Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32008R0669

    Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2008 ( 2008. gada 15. jūlijs), ar ko gala variantā sagatavo IC pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

    OV L 188, 16.7.2008, p. 7–15 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 19/05/2024; Iesaist. atcelta ar 32024R1157

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/669/oj

    16.7.2008   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 188/7


    KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 669/2008

    (2008. gada 15. jūlijs),

    ar ko gala variantā sagatavo IC pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (1) un jo īpaši tās 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

    tā kā:

    (1)

    IC pielikums par īpašiem norādījumiem paziņojuma un pārvietošanas dokumentu aizpildīšanai jāsagatavo gala variantā vēlākais Regulas (EK) Nr. 1013/2006 piemērošanas dienā, ievērojot ESAO norādījumus.

    (2)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko izdevusi komiteja, kura izveidota atbilstoši 18. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem (2),

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Regulas IC pielikumu sagatavo gala variantā, kā paredzēts šīs regulas pielikumā.

    2. pants

    Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2008. gada 15. jūlijā

    Komisijas vārdā

    Komisijas loceklis

    Stavros DIMAS


    (1)  OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1379/2007 (OV L 309, 27.11.2007., 7. lpp.).

    (2)  OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.


    PIELIKUMS

    “IC PIELIKUMS

    ĪPAŠI NORĀDĪJUMI PAZIŅOJUMA UN PĀRVIETOŠANAS DOKUMENTU AIZPILDĪŠANAI

    I.   Ievads

    1.   Šajos norādījumos ir sniegti skaidrojumi, kas vajadzīgi paziņojuma un pārvietošanas dokumentu aizpildīšanai. Abi dokumenti ir saderīgi ar Bāzeles Konvenciju (1), ESAO lēmumu (2) (kas attiecas uz tādu atkritumu sūtījumiem, kurus paredzēts reģenerēt un kuru galamērķis ir ESAO zona) un šo regulu, jo tie ņem vērā šajos trīs instrumentos noteiktās īpašās prasības. Tomēr, tā kā dokumenti ir izstrādāti pietiekami vispārīgi, lai tie attiektos uz visiem trim instrumentiem, ne visas dokumenta ailes būs attiecināmas uz visiem instrumentiem, un tāpēc noteiktos gadījumos nav jāaizpilda visas ailes. Konkrētas prasības saistībā ar tikai vienu kontroles sistēmu ir norādītas, izmantojot zemteksta piezīmes. Tāpat ir iespējams, ka valstu īstenošanas tiesību aktos tiek lietoti termini, kas atšķiras no Bāzeles konvencijā un ESAO lēmumā apstiprinātajiem. Piemēram, šajā regulā tiek izmantots termins “sūtījums”, nevis “pārvietošana”, un tāpēc paziņojuma un pārvietošanas dokumentos šīs atšķirības ir atspoguļotas, izmantojot terminu “pārvietošana/sūtīšana”.

    2.   Dokumentos ir minēts gan termins “apglabāšana”, gan “reģenerācija”, jo šajos trīs instrumentos šie termini ir definēti dažādi. Eiropas Kopienas regulā un ESAO Lēmumā termins “apglabāšana” ir lietots, lai runātu par Bāzeles konvencijas IV A pielikumā un ESAO lēmuma 5.A papildpielikumā uzskaitītajām aizvākšanas darbībām, bet “reģenerācija” attiecas uz reģenerācijas darbībām, kas uzskaitītas Bāzeles konvencijas IV B pielikumā un ESAO lēmuma 5.B papildpielikumā. Tomēr pašā Bāzeles Konvencijā terminu “aizvākšana” lieto, lai nosauktu gan apglabāšanu, gan reģenerāciju.

    3.   Kompetentās nosūtīšanas iestādes ir atbildīgas par paziņojuma un pārvietošanas dokumentu nodrošināšanu un izdošanu (gan papīra, gan elektroniskā formātā). Šo pienākumu pildīšanā tās izmanto numurēšanas sistēmu, kas ļauj izsekot konkrētai atkritumu kravai. Numerācijas sākumā jānorāda nosūtīšanas valsts kods, kas atrodams ISO standarta Nr. 3166 abreviatūru sarakstā. ES gadījumā divciparu valsts kodam seko atstarpe. Pēc tam var sekot fakultatīvs, kompetentās nosūtīšanas iestādes norādīts kods līdz četriem cipariem un atstarpe. Numerācijai jābeidzas ar sešciparu numuru. Piemēram, ja valsts kods ir XY un sešciparu numurs ir 123456, un nav norādīts fakultatīvais kods, paziņojuma numurs būtu XY 123456. Ja norāda fakultatīvu kodu, piemēram, 12, paziņojuma numurs būtu XY 12 123456. Tomēr, ja paziņojuma vai pārvietošanas dokumentu nosūta elektroniski un fakultatīvais kods nav norādīts, šā fakultatīvā koda vietā jāievieto “0000” (piemēram, XY 0000 123456); ja norāda fakultatīvu kodu ar mazāk nekā četriem cipariem, piemēram, 12, paziņojuma numurs būtu XY 12 0012 123456.

    4.   Valstis, iespējams, vēlas izdot dokumentus tādā papīra formātā, kas atbilst to standartiem (parasti ISO A4, kā ieteikusi Apvienoto Nāciju Organizācija). Tomēr, lai veicinātu dokumentu starptautisku izmantošanu un lai ņemtu vērā atšķirības starp ISO A4 un Ziemeļamerikā izmantoto papīra formātu, veidlapu rāmja lielumam ir jābūt līdz 183 x 262 mm ar apmalēm lappuses augšpusē un kreisajā pusē. Paziņojuma dokumentam (no 1. līdz 21. ailei, ieskaitot zemteksta piezīmes) jāatrodas vienā lappusē, bet paziņojuma dokumentā izmantotajam saīsinājumu un kodu sarakstam – otrā lappusē. Attiecībā uz pārvietošanas dokumentu, no 1. līdz 19. ailei, ieskaitot zemteksta piezīmes, jāatrodas vienā lappusē, bet otrā lappusē jāatrodas no 19. līdz 21. ailei, kā arī pārvietošanas dokumentā izmantoto saīsinājumu un kodu sarakstam.

