Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 32010R0096

Komisijas Regula (ES) Nr. 96/2010 ( 2010. gada 4. februāris ), ar kuru attiecībā uz vienkāršošanas robežvērtību, tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, īpašām precēm un pārvietojumiem un darījumu veidu kodiem groza Regulu (EK) Nr. 1982/2004, ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību

OV L 34, 5.2.2010, p. 1–6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2021; Iesaist. atcelta ar 32020R1197

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/96/oj

5.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 34/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 96/2010

(2010. gada 4. februāris),

ar kuru attiecībā uz vienkāršošanas robežvērtību, tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, īpašām precēm un pārvietojumiem un darījumu veidu kodiem groza Regulu (EK) Nr. 1982/2004, ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu, 9. panta 1. punktu, 10. panta 4. punktu, 12. panta 1., 2. un 4. punktu un 13. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 638/2004 tika īstenota ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1982/2004 (2).

(2)

Lai samazinātu informācijas sniegšanas slogu, kas gulstas uz statistikas informācijas sniedzējiem, jādefinē vienkāršošanas robežvērtība, kuru nepārsniedzot tirgus dalībnieki var izmantot iespēju, kas paredz, ka var sniegt ierobežotu datu kopu.

(3)

Lai nodrošinātu saskaņotu statistikas apkopošanu par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, jādefinē šīs statistikas sagatavošanas metodika.

(4)

Metodikas apsvērumu dēļ jāsaskaņo noteikumi par īpašām precēm un pārvietojumiem.

(5)

Lai nodrošinātu datu pilnību daudzuma ziņā, Komisijai (Eurostat) nosūtītajos statistikas rezultātos jāiekļauj neto masas novērtējumi, ja dati netiek vākti.

(6)

Jāievieš mainīti darījumu veidu kodi, lai identificētu preces, kas paredzētas pārstrādei saskaņā ar līgumu un kas tiek nosūtītas atpakaļ uz sākotnējo nosūtīšanas dalībvalsti.

(7)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1982/2004.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības statistikas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1982/2004 groza šādi.

1.

Šādu 3.a punktu iekļauj 13. pantā:

“3.a   Dalībvalstis, kuras piemēro robežvērtības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 638/2004 10. panta 4. punkta vienkāršotajiem noteikumiem, nodrošina, ka to tirgus dalībnieku tirdzniecība vērtības izteiksmē, kuri izmanto vienkāršošanu, sasniedz maksimums 6 % no to kopējās tirdzniecības.”

2.

Regulā iekļauj šādu 4.a nodaļu:

“4.a   NODAĻA

TIRDZNIECĪBA UZŅĒMUMU RAKSTURLIELUMU DALĪJUMĀ

13.a pants

Statistikas apkopošana par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā

1.   Valsts iestādes apkopo ikgadējo tirdzniecības statistiku uzņēmumu raksturlielumu dalījumā.

2.   Statistikas vienības ir uzņēmumi, kas definēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 696/93 pielikumā (3).

3.   Statistikas vienības tiek veidotas, savienojot tai personai piešķirto identifikācijas numuru, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 638/2004 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir atbildīga par informācijas sniegšanu, ar uzņēmumu reģistra juridisko vienību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 177/2008 (4) pielikumā minēto 1.7.a rādītāju.

4.   Apkopo šādus raksturlielumus:

a)

tirdzniecības plūsma;

b)

statistiskā vērtība;

c)

partnerdalībvalsts;

d)

preču kods saskaņā ar sadaļas vai divu zīmju līmeni, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 451/2008 (5) pielikumā;

e)

uzņēmumu skaits;

f)

darbība, ko uzņēmums veicis saskaņā ar saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) sadaļas vai divu zīmju līmeni, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 (6) I pielikumā;

g)

lieluma klase, ko nosaka pēc nodarbināto personu skaita saskaņā Komisijas Regulas (EK) Nr. 250/2009 (7) I pielikumā izklāstītajām uzņēmējdarbības strukturālās statistikas raksturlielumu definīcijām.

