18.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 155/17

(1)

Attiecībā uz pakāpenisku brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi Līgumā paredzēti pasākumi, kas jāpieņem patvēruma, imigrācijas un trešo valstu valstspiederīgo tiesību aizsardzības jomā.

(2)

Līgumā noteikts, ka Padomei jāparedz pasākumi imigrācijas politikas jomā attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanas procedūru standartiem un pasākumi, kas trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī, paredz tiesības dzīvot citās dalībvalstīs, un nosacījumi, saskaņā ar kuriem to var darīt.

(3)

Eiropadomes Lisabonas sanāksmē 2000. gada martā Kopienai tika izvirzīts mērķis panākt, lai līdz 2010. gadam uz zināšanām balstītā Eiropas ekonomika kļūtu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku pasaulē, kas spētu nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi, vairāk un labākas darba vietas un lielāku sociālo kohēziju. Pasākumi trešo valstu augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistīšanai un paturēšanai atbilstīgi dalībvalstu vajadzībām būtu jāaplūko plašāk – sakarā ar Lisabonas stratēģiju un Komisijas 2007. gada 11. decembra Paziņojumu par integrētām pamatnostādnēm izaugsmei un nodarbinātībai.

(4)

Hāgas programmā, ko Eiropadome pieņēma 2004. gada 4. un 5. novembrī, atzīts, ka likumīgai migrācijai būs nozīmīga loma uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanā Eiropā, ekonomikas attīstības uzlabošanā, tādējādi veicot ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā. Eiropadome aicināja Komisiju iesniegt plānu legālas migrācijas politikai, tostarp uzņemšanas procedūrām, ar kurām nekavējoties varētu apmierināt svārstīgo migrējošā darbaspēka pieprasījumu darba tirgū.

(5)

Eiropadomes sanāksmē 2006. gada 14. un 15. decembrī tika panākta vienošanās par pasākumu kopumu 2007. gadam, tostarp paredzot attīstīt labi pārvaldītas legālās imigrācijas politiku, pilnībā ievērojot valstu kompetenci, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt esošās un turpmākās darbaspēka vajadzības.

(6)

Lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus, svarīgi ir arī veicināt Eiropas Savienībā to augsti kvalificēto darbinieku mobilitāti, kuri ir Savienības pilsoņi, jo īpaši no dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. un 2007. gadā. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāievēro Kopienas priekšrocības princips, kas īpaši noteikts attiecīgajos noteikumos 2003. un 2005. gada Pievienošanās aktos.

(7)

Ar šo direktīvu paredzēts dot ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā un sākt risināt darbaspēka trūkuma problēmu, veicinot trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu un mobilitāti augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos attiecībā uz uzturēšanos, kas ir ilgāka par trim mēnešiem, lai padarītu Kopienu pievilcīgāku šādiem darba ņēmējiem visā pasaulē un uzturētu tās konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi. Lai sasniegtu šos mērķus, nepieciešams atvieglot augsti kvalificētu darba ņēmēju un viņu ģimeņu uzņemšanu, izveidojot operatīvu uzņemšanas procedūru un nodrošinot viņiem vienlīdzīgas sociālās un ekonomiskās tiesības ar uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem vairākās jomās. Ir jāņem vērā arī dalībvalstu prioritātes, darba tirgus vajadzības un uzņemšanas spējas. Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu kompetenci saglabāt vai ieviest jaunas valsts uzturēšanās atļaujas jebkāda darba nolūkā. Attiecīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem vajadzētu būt iespējai pieteikties uz ES zilo karti vai valsts uzturēšanās atļauju. Turklāt šai direktīvai nebūtu jāierobežo ES zilās kartes turētāju iespējas izmantot papildu tiesības un labumus, kas var būt paredzēti attiecīgās valsts tiesību aktos un ir saderīgi ar šo direktīvu.

