27.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/24

(1)

Apsūdzētas personas tiesības personiski piedalīties lietas izskatīšanā tiesā ir iekļautas tiesībās uz taisnīgu tiesu, kas noteiktas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā, kā to interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tiesa ir deklarējusi arī to, ka apsūdzētās personas tiesības personiski piedalīties lietas izskatīšanā tiesā nav absolūtas un ka, ar konkrētiem nosacījumiem, apsūdzētā persona drīkst, skaidri paužot savu brīvu gribu vai klusējot, nepārprotami atteikties no minētajām tiesībām.

(2)

Dažādos pamatlēmumos, ar ko īsteno tiesu iestāžu galīgo nolēmumu savstarpējas atzīšanas principu, jautājums par aizmuguriskiem nolēmumiem nav risināts konsekventi. Šis konsekvences trūkums varētu sarežģīt tiesu iestāžu darbu un kavēt to sadarbību.

(3)

Risinājumi, kas ir paredzēti minētajos pamatlēmumos, nav apmierinoši attiecībā uz tādiem gadījumiem, kad personu nav iespējams informēt par tiesvedību. Ar Pamatlēmumiem 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām (2), 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem (3), 2008/909/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (4), un 2008/947/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai (5), izpildes iestādei ir atļauts atteikties izpildīt šādus spriedumus. Ar Pamatlēmumu 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (6) izpildes iestādei ir atļauts prasīt, lai izsniegšanas tiesu iestāde sniedz apstiprinājumu, ko uzskata par piemērotu, lai garantētu personai, par kuru izdots Eiropas apcietināšanas orderis, ka tai būs iespēja lūgt lietas atkārtotu izskatīšanu izsniegšanas dalībvalstī un ka tā tiks tiesāta klātienē. Par šādu apstiprinājumu piemērotību lēmums ir jāpieņem izpildes iestādei, un tādēļ ir grūti precīzi zināt, kad izpilde var tikt atteikta.

(4)

Tādēļ ir nepieciešams noteikt skaidrus un kopīgus pamatojumus aizmugurisku nolēmumu neatzīšanai. Šā pamatlēmuma mērķis ir precizēt šādus kopīgus pamatojumus, lai dotu izpildes iestādēm iespēju izpildīt nolēmumu, kaut arī persona tiesā nav piedalījusies personiski, vienlaikus pilnīgi ievērojot personas tiesības uz aizstāvību. Šis pamatlēmums nav paredzēts, lai reglamentētu veidu un metodes, tostarp procesuālās prasības, kas tiek izmantotas, lai sasniegtu šajā pamatlēmumā minētos rezultātus, un tos nosaka katras dalībvalsts tiesību aktos.

(5)

Lai veiktu šādas izmaiņas, ir jāgroza spēkā esošie pamatlēmumi, ar ko īsteno galīgo tiesas nolēmumu savstarpējas atzīšanas principu. Jaunie noteikumi būtu arī jāizmanto par pamatu turpmākiem tiesību aktiem šajā jomā.

(6)

Šis pamatlēmums, ar ko groza citus pamatlēmumus, paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem aizmuguriska nolēmuma atzīšanu un izpildi nedrīkstētu atteikt. Tie ir alternatīvi nosacījumi; ja viens no nosacījumiem ir izpildīts, tad izsniegšanas iestāde – aizpildot attiecīgo iedaļu Eiropas apcietināšanas orderī vai saskaņā ar pārējiem pamatlēmumiem paredzētajos apliecinājuma dokumentos – apstiprina, ka prasības ir vai tiks izpildītas, un tam vajadzētu būt pietiekami, lai izpildītu nolēmumu, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu.

(7)

Aizmuguriska nolēmuma atzīšanu un izpildi nedrīkstētu atteikt, vai nu ja attiecīgajai personai tika izsniegta pavēste un tādējādi šī persona tika informēta par tās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu, kurā pieņemts nolēmums, vai arī ja attiecīgā persona ar citiem līdzekļiem saņēma oficiālu informāciju par lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu tā, ka ir nepārprotami konstatēts, ka attiecīgā persona zināja par paredzēto lietas izskatīšanu. Šajā sakarā ar to saprot, ka attiecīgajai personai šādu informāciju vajadzētu būt saņēmušai “savlaicīgi”, proti, pietiekamu laiku iepriekš, lai dotu tai iespēju piedalīties lietas izskatīšanā tiesā un efektīvi īstenot savas tiesības uz aizstāvību.

