka piedāvātie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi atbilst prasītajiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem.

2.   Ja līgumslēdzēji prasa uzrādīt sertifikātus, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētām vides vadības sistēmām vai standartiem, tie atsaucas uz Savienības Vides vadības un audita sistēmu (EMAS) vai uz citām vides vadības sistēmām, kuras atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 45. pantu, vai citiem vides vadības standartiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kurus izstrādājušas akreditētas struktūras. Tie atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras.

Ja ekonomikas dalībniekam šādi sertifikāti acīmredzami nebija pieejami vai tos nebija iespējams iegūt attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, kuros šis ekonomikas dalībnieks nav vainojams, līgumslēdzējs pieņem arī citus pierādījumus par vides vadības pasākumiem, ja ekonomikas dalībnieks pierāda, ka šie pasākumi ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas jānodrošina saskaņā ar piemērojamo vides vadības sistēmu vai standartu.

3.   Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas saistīta ar dokumentiem, kuri uzrādīti, lai pierādītu atbilstību šā panta 1. un 2. punktā minētajiem kvalitātes un vides standartiem.

2.   apakšiedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

82. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

1.   Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz konkrētu piegāžu cenu vai atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzēji līgumu slēgšanas tiesības balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

2.   Līgumslēdzējiem saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc cenas vai izmaksām, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksas saskaņā ar 83. pantu, un tajā var būt ietverta labākā cenas un kvalitātes attiecība, ko vērtē pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc kvalitātes, vides un/vai sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar konkrētā līguma priekšmetu. Šādu kritēriju skaitā var būt, piemēram:

a)

kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, sociālie, vides un inovatīvie raksturlielumi un tirdzniecība un tās nosacījumi;

b)

organizatoriskā struktūra, kvalifikācija un pieredze, kas raksturo personālu, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, ja personāla, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, kvalitāte var būtiski ietekmēt līguma izpildes līmeni; vai

c)

pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes nosacījumi, piemēram, piegādes datums, piegādes process un piegādes vai pabeigšanas laikposms, saistības attiecībā uz rezerves daļām un piegādes drošība.

Izmaksu elements var būt arī fiksēta cena vai izmaksas, uz kuru pamata ekonomikas dalībnieki konkurēs tikai ar kvalitātes kritērijiem.

Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji nevar izmantot tikai cenu vai tikai izmaksas kā vienīgo piešķiršanas kritēriju, vai paredzēt, ka tos izmanto tikai noteiktas līgumslēdzēju kategorijas vai tikai noteikta tipa līgumos.

3.   Uzskata, ka piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar publiskā līguma priekšmetu, ja tie uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas sniedzami saskaņā ar šo līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar:

a)

šo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības procesu; vai

b)

konkrētu procesu kādā citā to aprites cikla posmā,

pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai.

4.   Piešķiršanas kritērijiem nav tādu seku, ka līgumslēdzējam tiek dota neierobežota izvēles brīvība. Tie nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tie ir papildināti ar specifikācijām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju, lai novērtētu, kādā mērā piedāvājumi atbilst piešķiršanas kritērijiem. Šaubu gadījumā līgumslēdzēji efektīvi pārbauda pretendentu sniegtās informācijas un pierādījumu pareizību.

5.   Līgumslēdzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda relatīvo svērumu, ko tas piešķir katram no kritērijiem, kas izraudzīti, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, izņemot gadījumus, kad to nosaka tikai uz cenas pamata.

Šos svērumus var izteikt, paredzot diapazonu ar piemērotu maksimālo starpību.

Ja svērumu noteikšana nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, līgumslēdzējs kritērijus norāda dilstošā secībā pēc svarīguma.

83. pants

Aprites cikla izmaksas

1.   Aprites cikla izmaksas aptver, ciktāl attiecināms, daļu vai visas no šādām produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksām:

a)

izmaksas, kas rodas līgumslēdzējam vai citiem lietotājiem, piemēram:

i)

izmaksas, kas saistītas ar iegādi;

ii)

lietošanas izmaksas, piemēram, elektroenerģijas un citu resursu patēriņš;

iii)

apkopes izmaksas;

iv)

aprites cikla beigu izmaksas, piemēram, savākšanas un otrreizējas pārstrādes izmaksas;

b)

izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi un kam ir saikne ar produktu, pakalpojumu vai būvdarbiem to aprites ciklā, ar noteikumu, ka tās var izteikt naudā un pārbaudīt; šādas izmaksas var ietvert siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju izmaksas un citas klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas.

2.   Ja līgumslēdzēji izmaksas vērtē, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tie iepirkuma procedūras dokumentos norāda datus, kas jāsniedz pretendentiem, un metodi, ko līgumslēdzējs izmantos, lai, balstoties uz minētajiem datiem, noteiktu aprites cikla izmaksas.

Metodei, ko izmanto, lai novērtētu izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, jāatbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)

tās pamatā ir objektīvi pārbaudāmi un nediskriminējoši kritēriji. Jo īpaši gadījumā, ja tā nav paredzēta atkārtotai vai pastāvīgai izmantošanai, tā konkrētiem ekonomikas dalībniekiem nedod nepamatotas priekšrocības vai tos nenostāda neizdevīgā stāvoklī;

b)

tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām;

c)

nepieciešamos datus pietiekami rūpīgi ekonomikas dalībnieki, ieskaitot ekonomikas dalībniekus no trešām valstīm, kas ir NVI puses vai citu Savienībai saistošu starptautisku nolīgumu puses, spēj sagādāt bez liekiem pūliņiem.

3.   Ja ar Savienības tiesību aktu aprites cikla izmaksu aprēķināšanai par obligātu ir noteikta kāda kopēja metode, tad, lai novērtētu aprites cikla izmaksas, izmanto šo kopējo metodi.

Saraksts ar šādiem tiesību aktiem un, vajadzības gadījumā, deleģētiem aktiem, kas tos papildina, ir iekļauts XV pielikumā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 103. pantu attiecībā uz šā saraksta atjaunināšanu, ja sarakstu nepieciešams atjaunināt, tādēļ ka tiek pieņemti jauni tiesību akti, ar kuriem par obligātu nosaka kādu kopēju metodi, vai tiek atcelti vai grozīti esošie tiesību akti.

84. pants

Nepamatoti lēti piedāvājumi

1.   Ja piedāvājumi attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem šķiet nepamatoti lēti, līgumslēdzēji prasa, lai ekonomikas dalībnieki paskaidrotu cenu vai izmaksas, kas norādītas piedāvājumā.

2.   Šā panta 1. punktā minētie paskaidrojumi var jo īpaši attiekties uz:

a)

ražošanas procesa, sniegto pakalpojumu vai būvniecības metodes saimnieciskajiem aspektiem;

b)

izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai kādiem īpaši izdevīgiem produktu piegādes, pakalpojumu sniegšanas vai būvdarbu veikšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

c)

pretendenta piedāvāto piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu oriģinalitāti;

d)

atbilstību pienākumiem, kas minēti 36. panta 2. punktā;

e)

atbilstību pienākumiem, kas minēti 88. pantā;

f)

iespējamu valsts atbalstu, ko saņem pretendents.

3.   Līgumslēdzējs izvērtē sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu. Tas var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja sniegtie pierādījumi apmierinoši neizskaidro piedāvātās cenas vai izmaksu zemo līmeni, ņemot vērā 2. punktā minētos elementus.

Līgumslēdzēji noraida piedāvājumu, ja tie ir konstatējuši, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo tas neatbilst piemērojamiem pienākumiem, kas minēti 36. panta 2. punktā.

4.   Ja līgumslēdzējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu šā iemesla dēļ vien var noraidīt tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, ja pretendents nevar līgumslēdzēja noteiktā pietiekamā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta nozīmē. Ja līgumslēdzējs noraida piedāvājumu šādos apstākļos, tas par to informē Komisiju.

5.   Dalībvalstis citām dalībvalstīm administratīvas sadarbības ceļā pēc pieprasījuma dara pieejamu jebkādu informāciju, kas ir tās rīcībā, piemēram, normatīvos aktus, vispārēji piemērojamus koplīgumus vai valsts tehniskos standartus, un kas ir saistīta ar pierādījumiem un dokumentiem, kuri iesniegti attiecībā uz 2. punktā uzskaitītajām ziņām.

4.   iedaļa

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem, un attiecības ar minētajām valstīm

85. pants

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem

1.   Šis pants attiecas uz piedāvājumiem, kas attiecas uz tādu trešo valstu izcelsmes produktiem, ar kurām Savienība nav noslēgusi ne daudzpusējus, ne divpusējus nolīgumus, kas Savienības uzņēmumiem nodrošina salīdzināmu un efektīvu piekļuvi minēto trešo valstu tirgiem. Tas neietekmē Savienības vai tās dalībvalstu pienākumus pret trešām valstīm.

2.   Ikvienu piegādes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai iesniegtu piedāvājumu var noraidīt, ja trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvars, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (43), ir lielāks nekā 50 % no piedāvājumā iekļauto produktu kopvērtības.

Šajā pantā telekomunikāciju tīkla aprīkojumā izmantoto programmatūru uzskata par produktu.

