24.7.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 683/2008

(2008. gada 9. jūlijs)

par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 156. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Eiropas satelītu radionavigācijas politikas mērķis ir Kopienā nodrošināt divas satelītu radionavigācijas sistēmas (turpmāk “sistēmas”). Šīs sistēmas ir izveidotas, attiecīgi, saskaņā ar programmām EGNOS un Galileo (turpmāk “programmas”). Katra infrastruktūra ietver satelītus un Zemes staciju tīklu.

(2)

Galileo programmas mērķis ir izveidot pirmo pasaules mēroga satelītu radionavigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām. Saskaņā ar Galileo programmu radītā sistēma ir pilnībā neatkarīga no citām pastāvošām sistēmām vai tādām sistēmām, ko varētu izveidot nākotnē.

(3)	EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo radionavigācijas satelītu sistēmu (turpmāk “GNSS”) signālu kvalitāti.

(4)	Eiropas Parlaments, Padome un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir konsekventi snieguši visu iespējamo atbalstu šīm programmām.

(5)

Satelītu radionavigācijas attīstība pilnībā iekļaujas Lisabonas Stratēģijā un citās Kopienas politikas jomās, piemēram, transporta politikā, kā izklāstīts Komisijas 2001. gada 12. septembra Baltajā grāmatā “Eiropas transporta politika līdz 2010. gadam: laiks izlemt”. Komisijai savā darba programmā vajadzības gadījumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība GNSS iekārtu un pakalpojumu pilnveidošanai.

(6)

Šīs programmas pieder pie prioritārajiem projektiem, kas ir iekļauti Lisabonas Rīcības programmā izaugsmei un nodarbinātībai, ko ierosināja Komisija un apstiprināja Eiropadome. Tās arī tiek uzskatītas par vienu no svarīgākajiem pīlāriem, nākotnē īstenojot Eiropas kosmosa programmu, kā izklāstīts Komisijas 2007. gada 26. aprīļa Paziņojumā par Eiropas kosmosa politiku.

(7)	Galileo programma ietver definēšanas, izstrādes un novērtējuma, izvēršanas un ekspluatācijas fāzi. Izvēršanas fāzi paredzēts sākt 2008. gadā, un tā beigsies 2013. gadā. Līdz 2013. gadam sistēmai vajadzētu būt gatavai ekspluatācijai.

(8)

Pētniecībai veltītās Galileo programmas daļas, proti, definēšanas un izstrādes un novērtējuma fāzi, lielā mērā finansēja no Eiropas komunikāciju tīkliem paredzētā Kopienas budžeta un Eiropas Kosmosa aģentūra (turpmāk “ESA”). Principā izvēršanas fāze būtu pilnībā jāfinansē Kopienai. Vēlāk var pieņemt lēmumu, ka publiskā un privātā sektora partnerība vai jebkādi citi līgumi ar privātā sektora organizācijām ir piemēroti sistēmas darbības nodrošināšanai, uzturēšanai un atjaunošanai pēc 2013. gada.

(9)

Dzīvības aizsardzības centrs, kas atrodas Madridē, var pieņemt lēmumu pārveidoties par pilnībā kvalificētu, Galileo satelītu kontroles centram līdzvērtīgu centru, kurš piederētu Kopienai. Šādai pārveidei vajadzīgie ieguldījumi neradīs papildu izmaksas tam Kopienas budžetam Eiropas GNSS programmām laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, par ko ir panākta vienošanās. Šādā gadījumā, neskarot Oberpfaffenhofen un Fucino darbības spējas, Komisija nodrošinās, ka līdz 2013. gada beigām minēto centru Madridē darbības vajadzībām pilnībā kvalificē kā Galileo satelītu kontroles centru un iekļauj Galileo tīklā, ko veido iepriekšminētie centri – ar nosacījumu, ka tas spēj ievērot visas vajadzīgās prasības, kas piemērojamas visiem centriem.

(10)

Ir svarīgi, ka Kopiena nodrošina EGNOS sistēmas finansēšanu, tostarp attiecībā uz tās darbību, ilgtspēju un komercializāciju. EGNOS sistēmas ekspluatācija varētu notikt, noslēdzot vienu vai vairākus publisko pakalpojumu līgumus, jo īpaši ar privātā sektora organizācijām, kamēr tā nebūs pilnībā integrēta Galileo darbībā.