(8)

Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu tiesības noteikt uzņemšanas apjomu trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri to teritorijā ieceļo augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā. Tam būtu jāietver arī trešo valstu valstspiederīgie, kas vēlas palikt dalībvalsts teritorijā, lai veiktu algotu saimniecisko darbību, un kas likumīgi uzturas attiecīgajā dalībvalstī citu programmu ietvaros, piemēram, tikko studijas beiguši studenti vai pētnieki, kuri uzņemti saskaņā ar, attiecīgi, Padomes Direktīvu 2004/114/EK (2004. gada 13. decembris) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkos (4) un Padomes Direktīvu 2005/71/EK (2005. gada 12. oktobris) par īpašu procedūru trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos (5) un uz kuriem neattiecas konsolidēta piekļuve dalībvalsts darba tirgum saskaņā ar Kopienas vai attiecīgās valsts tiesību aktiem. Turklāt attiecībā uz uzņemšanas apjomu dalībvalstis patur iespēju nepiešķirt uzturēšanās atļaujas vispārējas nodarbinātības nolūkā vai noteiktās profesijās, ekonomikas nozarēs vai reģionos.

(9)

Lai izvērtētu to, vai attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam ir augstākās izglītības kvalifikācija, šīs direktīvas nolūkā varētu atsaukties uz 1997. gada ISCED (“Starptautiskā izglītības standarta klasifikācija”) 5.a un 6. līmeni.

(10)

Ar šo direktīvu būtu jānodrošina elastīga ieceļošanas sistēma, kuru nosaka pieprasījums un kuras pamatā ir objektīvi kritēriji, piemēram, minimālais algas slieksnis, kas ir salīdzināms ar algas līmeni dalībvalstīs, un profesionālā kvalifikācija. Ir jānosaka kopēja algas sliekšņa minimālā summa, lai nodrošinātu uzņemšanas nosacījumu saskaņošanas minimuma līmeni visā Kopienā. Ar algas slieksni nosaka obligāto līmeni, savukārt dalībvalstis var noteikt augstāku algas slieksni. Dalībvalstīm savs slieksnis būtu jānosaka atbilstīgi sava darba tirgus situācijai un organizācijai un savai vispārīgajai imigrācijas politikai. Atkāpi no galvenās programmas saistībā ar algas slieksni var noteikt īpašām profesijām, ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka pastāv darbaspēka trūkums, un ja šīs profesijas pieder pie ISCO (“Starptautiskā profesiju standarta klasifikācija”) 1. un 2. pamatgrupas.

(11)

Šīs direktīvas vienīgais mērķis ir ES zilās kartes sistēmā paredzēt nosacījumus, ar kādiem trešo valstu valstspiederīgie ieceļo un uzturas augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā, tostarp ar algas slieksni saistītus atbilstības kritērijus. Algas sliekšņa vienīgais mērķis ir palīdzēt noteikt katras dalībvalsts uz kopēju noteikumu pamata izveidotās ES zilās kartes darbības jomu, ņemot vērā Komisijas (Eurostat) vai attiecīgo dalībvalstu publicēto statistikas novērojumu. Tā mērķis nav noteikt algas, un tāpēc ar to neatkāpjas ne no noteikumiem vai prakses dalībvalstu līmenī, ne no koplīgumiem, un to nevar izmantot kā līdzekli jebkādai saskaņošanai šajā jomā. Šī direktīva pilnībā ievēro dalībvalstu kompetenci, jo īpaši nodarbinātības, darbaspēka un sociālajā jomā.

(12)

Pēc tam, kad dalībvalsts nolēmusi uzņemt trešās valsts valstspiederīgo, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, trešās valsts valstspiederīgajam, kurš pieteicies uz ES zilo karti, būtu jāsaņem īpaša šajā direktīvā paredzēta uzturēšanās atļauja, kurai būtu jāpiešķir pakāpeniska piekļuve darba tirgum un uzturēšanās un mobilitātes tiesības viņam un viņa ģimenei. ES zilās kartes pieteikuma izskatīšanas termiņā nebūtu jāietver laiks, kas vajadzīgs profesionālās kvalifikācijas atzīšanai vai, attiecīgā gadījumā, vīzas izsniegšanai. Šī direktīva neskar valsts diplomu atzīšanas procedūras. Šajā direktīvā paredzētā kompetento iestāžu norādīšana neskar citu valsts iestāžu un, attiecīgos gadījumos, sociālo partneru lomu un pienākumus attiecībā uz pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu.

