This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02015R1017-20171230
Regulation (EU) 2015/1017 of the European Parliament and of the Council of 25 June 2015 on the European Fund for Strategic Investments, the European Investment Advisory Hub and the European Investment Project Portal and amending Regulations (EU) No 1291/2013 and (EU) No 1316/2013 — the European Fund for Strategic Investments
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 ( 2015. gada 25. jūnijs ) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 ( 2015. gada 25. jūnijs ) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds
02015R1017 — LV — 30.12.2017 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2396 (2017. gada 13. decembris), |
L 345 |
34 |
27.12.2017 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/1017
(2015. gada 25. jūnijs)
par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds
I
NODAĻA
IEVADA NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
1. Ar šo regulu izveido Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), ES galvojumu un ES galvojuma fondu. Turklāt ar šo regulu izveido Eiropas Investīciju konsultāciju centru (EIKC) un Eiropas Investīciju projektu portālu (EIPP).
2. Piemērojot 1. punktu, ar šo regulu paredz, ka Komisija slēdz nolīgumu ar Eiropas Investīciju banku (EIB) par ESIF un nolīgumu ar EIB par EIKC īstenošanu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) “ESIF nolīgums” ir juridisks instruments, ar kuru Komisija un EIB precizē šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz ESIF pārvaldību;
2) “EIKC nolīgums” ir juridisks instruments, ar kuru Komisija un EIB precizē šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz EIKC īstenošanu;
3) “valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes” ir juridiskas personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības;
4) “investīciju platformas” ir īpašam nolūkam paredzēti instrumenti, pārvaldīti konti, ar līgumu izveidoti līdzfinansēšanas vai riska dalīšanas mehānismi vai citādi izveidoti mehānismi, ko vienības izmanto, lai virzītu finanšu ieguldījumu vairāku investīciju projektu finansēšanai, un tās var būt:
a) valsts vai vietēja līmeņa platformas, kas apvieno vairākus investīciju projektus konkrētas dalībvalsts teritorijā;
b) pārrobežu, daudzvalstu, reģionālās vai makroreģionālās platformas, kas apvieno partnerus no vairākām dalībvalstīm, reģioniem vai trešām valstīm, kurus interesē projekti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā;
c) tematiskās platformas, kas apvieno investīciju projektus konkrētā nozarē;
5) “mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK ( 1 ) pielikuma 2. pantā;
6) “mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības” ir vienības, kam ir līdz 499 darbiniekiem un kas nav MVU;
7) “vidējas kapitalizācijas sabiedrības” ir vienības, kam ir līdz 3 000 darbinieku un kas nav MVU vai mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības;
8) “papildvērtība” ir papildvērtība, kā tā definēta 5. panta 1. punktā.
II
NODAĻA
EIROPAS STRATĒĢISKO INVESTĪCIJU FONDS
3. pants
Mērķis
ESIF mērķis ir, izmantojot EIB spēju uzņemties risku, Savienībā atbalstīt:
a) investīcijas;
b) lielāku piekļuvi finansējumam vienībām, kam ir līdz 3 000 darbinieku, īpašu uzmanību pievēršot MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām.
4. pants
ESIF nolīguma noteikumi
1. Komisija slēdz nolīgumu ar EIB par ESIF pārvaldību un par ES galvojuma piešķiršanu saskaņā ar šīs regulas prasībām.
2. ESIF nolīgumā jo īpaši iekļauj noteikumus par:
a) ESIF izveidi, tostarp:
i) ESIF izveidi kā atsevišķu, skaidri atpazīstamu un pārredzamu mehānismu un kā atsevišķu kontu, kuru pārvalda EIB un kura operācijas ir skaidri nošķirtas no citām EIB operācijām;
ii) summu, kas nav mazāka par EUR 7 500 000 000 , galvojumos vai skaidrā naudā un noteikumiem, ar kādiem EIB ir jāsniedz finansiāls ieguldījums no ESIF;
iii) tā finansējuma vai galvojuma noteikumiem, kas EIB jāpiešķir EIF, izmantojot ESIF;
iv) EIB cenu politikai atbilstošu kārtību, kādā jānosaka maksa par operācijām ar ES galvojumu;
v) kārtību, kādā – neskarot Protokolu Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kas pievienots LES un LESD, un tajā noteiktās EIB prerogatīvas – palīdzēt samazināt operācijas finansēšanas izmaksas, kuras sedz no ESIF piešķirta EIB finansējuma saņēmējs, un tādēļ vajadzības gadījumā – jo īpaši tad, ja apstākļi finanšu tirgū ir saspringti un liedz īstenot dzīvotspējīgu projektu vai ir nepieciešams atvieglot investīciju platformu izveidi vai projektu finansēšanu nozarēs vai jomās, kas saskaras ar būtisku tirgus nepilnību vai nepietiekamu investīciju situāciju, – modulēt jo īpaši ES galvojuma atlīdzības summu, bet tikai tiktāl, cik tas ir iespējams, nepieļaujot būtisku ietekmi uz galvojuma fonda nodrošinājumam vajadzīgo finansējumu;
b) ESIF pārvaldības kārtību saskaņā ar 7. pantu, neskarot Protokolu (Nr. 5) par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kas pievienots LES un LESD (“EIB statūti”), tostarp:
i) Valdes sastāvu un locekļu skaitu;
ii) noteikumu, ka Valdes sanāksmes vada Komisijas pārstāvis;
iii) noteikumu, ka Valde lēmumus pieņem saskaņā ar 7. panta 3. punktā izklāstīto kārtību;
iv) procedūru rīkotājdirektora un rīkotājdirektora vietnieka iecelšanai, viņu atalgojumu un nodarbināšanas kārtību saskaņā ar EIB darbinieku nodarbināšanas kārtību, noteikumus un procedūras attiecībā uz viņu aizstāšanu amatā un par pārskatatbildību, neskarot šo regulu;
v) procedūru Investīciju komitejas locekļu iecelšanai un atlaišanai, viņu atalgojumu un nodarbināšanas kārtību, balsošanas kārtību Investīciju komitejā, precizējot kvorumu un piešķirot vienu balsi katram loceklim;
vi) prasību, ka Valde un Investīciju komiteja pieņem katra savu reglamentu;
vii) prasību, ka finansēšanas un investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula, galīgi apstiprina EIB vadības struktūras saskaņā ar EIB statūtiem;
viii) noteikumus par to, kā nepieļaut iespējamus interešu konfliktus un kā rīkoties to gadījumā;
c) ES galvojumu, kam jābūt beznosacījumu neatsaucamai pirmās prasības galvojumam EIB labā, tostarp:
i) saskaņā ar 11. pantu – sīki izstrādātus noteikumus par ES galvojuma sniegšanu, tostarp tā noteikumus par segumu, tā noteikto segumu konkrētu instrumentu veidu portfeļiem un par attiecīgajiem notikumiem, kas izraisītu iespējamu pieprasījumu izlietot ES galvojumu;
ii) prasības, saskaņā ar kurām atlīdzība par riska uzņemšanos tiek sadalīta starp ESIF ieguldītājiem proporcionāli to atbilstošajai riska daļai, ko tie uzņēmušies, un ka atlīdzība Savienībai un ar ES galvojumu saistītie maksājumi jāveic savlaicīgi un tikai pēc tam, kad veikts operāciju atlīdzības un zaudējumu ieskaits;
iii) saskaņā ar 9. pantu – prasības ES galvojuma izmantošanai, tostarp maksāšanas nosacījumus, piemēram, konkrētus termiņus, procentus par maksājumu summām un nepieciešamos likviditātes mehānismus;
iv) saskaņā ar 11. panta 5. punktu - noteikumus un procedūras par prasījumu atgūšanu, kas jāuztic EIB;
d) saskaņā ar šo regulu, jo īpaši tās 7. panta 12. punktu un 9. panta 5. punktu, tās II pielikumu, kā arī ievērojot visus atbilstoši šai regulai pieņemtos deleģētos aktus, kārtību, kādā Investīciju komiteja apstiprina ES galvojuma izmantošanu individuāliem projektiem vai investīciju platformu vai fondu vai valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu atbalstīšanai;
e) procedūrām investīciju priekšlikumu iesniegšanai un apstiprināšanai ES galvojuma izmantošanai, tostarp:
i) procedūru investīciju priekšlikumu nosūtīšanai Investīciju komitejai;
ii) noteikumus par informāciju, kas jāsniedz, iesniedzot investīciju priekšlikumu Investīciju komitejai;
iii) prasību, ka procedūra investīciju priekšlikumu iesniegšanai un to apstiprināšanai ES galvojuma izmantošanai neskar EIB lēmumu pieņemšanas noteikumus, kas paredzēti EIB statūtos, jo īpaši to 19. pantā;
iv) noteikumus, kuros sīkāk precizēti pārejas noteikumi, kas atbilst šīs regulas 24. pantam, jo īpaši veidu, kā operācijas, ko minētajā pantā minētajā laikposmā apstiprinājusi EIB, iekļauj ES galvojuma segumā;
f) ziņošanu, uzraudzību un pārskatatbildību attiecībā uz ESIF, tostarp:
i) saskaņā ar 16. pantu – ar ziņošanu par operācijām saistītos pienākumus, kas jāpilda EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF;
ii) finanšu pārskata sniegšanas pienākumiem attiecībā uz ESIF;
iii) saskaņā ar 20. un 21. pantu – noteikumus par revīziju un krāpšanas novēršanu;
iv) galvenos darbības rādītājus, jo īpaši attiecībā uz ES galvojuma izmantošanu, 6. un 9. pantā un II pielikumā izklāstīto vispārējo mērķu sasniegšanu, privātā kapitāla mobilizēšanu un ESIF makroekonomisko ietekmi, tostarp tā ietekmi uz atbalstošajām investīcijām;
g) saskaņā ar 18. pantu – ESIF darbības novērtēšanu;
h) ESIF komunikācijas un veicināšanas stratēģiju;
i) procedūras un nosacījumus ESIF nolīguma grozīšanai pēc Komisijas vai EIB iniciatīvas, tostarp pienākumu ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par šādu grozīšanu;
j) jebkādus citus administratīvus vai organizatoriskus nosacījumus, kas nepieciešami ESIF pārvaldībai, ciktāl tie ļauj atbilstīgi izmantot ES galvojumu;
k) noteikumus par dalībvalstu ieguldījumu ESIF galvojuma veidā vai skaidrā naudā un par citu trešo personu ieguldījumu tikai skaidrā naudā, kas nedod minētajām dalībvalstīm vai citām trešām personām nekādas tiesības piedalīties Valdes lēmumu pieņemšanā un balsošanā.
3. ESIF nolīgumā arī paredz, ka:
a) ESIF darbības, ko veic EIF, pārvalda EIF vadības struktūras;
b) ESIF darbībām, ko veic EIF, piemēro ziņošanas prasības saskaņā ar 16. pantu;
c) atlīdzību, kas Savienībai pienākas no finansēšanas un investīciju operācijām, uz ko attiecas šī regula, sniedz pēc tam, kad ir atskaitīti maksājumi, kas jāveic saistībā ar pieprasījumiem izlietot ES galvojumu, un attiecīgās izmaksas saskaņā ar 9. panta 6. punktu un EIKC nolīgumu.