(11)	Tā kā programmas jau šobrīd ir sasniegušas brieduma stadiju un vairs nav uzskatāmas par vienkāršiem pētniecības projektiem, tām ir jānodrošina konkrēts tiesisks pamats, kas būtu tām pilnībā piemērots un atbilstu labas finanšu pārvaldības prasībām.

(12)

Saskaņā ar programmām izveidotās sistēmas ietver infrastruktūru, kura izveidota kā Eiropas komunikāciju tīkli un kuras izmantojums sniedzas pāri dalībvalstu robežām. Turklāt šo sistēmu piedāvātie pakalpojumi jo īpaši palīdz attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūras jomā.

(13)

Galileo un EGNOS programmu laba publiska pārvaldība nozīmē, pirmkārt, to, ka ir skaidri nodalīta Komisijas, Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes (turpmāk “Iestāde”) un ESA atbildība, un, otrkārt, to, ka Kopiena, kuru pārstāv Komisija, nodrošina programmu vadību. Komisijai būtu jāizstrādā piemēroti instrumenti, un tās rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajiem resursiem, jo īpaši palīdzībai, kas tai nepieciešama.

(14)

Ņemot vērā programmu nozīmīgumu, unikalitāti un sarežģītību, Kopienas īpašumtiesības uz sistēmām, kas radītas, īstenojot programmas, un programmu pilnīgu finansējumu no Kopienas budžeta laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzīst, ka šīm trijām iestādēm ir lietderīgi cieši sadarboties. Šim nolūkam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji saskaņā ar 2008. gada 9. jūlija Kopīgo deklarāciju par Iestāžu Galileo komiteju tiksies Iestāžu Galileo komitejā.

(15)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas satelītu navigācijas programmu vadības struktūru izveidi (3) ir izveidota Iestāde. Iestāde ir Kopienas aģentūra, uz kuru kā uz struktūru Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), (turpmāk “Finanšu regula”) 185. panta nozīmē attiecas Kopienas aģentūrām noteiktie pienākumi.

(16)

Ņemot vērā to, ka Komisija ir programmu vadītāja, un saskaņā ar Komisijas izstrādātajām pamatnostādnēm Iestādei būtu jānodrošina sistēmu drošības akreditācija un Galileo drošības centra darbība, kā arī jāpiedalās sistēmu komercializācijas sagatavošanā, lai nodrošinātu netraucētu darbību, nepārtrauktus pakalpojumus un labu izplatību tirgū. Turklāt Iestādei būtu jāveic arī citi uzdevumi, ko tai varētu uzticēt Komisija saskaņā ar Finanšu regulu, jo īpaši popularizēt lietojumprogrammas un pakalpojumus un nodrošināt sistēmu komponentu sertifikāciju.

(17)	Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai Regulā (EK) Nr. 1321/2004 izklāstītās programmu vadības struktūras oficiāli saskaņotu ar Komisijas un Iestādes jaunajiem pienākumiem.

(18)

Lai nodrošinātu programmu turpmāku īstenošanu, ir jāizveido piemērota finanšu un juridiskā sistēma, kas ļautu Kopienai arī turpmāk finansēt šīs programmas. Ir arī jānorāda summa, kas vajadzīga, lai laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim finansētu Galileo izstrādes un izvērtējuma fāzes atlikušo daļu un izvēršanas fāzi, EGNOS ekspluatāciju, kā arī gatavošanos programmu ekspluatācijas fāzei.

(19)

Eiropas Parlaments un Padome nolēma, ka kopējā paredzamā summa Galileo un EGNOS sistēmu ekspluatācijas izmaksām laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 3 405 miljoni. Pašreizējā Finanšu shēmā (2007.–2013. gads) jau ir paredzēti EUR 1 005 miljoni. Šo summu palielināja par EUR 2 000 miljoniem (5). Turklāt EUR 400 miljoni ir darīti pieejami no Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gads) (6) (turpmāk “Septītā pamatprogramma”), tādējādi kopējais programmām pieejamais budžets laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 3 405 miljoni.

(20)	Piešķirot minētos Kopienas līdzekļus, svarīgas ir efektīvas iepirkuma procedūras un līgumslēgšanas sarunas, lai iegūtu vislabāko cenas un vērtības attiecību un pilnībā nodrošinātu izpildi, programmu nepārtrauktību, riska pārvaldību un ierosināto termiņu ievērošanu. Tas būtu jānodrošina Komisijai.

(21)	Atbilstīgi Finanšu regulai dalībvalstīm, trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām vajadzētu būt iespējai sniegt finansiālu vai materiālu ieguldījumu programmās, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem.

