21973A0518(01)

PIELIKUMS

Starptautiska konvencija par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu

PREAMBULA

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, kas ir puses šai konvencijai, kura izstrādāta Muitas sadarbības padomes aizgādībā,

ATZĪSTOT, ka atšķirības valstu muitas procedūrās var kavēt starptautisku tirdzniecību un citas starptautiskas apmaiņas,

UZSKATOT, ka visu valstu interesēs ir veicināt šādas apmaiņas un starptautisku sadarbību,

UZSKATOT, ka valstu muitas procedūru vienkāršošana un saskaņošana var sekmīgi veicināt starptautiskas tirdzniecības un citu starptautisku apmaiņu attīstību,

PĀRLIECĪBĀ, ka starptautisks dokuments, kurā ierosināti noteikumi, ko valstis apņemas piemērot, tiklīdz tas būtu iespējams, ļautu pakāpeniski panākt muitas procedūru ievērojamu vienkāršošanu un saskaņošanu, kas ir viens no Muitas sadarbības padomes svarīgākajiem mērķiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO:

I NODAĻA

Definīcijas

1. pants

Šajā konvencijā:

a) "Padome" ir organizācija, kas izveidota ar 1950. gada 15. decembrī Briselē parakstīto Konvenciju par Muitas sadarbības padomes izveidošanu;

b) "Pastāvīgā tehniskā komiteja" ir Padomes Pastāvīgā tehniskā komiteja;

c) "ratifikācija" ir ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana.

II NODAĻA

Konvencijas darbības joma un tās pielikumu uzbūve

2. pants

Katra līgumslēdzēja puse apņemas veicināt muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu un šai nolūkā saskaņā ar šās konvencijas noteikumiem ievērot pamatnoteikumus un ieteicamo praksi, kas dota šās konvencijas pielikumos. Līgumslēdzējām pusēm tomēr nav liegts piemērot labvēlīgākus noteikumus, nekā šajā konvencijā paredzēts, un līgumslēdzējām pusēm ieteicams šādus labvēlīgākus noteikumus piemērot pēc iespējas plašāk.

3. pants

Šās konvencijas noteikumi neliedz piemērot valstu likumos noteiktos aizliegumus vai ierobežojumus.

4. pants

Katrā šās konvencijas pielikumā ir:

a) ievads, kurā īsi izklāstīti pielikumā iztirzātie jautājumi;

b) pielikumā izmantoto galveno muitas terminu definīcijas;

c) pamatnoteikumi, proti, noteikumi, kuru vispārēja piemērošana ir atzīta par vajadzīgu, lai panāktu muitas procedūru saskaņošanu un vienkāršošanu;

d) ieteicamā prakse, proti, noteikumi, kuri atzīti par tādiem, kas veicina muitas procedūru saskaņošanu un vienkāršošanu un kuru pēc iespējas plašāka piemērošana tiek uzskatīta par vēlamu;

e) piezīmes, kurās norādīti daži iespējamās darbības veidi, kas jāievēro, piemērojot attiecīgos pamatnoteikumus vai ieteicamo praksi.

5. pants

1. Uzskata, ka jebkura līgumslēdzēja puse, kas pieņem kādu pielikumu, pieņem arī visus tajā paredzētos pamatnoteikumus un ieteicamo praksi, ja vien, pieņemot pielikumu, vai pēc tam nepaziņo Padomes ģenerālsekretāram par vienu vai vairākiem pamatnoteikumiem un ieteicamo praksi, par kuriem tā paredz atrunas, norādot atšķirības, kādas pastāv starp attiecīgās valsts tiesību aktiem un vienu vai vairākiem norādītajiem pamatnoteikumiem un ieteicamo praksi. Jebkura līgumslēdzēja puse, kas paredzējusi atrunas, var no tām jebkurā laikā pilnībā vai daļēji atteikties, par to informējot ģenerālsekretāru un norādot dienu, kad šāda atteikšanās stājas spēkā.

2. Jebkura līgumslēdzēja puse, kurai kāds pielikums ir juridiski saistošs, vismaz reizi trijos gados pārskata tajā paredzētos pamatnoteikumus un ieteicamo praksi, par kuriem tā paredzējusi atrunas, salīdzina tos ar savas valsts tiesību aktiem un informē Padomes ģenerālsekretāru par izskatīšanas iznākumu.