5. pants
Papildvērtība
1. Šajā regulā “papildvērtība” ir ESIF atbalsts operācijām, ar ko novērš tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un ko laikposmā, kad var izmantot ES galvojumu, ar EIB, EIF vai ar esošajiem Savienības finanšu instrumentiem bez ESIF atbalsta nevarētu īstenot vai nevarētu īstenot tikpat lielā mērā. ESIF atbalstīti projekti palīdz sasniegt 9. panta 2. punktā noteiktos vispārējos mērķus, ar šādiem projektiem cenšas radīt darbvietas un ilgtspējīgu izaugsmi, un tiem parasti ir augstāks riska profils nekā projektiem, kurus atbalsta ar ierastajām EIB operācijām. ESIF portfelim kopumā ir augstāks riska profils nekā investīciju portfelim, ko pirms šīs regulas stāšanās spēkā EIB ir atbalstījusi, īstenojot savu ierasto investīciju politiku.
Lai veiksmīgāk novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un lai jo īpaši veicinātu investīciju platformu izmantošanu maza mēroga projektiem, tā nodrošinot papildināmību un arīdzan nepieļaujot dalībnieku izstumšanu vienā un tajā pašā tirgū, ar pienācīgu pamatojumu ir vēlamas ESIF atbalstītas EIB īpašās darbības, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tām ir subordinācijas iezīmes, cita starpā arī pakļautības pozīcijas attiecībās ar citiem investoriem;
b) tās piedalās riska dalīšanas instrumentos;
c) tām ir skaidri izteikti pārrobežu raksturlielumi;
d) tās ir pakļautas specifiskam riskam; vai
e) tām raksturīgi citi aspekti, kas sīkāk aprakstīti II pielikuma 3. iedaļas d) punktā.
Neskarot prasību ievērot papildvērtības definīciju, kas izklāstīta pirmajā daļā, šādi turpmāk minēti elementi ir būtiska indikācija par papildvērtību:
— projekti, kas saistīti ar EIB īpašajām darbībām atbilstošu risku, kā tas noteikts EIB statūtu 16. pantā, sevišķi tad, ja šādi projekti ir saistīti ar konkrētai valstij, nozarei vai reģionam raksturīgiem riskiem, jo īpaši tādiem, ar kuriem nākas saskarties mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos, un/vai ja šādiem projektiem ir raksturīgi riski, kas saistīti ar inovāciju, jo īpaši tādu tehnoloģiju jomā, kuras veicina izaugsmi, ilgtspēju un produktivitāti, bet nav pārbaudītas,
— projekti, kuros ir ietverta fiziska infrastruktūra, ieskaitot e-infrastruktūru, kas savieno divas vai vairākas dalībvalstis, vai šādas infrastruktūras vai ar šādu infrastruktūru saistīto pakalpojumu paplašināšana no vienas dalībvalsts uz vienu vai vairākām citām dalībvalstīm.
2. Valde pielāgo projektu sadalījumu pa nozarēm un valstīm atbilstīgi II pielikumā izklāstītajām investīciju pamatnostādnēm, pamatojoties uz dalībvalstu tirgus nosacījumu un investīciju vides attīstības pastāvīgu novērošanu, lai palīdzētu pārvarēt tirgus nepilnības un nepietiekamu investīciju situācijas, tostarp problēmas, ko izraisa finansiāla sadrumstalotība. Veicot minēto pielāgošanu, Valde izvairās izmantot pieeju, kas būtu riskantāka nekā nepieciešams.
Ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā riska līmeni, EIB īpašās darbības saskaņā ar šo regulu izmanto plašāk nekā pirms tās stāšanās spēkā. Tas jo īpaši attiecas uz tām dalībvalstīm, kurās pirms šīs regulas stāšanās spēkā EIB īpašās darbības nav izmantotas vai ir izmantotas tikai izņēmuma gadījumos, lai varētu īstenot papildu operācijas un projektus un saņemt papildu finansējumu no EIB un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vai investīciju platformām.
6. pants
Atbilstības kritēriji ES galvojuma izmantošanai
1. ►M1 ESIF nolīgumā paredz, ka ESIF atbalsta projektus, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un kas: ◄
a) ir ekonomiski dzīvotspējīgi saskaņā ar Eiropas standartiem atbilstošu izmaksu un ieguvumu analīzi, ņemot vērā privātu un publisku partneru iespējamu atbalstu un līdzfinansējumu projektam;
b) atbilst Savienības politikas nostādnēm, tostarp gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes, kvalitatīvu darbavietu radīšanas un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķim;
c) sniedz papildvērtību;
d) ja iespējams, maksimāli palielina privātā sektora kapitāla mobilizēšanu; un
e) ir tehniski dzīvotspējīgi.
2. Ja operācijas EIB vai EIF veic, izmantojot finanšu starpniekus, tad nav ierobežojumu attiecībā uz to, cik lielam ir jābūt projektam, lai tas varētu saņemt ESIF atbalstu. Lai nodrošinātu, ka ESIF atbalsts attiecas arī uz maza mēroga projektiem, EIB un EIF, vajadzības gadījumā un ciktāl tas ir iespējams, paplašina sadarbību ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un palīdz izmantot dotās iespējas, tostarp atvieglojot investīciju platformu izveidi.
7. pants
ESIF pārvaldība
1. Valde, Investīciju komiteja un rīkotājdirektors, veicot ar šo regulu tiem uzticētos uzdevumus, rīkojas tikai šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai.
1.a Visas iestādes un struktūras, kas ir iesaistītas ESIF pārvaldības struktūrās, cenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru attiecīgajās ESIF pārvaldības struktūrās.
2. ESIF nolīgumā paredz, ka ESIF pārvalda Valde, kura saskaņā ar 9. panta 2. punktā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem ES galvojuma izmantošanas nolūkā nosaka:
a) ESIF stratēģisko ievirzi, tostarp ES galvojuma piešķiršanu infrastruktūras un inovācijas klasē un jebkādus lēmumus, kas jāpieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktu un II pielikuma 7. punkta b) apakšpunktu;
b) ESIF darbībai nepieciešamās darbības nostādnes un procedūras;
c) noteikumus, kas piemērojami operācijām, ko veic ar investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm;
d) ESIF riska profilu.
3. Valdē ir pieci locekļi: trīs locekļus ieceļ Komisija, vienu ieceļ EIB un vienu ekspertu kā locekli bez balsstiesībām ieceļ Eiropas Parlaments. Minētais eksperts neprasa un nepieņem norādījumus no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, no dalībvalstu valdībām vai no citām publiskā vai privātā sektora struktūrām un darbojas pilnīgi neatkarīgi. Savus pienākumus eksperts pilda objektīvi un ESIF interesēs.
Valde no saviem balsstiesīgajiem locekļiem ievēlē priekšsēdētāju uz trīs gadu noteiktu termiņu, ko var vienu reizi atjaunot. Valde apspriež visu locekļu viedokļus un, cik vien tas iespējams, maksimāli ņem tos vērā. Ja locekļi nevar vienoties par kopīgu nostāju, Valde lēmumus pieņem ar balsstiesīgo locekļu vienprātīgu balsojumu. Valdes sanāksmju protokolos sniedz būtisku pārskatu par visu locekļu viedokļiem.
Detalizētus Valdes sanāksmju protokolus publicē, tiklīdz Valde tos ir apstiprinājusi. Eiropas Parlamentu nekavējoties informē par to publicēšanu.
Valde regulāri rīko apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar līdzinvestoriem, publiskajām iestādēm, ekspertiem, izglītības, apmācības un pētniecības iestādēm, attiecīgajiem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, par investīciju politikas ievirzi un īstenošanu, ko EIB veic saskaņā ar šo regulu.
Instrumentus, ko EIF izmanto, lai veiktu operācijas, uz kurām attiecas šī regula, apstiprina Valde kopīgi ar rīkotājdirektoru pēc apspriešanās ar Investīciju komiteju.
4. Dalībvalstis un citas trešās personas - citu trešo personu gadījumā ar Valdes piekrišanu - var sniegt savu ieguldījumu ESIF, - dalībvalstis galvojumu veidā vai skaidrā naudā, bet citas trešās personas – tikai skaidrā naudā. Ne dalībvalstīm, ne citām trešām personām nepiešķir dalību Valdē, un tām nepiešķir nekādu lomu lēmumu pieņemšanā par citu ESIF darbinieku, tostarp Investīciju komitejas locekļu, iecelšanu, un tām nav arī nekādu tiesību attiecībā uz citiem ESIF pārvaldības aspektiem, kā norādīts šajā regulā.
5. ESIF nolīgumā nosaka, ka ESIF ir rīkotājdirektors, kas atbild par ESIF ikdienas darba vadību un 6. punktā minētās Investīciju komitejas sanāksmju sagatavošanu un vadīšanu.
Rīkotājdirektoram palīdz rīkotājdirektora vietnieks. Rīkotājdirektors un rīkotājdirektora vietnieks Valdes sanāksmēs piedalās kā novērotāji. Rīkotājdirektors reizi ceturksnī ziņo Valdei par ESIF darbībām.
6. Pēc atklāta un pārredzama atlases procesa saskaņā ar EIB procedūrām Valde izvēlas kandidātus rīkotājdirektora un rīkotājdirektora vietnieka amatiem.
Eiropas Parlamentu un Padomi pienācīgi un savlaicīgi informē visos atlases procedūras posmos, stingri ievērojot konfidencialitātes prasības. To piemēro neatkarīgi no tā, vai ir noslēgts 17. panta 5. punktā minētais Eiropas Parlamenta un EIB nolīgums.
Eiropas Parlaments pēc iespējas ātrāk un ilgākais četru nedēļu laikā pēc tam, kad paziņots izraudzītā kandidāta vārds, rīko katra amata kandidāta uzklausīšanu.
Saņemot Eiropas Parlamenta apstiprinājumu, EIB priekšsēdētājs ieceļ amatā rīkotājdirektoru un rīkotājdirektora vietnieku uz noteiktu trīs gadu termiņu, kuru var vienreiz atjaunot.
7. ESIF nolīgumā nosaka, ka ESIF ir Investīciju komiteja, kas atbild par potenciālo projektu izvērtēšanu saskaņā ar ESIF investīciju politiku un par ES galvojuma atbalsta apstiprināšanu EIB operācijām projektiem, kuri atbilst 6. un 9. panta prasībām, neatkarīgi no šādu projektu ģeogrāfiskās atrašanās vietas saskaņā ar 8. pantu. Turklāt Investīciju komiteja ir kompetentā struktūra, kas apstiprina operācijas, ko veic ar investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm.
8. Investīciju komitejas sastāvā ir astoņi neatkarīgi eksperti un rīkotājdirektors. Investīciju komitejas locekļus atklātā un pārredzamā atlases procedūrā ieceļ Valde uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus. Šo termiņu var atjaunot, bet tas kopumā nepārsniedz sešus gadus. Neatkarīgajiem ekspertiem ir attiecīga augsta līmeņa tirgus pieredze, kas gūta saistībā ar projektu strukturēšanu un projektu finansēšanu, kā arī speciālas zināšanas mikroekonomikas un makroekonomikas jomā.
Ieceļot ekspertus Investīciju komitejā, Valde nodrošina daudzveidīgu Investīciju komitejas sastāvu, lai nodrošinātu, ka tai ir plašas zināšanas par 9. pantā minētajām nozarēm un ģeogrāfiskajiem tirgiem Savienībā.