(22)

Ir jāuzsver, ka Galileo un EGNOS sistēmu ieguldījumu un ekspluatācijas izmaksu pašreizējās aplēses laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam neietver neparedzētas finansiālās saistības, kas varbūtēji būs jāuzņemas Kopienai, jo īpaši saistībā ar ārpuslīgumiskām saistībām, kuras izriet no tā, ka šīs sistēmas ir publiskā sektora īpašums, jo īpaši attiecībā uz force majeure un katastrofām.

(23)

Turklāt Kopienai būtu jāsaņem ieņēmumi no sistēmu Galileo un EGNOS ekspluatācijas, kurus jo īpaši rada komercpakalpojumi, ko sniedz saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma, lai nodrošinātu iepriekšējo ieguldījumu atgūšanu. Tomēr ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.

(24)	Kopienai būtu jānoslēdz daudzgadu deleģēšanas nolīgums ar ESA par programmu tehniskajiem un plānošanas aspektiem. Lai Komisija kā Kopienas pārstāve varētu pilnībā īstenot revīzijas pilnvaras, deleģēšanas nolīgumā būtu jāiekļauj vispārēji nosacījumi par ESA uzticēto līdzekļu pārvaldīšanu.

(25)

Tā kā programmas finansēs Kopiena, publiskā iepirkuma procedūrās saistībā ar programmām būtu jāievēro Kopienas noteikumi par publiskiem līgumiem un vispirms un galvenokārt jātiecas nodrošināt vislabāko cenas un vērtības attiecību, kontrolēt izmaksas, mazināt riskus, uzlabot efektivitāti un mazināt atkarību no viena piegādātāja. Visās dalībvalstīs būtu jānodrošina brīva piekļuve un godīga konkurence visā nozares piegādātāju ķēdē, piedāvājot līdzsvarotu dalību visu līmeņu nozares pārstāvjiem, tostarp jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Būtu jāizvairās no iespējamas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas vai ilgstošas atkarības no viena piegādātāja. Ja vien iespējams, būtu jāizmanto vairāki piegādātāji, lai mazinātu ar programmu saistīto risku, izvairītos no atkarības no viena piegādātāja un nodrošinātu labāku vispārēju programmu, izmaksu un darbu grafiku kontroli. Ņemot vērā programmu stratēģisko nozīmi un Eiropas Savienības drošības un eksporta kontroles prasības, Eiropas nozarēm attiecībā uz noteiktiem komponentiem un pakalpojumiem būtu jāļauj balstīties uz avotiem, kas nav Eiropas izcelsmes avoti, ja tiem ir būtiskas priekšrocības kvalitātes un izmaksu ziņā. Būtu jāizmanto publiskā sektora ieguldījumi, rūpnieciskā pieredze un zināšanas, tostarp tās, kas iegūtas programmu definēšanas un izstrādes un novērtējuma fāzē, vienlaikus nodrošinot, ka netiek apdraudēti noteikumi par piedāvājumu konkursu.

(26)

Visām darbu paketēm Galileo izvēršanas fāzes norises laikā vajadzētu būt atvērtām pēc iespējas lielākam konkursam saskaņā ar Eiropas Savienības iepirkuma principiem. Nolūkā nodrošināt apmierinošu iepirkumu darbu paketēm vajadzētu būt plaši atvērtām jauniem dalībniekiem un MVU, vienlaikus nodrošinot izcilu tehnoloģiju un rentabilitāti.

(27)	Tā kā labai publiskai pārvaldībai ir vajadzīga viendabīga programmu vadība, ātrāka lēmumu pieņemšana un vienāda piekļuve informācijai, Iestādes un ESA pārstāvji var iesaistīties darbā, ko veic Eiropas GNSS programmu komiteja (turpmāk “Komiteja”), kuru izveido nolūkā palīdzēt Komisijai.

(28)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(29)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sistēmu savietojamību un savstarpēju izmantojamību. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(30)	Kopienai vajadzētu būt visu saskaņā ar šīm programmām radīto vai izstrādāto materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniecei. Lai pilnībā ievērotu pamattiesības saistībā ar īpašumtiesībām, būtu jānoslēdz atbilstoši nolīgumi ar esošajiem īpašniekiem.

(31)	Būtu rūpīgi jāpievērš uzmanība EGNOS sertifikācijai visiem transporta veidiem, jo īpaši aviācijai, lai paziņotu, ka sistēma darbojas un to varētu iespējami drīz izmantot.