(13)

ES zilās kartes formātam būtu jāatbilst Padomes Regulai (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (6), tādējādi nodrošinot dalībvalstīm atsauces informāciju, jo īpaši par to, ar kādiem nosacījumiem personai ir atļauts strādāt.

(14)

Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir derīgs ceļošanas dokuments un ES zilā karte, ko izdevusi dalībvalsts, kura pilnībā piemēro Šengenas acquis, būtu jāatļauj laikposmā līdz trim mēnešiem ieceļot un brīvi pārvietoties citas tādas dalībvalsts teritorijā, kura pilnībā piemēro Šengenas acquis, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (7), un 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas līgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām.

(15)

Trešo valstu augsti kvalificēto darba ņēmēju profesionālā un ģeogrāfiskā mobilitāte būtu jāatzīst par primāro mehānismu darba tirgus efektivitātes uzlabošanai, prasmju trūkuma novēršanai un reģionālās nelīdzsvarotības novēršanai. Lai ievērotu Kopienas priekšrocības principu un novērstu iespējamu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, trešo valstu augsti kvalificētu darba ņēmēju profesionālā mobilitāte būtu jāierobežo pirmajos divos likumīgās nodarbinātības gados kādā no dalībvalstīm.

(16)

Šī direktīva pilnībā ievēro vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstu valstspiederīgajiem un ES zilās kartes turētājiem attiecībā uz atalgojumu, ja viņi ir salīdzināmā situācijā.

(17)

Vienlīdzīga attieksme pret ES zilās kartes turētājiem neattiecas uz pasākumiem arodmācību jomā, jo uz tiem attiecas sociālās palīdzības sistēmas.

(18)

ES zilās kartes turētājiem būtu jāsaņem vienlīdzīga attieksme sociālā nodrošinājuma jomā. Sociālā nodrošinājuma jomas ir definētas Padomes Regulā (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (8). Padomes Regula (EK) Nr. 859/2003 (2003. gada 14. maijs), ar ko Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (9), Regulas (EEK) Nr. 1408/71 noteikumu darbību attiecina arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas Kopienā un atrodas pārrobežu situācijā. Šīs direktīvas noteikumus par vienlīdzīgu attieksmi tieši piemēro arī personām, kas dalībvalsts teritorijā ieceļo tieši no trešās valsts, ar nosacījumu, ka minētā persona uzturas valstī likumīgi kā derīgas ES zilās kartes turētājs, tostarp pagaidu bezdarba laikā, un ka tā atbilst valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem par atbilstību attiecīgo sociālā nodrošinājuma pabalstu saņemšanai.

Tomēr ar šo direktīvu ES zilās kartes turētājam nedrīkstētu piešķirt lielākas tiesības kā tās, kuras jau ir paredzētas esošajos Kopienas tiesību aktos sociālā nodrošinājuma jomā attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru situācijai piemīt pārrobežu elementi dalībvalstu starpā. Turklāt ar šo direktīvu nebūtu jāpiešķir tiesības saistībā ar situācijām, kas ir ārpus Kopienas tiesību aktu jomas, piemēram, to ģimenes locekļu situācija, kas dzīvo trešā valstī.

(19)

Profesionālās kvalifikācijas, ko trešās valsts valtspiederīgais ir ieguvis citā dalībvalstī, būtu jāatzīst tāpat, kā tiek atzītas Savienības pilsoņu kvalifikācijas. Trešās valstīs iegūtas kvalifikācijas būtu jāņem vērā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (10).

(20)

Augsti kvalificētu trešo valstu darba ņēmēju pirmajā likumīgās uzturēšanās periodā ģeogrāfiskā mobilitāte būtu jākontrolē Kopienā, un tai vajadzētu būt atkarīgai no pieprasījuma. Būtu jāparedz atkāpes no Padomes Direktīvas 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (11), lai neradītu sliktāku stāvokli ģeogrāfiski mobiliem augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem, kas vēl nav ieguvuši minētajā direktīvā paredzēto EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu, un lai veicinātu ģeogrāfisko un cirkulāro migrāciju.

