8.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/1

(1)

Pārejot uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām (Eiropadome Lisabonas sanāksme 2000. gadā), ir jāmodernizē un nepārtraukti jāuzlabo profesionālās izglītības un apmācību (“PIA”) sistēmas, reaģējot uz straujajām pārmaiņām ekonomikā un sabiedrībā, lai šīs sistēmas varētu palīdzēt palielināt nodarbinātību un sociālo integrāciju un uzlabot vispārēju mūžizglītības pieejamību, tostarp nelabvēlīgām iedzīvotāju grupām.

(2)

Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gadā tika noteikts mērķis līdz 2010. gadam padarīt Eiropas izglītības un apmācību sistēmas par pasaules kvalitātes atsauces kritēriju.

(3)

Lisabonas Integrētās pamatnostādnes izaugsmei un darbavietām 2005.–2008. gadam aicina dalībvalstis izstrādāt finansiāli un citādi pieejamas mūžizglītības sistēmas, kas reaģētu uz zināšanās balstītas ekonomikas un sabiedrības mainīgajām prasībām. Izglītības un apmācību sistēmu adaptācija un kapacitātes palielināšana ir vajadzīga, lai uzlabotu to nozīmi darba tirgū. Tādēļ izglītības un apmācību politikā noteiktajiem uzdevumiem arvien vairāk būtu jāpapildina ekonomikas un darba tirgus politikas mērķi, lai sociālo saliedētību apvienotu ar konkurētspēju.

(4)

Pēc tam, kad 2002. gada 19. decembrī tika pieņemta Padomes Rezolūcija par ciešākas sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācību jomā Eiropā (4) (“Kopenhāgenas process”), kā arī turpmākā darba rezultātā, Komisijai, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, EEZ, EBTA un kandidātvalstīm sadarbojoties jautājumā par kvalitātes nodrošināšanas prioritāti, ir izstrādāta kopējā kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra (“CQAF”), ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un dažādu līdzdalības valstu “labo praksi”.

(5)

Saskaņā ar Padomes un Komisijas 2004. gada Kopīgo starpposma ziņojumu Eiropadomei “Par 2010. gada izglītības un apmācību darba programmu” (5) Eiropas galvenajām prioritātēm vajadzētu būt CQAF PIA jomā (kā daļa no pasākumiem saistībā ar Kopenhāgenas deklarāciju) un “saskaņotu kvalitātes nodrošināšanas standartu, procedūru un pamatnostādņu kopuma” izstrādei (6) (saistībā ar Boloņas procesu un kā daļa no darba programmas attiecībā uz izglītības un apmācību sistēmu uzdevumiem).

(6)

Izglītības padome 2004. gada maijā (7) apstiprināja CQAF pieeju un aicināja dalībvalstis un Komisiju kopā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām savas kompetences robežās to veicināt, ievērojot brīvprātības principu.

(7)

Ar Eiropas tīklu kvalitātes nodrošināšanai profesionālajā izglītībā un apmācībās (8) izveidoja Eiropas platformu, kas ļāva atbilstīgi turpināt darbu, ņemot vērā Padomes 2004. gada secinājumus un Helsinku paziņojumu, kā arī veicināja valstu ilgtspējīgu sadarbību.

(8)

Helsinku 2006. gada paziņojumā uzsvērta vajadzība turpināt izstrādāt un ieviest kopējus Eiropas instrumentus, kas būtu īpaši orientēti uz PIA, izmantojot CQAF ietvertos principus, kā minēts Padomes 2004. gada maija Secinājumos par kvalitātes nodrošināšanu PIA jomā, lai veicinātu kvalitātes uzlabošanas kultūru un plašāku līdzdalību Eiropas tīklā kvalitātes nodrošināšanai profesionālajā izglītībā un apmācībā.

(9)

Ar šo ieteikumu tiek izveidota Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra (“ietvarstruktūra”) kā atsauces instruments, lai palīdzētu dalībvalstīm, pamatojoties uz vienotiem Eiropas kritērijiem, veicināt un pārraudzīt nepārtrauktus uzlabojumus PIA sistēmās, kuras pamatojas uz CQAF un attīsta to tālāk. Ietvarstruktūrai būtu jāsekmē PIA kvalitātes uzlabošana un jāpalielina dalībvalstu PIA politikas pasākumu pārredzamība un saskaņotība, tādējādi veicinot savstarpēju uzticēšanos, darbinieku un apmācāmo personu mobilitāti, kā arī mūžizglītību.

