31979R0357

Padomes Regula (EEK) Nr. 357/79

(1979. gada 5. februāris)

par statistikas pārskatiem attiecībā uz vīnogulāju stādījumiem

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā Komisija, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar Līgumu un Kopienas noteikumiem par vīna tirgus kopīgo organizāciju, pieprasa precīzus jaunākos datus par to Kopienas platību ražošanas potenciālu, kas apstādītas ar vīnogulājiem, kā arī par tuvāko gadu tendencēm ražošanā un piegādē;

tā kā 1. pantā Regulā Nr. 24 par pakāpeniskas vīna tirgus kopīgās organizācijas izveidi [3] bija paredzēts, ka dalībvalstīm vēlākais līdz 1964. gada 31. decembrim būtu jāsagatavo vīnkopības zemes reģistrs, kas pēc tam būtu pastāvīgi jāatjaunina;

tā kā Komisijas 1964. gada 28. februāra Regulā Nr. 26/64/EEK, ar kuru izstrādāti papildnoteikumi vīnkopības zemes reģistra sagatavošanai, tā pārvaldībai un atjaunināšanai [4] un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1456/76 [5], ir paredzēts, ka ik pēc 10 gadiem, sākot no 1979. gada, pilnībā jāpārskata 3. panta 1. punktā minētais Kopienas vīnkopības zemes reģistrs;

tā kā zemes reģistrs faktiski nozīmē to, ka ir jāveic liels administratīvais darbs, lai izveidotu, apstrādātu un pastāvīgi atjauninātu sarakstu vai reģistru, kurā iekļauta informācija par īpašniekiem un par visiem zemes gabaliem, kas apstādīti ar vīnogulājiem, sniedzot pietiekami sīku informāciju, lai tos varētu identificēt; tā kā vīnkopības zemes reģistrus tādā nozīmē ir izveidojušas tikai dažas dalībvalstis, kuras turklāt ir spējušas tos atjaunināt tikai daļēji un neregulāri; tā kā ar vīnogulājiem apstādīto platību apsekojumi, ko veikušas atsevišķas dalībvalstis, attiecas uz dažādiem pārskata gadiem; tā kā tādi valstu zemes reģistri un apsekojumi tāpēc neļauj precīzi, vienoti un saskaņoti uzraudzīt ražošanas potenciālu un piegādes Kopienas vīnogulāju tirgos;

tā kā, lai novērtētu Kopienas vīna tirgus stāvokli un tā attīstību, vīnogu audzēšanas saimniecībās ik 10 gadus būtu jāveic statistikas pamatapsekojumi par visām platībām, kas apstādītas ar vīnogulājiem, un pamatapsekojumu starplaikā būtu jāveic mazāki statistikas apsekojumi tikai par platībām, kas apstādītas ar vīna vīnogu šķirņu vīnogulājiem;

tā kā ekonomisku un tehnisku apsvērumu dēļ, kā arī, ņemot vērā dažu vīnogulāju ierobežoto nozīmi Kopienas vīna tirgū, attiecīgi nebūtu jāapseko šādi vīnogulāji – tie, ko kultivē atklātā laukā dalībvalstīs, kurās kopējā ar vīnogulājiem apstādītā platība ir mazāka par 500 hektāriem, tie, ko kultivē siltumnīcās, un tie, ko audzētāji kultivē ļoti mazās platībās tikai pašu patēriņam;

tā kā ir vajadzīga sīka informācija par to, kā ar vīnogulājiem apstādīto platību izmanto vīna vīnogu, galda vīnogu un vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla ražošanai, kā arī par vīnogulāju šķirnēm un vecumu; tā kā jo īpaši galda vīna pārprodukcija var radīt nopietnas grūtības vīnu nozarē dažās ražotājvalstīs; tā kā tāpēc atsevišķi jāreģistrē ar tiem vīnogulājiem apstādītās platības, kas paredzēti NRR kvalitatīvo vīnu ražošanai, un ar tiem, kas paredzēti galda vīnu ražošanai;