3.   Saskaņā ar šā punkta otro daļu, ja divi vai vairāki piedāvājumi ir līdzvērtīgi, ņemot vērā 82. pantā noteiktos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, priekšroku dod piedāvājumiem, ko nevar noraidīt saskaņā ar šā panta 2. punktu. Šajā pantā attiecīgo piedāvājumu cenas uzskata par līdzvērtīgām, ja cenu starpība nav lielāka kā 3 %.

Piedāvājumam tomēr nedod priekšroku saskaņā ar pirmo daļu, ja, to pieņemot, līgumslēdzējam būtu pienākums iegādāties aprīkojumu, kura tehniskie parametri atšķiras no jau izmantota aprīkojuma parametriem, tādējādi radot nesaderību, tehniskas grūtības ekspluatācijā un apkopē vai arī nesamērīgas izmaksas.

4.   Šajā pantā tās trešās valstis, uz kurām ar Padomes lēmumu ir attiecinātas šīs direktīvas priekšrocības, saskaņā ar 1. punktu neņem vērā, nosakot 2. punktā minēto trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvaru.

5.   Līdz 2015. gada 31. decembrim un pēc tam katru gadu Komisija iesniedz Padomei ikgadēju ziņojumu par panākumiem, kas gūti daudzpusējās vai divpusējās sarunās par Savienības uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, par visiem rezultātiem, kas varētu būt gūti šādās sarunās, un par visu noslēgto nolīgumu praktisko īstenošanu.

86. pants

Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumiem

1.   Dalībvalstis informē Komisiju par vispārējām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās to uzņēmumiem, cenšoties iegūt pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības trešās valstīs, un par ko tie ziņojuši.

2.   Komisija līdz 2019. gada 18. aprīlim un turpmāk regulāri ziņo Padomei par brīvas piekļuves radīšanu attiecībā uz pakalpojumu līgumiem trešās valstīs un par panākumiem sarunās ar šīm valstīm minētajā jautājumā, jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros.

3.   Komisija, vēršoties pie attiecīgās trešās valsts, cenšas labot jebkuru situāciju, saistībā ar ko tā, pamatojoties vai nu uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem, vai uz citu informāciju, konstatē, ka attiecībā uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešā valsts:

a)

nepiešķir Savienības uzņēmumiem faktisku piekļuvi, kas līdzvērtīga tai, ko Savienība piešķir attiecīgās valsts uzņēmumiem;

b)

nepiešķir Savienības uzņēmumiem valsts režīmu vai tādas pašas konkurences iespējas, kādas pieejamas attiecīgās valsts uzņēmumiem;

c)

piešķir citu trešo valstu uzņēmumiem labvēlīgāku režīmu nekā Savienības uzņēmumiem.

4.   Dalībvalstis informē Komisiju par visām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās to uzņēmumiem un par ko tie ziņojuši, un kas ir radušās XIV pielikumā uzskaitīto starptautisko darba tiesību normu neievērošanas dēļ, minētajiem uzņēmumiem cenšoties nodrošināt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešās valstīs.

5.   Šā panta 3. un 4. punktā minētajos apstākļos Komisija jebkurā laikā var ierosināt, lai Padome pieņemtu īstenošanas aktu, ar ko laikposmā, kurš noteikts minētajā īstenošanas aktā, atliek vai ierobežo pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu:

a)

uzņēmumiem, ko reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti;

b)

uzņēmumiem, kuri saistīti ar a) apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem un kuru juridiskā adrese ir Savienībā, bet kuriem nav tiešas un faktiskas saiknes ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku;

c)

uzņēmumiem, kas iesniedz piedāvājumus, kuru priekšmets ir attiecīgās trešās valsts izcelsmes pakalpojumi.

Padome pēc iespējas drīz pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Komisija var ierosināt minētos pasākumus pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma.

6.   Šis pants neierobežo Savienības saistības attiecībā pret trešām valstīm, ko paredz starptautiski nolīgumi par valsts iepirkumu, jo īpaši PTO ietvaros.

IV   NODAĻA

Līguma izpilde

87. pants

Līgumu izpildes nosacījumi

Līgumslēdzēji var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi ar noteikumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu 82. panta 3. punkta nozīmē un norādīti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai iepirkuma procedūras dokumentos. Minētie nosacījumi var ietvert ar ekonomiku, inovāciju, vidi, sabiedrību vai nodarbinātību saistītus apsvērumus.

88. pants

Apakšuzņēmēji

1.   To, ka apakšuzņēmēji ievēro pienākumus, kas noteikti 36. panta 2. punktā, nodrošina ar atbilstošu kompetentās valsts iestādes rīcību, kura rīkojas savu pienākumu un darbības jomas ietvaros.

2.   Līgumslēdzēji iepirkuma procedūras dokumentos var lūgt vai dalībvalstis tām var prasīt lūgt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu to, par kādu līguma daļu tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmēja līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.

3.   Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ja to atļauj līguma raksturs, līgumslēdzējs maksājumus, kas veicami par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem, kas sniegti ekonomikas dalībniekam, kuram ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības (galvenais darbuzņēmējs), pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādi pasākumi var ietvert atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret nepamatotiem maksājumiem. Minēto maksājumu veikšanas kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos.

4.   Šā panta 1.–3. punkts neskar jautājumu par galvenā darbuzņēmēja atbildību.

5.   Būvdarbu līgumu gadījumā un attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektos, kas atrodas līgumslēdzēja tiešā uzraudzībā, pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un ne vēlāk kā sākot līguma izpildi, līgumslēdzējs prasa, lai galvenais darbuzņēmējs tai paziņotu savu šādos būvdarbos vai pakalpojumos iesaistīto apakšuzņēmēju vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, kontaktinformāciju un likumīgos pārstāvjus, ciktāl šāda informācija tobrīd ir zināma. Līgumslēdzējs prasa, lai līguma izpildes gaitā galvenais darbuzņēmējs tai paziņotu par jebkādām izmaiņām minētajā informācijā, kā arī sniegtu prasīto informāciju par jebkuru jaunu apakšuzņēmēju, kuru tas vēlāk iesaista šādos būvdarbos vai pakalpojumos.

Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis var tieši galvenajam darbuzņēmējam uzlikt pienākumu sniegt prasīto informāciju.

Vajadzības gadījumā šā panta 6. punkta b) apakšpunkta vajadzībām prasītajai informācijai pievieno apakšuzņēmēju pašdeklarācijas, kā noteikts 80. panta 3. punktā. Pasākumos, ko īsteno saskaņā ar šā panta 8. punktu, var noteikt, ka apakšuzņēmējiem, par kuriem informācija tiek sniegta pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, pašdeklarācijas vietā ir jāiesniedz sertifikāti un citi apliecinoši dokumenti.

Pirmajā daļā minētais neattiecas uz piegādātājiem.

Pirmajā daļā noteiktos pienākumus līgumslēdzēji var attiecināt vai dalībvalstis var prasīt, lai tos attiecina, piemēram:

a)

uz piegādes līgumiem, uz pakalpojumu līgumiem – izņemot tos, kuri attiecas uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektos, kuri atrodas līgumslēdzēju tiešā uzraudzībā, – vai uz piegādātājiem, kas ir iesaistīti būvdarbu vai pakalpojumu līgumos;

b)

uz galvenā darbuzņēmēja apakšuzņēmēju apakšuzņēmējiem vai turpmākajiem apakšuzņēmēju ķēdes dalībniekiem.

6.   Lai nepieļautu 36. panta 2. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, var veikt atbilstošus pasākumus, piemēram:

a)

ja valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un galvenā darbuzņēmēja kopīgas atbildības mehānisms, konkrētā dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgie noteikumi tiek piemēroti saskaņā ar 36. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar šīs direktīvas 80. panta 3. punktu var pārbaudīt, vai dalībvalstis var prasīt, lai tās pārbaudītu, vai pastāv iemesli apakšuzņēmējus izslēgt saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 57. pantu. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv obligāti iemesli tā izslēgšanai. Līgumslēdzēja iestāde ekonomikas dalībniekam var prasīt vai dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei var prasīt, lai tā prasītu ekonomikas dalībniekam aizstāt apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv neobligāti iemesli tā izslēgšanai.

7.   Dalībvalstis var paredzēt stingrākus atbildības noteikumus valsts tiesību aktos vai arī valsts tiesību aktos iekļaut papildu noteikumus attiecībā uz tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem, piemēram, paredzot tiešus maksājumus apakšuzņēmējiem bez nepieciešamības pieprasīt šādu tiešu maksājumu.

8.   Dalībvalstis, kuras izvēlējušās noteikt pasākumus atbilstīgi šā panta 3., 5. vai 6. punktam, saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem un ievērojot Savienības tiesību aktus nosaka šo pasākumu īstenošanas nosacījumus. Šādi rīkojoties, dalībvalstis var ierobežot to piemērošanu, piemēram, attiecībā uz noteikta tipa līgumiem, noteiktām līgumslēdzēju vai ekonomikas dalībnieku kategorijām vai sākot ar noteiktām summām.

