32002R1829

Komisijas Regula (EK) Nr. 1829/2002

(2002. gada 14. oktobris),

ar ko groza pielikumu Regulai (EK) Nr. 1107/96 attiecībā uz nosaukumu Feta

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2796/2000 [2], un jo īpaši tās 17. pantu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. panta 1. punktu 1994. gada 21. janvārī Grieķijas iestādes nosūtīja Komisijai pieteikumu par to, lai reģistrētu siera nosaukumu Feta.

(2) Nosaukumu Feta reģistrēja kā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saskaņā ar Komisijas 1996. gada 12. jūnija Regulu (EK) Nr. 1107/96 par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu reģistrāciju saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 17. pantā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2081/92 [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 546/2002 [4].

(3) Dānijas karaliste, Vācijas Federatīvā Republika un Francijas Republika pēc tam iesniedza prasību par minētās reģistrācijas anulēšanu saskaņā ar Līguma 230. pantu.

(4) Eiropas Kopienu Tiesa ar 1999. gada 16. marta spriedumu Apvienotajās lietās C-289/96, C-293/96 un C-299/96 daļēji anulēja Regulu (EK) Nr. 1107/96 tiktāl, ciktāl tā attiecās uz nosaukuma Feta reģistrāciju kā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu. Eiropas Kopienu Tiesa uzskatīja, ka Komisija "nav pienācīgi ņēmusi vērā visus faktorus, kas jāņem vērā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta trešo ievilkumu", jo īpaši uzsverot, ka Komisija nav veltījusi pietiekamu uzmanību faktiskajai situācijai dalībvalstīs.

(5) Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1070/1999, ar ko groza pielikumu Regulai (EK) Nr. 1107/96 [5], attiecīgi svītroja nosaukumu Feta no minētā pielikuma un no aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra.

(6) Pēc tam 1999. gada 15. oktobrī Komisija nosūtīja katrai dalībvalstij sīki izstrādātu anketu, lai iegūtu izsmeļošu un precizētu situācijas novērtējumu visās dalībvalstīs attiecībā uz Feta siera ražošanu un patēriņu un to, kā šo terminu uztver Kopienas patērētāji.

(7) Attiecībā uz Feta siera ražošanu dalībvalstīm tika izteikts lūgums raksturot situāciju saistībā ar šādiem faktoriem: valsts noteikumu vai īpašu kodificētu noteikumu esamība, apstākļi, kādos ir uzsākta ražošana (jo īpaši paredzētie mērķi, fakts, vai tā ir privāta vai valsts iniciatīva, mērķa tirgus un mērķa patērētāju profils), gadā saražotie daudzumi, produkta galamērķis un attiecīgo izmantoto preču zīmju precīzi nosaukumi.

(8) Attiecībā uz Feta siera patēriņu dalībvalstīm tika izteikts lūgums raksturot situāciju saistībā ar šādiem faktoriem: šī siera realizācijas noteikumu esamība, gadā patērētie daudzumi, patērētā siera ģeogrāfiskā izcelsme un tirgū sastopamie īpašie marķējumi.

(9) Attiecībā uz to, kā Feta nosaukumu uztver patērētāji, dalībvalstīm tikai izteikts lūgums raksturot situāciju saistībā ar šādiem faktoriem: šī termina definīcijas, jo īpaši vispārīga rakstura uzziņu literatūrā, piemēram, vārdnīcās un enciklopēdijās, attiecīgie sabiedriskās domas pētījumi un aptaujas, kā arī cita papildu informācija.

(10) Komisija apkopoja saņemto informāciju kopumā un pa dalībvalstīm, un dalībvalstis pēc tam izdarīja vairākus labojumus un grozījumus.