5.   Apkopo šādas datu kopas:

a)

tirdzniecības reģistra un uzņēmumu reģistra atbilstības rādītāji;

b)

tirdzniecība pēc darbības un uzņēmuma lieluma klases;

c)

lielāko uzņēmumu īpatsvars tirdzniecības vērtības ziņā pēc darbības;

d)

tirdzniecība pēc partnerdalībvalsts un darbības;

e)

tirdzniecība pēc partnerdalībvalstu skaita un darbības;

f)

tirdzniecība pēc preces un darbības.

6.   Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika, ir 2009. gads. Pēc tam dalībvalstis sniedz datus par katru nākamo kalendāro gadu.

7.   Statistiku nosūta 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai statistika tiktu sniegta tādā veidā, ka, Komisijai (Eurostat) statistiku izplatot, nebūtu iespējams noteikt uzņēmumu vai tirgotāju. Valsts iestādes norāda, uz kuriem datiem attiecas konfidencialitātes noteikumi.

3.

Regulas 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Preču sūtījuma pa daļām saņemšanas vai nosūtīšanas pārskata periodu var pielāgot tā, lai dati tiktu sniegti tikai vienreiz, proti, mēnesī, kad ir saņemts vai nosūtīts pēdējais sūtījums.”

4.

Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

Kuģi un gaisa kuģi

1.   Šā panta vajadzībām:

a)

“kuģi” ir kuģi, kas uzskatāmi par jūras kuģiem saskaņā ar KN 89. nodaļu, velkoņi, karakuģi un peldlīdzekļi;

b)

“gaisa kuģi” ir lidmašīnas, ko klasificē ar KN kodu 8802 30 un 8802 40;

c)

“ekonomiskās īpašumtiesības” ir nodokļa maksātāja tiesības pretendēt uz priekšrocībām, kas saistītas ar kuģa vai gaisa kuģa izmantošanu saimnieciskās darbības laikā, vienlaikus uzņemoties ar to saistītos riskus.

2.   Statistika attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību par kuģiem un gaisa kuģiem attiecas tikai uz šādām nosūtīšanām un saņemšanām:

a)

nodokļa maksātāja, kas ir nodibināts citā dalībvalstī, kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana nodokļa maksātājam, kas ir nodibināts pārskatu sniedzošajā dalībvalstī. Šo darījumu uzskata par saņemšanu;

b)

nodokļa maksātāja, kas ir nodibināts pārskatu sniedzošajā dalībvalstī, kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana nodokļa maksātājam, kas ir nodibināts citā dalībvalstī. Šo darījumu uzskata par nosūtīšanu. Ja kuģis vai gaisa kuģis ir jauns, nosūtīšanu reģistrē būvēšanas dalībvalstī;

c)

kuģu un gaisa kuģu saņemšana un nosūtīšana pirms pārstrādes vai pēc tās saskaņā ar līgumu, kā definēts III pielikuma 2. zemsvītras piezīmē.

3.   Dalībvalstis piemēro statistikai attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību par kuģiem un gaisa kuģiem šādus īpašus noteikumus:

a)

kuģiem daudzumu izsaka kā vienību skaitu un jebkurās citās KN minētajās papildmērvienībās; gaisa kuģiem daudzumu izsaka neto masā un papildmērvienībās;

b)

statistiskā vērtība ir kopējā summa, par kuru tiktu izrakstīts rēķins – neiekļaujot transporta un apdrošināšanas izmaksas – visa kuģa vai gaisa kuģa pārdošanas vai pirkšanas gadījumā;

c)

partnerdalībvalsts ir:

i)

dalībvalsts, kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kas nodod kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības (saņemšana), vai dalībvalsts, kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kuram tiek nodotas kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības (nosūtīšana), attiecībā uz 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pārvietojumiem;

ii)

būvēšanas dalībvalsts (saņemšana) jaunu kuģu vai gaisa kuģu gadījumā;

iii)

dalībvalsts, kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kuram ir kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības (saņemšana), vai dalībvalsts, kurā veic pārstrādi saskaņā ar līgumu (nosūtīšana), attiecībā uz 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem pārvietojumiem;

d)

2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto saņemšanu un nosūtīšanu pārskata periods ir mēnesis, kurā tiek nodotas ekonomiskās īpašumtiesības.