tā kā, lai pastāvīgi uzraudzītu vīna ražošanas potenciāla attīstību, būtu jāveic gada starpposma apsekojumi par jebkurām pārmaiņām, kas radušās, izarot, no jauna apstādot vai pārstādot platību, kas apstādīta ar vīna šķirņu vīnogulājiem;

tā kā gan pamatapsekošanas, gan starpposma apsekošanas rezultāti būtu pēc iespējas ātrāk jānosūta Komisijai;

tā kā būtu jāņem vērā arī statistikas dati, kas iegūti, piemērojot citus Kopienas noteikumus, ar kuriem izstrādā pasākumus Kopienas vīna ražošanas reorganizācijai;

tā kā, ņemot vērā to, ka ar izlases kārtā veikta apsekojuma metodēm par mērenu maksu var iegūt precīzus rezultātus attiecībā uz lielām, ar vīnogulājiem apstādītām platībām, dalībvalstīm būtu jāļauj veikt apsekojumus vai nu pilnībā, vai izlases kārtā ar noteikumu, ka ir paredzēti statistiskās ticamības kritēriji;

tā kā, lai būtu iespējams novērtēt vīna ražošanu Kopienā, ik gadu tiek pieprasīta informācija par ražām no hektāra un par vidējo dabisko spirta koncentrāciju svaigās vīnogās, vīnogu misā un vīnā; tā kā, ņemot vērā to, ka ir platības ar ļoti atšķirīgām ražām, platības, kas apstādītas ar vīna šķirņu vīnogulājiem, būtu sīkāk jāsadala ražas kategorijās;

tā kā Komisijai jāsniedz ziņojumi, lai Padome varētu pārliecināties, ciktāl veiktie apsekojumi un paziņotā informācija var palīdzēt sasniegt šīs regulas mērķus; tā kā vajadzības gadījumā tai jāierosina izmantoto metožu saskaņošana;

tā kā dalībvalstīm un Komisijai cik vien iespējams jāsadarbojas, piemērojot šo regulu; tā kā izpildes noteikumi jānosaka pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgo komiteju, kas izveidota ar Lēmumu 72/279/EEK [6];

tā kā jānosaka procedūra, kas jāievēro Lauksaimniecības statistikas pastāvīgajai komitejai;

tā kā statistikas apsekojumi ļauj laikus pielāgot ražošanas potenciālu tirgus pieprasījumam; tā kā tāda pielāgošana var ievērojami samazināt pastāvīgi augošās izmaksas, kas saistītas ar vīna tirgus pārvaldību; tā kā Kopiena tāpēc būtu jādara finansiāli atbildīga par izdevumiem, kas attiecīgajām dalībvalstīm radušies saistībā ar pirmo pamatapsekojumu, kas veikts saskaņā ar šo regulu;

tā kā, lai saskaņā ar šo regulu izveidotu apsekojumu sistēmu, ir jāgroza daži Kopienas noteikumi vīna nozarē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Dalībvalstis, kuru teritorijā kopējā ar kultivētiem vīnogulājiem apstādītā platība atklātā laukā ir vismaz 500 hektāri, veic:

- ik 10 gadus – ar vīnogulājiem apstādītās platības pamatapsekojumus; pirmo pamatapsekojumu veic 1979. gadā vai, vēlākais, līdz 1980. gada 1. aprīlim, un tas attiecas uz stāvokli pēc izaršanas un apstādīšanas, kas veikta 1978./79. vīnkopības gadā,

- ik gadus, sākot no otrā gada pēc pamatapsekojumiem, – starpposma apsekojumus par pārmaiņām platībās, kas apstādītas ar vīna vīnogu šķirņu vīnogulājiem; pirmo starpposma apsekojumu veic 1981. gadā, un tas attiecas uz pārmaiņām iepriekšējos divos – 1979./80. un 1980./81. – vīnkopības gados.

2. Vīnkopības gadu nosaka, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 337/79 5. panta 4. punktu.

2. pants

1. Pamatapsekojumi attiecas uz visām saimniecībām, kurās ir ar kultivētiem vīnogulājiem apstādīta platība, ko parasti izmanto, lai ražotu pārdošanai vīnogas, vīnogu misu, vīnu vai vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiālu.