(11) Informācija liecina, ka 12 dalībvalstīs Feta siera ražošanu nereglamentē īpaši noteikumi, kas nosaka precīzus kvalitatīvos rādītājus, ražošanas metodes vai, attiecīgā gadījumā, ražošanas ģeogrāfiskos apgabalus. Kopš 1935. gada Grieķija ir kodificējusi Feta siera ražošanas metodes, izmantojot aizvien specifiskākus noteikumus, un 1988. gadā tā pasludināja par aizsargātu ražošanas ģeogrāfisko apgabalu noteikšanu, kurā tradicionāli izmanto viendabīgas un objektīvas metodes. Tiesību akti attiecībā uz kvalitātes prasību aprakstu, kas jāievēro Feta siera ražošanā, Dānijā ir pastāvējuši kopš 1963. gada un Nīderlandē bija spēkā no 1981. gada līdz 1998. gadam. Jāatzīmē arī, ka termins Feta parādās Kopienas noteikumos par piena un piena produktu eksporta kompensācijām un kombinēto muitas nomenklatūru. Šie noteikumi attiecas tikai uz muitas lietām, un tie nedz interpretē patērētāju viedokli, nedz reglamentē rūpnieciskā īpašuma tiesības, nedz arī ietekmē nosaukumu, ar kādu faktiski realizē attiecīgo sieru un kas atkarīgs vienīgi no apsvērumiem, kuri saistīti ar patērētāju cerībām dažādās attiecīgajās galamērķa valstīs.

(12) Kombinētajā muitas nomenklatūrā definēto Feta sieru neražo Luksemburgā un Portugālē. Šī siera ražošana ir vai ir bijusi statistiski un ekonomiski mazsvarīga vai ar gadījuma raksturu deviņās pārējās dalībvalstīs: Itālijā, Beļģijā, Somijā, Austrijā, Īrijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē un Spānijā.

(13) Konstatēts, ka četrās dalībvalstīs Feta siera ražošanas apjomi tomēr ir ievērojami. Grieķija jau ļoti sen ražo Feta sieru un piedāvā to gandrīz vienīgi Grieķijas tirgū. Valsts statistikas dati liecina, ka 1931. gadā saražotas 25000 tonnas, un tagad ražošanas apjoms ir sasniedzis apmēram 115000 tonnas gadā. Grieķijā sieru ar nosaukumu Feta gatavo vienīgi no aitas piena vai no aitas un kazas piena maisījuma.

(14) Dānija ražo Feta sieru kopš 20. gadsimta 30. gadiem un piedāvā to gandrīz vienīgi eksportam. Dati par laikposmu pirms 1967. gada nav pieejami, bet attiecīgajā gadā tika saražotas 133 tonnas. 1971. gadā ražošanas apjoms pārsniedza 1000 tonnas un ievērojami pieauga pēc tam, kad 1975. gadā Kopiena sāka maksāt eksporta kompensācijas par Feta siera eksportu, – no 9868 tonnām 1975. gadā līdz 110932 tonnām 1989. gadā, kas bija vislielākais saražotais daudzums Pēc 1995. gada ražošanas apjomi pakāpeniski samazinājās un 1998. gadā sasniedza tikai 27640 tonnas galvenokārt tāpēc, ka samazinājās pieprasījums no trešām valstīm un šim siera veidam pakāpeniski samazināja eksporta kompensācijas. Dānijas produkciju ražo gandrīz tikai no govs piena.

(15) Francija sāka ražot Feta sieru 1931. gadā. Dati par laika posmu līdz 1980. gadam nav pieejami, bet attiecīgajā gadā tika saražotas 875 tonnas. Nr. 1988. gada līdz 1998. gadam ražošanas apjoms svārstījās no 7960 tonnām līdz 19964 tonnām. Sākotnēji Feta sieru ražoja, lai apmierinātu Francijā dzīvojošo armēņu un grieķu kopienu pieprasījumu, bet tagad to ražo eksportam – vidēji 77,5 % produkcijas sūtot uz citām dalībvalstīm un pārējām pasaules valstīm. Francija savas produkcijas ražošanā galvenokārt izmanto aitas pienu un mazāk – govs pienu.