Investīciju komitejai ir dzimumu pārstāvības ziņā līdzsvarots sastāvs. Valde cenšas izvēlēties ekspertus, kam ir pieredze ar investīcijām vienā vai vairākās šādās jomās:
a) pētniecība, izstrāde un inovācija;
b) transporta infrastruktūras un inovatīvas transporta tehnoloģijas;
c) enerģētikas infrastruktūras, energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija;
d) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras;
e) klimata politika, vides aizsardzība un pārvaldība;
f) izglītība un apmācība;
g) veselība un zāles;
h) MVU;
i) kultūras un radošās nozares;
j) mobilitāte pilsētās;
k) sociālās infrastruktūras un sociālā un solidaritātes ekonomika;
l) ilgtspējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, akvakultūra un citi plašākas bioekonomikas elementi.
9. Piedaloties Investīciju komitejas darbā, tās locekļi savus pienākumus pilda objektīvi un ESIF interesēs. Īstenojot investīciju pamatnostādnes, kas izklāstītas II pielikumā, un pieņemot lēmumus par ES galvojuma izmantošanu, viņi nelūdz un nepieņem norādījumus no EIB, Savienības iestādēm vai kādas citas publiskas vai privātas struktūras. Neskarot to, ka EIB darbinieki sniedz Investīciju komitejai analītisku, loģistikas un administratīvu atbalstu, tiek pieņemti un pastāvīgi īstenoti atbilstīgi organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu Investīciju komitejas darbības neatkarību. Investīciju komitejai, lemjot par ES galvojuma piešķiršanu, nav saistošs neviens projekta novērtējums, ko veikuši EIB darbinieki.
10. Visu Investīciju komitejas locekļu CV un interešu deklarācijas publisko un pastāvīgi atjaunina. ►M1 Katrs Investīciju komitejas loceklis nekavējoties sniedz Valdei, rīkotājdirektoram un rīkotājdirektora vietniekam visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi pārliecinātos, ka nav izveidojies interešu konflikts. ◄
11. Pēc Valdes pieprasījuma līgumu ar jebkuru Investīciju komitejas locekli, kurš nepilda 9. un 10. punktā izklāstītos pienākumus, lauž saskaņā ar piemērojamiem nodarbinātības un darba tiesību noteikumiem. ►M1 Rīkotājdirektors ir atbildīgs par to, lai Valde būtu informēta par jebkādu šādu pienākumu nepildīšanu, kas viņam kļūst zināma, un ir atbildīgs par attiecīgu pasākumu ierosināšanu un to izpildes pārbaudi. Rīkotājdirektors pilda savu pienākumu pārraudzīt, vai kādam no Investīciju komitejas locekļiem varētu veidoties interešu konflikts. ◄
12. Investīciju komiteja lemj par ES galvojuma izmantošanu saskaņā ar šo regulu, tostarp II pielikumā izklāstītajām investīciju pamatnostādnēm.
Investīciju komitejas lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. ►M1 Lēmumi par ES galvojuma izmantošanu ir publiski un pieejami, un tajos ir ietverts lēmuma pamatojums, īpaši izceļot atbilstību papildvērtības kritērijam. Tajos atsaucas arī uz vispārējo novērtējumu, kas izriet no 14. punktā minētā rezultātu pārskata. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju. Pieņemot lēmumu, Investīciju komiteja pamatojumam izmanto EIB iesniegto dokumentāciju.
Rezultātu pārskats ir instruments, ar kuru Investīciju komiteja par prioritāru nosaka ES galvojuma izmantošanu operācijām, kas uzrāda augstākus rezultātus un pievienoto vērtību, un pēc projekta parakstīšanas tas ir publiski pieejams. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju.
Tās Investīciju komitejas lēmuma daļas, kurās ir sensitīva komercinformācija, EIB pēc pieprasījuma nosūta Eiropas Parlamentam, stingri ievērojot konfidencialitātes prasības. ◄
EIB divreiz gadā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai visu Investīciju komitejas pieņemto lēmumu sarakstu un ar šiem lēmumiem saistītos rezultātu pārskatus. Minēto informāciju iesniedz, stingri ievērojot konfidencialitātes prasības.
13. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai grozītu šīs regulas II pielikumā izklāstīto investīciju pamatnostādņu 6. līdz 8. punkta nebūtiskus elementus, nesvītrojot nevienu no šiem punktiem pilnībā. Šādus deleģētos aktus sagatavo ciešā dialogā ar EIB.
14. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. panta 1. līdz 3. punktu un 5. punktu, lai šo regulu papildinātu, izveidojot rezultātu pārskatu, kas Investīciju komitejai jāizmanto, lai nodrošinātu neatkarīgu un pārredzamu novērtējumu par iespējamo un faktisko ES galvojuma izmantošanu. Šādus deleģētos aktus sagatavo, uzturot ciešu dialogu ar EIB.
Valde, lai uzlabotu projektu novērtēšanu, kā daļu no stratēģiskās ievirzes katram rezultātu pārskata pamatelementam nosaka rezultātu minimumu.
Valde pēc EIB pieprasījuma var atļaut Investīciju komitejai izvērtēt projektu, kura rezultāts jebkurā pārskata pamatelementā ir zemāks par rezultāta minimumu, ja pārskatā iekļautais vispārējais novērtējums liecina, ka operācija, kas attiecas uz minēto projektu, vai nu novērsīs būtisku tirgus nepilnību, vai arī tai ir augsts papildvērtības līmenis.
III
NODAĻA
ES GALVOJUMS UN ES GALVOJUMA FONDS
8. pants
ES galvojums
Savienība sniedz neatsaucamu beznosacījumu galvojumu EIB par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula un ESIF nolīgums (“ES galvojums”), ja:
a) šīs operācijas veic Savienībā; vai
b) šajās operācijās ir iesaistītas vienības, kuras atrodas vai veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs, un attiecas uz vienu vai vairākām trešām valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, tostarp stratēģiskā partnerība, paplašināšanās politika, Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, vai kādā no aizjūras zemēm vai teritorijām, kā noteikts LESD II pielikumā, neatkarīgi no tā, vai minētajās trešās valstīs vai aizjūras zemēs vai teritorijās ir partneris.
ES galvojumu piešķir kā galvojumu pēc pieprasījuma attiecībā uz instrumentiem, kas minēti 10. pantā.
9. pants
Prasības ES galvojuma izmantošanai
1. ES galvojumu piešķir, ja ir stājies spēkā ESIF nolīgums.
2. ES galvojumu piešķir EIB finansēšanas un investīciju operācijām, kuras ir apstiprinājusi Investīciju komiteja, vai finansējumam vai galvojumiem EIF, lai veiktu EIB finansēšanas un investīciju operācijas saskaņā ar 11. panta 3. punktu.
Pienākumu vērtēt, atlasīt un uzraudzīt maza mēroga apakšprojektus EIB attiecīgā gadījumā deleģē finanšu starpniekiem vai apstiprinātām un kritērijiem atbilstošām sabiedrībām, jo īpaši investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, kas kalpotu tam, lai maza mēroga projektiem palielinātu finansējumu un uzlabotu finansējuma pieejamību. Neatkarīgi no 9. panta 5. punkta trešās daļas Investīciju komiteja nepatur sev tiesības apstiprināt ES galvojuma izmantošanu apakšprojektiem, kas šādi deleģēti finanšu starpniekiem vai apstiprinātām un kritērijiem atbilstošām sabiedrībām, ja ESIF ieguldījums šādos apakšprojektos nesasniedz EUR 3 000 000 . Vajadzības gadījumā Valde sniedz norādījumus par to, kāda procedūra Investīciju komitejai jāizmanto, lai lemtu par ES galvojuma izmantošanu apakšprojektiem, kuros ESIF ieguldījums ir vienāds ar EUR 3 000 000 vai lielāks.
Attiecīgās operācijas atbilst Savienības politikai un palīdz sasniegt jebkuru no šādiem vispārējiem mērķiem:
a) pētniecība, izstrāde un inovācija, jo īpaši saistībā ar:
i) projektiem, kas atbilst pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”;
ii) pētniecības infrastruktūrām;
iii) demonstrāciju projektiem un programmām un ar tiem saistīto infrastruktūru, tehnoloģiju un procesu ieviešanu;
iv) atbalstu akadēmiskajām aprindām, tostarp sadarbību ar rūpniecības nozari;
v) zināšanu un tehnoloģijas nodošanu;
b) enerģētikas nozares attīstība saskaņā ar Enerģētikas savienības prioritātēm, tostarp energoapgādes drošību, un saskaņā ar klimata un enerģētikas politikas satvaru 2020., 2030. un 2050. gadam, jo īpaši saistībā ar:
i) atjaunojamās enerģijas izmantošanas vai piegādes paplašināšanu;
ii) energoefektivitāti un energotaupību (īpašu uzmanību pievēršot energopieprasījuma samazināšanai ar pieprasījuma pārvaldības un ēku renovācijas pasākumiem);
iii) enerģētikas infrastruktūras attīstību un modernizāciju (jo īpaši starpsavienojumiem, sadales viedtīkliem, enerģijas uzglabāšanu un tīklu sinhronizēšanu);
c) transporta infrastruktūru un aprīkojuma, un inovatīvu transporta tehnoloģiju izstrāde, jo īpaši saistībā ar:
i) projektiem un horizontālām prioritātēm, kas ir atbilstīgi saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 1315/2013 un (ES) Nr. 1316/2013;
ii) projektiem viedai un ilgtspējīgai mobilitātei pilsētās (pievēršoties pieejamībai, siltumnīcefekta gāzu, energopatēriņa un negadījumu samazināšanai);
iii) projektiem transporta mezglu savienošanai ar TEN-T infrastruktūrām;
iv) dzelzceļa infrastruktūru, citiem dzelzceļa projektiem un jūras ostām;
d) finansiāls atbalsts ar EIF un EIB starpniecību vienībām, kurās ir līdz 3 000 darbinieku, jo īpaši pievēršoties MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, jo īpaši saistībā ar:
i) apgrozāmā kapitāla nodrošināšanu un investīcijām;
ii) riska finansējuma nodrošināšanu, sākot ar sēklas posmu un līdz pat darbības paplašināšanas posmam, MVU, jaunizveidotiem uzņēmumiem, mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, lai nodrošinātu tehnoloģiju līdera pozīciju inovatīvās un ilgtspējīgās nozarēs;
e) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrāde un ieviešana, jo īpaši saistībā ar:
i) digitālo saturu;
ia) blokķēdes tehnoloģiju;
ib) lietu internetu;
ic) kiberdrošību un tīkla aizsardzības infrastruktūrām;
ii) digitālajiem pakalpojumiem;
iii) ātrdarbīgu telesakaru infrastruktūru;
iv) platjoslas tīklu;
f) vide un resursefektivitāte, jo īpaši saistībā ar:
i) projektiem un infrastruktūru vides aizsardzības un pārvaldības jomā;
ii) ekosistēmas pakalpojumu stiprināšanu;
iii) ilgtspējīgu pilsētvides un lauku attīstību;
iv) rīcību klimata pārmaiņu jomā;
g) cilvēkkapitāls, kultūra un veselība, jo īpaši saistībā ar:
i) izglītību un apmācību;
ii) kultūras un radošajām nozarēm, kurām mijiedarbībā ar programmu “Radošā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) Regulu Nr. 1295/2013 ( 2 ), un kultūras un radošo nozaru Garantiju fondu, kas izveidots, ievērojot minēto regulu, ir jāatļauj izmantot nozares specifikai pielāgotus finansēšanas mehānismus, lai minētajām nozarēm nodrošinātu konkrētam mērķim atbilstošus aizdevumus;
iii) inovatīviem risinājumiem veselības aprūpes jomā;
iv) jaunām efektīvām zālēm;
v) sociālajām infrastruktūrām, sociālajiem pakalpojumiem, sociālo un solidaritātes ekonomiku;
vi) tūrismu;
h) ilgtspējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, akvakultūra un citi plašākas bioekonomikas elementi;
i) saskaņā ar šīs regulas prasībām mazāk attīstītiem reģioniem un pārejas reģioniem, kuri uzskaitīti attiecīgi Komisijas Īstenošanas lēmuma 2014/99/ES ( 3 ) I un II pielikumā, – citas rūpniecības nozares un pakalpojumi, kas tiesīgi saņemt EIB atbalstu.