2. Pamatapsekojumu laikā attiecībā uz katru 1. punktā minēto saimniecību reģistrē šādus datus:

A. Izmantotā lauksaimniecības zeme.

B. Ar kultivētiem vīnogulājiem apstādīta platība.

Ar kultivētiem vīnogulājiem apstādītās platības jāsadala atbilstīgi parastajam to ražas izmantojumam šādās platībās:

a) platība, kas apstādīta ar vīna vīnogu šķirņu vīnogulājiem un sīkāk sadalīta šādi:

- NRR kvalitatīvie vīni,

- citi vīni:

- to skaitā vīni, kas obligāti paredzēti tāda dzeramā spirta ražošanai, ko iegūst no vīna ar reģistrētu cilmes vietas nosaukumu;

b) platība, kas apstādīta ar galda vīnogu šķirņu vīnogulājiem;

c) platība, kas apstādīta ar potcelmiem, ko izmantos potēšanai;

d) platība, ko kultivē tikai vīnogulāju veģetatīvā pavairošanas materiāla ražošanai un ko sīkāk sadala šādi:

- dēstu audzētavas,

- vecāku vīnogulāji potcelmiem.

Šķirnes, ko klasificē reizē kā vīna vīnogu šķirnes un galda vīnogu šķirnes, reģistrē atbilstīgi to galvenajam izmantojumam attiecīgajās teritoriālajās vienībās.

3. Pamatapsekojumu laikā attiecībā uz platībām, kas apstādītas ar vīna vīnogu šķirņu vīnogulājiem, reģistrē šādus datus:

A. Vīnogulāju šķirnes.

Attiecīgajās dalībvalstīs par katru teritoriālo vienību, kas minēta 4. panta 3. punktā, izveido atsevišķu reģistru par tām vīnogulāju šķirnēm, kas kopā veido vismaz 70 % kopējās ar vīna vīnogu šķirņu vīnogulājiem apstādītās platības, un katrā ziņā par tām šķirnēm, kas veido 3 % vai vairāk minētās platības. Atlikušās šķirnes var grupēt atkarībā no vīnogu krāsas.

B. Vīnogulāju vecums.

Vīnogulāju vecumu skaita no vīnkopības gada, kurā tie iestādīti vai uzpotēti. Vecuma grupas nosaka katrai attiecīgai dalībvalstij saskaņā ar 8. pantā paredzēto procedūru.

4. Šī regula neskar dalībvalstu noteikumus, kas paredz ar vīnogulājiem apstādīto platību apsekojumus, kuros līdztekus 2. un 3. punktā minētajai informācijai iekļauta papildu informācija, kas iegūta, piemēram, tāpēc, ka izpētes joma bijusi plašāk, nekā minēts 1. punktā, vai tāpēc, ka ir sīkāk precizēti dati par platībām, kas apstādītas ar vīnogulājiem, un attiecīgajām saimniecībām. Tādi papildu rezultāti arī jānosūta Komisijai.

3. pants

1. Attiecīgās dalībvalstis pirms pamatapsekojumiem, līdz iepriekšējā gada 30. septembrim, iesniedz Komisijai sīku to metožu aprakstu, ko izmantos pamatapsekojumiem, un – vajadzības gadījumā – paraugu ņemšanas plānu.

2. Attiecīgās dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai ierobežotu un vajadzības gadījumā novērtētu novērošanas kļūdas attiecībā uz kopējo ar kultivētiem vīnogulājiem apstādīto platību, par katru 2. panta 2. punkta B. daļā minēto ražas izmantojuma veidu.

3. Pamatapsekojumi var būt pilnīgi vai pamatoties uz izlases kārtā ņemtu paraugu pārbaudi. Attiecībā uz tādas pamatapsekošanas rezultātiem, kas veikta ar izlases kārtā ņemtiem paraugiem, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka paraugu ņemšanas kļūda 68 % ticamības pakāpē būtu, lielākais, 1 % attiecībā uz apsekojuma datiem, kas minēti 2. panta 2. punkta B daļā, attiecīgajās teritoriālajās vienībās. Paraugiem jāattiecas uz visu lielumu saimniecībām.