(10)

Ietvarstruktūrā būtu jāiekļauj kvalitātes nodrošināšana un uzlabošanas cikls plānošanai, ieviešanai, novērtēšanai un PIA pārskatīšanai, ko atbalsta vienoti kvalitātes kritēriji, provizoriskie deskriptori un rādītāji. Pārraudzības procesi, tostarp iekšējo un ārējo vērtēšanas mehānismu apvienojums, pēc vajadzības jānosaka dalībvalstīm, lai apzinātu sistēmu, procesu un procedūru priekšrocības, kā arī uzlabojamās jomas. Ietvarstruktūrai būtu jāietver novērtēšanas līdzekļu izmantošana, lai gūtu pierādījumus par efektivitāti.

(11)

Ietvarstruktūra būtu jāizmanto PIA sistēmas, PIA apmācību sniedzēju un kvalificēšanas līmenī. Tā paredz sistēmisku pieeju kvalitātei, ietverot un savstarpēji saistot attiecīgos līmeņus un dalībniekus. Ietvarstruktūra paredz īpaši pievērsties kvalitātes uzlabošanai, apvienojot iekšēju un ārēju vērtēšanu, pārskatīšanu un procesu uzlabošanu, ko apliecina izmērāmi rezultāti un kvalitatīvā analīze. Ietvarstruktūrai būtu jākļūst par turpmākās attīstības pamatu, izmantojot sadarbību Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī.

(12)

Piedāvājot konkrētus līdzekļus, lai atbalstītu vērtēšanas un kvalitātes uzlabošanas kultūru visos līmeņos, šis ieteikums sekmē uz pierādījumiem balstītas politikas un prakses izmantošanu, kas ir efektīvākas un vienlīdzīgākas politikas pamats, saskaņā ar Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada Secinājumiem par efektivitāti un vienlīdzīgumu Eiropas izglītības un apmācību sistēmās (9).

(13)

Ar šo ieteikumu paredz izveidot ietvarstruktūru, lai apzinātu un atbalstītu labāko praksi un apmainītos ar to ne tikai valsts, bet arī vietējā un reģionālā līmenī visos attiecīgajos tīklos, tostarp Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras tīklā.

(14)

Šajā ieteikumā ņem vērā “Kopējos principus kvalitātes nodrošināšanai izglītībā un apmācībās”, kas ir ietverti III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumam (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju sistēmas izveidošanu mūžizglītībai (10) (“EQF”). Tādēļ ietvarstruktūrai būtu jāatbalsta EQF ieviešana, jo īpaši mācību rezultātu atestācijas kvalitātes jomā. Tai būtu arī jāpalīdz ieviest citi Eiropas instrumenti, piemēram, Eiropas kredītpunktu sistēma PIA jomā, un vienotie Eiropas principi neformālās un informālās izglītības apzināšanai un atzīšanai.

(15)

Tā kā šis ieteikums nav saistošs, tas ir saskaņā ar Līguma 5. pantā minēto subsidiaritātes principu, jo ieteikuma mērķis ir atbalstīt un papildināt dalībvalstu rīcību, atvieglojot turpmāku sadarbību starp tām, lai uzlabotu PIA pārredzamību un veicinātu mobilitāti un mūžizglītību. Tas būtu jāīsteno saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem un praksi. Šis ieteikums atbilst norādītajā pantā minētajam proporcionalitātes principam, jo ieteikums neaizstāj un nenosaka valsts kvalitātes nodrošinājuma sistēmas. Ar ietvarstruktūru neparedz konkrētu kvalitātes nodrošinājuma sistēmu vai pieeju, bet nodrošina kopējos principus, kvalitātes kritērijus, provizoriskos deskriptorus un rādītājus, kas var palīdzēt novērtēt un uzlabot pašreizējās sistēmas un PIA nodrošinājumu.

(16)

II pielikumā minētie atsauces rādītāji ir paredzēti, lai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi atbalstītu PIA sistēmu un/vai mācību centru novērtēšanu un kvalitātes uzlabošanu un lai piedāvātu instrumentu kopumu, no kura daudzie lietotāji var izraudzīties rādītājus, kas tiem šķiet atbilstošākie viņu konkrētās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas prasībām. Attiecībā uz būtību un mērķi, tie būtu jānošķir no rādītājiem un kritērijiem, kas minēti Padomes 2007. gada 25. maija Secinājumos par saskaņotu rādītāju un kritēriju sistēmu progresa uzraudzībai ceļā uz Lisabonas mērķiem izglītībā un apmācībā (11).