    II.   Paziņojuma un pārvietošanas dokumentu uzdevums

    5.   Paziņojuma dokuments ir paredzēts, lai attiecīgajām kompetentajām iestādēm sniegtu informāciju, kas tām vajadzīga, lai novērtētu, vai piedāvātie atkritumu sūtījumi ir pieņemami. Dokumentā ir atvēlēta arī vieta, kur tām apstiprināt paziņojuma saņemšanu un, attiecīgā gadījumā, rakstiski piekrist piedāvātajam sūtījumam.

    6.   Pārvietošanas dokuments vienmēr jāved līdzi atkritumu kravai no tā brīža, kad krava atstāj atkritumu radītāju, līdz nonākšanai apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmumā citā valstī. Katrai personai, kas ņem sūtījumu savā pārziņā (pārvadātājiem un, iespējams, saņēmējiem (3)), jāparaksta pārvietošanas dokuments, piegādājot vai saņemot attiecīgos atkritumus. Dokumentā ir arī vietas, kur reģistrēt, ka krava šķērso visu attiecīgo valstu muitas iestādes (kas prasīts šajā regulā). Visbeidzot, attiecīgajam apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmumam jāizmanto dokuments, lai apliecinātu, ka atkritumi ir saņemti un ka reģenerācija vai apglabāšana ir izpildīta.

    III.   Vispārīgas prasības

    7.   Plānotais sūtījums, uz ko attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, var notikt tikai pēc tam, kad paziņojuma un pārvietošanas dokumenti ir aizpildīti saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā 16. panta a) un b) punktu, kamēr rakstiskas vai klusējot izteiktas piekrišanas no visām kompetentajām iestādēm ir spēkā.

    8.   Personām, kas aizpilda dokumentu izdrukas, viscaur dokumentā jāizmanto mašīnraksts vai noturīga tinte, rakstot ar lielajiem burtiem. Parakstiem vienmēr jābūt rakstītiem ar noturīgu tinti, un pilnvarotā pārstāvja paraksts jāatšifrē ar viņa vārdu, kas rakstīts ar lielajiem burtiem. Mazsvarīgu kļūdu gadījumā, piemēram, ja atkritumiem izmantots nepareizs kods, ar kompetento iestāžu piekrišanu var veikt labojumu. Jaunajam tekstam jābūt marķētam un parakstītam vai apzīmogotam, un jānorāda izmaiņu veikšanas datums. Veicot liela apjoma izmaiņas vai labojumus, jāaizpilda jauna veidlapa.

    9.   Ir izstrādātas arī elektroniski viegli aizpildāmas veidlapas. Pēc tam jāveic pienācīgi drošības pasākumi pret veidlapu nepareizu izmantošanu. Visām izmaiņām, kas veiktas aizpildītā veidlapā ar kompetento iestāžu piekrišanu, jābūt redzamām. Izmantojot elektroniskas veidlapas, ko pārsūta pa e-pastu, jāizmanto elektroniskais paraksts.

    10.   Lai vienkāršotu tulkošanu, dokumentos vairākas ailes jāaizpilda ar kodu, nevis ar tekstu. Tomēr, ja teksts ir vajadzīgs, tam jābūt tādā valodā, kāda ir pieņemama galamērķa valsts kompetentajām iestādēm un, vajadzības gadījumā, citām attiecīgām iestādēm.

    11.   Datuma norādīšanai jāizmanto sešciparu formāts. Piemēram, 2006. gada 29. janvāris jānorāda kā 29.01.06. (diena, mēnesis, gads).

    12.   Ja vajadzīgs dokumentiem pievienot pielikumus, kuros ir sniegta papildinformācija, katrā pielikumā ir jāiekļauj attiecīgā dokumenta atsauces numurs un jāmin aile, uz ko pielikums attiecas.

    IV.   Īpaši norādījumi paziņojuma dokumenta aizpildīšanai

    13.   Paziņotājam (4) jāaizpilda 1. līdz 18. aile (izņemot paziņojuma numuru 3. ailē) paziņojuma izdarīšanas brīdī. Dažās trešās valstīs, kas nav ESAO dalībvalstis, šīs ailes var aizpildīt kompetentā nosūtīšanas iestāde. Ja paziņotājs un atkritumu sākotnējais radītājs ir dažādas personas, šim radītājam vai kādai no personām, kas norādītas 2. panta 15. punkta a) apakšpunkta ii) vai iii) ievilkumā, ja tas ir iespējams, ir jāparaksta arī 17. aile, kā norādīts 4. panta 1. punkta otrajā daļā un II pielikuma 1. daļas 26. punktā.

    14.   Dokumenta 1. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 2. un 4. punktu) un 2. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 6. punktu): norāda prasīto informāciju (norāda paziņotāja reģistrācijas numuru (tikai attiecīgos gadījumos), pilnu nosaukumu, adresi (iekļaujot valsts nosaukumu), tālruņa un faksa numuru (iekļaujot valsts kodu); kontaktpersonai jāuzņemas atbildība par sūtījumu, tostarp gadījumos, kad nosūtīšanas laikā notiek starpgadījums). Dažās trešās valstīs tā vietā var norādīt informāciju par kompetento nosūtīšanas iestādi. Paziņotājs var būt atkritumu tirgotājs vai aģents saskaņā ar šīs regulas 2. panta 15. punktu. Šādā gadījumā pielikumā pievieno līguma kopiju vai pierādījumus par līgumu (vai deklarāciju, ar ko apliecina tā esību) starp atkritumu radītāju, jauno radītāju vai savācēju un aģentu vai atkritumu tirgotāju (sal. II pielikuma 1. daļas 23. punktā). Šiem tālruņu un faksa numuriem un e-pasta adresēm jāveicina saziņa ar visām attiecīgajām personām jebkurā laikā par nosūtīšanas laikā notikušu starpgadījumu.

    15.   Parasti saņēmējs ir apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmums, kas norādīts 10. ailē. Tomēr dažos gadījumos saņēmējs var būt cita persona, piemēram, atkritumu tirgotājs, aģents (5) vai juridiska persona, piemēram, 10. ailē minētā saņēmēja apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmuma galvenā mītne vai pasta adrese. Lai tirgotājs, aģents vai juridiska persona varētu darboties kā saņēmējs, tiem jābūt attiecīgās galamērķa valsts jurisdikcijā, kā arī atkritumiem jābūt to piederībā vai tiem jābūt cita veida juridiskās kontroles tiesībām pār šiem atkritumiem brīdī, kad sūtījums ir sasniedzis galamērķa valsti. Šādos gadījumos 2. aile jāaizpilda ar informāciju par atkritumu tirgotāju, aģentu vai juridisko personu.