4. pants

1. Attiecīgās dalībvalstis ziņo Komisijai par pamatapsekošanas rezultātiem pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 15 mēnešus pēc lauku darbu pabeigšanas.

2. Pamatapsekošanas rezultātus iesniedz par katru teritoriālo vienību, izmantojot tabulu kopumu, kas jāpieņem saskaņā ar 8. pantā paredzēto procedūru.

3. Teritoriālās vienības, kas minētas šā panta 2. punktā, 2. panta 2. punkta B daļā un 3. punkta A daļā un 3. panta 3. punktā, ir šādas:

- Vācijas Federatīvajā Republikā: vīnkopības reģioni, kas noteikti saskaņā ar 3. pantu Padomes 1979. gada 5. februāra Regulā (EEK) Nr. 338/79, ar kuru izstrādā īpašus noteikumus attiecībā uz noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīvajiem vīniem [7],

- Francijā: šīs regulas pielikumā uzskaitītie departamenti vai departamentu grupas,

- Itālijā: provinces,

- pārējās attiecīgajās dalībvalstīs: visa valsts teritorija.

4. Dalībvalstis, kuras savus pamatapsekošanas rezultātus apstrādā elektroniski, tādus rezultātus iesniedz mašīnlasāmā formā, kas jānosaka saskaņā ar 8. pantā paredzēto procedūru.

5. pants

1. Starpposma apsekojumi attiecas uz platībām, kas apstādītas ar vīna vīnogu šķirņu vīnogulājiem saimniecībās, kas minētas 2. panta 1. punktā, un attiecas uz pārmaiņām, kas attiecīgajā platībā notikušas iepriekšējā vīnkopības gadā; pirmie starpposma apsekojumi pēc pamatapsekojumiem tomēr attiecas uz pārmaiņām iepriekšējos divos vīnkopības gados.

2. Starpposma apsekojumu laikā platības, kas apstādītas ar vīnogulājiem un:

- ir izartas vai netiek vairs kultivētas,

- ir apstādītas vai pārstādītas,

reģistrē par tām platībām, ko parasti izmanto, lai ražotu:

- NRR kvalitatīvos vīnus,

- citus vīnus:

- to skaitā vīnus, kas obligāti paredzēti tāda dzeramā spirta ražošanai, ko iegūst no vīna ar reģistrētu cilmes vietas nosaukumu,

pēc vīnogulāju šķirnes un vismaz pēc ražas kategorijām, kas minētas 6. panta 2. punktā. Ņem vērā visus skaitļus attiecībā uz vīnogulāju izaršanu vai stādīšanu, kas iegūti, ievērojot citus Kopienas noteikumus.

3. Starpposma apsekojumi var būt pilnīgi vai pamatoti uz izlases kārtā veiktu pārbaudi. Attiecībā uz tādas starpposma apsekošanas rezultātiem, kas veikta ar izlases kārtā ņemtiem paraugiem, attiecīgās dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka paraugu ņemšanas kļūda 68 % ticamības pakāpē būtu, lielākais, 3 % attiecībā uz visu kultivēto platību, kas apstādīta ar vīnogulājiem, kurus parasti izmanto vīna vīnogu ražošanai attiecīgajās teritoriālajās vienībās.

4. Attiecīgā dalībvalsts līdz 1980. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai sīku to metožu aprakstu, kas jāizmanto starpposma apsekojumos; par jebkuriem grozījumiem tādās metodēs paziņo iepriekš.

5. Attiecīgā dalībvalsts līdz 1. maijam gadā pēc attiecīgajiem vīnkopības gadiem iesniedz Komisijai starpposma apsekošanas rezultātus. Tos sadala teritoriālajās vienībās, kā izklāstīts 4. panta 3. punktā, izmantojot tabulu kopumu, kas jāpieņem saskaņā ar 8. pantā paredzēto procedūru.