III NODAĻA

Padomes un Pastāvīgās tehniskās komitejas uzdevumi

6. pants

1. Padome saskaņā ar šās konvencijas noteikumiem pārrauga tās izpildi un gaitu. Tostarp tā lemj par konvencijas papildināšanu ar jauniem pielikumiem.

2. Tālab Pastāvīgā tehniskā komiteja Padomes pakļautībā un saskaņā ar Padomes dotiem rīkojumiem veic šādus uzdevumus:

a) izstrādā jaunus pielikumus un ierosina Padomei tos pieņemt, lai pievienotu konvencijai;

b) iesniedz Padomei priekšlikumus par tādiem grozījumiem konvencijā vai tās pielikumos, kādus tā uzskata par vajadzīgiem, un jo īpaši priekšlikumus par grozījumiem pamatnoteikumos un ieteicamā praksē, kā arī priekšlikumus pārveidot ieteicamo praksi par pamatnoteikumiem;

c) sniedz atzinumus visos jautājumos, kas attiecas uz šās konvencijas piemērošanu;

d) veic citus uzdevumus, ko šās konvencijas sakarā nosaka Padome.

7. pants

Balsojot Padomē un Pastāvīgajā tehniskajā komitejā, katru pielikumu uzskata par atsevišķu konvenciju.

IV NODAĻA

Dažādi noteikumi

8. pants

Piemērojot šo konvenciju, jebkuru pielikumu vai pielikumus, kas ir juridiski saistoši kādai līgumslēdzējai pusei, uzskata par konvencijas sastāvdaļu, un attiecībā uz šo līgumslēdzēju pusi jebkuru atsauci uz konvenciju uzskata par atsauci arī uz attiecīgo pielikumu vai pielikumiem.

9. pants

Līgumslēdzējas puses, kas veido muitas ūnijas vai ekonomikas savienības, var ar paziņojumu informēt Padomes ģenerālsekretāru, ka, piemērojot kādu konkrētu šās konvencijas pielikumu, to teritorijas jāuzskata par vienotu teritoriju. Ja pēc šāda paziņojuma konstatē, ka ir atšķirības starp konkrētā pielikuma noteikumiem un tiesību aktiem, ko piemēro līgumslēdzēju pušu teritorijās, tad attiecīgās valstis saskaņā ar konvencijas 5. pantu paredz atrunu par attiecīgajiem pamatnoteikumiem vai ieteicamo praksi.

V NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

10. pants

1. Domstarpības divu vai vairāku līgumslēdzēju pušu starpā par šāskonvencijas interpretāciju vai piemērošanu pēc iespējas izšķir savstarpējās sarunās.

2. Domstarpības, ko neizdodas atrisināt sarunās, līgumslēdzējas puses, starp kurām ir domstarpības, nodod Pastāvīgajai tehniskajai komitejai, kas saskaņā ar tās reglamentu izskata domstarpības un iesaka, kā tās izšķirt.

3. Ja Pastāvīgā tehniskā komiteja nespēj domstarpības izšķirt, tā nodod lietu Padomei, kas sniedz ieteikumus saskaņā ar III. panta e) punktu Konvencijā par Padomes izveidošanu.

4. Līgumslēdzējas puses, starp kurām ir domstarpības, var jau iepriekš vienoties, ka Pastāvīgās tehniskās komitejas vai Padomes ieteikumi tām ir juridiski saistoši.

11. pants

1. Jebkura Padomes dalībvalsts un jebkura Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās specializēto struktūru dalībvalsts var kļūt par šās konvencijas līgumslēdzēju pusi:

a) to parakstot bez atrunas par ratifikāciju;

b) pēc parakstīšanas deponējot ratifikācijas dokumentu, paredzot atrunu par ratifikāciju; vai

c) pievienojoties tai.

2. Šo konvenciju šā panta 1. punktā minētās valstis var parakstīt līdz 1974. gada 30. jūnijam Padomes galvenajā mītnē Briselē. Pēc minētās dienas tās konvencijai var pievienoties.