    16.   Dokumenta 3. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 1., 5., 11. un 19. punktu): izdodot paziņojuma dokumentu, kompetentā iestāde saskaņā ar savu sistēmu piešķir tam identifikācijas numuru, kas tiks drukāts šajā ailē (sk. 3. punktu iepriekš). A rūtiņā “atsevišķs sūtījums” attiecas uz vienu paziņojumu, bet “vairāki sūtījumi” – uz vispārēju paziņojumu. B rūtiņā norāda, vai nosūtītie atkritumi ir paredzēti apglabāšanai vai reģenerācijai. C rūtiņā norādītā iepriekšējā piekrišana attiecas uz šīs regulas 14. pantu.

    17.   Dokumenta 4. (sk. II pielikuma 1. daļas 1. punktu), 5. (sk. II pielikuma 1. daļas 17. punktu) un 6. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 12. punktu): 4. ailē norāda sūtījumu skaitu un 6. ailē – viena sūtījuma plānoto datumu vai, vairāku sūtījumu gadījumā, pirmā un pēdējā sūtījuma datumu. 5. ailē norāda atkritumu aptuveno minimālo un maksimālo svaru tonnās (1 tonna ir 1 megagrams (Mg) jeb 1 000 kg). Dažās trešās valstīs ir pieņemami norādīt tilpumu kubikmetros (t. i., 1 kubikmetrs ir 1 000 litru) vai citās metriskās mērvienībās, piemēram, kilogramos vai litros. Ja tiek izmantotas citas metriskās mērvienības, var norādīt izmantoto mērvienību un dokumentā doto mērvienību izsvītrot. Kopējais nosūtītais daudzums nedrīkst pārsniegt maksimālo daudzumu, kas minēts 5. ailē. Sūtījumiem plānotais laikposms 6. ailē nedrīkst pārsniegt vienu gadu, izņemot vairākus sūtījumus reģenerācijas uzņēmumiem, par kuriem sniegta iepriekšēja piekrišana, saskaņā ar šīs regulas 14. pantu (sk. 16. punktu), kuriem plānotais laikposms nedrīkst pārsniegt trīs gadus. Visi sūtījumi jāveic, kamēr ir spēkā rakstiskas vai klusējot izteiktas piekrišanas no visām kompetentajām iestādēm saskaņā ar šīs regulas 9. panta 6. punktu. Vairāku sūtījumu gadījumā dažas trešās valstis, pamatojoties uz Bāzeles konvenciju, drīkst pieprasīt norādīt 5. un 6. ailē vai pievienot pielikumā paredzamos datumus vai paredzamo biežumu un katra sūtījuma aptuveno daudzumu. Ja kompetentā iestāde izdod rakstisku piekrišanu sūtījumam un šīs piekrišanas derīgums 20. ailē atšķiras no 6. ailē norādītā laikposma, kompetentās iestādes lēmumam ir augstāks spēks nekā 6. ailē norādītajai informācijai.

    18.   Dokumenta 7. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 18. punktu): iepakojuma tipus norāda, izmantojot kodus, kas uzskaitīti paziņojuma dokumentam pievienotajā saīsinājumu un kodu sarakstā. Ja pārkraujot ir vajadzīgi īpaši piesardzības pasākumi, piemēram, tie, kas prasīti atkritumu radītāja darbiniekiem paredzētajās pārkraušanas instrukcijās, veselības un drošības informācijā, tostarp informācijā par rīkošanos noplūdes gadījumā, kā arī rakstiskās norādēs bīstamo preču pārvadāšanai, atzīmē attiecīgo rūtiņu un pievieno informāciju pielikumā.

    19.   Dokumenta 8. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 7. un 13. punktu): norāda prasīto informāciju (norāda reģistrācijas numuru (tikai attiecīgos gadījumos), adresi (iekļaujot valsts nosaukumu), tālruņa un faksa numuru (iekļaujot valsts kodu); kontaktpersonai jāuzņemas atbildība par sūtījumu). Ja ir iesaistīti vairāki pārvadātāji, paziņojuma dokumentam pievieno pilnu sarakstu, norādot prasīto informāciju par katru pārvadātāju. Ja transportēšanu organizē ekspeditors, datus par ekspeditoru un attiecīgo informāciju par faktiskajiem pārvadātājiem norāda pielikumā. Pielikumā apliecina pārvadātāja(-u) reģistrāciju attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem (piemēram, deklarācija, ar ko apliecina šādas reģistrācijas esību) (sal. II pielikuma 1. daļas 15. punktu). Transportlīdzekļi jānorāda, izmantojot paziņojuma dokumentam pievienotajā saīsinājumu un kodu sarakstā uzskaitītos saīsinājumus.

    20.   Dokumenta 9. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 3. un 16. punktu): sniedz prasīto informāciju par atkritumu radītāju (6). Attiecīgos gadījumos jānorāda atkritumu radītāja reģistrācijas numurs. Ja paziņotājs ir atkritumu radītājs, ieraksta “Tāpat kā 1. ailē”. Ja atkritumus radījuši vairāki atkritumu radītāji, ieraksta “Skatīt pievienoto sarakstu” un pievieno sarakstu, kurā norāda prasīto informāciju par katru atkritumu radītāju. Ja atkritumu radītājs nav zināms, norāda tās personas vārdu, kam pieder šie atkritumi vai kura kontrolē tos (īpašnieks). Sniedz informāciju arī par procesu, kādā atkritumi radīti, un to radīšanas vietu.