4.   Par kuģu un gaisa kuģu reģistru pārvaldīšanu atbildīgās iestādes pēc valsts iestāžu pieprasījuma sniedz visu pieejamo informāciju, lai identificētu kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību maiņu starp nodokļa maksātājiem, kas ir nodibināti saņemšanas un nosūtīšanas dalībvalstīs.”

5.

Regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

uzskata, ka kuģis vai gaisa kuģis pieder tai dalībvalstij, kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kuram ir kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kā definēts 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā.”

6.

Regulas 20. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“20. pants

Preces, kas piegādātas ārzonas iekārtām un no ārzonas iekārtām

1.   Šā panta vajadzībām:

a)

“ārzonas iekārta” ir uzstādītais aprīkojums un ierīces, un stacionārs jūrā ārpus jebkuras dalībvalsts statistiskās teritorijas;

b)

“ārzonas iekārtām piegādātās preces” ir preču piegāde komandai un mašīnu, mehānismu un cita ārzonas iekārtas aprīkojuma darbībai;

c)

“ārzonas iekārtās iegūtās vai ražotās preces” ir produkti, kas iegūti jūras gultnē vai gruntī vai ražoti ārzonas iekārtās.

2.   Dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības statistikā atspoguļo:

a)

saņemšanu, ja preces piegādā no:

i)

citas dalībvalsts uz ārzonas iekārtu, kas ierīkota teritorijā, kurā pārskatu sniedzošai dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti;

ii)

ārzonas iekārtas, kas ierīkota teritorijā, kurā citai dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, uz pārskatu sniedzošo dalībvalsti;

iii)

ārzonas iekārtas, kas ierīkota teritorijā, kurā citai dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, uz ārzonas iekārtu teritorijā, kurā saņēmējdalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti;

b)

nosūtīšanu, ja preces piegādā uz:

i)

citu dalībvalsti no ārzonas iekārtas, kas ierīkota teritorijā, kurā pārskatu sniedzošai dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti;

ii)

ārzonas iekārtu, kas ierīkota teritorijā, kurā citai dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, no pārskatu sniedzošās dalībvalsts;

iii)

ārzonas iekārtu, kas ierīkota teritorijā, kurā citai dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, no ārzonas iekārtas, kas ierīkota teritorijā, kurā nosūtītājdalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti.

3.   Ārzonas iekārtām piegādātajām precēm dalībvalstis izmanto šādus preču kodus:

—

9931 24 00: KN 1. līdz 24. nodaļas preces,

—

9931 27 00: KN 27. nodaļas preces,

—

9931 99 00: citur klasificētas preces.

Attiecībā uz minētajām piegādēm, izņemot KN 27. nodaļas preces, datu nosūtīšana par daudzumu ir brīvprātīga un var izmantot vienkāršoto partnerdalībvalsts kodu “QV”.”

7.

Regulas 21. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“21. pants

Jūras produkti

1.   Šā panta vajadzībām:

a)

“jūras produkti” ir zvejniecības produkti, minerāli, izglābtā krava un visi citi produkti, kurus jūras kuģi vēl nav izkrāvuši krastā;

b)

uzskata, ka kuģis pieder tai dalībvalstij, kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kuram ir kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kā definēts 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.   Statistika attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību par jūras produktiem attiecas tikai uz šādām nosūtīšanām un saņemšanām:

a)

jūras produktu izkraušana pārskatu sniedzošās dalībvalsts ostās vai to iegāde, ko veic kuģi, kas pieder pārskatu sniedzošai dalībvalstij, no kuģiem, kas pieder citai dalībvalstij. Šos darījumus uzskata par saņemšanu;

b)

jūras produktu izkraušana citas dalībvalsts ostās no kuģa, kas pieder pārskatu sniedzošai dalībvalstij, vai to iegāde, ko veic kuģi, kas pieder citai dalībvalstij, no kuģiem, kas pieder pārskatu sniedzošai dalībvalstij. Šos darījumus uzskata par nosūtīšanu.