(21)

Būtu jāveicina un jāatbalsta augsti kvalificētu trešo valstu darba ņēmēju mobilitāte starp Kopienu un viņu izcelsmes valstīm. Būtu jāparedz atkāpes no Direktīvas 2003/109/EK, lai paildzinātu prombūtnes periodu no Kopienas teritorijas, nepārtraucot likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās periodu, kas nepieciešams, lai varētu pieprasīt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Lai veicinātu augsti kvalificētu trešo valstu darba ņēmēju cirkulāro migrāciju, ilgāki prombūtnes periodi nekā Direktīvā 2003/109/EK paredzētie būtu jāpieļauj arī pēc tam, kad viņi ir ieguvuši EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

(22)

Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāatturas aktīvi nodarbināt darba ņēmējus no jaunattīstības valstīm nozarēs, kurās izjūtams darbinieku trūkums. Ētiska darbā pieņemšanas politika un principi, kas attiecas uz valsts un privātā sektora darba devējiem, pēc vajadzības būtu jāizstrādā galvenajās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes nozarē, kā uzsvērts Padomes un dalībvalstu 2007. gada 14. maija Secinājumos par Eiropas rīcības programmu, lai likvidētu veselības aprūpes darbinieku kritisko trūkumu jaunattīstības valstīs (2007.–2013. gads), kā arī izglītības nozarē. Tie būtu jāstiprina, izstrādājot un piemērojot mehānismus, pamatnostādnes un citus instrumentus, lai vajadzības gadījumā veicinātu cirkulāro un pagaidu migrāciju, kā arī citus pasākumus, kas mazinātu augsti kvalificētas imigrācijas negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un vairotu tās pozitīvo ietekmi, lai “intelektuālā darbaspēka aizplūšanu” pārvērstu par “intelektuālā darbaspēka pieplūdumu”.

(23)

Labvēlīgiem nosacījumiem ģimenes atkalapvienošanai un dzīvesbiedra piekļuvei nodarbinātībai vajadzētu būt šīs direktīvas pamatā, kuras mērķis ir piesaistīt augsti kvalificētus trešo valstu darba ņēmējus. Lai sasniegtu šo mērķi, būtu jāparedz īpašas atkāpes no Padomes Direktīvas 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (12). Šīs direktīvas 15. panta 3. punktā ietvertā atkāpe nekavē dalībvalstis saglabāt vai paredzēt integrācijas nosacījumus un pasākumus, tostarp valodas mācīšanos, attiecībā uz ES zilās kartes turētāju ģimenes locekļiem.

(24)

Būtu jāparedz īpaši noteikumi par ziņošanu, lai uzraudzītu šīs direktīvas īstenošanu, nolūkā konstatēt un, iespējams, neitralizēt tās varbūtējo ietekmi saistībā ar attīstības valstu “intelektuālā darbaspēka aizplūšanu” un nolūkā novērst “intelektuālā darbaspēka izšķērdēšanu”. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību (13) reizi gadā dalībvalstīm attiecīgie dati būtu jānosūta Komisijai.

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, ieviest īpašu uzņemšanas procedūru un pieņemt nosacījumus, ar kādiem dalībvalstu teritorijā var ieceļot un tur uzturēties ilgāk par trim mēnešiem trešo valstu valstspiederīgie augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un viņu ģimenes locekļi – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz viņu mobilitātes nodrošināšanu starp dalībvalstīm, un to, ka tādēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(26)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(27)

Saskaņā ar 34. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (14) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(28)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, minētajām dalībvalstīm šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(29)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro,

a)

nosacījumus, ar kādiem dalībvalstu teritorijā var ieceļot un tur uzturēties ilgāk par trim mēnešiem trešo valstu valstspiederīgie ES zilās kartes turētāja statusā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un viņu ģimenes locekļi;

b)

nosacījumus, ar kādiem a) punktā minētie trešo valstu valstspiederīgie un viņu ģimenes locekļi var ieceļot un uzturēties dalībvalstīs, kas nav pirmā dalībvalsts.