    21.   Dokumenta 10. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 5. punktu): norāda prasīto informāciju (norāda sūtījuma galamērķi, atzīmējot, vai tas ir apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmums, reģistrācijas numuru (tikai attiecīgos gadījumos) un faktisko apglabāšanas vai reģenerācijas vietu, ja tā atšķiras no uzņēmuma adreses). Ja apglabātājs vai reģenerētājs ir arī sūtījuma saņēmējs, šeit ieraksta “Tāpat kā 2. ailē”. Ja apglabāšanas vai reģenerācijas darbība ir D13–D15 vai R12 vai R13 darbība (saskaņā ar IIA un IIB pielikumu Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem), 10. ailē jāmin uzņēmums, kas izpilda darbību, kā arī vieta, kur darbība tiks izpildīta. Šādā gadījumā pielikumā sniedz atbilstīgu informāciju par uzņēmumu vai uzņēmumiem, kur pēc tam notiek vai var notikt jebkura R12/R13 vai D13–D15 darbība un D1–D12 vai R1–R11 darbība. Ja reģenerācijas vai apglabāšanas uzņēmums ir minēts 1996. gada 24. septembra Direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli I pielikuma 5. kategorijā, pielikumā jāapliecina derīga atļauja (piemēram, ar deklarāciju, ar ko apliecina šādas atļaujas esību), kas izdota saskaņā ar minētās direktīvas 4. un 5. pantu, ja attiecīgais uzņēmums atrodas Eiropas Kopienā.

    22.   Dokumenta 11. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 5., 19. un 20. punktu): norāda reģenerācijas vai apglabāšanas darbības tipu, izmantojot Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem II A un II B pielikumu R kodus vai D kodus (skatīt arī paziņojuma dokumentam pievienoto saīsinājumu un kodu sarakstu) (7). Ja apglabāšanas vai reģenerācijas darbība ir D13–D15 vai R12 vai R13 darbība, pielikumā jāsniedz atbilstīga informācija par tai sekojošām darbībām (jebkurām R12/R13 vai D13–D15, kā arī D1–D12 vai R1–R11 darbībām). Norāda arī izmantoto tehnoloģiju. Ja atkritumi ir paredzēti reģenerācijai, pielikumā norāda to nereģenerējamās daļas plānoto apglabāšanas metodi pēc reģenerācijas, reģenerētā materiāla daudzumu attiecībā pret nereģenerējamiem atkritumiem, aptuveno reģenerētā materiāla vērtību un reģenerācijas izmaksas, kā arī nereģenerējamās daļas apglabāšanas izmaksas. Turklāt apglabāšanai paredzēta importa gadījumā Kopienā norāda nosūtīšanas valsts atbilstīgi motivētu iepriekšēju pieprasījumu saskaņā ar šīs regulas 41. panta 4. punktu sadaļā “eksportēšanas iemesls” un šo pieprasījumu pievieno pielikumā. Dažas trešās valstis ārpus ESAO, pamatojoties uz Bāzeles konvenciju, drīkst pieprasīt precizēt eksportēšanas iemeslu.

    23.   Dokumenta 12. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 16. punktu): norāda nosaukumu vai nosaukumus, ar kuriem materiāls ir vispārīgi pazīstams, vai tirdzniecības nosaukumu un nozīmīgāko (daudzuma un kaitīguma ziņā) sastāvdaļu nosaukumus, un to relatīvo koncentrāciju (izsakot procentos), ja tā ir zināma. Atkritumu maisījuma gadījumā sniedz to pašu informāciju par dažādajām daļām un norāda, kuras daļas ir paredzētas reģenerācijai. Saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 3. daļas 7. punktu var prasīt atkritumu sastāva ķīmisko analīzi. Papildinformāciju vajadzības gadījumā pievieno pielikumā.

    24.   Dokumenta 13. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 16. punktu): norāda atkritumu fiziskos raksturlielumus normālā temperatūrā un spiedienā.

    25.   Dokumenta 14. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 16. punktu): norāda kodu, kas identificē atkritumus saskaņā ar šīs regulas III, IIIA, IIIB, IV vai IVA pielikumu. Kodu norāda atbilstīgi sistēmai, kas pieņemta saskaņā ar Bāzeles konvenciju (14. ailes i) apakšpozīcijā), un, attiecīgos gadījumos atbilstīgi sistēmām, kas pieņemtas ESAO lēmumā (ii) apakšpozīcijā) un citām pieņemtām klasifikācijas sistēmām (iii) līdz xii) apakšpozīcijā). Saskaņā ar šīs regulas 4. panta 6. punkta otro daļu norāda tikai vienu atkritumu kodu (no šīs regulas III, IIIA, IIIB, IV vai IVA pielikuma), izņemot šādos divos gadījumos: tādu atkritumu gadījumā, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, IIIB, IV vai IVA pielikumā, norāda tikai vienu atkritumu tipu; tādu atkritumu maisījuma gadījumā, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, IIIB, IV vai IVA pielikumā, ja vien tie nav uzskaitīti IIIA pielikumā, norāda katras atkritumu daļas kodu to nozīmīguma kārtībā (ja vajadzīgs, pielikumā).

    a)   Apakšpozīcija i): atkritumiem, uz kuriem attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra (sk. šīs regulas IV pielikuma I daļu), jāizmanto Bāzeles konvencijas VIII pielikuma kodi. Bāzeles konvencijas IX pielikuma kodi jāizmanto atkritumiem, uz kuriem parasti neattiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, bet uz kuriem īpaša iemesla, piemēram, kaitīgu vielu piesārņojuma (sal. šīs regulas III pielikuma 1. pantu) vai citas klasifikācijas saskaņā ar šīs regulas 63. pantu, vai valstu noteikumu (8) dēļ, attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra (sk. šīs regulas III pielikuma 1. daļu). Bāzeles konvencijas VIII un IX pielikums atrodami šīs regulas V pielikumā, Bāzeles konvencijas tekstā, kā arī Bāzeles konvencijas sekretariātā pieejamajā instrukciju rokasgrāmatā. Ja atkritumu tips nav uzskaitīts Bāzeles konvencijas VIII vai IX pielikumā, ieraksta “nav sarakstā”.

    b)   Apakšpozīcija ii): ESAO dalībvalstīm jāizmanto ESAO kodi tiem atkritumiem, kas uzskaitīti šīs regulas III un IV pielikuma II daļā, t. i., atkritumi, kam nav atbilstīgas pozīcijas Bāzeles konvencijas pielikumos vai kuru kontroles līmenis saskaņā ar šo regulu atšķiras no Bāzeles konvencijā prasītā. Ja atkritumu tips nav uzskaitīts šīs regulas III un IV pielikuma II daļā, ieraksta “nav sarakstā”.