(32)

Ar šo regulu programmu turpmākai īstenošanai paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

(33)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot satelītu radionavigācijas sistēmas – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas pārsniedz ikvienas atsevišķas dalībvalsts finansiālās un tehniskās iespējas, un to, ka tādēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(34)	Ir jānodrošina, ka Eiropas Parlamentu un Padomi regulāri informē par programmu īstenošanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

TEMATS UN VISPĀRĒJI PRINCIPI

1. pants

Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmas un programmas

1.   EGNOS un Galileo programmas attiecas uz visām darbībām, kas vajadzīgas, lai definētu, izstrādātu, novērtētu, būvētu, ekspluatētu, atjaunotu un uzlabotu abas Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmas, proti, EGNOS sistēmu un saskaņā ar Galileo programmu izveidoto sistēmu.

2.   EGNOS sistēma ir infrastruktūra, ar ko pārrauga un koriģē esošo globālo satelītu radionavigācijas sistēmu raidītus signālus. Tā ietver Zemes stacijas un vairākus ģeostacionāros satelītos uzstādītus retranslatorus.

3.   Saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma ir globālās radionavigācijas satelītu sistēmas (GNSS) autonoma infrastruktūra, kas ietver satelītu konstelāciju un globālu Zemes staciju tīklu.

4.   Programmu īpašie mērķi ir izklāstīti pielikumā.

2. pants

Priekšmets

Ar šo regulu ir noteikti programmu turpmākas īstenošanas noteikumi, tostarp attiecībā uz to pārvaldību un Kopienas finansiālo ieguldījumu.

3. pants

Galileo programmas īstenošanas fāzes

Galileo programmai ir šādas fāzes:

a)	definēšanas fāze, kurā izstrādāta sistēmas struktūra un tās elementi un kas pabeigta 2001. gadā;

b)	izstrādes un novērtējuma fāze, kura ietver pirmo satelītu būvi un palaišanu, pirmo Zemes infrastruktūras objektu izveidi un visus vajadzīgos darbus un darbības, lai sistēmu novērtētu orbītā. Šo fāzi paredzēts pabeigt 2010. gadā;

c)	izvēršanas fāze, kura ietver visu kosmosa un Zemes infrastruktūras objektu izveidi, kā arī visas ar to saistītās darbības. Šo fāzi paredzēts īstenot no 2008. gada līdz 2013. gadam. Tā ietver sagatavošanas darbus ekspluatācijas posmam;

d)

ekspluatācijas fāze, kura ietver infrastruktūras apsaimniekošanu, apkopi, nepārtrauktus sistēmas uzlabojumus un atjaunošanu, ar programmu saistītu sertifikāciju un standartizāciju, sistēmas komercializāciju un visas citas darbības, kas ir vajadzīgas sistēmas izstrādei un minētās programmas sekmīgas darbības nodrošināšanai. Noteikts, ka izmantošanas fāze sāksies vēlākais, pēc izvēršanas fāzes beigām.

4. pants

Galileo programmas finansēšana

1.   Izstrādes un novērtējuma fāzi finansē Kopiena un ESA.

2.   Neskarot 4. un 5. punktu, Kopiena finansē izvēršanas fāzi.

3.   Attiecīgā gadījumā Komisija 2010. gadā kopā ar starpposma pārskatu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par publiskiem līdzekļiem un saistībām, kas vajadzīgas finanšu plānošanas posmam, kurš sāksies 2014. gadā, tostarp par ekspluatācijas fāzei vajadzīgajām saistībām, kas izriet no Komisijas pienākumiem saistībā ar publiskām īpašumtiesībām uz sistēmu, par ieņēmumu sadales mehānismu ekspluatācijas fāzē un par sistēmas cenu politikas mērķiem, nodrošinot, ka patērētāji saņem augstas kvalitātes pakalpojumus par godīgām cenām. Tajā jo īpaši iekļauj pamatotu priekšizpēti, norādot priekšrocības un trūkumus saistībā ar pakalpojumu koncesijas līgumiem vai publisko pakalpojumu līgumiem, kas noslēgti ar privātā sektora organizācijām.

Attiecīgā gadījumā Komisija kopā ar starpposma pārskatu iesniedz arī priekšlikumu par atbilstošiem pasākumiem, kas veicina satelītu radionavigācijas iekārtu un pakalpojumu attīstību.