89. pants

Līgumu izmaiņas to darbības laikā

1.   Līgumus un pamatnolīgumus bez jaunas iepirkuma procedūras saskaņā ar šo direktīvu var grozīt šādos gadījumos:

a)

ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības naudā – ir paredzētas sākotnējos iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās, kurās var iekļaut cenas pārskatīšanas klauzulas, vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo izmaiņu vai iespēju apmēru un raksturu, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz izmaiņas vai iespējas, kas mainītu līguma vai pamatnolīguma vispārējo raksturu;

b)

par sākotnējā darbuzņēmēja veiktiem papildu būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm neatkarīgi no to vērtības, kas ir kļuvuši vajadzīgi un nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, ja darbuzņēmēja maiņu:

i)

nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā prasības par aizvietojamību vai sadarbspēju ar esošo aprīkojumu, programmatūru, pakalpojumiem vai iekārtām, kas iepirktas saskaņā ar sākotnējo iepirkumu; un

ii)

tā līgumslēdzējam radītu ievērojamas neērtības vai būtisku izmaksu pieaugumu;

c)

ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

i)

izmaiņas ir vajadzīgas tādu apstākļu dēļ, ko rūpīgs līgumslēdzējs nevarēja paredzēt;

ii)

izmaiņas nemaina līguma vispārējo raksturu;

d)

ja darbuzņēmēju, kam līgumslēdzējs sākotnēji piešķīra tiesības slēgt līgumu, aizstāj ar jaunu darbuzņēmēju kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:

i)

nepārprotama pārskatīšanas klauzula vai iespēja saskaņā ar a) apakšpunktu;

ii)

pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas, tostarp pēc pārņemšanas, apvienošanas, iegādes vai maksātnespējas, sākotnējā darbuzņēmēja vietā pilnībā vai daļēji stājas cits ekonomikas dalībnieks, kas atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar noteikumu, ka tas nerada citas būtiskas līguma izmaiņas un nav iecerēts nolūkā apiet šīs direktīvas piemērošanu; vai

iii)

ja līgumslēdzējs pats uzņemas galvenā darbuzņēmēja saistības pret tā apakšuzņēmējiem, ja šāda iespēja ir paredzēta valsts tiesību aktos, kā noteikts 88. pantā;

e)

ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības – nav būtiskas 4. punkta nozīmē.

Līgumslēdzēji, kuri šā punkta b) un c) apakšpunktānoteiktajos gadījumos ir veikuši izmaiņas līgumā, publicē attiecīgu paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šādi paziņojumi ietver XVI pielikumā norādīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 71. pantu.

2.   Papildus minētajam un nepārbaudot, vai ir izpildīti 4. punkta a)–d) apakšpunktā minētie nosacījumi, līgumus bez nepieciešamības veikt jaunu iepirkuma procedūru saskaņā ar šo direktīvu var grozīt arī tad, ja izmaiņu vērtība ir mazāka par abām šīm vērtībām, proti:

i)

tā ir mazāka par šīs direktīvas 15. pantā minētajām robežvērtībām; un

ii)

pakalpojumu un piegādes līgumu gadījumā – tā ir mazāka par 10 % no sākotnējā līguma vērtības, un būvdarbu līgumu gadījumā – mazāka par 15 % no sākotnējā līguma vērtības.

Tomēr izmaiņas nevar mainīt līguma vai pamatnolīguma vispārējo raksturu. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, to vērtību nosaka pēc secīgo izmaiņu neto kopējās vērtības.

3.   Lai aprēķinātu cenu, kas minēta 2. punktā, atjauninātā cena ir atsauces vērtība, ja līgumā ir iekļauta indeksācijas klauzula.

4.   Līguma vai pamatnolīguma izmaiņas tā darbības laikā uzskata par būtiskām 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, ja to dēļ līguma vai pamatnolīguma raksturs kļūst materiāli atšķirīgs no sākotnēji noslēgtā līguma vai pamatnolīguma. Jebkurā gadījumā, neskarot 1. un 2. punktu, izmaiņas uzskata par būtiskām, ja tās atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

a)

ar izmaiņām ievieš nosacījumus, kas – ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā iepirkuma procedūrā – būtu ļāvuši piedalīties citiem kandidātiem, nevis sākotnēji atlasītajiem vai arī būtu ļāvuši pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto, vai arī būtu iepirkuma procedūrai piesaistījuši papildu dalībniekus;

b)

izmaiņu dēļ līguma vai pamatnolīguma saimnieciskais līdzsvars mainās par labu darbuzņēmējam tādā veidā, kāds nebija paredzēts sākotnējā līgumā vai pamatnolīgumā;

c)

izmaiņas būtiski paplašina līguma vai pamatnolīguma darbības jomu;

d)

ja darbuzņēmēju, kam līgumslēdzējs sākotnēji piešķīra tiesības slēgt līgumu, aizstāj ar jaunu darbuzņēmēju kādos citos, nevis 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajos gadījumos.

5.   Jauna iepirkuma procedūra saskaņā ar šo direktīvu ir vajadzīga, lai būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līguma vai pamatnolīguma noteikumos tā darbības laikā veiktu kādas citas, nevis šā panta 1. un 2. punktā paredzētās izmaiņas.

90. pants

Līgumu izbeigšana

Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējiem vismaz turpmāk minētajos apstākļos un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz piemērojamie valsts tiesību akti, ir iespēja izbeigt būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumu tā darbības laikā:

a)

līgumā ir veiktas būtiskas izmaiņas, kuru veikšanai atbilstīgi 89. pantam būtu nepieciešama jauna iepirkumu procedūra;

b)

līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī darbuzņēmējs ir atradies vienā no Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 1. punktā minētajām situācijām, un tādēļ tam vajadzēja būt izslēgtam no iepirkuma procedūras atbilstīgi šīs direktīvas 80. panta 1. punkta otrajai daļai;

c)

līguma slēgšanas tiesībām darbuzņēmējam nevajadzēja būt piešķirtām Līgumā un šajā direktīvā paredzēto pienākumu nopietna pārkāpuma dēļ, ko LESD 258. pantā noteiktajā procedūrā pasludinājusi Eiropas Savienības Tiesa.

III   SADAĻA

ĪPAŠI IEPIRKUMA REŽĪMI

I   NODAĻA

Sociālie un citi īpaši pakalpojumi

91. pants

Sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

Tiesības slēgt līgumus par sociāliem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII pielikumā, piešķir saskaņā ar šo nodaļu, ja līgumu vērtība ir vienāda ar 15. panta c) punktā norādīto robežvērtību vai to pārsniedz.

92. pants

Paziņojumu publicēšana

1.   Līgumslēdzēji, kuri plāno piešķirt tiesības slēgt līgumu par 91. pantā minētajiem pakalpojumiem, savu nodomu dara zināmu ar jebkuru no šādiem līdzekļiem:

a)

ar paziņojumu par līgumu;

b)

ar periodisku informatīvu paziņojumu, ko publicē pastāvīgi. Periodiskajā informatīvajā paziņojumā ir precīzi norādīti to pakalpojumu veidi, kas būs piešķiramā līguma priekšmets. Tajā norāda, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķirs bez jaunas publikācijas, un aicina ieinteresētos ekonomikas dalībniekus rakstiski paust savu ieinteresētību;

c)

izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību, ko publicē pastāvīgi.

Tomēr šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja būtu bijis iespējams izmantot sarunu procedūru bez iepirkuma iepriekšējas izsludināšanas atbilstīgi 50. pantam par pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

2.   Līgumslēdzēji, kuri piešķīruši tiesības slēgt līgumu par 91. pantā minētajiem pakalpojumiem, rezultātus dara zināmus, publicējot paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tomēr tie var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā tie sagrupētos paziņojumus nosūta 30 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

3.   Paziņojumi, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā, ietver XVIII pielikumā, attiecīgi A, B, C vai D daļā, minēto informāciju atbilstīgi standarta veidlapām. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka standarta veidlapu paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

4.   Šajā pantā minētos paziņojumus publicē saskaņā ar 71. pantu.

93. pants

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

1.   Dalībvalstis ievieš valsts noteikumus par to, kā piešķiramas tiesības slēgt līgumus, uz kuriem attiecas šī nodaļa, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēji ievēro tādus principus kā pārredzamība un vienlīdzīga attieksme pret ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis var brīvi noteikt piemērojamos procedūras noteikumus, ja vien šādi noteikumi ļauj līgumslēdzējiem ņemt vērā konkrēto pakalpojumu īpatnības.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēji var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, piekļūstamību, pieejamību – arī cenu ziņā – un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju – tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu un neaizsargātu grupu – īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un to statusa stiprināšanu, ka arī inovāciju. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlas, pamatojoties uz to piedāvājumu, kam ir vislabākā cenas un kvalitātes attiecība, sociālā nodrošinājuma pakalpojumu gadījumā ņemot vērā kvalitātes un ilgtspējas kritērijus.

94. pants

Privileģēto tiesību līgumi konkrētu pakalpojumu jomās

1.   Dalībvalstis var paredzēt, ka līgumslēdzēji, kas ir līgumslēdzējas iestādes, var paturēt tiesības ļaut organizācijām piedalīties publisku līgumu slēgšanas tiesību procedūrās tikai par tiem 91. pantā minētajiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 75121000-0, 75122000-7, 75123000-4, 79622000-0, 79624000-4, 79625000-1, 80110000-8, 80300000-7, 80420000-4, 80430000-7, 80511000-9, 80520000-5, 80590000-6, no 85000000-9 līdz 85323000-9, 92500000-6, 92600000-7, 98133000-4, 98133110-8.