3. Valstis, kas nav šā panta 1. punktā minēto organizāciju dalībvalstis un kas saņēmušas Padomes ģenerālsekretāra attiecīgu uzaicinājumu, pēc Padomes lūguma var kļūt par konvencijas līgumslēdzējām pusēm, pievienojoties konvencijai pēc tās stāšanās spēkā.

4. Šā panta 1. vai 3. punktā minētās valstis, parakstot vai ratificējot šo konvenciju, vai pievienojoties tai, norāda pielikumu vai pielikumus, kurus tā pieņem, turklāt jāpieņem vismaz viens pielikums. Vēlāk minētās valstis var paziņot Padomes ģenerālsekretāram, ka pieņem vēl vienu vai vairākus citus pielikumus.

5. Ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus deponē Padomes ģenerālsekretāram.

6. Padomes ģenerālsekretārs paziņo konvencijas līgumslēdzējām pusēm, citām parakstītājvalstīm, tām Padomes dalībvalstīm, kas nav šās konvencijas līgumslēdzējas puses, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram par katru jaunu pielikumu, ko Padome nolemj pievienot konvencijai. Līgumslēdzējas puses, kas šādu jaunu pielikumu pieņem, par to ziņo Padomes ģenerālsekretāram saskaņā ar šā panta 4. punktu.

7. Šā panta 1. punkta noteikumi attiecas arī uz šās konvencijas 9. pantā minētajām muitas ūnijām vai ekonomikas savienībām, ja pienākumi, ko nosaka dokumenti par šādu muitas ūniju vai ekonomikas savienību izveidošanu, paredz, ka to kompetentās struktūras uzņemas saistības savā vārdā. Tomēr minētajām struktūrām nav balsstiesību.

12. pants

1. Šī konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad piecas no 11. panta 1. punktā minētajām valstīm to parakstījušas bez atrunas par ratifikāciju vai deponējušas ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus.

2. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas šo konvenciju paraksta bez atrunas par ratifikāciju, ratificē to vai pievienojas tai pēc tam, kad piecas valstis to jau parakstījušas bez atrunas par ratifikāciju vai deponējušas ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, šī konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad minētā valsts konvenciju parakstījusi bez atrunas par ratifikāciju vai deponējusi ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu.

3. Jebkurš šās konvencijas pielikums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad attiecīgo pielikumu pieņēmušas piecas līgumslēdzējas puses.

4. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas kādu pielikumu pieņem pēc tam, kad piecas valstis to jau pieņēmušas, attiecīgais pielikums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad minētā valsts ir paziņojusi par šā pielikuma pieņemšanu.

13. pants

1. Jebkura valsts, parakstot šo konvenciju bez atrunas par ratifikāciju vai deponējot ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, vai arī jebkurā laikā pēc tam var ar paziņojumu informēt Padomes ģenerālsekretāru par to, ka šī konvencija attieksies uz visām vai kādu no teritorijām, par kuru starptautiskām attiecībām attiecīgā valsts ir atbildīga. Šāds paziņojums stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad to saņēmis Padomes ģenerālsekretārs. Tomēr konvencija uz paziņojumā minētajām teritorijām neattiecas, kamēr tā nav stājusies spēkā attiecīgajā valstī.

2. Jebkura valsts, kas iesniegusi šā panta 1. daļā minēto paziņojumu, ar kuru šo konvenciju attiecina arī uz teritorijām, par kuru starptautiskām attiecībām tā atbild, saskaņā ar šās konvencijas 14. pantā noteikto procedūru var paziņot Padomes ģenerālsekretāram, ka attiecīgajā teritorijā šo konvenciju vairs nepiemēros.

14. pants

1. Šī konvencija ir noslēgta uz nenoteiktu laiku, taču jebkura līgumslēdzēja puse to var denonsēt jebkurā laikā pēc dienas, kad tā stājusies spēkā saskaņā ar šās konvencijas 12. pantu.

2. Par denonsēšanu paziņo rakstiskā dokumentā, ko deponē Padomes ģenerālsekretāram.

3. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc dienas, kad Padomes ģenerālsekretārs saņēmis denonsēšanas dokumentu.