    c)   Apakšpozīcija iii): Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizmanto kodi, kas ir iekļauti Eiropas Kopienas atkritumu sarakstā (sk. Komisijas Lēmumu 2000/532/EK ar grozījumiem) (9). Šādus kodus var iekļaut arī šīs regulas IIIB pielikumā.

    d)   Apakšpozīcija iv) un v): attiecīgos gadījumos jālieto tādi atkritumu identifikācijas kodi, kas atšķiras no EK atkritumu sarakstā uzskaitītajiem un ko izmanto nosūtīšanas valstī, un, ja zināms, galamērķa valstī. Šādus kodus var iekļaut šīs regulas IIIA, IIIB vai IVA pielikumā.

    e)   Apakšpozīcija vi): pievieno jebkādu citu kodu vai papildinformāciju, kas sekmētu atkritumu identifikāciju, ja tas ir lietderīgi vai ja to prasa attiecīgās kompetentās iestādes.

    f)   Apakšpozīcija vii): norāda atbilstīgo Y kodu vai Y kodus saskaņā ar “Regulējamo vielu kategorijām” (sk. Bāzeles konvencijas I pielikumu un ESAO lēmuma 1. papildpielikumu) vai saskaņā ar “Atkritumu kategorijām, kurām nepieciešama īpaša izskatīšana”, kas uzskaitītas Bāzeles konvencijas II pielikumā (sk. šīs regulas IV pielikuma I daļu vai Bāzeles konvencijas instrukciju rokasgrāmatas 2. papildpielikumu), ja tas vai tie pastāv. Y kodi saskaņā ar šo regulu un ESAO lēmumu netiek pieprasīti, izņemot gadījumus, ja atkritumu sūtījumu var ierindot vienā no divām “Atkritumu kategorijām, kurām nepieciešama īpaša izskatīšana” saskaņā ar Bāzeles konvenciju (Y46 un Y47 vai II pielikuma atkritumi), kad jānorāda Bāzeles konvencijas Y kods. Tomēr atkritumiem, kas definēti kā bīstami saskaņā ar Bāzeles konvencijas 1. panta 1. punktu, norāda Y kodu vai kodus, lai izpildītu Bāzeles konvencijas ziņojumu sniegšanas prasības.

    g)   Apakšpozīcija viii): attiecīgos gadījumos norāda atbilstīgo H kodu vai kodus, t. i., kodus, kas norāda bīstamās īpatnības, kādas piemīt atkritumiem (sk. paziņojuma dokumentam pievienoto saīsinājumu un kodu sarakstu). Ja nav tādu bīstamo īpatnību, uz kurām attiecas Bāzeles konvencija, bet atkritumi ir bīstami saskaņā ar Direktīvas 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem III pielikumu, norāda H kodu vai kodus saskaņā ar šo III pielikumu un pēc H koda ieraksta “EK” (piemēram, H14 EK).

    h)   Apakšpozīcija ix): attiecīgos gadījumos šeit norāda Apvienoto Nāciju Organizācijas klasi vai klases, kas norāda atkritumu bīstamās īpatnības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas klasifikāciju (sk. paziņojuma dokumentam pievienoto saīsinājumu un kodu sarakstu) un kam jāatbilst bīstamo preču pārvadāšanas starptautiskajiem noteikumiem (sk. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieteikumi par bīstamo preču pārvadāšanu. Paraugnoteikumi (oranžā grāmata), jaunākais izdevums) (10).

    i)   Apakšpozīcijas x) un xi): attiecīgos gadījumos šeit norāda atbilstīgos Apvienoto Nāciju Organizācijas numuru vai numurus un Apvienoto Nāciju Organizācijas pārvadāšanas nosaukumu vai nosaukumus. Tos izmanto, lai identificētu atkritumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas klasifikācijas sistēmu, un tie ir vajadzīgi, lai atbilstu bīstamo preču pārvadāšanas starptautiskajiem noteikumiem (sk. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieteikumi par bīstamo preču pārvadāšanu. Paraugnoteikumi (oranžā grāmata), jaunākais izdevums).

    j)   Apakšpozīcija xii): attiecīgos gadījumos šeit norāda muitas kodu vai kodus, kas ļauj muitas iestādēm identificēt atkritumus (sk. “Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas” kodu un preču sarakstu, ko sagatavojusi Pasaules Muitas Organizācija).

    26.   Dokumenta 15. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 8. līdz 10., 14. punktu): 15. ailes a) rindā sniedz nosūtīšanas, tranzīta un galamērķa valstu nosaukumus (11) vai katras valsts kodus, izmantojot ISO standarta Nr. 3166 saīsinājumus (12). Ailes b) rindā attiecīgos gadījumos norāda katras valsts kompetentās iestādes koda numuru, bet c) rindā ieraksta robežpunkta vai ostas nosaukumu un attiecīgos gadījumos muitas iestādes koda numuru kā ievešanas punktu valstī vai izvešanas punktu no konkrētas valsts. Tranzītvalstīm c) rindā sniedz informāciju par ievešanas un izvešanas punktu. Ja kādā sūtījumā iesaistītas vairāk nekā trīs tranzītvalstis, attiecīgo informāciju pievieno pielikumā. Pielikumā norāda plānoto maršrutu starp ievešanas un izvešanas punktiem, iekļaujot iespējamās alternatīvas, arī neparedzētu apstākļu gadījumā.

    27.   Dokumenta 16. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 14. punktu): norāda prasīto informāciju par sūtījumiem, kas tiek ievesti Eiropas Savienībā, to šķērso vai tiek izvesti no tās.