3.   Saņemšanas gadījumā partnerdalībvalsts ir dalībvalsts, kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kuram ir tā kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kas zvejo, un nosūtīšanas gadījumā cita dalībvalsts, kurā izkrauj jūras produktus vai kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kam ir tā kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kas iegādājas jūras produktus.

4.   Ja tas nav pretrunā citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, valsts iestādēm papildus Intrastat sistēmas vai muitas deklarācijas avotiem ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kuri var būt vajadzīgi, lai piemērotu šo pantu.”

8.

Regulas 22. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“22. pants

Kosmosa kuģis

1.   Šā panta vajadzībām:

a)

“kosmosa kuģis” ir transportlīdzeklis, kas var pārvietoties ārpus zemes atmosfēras;

b)

“ekonomiskās īpašumtiesības” ir nodokļa maksātāja tiesības pretendēt uz priekšrocībām, kas saistītas ar kuģa vai gaisa kuģa izmantošanu saimnieciskās darbības laikā, vienlaikus uzņemoties ar to saistītos riskus.

2.   Tāda kosmosa kuģa palaišanu, kura ekonomiskās īpašumtiesības ir nodotas starp diviem nodokļa maksātajiem, kas ir nodibināti dažādās dalībvalstīs, atspoguļo kā:

a)

nosūtīšanu pabeigta kosmosa kuģa būvēšanas dalībvalstī;

b)

saņemšanu tajā dalībvalstī, kurā jaunais īpašnieks ir nodibināts.

3.   Panta 2. punktā minētajai statistikai piemēro šādus īpašus noteikumus:

a)

datus par statistisko vērtību definē kā kosmosa kuģa vērtību, izņemot transporta un apdrošināšanas izmaksas;

b)

saņemšanas gadījumā partnerdalībvalsts ir pabeigtā kosmosa kuģa būvēšanas dalībvalsts un nosūtīšanas gadījumā – dalībvalsts, kurā jaunais īpašnieks ir nodibināts.

4.   Ja tas nav pretrunā citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, valsts iestādēm papildus Intrastat sistēmas vai muitas deklarācijas avotiem ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kuri var būt vajadzīgi, lai piemērotu šo pantu.”

9.

Regulas 25. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“25. pants

1.   Kopsavilkuma rezultātus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 638/2004 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā, definē katrai plūsmai kā kopējo tirdzniecības vērtību ar citām dalībvalstīm. Turklāt euro zonā esošās dalībvalstis nodrošina sadalījumu pēc produktiem tirdzniecībā ārpus euro zonas saskaņā ar spēkā esošās Starptautiskās standartizētās tirdzniecības klasifikācijas sadaļām.

2.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības dati, kas savākti no tiem uzņēmumiem, kuri pārsniedz robežvērtības saskaņā ar 13. pantu, ir pilnīgi un atbilst Regulas (EK) Nr. 638/2004 13. pantā norādītajiem kvalitātes kritērijiem.

3.   Korekcijas, kas veiktas Regulas (EK) Nr. 638/2004 12. panta piemērošanā, nosūta Eurostat vismaz partnerdalībvalstu un KN nodaļu līmeņa preču kodu dalījumā.

4.   Ja netiek savākta statistiskā vērtība, dalībvalstis aprēķina preču statistisko vērtību.

5.   Dalībvalstis aprēķina neto masu, ja šī informācija nav savākta no personām, kas atbild par informācijas sniegšanu saskaņā ar 9. panta 1. punktu. Komisija (Eurostat) nodrošina dalībvalstis ar koeficientiem, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu neto masu.

6.   Dalībvalstis, kuras ir pielāgojušas pārskata periodu saskaņā ar 3. panta 1. punktu, nodrošina, ka ikmēneša rezultāti tiek nosūtīti Komisijai (Eurostat), vajadzības gadījumā izmantojot aprēķinus, ja pārskata periods fiskālām vajadzībām nesakrīt ar kalendāro mēnesi.

7.   Dalībvalstis nosūta par konfidenciāliem atzītus datus Komisijai (Eurostat) tā, lai tos var publicēt vismaz KN nodaļu līmenī, ja ar to tiek nodrošināta konfidencialitāte.