a)

“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Eiropas Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta nozīmē;

b)

“augsti kvalificēta nodarbinātība” ir tādas personas nodarbinātība, kura:

c)

“ES zilā karte” ir atļauja, kura tiek dēvēta par “ES zilo karti” un kura tās turētājam dod tiesības dzīvot un strādāt dalībvalsts teritorijā saskaņā ar šajā direktīvā noteikto;

d)

“pirmā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura pirmā trešās valsts valstspiederīgajam piešķir “ES zilo karti”;

e)

“otrā dalībvalsts” ir jebkura dalībvalsts, kas nav pirmā dalībvalsts;

f)

“ģimenes locekļi” ir trešās valsts valstspiederīgie, kā noteikts Direktīvas 2003/86/EK 4. panta 1. punktā;

g)

“augstākā profesionālā kvalifikācija” ir kvalifikācija, ko apliecina ar dokumentu par augstākās izglītības kvalifikāciju vai, atkāpjoties no šā noteikuma, ja tas paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos, vismaz ar piecu gadu profesionālo pieredzi līmenī, kas līdzvērtīgs augstākās izglītības kvalifikācijai attiecīgā specialitātē vai nozarē, kas noteikta darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā;

h)

“augstākās izglītības kvalifikācija” ir jebkādi diplomi, sertifikāti vai citi formālo kvalifikāciju apliecinājumi, kurus izdevusi kompetenta iestāde, apliecinot, ka sekmīgi apgūta pēcvidusskolas līmeņa augstākās izglītības programma, proti, kursu kopums, kuri pasniegti izglītības iestādē, kas valstī, kurā tā atrodas, ir atzīta par augstākās izglītības iestādi. Šajā direktīvā augstākās izglītības kvalifikāciju ņem vērā, ja tās iegūšanai nepieciešamais mācību ilgums bijis vismaz trīs gadi;

i)

“profesionālā pieredze” ir faktiska un likumīga strādāšana attiecīgajā profesijā;

j)

“reglamentēta profesija” ir reglamentēta profesija, kā noteikts Direktīvas 2005/36/EK 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

a)

kuriem ir atļauja uzturēties dalībvalstī, pamatojoties uz pagaidu aizsardzību, vai kuri ir pieteikušies uz uzturēšanās atļauju ar šādu pamatojumu un gaida lēmumu par savu statusu;

b)

kuriem ir starptautiska aizsardzība saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK (2004. gada 29. aprīlis) par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (15), vai kuri pieteikušies uz starptautisku aizsardzību saskaņā ar minēto direktīvu, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums par viņu pieteikumu;

c)

kuriem ir aizsardzība saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, starptautiskām saistībām vai dalībvalstu praksi vai kuri ir pieteikušies uz aizsardzību saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, starptautiskām saistībām vai praksi, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums par viņu pieteikumu;

d)

kuri piesakās uz uzturēšanos kādā dalībvalstī pētnieka statusā Direktīvas 2005/71/EK nozīmē, lai veiktu pētniecības projektu;

e)

kuri ir tāda Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, kurš ir izmantojis vai izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties Kopienas teritorijā saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (16);

f)

kuriem ir EK pastāvīgā iedzīvotāja statuss kādā no dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2003/109/EK un kuri izmanto savas tiesības uzturēties citā dalībvalstī, lai veiktu saimniecisko darbību darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā;

g)

kuri ieceļo kādā no dalībvalstīm saskaņā ar saistībām, kas ietvertas kādā no starptautiskajiem nolīgumiem, kuri atvieglo ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos noteiktām fizisku personu kategorijām, kas saistītas ar tirdzniecību un ieguldījumiem;

h)

kuri uzņemti kādas dalībvalsts teritorijā kā sezonas strādnieki;

i)

kuru izraidīšana ir atlikta faktiska vai juridiska pamatojuma dēļ;

j)

uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (17), kamēr viņi ir norīkoti attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

a)