2.   Šā panta 1. punktā minētā organizācija atbilst šādiem noteikumiem:

a)

tās mērķis ir īstenot kādu publiskā pakalpojuma uzdevumu, kas ir saistīts ar 1. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu;

b)

peļņa tiek atkal ieguldīta, lai sasniegtu organizācijas mērķi. Ja peļņa tiek sadalīta vai pārdalīta, vajadzētu balstīties uz līdzdalības apsvērumiem;

c)

līgumu izpildošās organizācijas vadības vai īpašumtiesību struktūras balstās uz darbinieku īpašumtiesību vai līdzdalības principiem vai prasa darbinieku, lietotāju vai ieinteresēto personu aktīvu līdzdalību; un

d)

pēdējo trīs gadu laikā konkrētā līgumslēdzēja iestāde šai organizācijai nav piešķīrusi tiesības slēgt līgumu par konkrētajiem pakalpojumiem saskaņā ar šo pantu.

3.   Maksimālais līguma darbības laiks nav ilgāks par trim gadiem.

4.   Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo pantu.

5.   Neatkarīgi no 108. panta Komisija izvērtē šā panta ietekmi un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei 2019. gada 18. aprīlī.

II   NODAĻA

Metu konkursu noteikumi

95. pants

Darbības joma

1.   Šo nodaļu piemēro metu konkursiem, ko rīko saistībā ar pakalpojumu līguma iepirkuma procedūru, ar noteikumu, ka līguma paredzamā vērtība bez PVN, ieskaitot visas iespējamās godalgas vai maksājumus dalībniekiem, ir vienāda ar 15. panta a) punktā noteikto summu vai to pārsniedz.

2.   Šo nodaļu piemēro visiem metu konkursiem, ja dalībniekiem paredzēto konkursa godalgu un maksājumu kopējā summa, ietverot tā pakalpojumu līguma kopējo vērtību bez PVN, ko pēc tam varētu noslēgt saskaņā ar 50. panta j) punktu, ja līgumslēdzējs paziņojumā par konkursu nav izslēdzis šāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir vienāda ar 15. panta a) punktā noteikto summu vai to pārsniedz.

96. pants

Paziņojumi

1.   Līgumslēdzēji, kuri iecerējuši organizēt metu konkursu, šo nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par konkursu.

Ja tie iecerējuši pēc tam piešķirt tiesības slēgt pakalpojumu līgumu saskaņā ar 50. panta j) apakšpunktu, to norāda paziņojumā par metu konkursu.

Līgumslēdzēji, kuri ir rīkojuši metu konkursu, rezultātus dara zināmus, publicējot paziņojumu.

2.   Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver XIX pielikumā iekļauto informāciju, un paziņojumā par metu konkursa rezultātiem ietver XX pielikumā izklāstīto informāciju pēc standarta veidlapu parauga. Komisija nosaka minēto standarta veidlapu paraugus ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 105. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

Paziņojumu par metu konkursa rezultātiem nosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam 30 dienu laikā pēc metu konkursa noslēgšanas.

Ja informācijas atklāšana par konkursa rezultātiem kavētu tiesību aktu izpildi vai būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kaitētu konkrēta – valsts vai privāta – ekonomikas dalībnieka likumīgām komerciālajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp ekonomikas dalībniekiem, šādu informāciju var nepublicēt.

3.   Uz paziņojumiem saistībā ar metu konkursiem attiecas arī 71. panta 2.–6. punkts.

97. pants

Noteikumi par metu konkursu organizēšanu, dalībnieku atlasi un žūriju

1.   Organizējot metu konkursus, līgumslēdzēji piemēro procedūras, kas ir pielāgotas I sadaļai un šai nodaļai.

2.   Dalībnieku piedalīšanos metu konkursos neierobežo:

a)

to saistot ar kādas dalībvalsts teritoriju vai teritorijas daļu;

b)

pamatojoties uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā konkursu organizē, dalībniekiem ir jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

3.   Ja dalībnieku skaits metu konkursā ir ierobežots, līgumslēdzēji paredz skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaits katrā ziņā ir pietiekams, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

4.   Žūrijā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem nepieciešama īpaša profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļai žūrijas locekļu ir minētā vai līdzvērtīga kvalifikācija.

98. pants

Žūrijas lēmumi

1.   Žūrija savos lēmumos vai atzinumos ir neatkarīga.

2.   Kandidātu iesniegtos plānus un projektus žūrija izskata anonīmi un pamatojoties vienīgi uz kritērijiem, kas norādīti paziņojumā par konkursu.

3.   Projektiem piešķirtās vietas, ko nosaka, izvērtējot katru projektu, žūrija ieraksta protokolā, ko paraksta tās locekļi, pievienojot žūrijas piezīmes un jautājumus, par kuriem varētu būt vajadzīgi precizējumi.

4.   Kamēr žūrija nav sniegusi atzinumu vai pieņēmusi lēmumu, ievēro anonimitāti.

5.   Vajadzības gadījumā kandidātus var aicināt atbildēt uz jautājumiem, ko žūrija ir ierakstījusi protokolā, lai precizētu kādus projekta aspektus.

6.   Žūrijas locekļu un kandidātu sarunas protokolē pilnā apjomā.

IV   SADAĻA

PĀRVALDĪBA

99. pants

Izpilde

1.   Lai efektīvi nodrošinātu pareizu un efektīvu īstenošanu, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz šajā pantā izklāstītos uzdevumus veic viena vai vairākas iestādes, subjekti vai struktūras. Tās Komisijai norāda visas iestādes vai struktūras, kuru kompetencē ir minētie uzdevumi.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pārraudzīta publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana.

Ja pārraudzības iestādes vai struktūras pēc pašu iniciatīvas vai informācijas saņemšanas konstatē konkrētus pārkāpumus vai sistēmiskas problēmas, tās ir pilnvarotas par šīm problēmām norādīt valstu revīzijas iestādēm, tiesām vai citām atbilstīgām iestādēm vai struktūrām, piemēram, tiesībsargam, valstu parlamentiem vai to komitejām.

3.   Rezultātus, kas gūti saskaņā ar 2. punktu veiktajās pārraudzības darbībās, dara pieejamus sabiedrībai, izmantojot atbilstīgus informēšanas līdzekļus. Minētos rezultātus dara pieejamus arī Komisijai. Piemēram, tos var iekļaut šā punkta otrajā daļā minētajos pārraudzības ziņojumos.

Līdz 2017. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai iesniedz pārraudzības ziņojumu, kurā attiecīgos gadījumos iekļauta informācija par visbiežākajiem nepareizas piemērošanas vai tiesiskās nenoteiktības avotiem, tostarp par iespējamām strukturālām vai regulārām problēmām noteikumu piemērošanā, par MVU dalības līmeni publiskajā iepirkumā un par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu nopietnu pārkāpumu gadījumu iepirkumu jomā novēršanu, konstatēšanu un pienācīgu ziņošanu par tiem.

Ne biežāk kā reizi trijos gados Komisija var dalībvalstīm pieprasīt sniegt informāciju par valsts stratēģiskās iepirkumu politikas praktisko īstenošanu.

Šā punkta vajadzībām MVU definē tā, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (44).

Balstoties uz saskaņā ar šo daļu saņemtajiem datiem, Komisija regulāri sniedz ziņojumu par valsts iepirkumu politikas īstenošanu un labāko praksi iekšējā tirgū.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

bez maksas ir pieejama informācija un norādījumi par to, kā interpretēt un piemērot Savienības tiesību aktus publiskā iepirkuma jomā, lai līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši MVU, palīdzētu pareizi piemērot Savienības tiesību aktus publiskā iepirkuma jomā; un

b)

līgumslēdzējām iestādēm ir pieejams atbalsts saistībā ar iepirkuma procedūru plānošanu un īstenošanu.

5.   Neskarot vispārējās procedūras un darba metodes, ko Komisija noteikusi saviem paziņojumiem un saziņai ar dalībvalstīm, dalībvalstis nosaka uzziņu punktu sadarbībai ar Komisiju attiecībā uz publiskā iepirkuma tiesību aktu piemērošanu.

6.   Līgumslēdzējas iestādes vismaz uz līguma darbības laiku glabā visu noslēgto līgumu eksemplārus, ja to vērtība ir vienāda ar vai lielāka par:

a)

EUR 1 000 000 piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu gadījumā;

b)

EUR 10 000 000 būvdarbu līgumu gadījumā.

Līgumslēdzējas iestādes nodrošina piekļuvi minētajiem līgumiem; tomēr piekļuvi konkrētiem dokumentiem vai informācijas vienībām var liegt tādā apmērā un ar tādiem nosacījumiem, kādi paredzēti piemērojamos Savienības vai valsts noteikumos par piekļuvi dokumentiem un datu aizsardzību.

100. pants

Individuāli ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

1.   Līgumslēdzēji glabā atbilstīgu informāciju par katru līgumu vai pamatnolīgumu, uz ko attiecas šī direktīva, un ikreiz, kad tiek izveidota dinamiskā iepirkumu sistēma. Šī informācija ir pietiekama, lai līgumslēdzēji ar to vēlāk varētu pamatot lēmumus, kas pieņemti saistībā ar:

a)

ekonomikas dalībnieku kvalificēšanu un atlasi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu;

b)

sarunu procedūras bez iepirkuma izsludināšanas izmantošanu atbilstīgi 50. pantam;

c)

II sadaļas II–IV nodaļas nepiemērošanu atbilstīgi I sadaļas II un III nodaļā paredzētajiem izņēmumiem;

d)

vajadzības gadījumā norādot iemeslus, kuru dēļ elektroniskai iesniegšanai ir izmantoti nevis elektroniski, bet citi saziņas līdzekļi.