    28.   Dokumenta 17. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 21. līdz 22. un 24. līdz 26. punktu): paziņotājam (vai atkritumu tirgotājam vai aģentam, ja tas rīkojas kā paziņotājs) jāparaksta un jādatē katrs paziņojuma dokumenta eksemplārs, pirms dokumentu pārsūta attiecīgo valstu kompetentajām iestādēm. Dažās trešās valstīs dokumentu parakstīt un datēt drīkst kompetentā nosūtīšanas iestāde. Ja paziņotājs nav atkritumu sākotnējais radītājs, arī šim radītājam, jaunajam radītājam vai savācējam, ja tas ir iespējams, jāparaksta un jādatē dokuments. Jāpiezīmē, ka tas var nebūt iespējams gadījumos, kad ir vairāki radītāji (definīcijas par praktisku iespējamību var būt ietvertas valstu tiesību aktos). Turklāt, ja radītājs nav zināms, jāparakstās personai, kurai atkritumi pieder vai kurai ir kontrole pār tiem (īpašniekam). Šajā deklarācijā arī jāapliecina apdrošināšanas esība saistībā ar atbildību par trešām personām nodarītajiem zaudējumiem. Dažas trešās valstis var pieprasīt paziņojuma dokumentam pievienot apdrošināšanas vai citu finanšu garantiju apliecinājumu un līgumu.

    29.   Dokumenta 18. aile: norāda pielikumu skaitu, kuros ir papildinformācija, ko iesniedz ar paziņojuma dokumentu (13). Katrā pielikumā jāiekļauj atsauce uz paziņojuma numuru, uz kuru tas attiecas, kas ir norādīts 3. ailes stūrī.

    30.   Dokumenta 19. aile: saskaņā ar Bāzeles konvenciju šādu apstiprinājumu izdod galamērķa un tranzīta valsts vai valstu (attiecīgos gadījumos) kompetentā iestāde vai iestādes. Saskaņā ar ESAO lēmumu apstiprinājumu izdod galamērķa valsts kompetentā iestāde. Dažas trešās valstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem var pieprasīt, lai apstiprinājumu izdotu arī nosūtīšanas valsts kompetentā iestāde.

    31.   Dokumenta 20. un 21. aile: 20. aile ir paredzēta jebkuras attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm rakstiskas piekrišanas sniegšanai. Bāzeles konvencija (izņemot, ja valsts ir izlēmusi neprasīt rakstisku piekrišanu attiecībā uz tranzītu un ir informējusi citas Puses par to saskaņā ar Bāzeles konvencijas 6. panta 4. punktu) un dažas valstis vienmēr pieprasa rakstisku piekrišanu (saskaņā ar šīs regulas 9. panta 1. punktu kompetentā tranzīta iestāde var izteikt piekrišanu klusējot), turpretī ESAO lēmums nepieprasa rakstisku piekrišanu. Norāda valsts nosaukumu (vai tās kodu, izmantojot ISO standarta Nr. 3166 saīsinājumus). Ja uz sūtījumu attiecas īpaši nosacījumi, attiecīgajai kompetentajai iestādei jāatzīmē vajadzīgais lodziņš un jānorāda nosacījumi paziņojuma dokumenta 21. ailē vai pielikumā. Ja kompetentā iestāde vēlas celt iebildumus pret sūtījumu, tas jādara, ierakstot 20. ailē “IEBILDUMS”. 21. ailē vai atsevišķā vēstulē var skaidrot iebilduma iemeslus.

    V.   Īpaši norādījumi pārvietošanas dokumenta aizpildīšanai

    32.   Paziņojuma izdarīšanas brīdī paziņotājam ir jāaizpilda 3., 4. un 9. līdz 14. aile. Pēc tam, kad saņemta kompetento nosūtīšanas, galamērķa un tranzīta iestāžu piekrišana, vai, attiecībā uz kompetento tranzīta iestādi, var pieņemt, ka piekrišana izteikta klusējot, un pirms nosūtījuma faktiskās sākšanas, paziņotājam jāaizpilda 2., 5. līdz 8. (izņemot norādi par transportlīdzekli, nodošanas datumu un parakstu), 15. un attiecīgos gadījumos 16. aile. Dažās trešās valstīs, kas nav ESAO dalībvalstis, kompetentā nosūtīšanas iestāde var aizpildīt šīs ailes paziņotāja vietā. Sūtījuma valdījuma pārņemšanas brīdī pārvadātājam vai tā pārstāvim jāaizpilda transportlīdzekļa norādei, nodošanas datumam un parakstam atvēlētā vieta, kas ir no 8. ailes a) pozīcijas līdz 8. ailes c) pozīcijai un attiecīgos gadījumos 16. aile. Saņēmējam jāaizpilda 17. aile gadījumā, ja tas nav apglabātājs vai reģenerētājs, ja tas ņem atkritumu sūtījumu pārziņā pēc tam, kad tas nonāk galamērķa valstī, un attiecīgos gadījumos arī 16. aile.

    33.   Dokumenta 1. aile: Kompetentā nosūtīšanas iestāde ieraksta paziņojuma numuru (precīzi pārraksta no 3. ailes paziņojuma dokumentā).

    34.   Dokumenta 2. aile (sk. II pielikuma 2. daļas 1. punktu): vispārējam paziņojumam par vairākiem sūtījumiem ieraksta sūtījuma sērijas numuru un paziņojuma dokumenta 4. ailē norādīto kopējo plānoto sūtījumu skaitu (piemēram, ceturtajam sūtījumam no vienpadsmit plānotajiem sūtījumiem saskaņā ar attiecīgo vispārējo paziņojumu ieraksta “4/11”). Viena paziņojuma gadījumā ieraksta 1/1.

    35.   Dokumenta 3. un 4. aile: atkārtoti sniedz to pašu informāciju par paziņotāju (14) un saņēmēju, kā sniegts paziņojuma dokumenta 1. un 2. ailē.

    36.   Dokumenta 5. aile (sk. II pielikuma 2. daļas 6. punktu): norāda atkritumu faktisko svaru tonnās (1 tonna ir 1 megagrams (Mg) jeb 1 000 kg). Dažās trešās valstīs ir pieņemami norādīt tilpumu kubikmetros (t. i., 1 kubikmetrs ir 1 000 litru) vai citās metriskās mērvienībās, piemēram, kilogramos vai litros. Ja izmanto citas metriskās mērvienības, var norādīt izmantoto mērvienību un veidlapā doto mērvienību izsvītrot. Ja iespējams, pievieno uzbraucamo svaru talonu kopijas.

    37.   Dokumenta 6. aile (sk. II pielikuma 2. daļas 2. punktu): ieraksta datumu, kad sūtījums tiek faktiski uzsākts (sk. arī norādījumus par paziņojuma dokumenta 6. aili).