4.   Dalībvalstis var sniegt papildu finansējumu Galileo programmai, lai konkrētos gadījumos segtu ieguldījumu tās sistēmas arhitektūras attīstībā, par ko panākta vienošanās. Ieņēmumi no minētajām iemaksām veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā Finanšu regulas 18. panta 2. punktu. Ievērojot pārredzamas vadības principu, Komisija Komitejai dara zināmu, kā Galileo programmu ietekmē šā punkta piemērošana.

5.   Trešās valstis un starptautiskās organizācijas arī var sniegt papildu finansējumu Galileo programmai. Nolīgumos, ko Kopiena noslēgusi ar tādām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām atbilstīgi Līguma 300. pantam, nosaka to iesaistīšanās nosacījumus un sīki izstrādātus noteikumus.

5. pants

EGNOS sistēmas ekspluatācija

EGNOS sistēmas ekspluatācija ietver galvenokārt infrastruktūras apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgus sistēmas uzlabojumus un atjaunošanu, ar programmu saistīto sertifikāciju un standartizāciju, kā arī komercializāciju.

6. pants

EGNOS sistēmas ekspluatācijas finansēšana

1.   Kopiena finansē EGNOS sistēmas ekspluatāciju, neskarot ieguldījumus no citiem avotiem, tostarp tos, kas minēti 3. un 4. punktā.

2.   Sākotnēji EGNOS sistēmas ekspluatācija ir viena vai vairāku publisko pakalpojumu līgumu priekšmets.

3.   Dalībvalstis var sniegt papildu finansējumu EGNOS programmai. Ieņēmumi no minētajām iemaksām veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā Finanšu regulas 18. panta 2. punktu.

4.   Trešās valstis un starptautiskās organizācijas arī var sniegt papildu finansējumu EGNOS programmai. Nolīgumos, ko Kopiena noslēgusi ar tādām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām atbilstīgi Līguma 300. pantam, nosaka to iesaistīšanās nosacījumus un sīki izstrādātus noteikumus.

7. pants

Sistēmu savietojamība un savstarpēja izmantojamība

1.   Komisija veic visu iespējamo, lai nodrošinātu EGNOS un Galileo sistēmu, tīklu un pakalpojumu savietojamību un savstarpēju izmantojamību, kā arī cenšas panākt EGNOS un Galileo savietojamību un savstarpēju izmantojamību ar citām radionavigācijas sistēmām un, ja iespējams, radionavigācijas standartlīdzekļiem.

2.   Visus šim nolūkam vajadzīgos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 19. panta 5. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

8. pants

Īpašumtiesības

Kopiena ir visu saistībā ar šīm programmām iegūto vai izveidoto materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniece, un tādēļ tā vajadzības gadījumā slēdz nolīgumus ar trešām personām par esošajām īpašumtiesībām.

II NODAĻA

BUDŽETA IEGULDĪJUMI UN MEHĀNISMI

9. pants

Attiecīgas darbības

1.   Saskaņā ar šo regulu programmām paredzētās Kopienas budžeta apropriācijas piešķir, lai finansētu:

a)	darbības Galileo programmas izstrādes un novērtējuma fāzes pabeigšanai;

b)	darbības saistībā ar Galileo programmas izvēršanas fāzi, tostarp vadības un uzraudzības darbības;

c)	darbības saistībā ar EGNOS sistēmas ekspluatāciju, kā arī pirmsekspluatācijas darbības vai darbības, kas palīdz sagatavoties programmu ekspluatācijas fāzei.

2.   Lai varētu skaidri noteikt programmu un to dažādo fāžu izmaksas, Komisija, ievērojot atklātas vadības principu, ik gadu ziņo Komitejai par Kopienas līdzekļu atvēlēšanu katrai no 1. punktā minētajām darbībām.

10. pants

Budžeta resursi

1.   Lai īstenotu 9. pantā uzskaitītās darbības, laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim piešķir EUR 3 405 miljonus. Šī summa ietver arī EUR 400 miljonus, kas atvēlēti no Septītās pamatprogrammas.

2.   Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai. Tos īsteno saskaņā ar Finanšu regulu.

3.   Budžeta saistības attiecībā uz programmām īsteno pa gadiem.

11. pants

Ekspluatācijas ienākumi

1.   Sistēmu ekspluatācijas ienākumus iekasē Kopiena, ieskaita tos Kopienas budžetā un piešķir programmām. Ja ienākumi ir lielāki par programmām vajadzīgo summu, jebkādu līdzekļu piešķiršanas principa pielāgošanu apstiprina budžeta lēmējinstitūcija pēc Komisijas priekšlikuma.