Ciktāl paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas sastādīts saskaņā ar 70. pantu vai 92. panta 2. punktu, ir iekļauta šajā punktā prasītā informācija, līgumslēdzēji var atsaukties uz minēto paziņojumu.

2.   Līgumslēdzēji dokumentē visu iepirkuma procedūru norisi neatkarīgi no tā, vai tās īsteno elektroniski vai ne. Šajā nolūkā tie nodrošina, ka tie glabā pietiekamu dokumentāciju, ar ko var pamatot lēmumus, kas pieņemti visos iepirkuma procedūras posmos, piemēram, dokumentāciju par saziņu ar ekonomikas dalībniekiem un iekšējām apspriedēm, iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanu, dialogu vai sarunām, ja tādas notikušas, atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šo dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus, sākot no dienas, kad tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

3.   Informāciju vai dokumentāciju vai to svarīgākās daļas pēc pieprasījuma dara zināmu Komisijai vai valsts pārraudzības iestādēm, subjektiem vai struktūrām, kas minētas 99. pantā.

101. pants

Valstu ziņojumi un statistikas informācija

1.   Komisija pārskata, cik kvalitatīvi un pilnīgi ir dati, ko var iegūt no 67.–71., 92. un 96. pantā minētajiem paziņojumiem, kurus publicē saskaņā ar IX pielikumu.

Ja šā punkta pirmajā daļā minēto datu kvalitāte un pilnīgums neatbilst 67. panta 1. punktā, 68. panta 1. punktā, 69. pantā un 70. panta 1. punktā, 92. panta 3. punktā un 96. panta 2. punktā paredzētajiem pienākumiem, Komisija no attiecīgās dalībvalsts pieprasa papildu informāciju. Attiecīgā dalībvalsts saprātīgā termiņā iesniedz Komisijas pieprasīto trūkstošo statistikas informāciju.

2.   Līdz 2017. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai nosūta statistikas ziņojumu par iepirkumiem, uz kuriem būtu attiekusies šī direktīva, ja to vērtība būtu pārsniegusi attiecīgo robežvērtību, kas noteikta 15. pantā, norādot aplēsi par šādu iepirkumu kopējo vērtību attiecīgajā laikposmā. Minētajai aplēsei var jo īpaši izmantot datus, kas pieejami saskaņā ar valstu prasībām par publicēšanu vai ko iegūst izlases veida aplēsēs.

Minēto ziņojumu var iekļaut 99. panta 3. punktā minētajā ziņojumā.

102. pants

Administratīva sadarbība

1.   Dalībvalstis cita citai sniedz savstarpēju palīdzību un ievieš pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai ar mērķi nodrošināt informācijas apmaiņu par 62., 81. un 84. pantā minētajiem jautājumiem. Tās nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ar ko tās apmainās.

2.   Visu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informācijas apmaiņu veic saskaņā ar personas datu aizsardzības noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (45) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (46).

3.   Lai pārbaudītu, vai Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012, ir piemēroti izmantot, lai apmainītos ar informāciju, uz ko attiecas šī direktīva, līdz 2015. gada 18. aprīlim tiek uzsākts izmēģinājuma projekts.

V   SADAĻA

DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

103. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Šīs direktīvas 4., 17., 40., 41., 76. un 83. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 17. aprīļa.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 17., 40., 41., 76. un 83. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 4., 17., 40., 41., 76. un 83. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

104. pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 103. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

105. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Publiskā iepirkuma padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK (47). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

106. pants

Transponēšana un pārejas noteikumi

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 18. aprīlim. Dalībvalstis Komisijai tūlīt dara zināmus minēto aktu tekstus.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 40. panta 1. punkta piemērošanu līdz 2018. gada 18. oktobrim, izņemot gadījumus, kad elektronisko līdzekļu izmantošana ir obligāta saskaņā ar 52., 53., 54. pantu, 55. panta 3. punktu, 71. panta 2. punktu vai 73. pantu.

Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstis var atlikt 40. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz centralizēto iepirkumu struktūrām saskaņā ar 55. panta 3. punktu līdz 2017. gada 18. aprīlim.

Ja dalībvalsts izvēlas atlikt 40. panta 1. punkta piemērošanu, šī dalībvalsts paredz, ka līgumslēdzēji visai saziņai un informācijas apmaiņai var izvēlēties kādu no šiem saziņas līdzekļiem:

a)

elektroniskie līdzekļi saskaņā ar 40. pantu;

b)

pasts vai cits atbilstīgs piegādātājs;

c)

fakss;

d)

iepriekš minēto līdzekļu kombinācija.

3.   Kad dalībvalstis pieņem 1. un 2. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

107. pants

Atcelšana

Ar šo Direktīvu 2004/17/EK atceļ, sākot no 2016. gada 18. aprīļa.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XXI pielikumā.

108. pants

Pārskatīšana

Komisija pārskata ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu – jo īpaši attiecībā uz tādiem faktoriem kā līgumu slēgšanas tiesību pārrobežu piešķiršana un darījumu izmaksas –, kas izriet no 15. pantā noteikto robežvērtību piemērošanas, un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim.

Ja iespējams un nepieciešams, Komisija nākamajā sarunu kārtā apsver iespēju ierosināt palielināt robežvērtību lielumus, kas piemērojami saskaņā ar NVI. Ja tiek mainīti robežvērtību lielumi, kas piemērojami saskaņā ar NVI, pēc ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteikto robežvērtību grozījumiem.

109. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

110. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2014. gada 26. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 191, 29.6.2012., 84. lpp.

(2)  OV C 391, 18.12.2012., 49. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. februāra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).

(6)  Apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 65. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (1994. gada 30. maijs) par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulā (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(15)  Padomes Lēmums 94/800/EK (1994. gada 22. decembris) par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).

(22)  Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 106/2008 (2008. gada 15. janvāris) par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (OV L 39, 13.2.2008., 1. lpp.).

(26)  Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.).

(32)  Padomes Direktīva 77/249/EEK (1977. gada 22. marts) par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(35)  Komisijas Lēmums 2002/205/EK (2002. gada 4. marts) ievērojot Austrijas lūgumu par Direktīvas 93/38/EEK 3. pantā paredzētā īpašā režīma piemērošanu (OV L 68, 12.3.2002., 31. lpp.).

(36)  Komisijas Lēmums 2004/73/EK (2004. gada 15. janvāris) par Vācijas lūgumu piemērot Direktīvas 93/38/EEK 3. pantā noteikto īpašo procedūru (OV L 16, 23.1.2004., 57. lpp.).

(37)  Komisijas Lēmums 93/327/EEK (1993. gada 13. maijs), ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzējām iestādēm subjektiem, kas izmanto ģeogrāfiskos apgabalus naftas, gāzes, ogļu vai citu cieto kurināmo meklēšanai vai ieguvei, jāinformē Komisija par to piešķirtajiem līgumiem (OV L 129, 27.5.1993., 25. lpp.).

(38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.).

(39)  Komisijas Lēmums 2009/767/EK (2009. gada 16. oktobris) par pasākumiem, lai veicinātu procedūru veikšanu elektroniski, izmantojot vienotos kontaktpunktus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 274, 20.10.2009., 36. lpp.).

(40)  Komisijas Lēmums 2011/130/ES (2011. gada 25. februāris), ar kuru nosaka minimālās prasības kompetento iestāžu elektroniski parakstītu dokumentu pārrobežu apstrādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 53, 26.2.2011., 66. lpp.).

(41)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

(42)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(43)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(44)  Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(45)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(46)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(47)  Padomes Lēmums 71/306/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par Padomdevējas komitejas būvdarbu valsts līgumu jautājumos izveidošanu (OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.).


I PIELIKUMS

2. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO DARBĪBU SARAKSTS

Ja interpretācija CPV un NACE nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro CPV nomenklatūru.

NACE  (1)

CPV kods

F IEDAĻA

BŪVNIECĪBA

Daļa

Grupa

Klase

Darbības veids

Piezīmes

45.

 

 

Būvniecība

Šajā daļā ietilpst:

jaunu ēku būvniecība un būvdarbi, restaurācija un remontdarbi.

45000000

 

45.1.

 

Būvlaukuma sagatavošana

 

45100000

 

 

45.11.

Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana

Šajā klasē ietilpst:

būvju un citu konstrukciju demontāža,

būvlaukuma attīrīšana,

grunts noņemšana: norakšanas, būvlaukuma līmeņošanas un iezīmēšanas darbi, tranšeju rakšana, akmeņu novākšana, spridzināšana utt.,

derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošana:

liekās slodzes noņemšana un citi sagatavošanas darbi minerālu nogulu un karjeru vietās.

Šajā klasē arī ietilpst:

būvlaukuma drenāža,

lauksaimniecības vai meža zemes drenāža.

45110000

 

 

45.12.

Izmēģinājuma urbšana un urbumu izveidošana

Šajā klasē ietilpst:

izmēģinājuma urbšana, izmēģinājuma urbumu veidošana un grunts paraugu ņemšana celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiem.