4. Šā panta 2. un 3. punkts attiecas arī uz šās konvencijas pielikumiem, un jebkurai līgumslēdzējai pusei ir tiesības jebkurā laikā pēc dienas, kad attiecīgie pielikumi stājušies spēkā saskaņā ar šās konvencijas 12. pantu, atsaukt viena vai vairāku pielikumu pieņemšanu. Ja kāda līgumslēdzēja puse atsauc visu pielikumu pieņemšanu, tad uzskata, ka tā ir denonsējusi konvenciju.

15. pants

1. Padome var ieteikt šo konvenciju grozīt. Padomes ģenerālsekretārs visas līgumslēdzējas puses aicina piedalīties ierosināto konvencijas grozījumu apspriešanā.

2. Padomes ģenerālsekretārs ieteiktos grozījumus dara zināmus visām konvencijas līgumslēdzējām pusēm, citām parakstītājvalstīm un tām Padomes dalībvalstīm, kas nav šās konvencijas līgumslēdzējas puses.

3. Sešos mēnešos no dienas, kad ieteiktais grozījums ir šādi darīts zināms, jebkura līgumslēdzēja puse vai, gadījumos, kad grozījums attiecas uz kādu no spēkā esošiem pielikumiem — jebkura līgumslēdzēja puse, kam šis pielikums ir juridiski saistošs, Padomes ģenerālsekretāru var informēt par to, ka:

a) tai ir iebildumi pret ieteikto grozījumu, vai

b) lai gan tā ieteikto grozījumu gatavojas pieņemt, tās teritorijā vēl nav nodrošināti šādai pieņemšanai nepieciešamie nosacījumi.

4. Ja kāda līgumslēdzēja puse nosūta Padomes ģenerālsekretāram paziņojumu, kas paredzēts šā panta 3. punkta b) apakšpunktā, tad tikmēr, kamēr tā nav ģenerālsekretāru informējusi par ieteiktā grozījuma pieņemšanu, tā var iesniegt iebildumus pret attiecīgo grozījumu deviņos mēnešos pēc tam, kad beidzies šā panta 3. punktā minētais sešu mēnešu termiņš.

5. Ja pret ieteikto grozījumu ir izteikti iebildumi saskaņā ar šā panta 3. vai 4. punktu, tad uzskata, ka grozījums nav pieņemts, un tas nestājas spēkā.

6. Ja pret ieteikto grozījumu nav izteikti iebildumi saskaņā ar šā panta 3. vai 4. punktu, tad grozījumu uzskata par pieņemtu turpmāk norādītajā dienā:

a) ja neviena līgumslēdzēja puse nav nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktu, — dienā, kad beidzas šā panta 3. punktā minētais sešu mēnešu termiņš;

b) ja kāda līgumslēdzēja puse ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktu, — tajā no turpmāk norādītajām dienām, kas ir pirmā:

i) dienā, kad visas līgumslēdzējas puses, kas nosūtījušas minētos paziņojumus, ir informējušas Padomes ģenerālsekretāru par ieteiktā grozījuma pieņemšanu, turklāt šo dienu uzskata par šā panta 3. punktā minētā sešu mēnešu termiņa beigu dienu, ja par visiem pieņemšanas gadījumiem ir paziņots pirms beidzies minētais sešu mēnešu termiņš;

ii) dienā, kad beidzas šā panta 4. punktā minētais deviņu mēnešu termiņš.

7. Grozījumi, ko uzskata par pieņemtiem, stājas spēkā vai nu sešus mēnešus pēc dienas, kurā šos grozījumus uzskata par pieņemtiem, vai arī, ja ieteiktajā grozījumā norādīts cits termiņš — beidzoties šādam termiņam pēc dienas, kurā šos grozījumus uzskata par pieņemtiem.

8. Padomes ģenerālsekretārs cik drīz vien iespējams informē šās konvencijas līgumslēdzējas puses un citas parakstītājvalstis par jebkādiem iebildumiem pret ieteikto grozījumu, kas izteikti saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu, kā arī par saņemtajiem paziņojumiem saskaņā ar šā panta 3. punkta b) apakšpunktu. Vēlāk ģenerālsekretārs informē līgumslēdzējas puses un citas parakstītājvalstis par to, vai līgumslēdzēja puse vai puses, kas šādus paziņojumus ir iesniegušas, iebilst pret ieteikto grozījumu vai pieņem to.