Apzinoties, ka ESIF izmantošanu būtībā veicina pieprasījums, EIB nosaka mērķi panākt, lai ar vismaz 40 % no ESIF finansējuma infrastruktūras un inovācijas atbalsta klasē tiktu atbalstīti tādi projektu komponenti, kas palīdz īstenot klimata politiku atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferences (COP 21) saistībām. ESIF finansējumu, kas paredzēts MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, šajos aprēķinos neiekļauj. EIB izmanto savu starptautiski atzīto metodiku, lai projektos noteiktu minētos klimata politikas elementus vai izmaksu daļas. Vajadzības gadījumā Valde sniedz sīki izstrādātus norādījumus minētajā nolūkā.
3. Investīciju laikposms, kurā var piešķirt ES galvojumu, lai atbalstītu finansēšanas un investīciju operācijas, uz ko attiecas šī regula, beidzas:
a) 2020. gada 31. decembrī – EIB operācijām, par kurām EIB un saņēmējs vai finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2022. gada 31. decembrim;
b) 2020. gada 31. decembrī – EIF operācijām, par kurām EIF un finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2022. gada 31. decembrim.
4. Vajadzības gadījumā un ciktāl tas iespējams, EIB sadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un ar investīciju platformām.
5. EIB, saņēmusi Investīciju komitejas apstiprinājumu, izmanto ES galvojumu, lai atbalstītu investīciju platformas vai fondus un valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes, kas investē operācijās, kuras atbilst šīs regulas prasībām (“atbilstīgas sabiedrības”).
Valde saskaņā ar 7. panta 2. punktu nosaka politikas nostādnes attiecībā uz atbilstīgām sabiedrībām, kas minētas šā punkta pirmajā daļā. Investīciju komiteja izvērtē, vai šādas atbilstīgas sabiedrības un to specifiskie instrumenti, kuriem cenšas saņemt ESIF atbalstu, atbilst Valdes noteiktajām politikas nostādnēm.
Investīciju komiteja var nolemt paturēt sev tiesības apstiprināt jaunus projektus, ko iesnieguši finanšu starpnieki vai kas iesniegti saistībā ar apstiprinātām un kritērijiem atbilstošām sabiedrībām.
6. Saskaņā ar EIB statūtu 17. pantu EIB pieprasa, lai visas izmaksas saistībā ar ESIF segtu finansēšanas un investīciju operāciju saņēmēji. Neskarot šā punkta otro un trešo daļu, nekādus administratīvos izdevumus vai citas EIB maksas par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, nesedz no Savienības vispārējā budžeta.
EIB var izmantot ES galvojumu, nepārsniedzot kumulatīvo maksimālo limitu 1 % apmērā no kopējām nenokārtotajām ES galvojuma saistībām, lai segtu izmaksas, kuras būtu seguši finansēšanas un investīciju operāciju saņēmēji, bet kuras nav atgūtas kopš saistību nepildīšanas brīža.
Turklāt EIB var izmantot ES galvojumu, lai segtu iespējamo atgūšanas izmaksu attiecīgo daļu, ja vien tā nav atskaitīta no atgūšanas ieņēmumiem, un visas izmaksas, kas saistītas ar likviditātes pārvaldību.
Ja EIB piešķir EIF finansējumu vai galvojuma ESIF vārdā un tas ir nodrošināts ar ES galvojumu saskaņā ar 11. panta 3. punktu, EIF maksas var segt no Savienības vispārējā budžeta, ciktāl tās nav ieturētas no 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētās atlīdzības vai no ieņēmumiem, atgūtajiem līdzekļiem vai citiem maksājumiem, ko saņēmis EIF.
7. Dalībvalstis var izmantot jebkādu Savienības finansējuma avotu, tostarp Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu instrumentus un Eiropas komunikāciju tīklu un rūpniecības politikas instrumentus, lai palīdzētu finansēt atbilstīgus projektus, kuros EIB pati vai ar EIF starpniecību investē ar ES galvojuma atbalstu, ar noteikumu, ka minētie projekti atbilst atbilstības kritērijiem, kā arī mērķiem un principiem, kas piemērojami saskaņā ar attiecīgo instrumentu un ESIF tiesisko regulējumu.
Komisija attiecīgā gadījumā sniedz norādes par Savienības instrumentu un Savienības galvojuma atbalstīta EIB finansējuma kombinētu izmantošanu, lai nodrošinātu koordināciju, papildināmību un sinerģiju.
10. pants
Atbilstīgi instrumenti
1. Piemērojot 9. panta 2. punktu un saskaņā ar 11. pantu, EIB izmanto ES galvojumu šā panta 2. punktā minēto instrumentu riska segumam.
2. ES galvojuma segumam ir atbilstīgi šādi instrumenti:
a) EIB aizdevumi, galvojumi, pretgalvojumi, kapitāla tirgus instrumenti, jebkura cita veida finansējums vai kredītkvalitātes uzlabošanas instruments, tostarp pakārtotais parāds, dalība kapitālā vai kvazikapitālā, tai skaitā valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, investīciju platformu vai fondu labā;
b) EIB finansējums vai galvojums EIF, kas ļauj tam veikt darījumus ar kredītiem, galvojumiem, pretgalvojumiem, jebkāda cita veida kredītkvalitātes uzlabošanas instrumentiem, kapitāla tirgus instrumentiem vai līdzdalību kapitālā vai kvazikapitālā, tostarp valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, investīciju platformu vai fondu labā;
c) EIB galvojumi valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, investīciju platformām vai fondiem, kurām ir ES galvojuma pretgalvojums.
Instrumentus, kas minēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, piešķir, iegūst vai emitē to operāciju labā, kuras minētas 8. pantā un kas atbilst šīs regulas prasībām, ja EIB vai EIF finansējums ir piešķirts saskaņā ar finansēšanas nolīgumu vai darījumu, kuru parakstījusi vai kurā iesaistījusies EIB vai EIF un kura darbības termiņš nav beidzies, un kurš nav anulēts;
3. EIB galvojumam, kas piešķirts valsts attīstību veicinošai bankai vai iestādei un kam ir ES pretgalvojums, attiecīgā gadījumā cenšas panākt kapitāla prasību atvieglojumu.
4. Veicot operācijas saskaņā ar šo regulu, EIF var piešķirt galvojumu valsts attīstību veicinošai bankai vai iestādei vai investīciju platformai vai investēt investīciju platformā.
11. pants
ES galvojuma segums un noteikumi
1. ES galvojums nekad nepārsniedz EUR 26 000 000 000 , no kuriem daļu var piešķirt EIB finansējumam vai galvojumiem EIF saskaņā ar 3. punktu. Kopējie neto maksājumi no Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar ES galvojumu nepārsniedz EUR 26 000 000 000 , un pirms 2018. gada 6. jūlija tie nepārsniedz EUR 16 000 000 000 .
2. Atlīdzību par portfeļa riska uzņemšanos sadala starp ieguldītājiem proporcionāli attiecīgajai riska daļai, kuru tie uzņēmušies. Ar ES galvojumu var sniegt vai nu pirmās kārtas zaudējumu galvojumu attiecībā uz portfeli, vai pilnu galvojumu. ES galvojumu var piešķirt pēc pari passu principa ar citiem ieguldītājiem.
3. Ja EIB piešķir finansējumu vai galvojumu EIF, lai varētu veikt EIB finansēšanas un investīciju operācijas, tad ES galvojums nodrošina pilnu galvojumu šādam finansējumam vai galvojumu, kas nepārsniedz sākotnējo EUR 6 500 000 000 limitu, ar noteikumu, ka EIB pakāpeniski piešķir finansējuma vai galvojuma summu vismaz EUR 4 000 000 000 apmērā bez ES galvojuma seguma. Neskarot 1. punktu, Valde EUR 6 500 000 000 limitu attiecīgā gadījumā var palielināt, bet ne vairāk kā līdz EUR 9 000 000 000 , neuzliekot EIB pienākumu attiecīgi pielāgot savu ieguldījumu summām, kuras pārsniedz EUR 4 000 000 000 .
4. Ja EIB pieprasa ES galvojuma maksājumu saskaņā ar ESIF nolīgumu, Savienība maksā pēc pieprasījuma saskaņā ar minētā nolīguma noteikumiem.
5. Ja Savienība maksā EIB pēc ES galvojuma maksājuma pieprasījuma, Savienība pārņem visas attiecīgās EIB tiesības, kas saistītas ar jebkuru no tās finansēšanas vai investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, un EIB Savienības vārdā veic prasījumu atgūšanu par samaksātajām summām un atmaksā Savienībai no summām, kas atgūtas saskaņā ar 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) punktā minētajiem noteikumiem un procedūrām.
6. ES galvojumu piešķir kā galvojumu pēc pieprasījuma attiecībā uz 10. pantā minētajiem instrumentiem, un tā sedz:
a) regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem parāda instrumentiem:
i) pamatsummu un visus procentus un summas, kas pienākas EIB, bet ko tā nav saņēmusi saskaņā ar finansēšanas operāciju noteikumiem līdz saistību nepildīšanas brīdim; attiecībā uz pakārtoto parādu par saistību neizpildes gadījumu uzskata maksājuma atlikšanu, samazināšanu vai izbeigšanas pieprasīšanu;
ii) zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām tirgos, kuros ilgtermiņa riska ierobežošanas iespējas ir limitētas;
b) dalībai kapitālā vai kvazikapitālā, kā minēts 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā, – investētās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas un zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām;
c) regulas 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām operācijām – izmantotās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas.
ES galvojums sedz arī 9. panta 6. punkta otrajā un trešajā daļā minētās summas.
12. pants
ES galvojuma fonds
1. Tiek izveidots ES galvojuma fonds (“galvojuma fonds”), kas ir likviditātes rezerve, no kuras EIB saņem maksājumu gadījumā, ja tiek pieprasīts izlietot ES galvojumu.
2. Galvojuma fondu finansē ar šādām iemaksām:
a) ieguldījums no Savienības vispārējā budžeta;
b) ienākumi no investētajiem galvojuma fonda resursiem;
c) summas, kas atgūtas no saistības neizpildījušiem parādniekiem saskaņā ar atgūšanas procedūru, kas noteikta ESIF nolīgumā, kā paredzēts 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) punktā;
d) ieņēmumi un jebkuri citi maksājumi, ko Savienība saņēmusi saskaņā ar ESIF nolīgumu.
3. Iemaksas galvojuma fondā, kas paredzētas šā panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā, ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ( 4 ) 21. panta 4. punktu.
4. Galvojuma fonda līdzekļus, kas tam piešķirti saskaņā ar 2. punktu, tieši pārvalda Komisija, un tos investē saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un ievērojot atbilstīgus prudenciālos noteikumus.