Šajā klasē neietilpst:

naftas vai gāzes ieguves urbumu veidošana, sk. 11.20.,

ūdens ieguves urbumu veidošana, sk. 45.25.,

šahtu izciršana, sk. 45.25.,

naftas un gāzes lauku izpēte, ģeofiziskā, ģeoloģiskā un seismiskā apsekošana, sk. 74.20.

45120000

 

45.2.

 

Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi; inženiertehniskie darbi

 

45200000

 

 

45.21.

Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi

Šajā klasē ietilpst:

visu tipu ēku būvniecība, inženiertehnisko būvju būvniecība,

tilti, ieskaitot autoceļu estakādes, viadukti, tuneļi un apakšzemes pārejas,

maģistrālie cauruļvadi, komunikāciju un elektropadeves līnijas,

pilsētas cauruļvadi, pilsētas komunikāciju un elektropadeves līnijas,

citi saistītie darbi pilsētās,

saliekamo konstrukciju montāža un uzstādīšana būvlaukumā.

Šajā klasē neietilpst:

ar naftas un gāzes ieguvi saistīti pakalpojumi, sk. 11.20.,

tādu pilnīgi saliekamu būvju montāža, ko veido pašražotas konstrukcijas, kuras nav ražotas no betona, sk. 20., 26. un 28. daļu,

stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus, sk. 45.23.,

ēku ierīkošanas darbi, sk. 45.3.,

ēku apdares darbi, sk. 45.4.,

arhitektūras un inženierzinību darbības, sk. 74.20.,

būvniecības projektu vadīšana, sk. 74.20.

45210000

Izņemot:

– 45213316

45220000

45231000

45232000

 

 

45.22.

Jumta seguma un konstrukciju montāža

Šajā klasē ietilpst:

jumtu montāža,

jumta seguma uzlikšana,

hidroizolācija.

45261000

 

 

45.23.

Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu būvniecība

Šajā klasē ietilpst:

lielceļu, ielu, autoceļu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecība,

dzelzceļu būvniecība,

lidlauka skrejceļu būvniecība,

stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus,

ceļu un autostāvvietu marķēšana.

Šajā klasē neietilpst:

iepriekšēja grunts pārvietošana, sk. 45.11.

45212212 un DA03

45230000

Izņemot:

– 45231000

– 45232000

– 45234115

 

 

45.24.

Hidrotehnisko būvju būvniecība

Šajā klasē ietilpst:

šāda būvniecība:

ūdensceļi, ostu un upju nostiprinājumi, piestātnes, slūžas u. c.,

dambji un aizsprosti,

bagarēšana,

zemūdens darbi.

45240000

 

 

45.25.

Citi būvdarbi, kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas

Šajā klasē ietilpst:

viena veida būvdarbi, kuri ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas vai iekārtas,

pamatu likšanas darbi, tostarp pāļu dzīšana,

ūdens ieguves aku urbšana un būvdarbi, šahtu rakšana,

rūpnieciski ražotu tērauda elementu montāža,

tērauda locīšana,

mūrēšanas un akmeņu likšanas darbi,

sastatņu un darba platformu montāža un demontāža, ieskaitot sastatņu un darba platformu nomu,

skursteņu un rūpniecisko kurtuvju būvniecība.

Šajā klasē neietilpst:

sastatņu noma bez montāžas un demontāžas, sk. 71.32.

45250000

45262000

 

45.3.

 

Ēku ierīkošanas darbi

 

45300000

 

 

45.31.

Elektrības vadu instalēšana un montāža

Šajā klasē ietilpst:

šādu ietaišu ierīkošana ēkās vai citās būvēs:

elektrības vadu sistēmas un iekārtas,

telekomunikāciju sistēmas,

elektriskās apkures sistēmas,

pastāvīgas antenas,

ugunsdzēsības signalizācija,

apsardzes signalizācijas sistēmas,

lifti un eskalatori,

zibensnovedēji u. c.

45213316

45310000

Izņemot:

– 45316000

 

 

45.32.

Izolācijas darbi

Šajā klasē ietilpst:

siltumizolācijas, skaņas vai vibrācijas izolācijas ierīkošana ēkās vai citās būvēs.

Šajā klasē neietilpst:

hidroizolācija, sk. 45.22.

45320000

 

 

45.33.

Sanitārtehniskie darbi

Šajā klasē ietilpst:

šādu ietaišu ierīkošana ēkās vai citās būvēs:

sanitārtehnika un sanitārās iekārtas,

gāzes iekārtas,

apkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un cauruļvadi,

ūdens izsmidzināšanas sistēmas.

Šajā klasē neietilpst:

elektriskās apkures sistēmu uzstādīšana, sk. 45.31.

45330000

 

 

45.34.

Pārējās būves un ierīces

Šajā klasē ietilpst:

gaismas un signalizācijas sistēmu ierīkošana uz autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās un ostās,

citur neminēta aprīkojuma un palīgierīču ierīkošana ēkās vai citās būvēs.

45234115

45316000

45340000

 

45.4.

 

Būvobjekta apdare

 

45400000

 

 

45.41.

Apmetēju darbi

Šajā klasē ietilpst:

ēku vai citu būvju iekšējo vai ārējo virsmu apmešana, ieskaitot apmetumu ar plākšņu vai lokšņu materiāliem.

45410000

 

 

45.42.

Namdaru darbi

Šajā klasē ietilpst:

no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu durvju, logu, durvju un logu rāmju, iebūvējamo virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu un citu iekārtu iebūvēšana,

iekštelpu apdare (griesti, sienu koka apdare, bīdāmās šķērssienas u. c.).

Šajā klasē neietilpst:

parketa un cita veida koka grīdu ierīkošana, sk. 45.43.

45420000

 

 

45.43.

Grīdu un sienu klājumu ierīkošana

Šajā klasē ietilpst:

šādu materiālu ieklāšana, noklāšana, iekāršana vai montāža ēkās vai citās būvēs:

sienu vai grīdas keramikas, betona vai akmens flīzes,

parkets un cita veida koka grīda, paklāji un grīdas segumi no linoleja,

tostarp grīdas segumi no gumijas vai plastikāta,

sienu un grīdas segumi no terrazzo betona, marmora, granīta vai slānekļa,

tapetes.

45430000

 

 

45.44.

Krāsošana un stiklošana

Šajā klasē ietilpst:

iekštelpu un ārējo virsmu krāsošana,

tehniskā aprīkojuma krāsošana,

montāža (stikls, spoguļi u. c.).

Šajā klasē neietilpst:

logu likšana, sk. 45.42.

45440000

 

 

45.45.

Citi būvobjekta apdares darbi

Šajā klasē ietilpst:

privātu peldbaseinu montāža,

ēku virsmas tīrīšana ar ūdens tvaiku, smilšu strūklu un tamlīdzīgā veidā,

citur neminēti apdares un nobeiguma darbi.

Šajā klasē neietilpst:

ēku un citu būvju iekštelpu tīrīšana, sk. 74.70.

45212212 un DA04

45450000

 

45.5.

 

Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma

 

45500000

 

 

45.50.

Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma

Šajā klasē neietilpst:

būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (bez vadītāja) noma, sk. 71.32.

45500000


(1)  Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS

Tiesības, kas ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, kurā ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, un ja minētās tiesības ir piešķirtas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tās nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas 4. panta nozīmē. Turpmāk ir uzskaitītas procedūras, kurās nodrošināta atbilstīga iepriekšēja pārredzamība un saskaņā ar kurām piešķir atļaujas, pamatojoties uz citiem Savienības tiesību aktiem, kas nav “īpašas vai ekskluzīvas tiesības” šīs direktīvas 4. panta nozīmē:

a)

atļaujas piešķiršana dabasgāzes iekārtu ekspluatēšanai saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 4. pantā noteiktajām procedūrām;

b)

atļauja vai uzaicinājums iesniegt piedāvājumu jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu celtniecībai saskaņā ar Direktīvu 2009/72/EK;

c)

atļauju piešķiršana saistībā ar pasta pakalpojumu, kas nav vai nebūs rezervēts pakalpojums, saskaņā ar Direktīvas 97/67/EK 9. pantā noteiktajām procedūrām;

d)

procedūra atļaujas piešķiršanai īstenot darbību, kas saistīta ar ogļūdeņražu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 94/22/EK;

e)

publisku pakalpojumu līgumi Regulas (EK) Nr. 1370/2007 nozīmē ar mērķi sniegt sabiedriskos pakalpojumus pasažieru autobusu, tramvaju, dzelzceļa vai metro pārvadājumos, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas, pamatojoties uz konkursa procedūru saskaņā ar minētās regulas 5. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka to ilgums atbilst minētās regulas 4. panta 3. vai 4. punktam.