(17)

Ja dalībvalstis izmantotu un turpinātu izstrādāt ietvarstruktūru, tas palīdzētu uzlabot un attīstīt PIA sistēmas, atbalstīt mūžizglītības stratēģijas, sekmēt Eiropas darba tirgus integrāciju un EQF īstenošanu, kā arī veicinātu kvalitātes uzlabošanas kultūru visos līmeņos, vienlaikus saglabājot valstu izglītības sistēmu lielo daudzveidību.

(18)

Šim ieteikumam būtu jāveicina izglītības un apmācības sistēmu modernizēšana, jāuzlabo apmācības efektivitāte, cenšoties nodrošināt, lai cilvēki nepārtrauktu mācības, neiegūstot kvalifikāciju, jāuzlabo izglītības, apmācības un nodarbinātības savstarpējā saistība, jāveido formālās, neformālās un informālās izglītības saikne un jāpaplašina kvalifikāciju piešķiršana, pamatojoties uz gūto pieredzi,

1)

izmantot un turpmāk izstrādāt Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru (“ietvarstruktūra”), kvalitātes kritērijus, provizoriskos deskriptorus un atsauces rādītājus, kā noteikts un detalizēti izklāstīts I un II pielikumā, lai turpmāk uzlabotu un attīstītu PIA sistēmas, atbalstītu mūžizglītības stratēģiju, EQF un Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartas ieviešanu, kā arī veicinātu kvalitātes uzlabošanas kultūru un inovāciju visos līmeņos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pārejai PIA uz augstāko izglītību;

2)

katrai dalībvalstij ne vēlāk kā līdz 2011. gada 18. jūnija izstrādāt pieeju, kuras mērķis ir attiecīgā gadījumā uzlabot valsts kvalitātes nodrošināšanas sistēmas un racionāli izmantot ietvarstruktūru, iesaistot sociālos partnerus, reģionālās un vietējās varas iestādes un visas citas attiecīgās ieinteresētās personas, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi;

3)

aktīvi piedalīties Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras tīklā (“ietvarstruktūras tīkls”), kas ir pamats kopēju principu, atsauces kritēriju un rādītāju, pamatnostādņu un kvalitātes uzlabošanas līdzekļu turpmākai izstrādei PIA jomā, attiecīgi, valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

4)

ja tādas vēl nav, izveidot PIA kvalitātes nodrošināšanas valsts references centru, kas būtu saistīts ar konkrētām struktūrvienībām un prasībām katrā dalībvalstī un saskaņā ar katras dalībvalsts tradīcijām apvienotu attiecīgās iestādes un iesaistītu sociālos partnerus un visas attiecīgās ieinteresētās personas valsts un reģionālā līmenī, lai nodrošinātu iniciatīvu turpināšanu. References centriem būtu jānodrošina:

5)

pamatojoties uz ietvarstruktūras tīkla atsauces kritērijiem, kas jādefinē sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm, ik pēc četriem gadiem veikt ieviešanas procesa pārskatīšanu un ziņot par to, šādu ziņojumu ietverot katrā otrajā brīvprātīgajā valsts progresa ziņojumā saistībā ar turpmāko stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītībā un apmācībā.

1)

palīdzēt dalībvalstīm veikt iepriekšminētos uzdevumus, jo īpaši veicinot sadarbību un savstarpēju mācīšanos, testēšanu un norādījumu materiālu izstrādi un sniedzot informāciju par PIA kvalitātes pasākumiem dalībvalstīs;

2)

veicināt ietvarstruktūras tīkla izveidi un kopā ar dalībvalstīm piedalīties tā darbā, vajadzības gadījumā sekmējot politikas izstrādi šajā jomā ar konkrētiem priekšlikumiem un iniciatīvām;

3)

nodrošināt turpmākos pasākumus pēc šā ieteikuma īstenošanas, reizi četros gados sniedzot ziņojumus Eiropas Parlamentam, Padomei un vietējām un reģionālajām iestādēm par gūto pieredzi un ietekmi nākotnē, tostarp nepieciešamības gadījumā šā ieteikuma pārskatīšanu, ko veic, sadarbojoties ar dalībvalstīm un iesaistot dažādas ieinteresētās personas;

4)

pamatojoties uz minēto ziņojumu un sadarbojoties ar dalībvalstīm, izvērtēt šā ieteikuma īstenošanu un vajadzības gadījumā to pārskatīt.