5. Šā panta 2. punktā minētās iemaksas galvojuma fondā izmanto, lai sasniegtu attiecīgu līmeni (“mērķapjoms”), kas atspoguļo kopējās ES galvojuma saistības. Mērķapjomu nosaka 35 % apmērā no kopējām ES galvojuma saistībām.
6. Pēc galvojuma fonda līmeņa pietiekamības izvērtējuma saskaņā ar 16. panta 6. punktā paredzēto ziņojumu veic šādus maksājumus:
a) jebkuru pārpalikumu iemaksā Savienības vispārējā budžetā kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu, lai papildinātu tās budžeta pozīcijas, kuras varētu būt izmantotas līdzekļu pārdalīšanai, pārvietojot tos uz galvojuma fondu;
b) jebkuru galvojuma fonda papildinājumu iemaksā pa ikgadējām daļām ar maksimālo laikposmu trīs gadi, sākot no n + 1 gada.
7. No 2018. gada 1. jūlija, ja pieprasījumu izlietot ES galvojumu rezultātā galvojuma fonda līmenis vairs nesasniedz 50 % no mērķapjoma vai ja saskaņā ar Komisijas veiktu riska novērtējumu fonda līmenis gada laikā varētu noslīdēt zem minētās atzīmes, Komisija iesniedz ziņojumu par jebkādiem ārkārtas pasākumiem, kas varētu būt vajadzīgi.
8. Pēc pieprasījuma izlietot ES galvojumu šā panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā paredzētās iemaksas galvojuma fondā, kuras pārsniedz mērķapjomu, 9. pantā noteiktajā investīciju laikposmā izmanto, lai atjaunotu ES galvojumu līdz tā pilnai summai.
9. Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās iemaksas galvojuma fondā izmanto, lai atjaunotu ES galvojumu līdz tā pilnai summai.
10. Ja ES galvojums ir pilnībā atjaunots EUR 26 000 000 000 summas apmērā, jebkuru summu no galvojuma fonda, kas pārsniedz sākotnējo summu, iemaksā Savienības vispārējā budžetā kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu, lai papildinātu tās budžeta pozīcijas, kuras varētu būt izmantotas līdzekļu pārdalīšanai, pārvietojot tos uz galvojuma fondu.
13. pants
Galvojuma fonda finansēšana no Savienības vispārējā budžeta
Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 groza, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā.
Vajadzības gadījumā Savienības vispārējā budžetā pēc 2020. gada, līdz 2023. finanšu gadam, to ieskaitot, var iekļaut maksājumu apropriācijas, lai izpildītu saistības, kas izriet no 12. panta 5. punkta otrās daļas.
Gada apropriācijas no Savienības vispārējā budžeta galvojuma fonda finansēšanai apstiprina Eiropas Parlaments un Padome ikgadējās budžeta procedūras ietvaros, pilnībā ievērojot Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 ( 5 ).
IV
NODAĻA
EIROPAS INVESTĪCIJU KONSULTĀCIJU CENTRS
14. pants
Eiropas Investīciju konsultāciju centrs
1. Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) mērķis ir pilnveidot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai sniegtu konsultatīvu atbalstu investīciju projektu identificēšanai, sagatavošanai un izstrādei un lai darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā. ►M1 Šāds atbalsts cita starpā nozīmē, ka mērķtiecīgi tiek sniegts atbalsts attiecībā uz to, kā izmantot tehnisko palīdzību projektu strukturēšanai, kā izmantot inovatīvus finanšu instrumentus, kā izmantot publiskā un privātā sektora partnerības un kā attiecīgi tiek sniegta informācija par svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar Savienības tiesību aktiem, ņemot vērā to dalībvalstu specifiku un vajadzības, kurās ir mazāk attīstīti finanšu tirgi, kā arī situāciju dažādās nozarēs. ◄
EIKC spēj sniegt tehnisko palīdzību jomās, kas uzskaitītas 9. panta 2. punktā, jo īpaši energoefektivitāte, TEN-T un mobilitāte pilsētās. ►M1 Tas arī palīdz sagatavot klimata politikas un aprites ekonomikas projektus vai to komponentus, jo īpaši saistībā ar COP 21, sagatavot digitālās nozares projektus, kā arī 5. panta 1. punkta trešās daļas otrajā ievilkumā minētos projektus. ◄
2. EIKC sniedz pakalpojumus papildus tiem, kas jau ir pieejami saskaņā ar citām Savienības programmām, tostarp:
a) nodrošina vienotu tehniskās palīdzības kontaktpunktu iestādēm un projektu atbalstītājiem;
b) attiecīgā gadījumā palīdz projektu atbalstītājiem izstrādāt projektus, lai tie atbilstu 6. pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem;
c) izmanto vietējās zināšanas, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā un, ja iespējams, aktīvi sekmētu ESIF nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa sasniegšanu, kā minēts II pielikuma 8. iedaļā, palīdzot EIB un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm izstrādāt un izvērst operācijas, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos, un vajadzības gadījumā palīdzot strukturēt pieprasījumu pēc ESIF atbalsta;
d) nodrošina platformu tiešai līdzvērtīgu profesionāļu zinātības apmaiņai un nodošanai saistībā ar projektu izstrādi;
e) proaktīvi sniedz konsultatīvu atbalstu, vajadzības gadījumā ar vietēju klātbūtni, attiecībā uz investīciju platformu veidošanu, jo īpaši tādu pārrobežu un makroreģionālu investīciju platformu veidošanu, kurās ir iesaistītas vairākas dalībvalstis un/vai reģioni;
f) izmanto maza mēroga projektu piesaistīšanas un finansēšanas potenciālu, tostarp ar investīciju platformu starpniecību;
g) sniedz konsultācijas par to, kā citus Savienības finansējuma avotus, piemēram, Eiropas strukturālos un investīciju fondus, pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013, kombinēt ar ESIF, un to dara, lai atrisinātu praktiskas problēmas, kas saistītas ar šādu kombinētu finansējuma avotu izmantošanu;
h) proaktīvi sniedz atbalstu, lai popularizētu 8. panta pirmās daļas b) punktā minētās operācijas un rosinātu tās īstenot.
3. EIKC pakalpojumi ir pieejami publiskiem un privātiem projektu atbalstītājiem, tostarp valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un investīciju platformām vai fondiem, kā arī reģionālām un vietējām publiskām struktūrām.
4. Maksas, ko EIB iekasē par 2. punktā minētajiem EIKC pakalpojumiem, izmanto, lai segtu EIKC darbības izmaksas un lai sniegtu minētos pakalpojumus. Maksas, ko iekasē no MVU, ierobežo vienas trešdaļas apmērā no tiem sniegtās tehniskās palīdzības pašizmaksas. EIKC pakalpojumi publiskiem projektu atbalstītājiem papildus tiem pakalpojumiem, kas jau ir pieejami saskaņā ar citām Savienības programmām, ir bez maksas.
5. Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, EIKC cenšas izmantot EIB, Komisijas, valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošo iestāžu speciālās zināšanas.
5.a Projektu iniciatoriem, tostarp jo īpaši maza mēroga projektu iniciatoriem, kuri vēlas iesniegt pieteikumu EIB finansējuma saņemšanai, EIB piedāvā ar šiem projektiem vērsties pie EIKC, lai tie attiecīgā gadījumā varētu sekmīgāk izstrādāt savus projektus un/vai apsvērt iespēju apvienot projektus ar investīciju platformu starpniecību. To projektu iniciatorus, kuru pieteikums EIB finansējuma saņemšanai ir noraidīts vai kuriem pietrūkst finansējuma, kaut arī ir iespēja saņemt EIB finansējumu, EIB arī informē par iespēju iekļaut attiecīgos projektus sarakstā, kas ir pieejams Eiropas Investīciju projektu portālā.
6. Lai nodrošinātu, ka EIKC pakalpojumi ir plaši pieejami visā Savienībā, EIKC, kad vien iespējams, sadarbojas ar līdzīgu pakalpojumu sniedzējiem Savienības, reģionālā, valsts vai pašvaldību līmenī. ►M1 Sadarbību starp EIKC, no vienas puses, un valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi, starptautisku finanšu iestādi vai citu iestādi, vai vadošo iestādi, tostarp tādu, kas darbojas kā valsts konsultants, kuram ir īpašas zināšanas, kas nozīmīgas EIKC mērķiem, no otras puses, var īstenot kā līgumisku partnerību. EIKC cenšas noslēgt vismaz vienu sadarbības nolīgumu ar valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi katrā dalībvalstī. Dalībvalstīs, kurās nav valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, EIKC attiecīgā gadījumā un pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma proaktīvi sniedz konsultatīvu atbalstu šādas bankas vai iestādes izveidei. ◄
6.a Lai panāktu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par ESIF, vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas, nodrošina vietēju EIKC klātbūtni, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību. Vietēju klātbūtni jo īpaši nodrošina dalībvalstīs vai reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt ESIF pieņemamus projektus. EIKC veicina zināšanu nodošanu reģionālā un vietējā līmenī, lai attīstītu reģionālās un vietējās spējas un īpašas zināšanas.
7. Savienības vispārējā budžetā ir pieejama ikgadēja atsauces summa EUR 20 000 000 apmērā, kas ir paredzēta, lai segtu izmaksas par EIKC darbību līdz 2020. gada 31. decembrim saistībā ar 2. punktā minētajiem pakalpojumiem, ciktāl minētās izmaksas nesedz 4. punktā minēto maksu summas pārpalikums.
8. Komisija noslēdz nolīgumu ar EIB par EIKC īstenošanu EIB ietvaros (“EIKC nolīgums”).
EIKC nolīgumā jo īpaši iekļauj noteikumus par EIKC nepieciešamo finansējumu saskaņā ar 7. punktu.
9. EIB līdz 2016. gada 1. septembrim un pēc tam reizi gadā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par pakalpojumiem, ko EIKC sniedz saskaņā ar 2. punktu, un par tā budžeta izpildi. Minētajā ziņojumā sniedz informāciju par saņemtajām maksām un to izmantošanu.
V
NODAĻA
EIROPAS INVESTĪCIJU PROJEKTU PORTĀLS
15. pants
Eiropas Investīciju projektu portāls
1. Komisija ar EIB atbalstu izveido pārredzamu Eiropas Investīciju projektu portālu (EIPP), kurā apkopoti pašreizējie un Savienībā turpmāk iespējamie investīciju projekti. Tā ir publiski pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas sniedz būtisko informāciju par katru projektu.
2. EIPP galvenokārt paredzēts investoriem pamanāmības nolūkā un informatīviem nolūkiem. Projektu iekļaušana EIPP neskar lēmumus par galīgo projektu atlasi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo regulu, jebkādu citu Savienības instrumentu vai publisko finansējumu.
3. Dalībvalstis var dot ieguldījumu EIPP izveidē un pārvaldīšanā.
4. No privātiem projektu atbalstītājiem var iekasēt neatmaksājamu maksu par projekta pieteikuma apstrādi projekta iekļaušanai EIPP. Ieņēmumi no iekasētajām maksām veido EIPP ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu.
VI
NODAĻA
ZIŅOŠANA, PĀRSKATATBILDĪBA UN NOVĒRTĒŠANA
16. pants
Ziņošana un uzskaite
1. EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, reizi sešos mēnešos ziņo Komisijai par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību prasībām ES galvojuma izmantošanai un 4. panta 2. punkta f) apakšpunkta iv) punktā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Ziņojumā ietver arī statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru EIB finansēšanas un investīciju operāciju un šādu datu kopsavilkumu. Turklāt ziņojumā reizi gadā iekļauj arī informāciju par šķēršļiem, kas kavē investīcijas un ko EIB ir konstatējusi, veicot investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula.
2. EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, iesniedz gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojums ir publiski pieejams un ietver:
a) EIB finansēšanas un investīciju operāciju izvērtējumu operācijas, nozares, valsts un reģionu līmenī un operāciju atbilstību šai regulai, jo īpaši kritērijam par papildvērtības sniegšanu, līdz ar izvērtējumu par EIB finansēšanas un investīciju operāciju sadalījumu pa 9. panta 2. punktā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem;
b) izvērtējumu par pievienoto vērtību, privātā sektora resursu mobilizēšanu, lēsto un faktisko EIB finansēšanas un investīciju operāciju izpildi, rezultātus un ietekmi kopsavilkuma veidā, tostarp ietekmi uz darbavietu radīšanu;
c) izvērtējumu par to, cik lielā mērā operācijas, uz kurām attiecas šī regula, dod ieguldījumu 9. panta 2. punktā minēto vispārējo mērķu sasniegšanā, tostarp izvērtējumu par ESIF investīciju līmeni tādās jomās kā pētniecība, izstrāde un inovācija, transports (tostarp TEN-T un mobilitāte pilsētās), telesakari, enerģētikas infrastruktūra un energoefektivitāte;
d) izvērtējumu par atbilstību prasībām par ES galvojuma izmantošanu un 4. panta 2. punkta f) apakšpunkta iv) punktā minētajiem galvenajiem rezultātu rādītājiem;
e) izvērtējumu par sviras efektu, ko panākuši ESIF atbalstītie projekti;
f) to projektu aprakstu, kuriem atbalsts no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem ir kombinēts ar ESIF atbalstu, un katra avota ieguldījuma kopējo summu;
g) saņēmējiem piešķirtā finansējuma summu un EIB finansēšanas un investīciju operāciju izvērtējumu kopsavilkuma veidā;
h) EIB finansēšanas un investīciju operāciju pievienotās vērtības un kopējo ar šīm operācijām saistīto risku izvērtējumu;
i) detalizētu informāciju par pieprasījumiem izlietot ES galvojumu, zaudējumiem, peļņu, atgūtajām summām un jebkādiem citiem saņemtiem maksājumiem;
j) finanšu pārskatus par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, kuriem revīziju veicis neatkarīgs ārējais revidents.
3. Lai Komisija varētu veikt uzskaiti un ziņot par riskiem, kuriem ir ES galvojuma segums, un par tās veikto galvojuma fonda pārvaldību, EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, katru gadu iesniedz Komisijai un Revīzijas palātai šādu informāciju:
a) EIB un EIF riska novērtējums un klasifikācijas informācija par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula;
b) Savienības nenokārtotās finansiālās saistības, ko rada ES galvojums, kurš sniegts EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, iedalot pa atsevišķām operācijām;
c) kopējā peļņa vai zaudējumi, kas rodas no EIB finansēšanas un investīciju operācijām saistībā ar portfeļiem, kas minēti 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā.
4. EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, pēc Komisijas pieprasījuma sniedz jebkuru papildu informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu Komisijas pienākumus saistībā ar šo regulu.
5. EIB un attiecīgā gadījumā EIF sniedz šā panta 1. līdz 4. punktā minēto informāciju par saviem līdzekļiem.
6. Komisija katru gadu līdz 31. martam saistībā ar tās finanšu pārskatiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai vajadzīgo informāciju par galvojuma fonda stāvokli. Turklāt tā katru gadu līdz 31. maijam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai gada pārskatu par galvojuma fonda pārvaldību iepriekšējā kalendārajā gadā, ietverot izvērtējumu par mērķapjoma pietiekamību un galvojuma fonda līmeni, kā arī nepieciešamību to papildināt. Gada pārskatā ietver informāciju par galvojuma fonda finanšu stāvokli iepriekšējā kalendārā gada beigās, par finanšu plūsmām iepriekšējā kalendārajā gadā, kā arī par būtiskiem darījumiem un jebkādu būtisku informāciju par finanšu kontiem. Pārskatā ietver arī informāciju par finanšu pārvaldību, rezultātiem un galvojuma fonda risku iepriekšējā kalendārā gada beigās.
17. pants
Pārskatatbildība
1. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma Valdes priekšsēdētājs un rīkotājdirektors iestādei, no kuras pieprasījums saņemts, ziņo par ESIF darbības rezultātiem, tostarp, ja Eiropas Parlaments to pieprasījis, piedaloties Eiropas Parlamenta rīkotā uzklausīšanas sanāksmē. Turklāt pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma rīkotājdirektors iestādei, no kuras pieprasījums saņemts, ziņo par Investīciju komitejas darbu.
2. Valdes priekšsēdētājs un rīkotājdirektors mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko Eiropas Parlaments vai Padome uzdod ESIF, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecu nedēļu laikā pēc jautājuma saņemšanas dienas. Turklāt rīkotājdirektors mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko Eiropas Parlaments vai Padome uzdod par Investīciju komitejas darbu.
3. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma Komisija iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.
4. EIB priekšsēdētājs pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma piedalās uzklausīšanas sanāksmē Eiropas Parlamentā, kura attiecas uz EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula. EIB priekšsēdētājs piecu nedēļu laikā pēc jautājuma saņemšanas mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, kurus Eiropas Parlaments vai Padome uzdod EIB par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula.
5. Eiropas Parlaments un EIB noslēdz nolīgumu, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par informācijas apmaiņu starp Eiropas Parlamentu un EIB saskaņā ar šo regulu, tostarp par rīkotājdirektora un rīkotājdirektora vietnieka atlases procedūru.
18. pants
Novērtējums un pārskatīšana
1. EIB līdz 2017. gada 5. janvārim novērtē ESIF darbību. EIB iesniedz tās veikto novērtējumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
2. Komisija līdz 2017. gada 5. janvārim novērtē ES galvojuma izmantošanu un galvojuma fonda darbību. Komisija tās veikto novērtējumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajam novērtējumam pievieno Revīzijas palātas atzinumu.
3. Līdz 2018. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi trijos gados:
a) EIB publicē visaptverošu ziņojumu par ESIF darbību, kurā ietver novērtējumu par ESIF ietekmi uz investīcijām Savienībā, uz darbavietu radīšanu un MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam;
b) Komisija publicē visaptverošu ziņojumu par ES galvojuma izmantošanu un galvojuma fonda darbību.
4. EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, papildina un sniedz informāciju, kas vajadzīga Komisijas novērtējumam un ziņojumam saskaņā attiecīgi ar 2. un 3. punktu.
5. EIB un EIF regulāri iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai visus to neatkarīgos novērtējuma ziņojumus, izvērtējot ietekmi un praktiskos rezultātus, kas sasniegti ar EIB un EIF darbībām saskaņā ar šo regulu.
6. Gan pirms jauna priekšlikuma iesniegšanas saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu, kas sākas 2021. gadā, gan pēc investīciju laikposma beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietver neatkarīgu novērtējumu par šīs regulas piemērošanu, kas ietver:
a) ESIF darbības, ES galvojuma izmantošanas un EIKC darbības novērtējumu;
b) novērtējumu par to, vai ESIF ir labs Savienības vispārējā budžeta līdzekļu izmantošanas veids, vai tas mobilizē pietiekami daudz privātā kapitāla un piesaista privātās investīcijas;
c) novērtējumu par to, vai no makroekonomikas viedokļa ir lietderīgi uzturēt investīciju atbalsta shēmu;
d) investīciju laikposma beigās novērtējumu par 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta v) punktā minētās procedūras piemērošanu.
7. Pienācīgi ņemot vērā pirmo no ziņojumiem, kas ietver neatkarīgu novērtējumu, kā minēts 6. punktā, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu ar atbilstošu finansējumu, kas jānodrošina ar daudzgadu finanšu shēmu, kas sākas 2021. gadā.
8. Šā panta 6. punktā minētajos ziņojumos ietver arī vērtējumu par to, kā izmantots 7. panta 14. punktā un II pielikumā minētais rezultātu pārskats, jo īpaši izvērtējot to, cik katrs pamatelements ir atbilstošs novērtējuma vajadzībām un cik tas ir novērtējumam nozīmīgs. Attiecīgā gadījumā, ja ziņojuma secinājumi to pienācīgi pamato, ziņojumam pievieno priekšlikumu pārskatīt 7. panta 14. punktā minēto deleģēto aktu.
VII
NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
19. pants
Pārredzamība un informācijas publiskošana
Saskaņā ar savu pārredzamības politiku un Savienības vispārējiem principiem, kas noteikti attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un informācijai, EIB savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par visām EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, tostarp informāciju par finanšu starpnieku lomu, un par to, kādā veidā minētās operācijas dod ieguldījumu 9. panta 2. punktā izklāstīto vispārējo mērķu sasniegšanā.
EIB un EIF informē vai uzliek par pienākumu finanšu starpniekiem informēt galīgos saņēmējus, tostarp MVU, par to, ka ir iespējams ESIF atbalsts, šo informāciju redzami atspoguļojot, jo īpaši MVU gadījumā, attiecīgajā finansēšanas nolīgumā, ar ko sniedz ESIF atbalstu, un tādējādi palielina sabiedrības informētību un veicina plašāku atpazīstamību.
20. pants
Revīzijas palātas veikta revīzija
1. Saskaņā ar šo regulu veiktu darbību ārējo revīziju veic Revīzijas palāta saskaņā ar LESD 287. pantu.
2. Piemērojot šā panta 1. punktu, Revīzijas palātai pēc pieprasījuma un saskaņā ar LESD 287. panta 3. punktu pilnībā dara pieejamus visus dokumentus un informāciju, kas tai ir nepieciešami sava uzdevuma izpildei.
21. pants
Krāpšanas apkarošanas pasākumi
1. EIB nekavējoties informē OLAF un sniedz tam nepieciešamo informāciju, ja kādā finansēšanas un investīciju operāciju, uz kurām attiecas šī regula, sagatavošanas, īstenošanas vai noslēguma posmā tai ir pamats aizdomām par iespējamu krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai citu nelikumīgu darbību, kas var ietekmēt Savienības finanšu intereses.
2. Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ( 6 ), Padomes Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/966 ( 7 ) un Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 ( 8 ) noteikumiem un procedūrām, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar jebkuru finansēšanas vai investīciju operāciju, uz kuru attiecas šī regula. Izmeklēšanas procesā iegūto informāciju OLAF var nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Ja tiek pierādīts, ka ir veiktas šādas nelikumīgas darbības, EIB veic pasākumus, lai atgūtu līdzekļus saistībā ar finansēšanas vai investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula un kas saistītas ar šādām darbībām.
3. Finansēšanas līgumos, kas parakstīti attiecībā uz finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, ir noteikumi, kas saskaņā ar ESIF nolīgumu, EIB politikas nostādnēm un piemērojamo normatīvo regulējumu ļauj izslēgt no EIB finansēšanas un investīciju operācijām un vajadzības gadījumā veikt atbilstīgus pasākumus līdzekļu atgūšanai, ja ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība. Lēmumu par izslēgšanu no EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, pieņem saskaņā ar attiecīgo finansēšanas vai investīciju līgumu.