III PIELIKUMS

34. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS

A.   Gāzes vai siltuma pārvade vai sadale

Direktīva 2009/73/EK

B.   Elektroenerģijas ražošana, pārvade vai sadale

Direktīva 2009/72/EK

C.   Dzeramā ūdens sagatavošana, pārvade vai sadale

(Ieraksta nav)

D.   Līgumslēdzēji, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā

 

Dzelzceļa kravu pārvadājumi

 

Direktīva 2012/34/ES

 

Starptautiskie dzelzceļa pasažieru pārvadājumi

 

Direktīva 2012/34/ES

 

Pasažieru iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi

 

(Ieraksta nav)

E.   Līgumslēdzēji, kas darbojas pilsētu dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu jomā

(Ieraksta nav)

F.   Līgumslēdzēji, kas darbojas pasta pakalpojumu jomā

Direktīva 97/67/EK

G.   Naftas vai gāzes ieguve

Direktīva 94/22/EK

H.   Akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte un ieguve

(Ieraksta nav)

I.   Līgumslēdzēji, kas darbojas jūras ostu vai iekšējo ostu, vai citu termināļu pakalpojumu jomā

(Ieraksta nav)

J.   Līgumslēdzēji, kas darbojas lidostu pakalpojumu jomā

(Ieraksta nav)


IV PIELIKUMS

35. PANTĀ MINĒTO ĪSTENOŠANAS AKTU PIEŅEMŠANAS TERMIŅI

1.

Īstenošanas aktus, kas minēti 35. pantā, pieņem šādos laikposmos:

a)

90 darbdienas, ja pieņem, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, pamatojoties uz 34. panta 3. punkta pirmo daļu;

b)

130 darbdienas gadījumos, kas nav minēti a) apakšpunktā.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos laikposmus pagarina par 15 darbdienām, ja pieprasījumam nav pievienota paskaidrota un pamatota nostāja, ko pieņēmusi neatkarīga valsts iestāde, kuras kompetences jomā ietilpst attiecīgā darbība un kura rūpīgi analizē nosacījumus par 34. panta 1. punkta iespējamu piemērošanu attiecīgajai darbībai saskaņā ar 34. panta 2. un 3. punktu.

Minētie laikposmi sākas pirmajā darbdienā pēc dienas, kad Komisija ir saņēmusi 35. panta 1. punktā minēto pieprasījumu vai – ja pieprasījumā sniedzamā informācija ir nepilnīga – nākamajā darbdienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas.

Komisija, vienojoties ar dalībvalsti vai līgumslēdzēju, kas iesniedzis pieprasījumu, var pagarināt pirmajā daļā noteiktos laikposmus.

2.

Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij vai līgumslēdzējam, vai neatkarīgai valsts iestādei, kas minēta 1. punktā, vai jebkurai citai kompetentai valsts iestādei sniegt visu vajadzīgo informāciju vai papildināt vai precizēt sniegto informāciju atbilstīgā termiņā. Nokavētu vai nepilnīgu atbilžu gadījumā 1. punkta pirmajā daļā noteikto laikposmu skaitīšanu aptur uz laiku no informācijas pieprasījumā noteiktā termiņa beigām līdz pilnīgas un pareizas informācijas saņemšanai.


V PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIEDĀVĀJUMU, DALĪBAS PIETEIKUMU, KVALIFIKĀCIJAS PIETEIKUMU, KĀ ARĪ KONKURSU PLĀNU UN PROJEKTU ELEKTRONISKĀS SAŅEMŠANAS RĪKIEM UN IERĪCĒM

Rīkiem un ierīcēm piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskai saņemšanai, izmantojot tehniskos līdzekļus un attiecīgās procedūras, jānodrošina vismaz tas, ka:

a)

var precīzi noteikt piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu saņemšanas, kā arī plānu un projektu iesniegšanas precīzu laiku un datumu;

b)

var pienācīgi nodrošināt, ka nevienai personai līdz noteiktajiem termiņiem nav pieejami dokumenti, kas nosūtīti saskaņā ar minētajām prasībām;

c)

vienīgi pilnvarotas personas var noteikt vai mainīt dienu, kurā atver saņemtos dokumentus;

d)

kvalifikācijas procedūras, iepirkuma procedūras vai konkursa dažādajos posmos vienīgi pilnvarotajām personām ir iespējama piekļuve visiem iesniegtajiem datiem vai to daļai;

e)

vienīgi pilnvarotas personas drīkst dot atļauju piekļūt nosūtītajiem datiem un tikai pēc attiecīgi noteiktās dienas;

f)

saņemtie un saskaņā ar minētajām prasībām atvērtie dati ir pieejami tikai tām pilnvarotajām personām, kuras ir tiesīgas ar tiem iepazīties;

g)

ja piekļuves aizliegums vai b)–f) punktā minētie nosacījumi ir pārkāpti vai ja tos mēģina pārkāpt – var pienācīgi nodrošināt, ka šis pārkāpums vai pārkāpuma mēģinājums ir precīzi konstatējams.


VI PIELIKUMS

A DAĻA

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PERIODISKAJĀ INFORMATĪVAJĀ PAZIŅOJUMĀ

(kā minēts 67. pantā)

I.   Informācija, kas jāiekļauj visos gadījumos

1.

Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2.

Galvenā darbības joma.

3.

a)

Attiecībā uz piegāžu līgumiem – sniedzamo pakalpojumu vai piegādājamo produktu veids un daudzums vai vērtība (CPV kodi);

b)

attiecībā uz būvdarbu līgumiem – sniedzamo pakalpojumu veids un apjoms, būvdarbu vai to kārtu – norādot būvdarbus – vispārējs apraksts (CPV kodi);

c)

attiecībā uz pakalpojumu līgumiem – paredzētais iepirkuma kopapjoms katrā plānotajā pakalpojumu kategorijā (CPV kodi).

4.

Paziņojuma nosūtīšanas diena vai diena, kad nosūtīts paziņojums par šāda paziņojuma publicēšanu pircēju raksturojumā.

5.

Cita būtiska informācija.

II.   Papildu informācija, kas jāsniedz, ja ar paziņojumu izsludina iepirkumu vai ja tas ļauj saīsināt piedāvājumu saņemšanas termiņus (67. panta 2. punkts)

6.

Norāde, ka ieinteresētie ekonomikas dalībnieki paziņo līgumslēdzējam par savu ieinteresētību līgumā vai līgumos.

7.

E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti un pilnā apmērā bez maksas tieši pieejamas iepirkuma procedūras dokumentu specifikācijas.

Ja 73. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā minēto iemeslu dēļ nav pieejama neierobežota, pilna apmēra un tieša bezmaksas piekļuve, norāde par to, kā var piekļūt iepirkuma procedūras dokumentiem.

8.

Vajadzības gadījumā norāda, vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām un vai līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros.

9.

Saņemšanas termiņš pieteikumiem attiecībā uz uzaicinājumu uz konkursu vai sarunām.

10.

Piegādājamo produktu veids un daudzums vai būvdarbu vai pakalpojuma kategorijas vispārīgais raksturojums un apraksts, kurā norāda, vai ir paredzēta(-as) vispārīgā(-ās) vienošanās, ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam un paredzamo laiku, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī pārjaunojumu skaitu, ja tādi ir. Ja līgums ir kārtējs iepirkums – arī turpmāko iepirkumu aptuvens grafiks. Norāde par to, vai piedāvājumi paredzēti pirkumam, nomaksas pirkumam, nomai, nomai ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācijai.

11.

Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

12.

Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš, kā arī uzsākšanas diena, ciktāl iespējams.

13.

Adrese, uz kuru ieinteresētie uzņēmumi nosūta savus rakstiskus apliecinājumus par ieinteresētību.

14.

Ieinteresētības apliecinājumu saņemšanas termiņš.

15.

Valoda vai valodas, kādā(-ās) iesniedzamas kandidatūras vai piedāvājumi.

16.

Saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kā arī finansiālās un tehniskās garantijas, kas jāievēro piegādātājiem.

17.

a)

Diena, kad paredzēts sākt iepirkuma procedūras attiecībā uz līguma vai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (ja tā ir zināma);

b)

iepirkuma procedūras veids (slēgtas procedūras, ar dinamisko iepirkumu sistēmu vai bez tās, vai sarunu procedūras).

18.

Vajadzības gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līguma izpildi.

19.

Vajadzības gadījumā norāde, vai:

a)

tiks pieprasīta / tiks pieņemta piedāvājumu vai dalības pieteikumu elektroniska iesniegšana;

b)

izmantos elektroniskos pasūtījumus;

c)

izmantos elektroniskos rēķinus;

d)

pieņems elektroniskos maksājumus.

20.

Tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārsūdzību un – vajadzības gadījumā – starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem vai vajadzības gadījumā tā dienesta nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

21.

Ja zināmi – 82. pantā minētie kritēriji, ko izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai – vajadzības gadījumā – minēto kritēriju nozīmīguma secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti 67. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās.

B DAĻA

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR PERIODISKA INFORMATĪVĀ PAZIŅOJUMA PUBLICĒŠANU PIRCĒJA PROFILĀ, KURUS NEIZMANTO IEPIRKUMA IZSLUDINĀŠANAI

(kā minēts 67. panta 1. punktā)

1.

Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2.

Galvenā darbības joma.

3.

CPV kodi.

4.

Pircēja profila interneta adrese (URL).

5.

Datums, kad nosūtīts paziņojums par iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā.