(16) Vācija ražo Feta sieru kopš 1972. gada (kad reģistrēja 78 saražotas tonnas). 1977. gadā ražošanas apjoms pārsniedza 5000 tonnu atzīmi, nedaudz pārsniedza 15000 tonnas 1980. gadā un sasniedza 24000 tonnas 1985. gadā, un pēc tam tas svārstījies no 19757 tonnām līdz 39201 tonnai. Sākotnēji vienīgo noieta tirgu veidoja Vācijā dzīvojošās Balkānu valstu imigrantu kopienas, bet pamazām attīstījās eksports uz Vidējo Austrumu valstīm un Balkānu valstīm (galvenokārt saistībā ar eksporta kompensācijām), un uz citām dalībvalstīm. Vācija savas produkcijas ražošanā izmanto gandrīz tikai govs pienu.

(17) Jāatzīmē, ka iepriekšminētie rādītāji, kuru pamatā ir dalībvalstu sniegtie dati par savu produkciju, ir uzskatāmi vienīgi par orientējošiem, jo gandrīz nevienā dalībvalstī nav īpaša likumiska pamata, un kombinētajā muitas nomenklatūrā termins Feta ir definēts ļoti vispārēji, kā rezultātā novērtējumi ir diezgan aptuveni, un aptaujas datu savstarpējā salīdzināšanā iegūst statistiski atšķirīgus datus. Daudzām dalībvalstīm tiešām ir sarežģīti nodalīt vietējo ražošanu no reeksporta, kā rezultātā rādītāji var tikt pārmērīgi uzskrūvēti.

(18) Attiecībā uz dalībvalstu tiesību aktiem par Feta siera patēriņu, tirdzniecībai, iepakojumam un marķējumam parasti piemēro tikai tos Kopienas un attiecīgo valstu noteikumus, kuri attiecas uz sieriem vispār. Tikai Grieķijā un Dānijā uz šiem aspektiem attiecas īpaši sīki izstrādāti tiesību akti, savukārt Austrija attiecina nosaukumu Feta tikai uz Grieķijas produktiem atbilstīgi tās 1971. gada divpusējam nolīgumam ar Grieķiju.

(19) Attiecībā uz Feta siera patēriņa apjomu Kopienā dalībvalstu sniegto atbilžu analīze liecina, ka dažos gadījumos vispārīgs novērtējums, kas iegūts, saskaitot saražotā un importētā Feta siera daudzumus un atņemot eksportētos daudzumus, izrādās neatbilstošs, bet citos gadījumos ir devis pat klaji nepareizus rezultātus: tā kā nav iespējams ņemt vērā esošos krājumus, reeksportētos daudzumus un citus faktorus, dažās dalībvalstīs aprēķins uzrāda teorētiski negatīvu patēriņu. Turklāt kombinētajā muitas nomenklatūrā definētā Feta siera tirdzniecība ar šo nosaukumu nav sistemātiska vai nu tāpēc, ka pastāv tiesiski ierobežojumi, kas paredz ar šo terminu apzīmēt dažām īpašām prasībām atbilstīgus produktus, vai arī komerciālos nolūkos, kā rezultātā izvēlas atšķirīgus nosaukumus, kurus atpazīst patērētāji, kam šis siers ir paredzēts. Neraugoties uz relatīvajām neskaidrībām, ko radījusi šāda situācija, dalībvalstu atsūtītās atbildes rosina domāt, ka tad, kad Grieķija iestājās Eiropas Kopienā, tā patērēja apmēram 92 % no Kopienā patērētā Feta siera. Kaut arī kopš tā laika citās dalībvalstīs patēriņš ir pakāpeniski palielinājies, Grieķija joprojām patērē apmēram 73 % no Kopienā patērētā Feta siera. Patēriņa sadalījums katrā dalībvalstī liecina, ka Spānijā, Luksemburgā, Portugālē, Itālijā un Nīderlandē viens iedzīvotājs gadā patērē ne vairāk kā 0,010 kg Feta siera vai 0,08 % no Kopienā patērētā Feta siera. Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Francijā, Zviedrijā, Beļģijā un Somijā viens iedzīvotājs gadā patērē 0,040 kg līdz 0,150 kg Feta siera vai 0,32 % līdz 1,22 % no Kopienā patērētā Feta siera. Vācijā šis skaitlis ir 0,290 kg (2,36 %) un Dānijā 0,700 kg (5,0 %), salīdzinot ar 10,500 kg (85,64 %) Grieķijā.