22. pants
Neatļautas darbības un jurisdikcijas, kas nesadarbojas
1. Īstenojot savas finansēšanas un investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula, EIB un EIF ievēro spēkā esošos Savienības tiesību aktus un pieņemtos starptautiskos un Savienības standartus un tāpēc saskaņā ar šo regulu neatbalsta projektus, kas veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Turklāt EIB un EIF neveic jaunas, nedz arī atjauno operācijas ar vienībām, kas ir inkorporētas vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku īpašā sarakstā ir uzskaitītas kā jurisdikcijas, kas nesadarbojas, vai kuras, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 9 ) 9. panta 2. punktu, ir identificētas kā augsta riska trešās valstis, vai kuras reāli nepilda Savienības vai starptautiski pieņemtus nodokļu standartus attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu.
Slēdzot nolīgumus ar finanšu starpniekiem, EIB un EIF transponē šajā pantā minētās prasības attiecīgajos nolīgumos un prasa finanšu starpniekiem ziņot par to, kā šīs prasības tiek ievērotas.
EIB un EIF pārskata savu politiku attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, un dara to ne vēlāk kā pēc tam, kad ir apstiprināts Savienības saraksts ar jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas.
EIB un EIF pēc tam katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā to politika attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, tiek īstenota attiecībā uz ESIF finansējumu un investīciju operācijām, tostarp informāciju par katru valsti atsevišķi un sarakstu ar starpniekiem, ar kuriem tie sadarbojas.
2. Īstenojot finansēšanas un investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula, EIB ievēro principus un standartus, kuri noteikti Savienības tiesībās, ar ko nepieļauj finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/847 ( 10 ). un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 ( 11 ) EIB jo īpaši nodrošina, ka ne tiešu finansējumu, ne finansējumu ar starpnieku palīdzību saskaņā ar šo regulu nevar saņemt, ja nav publiskota informācija par faktiskajām īpašumtiesībām atbilstoši Direktīvai (ES) 2015/849.
23. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. ►M1 Pilnvaras pieņemt šīs regulas 7. panta 13. un 14. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 4. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām. ◄ Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 13. un 14. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
4. Saskaņā ar 7. panta 13. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja viena mēneša laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.
5. Deleģētais akts, ar kuru pirmo reizi izveido rezultātu pārskatu un kas pieņemts saskaņā ar 7. panta 14. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja trīs nedēļu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par trim nedēļām.
Attiecībā uz jebkādiem turpmākiem deleģētiem aktiem, ko pieņem saskaņā ar 7. panta 14. punktu, mutatis mutandis piemēro šā panta 4. punktu.
VIII
NODAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
24. pants
Pārejas noteikums
1. EIB un ESIF var iesniegt Komisijai finansēšanas un investīciju operācijas, ko tie apstiprinājuši laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz ESIF nolīguma noslēgšanai un visu pirmā Investīciju komitejas sastāva locekļu un pirmā rīkotājdirektora iecelšanai, kas veiktas pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2. Komisija izvērtē 1. punktā minētās operācijas un, ja tās atbilst 6. pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, 9. panta 2. punktā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem un II pielikumam, pieņem lēmumu, ka uz tiem attiecas ES galvojuma segums.
25. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
GROZĪJUMI REGULĀS (ES) NR. 1291/2013 UN (ES) NR. 1316/2013
1. Ar šo Regulu (ES) Nr. 1291/2013 groza šādi:
a) regulas 6. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:
“1. Finansējums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanai ir EUR 74 828,3 miljoni faktiskajās cenās, no kuriem ne vairāk kā EUR 72 445,3 miljonus atvēl pasākumiem, ko veic atbilstoši LESD XIX sadaļai.
Gada apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.
2. Summu, kas paredzēta pasākumiem, kurus veic atbilstoši LESD XIX sadaļai, sadala starp šīs regulas 5. panta 2. punktā noteiktajām prioritātēm šādi:
a) zinātnes izcilība – EUR 24 232,1 miljons faktiskajās cenās;
b) vadošā loma rūpniecībā – EUR 16 466,5 miljoni faktiskajās cenās;
c) sabiedrības problēmu risināšana – EUR 28 629,6 miljoni faktiskajās cenās.
Maksimālā kopējā summa, kas paredzēta Savienības finansiālajam ieguldījumam no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, lai īstenotu 5. panta 3. punktā noteiktos konkrētos mērķus un KPC tiešās darbības, kuras nav saistītas ar kodolenerģiju, ir šāda:
i) izcilības izplatīšana un līdzdalības paplašināšana – EUR 816,5 miljoni faktiskajās cenās;
ii) zinātne sabiedrībai un kopā ar to – EUR 444,9 miljoni faktiskajās cenās;
iii) KPC tiešās darbības, kas nav saistītas ar kodolenerģiju – EUR 1 855,7 miljoni faktiskajās cenās.
Indikatīvs sadalījums 5. panta 2. un 3. punktā paredzētajām prioritātēm un konkrētajiem mērķiem ir noteikts II pielikumā.
3. EIT finansē, izmantojot ieguldījumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, kurš nepārsniedz EUR 2 383 miljonus faktiskajās cenās, kā noteikts II pielikumā.”;
b) regulas II pielikumu aizstāj ar šādu:
“II PIELIKUMS
Budžeta sadalījums
Indikatīvs sadalījums pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, kurš jāapstiprina saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru, ir šāds.
|
|
miljoni EUR faktiskajās cenās |
|
I. Zinātnes izcilība, tostarp: |
24 232,1 |
|
1. Eiropas Pētniecības padome (EPP) |
13 094,8 |
|
2. Nākotnes un jaunās tehnoloģijas (NJT) |
2 585,4 |
|
3. Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktie pasākumi |
6 162,3 |
|
4. Pētniecības infrastruktūras |
2 389,6 |
|
II. Vadošā loma rūpniecībā, tostarp: |
16 466,5 |
|
13 035 |
|
|
2. Piekļuve riska finansējumam (2) |
2 842,3 |
|
3. Inovācija MVU (3) |
589,2 |
|
III. Sabiedrības problēmu risināšana, tostarp (4): |
28 629,6 |
|
1. Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība |
7 256,7 |
|
2. Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras, jūrlietu un iekšzemes ūdeņu izpēte un bioekonomika |
3 707,7 |
|
3. Droša, tīra un efektīva enerģija |
5 688,1 |
|
4. Gudrs, videi nekaitīgs un integrēts transports |
6 149,4 |
|
5. Klimata politika, vide, resursu efektīva izmantošana un izejvielas |
2 956,5 |
|
6. Eiropa mainīgā pasaulē – iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība |
1 258,5 |
|
7. Droša sabiedrība – Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsargāšana |
1 612,7 |
|
IV. Izcilības izplatīšana un līdzdalības paplašināšana |
816,5 |
|
V. Zinātne sabiedrībai un kopā ar to |
444,9 |
|
VI. Ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra (KPC) tiešās darbības |
1 855,7 |
|
VII. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) |
2 383 |
|
KOPĀ |
74 828,3 |
|
(*1) Ieskaitot EUR 7 423 miljonus informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), no kuriem EUR 1 549 miljoni atvēlēti fotonikai un mikro- un nanoelektronikai, EUR 3 741 miljoni nanotehnoloģijām, progresīviem materiāliem un progresīvai ražošanai un pārstrādei, EUR 501 miljons biotehnoloģijai un EUR 1 403 miljoni kosmosam. Tātad svarīgo pamattehnoloģiju atbalstam būs pieejami EUR 5 792 miljoni. (*2) Aptuveni EUR 994 miljonus no šīs summas var atvēlēt Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (SET plāna) projektiem. Aptuveni vienu trešdaļu no šīs summas var atvēlēt MVU. (*3) Atbilstoši mērķim MVU atvēlēt vismaz 20 % no kopējiem apvienotajiem budžetiem, kas paredzēti tieši mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” un prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”, vismaz 5 % no minētajiem apvienotajiem budžetiem sākotnēji atvēlēs MVU instrumentam. Vismaz 7 % no kopējiem budžetiem, kas paredzēti konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” un prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”, atvēlēs MVU instrumentam, vidējo vērtību aprēķinot visam pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības laikam. (*4) Instrumenta “Ātrais ceļš uz inovāciju” (ĀCI) izmēģinājuma darbības finansēs no konkrētā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” un no attiecīgajiem prioritātes “Sabiedrības problēmu risināšana” konkrētajiem mērķiem. Sāks īstenot pietiekami daudz projektu, lai būtu iespējams pilnībā izvērtēt ĀCI izmēģinājumu.” |
|
2. Regulu (ES) Nr. 1316/2013 groza šādi:
a) regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Finansējums EISI īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 30 442 259 000 faktiskajās cenās. Minēto summu sadala šādi:
a) transporta nozare – EUR 24 050 582 000 , no kuriem EUR 11 305 500 000 pārvieto no Kohēzijas fonda, lai atbilstīgi šai regulai izmantotu vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda;
b) telesakaru nozare – EUR 1 041 602 000 ;
c) enerģētikas nozare – EUR 5 350 075 000 .
Minētās summas neskar saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 ( *1 ) paredzēto elastības mehānismu.
b) regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Savienības budžeta kopējais ieguldījums finanšu instrumentos nepārsniedz 8,4 % no kopējā EISI finansējuma, kā minēts 5. panta 1. punktā.”;
c) regulas 21. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai par līdz 10 % palielinātu 14. panta 2. punktā noteikto robežlielumu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
i) 2015. gadā veiktais novērtējums par projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu ir pozitīvs; un
ii) projekta līgumsaistību ziņā finanšu instrumentu ieviešana pārsniedz 6,5 %.”
II PIELIKUMS
ESIF INVESTĪCIJU PAMATNOSTĀDNES
1. Darbības joma
Investīciju pamatnostādņu uzdevums ir kopā ar šo regulu nodrošināt pamatu Investīciju komitejai, lai tā pārredzami un neatkarīgi izlemtu par ES galvojuma izmantošanu EIB operācijām, kuras ir atbilstīgas ESIF saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem un citām attiecīgām prasībām.
Investīciju pamatnostādnes balstās uz principiem, kas noteikti šajā regulā attiecībā uz vispārējiem mērķiem, atbilstības kritērijiem, atbilstīgiem instrumentiem un papildvērtības definīciju. Tās papildina šo regulu, i) sniedzot turpmākus norādījumus par atbilstību, ii) paredzot operāciju riska regulējumu, iii) nosakot nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas robežvērtības un iv) nosakot kritērijus, pēc kuriem izvērtē ieguldījumu ESIF mērķu īstenošanā, lai sekmētu prioritāšu noteikšanu.
Investīciju pamatnostādnes attiecas tikai uz ESIF operācijām, kas saistītas ar parāda un kapitāla instrumentiem, kuri minēti šīs regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un tādējādi nav piemērojamas ESIF operācijām, kas saistītas ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.