VII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ ELEKTRONISKO IZSOĻU IEPIRKUMA PROCEDŪRAS DOKUMENTOS (53. PANTA 4. PUNKTS)

Ja līgumslēdzēji ir nolēmuši rīkot elektronisko izsoli, iepirkuma procedūras dokumentos iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

parametri, kuru vērtības būs elektroniskās izsoles priekšmets, ar noteikumu, ka šādi parametri ir kvantitatīvi nosakāmi un tos var izteikt skaitļos vai procentos;

b)

jebkuri iesniedzamo vērtību ierobežojumi, kas izriet no līguma priekšmeta specifikācijām;

c)

informācija, kas tiks nodota pretendentiem elektroniskās izsoles laikā, un vajadzības gadījumā laiks, kad šī informācija tiks nodota;

d)

būtiska informācija par elektroniskās izsoles norisi;

e)

nosacījumi, ar kādiem pretendenti varēs izteikt savu piedāvājumu, un jo īpaši minimālais solis, kas vajadzības gadījumā tiks pieprasīts procedūrā;

f)

būtiska informācija par izmantojamām elektroniskajām iekārtām un pieslēguma priekšnoteikumiem un tehniskajām specifikācijām.


VIII PIELIKUMS

DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

1)

“tehniskā specifikācija” ir viens no šiem veidiem:

a)

piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā – dokumentāra specifikācija, kas nosaka preces vai pakalpojuma vajadzīgos raksturlielumus, piemēram, kvalitātes līmeni, ekoloģisko un klimata raksturlielumu līmeņus, projektēšanu visu lietotāju ērtībām (ietverot pieejamību, ko nodrošina personām ar invaliditāti) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, preces lietošanu, drošumu vai izmērus, ieskaitot prasības attiecībā uz nosaukumu, ar kādu konkrēto preci pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iepakojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam, ražošanas procesiem un metodēm jebkurā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā un atbilstības novērtēšanas procedūrām;

b)

būvdarbu līguma gadījumā – tehnisko priekšrakstu kopums, kas īpaši ietverts iepirkuma procedūras dokumentos un nosaka materiāla, preces vai piegādes raksturlielumus, kuri nepieciešami, lai materiālu, preci vai piegādi varētu raksturot kā līgumslēdzēja paredzētajam lietojumam piemērotu; minētie raksturlielumi ietver ekoloģiskos un klimata raksturlielumus, projektēšanu visu lietotāju ērtībām (ietverot pieejamību, ko nodrošina personām ar invaliditāti) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, drošumu vai izmērus, tostarp procedūras attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iesaiņojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam un ražošanas procesiem un metodēm visos būvdarbu aprites cikla posmos; minētajos raksturlielumos iekļauj arī noteikumus par būvprojektēšanu un tāmēšanu, būvju un būvniecības metožu vai tehnoloģiju testēšanas, inspekcijas un pieņemšanas nosacījumus un visus citus tehniskos nosacījumus, ko var noteikt līgumslēdzējs saskaņā ar vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem attiecībā uz pabeigtām būvēm un tajās izmantotajiem materiāliem vai daļām;

2)

“standarts” ir tehniskā specifikācija, ko atkārtotai vai pastāvīgai piemērošanai pieņēmusi atzīta standartizācijas institūcija un kuras ievērošana nav obligāta, un kura ir viens no sekojošiem:

a)

“starptautisks standarts” ir standarts, ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai;

b)

“Eiropas standarts” ir standarts, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai;

c)

“valsts standarts” ir standarts, ko pieņēmusi valsts standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai;

3)

“Eiropas tehniskais novērtējums” ir dokumentārs būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtējums saistībā ar tā būtiskajiem raksturlielumiem, kas atbilst attiecīgajam Eiropas novērtējuma dokumentam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 305/2011 (1) 2. panta 12. punktā;

4)

“kopējā tehniskā specifikācija” ir tehniskā specifikācija IKT jomā, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 13. un 14. pantu;

5)

“tehniskā atsauce” ir jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju galīgais dokuments, izņemot Eiropas standartus, kurš izstrādāts saskaņā ar tirgus attīstības vajadzībām pielāgotām procedūrām.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).


IX PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU

1.   Paziņojumu publicēšana

Līgumslēdzējiem 67., 68., 69., 70., 92. un 96. pantā minētie paziņojumi ir jānosūta Eiropas Savienības Publikāciju birojam, un tie jāpublicē saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem.

a)

Paziņojumus, kas minēti 67., 68., 69., 70., 92. un 96. pantā, publicē Eiropas Savienības Publikāciju birojs vai līgumslēdzēji, ja pircēja profilā ir publicēts iepriekšējs informatīvs paziņojums saskaņā ar 67. panta 1. punktu.

Turklāt līgumslēdzēji var šo informāciju publicēt internetā pircēja profilā, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā.

b)

Eiropas Savienības Publikāciju birojs līgumslēdzējam nosūta apstiprinājumu, kas minēts 71. panta 5. punkta otrajā daļā.

2.   Papildinošas vai papildu informācijas publicēšana

a)

Izņemot, ja 73. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā noteikts citādi, līgumslēdzēji internetā publicē iepirkuma procedūras dokumentus pilnā apjomā.

b)

Pircēja profilā var iekļaut periodiskus informatīvos paziņojumus, kas minēti 67. panta 1. punktā, informāciju par spēkā esošajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumu, plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, atceltajām procedūrām un citu noderīgu vispārīgo informāciju, piemēram, kontaktpunktus, tālruņa un faksa numurus, pasta adreses un e-pasta adreses. Pircēja profilā var iekļaut arī iepirkuma izsludināšanai izmantotos periodiskos informatīvos paziņojumus, ko saskaņā ar 72. pantu publicē attiecīgajā valstī.

3.   Paziņojumu elektroniskās nosūtīšanas formāts un kārtība

Komisijas noteiktais formāts un kārtība, kādā paziņojumi ir nosūtāmi elektroniski, ir pieejami interneta vietnē http://simap.eu.int


X PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR KVALIFIKĀCIJAS SISTĒMU

(kā minēts 44. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 68. pantā)

1.

Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2.

Galvenā darbības joma.

3.

Vajadzības gadījumā norāda, vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām un vai līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros.

4.

Kvalifikācijas sistēmas mērķis (to produktu, pakalpojumu vai būvdarbu vai to kategoriju apraksts, kuras paredzēts iepirkt, izmantojot sistēmu – CPV kodi). Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā.

5.

Nosacījumi, kas jāievēro ekonomikas dalībniekiem, lai tos kvalificētu saskaņā ar sistēmu, un metodes, ar kurām pārbaudīs atbilstību katram no minētajiem nosacījumiem. Ja šādu nosacījumu un pārbaudes metožu apraksts ir ļoti plašs un pamatojas uz dokumentiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem, pietiek ar galveno nosacījumu un metožu kopsavilkumu un atsauci uz minētajiem dokumentiem.

6.

Kvalifikācijas sistēmas spēkā esības termiņš un tās pārjaunošanas formalitātes.

7.

Norāde uz to, ka paziņojums vienlaikus ir uzaicinājums uz konkursu.

8.

Adrese, kurā var iegūt papildu informāciju un dokumentus par kvalifikācijas sistēmu (ja tā atšķiras no 1. punktā minētās adreses).

9.

Tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārsūdzību un – vajadzības gadījumā – starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārsūdzību iesniegšanas termiņiem vai vajadzības gadījumā tā dienesta nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

10.

Ja zināmi – 82. pantā minētie kritēriji, ko izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir konstatēts, pamatojoties tikai uz cenu, kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai – vajadzības gadījumā – minēto kritēriju nozīmības secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās.

11.

Vajadzības gadījumā norāde, vai:

a)

tiks pieprasīta / tiks pieņemta piedāvājumu vai dalības pieteikumu elektroniska iesniegšana;

b)

izmantos elektroniskos pasūtījumus;

c)

izmantos elektroniskos rēķinus;

d)

pieņems elektroniskos maksājumus.

12.

Cita būtiska informācija.


XI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMU

(kā minēts 69. pantā)

A.   ATKLĀTAS PROCEDŪRAS

1.

Līgumslēdzēja un – ja atšķiras – dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2.

Galvenā darbības joma.

3.

Vajadzības gadījumā norāda – vai līgums ir paredzēts tikai aizsargātām darbnīcām vai arī līguma izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros.

4.

Līguma veids (piegāde, būvdarbi vai pakalpojumi, vajadzības gadījumā norādot, ka tas ir pamatnolīgums vai dinamiskā iepirkumu sistēma), apraksts (CPV kodi). Vajadzības gadījumā norāda, vai piedāvājumus prasa iesniegt pirkumam, nomaksas pirkumam, nomai, nomai ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācijai.

5.

Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu līgumu gadījumā.

6.

Attiecībā uz piegādēm un būvdarbiem

a)

Piegādājamo produktu veids un daudzums (CPV kodi), tostarp visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī pārjaunojumu skaits, ja tādi ir. Ja līgums ir kārtējais iepirkums, ja iespējams, arī aptuvens grafiks attiecībā uz turpmāku iepirkumu izsludināšanu, norādot iepērkamos produktus vai sniedzamo pakalpojumu veidu un apjomu un būvdarbu vispārīgu aprakstu (CPV kodi).

b)

Norāde par to, vai piegādātāji var iesniegt piedāvājumus par dažiem un/vai visiem vajadzīgajiem produktiem.

Ja būvdarbu līgumu gadījumā būvdarbi vai līgums ir sadalīts vairākās daļās, norāda atsevišķās daļas pēc to apjoma un iespēju iesniegt piedāvājumu par vienu, vairākām vai visām daļām.

c)

Būvdarbu līgumiem – informācija par būvdarbu vai līguma mērķi, ja līgumā ir paredzēta arī projektu izstrāde.