(20) Saskaņā ar dalībvalstu nosūtīto informāciju sieri ar nosaukumu Feta Kopienas teritorijā parasti iekļauj tiešu vai netiešu norādi uz Grieķijas teritoriju, kultūru vai tradīcijām, pat ja tie ir ražoti nevis Grieķijā, bet citās dalībvalstīs, jo to noformējums ir papildināts ar tekstu vai attēliem, kas rada izteiktas asociācijas ar Grieķiju. Tādējādi saikni starp nosaukumu Feta un Grieķiju ar nolūku iesaka un cenšas veidot kā daļu no pārdošanas stratēģijas, tādējādi raksturojot oriģinālā produkta reputāciju, kā rezultātā patiešām var apmulsināt patērētājus. Tāda Feta siera etiķetes, kura izcelsmes valsts nav Grieķija, bet kuru faktiski Kopienā tirgo ar minēto nosaukumu, neizraisot tiešas vai netiešas asociācijas ar Grieķiju, ir mazākumā, un ar šīm etiķetēm faktiski pārdotā siera daudzumi veido ļoti nelielu daļu no Kopienas tirgus.

(21) Dalībvalstu nosūtītā vispārējā uzziņu literatūra, piemēram, vārdnīcas un enciklopēdijas, un specializētās publikācijas liecina, ka termins Feta nav atrodams itāļu un portugāļu valodas izdevumos, savukārt visos grieķu, spāņu un holandiešu valodas izdevumos ir norāde vienīgi uz Grieķijas sieru, kas gatavots no aitas un kazas piena. Zviedru valodas izdevumos ir norāde uz Grieķijas izcelsmes sieru, kas pagatavots no aitas un kazas piena un ko tagad gatavo arī citās dalībvalstīs no govs piena, jo īpaši pieminot Dāniju un Zviedriju. Dāņu valodas izdevumos norādes ir galvenokārt uz Grieķijas sieru, kas pagatavots no aitas un kazas piena, bet norādes ir arī uz Dānijā un Balkānu valstīs gatavotu sieru, un reizēm pat nav sniegta konkrēta ģeogrāfiska norāde. Somu valodas izdevumos ir norādes vienīgi uz Grieķijas sieru vai Grieķijas izcelsmes sieru, kas gatavots no aitas piena vai no aitas un kazas piena, izņemot vienu izdevumu, kur ģeogrāfiskā izcelsme nav norādīta. Vācu valodas izdevumos ir norādes uz sieru, kas ražots Grieķijā un lielākajā daļā Dienvidaustrumeiropas valstu, kā arī citās aizjūras valstīs. Četrpadsmit izdevumos no 17 iesūtītajiem franču valodas izdevumiem ir norādes uz Grieķijas sieru, kurš gatavots no aitas un/vai kazas piena, savukārt vienā izdevumā ir minēts siers, kas ražots Grieķijā un Balkānu valstīs, vēl vienā – Grieķijas izcelsmes siers, kuru plaši atdarina Eiropā, un vēl vienā – Grieķijas siers, kas gatavots no aitas piena un kazas piena, kura ražošanu ir pārņēmušas citas tā paša reģiona valstis, nesen arī pārējā Eiropa un Ziemeļamerika, kas izmanto govs pienu. Četros no angļu valodas izdevumiem ir norāde uz sieru, kas gatavots no aitas piena, jo īpaši Grieķijā, četros citos izdevumos ir norāde uz Grieķijas sieru, kurš gatavots no aitas piena vai kazas piena, vienā izdevumā ir norāde uz Grieķijas un Tuvo Austrumu izcelsmes sieru, ko tradicionāli gatavo no aitas piena vai kazas piena, bet tagad reizēm arī no govs piena, divos izdevumos ir norādes uz Feta kā Grieķijas izcelsmes sieru, kurš gatavots no aitas vai kazas piena un kuru tagad gatavo arī citās valstīs, kaut arī joprojām visbiežāk tā ir grieķu virtuves sastāvdaļa, vienā izdevumā ir norāde uz Feta ražošanu Jaunzēlandē, Bulgārijā, Dienvidslāvijā, Kiprā, Dānijā un izcelsmes valstī Grieķijā, vēl vienā izdevumā ir norāde uz Grieķijā un Balkānu valstīs gatavotu sieru, citā ir norāde uz Grieķijas sieru, kas pagatavots no aitas vai kazas piena, bet ko ASV gatavo no govs piena, un četros izdevumos ir minēts, ka seno grieķu gatavotais siers ir tiešais priekštecis Feta sieram, kuru šodien gatavo Grieķijā. Laika gaitā mainoties Feta siera definīcijai, nevienā valodā nav mazinājies apmērs, kādā šo sieru saista un identificē ar Grieķiju.