(8)

Apsūdzētas personas tiesības uz taisnīgu tiesu ir garantētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kā to interpretē Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Šīs tiesības ietver attiecīgās personas tiesības personiski piedalīties lietas izskatīšanā tiesā. Lai attiecīgā persona varētu īstenot šīs tiesības, tai ir jābūt informētai par plānoto lietas izskatīšanu. Saskaņā ar šo pamatlēmumu tās prasības izpilde, ka personai jābūt informētai par lietas izskatīšanu, būtu jānodrošina katrai dalībvalstij atbilstīgi saviem tiesību aktiem, ar to saprotot, ka tam ir jānotiek saskaņā ar iepriekšminētās konvencijas prasībām. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību judikatūru, apsverot, vai informācijas sniegšanas veids ir pietiekams, lai nodrošinātu, ka persona ir informēta par lietas izskatīšanu, īpašu uzmanību vajadzības gadījumā varētu pievērst arī attiecīgās personas centieniem saņemt tai adresēto informāciju.

(9)

Praktisku apsvērumu dēļ lietas izskatīšanas paredzētā diena sākotnēji var būt norādīta kā vairākas iespējamās dienas īsā laikposmā.

(10)

Aizmuguriska nolēmuma atzīšanu un izpildi nedrīkstētu atteikt, ja attiecīgā persona, zinādama par paredzēto lietas izskatīšanu, bija pilnvarojusi juriskonsultu aizstāvēt viņu tiesā un minētais juriskonsults patiesi aizstāvēja attiecīgo personu minētajā tiesā, nodrošinot praktisku un efektīvu juridisko palīdzību. Šajā sakarā vajadzētu būt vienalga, vai juriskonsultu izvēlējusies, iecēlusi un apmaksājusi attiecīgā persona vai arī šo juriskonsultu iecēlusi un apmaksājusi valsts, tādā izpratnē, ka attiecīgā persona būtu apzināti izvēlējusies, ka tiesas izskatīšanā to pārstāv juriskonsults, nevis tā pati piedalās personiski. Juriskonsulta iecelšana un ar to saistītie jautājumi ir attiecīgo valstu tiesību aktu kompetence.

(11)

Kopīgos risinājumos attiecībā uz neatzīšanas iemesliem atbilstīgajos esošajos pamatlēmumos būtu jāņem vērā situāciju dažādība saistībā ar attiecīgās personas tiesībām uz lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību. Šādas lietas atkārtotas izskatīšanas vai pārsūdzības mērķis ir garantēt aizstāvības tiesības, un to raksturo šādi aspekti: attiecīgajai personai ir tiesības piedalīties; lietu, tostarp jaunus pierādījumus, atkārtoti izskata pēc būtības; un sākotnējais nolēmums tiesvedības rezultātā var tikt atcelts.

(12)

Tiesības uz lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību būtu jāgarantē, kad nolēmums jau ticis oficiāli paziņots, kā arī – attiecībā uz Eiropas apcietināšanas orderi – kad tas vēl nav oficiāli paziņots, bet to nekavējoties oficiāli paziņos pēc nodošanas. Pēdējais minētais gadījums attiecas uz situāciju, kad iestādēm nav izdevies sazināties ar personu, it īpaši tādēļ, ka tā mēģināja izvairīties no tiesas.

(13)

Ja Eiropas apcietināšanas orderis ir izdots, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, un ja attiecīgā persona nav iepriekš saņēmusi nekādu oficiālu informāciju par to, ka pret viņu ir ierosināta krimināllieta, un nav saņēmusi spriedumu, tad attiecīgajai personai, iesniedzot attiecīgu lūgumu izpildes dalībvalstī, būtu jāsaņem sprieduma kopija tikai informācijas nolūkos. Izsniegšanas un izpildes tiesu iestādēm vajadzības gadījumā būtu savstarpēji jāapspriežas par vajadzību un pastāvošām iespējām attiecīgajai personai nodrošināt sprieduma vai tā būtisko daļu tulkojumu valodā, kuru persona saprot. Šāda sprieduma nodrošināšana nedrīkstētu kavēt ne nodošanas procedūru, ne lēmumu izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi.