Kopienas tiesību aktos, tostarp divpusējos un daudzpusējos nolīgumos starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm;

b)

divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kuri noslēgti starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm.

a)

5. panta 3. punkts, piemērojot 18. pantu;

b)

11. pants, 12. panta 1. punkta otrais teikums, 12. panta 2. punkts, 13., 14., 15. pants un 16. panta 4. punkts.

a)

uzrāda derīgu darba līgumu vai – ja tā paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos – saistošu darba piedāvājumu attiecībā uz augsti kvalificētu nodarbinātību vismaz uz vienu gadu attiecīgajā dalībvalstī;

b)

uzrāda dokumentu, kurš apliecina, ka ir izpildīti attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētie nosacījumi par to, kā Savienības pilsoņi strādā regulētās profesijās, kuri konkrēti noteikti darba līgumā vai saistošā darba piedāvājumā, kā paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos;

c)

attiecībā uz neregulētām profesijām uzrāda dokumentus, kas apliecina attiecīgu augstāko profesionālo kvalifikāciju darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktajā specialitātē vai nozarē, kā paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos;

d)

uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu, kā noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, vīzas pieteikumu vai vīzu, ja tā vajadzīga, kā arī, attiecīgā gadījumā, pierādījumu par derīgu uzturēšanās atļauju vai valsts ilgtermiņa vīzu. Dalībvalstis var pieprasīt, lai ceļošanas dokumenta derīguma termiņš ietvertu vismaz uzturēšanās atļaujas sākotnējo termiņu;

e)

uzrāda pierādījumu par to, ka viņam ir veselības apdrošināšana vai, ja paredzēts valsts tiesību aktos, ka viņš ir pieteicies uz veselības apdrošināšanu, kas sedz visus riskus, ko parasti aptver attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgo apdrošināšana, periodiem, kad šāds apdrošināšanas segums un atbilstīgās tiesības uz pabalstiem netiek nodrošinātas saskaņā ar darba līgumu vai tā rezultātā;

f)

netiek uzskatīts par draudu sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai.

a)

ieceļot, atkārtoti ieceļot un uzturēties tās dalībvalsts teritorijā, kas izdevusi ES zilo karti;

b)

šajā direktīvā atzītās tiesības.

a)

tā ir iegūta krāpnieciskā ceļā vai ir viltota vai izmainīta;

b)

tiek konstatēts, ka turētājs nav atbildis vai vairs neatbilst šajā direktīvā noteiktajiem ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem vai uzturas citos nolūkos nekā tie, kuros viņam bija atļauts uzturēties;

c)

turētājs nav ievērojis 12. panta 1. un 2. punktā un 13. pantā paredzētos ierobežojumus.

a)

sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai sabiedrības veselības iemeslu dēļ;

b)

ja ES zilās kartes turētājam nav pietiekamu ienākumu, lai uzturētu sevi un, attiecīgā gadījumā, savus ģimenes locekļus, neizmantojot attiecīgās dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmu. Dalībvalstis novērtē minētos ienākumus atkarībā no to veida un pastāvīguma un var ņemt vērā valsts minimālo algu un pensiju līmeni, kā arī attiecīgās personas ģimenes locekļu skaitu. Šādu izvērtējumu neveic 13. pantā minētajā bezdarba periodā;

c)

ja attiecīgā persona nav paziņojusi savu adresi;

d)

ja ES zilās kartes turētājs lūdz sociālo palīdzību, ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts viņam ir iepriekš sniegusi atbilstīgu rakstisku informāciju.