(22) Visu dalībvalstu iesūtīto informāciju nosūtīja tālāk arī Zinātniskajai komitejai, še turpmāk – Komiteja, kas 2001. gada 24. aprīlī sniedza vienprātīgu atzinumu minētajā lietā.

(23) Komiteja sākumā norāda, ka "(..) var uzskatīt, ka cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir kļuvusi par produkta plaši pazīstamu nosaukumu vienīgi tad, ja attiecīgajā teritorijā attiecīgās sabiedrības nozīmīga daļa vairs neuzskata šo norādi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (..); attiecībā uz teritoriju, kurā jābūt notikušām šādām pārmaiņām, jāaplūko situācija visā Eiropas Kopienā, ņemot vērā regulas vienoto darbības jomu Kopienā un uzskatot Eiropas Kopienu par vienotu tirgu. Tāpēc nav iespējams izolēti aplūkot vienīgi vai galvenokārt stāvokli atsevišķās dalībvalstīs. Regulas 3. pants paredz ņemt vērā izcelsmes dalībvalsti, patēriņa dalībvalstis un citas dalībvalstis, to skaitā atbilstīgos Kopienas un attiecīgo valstu tiesību aktus. (..) Attiecībā uz konkrēto sabiedrību novērtējums ir atkarīgs no produkta veida un sabiedrības, kam šis produkts ir paredzēts. Šajā gadījumā, kad minētais produkts ir siers, kas galvenokārt paredzēts patēriņam galapatērētājiem (bet arī preču iepircējiem, piemēram, restorāniem, pārtikas uzņēmumiem u.c.), būtiska nozīme ir plašai sabiedrībai. Tāpēc attiecīgajam nosaukumam vai norādei jāzaudē sava sākotnējā ģeogrāfiskā nozīme plašā sabiedrībā. Nosakot plašas sabiedrības viedokli, būtiski ir gan "tiešie" rādītāji, piemēram, sabiedriskās domas aptaujas un citi apsekojumi, gan "netiešie rādītāji", piemēram, ražošanas un patēriņa līmenis, šiem produktiem izmantotā marķējuma veids un raksturīgās pazīmes, izmantotās reklāmas veids un raksturīgās pazīmes, izmantojums vārdnīcās u.c.".