(14)

Šis pamatlēmums attiecas tikai uz neatzīšanas pamatojumu precizēšanu tiesību aktos, ar ko īsteno savstarpējas atzīšanas principu. Tādēļ tādu nosacījumu darbības jomā kā tie, kas attiecas uz tiesībām uz lietas atkārtotu izskatīšanu, ir vienīgi šo neatzīšanas pamatojumu noteikšana. To mērķis nav saskaņot attiecīgo valstu tiesību aktus. Šis pamatlēmums neskar Eiropas Savienības turpmākos instrumentus, kas paredzēti, lai tuvinātu dalībvalstu tiesību aktus krimināltiesību jomā.

(15)

Pamatojumi neatzīšanai ir fakultatīvi. Tomēr dalībvalstu tiesības pieņemt lēmumu transponēt šos pamatojumus attiecīgo valstu tiesību aktos īpaši reglamentē ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, arī ņemot vērā šā pamatlēmuma vispārējo mērķi veicināt personu procesuālās tiesības un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās,

1)

Iekļauj šādu pantu:

“4.a pants

Aizmuguriski nolēmumi

1.   Tāpat izpildes tiesu iestāde drīkst atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ja nolēmums pieņemts aizmuguriski, izņemot gadījumus, kad Eiropas apcietināšanas orderī norādīts, ka saskaņā ar turpmākām izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktos paredzētām procesuālajām prasībām attiecīgā persona:

2.   Ja Eiropas apcietināšanas orderis ir izdots, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli atbilstīgi 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, un ja attiecīgā persona nav iepriekš saņēmusi nekādu oficiālu informāciju par to, ka pret viņu ir ierosināta krimināllieta, tad attiecīgā persona, kad viņa tiek informēta par Eiropas apcietināšanas ordera saturu, var lūgt pirms nodošanas saņemt sprieduma kopiju. Tūlīt pēc tam, kad tā ir informēta par šādu lūgumu, izsniegšanas iestāde meklētajai personai ar izpildes iestādes starpniecību nodrošina sprieduma kopiju. Meklētās personas lūgums nekavē ne nodošanas procedūru, ne lēmumu izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi. Sprieduma nodrošināšana attiecīgajai personai notiek tikai informācijas nolūkos; to neuzskata par sprieduma oficiālu izsniegšanu, un tā neskar nekādus termiņus, ko piemēro lūgumam par lietas atkārotu izskatīšanu vai pārsūdzību.

3.   Ja personu nodod atbilstīgi 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un ja attiecīgā persona ir lūgusi lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzību, šādas personas apcietinājumu līdz lietas atkārtotas izskatīšanas vai pārsūdzības pabeigšanai pārskata saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem vai nu regulāri, vai arī pēc attiecīgās personas lūguma. Šāda pārskatīšana jo īpaši ietver iespēju apcietinājumu apturēt vai pārtraukt. Lietas atkārtota izskatīšana vai pārsūdzība sākas pienācīgā laikā pēc nodošanas.”

2)

Svītro 5. panta 1. punktu.

3)

Pielikuma (“EIROPAS APCIETINĀŠANAS ORDERIS”) d) punktu aizstāj ar šādu punktu:

1)

Pamatlēmuma 7. panta 2. punktu groza šādi:

2)

Pamatlēmuma 7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā un 2. punkta c), g), i) un j) apakšpunktā, pirms izpildes valsts kompetentā iestāde nolemj pilnīgi vai daļēji neatzīt vai neizpildīt kādu lēmumu, tā apspriežas ar izdevējas valsts kompetento iestādi, izmantojot jebkurus piemērotus līdzekļus, un attiecīgā gadījumā lūdz tai nekavējoties sniegt jebkādu vajadzīgo informāciju.”

3)

Pielikuma (“APLIECĪBA”) h) punkta 3. apakšpunktu aizstāj ar šādu punktu:

1)

Pamatlēmuma 8. panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2)

Pielikuma (“APLIECINOŠAIS DOKUMENTS”) j) punktu aizstāj ar šādu punktu:

1)

Pamatlēmuma 9. panta 1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2)

I pielikuma (“APLIECINOŠAIS DOKUMENTS”) i) punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

1)

Pamatlēmuma 11. panta 1. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2)

I pielikuma (“APLIECINOŠAIS DOKUMENTS”) h) punktu aizstāj ar šādu punktu:

a)

ciktāl dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šā pamatlēmuma prasības; un

b)

šā pamatlēmuma piemērošanu.