a)

darba apstākļiem, tostarp atalgojumu un atlaišanu, kā arī uz veselību un drošības prasībām darba vietā;

b)

biedrošanās brīvību un piederību pie organizācijas, dalību organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkurā organizācijā, kuras locekļi ir iesaistīti īpašā darbā, tostarp šo organizāciju nodrošinātiem ieguvumiem, neskarot valsts tiesību aktus par sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību;

c)

izglītību un arodmācībām;

d)

diplomu, sertifikātu un citu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām;

e)

valsts tiesību aktu noteikumiem, kas attiecas uz Regulā (EEK) Nr. 1408/71 noteiktajām sociālā nodrošinājuma jomām. Attiecīgi piemēro īpašos noteikumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 859/2003 pielikumā;

f)

neskarot spēkā esošus divpusējus nolīgumus, ar ienākumiem saistītu uzkrāto vecuma pensiju izmaksāšanu pēc likmes, ko saskaņā ar tiesību aktiem piemēro debitora dalībvalstī(-īs), ja pārceļas uz trešo valsti;

g)

piekļuvi precēm un pakalpojumiem un sabiedriski pieejamu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, tostarp mājokļa iegūšanas procedūrām, kā arī informācijas un palīdzības pakalpojumiem, ko sniedz nodarbinātības dienesti;

h)

brīvu piekļuvi visai attiecīgās dalībvalsts teritorijai robežās, kas noteiktas valsts tiesību aktos.

a)

uz piekļuvi universitātes un pēcvidusskolas izglītībai var attiekties valsts tiesību aktos noteiktu īpašu priekšnoteikumu izpilde;

b)

attiecīgā dalībvalsts var ierobežot vienlīdzīgu attieksmi, piešķirot to tikai gadījumos, kad ES zilās kartes turētāja vai viņa ģimenes locekļu, kuriem viņš pieprasa pabalstus, reģistrētā vai parastā dzīvesvieta atrodas tās teritorijā.

a)

piecus gadus ilga likumīga un nepārtraukta uzturēšanās Kopienas teritorijā ES zilās kartes turētāja statusā; un

b)

tieši pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas – divus gadus ilga likumīga un nepārtraukta uzturēšanās ES zilās kartes turētāja statusā tās dalībvalsts teritorijā, kurā iesniegts pieteikums EK pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujai.

a)

izsniegt ES zilo karti un atļaut pieteikuma iesniedzējam uzturēties tās teritorijā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā, ja ir izpildīti šajā pantā ietvertie nosacījumi, kā arī atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti 7.–14. pantā; vai arī

b)

atteikt ES zilās kartes izsniegšanu un saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, tostarp izraidīšanas procedūrām, uzlikt pieteikuma iesniedzējam un viņa ģimenes locekļiem pienākumu atstāt tās teritoriju, ja nav izpildīti šajā pantā ietvertie nosacījumi. Pirmā dalībvalsts nekavējoties bez formalitāšu kārtošanas uzņem atpakaļ ES zilās kartes turētāju un viņa ģimenes locekļus. To piemēro arī gadījumos, kad ES zilajai kartei, ko izsniegusi pirmā dalībvalsts, ir beidzies derīguma termiņš vai tā atsaukta pieteikuma izskatīšanas laikā. Pēc atpakaļuzņemšanas piemēro 13. pantu.

a)

uzturēšanās atļauju pirmajā dalībvalstī un derīgu ceļošanas dokumentu vai to apliecinātas kopijas, kā arī – ja nepieciešams – vīzu;

b)

pierādījumus, ka viņi kā ES zilās kartes turētāja ģimenes locekļi dzīvojuši pirmajā dalībvalstī;

c)

pierādījumu, ka viņiem ir veselības apdrošināšana, kas sedz visus riskus otrajā dalībvalstī, vai ka ES zilās kartes turētājam ir šāda apdrošināšana viņiem.

a)

pajumte, kas uzskatāma par normālu, salīdzinot ar līdzīgas ģimenes dzīvesvietu tajā pašā reģionā, un kas atbilst vispārējiem higiēnas un drošības standartiem, kuri ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī;

b)

stabili un pastāvīgi ienākumi, kas ir pietiekami, lai uzturētu sevi un savas ģimenes locekļus, neizmantojot attiecīgās dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmu. Dalībvalstis izvērtē minētos ienākumus atkarībā no to veida un pastāvīguma un var ņemt vērā valsts minimālo algu un pensiju līmeni, kā arī ģimenes locekļu skaitu.