    38.   Dokumenta 7. aile (sk. II pielikuma 2. daļas 7. un 8. punktu): iepakojuma tipus norāda, izmantojot kodus, kas uzskaitīti paziņojuma dokumentam pievienotajā saīsinājumu un kodu sarakstā. Ja pārkraujot ir vajadzīgi īpaši piesardzības pasākumi, piemēram, tie, kas prasīti atkritumu radītāja darbiniekiem paredzētajās pārkraušanas instrukcijās, veselības un drošības informācijā, tostarp informācijā par rīkošanos noplūdes gadījumā, kā arī transporta avārijas kartītēs, atzīmē attiecīgo rūtiņu un pievieno informāciju pielikumā. Ieraksta arī sūtījumā iekļauto iepakojuma vienību skaitu.

    39.   Dokumenta 8. ailes a), b) un c) pozīcija (sk. II pielikuma 2. daļas 3. un 4. punktu): norāda prasīto informāciju (norāda reģistrācijas numuru (tikai attiecīgos gadījumos), nosaukumu, adresi (iekļaujot valsts nosaukumu), tālruņa un faksa numuru (iekļaujot valsts kodu)). Ja ir iesaistīti vairāk nekā trīs pārvadātāji, atbilstīga informācija par katru pārvadātāju jāpievieno pārvietošanas dokumentam. Pārvadātājam vai pārvadātāja pārstāvim, ņemot sūtījumu savā valdījumā, ir jānorāda transportlīdzeklis, nodošanas datums un jāparakstās. Paziņotājam jāpatur parakstītā pārvietošanas dokumenta kopija. Ikreiz, kad sūtījums pēc tam tiek nodots citam pārvadātājam, jaunajam pārvadātājam vai pārvadātāja pārstāvim, kas pārņem sūtījumu valdījumā, ir jāievēro tās pašas prasības un arī jāparaksta dokuments. Iepriekšējam pārvadātājam jāpatur parakstītā dokumenta kopija.

    40.   Dokumenta 9. aile: atkārto paziņojuma dokumenta 9. ailē sniegto informāciju.

    41.   Dokumenta 10. un 11. aile: atkārto paziņojuma dokumenta 10. un 11. ailē sniegto informāciju. Ja apglabātājs vai reģenerētājs ir arī saņēmējs, 10. ailē ieraksta “Tāpat kā 4. ailē”. Ja apglabāšanas vai reģenerācijas darbība ir D13–D15 vai R12 vai R13 darbība (saskaņā ar IIA un IIB pielikumu Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem), pietiek ar informāciju par darbību veicošo uzņēmumu, kas norādīta 10. ailē. Pārvietošanas dokumentā nav jāiekļauj papildinformācija par uzņēmumiem, kas veic tālākas R12/R13 vai D13–D15 darbības, un par uzņēmumu(-iem), kas veic D1–D12 vai R1–R11 darbību(-as).

    42.   Dokumenta 12., 13. un 14. aile: atkārto paziņojuma dokumenta 12., 13. un 14. ailē sniegto informāciju.

    43.   Dokumenta 15. aile (sk. II pielikuma 2. daļas 9. punktu): nosūtīšanas laikā paziņotājs (vai atkritumu tirgotājs vai aģents, ja tas rīkojas kā paziņotājs) paraksta un datē pārvietošanas dokumentu. Dažās trešās valstīs pārvietošanas dokumentu var parakstīt un datēt kompetentā nosūtīšanas iestāde vai atkritumu ražotājs saskaņā ar Bāzeles konvenciju. Saskaņā ar šīs regulas 16. panta c) punktu, pārvietošanas dokumentam pievieno paziņojuma dokumenta kopijas, kurās ir attiecīgo kompetento iestāžu rakstiska piekrišana ar visiem nosacījumiem. Dažās trešās valstīs var prasīt pievienot dokumentu oriģinālus.

    44.   Dokumenta 16. aile (sk. II pielikuma 2. daļas 5. punktu): šo aili īpašos gadījumos var izmantot jebkura sūtījumā iesaistītā persona (paziņotājs vai kompetentā nosūtīšanas iestāde pēc vajadzības, saņēmējs, jebkura kompetentā iestāde, pārvadātājs), ja valstu tiesību aktos pieprasīts sniegt sīkāku informāciju par kādu noteiktu pozīciju (piemēram, informācija par ostu, kur notiek pāreja uz citu transporta veidu, konteineru skaits un to identifikācijas numuri vai papildu pierādījumi vai zīmogi, kas norāda, ka sūtījumam ir piekritušas kompetentās iestādes). 16. ailē norāda vai pielikumā pievieno pārvietošanas shēmu (katrai iesaistītajai valstij norāda izvešanas punktu no tās un ievešanas punktu tajā, iekļaujot muitas iestādes ievešanai Kopienā un/vai muitas iestādes izvešanai, un/vai eksportam no Kopienas) un maršrutu (starp izvešanas un ievešanas punktiem), iekļaujot iespējamās alternatīvas, arī neparedzētu apstākļu gadījumā.

    45.   Dokumenta 17. aile: šī aile jāaizpilda saņēmējam gadījumā, ja tas nav apglabātājs vai reģenerētājs (sal. 15. punkts iepriekš) un ja saņēmējs ņem savā pārziņā atkritumus pēc sūtījuma nonākšanas galamērķa valstī.

    46.   Dokumenta 18. aile: šī aile jāaizpilda apglabāšanas vai reģenerācijas iestādes pilnvarotam pārstāvim, saņemot atkritumu sūtījumu. Atzīmē uzņēmuma tipam atbilstīgo rūtiņu. Attiecībā uz saņemto daudzumu ņem vērā īpašos norādījumus par 5. aili (36. punkts). Pēdējam pārvadātājam izsniedz parakstītu pārvietošanas dokumenta kopiju. Ja sūtījumu jebkāda iemesla dēļ noraida, apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmuma pārstāvim tūlīt jāsazinās ar savu kompetento iestādi. Saskaņā ar šīs regulas 16. panta d) punktu vai attiecīgos gadījumos ar 15. panta c) punktu un ESAO lēmumu pārvietošanas dokumenta parakstītas kopijas trīs dienu laikā jānosūta paziņotājam un attiecīgo valstu kompetentajām iestādēm (izņemot tās ESAO tranzītvalstis, kuras ir informējušas ESAO sekretariātu, ka nevēlas saņemt šādas pārvietošanas dokumenta kopijas). Pārvietošanas dokumenta oriģinālu patur apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmums.

