EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/100/EK

(2009. gada 16. septembris)

par iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēju atzīšanu

(kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Saskaņā ar Direktīvas 2006/87/EK 21. pantu šī direktīva attiecas uz kuģiem, kurus izmanto preču pārvadāšanai, kuru pilnā kravnesība ir divdesmit tonnas vai vairāk, ja:

Šī direktīva neierobežo noteikumus, kas paredzēti Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos un Nolīgumā par bīstamo kravu pārvadājumiem pa Reinu (ADNR).

2. pants

1.   Dalībvalstis, ciktāl vajadzīgs, nosaka visas vajadzīgās procedūras kuģošanas licenču izsniegšanai.

Tomēr dalībvalsts var atbrīvot no šīs direktīvas prasībām kuģus, kas neizbrauc ārpus tās teritorijā esošiem iekšējiem ūdensceļiem.

2.   Kuģošanas licenci izsniedz tā dalībvalsts, kurā kuģis ir reģistrēts vai kurā atrodas tā piederības osta vai dalībvalsts, kurā atrodas kuģa īpašnieka pastāvīgā dzīvesvieta. Ikviena dalībvalsts var lūgt citu dalībvalsti izsniegt kuģošanas licences kuģiem, ko izmanto pēdējās valstspiederīgie. Dalībvalstis var deleģēt savas pilnvaras apstiprinātām iestādēm.

3.   Kuģošanas licenci sagatavo vienā no Eiropas Savienības institūciju oficiālajām valodām; tajās norāda vismaz to informāciju un lieto to numerāciju, kas noteikta I pielikumā.

3. pants

1.   Ievērojot 3. līdz 6. punktu, dalībvalsts atzīst par derīgām kuģošanai pa tās ūdensceļiem tādas kuģošanas licences, ko izsniegusi cita dalībvalsts saskaņā ar 2. pantu, tāpat kā tā atzīst pašu izsniegtās licences.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja licence ir izsniegta vai pēdējo reizi pagarināta ne vairāk kā pirms pieciem gadiem un ja tās derīguma termiņš nav beidzies.

Apliecību, ko izsniedz, ievērojot Reinas Kuģu inspekcijas noteikumus, visu tās spēkā esamības laiku uzskata par pierādījumu 3. un 5. punkta izpratnē.

3.   Dalībvalstis var prasīt atbilstību tehniskajiem raksturojumiem, kas noteikti Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos. Tās var prasīt 2. punkta otrajā daļā minēto apliecību, lai šo atbilstību pierādītu.

4.   Dalībvalstis var prasīt, lai kuģi, kas ved bīstamas kravas, kā definēts ADNR, atbilstu minētajā nolīgumā noteiktajām prasībām. Lai to pierādītu, tās var prasīt, lai tiktu uzrādīta minētajā nolīgumā paredzētā atļauja.

5.   Kuģiem, kas atbilst Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos noteiktajām prasībām, ļauj braukt pa Kopienas iekšējiem ūdensceļiem. Atbilstību šīm prasībām var pierādīt, uzrādot 2. punkta otrajā daļā minēto apliecību.

Īpašus nosacījumus bīstamo kravu pārvadājumiem uzskata par izpildītiem visos Kopienas ūdensceļos, ja kuģi atbilst ADNR prasībām. Attiecīgus pierādījumus var sniegt, uzrādot 4. punktā minēto atļauju.

6.   Dalībvalstis attiecībā uz jūras kuģniecības līnijām var prasīt tādu papildu nosacījumu izpildi, kas līdzvērtīgi prasībām pret pašu kuģiem. Dalībvalstis informē Komisiju par savām jūras kuģniecības līnijām, kuru sarakstu Komisija sastāda, pamatojoties uz informāciju, ko tai iesniegušas dalībvalstis.

4. pants

1.   Dalībvalsts var anulēt tās izsniegtu kuģošanas licenci.

2.   Ja pārbaudes laikā atklājas, ka caurbraucoša kuģa stāvoklis nepārprotami apdraud apkārtni, dalībvalsts var aizturēt šo kuģi līdz bojājumu novēršanai. Minētā dalībvalsts var šādi rīkoties arī tad, ja pārbaudes laikā atklājas, ka kuģis vai tā aprīkojums neatbilst prasībām, kas izklāstītas kuģošanas licencē vai, attiecīgā gadījumā, citos 3. pantā minētajos dokumentos.

3.   Dalībvalsts, kas aizturējusi kuģi vai devusi norādi par savu nodomu šādi rīkoties bojājumu nenovēršanas gadījumā, informē par pieņemtā vai sagaidāmā lēmuma iemesliem tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā izsniegta kuģošanas licence vai citi 3. pantā minētie dokumenti.

4.   Visos lēmumos par kuģu aizturēšanu, ko pieņem, ievērojot šīs direktīvas īstenošanai pieņemtos pasākumus, sīki izklāsta iemeslus, ar kuriem šie lēmumi ir pamatoti. Lēmumu paziņo attiecīgajai pusei, to vienlaikus informējot par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko tā var izmantot saskaņā ar dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un šo tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas termiņiem.

5. pants

Direktīvu 76/135/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar II pielikuma A daļā minēto direktīvu, ar šo atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

(1)  OV C 204, 9.8.2008., 47. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 13. jūlija Lēmums.

(3)  OV L 21, 29.1.1976., 10. lpp.

(4)  Sk. II pielikuma A daļu.

(5)  OV L 389, 30.12.2006., 1. lpp.