2.   Ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos var paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.

III NODAĻA

PROGRAMMU PUBLISKĀ PĀRVALDĪBA

12. pants

Vispārēja programmu pārvaldības sistēma

1.   Programmu publiskās pārvaldības pamatā ir princips, kas paredz, ka Komisijas pārstāvētās Kopienas, Iestādes un ESA pilnvaras ir skaidri nošķirtas.

2.   Komisija, kam palīdz Komiteja, ir atbildīga par programmu pārvaldību un šajā sakarā darbojas atklāti. Tā vairās no struktūru un funkciju pārklāšanās, nosakot Iestādes un ESA uzdevumu skaidru sadalījumu. Komisijai var palīdzēt dalībvalstu eksperti, un tā veic finanšu un tehniskas revīzijas.

3.   Komisija izstrādā piemērotus instrumentus, tostarp attiecībā uz risku integrētas pārvaldības īstenošanu visos programmu līmeņos, un strukturālus pasākumus, lai apzinātu, kontrolētu, mazinātu un pārraudzītu riskus, kā arī nodrošina, ka tās rīcībā ir šā uzdevuma veikšanai vajadzīgie līdzekļi. Šajā nolūkā Komisija saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru nosaka galvenos lēmuma punktus, lai veiktu programmu īstenošanas pārskatīšanu.

13. pants

Drošības jautājumu pārvaldība

1.   Komisija risina visus ar sistēmu drošību saistītos jautājumus, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību pārraudzīt drošības prasību kopumu un integrēt tās programmās kopumā.

2.   Komisija saskaņā ar 19. panta 4. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem īstenošanas pasākumus, kuros paredz galvenās tehniskās prasības, lai kontrolētu piekļuvi un darbību ar tehnoloģijām, kas nodrošina sistēmu drošību.

3.   Komisija nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu 2. punktā minētās prasības un citas papildu prasības saistībā ar sistēmu drošību, pilnīgi ņemot vērā ekspertu padomus.

4.   Ja sistēmu darbība var ietekmēt Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu drošību, piemēro procedūras, kas izklāstītas Padomes Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (8).

5.   Jautājumi, uz kuriem attiecas vienīgi Līguma par Eiropas Savienību V un/vai VI sadaļa, nav Komitejas pārziņā.

14. pants

Drošības noteikumu piemērošana

1.   Visām fiziskajām personām, kas uzturas to teritorijā, un visām juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā un kas strādā ar klasificētu ES informāciju saistībā ar programmām, dalībvalstis piemēro drošības noteikumus, nodrošinot vismaz tādas pašas pakāpes aizsardzību, kādu garantē Komisijas drošības noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (9) pielikumā, un Padomes drošības reglaments, kas izklāstīts Padomes Lēmuma 2001/264/EK (10) pielikumā.

2.   Dalībvalstis, pieņemot valstu drošības noteikumus, kā minēts 1. pantā, tūlīt par tiem informē Komisiju.

3.   Fiziskās personas, kuras uzturas trešās valstīs, un juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, var strādāt ar ES klasificētu informāciju saistībā ar programmām vienīgi tad, ja tām piemēro drošības noteikumus, kuri nodrošina vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību kā Komisijas drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā, un Padomes drošības reglaments, kas izklāstīts Lēmuma 2001/264/EK pielikumā. ESA drošības noteikumus uzskata par līdzvērtīgiem minētajiem noteikumiem un reglamentam. To, cik līdzvērtīgi ir drošības noteikumi, ko piemēro trešā valstī, nosaka, vienojoties ar attiecīgo valsti.

15. pants

Programmu izstrāde

1.   Komisija pārvalda līdzekļus, kas programmām piešķirti saskaņā ar šo regulu.

2.   Komisija pieņem pasākumus, lai saskaņā ar šīs regulas prasībām darba programmas izstrādei noteiktu stratēģisku pamatu. Stratēģiskais pamats ietver galvenās darbības, plānoto budžetu un termiņus, kas vajadzīgi pielikumā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 19. panta 5. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Komisija saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto vadības procedūru pieņem darba programmu, kas ietver programmas īstenošanas plānu un attiecīgo finansējumu un ko pārskata reizi gadā, kā arī jebkurus tās grozījumus.