16. pants

1. Neatkarīgi no šās konvencijas 15. pantā noteiktās grozījumu izdarīšanas procedūras, jebkuru pielikumu, izņemot tajā dotās definīcijas, var mainīt ar Padomes lēmumu. Padomes ģenerālsekretārs visas šās konvencijas līgumslēdzējas puses aicina piedalīties ierosināto pielikumu grozījumu apspriešanā. Grozījumus, par kuriem šādi pieņemts lēmums, Padomes ģenerālsekretārs paziņo šās konvencijas līgumslēdzējām pusēm, citām parakstītājvalstīm un tām Padomes dalībvalstīm, kas nav šās konvencijas līgumslēdzējas puses.

2. Grozījumi, par kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta 1. punktu, stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad Padomes ģenerālsekretārs par tiem ir paziņojis. Uzskata, ka ikviena līgumslēdzēja kam ir juridiski saistošs kāds pielikums, kurā veikti grozījumi, ir pieņēmusi šos grozījumus, ja vien tā neparedz kādu atrunu saskaņā ar šās konvencijas 5. pantā paredzēto procedūru.

17. pants

1. Uzskata, ka jebkura valsts, kas ratificē šo konvenciju vai pievienojas tai, pieņem arī visus tās grozījumus, kuri stājušies spēkā līdz dienai, kad tiek deponēts attiecīgās valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokuments.

2. Uzskata, ka jebkura valsts, kas pieņem kādu pielikumu, pieņem arī visus attiecīgā pielikuma grozījumus, kuri stājušies spēkā līdz dienai, kad šī valsts par pielikuma pieņemšanu paziņo Padomes ģenerālsekretāram, ja vien tā neparedz kādas atrunas saskaņā ar šās konvencijas 5. pantu,.

18. pants

Padomes ģenerālsekretārs šās konvencijas līgumslēdzējām pusēm, citām parakstītājvalstīm, tām Padomes dalībvalstīm, kas nav šās konvencijas līgumslēdzējas puses, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram paziņo par:

a) jebkuru parakstīšanu, ratifikāciju vai pievienošanos, kas notikusi saskaņā ar šās konvencijas 11. pantu;

b) dienu, kad šī konvencija un katrs tās pielikums stājas spēkā saskaņā ar 12. pantu;

c) paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 9. un 13. pantu;

d) paziņojumiem un informāciju, kas saņemta saskaņā ar 5., 16. un 17. pantu;

e) denonsēšanu saskaņā ar 14. pantu;

f) visiem grozījumiem, ko uzskata par pieņemtiem saskaņā ar 15. pantu, kā arī par šādu grozījumu spēkā stāšanās dienu;

g) ikvienu pielikumu grozījumu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar konvencijas 16. pantu, kā arī par to spēkā stāšanās dienu.

19. pants

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102. pantu šo konvenciju pēc Padomes ģenerālsekretāra lūguma reģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Konvencija noslēgta Kioto, tūkstoš deviņi simti septiņdesmit trešā gada astoņpadsmitajā maijā, vienā eksemplārā angļu un franču valodā; abi teksti ir vienlīdz autentiski un tos deponē Padomes ģenerālsekretāram, kas nosūta apstiprinātas kopijas visām šās konvencijas 11. panta 1. punktā minētajām valstīm.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS PAR MUITAS NOLIKTAVĀM

IEVADS

Starptautiskajā tirdzniecībā daudzos gadījumos importēšanas laikā nav zināms importēto preču galamērķis. Tas nozīmē, ka importētājiem īsāku vai ilgāku laiku preces jāuzglabā.

Ja preces paredzēts reeksportēt, importētāja interesēs ir pieteikt preces tādai muitas procedūrai, atbilstoši kurai nav jāmaksā importa nodokļi.

Arī tad, ja preces paredzēts tikai importēt, importētāja interesēs ir importa nodokļu maksājumus novilcināt, līdz preces faktiski ir laistas apgrozībā.

Lai importētāji varētu izmantot šādas iespējas, lielākā daļa valstu savos tiesību aktos ir paredzējušas procedūru preču uzglabāšanai muitas noliktavā.

Tomēr importētas preces nav vienīgās preces, kurām ir pieejama procedūra preču uzglabāšanai muitas noliktavā.

