9.1.1.

Šādas procedūras attiecina uz Kopienas un trešo valstu kuģiem, kuri izkrauj Eiropas Kopienā un vienā izkraušanas reizē pārsniedz 10 tonnas siļķu, makreļu un stavridu vai to atiecīgu sajaukumu:

9.2.1.

Izkrāvumi, kas minēti 9.1. punktā, ir atļauti tikai norādītajās ostās.

9.2.2.

Katra attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai tā saraksta izmaiņas, kas nosūtīts 2004. gadā, par norādītajām ostām, kurās var notikt siļķu, makreļu un stavridu izkrāvums, un izmaiņas minēto ostu inspekcijas un uzraudzības procedūrās, ietverot jebkuru sugu daudzumu un 9.1.1. punktā minēto krājumu reģistrēšanas un ziņošanas noteikumus un nosacījumus katrā izkrāvuma reizē. Šīs izmaiņas nosūta vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā. Komisija nosūta visām attiecīgajām dalībvalstīm šo informāciju, kā arī informāciju par ostām, ko norādījušas trešās valstis.

9.3.1.

Zvejas kuģa, kas minēts 9.1.1. punktā, kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 4 stundas pirms ienākšanas attiecīgās dalībvalsts izkraušanas ostā sniedz kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kuras ostā paredzēta izkraušana, šādu informāciju:

9.4.1.

Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasa, lai izkraušana nesākas, iekams tā nav atļauta.

9.5.1.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 IV pielikuma 4.2. punkta, zvejas kuģa kapteinis pēc ierašanās ostā nekavējoties iesniedz atbilstīgo zvejas žurnāla lapu vai lapas, kā to pieprasa kompetentā iestāde izkraušanas ostā.

Daudzumi, kuri paturēti uz kuģa, par kuriem ziņots pirms izkraušanas, kā minēts 9.3.1. punkta c) apakšpunktā, atbilst reģistrētajiem daudzumiem zvejas žurnālā pēc tā aizpildīšanas pabeigšanas.

Atkāpjoties no Regulas (EKK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta noteikumiem, atļautā pielaides robeža novērtētajam zivju daudzumam kilogramos, kas reģistrēts zvejas žurnālā un paturēts uz kuģa, ir 8 %.

9.6.1.

Visi svaigu zivju pircēji nodrošina, ka saņemtie daudzumi tiek nosvērti uz kompetento iestāžu apstiprinātiem svariem. Svēršanu veic pirms zivju šķirošanas, apstrādes, nodošanas uzglabāšanai, pārvešanas no izkraušanas ostas vai tālākpārdošanas. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto, aizpildot izkraušanas deklarācijas un pirmās pārdošanas paziņojumus.

9.6.2.

Nosakot svaru, ūdens dēļ piemērotais svara samazinājums nedrīkst pārsniegt 2 %.

9.7.1.

Atkāpjoties no 9.6.1. punkta, dalībvalstis var ļaut nosvērt svaigas zivis pēc to pārvešanas no izkraušanas ostas, ja zivis pārved uz galamērķi dalībvalsts teritorijā, kas atrodas ne tālāk par 60 km no izkraušanas ostas, un:

9.8.1.

saistībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 1. un 2. punktā, izkrauto daudzumu apstrādātājs vai pircējs iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm rēķina vai to aizstājoša dokumenta kopiju, kā minēts 22. panta 3. punktā Sestajā Padomes Direktīvā 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (9).

9.8.2.

Jebkurš šāds rēķins vai dokuments ietver informāciju, kas prasīta Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 3. punktā, kā arī zvejas kuģa, no kura tika izkrautas zivis, nosaukumu un reģistrācijas numuru. Šo rēķinu vai dokumentu iesniedz pēc pieprasījuma vai 12 stundu laikā pēc svēršanas pabeigšanas.

9.9.1.

Visi saldēto zivju pircēji vai uzglabātāji nodrošina, ka izkrautie daudzumi tiek nosvērti pirms zivju apstrādes, nodošanas uzglabāšanai, pārvešanas no izkraušanas ostas vai tālākpārdošanas. Jebkurš taras svars, kas ir līdzvērtīgs kastu, plastmasas vai citu konteineru svaram, kuros sveramās zivis ir iepakotas, var tikt atskaitīts no jebkura izkrautā daudzuma svara.

9.9.2.

Alternatīvi, saldēto, kastēs iepakoto zivju svaru var noteikt, reizinot vidējo reprezentatīvā parauga svaru, pamatojoties uz kastes saturu, kas izņemts no plastmasas iesaiņojuma, pirms tam izkausējot vai neizkausējot uz zivīm esošo ledu. Dalībvalstis apstiprināšanas nolūkā paziņo Komisijai jebkuras izmaiņas to paraugu ņemšanas metodoloģijā, kas apstiprināta Komisijā 2004. gadā. Izmaiņas apstiprina Komisija. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto izkraušanas deklarāciju un pirmās pārdošanas paziņojumu pabeigšanai.

9.10.1.

Izmantojot publiski pieejamas svēršanas iekārtas, zivju svērēji pircējam izsniedz svēršanas veidlapu, kurā ir norādīts svēršanas datums un laiks, kā arī transporta līdzekļa reģistrācijas numurs. Svēršanas veidlapas kopiju pievieno rēķinam, ko iesniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar 9.8. punktu.

9.10.2.

Izmantojot privātas svēršanas iekārtas, tās apstiprina, kalibrē un apzīmogo kompetentās iestādes un uz tām attiecas šādas prasības:

9.12.1.

Kompetentās iestādes veic visu izkrāvumu administratīvu pārbaudi, salīdzinot:

9.13.1.

Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai vismaz 15 % no izkrauto zivju daudzumiem un vismaz 10 % no zivju izkrāvumiem ir pakļautas pilnai kontrolei, kas ietver vismaz turpmāko:

9.13.2.

Visas 9. punktā minētās pārbaudes dokumentē. Šos dokumentus glabā trīs gadus.

a)

NNN kuģi, kas ierodas ostās, nedrīkst tajās izkraut vai pārkraut kravu, un tos pārbauda kompetentās iestādes. Šādās pārbaudēs izskata kuģa dokumentus, zvejas žurnālus, pārbauda zvejas rīkus, nozvejas daudzumu uz klāja un visus pārējos aspektus, kas attiecas uz kuģu darbībām NEAFC uzraudzības apgabalā. Informāciju par pārbaužu rezultātiem nekavējoties nosūta Komisijai;

b)

zvejas kuģi, apgādes kuģi, degvielas kuģi, bāzes kuģi un kravas kuģi, kas ir reģistrēti kādā no dalībvalstīm, nedrīkst palīdzēt NNN kuģiem, nedz arī piedalīties pārkraušanā vai kopīgā zvejā ar šajā sarakstā iekļautajiem kuģiem;

c)

NNN kuģi ostās nedrīkst saņemt krājumus, degvielu vai citus pakalpojumus;

d)

NNN kuģi nedrīkst saņemt atļauju zvejot Kopienas ūdeņos, un tos nedrīkst fraktēt;

e)

NNN kuģu zivju imports ir aizliegts;

f)

dalībvalstis nereģistrē NNN kuģus, kā arī aicina importētājus, pārvadātājus un citas iesaistītās nozares atturēties no pārrunām, kā arī no šādu kuģu nozvejoto zivju pārkraušanas.