4.   Pasākumus, ko finansē saskaņā ar šo regulu, īsteno saskaņā ar Finanšu regulu.

16. pants

Eiropas GNSS Uzraudzības iestādes nozīme

Ievērojot 12. pantu un ņemot vērā Komisijas kā programmu vadītājas lomu, Iestāde saskaņā ar Komisijas dotajām pamatnostādnēm programmās veic šādus uzdevumus:

a)

attiecībā uz programmu drošību un neskarot 13. un 14. pantu, tā nodrošina: i) drošības akreditāciju; šajā nolūkā tā sāk un pārrauga drošības procedūru īstenošanu un veic sistēmas drošības pārbaudes; ii) Galileo drošības centra darbību, ko īsteno atbilstīgi lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 13. pantu, un norādījumiem, kas paredzēti Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP;

b)	tā piedalās sistēmas komercializācijas sagatavošanā, tostarp veicot vajadzīgo tirgus izvērtējumu;

c)

tā veic arī citus uzdevumus, ko tai varētu uzticēt Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, risinot konkrētus ar programmām saistītus jautājumus, piemēram: i) veicināt lietojumu un pakalpojumus satelītu radionavigācijas tirgū; ii) nodrošināt, lai sistēmu komponentus būtu sertificējusi piemērota, attiecīgi pilnvarota sertifikācijas iestāde.

17. pants

Iepirkuma principi saistībā ar Galileo programmas izvēršanas fāzi

1.   Neskarot pasākumus, kas jāīsteno, lai aizsargātu Eiropas Savienības drošības vai sabiedrības drošības būtiskas intereses vai ievērotu Eiropas Savienības eksporta kontroles prasības, Galileo programmas izvēršanas fāzei piemēro Kopienas publiskā iepirkuma noteikumus, jo īpaši brīvu piekļuvi un godīgu konkurenci visā nozares piegāžu ķēdē, konkursu rīkošanu, atklāti un laikus sniedzot informāciju, skaidri paziņojot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, atlases kritērijus un citu svarīgu informāciju, lai visiem iespējamiem dalībniekiem nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus.

2.   Iepirkuma procedūrā ievēro šādus mērķus:

a)	visās dalībvalstīs veicināt nozares pārstāvju līdzsvarotu dalību visos līmeņos, tostarp jo īpaši MVU;

b)	izvairīties no iespējamas dominances ļaunprātīgas izmantošanas un izvairīties no ilgstošas atkarības no viena piegādātāja;

c)	izmantot iepriekšējus publiskā sektora ieguldījumus un gūto pieredzi, kā arī rūpnieciskās pieredzes un zināšanas, tostarp Eiropas GNSS programmu definēšanas un izstrādes fāzē gūto pieredzi, reizē nodrošinot, ka netiek apdraudēti noteikumi par piedāvājumu konkursu.

3.   Šajā sakarā Galileo programmas izvēršanas fāzes darbu veikšanas konkursam piemēro šādus principus:

a)

infrastruktūras iepirkumus sadala sešās galvenajās darbu paketēs (sistēmas inženiertehniskais atbalsts, stacionārās infrastruktūras pabeigšana, stacionārās kontroles infrastruktūras pabeigšana, satelīti, palaišanas iekārtas un operācijas), kā arī vairākās papildu darbu paketēs, izmantojot plašu kopējā iepirkuma sadalījumu; tas nenozīmē, ka individuālām darbu paketēm, tostarp satelītiem, nebūtu iespējamas vairākas paralēlas iepirkuma procedūras;

b)	visām paketēm nodrošina konkursu, un sešām galvenajām paketēm piemēro vienotu procedūru, saskaņā ar kuru jebkura patstāvīga juridiskā persona vai grupa, ko šajā nolūkā pārstāv juridiska persona, kas ir attiecīgās grupas līgumslēdzēju lielākais;

c)

par vismaz 40 % no to darbību kopējās vērtības konkursa kārtībā noslēdz dažādu līmeņu apakšuzņēmuma līgumus ar uzņēmumiem, kas nepieder pie grupām, kuru dalībnieki būs galvenie līgumslēdzēji par kādu no galvenajām darbu paketēm; Komisija regulāri ziņo Komitejai par šā principa ievērošanu. Ja prognozes liecina, ka var nebūt iespējams sasniegt 40 %, Komisija saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto vadības procedūru veic attiecīgus pasākumus;

d)	ja vien iespējams, izmanto divus avotus, lai nodrošinātu programmas, izmaksu un grafika labāku vispārējo kontroli.