Piemēram, dažas valstis ļauj muitas noliktavās uzglabāt arī tādas preces, kurām jāuzliek vai kurām jau ir uzliktas attiecīgās valsts iekšējie nodokļi (vai nu preces ar attiecīgās valsts izcelsmi, vai agrāk importētas, samaksājot importa nodokļus), lai šīs preces varētu pretendēt vai nu uz atbrīvojumiem no minētajiem nodokļiem, vai uz to atmaksāšanu.

Tāpat, novietojot muitas noliktavā tādas preces, kurām iepriekš piemērota cita muitas procedūra vai kas eksportēšanas gadījumā var pretendēt uz importa nodokļu atmaksāšanu, muitas dienesti var attiecīgi vai nu atcelt šādas iepriekšējas muitas procedūras piemērošanu, vai atmaksāt importa nodokļus, pirms preces reāli reeksportē.

Šā pielikuma noteikumi neattiecas uz:

- preču uzglabāšanu pagaidu uzglabāšanas vietās (slēgtās telpās un muitas atzītās norobežotās vai nenorobežotās vietās, kur preces var uzglabāt līdz muitošanai),

- preču uzglabāšanu brīvās ostās un brīvās tirdzniecības zonās,

- tādu preču, kam atlikti importa nodokļi, apstrādi vai ražošanu muitas uzraudzībā un muitas atzītās telpās (apstrādes noliktavās).

DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā:

a) "procedūra preču uzglabāšanai muitas noliktavā" ir muitas procedūra, kas paredz importētu preču glabāšanu muitas uzraudzībā īpaši norādītās vietās (muitas noliktavās), nemaksājot importa nodokļus;

b) "importa nodokļi" ir muitas nodokļi un visas citi nodokļi, maksas vai citi maksājumi, kurus iekasē, vai nu importējot preces, vai saistībā ar preču importu, neieskaitot maksas un maksājumus, kas nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksas;

c) "muitas kontrole" ir pasākumi, ko piemēro, lai panāktu to normatīvo aktu ievērošanu, par kuru īstenošanu atbild muita;

d) "drošības nauda" ir maksa, kas muitai atzītā veidā nodrošina to, ka tiks pildītas saistības pret muitu. Drošības naudu sauc par "vispārēju", ja tā nodrošina ar vairākām darbībām saistītu saistību izpildi;

e) "persona" ir gan fiziska, gan juridiska persona, ja vien konteksts neparedz ko citu.

PAMATPRINCIPS

1. Pamatnoteikums

Procedūru preču glabāšanai muitas noliktavās regulē šis pielikums.

NOLIKTAVU VEIDI

2. Pamatnoteikums

Katras valsts tiesību aktos paredz muitas noliktavas, kas ir pieejamas visiem importētājiem (valsts muitas noliktavas).

Piezīme

Saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem valsts muitas noliktavas var pārzināt vai nu muitas vai citas iestādes, vai arī fiziskas vai juridiskas personas.

3. Pamatnoteikums

Tiesības glabāt importētas preces valsts muitas noliktavās ir ne tikai importētājiem, bet arī citām ieinteresētām personām.

4. Pamatnoteikums

Ja tas nepieciešams tirdzniecības vai rūpniecības īpašām vajadzībām, katras valsts tiesību aktos paredz muitas noliktavas, ko var izmantot tikai īpaši norādītas personas (privātas muitas noliktavas).

NOLIKTAVU IZVEIDOŠANA

5. Pamatnoteikums

Prasības muitas noliktavu celtniecībai un iekārtošanai, kā arī nosacījumus muitas kontroles veikšanai nosaka muitas dienesti.

Piezīme

Kontroles vajadzībām muitas dienesti var:

- prasīt, lai muitas noliktavas tiktu slēgtas dubulti (ar atbildīgās personas slēdzeni un muitas slēdzeni),

- uzraudzīt telpas pastāvīgi vai periodiski,

- veikt vai prasīt, lai tiktu veikta noliktavā glabāto preču uzskaite (izmantojot vai nu īpašus reģistrus vai attiecīgās deklarācijas),

- periodiski veikt noliktavā glabāto preču inventarizāciju.