(24) Aplūkojot Feta siera ražošanu, Komiteja ievēroja, ka Grieķijas produkcija veido 60 % no visas šī siera produkcijas Kopienā un 90 % no Kopienas produkcijas, kas izgatavota no aitas un kazas piena; No govs piena ražotais Feta siers veido 34 % no visas Kopienas produkcijas un galvenokārt ir paredzēts trešām valstīm.

(25) Attiecībā uz patēriņu Komiteja uzsvēra, ka 73 % no Feta siera faktiski patērē Grieķija, kur viens iedzīvotājs gadā patērē 10,5 kg šā siera, salīdzinot ar 1,76 kg pārējās ES valstīs. Kaut arī Komiteja atzina, ka Dānijā un Vācijā Feta patēriņš noteikti ir ievērojami lielāks par minēto skaitli, tas tomēr attiecīgi ir 15 un 36 reizes zemāks nekā Grieķijā. Saskaņā ar Komitejas teikto, nozīmīga ir arī Feta patēriņa daļa kopējā siera patēriņā uz vienu iedzīvotāju: jo īpaši Grieķijā viens iedzīvotājs gadā patērē 14 kg siera, no tiem 10,5 kg Feta siera; Dānijā – 15 kg siera, no tiem 0,7 kg "Feta" siera; Francijā – 20 kg siera, no tiem 0,13 kg Feta; Vācijā – 19 kg siera, no tiem 0,29 kg Feta.

(26) Cita starpā Komiteja atzīmēja, ka "ievērojamu daļu no produkcijas, kas saražota ārpus Grieķijas, eksportē uz valstīm, kuras nav Kopienas dalībvalstis, un tā neietekmē Fetanosaukuma stāvokli vienotajā tirgū", un ka "tas, ka vairākās dalībvalstīs šo sieru neražo un nepatērē, neietekmē šā nosaukuma vispārīgo vai atšķirīgo raksturu".

(27) Analizējot attiecīgo valstu un Kopienas tiesību aktus, Komiteja novēroja, ka 12 dalībvalstīs nav īpašu tiesību aktu un Feta sieram piemēro vispārējos Kopienas un attiecīgās valsts noteikumus. Tā atzīmēja, ka Grieķijā noteikumi attiecībā uz Feta pastāv kopš 1935. gada, Dānijā – kopš 1963. gada un ka Austrija ar nosaukumu Feta apzīmē tikai Grieķijas produktu saskaņā ar 1971. gada divpusējo nolīgumu.

(28) Attiecībā uz Feta siera tirdzniecības metodēm Kopienā Komiteja atzīmēja, ka patērētājam piedāvā "divus produktus ar atšķirīgu sastāvu un atšķirīgām organoleptiskajām īpašībām, bet ar vienādu nosaukumu". Komiteja norādīja, ka tāda Feta siera etiķetes, kura izcelsmes valsts nav Grieķija, iekļauj tiešas vai netiešas norādes uz Grieķiju, kas nozīmē, ka terminu Feta neizmanto kā "plaši pazīstamu nosaukumu bez ģeogrāfiskas nozīmes, kā sinonīmu baltajam sieram (no aitas vai govs piena) sālījumā (..)"; saskaņā ar Komitejas teikto Feta sieru "parasti pasniedz kā Grieķijas izcelsmes sieru (..)".

(29) Komiteja “vienprātīgi secina, ka apzīmējumam Feta piemīt atšķirīgs raksturs, jo īpaši turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(30) Feta siera ražošana un patēriņš galvenokārt koncentrējas Grieķijā. Citās dalībvalstīs (Vācijā, Dānijā un Francijā) saražotos produktus, ko var apzīmēt ar nosaukumu Feta, galvenokārt ražo no govs piena, izmantojot atšķirīgu tehnoloģiju, un lielos daudzumos eksportē uz valstīm, kuras nav Kopienas dalībvalstis. Tāpēc nevar secināt, ka apzīmējumam Feta piemīt vispārīgs raksturs, jo Kopienas tirgū dominē sākotnējais Grieķijas produkts. Jāatzīmē arī tas, ka nevar apgalvot, ka apzīmējums Feta ir ieguvis vispārīgu raksturu dalībvalstīs, kurās šo sieru neražo un nepatērē nozīmīgā daudzumā, jo šo vārdu neizmanto kā plaši pazīstamu nosaukumu. Patērētāju uztverē nosaukums Feta vienmēr saistās ar Grieķijas izcelsmi, un tāpēc tas nav kļuvis par plaši pazīstamu nosaukumu un Kopienā nav ieguvis vispārīgu raksturu.