6. Dalībvalstis, kuras savus starpposma apsekošanas rezultātus apstrādā elektroniski, 5. punktā minētos rezultātus iesniedz mašīnlasāmā formā, kas jānosaka saskaņā ar 8. pantā paredzēto procedūru.

6. pants

1. Attiecīgās dalībvalstis no 1979./80. vīnkopības gada par katru vīnkopības gadu iesniedz Komisijai ziņas par vidējo ražu no hektāra, izsakot to vīnogu misas vai vīna hektolitros no hektāra vai saražoto vīnogu decitonnās no hektāra, kura iegūta no platībām, kas apstādītas ar vīna vīnogu šķirņu vīnogulājiem, un sadalīta ražas kategorijās, kas minētas 2. punktā.

2. Attiecīgās dalībvalstis platības, kas apstādītas ar kultivētiem vīna vīnogu šķirņu vīnogulājiem, kā reģistrēts pamatapsekojumos, sīkāk sadala ražas kategorijās, par pamatu ņemot vidējo ražu no hektāra, kas minēta 1. punktā un noteikta saskaņā ar 8. pantā paredzēto procedūru.

3. Attiecīgās dalībvalstis, ņemot vērā agronomijas un ekonomikas attīstību, novērtē piecu turpmāko vīnkopības gadu tendences, izsakot tās kā vidējās ražas no hektāra par katru ražas kategoriju, kas minēta 2. punktā.

4. Informāciju, kas minēta 1., 2. un 3. punktā, sadala pēc teritoriālajām vienībām, kas minētas 4. panta 3. punktā, nodalot platības, kas apstādītas ar tādu šķirņu vīnogulājiem, ko parasti izmanto, lai ražotu:

- NRR kvalitatīvos vīnus,

- citus vīnus:

- to skaitā vīnus, kas obligāti paredzēti tāda dzeramā spirta ražošanai, ko iegūst no vīna ar reģistrētu cilmes vietas nosaukumu.

5. Par katru vīnkopības gadu attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai, sīki par katru teritoriālo vienību, provizoriskos aprēķinus par svaigu vīnogu, vīnogu misas vai vīnu vidējo dabisko spirta tilpumkoncentrāciju, izteiktu tilpuma procentos vai Eksles grādos, kas ražoti no 1979./80. vīnkopības gada un vēlāk platībās, kuras apstādītas ar vīna vīnogu šķirņu vīnogulājiem, ko parasti izmanto, lai ražotu:

- NRR kvalitatīvos vīnus,

- citus vīnus:

- to skaitā vīnus, kas obligāti paredzēti tāda dzeramā spirta ražošanai, ko iegūst no vīna ar reģistrētu cilmes vietas nosaukumu.

6. Gada informāciju, kas minēta 1. un 5. punktā, paziņo pēc katra vīnkopības gada līdz 1. aprīlim. Informāciju par ražas kategorijām, kas minētas 2. punktā, iesniedz laikposmā, kas noteikts 4. panta 1. punktā. Šā panta 3. punktā minētās prognozes turpmākajām tendencēm par vidējo ražu no hektāra iesniedz:

- pirmo reizi – līdz 1981. gada 1. oktobrim,

- pēc tam – ik piecus gadus līdz 1. aprīlim.

7. Šajā pantā minēto informāciju iesniedz Komisijai, izmantojot tabulu kopumu, kas jāpieņem saskaņā ar 8. pantā paredzēto procedūru.

7. pants

1. Komisija, apspriežoties un turpinot sadarbību ar dalībvalstīm, pēta:

a) iesniegtos rezultātus;

b) tehniskās grūtības, ko radījuši apsekojumi un paziņojamās informācijas iegūšana, ar īpašu norādi uz Kopienas definīcijām, kuras attiecas uz stādīšanu/pārstādīšanu, un definīciju, kas attiecas uz vīnkopības darbības izbeigšanu;

c) apsekošanas rezultātu un paziņotās informācijas svarīgumu.

2. Viena gada laikā pēc tam, kad attiecīgās dalībvalstis ir paziņojušas rezultātus, Komisija iesniedz Padomei minētos rezultātus, kā arī ziņojumu par pieredzi, kas gūta, veicot pamatapsekojumus.