NOLIKTAVU PĀRZINĀŠANA

6. Pamatnoteikums

Katras valsts tiesību aktos norāda personu vai personas, kas ir atbildīgas par importa nodokļu maksāšanu par precēm, uz kurām attiecināta procedūra preču glabāšana muitas noliktavā, bet kuras muitas dienesti neatzīst par noteiktā kārtībā uzskaitītām.

7. Pamatnoteikums

Ja ir paredzēta drošības nauda, lai nodrošinātu ar vairākām darbībām saistītu saistību izpildi, muitas dienesti pieņem vispārēju drošības naudu.

8. Ieteicamā prakse

Drošības nauda būtu jānosaka pēc iespējas maza, ņemot vērā iekasējamos importa nodokļus.

9. Ieteicamā prakse

Muitas dienestiem no drošības naudas vajadzētu atteikties, ja noliktava atrodas pienācīgā muitas uzraudzībā, jo īpaši, ja muitas pārziņā ir tās slēgšana.

10. Pamatnoteikums

Muitas dienesti nosaka prasības attiecībā uz muitas noliktavu pārzināšanu; noteikumus par preču glabāšanu muitas noliktavās, inventarizāciju un uzskaiti muitas dienesti apstiprina.

PRECES, KO ATĻAUTS GLABĀT NOLIKTAVĀS

11. Ieteicamā prakse

Valsts muitas noliktavās būtu jāļauj glabāt visu veidu importētās preces, uz kurām attiecas importa nodokļi vai ierobežojumi vai aizliegumi, izņemot tos ierobežojumus vai aizliegumus, ko piemēro, pamatojoties uz sabiedrības morāles vai kārtības, valsts drošības, sabiedrības higiēnas vai veselības, vai arī veterināriem vai fitopatoloģiskiem apsvērumiem, vai saistībā ar patentu, preču zīmju un autortiesību aizsardzību, neatkarīgi no preču daudzuma, preču izcelsmes valsts, izvešanas valsts vai galamērķa valsts.

Preces, kas ir bīstamas, kas varētu ietekmēt citas preces vai kurām vajadzīga īpaša novietošana, vajadzētu pieņemt tikai tajās muitas noliktavās, kas īpaši paredzētas to glabāšanai.

12. Pamatnoteikums

To preču veidus, ko var glabāt privātās muitas noliktavās, nosaka kompetentās iestādes atļaujā, ar ko piešķir tiesības preču glabāšanai muitas noliktavā, vai arī atbilstošos noteikumos.

13. Ieteicamā prakse

Preces, par kurām eksportēšanas gadījumā paredzēts atmaksāt importa nodokļus, muitas noliktavās būtu jāļauj glabāt tā, lai šāda atmaksāšana varētu notikt nekavējoties, ar nosacījumu, ka tās paredzēts tūlīt pēc tam eksportēt.

14. Ieteicamā prakse

Muitas noliktavās būtu jāļauj glabāt preces, uz ko attiecināta pagaidu ievešanas procedūra, ja minētās procedūras prasības izpilda, šīs preces tūlīt pēc tam eksportējot vai kādā citā atļautā veidā.

15. Ieteicamā prakse

Preces, ko paredzēts eksportēt un kam jāuzliek vai kam jau ir uzliktas attiecīgās valsts iekšējās nodokļi, muitas noliktavās būtu jāļauj glabāt tā, lai šādas preces varētu atbrīvot no minētajiem iekšējiem nodokļiem vai tos atmaksāt, ar nosacījumu, ka tās paredzēts tūlīt pēc tam eksportēt.

IEVEŠANA NOLIKTAVĀ

16. Pamatnoteikums

Katras valsts tiesību aktos paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem preces, ko paredzēts glabāt muitas noliktavās, uzrāda kompetentai muitas iestādei un iesniedz preču deklarāciju.

ATĻAUTĀS DARBĪBAS

17. Pamatnoteikums

Ikvienai personai, kurai ir tiesības rīkoties ar noliktavā glabātām precēm, ir atļauts:

a) pārbaudīt tās;

b) ņemt paraugus, vajadzības gadījumā, samaksājot importa nodokļus;

c) veikt darbības, kas vajadzīgas to saglabāšanai.