(31) Attiecībā uz konkrēto valstu un Kopienas tiesību aktiem Zinātniskā komiteja atzīmē, ka vairumā dalībvalstu nav īpašu tiesību aktu vai noteikumu par šo produktu. Īpaši tiesību akti ir tikai Grieķijā un Dānijā. Dānijas tiesību akti, kas ļauj ražot produktu ar nosaukumu Danish Feta, būtiski atšķiras no Grieķijas tiesību aktiem attiecībā uz tehniskajiem aspektiem (ultrafiltrēta govs piena, nevis aitas un kazas piena izmantošana, un piedevu izmantošana līdz 1994. gadam). Turklāt Dānija nav iesniegusi pierādījumus, ka apzīmējums Feta kļuvis par plaši pazīstamu nosaukumu, ko var izmantot kopā ar ražotājas valsts nosaukumu (Danish Feta) tajā laikā, kad dalībvalsts atļāva tā izmantošanu (1963. gads). Pierādījumi par šā apzīmējuma vispārīgo raksturu tāpat nav iesniegti arī par turpmāko laika posmu.

(32) Apzīmējuma Feta izmantošana kopējā muitas nomenklatūrā vai Kopienas tiesību aktos par eksporta kompensācijām neietekmē attiecīgā apzīmējuma uztveršanu, atpazīšanu un aizsardzību vienotā tirgū, jo minētie tiesību akti neattiecas uz šo gadījumu.”

(33) Komisija ir ņēmusi vērā Zinātniskās komitejas konsultatīvo atzinumu. Tā uzskata, ka dalībvalstu sniegtās vai Komisijas veikto vai sponsorēto pētījumu rezultātā iegūtās tiesiskās, vēsturiskās, kultūras, politiskās, sociālās, ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās informācijas vispārēja izsmeļoša analīze liek secināt, ka jo īpaši nav izpildīts neviens no kritērijiem, ko pieprasa saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2081/92 3. pantu, lai pierādītu nosaukuma vispārīgo raksturu, un ka tāpēc nosaukums Feta nav kļuvis par "lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta nosaukumu, kurš ir kļuvis par lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta plaši pazīstamu nosaukumu, kaut arī tas ir saistīts ar šā produkta vai pārtikas produkta sākotnējās ražošanas vai tirdzniecības vietu vai reģionu".

(34) Tā kā terminam Feta nav konstatēts vispārīgs raksturs, Komisija saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. panta 2. punktu ir pārbaudījusi, vai Grieķijas iestāžu pieteikums par to, lai nosaukumu Feta reģistrētu kā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, atbilst minētās regulas 2. un 4. punktam;