3. Komisija publicē starpposma apsekošanas rezultātus un ikgadējo informāciju, kas minēta 6. pantā, kā daļu no gada pārskatiem, kas paredzēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 337/79 31. panta 4. punktā.

8. pants

1. Ja jāievēro šajā pantā noteiktā procedūra, tad priekšsēdētājs vai nu pats pēc savas ierosmes, vai pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma nodod lietu Lauksaimniecības statistikas pastāvīgajai komitejai (turpmāk tekstā – "Komiteja").

2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai paredzēto pasākumu projektu. Komiteja atzinumu par projektu sniedz termiņā, ko atkarībā no jautājuma steidzamības var noteikt priekšsēdētājs. Tā pieņem lēmumu ar 41 balss vairākumu, un dalībvalstu balsis vērtē tā, kā noteikts Līguma 148. panta 2. punktā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija pieņem ierosinātos pasākumus, ja tie saskan ar Komitejas atzinumu;

b) ja ierosinātie pasākumi nav saskaņā ar Komitejas atzinumu vai ja tā atzinumu nesniedz, tad Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu;

c) ja Padome trijos mēnešos pēc tam, kad tai iesniegts priekšlikums, lēmumu nepieņem, tad ierosinātos pasākumus pieņem Komisija.

9. pants

Izdevumus, kas vajadzīgi, lai veiktu pamatapsekojumu par stāvokli pēc 1978./79. vīnkopības gada, iekļauj Eiropas Kopienu budžetā, paredzot tam vienreizēju maksājumu.

10. pants

1. Ar šo atceļ Padomes 1978. gada 10. maija Regulu (EEK) Nr. 978/78 par statistikas apsekojumiem attiecībā uz platībām, kas apstādītas ar vīnogulājiem [8].

2. Norādes uz regulu, kas atcelta ar 1. punktu, uzskata par norādēm uz šo regulu.

11. pants

Šī regula stājas spēkā 1979. gada 2. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1979. gada 5. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. Mehaignerie

[1] OV C 276, 20.11.1978., 1. lpp.

[2] OV C 296, 11.12.1978., 58. lpp.

[3] OV 30, 20.4.1962., 989./62. lpp.

[4] OV 48, 19.3.1964., 753./64. lpp.

[5] OV L 163, 24.6.1976., 13. lpp.

[6] OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.

[7] OV L 54, 5.3.1979., 48. lpp.

[8] OV L 128, 17.5.1978., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Šīs regulas 4. panta 3. punktā minēto departamentu vai departamentu grupu saraksts

FRANCIJA

1. Oda

2. Gāra

3. Ero

4. Lozēra

5. Austrumpireneji

6. Vāra

7. Voklīza

8. Bušdirona

9. Žironda

10. Žēra

11. Šaranta

12. Piejūras Šaranta

13. Ardeša

14. Ēna

15. Sēna un Marna

16. Ardēni, Oba, Marna, Augšmarna

17. Šēra, Ēra un Luāra, Endra, Endra un Luāra, Luāra un Šēra, Luarē

18. Kotdora, Njevra, Sona un Luāra, Jonna

19. Merta un Mozele, Mēza, Mozele, Vogēzi

20. Lejasreina, Augšreina

21. Dū, Jura, Augšsona, Belfora

22. Atlantijas Luāra, Mēna un Luāra, Sarta, Vandeja

23. Desevra, Vjenna

24. Dordoņa, Landa, Lo un Garonna, Atlantijas Pireneji

25. Arjēža, Averona, Augšgaronna, Lo, Augšpireneji, Tarna, Tarna un Garonna

26. Korēza, Augšvjenna

27. Ena, Droma, Izēra, Luāra, Rona, Savoja, Augšsavoja

28. Kantala, Aljē, Augšluāra, Pijdedoma

29. Augšprovansas Alpi, Augšalpi, Piejūras Alpi

30. Dienvidkorsika, Augškorsika

--------------------------------------------------