18. Pamatnoteikums

Ar noliktavā glabātām precēm ļauj veikt parastas darbības, lai uzlabotu to iepakojumu vai noietu, vai arī lai tās sagatavotu nosūtīšanai, piemēram, paku sadalīšanu, grupēšanu, atlasīšanu un šķirošanu, kā arī pārpakošanu.

TERMIŅŠ UZGLABĀŠANAI NOLIKTAVĀ

19. Pamatnoteikums

Atļauto ilgāko termiņu preču glabāšanai muitas noliktavā nosaka atkarībā no tirdzniecības vajadzībām, un tas nedrīkst būt īsāks par vienu gadu.

ĪPAŠUMTIESĪBU NODOŠANA

20. Pamatnoteikums

Ir atļauta noliktavā uzglabātu preču īpašumtiesību nodošana.

PREČU BOJĀJUMI, ZAUDĒJUMS VAI IZNĪCINĀŠANA

21. Pamatnoteikums

Negadījuma vai force majeure dēļ bojātas preces pirms to izvešanas no noliktavas ir atļauts muitot laišanai apgrozībā, it kā tās būtu importētas šādā bojātā veidā.

22. Pamatnoteikums

Noliktavā glabātām precēm, kas negadījuma vai force majeure dēļ ir iznīcinātas vai neatgriezeniski zaudētas, neuzliek importa nodokļus, ar nosacījumu, ka šādu iznīcināšanu vai zaudējumu muitas dienesti atzīst par noteiktā kārtībā pienācīgi pierādītu.

Jebkādām pēc iznīcināšanas palikušām atliekām un lūžņiem, ja tos laiž apgrozībā, uzliek importa nodokļus, ko šādām atliekām un lūžņiem uzliktu gadījumā, ja tos šādā stāvoklī importētu.

23. Pamatnoteikums

Noliktavā glabātas preces pēc tādas personas pieprasījuma, kura ir pilnvarota ar tām rīkoties, un saskaņā ar muitas dienesta lēmumu var muitas uzraudzībā pilnībā vai daļēji nodot ieņēmumu dienestam, vai arī iznīcināt vai padarīt komerciāli nevērtīgas. Šāda nodošana vai iznīcināšana nedrīkst radīt izmaksas ieņēmumu dienestam.

Jebkādām pēc iznīcināšanas palikušām preču atliekām un lūžņiem, ja tos laiž apgrozībā, uzliek importa nodokļus, ko šādām atliekām un lūžņiem uzliktu gadījumā, ja tos importētu šādā stāvoklī.

IZVEŠANA NO NOLIKTAVAS

24. Pamatnoteikums

Jebkurai personai, kura ir pilnvarota rīkoties ar noliktavā glabātām precēm, ir atļauts tās visas vai daļu no tām izvest no noliktavas, lai reeksportētu, laistu apgrozībā, pārvestu uz citu muitas noliktavu vai pieteiktu citai muitas procedūrai, katrā no minētajiem gadījumiem ievērojot attiecīgus nosacījumus un formalitātes.

PRECES, KO LAIŽ APGROZĪBĀ

25. Pamatnoteikums

Katras valsts tiesību aktos norāda, kad nosaka to preču vērtību un daudzumu, kuras izved no muitas noliktavas, lai laistu apgrozībā, kā arī tām uzliekamos nodokļus.

PRECES, KURAS NO NOLIKTAVAS NEIZVED

26. Pamatnoteikums

Katras valsts tiesību aktos nosaka procedūru, kas jāievēro gadījumos, kad preces neizved no muitas noliktavas norādītajā termiņā.

27. Ieteicamā prakse

Ja muita pārdod preces, ko neizved no muitas noliktavas,, tad pārdošanas ieņēmumus, atskaitot importa nodokļus un visus citus maksājumus un radušos izdevumus, vai nu nodod personai(ām), kas pilnvarota(s) šādus ieņēmumus saņemt, ja tas ir iespējams, vai arī uz noteiktu laiku patur muitas rīcībā.

INFORMĀCIJA PAR MUITAS NOLIKTAVĀM

28. Pamatnoteikums

Muitas dienesti nodrošina, lai informācija par procedūru preču glabāšanai muitas noliktavā ir viegli pieejama ikvienai ieinteresētai personai.

--------------------------------------------------