    47.   Atkritumu sūtījuma saņemšana jāapliecina jebkuram uzņēmumam, kas veic jebkuru apglabāšanas vai reģenerācijas darbību, tostarp jebkuru D13–D15 vai R12 vai R13 darbību. Uzņēmumam, kas veic jebkuru D13–D15 vai R12/R13 darbību vai D1–D12 vai R1–11 darbību pēc D13–D15 vai R12 vai R13 darbības tajā pašā valstī, tomēr netiek prasīts apliecināt sūtījuma saņemšanu no uzņēmuma, kas veic D13–D15 vai R12 vai R13 darbību. Tādēļ 18. aile nav jāizmanto, saņemot galīgo sūtījumu šādā gadījumā. Norāda arī apglabāšanas vai reģenerācijas darbības tipu, izmantojot Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem II A un II B pielikuma R kodus vai D kodus, un aptuveno datumu, kad būs pabeigta atkritumu apglabāšanas vai reģenerācijas darbība.

    48.   Dokumenta 19. aile: šī aile jāaizpilda apglabātājam vai reģenerētājam, lai apliecinātu, ka atkritumu apglabāšana vai reģenerācija ir pabeigta. Saskaņā ar šīs regulas 16. panta e) punktu vai attiecīgos gadījumos ar 15. panta d) punktu un ESAO lēmumu pārvietošanas dokumenta parakstītas kopijas ar aizpildītu 19. aili jānosūta paziņotājam un nosūtīšanas, tranzīta (netiek prasīts ESAO lēmumā) un galamērķa kompetentajām iestādēm, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc reģenerācijas vai apglabāšanas pabeigšanas un ne vēlāk kā vienu kalendāro gadu pēc atkritumu saņemšanas. Dažas trešās valstis, kas nav ESAO dalībvalstis, saskaņā ar Bāzeles konvenciju drīkst pieprasīt, lai parakstītas dokumenta kopijas ar aizpildītu 19. aili tiktu nosūtītas paziņotājam un kompetentajai nosūtīšanas iestādei. Apglabāšanas vai reģenerācijas darbībām D13–D15 vai R12 vai R13 pietiek ar 10. ailē sniegto informāciju par uzņēmumu, kas veic šo darbību, un pārvietošanas dokumentā nav jāiekļauj nekāda papildinformācija par uzņēmumiem, kas veic turpmākas R12/R13 vai D13–D15 darbības un uzņēmumu(-iem), kas vēlāk veic D1–D12 vai R1–R11 darbību(-as).

    49.   Atkritumu apglabāšana vai reģenerācija jāapliecina ikvienam uzņēmumam, kas veic jebkādu apglabāšanas vai reģenerācijas darbību, ieskaitot D13–D15 vai R12 vai R13 darbību. Tāpēc uzņēmumam, kas veic jebkādu D13–D15 vai R12/R13 darbību vai D1–D12 vai R1–R11 darbību pēc D13–D15 vai R12 vai R13 darbības tajā pašā valstī, nav jālieto 19. aile, lai apliecinātu atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, jo šo aili jau būs aizpildījis uzņēmums, kas ir veicis D13–D15 vai R12 vai R13 darbību. Apglabāšanas vai reģenerācijas apliecināšanas līdzekļi šajā konkrētajā gadījumā jāprecizē katrai valstij.

    50.   Dokumenta 20., 21. un 22. aile: ailes jāizmanto muitas dienestiem kontroles vajadzībām pie Kopienas robežas.”


    (1)  Bāzeles konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, 1989. gada 22. marts. Skatīt www.basel.int

    (2)  ESAO Padomes Lēmums C(2001) 107/galīgais par Lēmuma C(92) 39/galīgais par reģenerācijai paredzēto atkritumu starptautisko pārvietošanas kontroli pārskatīšanu; pirmais lēmums ir Padomes 2001. gada 14. jūnijā un 2002. gada 28. februārī pieņemto tekstu konsolidācija (ar grozījumiem). Skatīt http://www.oecd.org/department/0,2688,en_2649_34397_1_1_1_1_1,00.html

    (3)  Ārpus Eiropas Savienības termina “saņēmējs” vietā var izmantot terminu “importētājs”.

    (4)  Ārpus Eiropas Savienības termina “paziņotājs” vietā var izmantot terminu “eksportētājs”.

    (5)  Dažās trešās valstīs, kas ir ESAO dalībvalstis, saskaņā ar ESAO lēmumu var izmantot terminu “atzītais tirgotājs”.

    (6)  Ārpus Eiropas Kopienas termina “radītājs” vietā var izmantot terminu “ražotājs”.

    (7)  Eiropas Kopienas saīsinājumu saraksta R1 darbības definīcija atšķiras no Bāzeles konvencijā un ESAO lēmumā izmantotās, tādēļ ir sniegti abi formulējumi. Starp Eiropas Kopienā lietoto un Bāzeles konvencijā un ESAO lēmumā lietoto terminoloģiju ir arī citas atšķirības, kas nav ietvertas saīsinājumu sarakstā.

    (8)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1418/2007 (2007. gada 29. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli (OV L 316, 4.12.2007., 6. lpp.).

    (9)  Skatīt http://europa.eu.int/eur-lex/en/consleg/main/2000/en_2000D0532_index.html

    (10)  Skatīt http://www.unece.org/trans/danger/danger.htm

    (11)  Bāzeles konvencijas tekstā angļu valodā izmantots termins “state”, nevis “country”.

    (12)  Ārpus Eiropas Kopienas terminu “nosūtīšanas” un “galamērķa” vietā var izmantot “eksporta” un “importa”.

    (13)  Sk. 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 14., 15., 20. vai 21. aili un, ja papildinformāciju un dokumentāciju pieprasa kompetentās iestādes, sk. šīs regulas II pielikuma 3. daļas punktus, uz kuriem neattiecas neviena aile.

    (14)  Dažās trešās valstīs tā vietā var norādīt informāciju par kompetento nosūtīšanas iestādi.


    Top