18. pants

Eiropas Kosmosa aģentūras nozīme

1.   Ņemot vērā 17. pantā izklāstītos principus, Kopiena, ko pārstāv Komisija, noslēdz daudzgadu deleģēšanas nolīgumu ar ESA, pamatojoties uz Komisijas pieņemtu lēmumu par deleģēšanu saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punktu, ietverot uzticētos uzdevumus un budžeta izpildi saistībā ar Galileo programmas īstenošanu, jo īpaši izvēršanas fāzi.

2.   Ciktāl tas nepieciešams saskaņā ar 1. punktu deleģētajiem uzdevumiem un budžeta izpildei, deleģēšanas nolīgumā paredz ESA uzticēto līdzekļu pārvaldības vispārējos nosacījumus, un jo īpaši veicamās darbības, kā arī saistīto finansējumu, vadības procedūras, uzraudzības un kontroles pasākumus, pasākumus, kurus piemēro līgumu nepareizas izpildes gadījumā, un noteikumus par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem.

3.   Saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru attiecībā uz lēmumu par deleģēšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu apspriežas ar Komiteju. Komiteju informē par daudzgadu deleģēšanas nolīgumu, kas Kopienai, ko pārstāv Komisija, ir jānoslēdz ar ESA.

4.   Komisija informē Komiteju par starpposma rezultātiem un galarezultātiem saistībā ar izvērtējumiem publiskā iepirkuma konkursos un līgumiem ar privātā sektora organizācijām, ko ESA gatavojas noslēgt.

19. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz “Eiropas GNSS programmu komiteja” (“Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

5.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

6.   Saskaņā ar Komitejas reglamentu tās darbā kā novērotāji var iesaistīties Iestādes un ESA pārstāvji.

7.   Nolīgumos, ko Kopiena noslēgusi atbilstīgi 4. panta 5. punktam un 6. panta 4. punktam, var paredzēt trešo valstu vai starptautisku organizāciju piedalīšanos Komitejas darbā atbilstīgi tās reglamentā paredzētajiem nosacījumiem.

20. pants

Personas datu un privātuma aizsardzība

Komisija nodrošina, ka tiek garantēta personas datu un privātuma aizsardzība un ka sistēmu tehniskajās struktūrās tiek integrēti atbilstoši aizsardzības pasākumi.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija gādā par to, lai, īstenojot atbilstīgi šai regulai finansētās darbības, šādi aizsargātu Kopienas finanšu intereses – piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes, atgūstot nepamatoti izmaksātas summas un – ja pārkāpumi ir konstatēti – nosakot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (11), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (12), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (13).

2.   Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā minētais “pārkāpums” ir jebkurš Kopienas tiesību aktu noteikumu pārkāpums vai līgumsaistību neizpilde, ko izraisa kāda uzņēmēja darbība vai bezdarbība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3.   No šīs regulas izrietošie nolīgumi, tostarp ar iesaistītām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām noslēgtie nolīgumi, paredz uzraudzību un finanšu kontroli, ko veic Komisija vai jebkurš tās pilnvarots pārstāvis, un Revīzijas palātas revīziju, ko vajadzības gadījumā veic uz vietas.

22. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes informēšana

Komisija nodrošina šīs regulas īstenošanu. Ik gadu, iesniedzot provizorisko budžeta projektu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par programmu īstenošanu. Lai informētu Eiropas Parlamentu un Padomi par programmu īstenošanas gaitu, 2010. gadā sagatavo starpposma pārskatu, kurš ietver pārskatu par izmaksām, riskiem un iespējamiem ieņēmumiem no Galileo programmas piedāvātiem pakalpojumiem, inter alia, ņemot vērā tehnoloģiju un tirgus attīstību.

23. pants

Atcelšana

Padomes Regulas (EK) Nr. 876/2002 (2002. gada 21. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu Galileo  (14), 7. pantu atceļ no 2009. gada 25. jūlija.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 221, 8.9.2005., 28. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 3. jūlija Lēmums.

(3)  OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1942/2006 (OV L 367, 22.12.2006., 18. lpp.).

(4)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgums (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.). Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2008/29/EK (OV L 6, 10.1.2008., 7. lpp.).

(6)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(8)  OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.

(9)  Komisijas Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/548/EK (OV L 215, 5.8.2006., 38. lpp.).

(10)  Padomes Lēmums 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/438/EK (OV L 164, 26.6.2007., 24. lpp.).

(11)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1233/2007 (OV L 279, 23.10.2007., 10. lpp.).

(12)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(13)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(14)  OV L 138, 28.5.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1943/2006 (OV L 367, 22.12.2006., 21. lpp.).

---

---

---