8.   Ja ikmēneša rezultāti, kas jau nosūtīti Komisijai (Eurostat), tiek mainīti, dalībvalstis nosūta mainītos rezultātus ne vēlāk kā nākamajā mēnesī pēc mainīto datu pieejamības.”

10.

Regulas (EK) Nr. 1982/2004 III pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 4. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1)  OV L 102, 7.4.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 343, 19.11.2004., 3. lpp.

(3)  OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.

(4)  OV L 61, 5.3.2008., 6. lpp.

(5)  OV L 145, 4.6.2008., 65. lpp.

(6)  OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 86, 31.3.2009., 1. lpp.”

PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

DARĪJUMU VEIDU KODU SARAKSTS

A

B

1.

Darījumi, kas ietver faktisko vai paredzēto īpašumtiesību nodošanu no rezidentiem nerezidentiem pret finansiālu vai citu kompensāciju (izņemot darījumus, kas norādīti 2., 7. un 8. punktā)

1.

Tieša pirkšana/pārdošana

2.

Piegādes pēc paraugu novērtēšanas vai izmēģināšanas, nosūtīšanai vai ar tirdzniecības pārstāvja palīdzību

3.

Maiņas tirdzniecība (atlīdzība graudā)

4.

Finanšu līzings (pirkšana uz nomaksu) (1)

9.

Citi

2.

Preču nosūtīšana atpakaļ un aizstāšana bez maksas pēc tam, kad reģistrēts sākotnējais darījums

1.

Preču nosūtīšana atpakaļ

2.

Atpakaļ nosūtīto preču aizstāšana

3.

Atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšana (piemēram, saskaņā ar garantijas noteikumiem)

9.

Citi

3.

Darījumi, kas ietver īpašumtiesību nodošanu bez finansiālas kompensācijas vai kompensācijas graudā (piemēram, palīdzības sūtījumi)

 

4.

Darbības, kurās paredzēta pārstrāde (2) saskaņā ar līgumu (īpašumtiesības netiek nodotas pārstrādātājam)

1.

Preces, kuras paredzēts nosūtīt atpakaļ uz sākotnējo nosūtīšanas dalībvalsti

2.

Preces, kuras nav paredzēts nosūtīt atpakaļ uz sākotnējo nosūtīšanas dalībvalsti

5.

Darbības pēc pārstrādes saskaņā ar līgumu (īpašumtiesības netiek nodotas pārstrādātājam)

1.

Preces, kuras nosūta atpakaļ uz sākotnējo nosūtīšanas dalībvalsti

2.

Preces, kuras nenosūta atpakaļ uz sākotnējo nosūtīšanas dalībvalsti

6.

Īpaši darījumi, kas reģistrēti valsts nolūkiem

 

7.

Darbības saskaņā ar kopīgiem aizsardzības projektiem vai citām kopīgām starpvaldību ražošanas programmām

 

8.

Darījumi, kas ietver būvmateriālu un tehniska aprīkojuma piegādi saskaņā ar vispārēju būvniecības vai inženiertehnisku līgumu, kuram nav vajadzīga atsevišķu rēķinu izrakstīšana par precēm un tiek sagatavots rēķins par visu līgumu

 

9.

Citi darījumi, kurus nevar klasificēt ar citiem kodiem

1.

Noma, aizdevums un operatīvais līzings, kura termiņš ir ilgāks par 24 mēnešiem

9.

Citi

(1)  Finanšu līzings ietver darbības, kurās nomas iemaksas aprēķina tā, lai tās segtu visu vai faktiski visu preču vērtību. Ar īpašumtiesībām saistītos riskus un ieguvumus nodod līzinga ņēmējam. Līgumam beidzoties, līzinga ņēmējs kļūst par preču likumīgo īpašnieku.

(2)  Pārstrāde ietver darbības (pārveidošanu, būvniecību, komplektēšanu, uzlabošanu, atjaunošanu…) ar mērķi izgatavot jaunu vai reāli uzlabotu preci. Tas nenozīmē obligātas izmaiņas produkta klasifikācijā. Šī pozīcija neietver pārstrādes darbības, ko pārstrādātājs veic uz sava rēķina; tās reģistrē A slejas 1. pozīcijā.”

Top