(35) nosaukums (Feta) ir tradicionāls nosaukums, kas nav piesaistīts ģeogrāfiskai vietai, Regulas (EEK) Nr. 2081/92 2. panta 3. punkta nozīmē. Attiecīgajā punktā minētos terminus "reģions" un "vieta" var interpretēt vienīgi ģeomorfoloģiskā un ar administratīvo iedalījumu nesaistītā izpratnē tiktāl, ciktāl ar attiecīgo produktu saistītajiem dabas un cilvēka faktoriem ir iespējams izplatīties ārpus administratīvajām robežām. Saskaņā ar iepriekšminēto 2. panta 3. punktu ģeogrāfiskais apgabals, kas saistīts ar apzīmējumu, var neaptvert visu valsti. Tāpēc Feta nosaukuma gadījumā ir atzīmēts, ka Regulas (EEK) Nr. 2081/92 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētais definētais ģeogrāfiskais apgabals attiecas tikai uz Grieķijas kontinentālo daļu un Lesbas departamentu; visas pārējās salas un salu grupas netiek iekļautas, jo uz tām trūkst vajadzīgo dabas un/vai cilvēka faktoru. Turklāt ir izstrādāts un attīstīts ģeogrāfiskā apgabala administratīvais iedalījums, jo Grieķijas iestāžu iesniegtais produkta apraksts iekļauj vispārējas obligātas prasības: būtiski ierobežojumi jo īpaši attiecas uz izejvielu izcelsmes apgabalu, jo Feta siera ražošanā izmantotais piens jāiegūst no vietējo šķirņu aitām un kazām, kas audzētas ar tradicionālām metodēm un kuru barības pamatsastāvā jābūt atbilstīgo reģionu ganībās esošajai florai.

(36) Ģeogrāfiskais apgabals, uz ko attiecas administratīvais iedalījums un kas atbilst produkta apraksta prasībām, ir pietiekami viendabīgs, lai atbilstu Regulas (EEK) Nr. 2081/92 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 2. punkta f)apakšpunkta prasībām. Ekstensīvas ganības un vasaras ganību izmantošana, kas ir to aitu un kazu turēšanas metodes galvenā iezīme, no kurām iegūst izejvielas Feta siera pagatavošanai, izriet no senām tradīcijām, kas ļauj pielāgoties klimata izmaiņām un attiecīgi ietekmē pieejamo veģetāciju. Tā rezultātā ir attīstījušās nelielas autohtoniskas aitu un kazu sugas, kas ir ārkārtīgi sīkstas un izturīgas, un piemērotas izdzīvošanai vidē, kur kvantitatīvā izteiksmē nav pieejami lieli pārtikas krājumi, bet kvalitatīvā izteiksmē tur ir ārkārtīgi bagāta flora, kas piešķir gatavajam produktam īpašu buķeti un aromātu. Feta siers ir ieguvis ievērojamu starptautisku atzinību, pateicoties mijiedarbībai starp iepriekšminētajiem dabas faktoriem un īpašajiem cilvēka faktoriem, jo īpaši tādas tradicionālās ražošanas metodes dēļ, kas paredz atūdeņošanu bez spiediena.

(37) Tā kā Grieķijas iestāžu iesniegtajā produkta aprakstā ir visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2081/92 4. pantu, un minētā apraksta oficiālā analīze nav atklājusi acīmredzamas kļūdas novērtējumā, nosaukums Feta jāreģistrē kā aizsargāts cilmes vietas nosaukums.

(38) Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1107/96.

(39) Komiteja, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 2081/92 15. pantā, nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā. Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2081/92 15. panta ceturto daļu Komisija ir iesniegusi Padomei priekšlikumu. Tā kā Padome nav pieņēmusi lēmumu trīs mēnešu termiņā, kas paredzēts tās pašas Regulas (EEK) Nr. 2081/92 15. panta piektajā daļā, ierosinātie pasākumi jāpieņem Komisijai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Nosaukumu Φέτα (Feta) iekļauj Regulas (EEK) Nr. 2081/92 6. panta 3. punktā paredzētajā aizsargāto cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā kā aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACN).

2. Nosaukumu Φέτα iekļauj Regulas (EK) Nr. 1107/96 pielikuma A daļā ar virsrakstu "Sieri", "Grieķija".

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 14. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp.

[2] OV L 324, 21.12.2000., 26. lpp.

[3] OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.

[4] OV L 86, 3.4.2002., 7. lpp.

[5] OV L 130, 26.5.1999., 18. lpp.

--------------------------------------------------