2. Galvojuma saņemšanai atbilstīgie partneri, projektu veidi un instrumenti
a) Atbilstīgi partneri ES galvojuma saņemšanai cita starpā ir:
— vienības neatkarīgi no lieluma, tostarp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vai projektu sabiedrības, MVU vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības,
— valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes vai finanšu starpniecības iestādes,
— pašu kapitāla / parāda dzēšanas fondi un jebkāda cita veida kolektīvi investīciju mehānismi,
— investīciju platformas,
— publiskā sektora struktūras (gan teritoriālas, gan citas, bet nepieļaujot operācijas ar šādām struktūrām, kas rada tiešu dalībvalsts risku) un publiskā sektora struktūrām līdzvērtīgas struktūras.
b) ES galvojumu piešķir, lai tieši vai netieši atbalstītu jaunu operāciju finansēšanu. Infrastruktūras jomā būtu jāveicina investīcijas pilnīgi jaunos objektos (aktīvu veidošana). Var atbalstīt arī investīcijas jau izveidotos objektos (esošo aktīvu paplašināšana un modernizācija). Parasti ES galvojumu nepiešķir, lai atbalstītu refinansēšanas operācijas (ko veic, piemēram, lai aizstātu esošos kredītlīgumus vai cita veida finansiālo atbalstu projektiem, kuri jau ir daļēji vai pilnībā īstenoti), izņemot ārkārtējos un labi pamatotos apstākļos, kad ir pierādīts, ka šāda darījuma rezultāts būs jaunas investīcijas, kuru summa ir vismaz līdzvērtīga minētā darījuma summai un ka tās izpildītu atbilstības kritērijus un vispārējos mērķus, kas noteikti attiecīgi 6. pantā un 9. panta 2. punktā.
ESIF atbalstu autoceļiem sniedz tikai, lai atbalstītu privātās un/vai publiskās investīcijas:
— transportā kohēzijas valstīs, mazāk attīstītos reģionos vai pārrobežu transporta projektos,
— lai atjauninātu, uzturētu vai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, izstrādātu intelektiskas transporta sistēmas (ITS) ierīces vai nodrošinātu esošo autoceļu integritāti un standartus Eiropas transporta tīklā, tostarp drošas autostāvvietas, alternatīvas tīrās degvielas uzpildes stacijas un elektriskās uzlādēšanas sistēmas,
— kas dod ieguldījumu, lai līdz 2030. gadam pabeigtu Eiropas transporta tīkla izveidi.
ESIF atbalsts ir nepārprotami pieejams arī esošās transporta infrastruktūras uzturēšanai un atjaunināšanai.
c) Ar ES galvojumu atbalsta plašu produktu klāstu, lai ESIF varētu pielāgoties tirgus vajadzībām, vienlaikus veicinot privātas investīcijas projektos, neizstumjot privāto tirgus finansējumu. ►M1 Šajā sakarā ir paredzams, ka EIB sniegs ESIF finansējumu, lai sasniegtu kopējo mērķi – vismaz EUR 500 000 000 000 publiskās vai privātās investīcijās, ietverot finansējumu, ko ar EIF starpniecību izmantos ESIF operāciju ietvaros saistībā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem instrumentiem, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm –, un ar labāku piekļuvi finansējumam vienībām, kurās nav vairāk kā 3 000 darbinieku. ◄ Atbilstīgie produkti cita starpā ( 12 ) ir: kredīti, galvojumi / pretgalvojumi, mezonīna un subordinētais finansējums, kapitāla tirgus instrumenti, tostarp kredītkvalitātes uzlabošanas instrumenti, un dalība kapitālā vai kvazikapitālā, tostarp ar valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, investīciju platformu vai fondu starpniecību. Šajā ziņā EIB ir atļauts strukturēt attiecīgus portfeļus, lai ESIF projektos varētu investēt plašs investoru loks.
d) Valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes un investīciju platformas vai fondi ir atbilstīgi, lai saņemtu EIB galvojumu, kurai ir ES pretgalvojums, saskaņā ar 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Ar lēmumu piešķirt šādu EIB galvojumu cenšas mobilizēt investīcijas gan valsts, gan reģionālā līmenī un izmantot šādu vienību papildu speciālās zināšanas, īpašās salīdzinošās priekšrocības un darbības jomu, lai sekmētu ESIF iniciatīvas īstenošanu.
3. Papildvērtība
ES galvojumu piešķir, lai atbalstītu operācijas, kas atbilst šīs regulas 5. panta 1. punktā noteiktajam papildvērtības sniegšanas kritērijam.
Piemēro arī šādus vispārējus principus.
a) lai izvairītos no esošo finanšu instrumentu dublēšanās, ES galvojums var papildināt, nostiprināt vai paplašināt esošās Savienības programmas, citus Savienības finansējuma avotus vai kopīgus instrumentus;
b) ESIF investīciju laikposmā ESIF atbalstītās investīcijas principā neliedz izmantot arī citus Savienības finanšu instrumentus;
c) pievērš uzmanību tam, lai jaunie infrastruktūras un inovācijas klases produkti, kas īpaši paredzēti MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, papildinātu esošos Savienības finanšu instrumentus un MVU klases ESIF finanšu instrumentus, lai panāktu finanšu līdzekļu visefektīvāko izmantošanu. Tomēr ir iespējama arī instrumentu kumulatīva izmantošana, jo īpaši gadījumos, kad ar ierasto atbalstu nepietiek, lai aktivizētu investīcijas;
d) viena vai vairākas no turpmāk norādītajām iezīmēm parasti būtu par iemeslu, lai operāciju klasificētu kā EIB īpašu darbību:
— pakārtotība attiecībā pret citiem aizdevējiem, tostarp valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un privātiem aizdevējiem,
— līdzdalība riska dalīšanas instrumentos, ja ieņemtā pozīcija pakļauj EIB augsta līmeņa riskam,
— pakļautība specifiskiem riskiem, piemēram, konkrētai valstij, nozarei vai reģionam raksturīgiem riskiem, īpaši riskiem, ar kuriem nākas saskarties mazāk attīstītos reģionos un pārejas reģionos, un/vai riskiem, kas saistīti ar inovāciju, jo īpaši tādu tehnoloģiju jomā, kuras veicina izaugsmi, ilgtspēju un produktivitāti, bet nav pārbaudītas,
— pašu kapitāla tipa riski, piemēram, ar rezultātiem saistīti maksājumi, vai
— citi nosakāmi aspekti – piemēram, darījuma partnera risks, ierobežota drošība un tikai projekta aktīvu izmantošana atmaksai –, kas saskaņā ar EIB Kredītriska politikas vadlīnijām vairāk pakļauj riskam.
4. Pievienotā vērtība: ieguldījums ESIF mērķu sasniegšanā
Projekti, kam piešķir ES galvojumu, ievēro atbilstības kritērijus un vispārējos mērķus, kas noteikti attiecīgi 6. pantā un 9. panta 2. punktā.
5. Rezultātu pārskats
Investīciju komiteja izmanto 7. pantā minēto rezultātu pārskatu, lai nodrošinātu neatkarīgu un pārredzamu iespējama ES galvojuma izmantojuma izvērtējumu. ►M1 Rezultātu pārskatu, izņemot sensitīvu komercinformāciju, publisko, tiklīdz ir parakstīta kāda operācija ar ES galvojumu. ◄
6. Investīciju klases
a) Šīs regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos parāda un kapitāla instrumentus piešķir Infrastruktūras un inovācijas klasē, ko veidos Parāda apakšklase un Kapitāla apakšklase. Attiecīgajā apakšklasē operācijas ( 13 ) iekļauj, pamatojoties uz EIB aizdevumu klasifikācijas sistēmu un EIB standarta riska novērtējumu un ņemot vērā Valdes norādījumus.
b) Infrastruktūras un inovācijas klase – Parāda apakšklase
— ►M1 Parāda finansēšanas operācijām EIB vai EIF veic savu standarta riska novērtējumu, veicot saistību nepildīšanas varbūtības un atgūšanas likmes aprēķinu. Pamatojoties uz šiem parametriem, EIB vai EIF kvantificē risku katrai operācijai. ◄ Šādus aprēķinus veic, neņemot vērā ES galvojumu, lai atspoguļotu darījuma kopējo risku.
— ►M1 Katrai parāda finansēšanas operācijai piešķir riska klasifikāciju (“aizdevumu darījuma klasifikācija”) saskaņā ar EIB vai EIF aizdevumu klasifikācijas sistēmu. ◄ Informāciju par aizdevuma klasifikāciju iekļauj projekta dokumentācijā Investīciju komitejai zināšanai. Darījumus, kuru riska profils ir augstāks nekā projektiem, ko atbalsta ar EIB ierastajām operācijām, dēvē par īpašajām darbībām, kā noteikts EIB statūtu 16. pantā un EIB kredītriska politikas pamatnostādnēs. Ar ES galvojumu atbalstītām operācijām parasti ir augstāks riska profils nekā EIB ierastajām operācijām, tāpēc tās ir īpašās darbības. Darījumus ar labāku aizdevuma klasifikāciju var iekļaut ESIF portfelī ar noteikumu, ka ir skaidri pierādīta augsta pievienotā vērtība un to iekļaušana ir saskaņā ar papildvērtības sniegšanas kritēriju.
— ►M1 Projektiem jābūt ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgiem, un EIB finansējumu strukturē, ievērojot pareizas banku darbības principus, un tas atbilst augsta līmeņa riska pārvaldības principiem, ko EIB vai EIF ir noteikuši savās iekšējās pamatnostādnēs. ◄ Visu būtisko informāciju dara pieejamu Valdes un Investīciju komitejas locekļiem.
— ►M1 Parāda finansēšanas produktu izcenojumu nosaka saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktu. ◄
c) Infrastruktūras un inovācijas klase – Kapitāla apakšklase
— Kapitāla finansēšanas operācijām ES galvojumu var izmantot, lai atbalstītu tiešas investīcijas atsevišķās sabiedrībās vai projektos (kapitāla finansēšanas tiešās investīcijas) vai atbalstītu fondu vai analogo portfeļa risku finansēšanu (kapitāla finansēšanas portfelis), ar noteikumu, ka EIB investē saskaņā ar pari passu principu arī attiecībā uz pašas risku. ►M1 To, vai operācijai ir vai nav pašu kapitāla tipa riski, neatkarīgi no operācijas juridiskās formas un nomenklatūras, nosaka, pamatojoties uz EIB vai EIF standarta novērtējumu. ◄
— ►M1 EIB pašu kapitāla tipa operācijas veic saskaņā ar EIB vai EIF iekšējiem noteikumiem un procedūrām. ◄ Visu būtisko informāciju par operācijas izvērtējumu dara pieejamu Valdes un Investīciju komitejas locekļiem.
— ►M1 Investīcijas kapitāla finansēšanas instrumentu izcenojumu nosaka saskaņā ar 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) punktu. ◄
7. Riska darījumu limiti katrai riska kategorijai
a) Riska darījumu limiti īpašajām darbībām samazinās, palielinoties riska līmenim, kā norādīts aizdevumu darījuma klasifikācijā. Līdz ar to parāda finansēšanas riskam parasti ir lielāks limits nekā kapitāla finansēšanas riskam.
b) Atspoguļojot kredītkvalitātes uzlabošanas iespēju, ko sniedz ES galvojums, ESIF operācijām pieļaujamos riska limitus nosaka EIB augstākā līmenī par līdzvērtīgiem limitiem, ko EIB piemēro pašas riskam. Valdes un Investīciju komitejas locekļi saņem detalizētu pārskatu par ESIF riska limitiem. Valde regulāri pārrauga ESIF portfeļa riska profila attīstības tendences un vajadzības gadījumā pieņem attiecīgus pasākumus.
c) Darījumus par summām, kas pārsniedz konkrētos ESIF limitus, izņēmuma kārtā ar Valdes piekrišanu var iekļaut ESIF portfelī ar noteikumu, ka ir skaidri pierādīta papildvērtība un pievienotā vērtība un ka šo darījumu iekļaušana nevarētu apdraudēt kopējo portfeļa riska mērķlīmeņa sasniegšanu ►M1 ————— ◄ investīciju laikposma beigās.
8. Nozaru un ģeogrāfiskā dažādošana
ESIF darbojas, pamatojoties uz pieprasījumu, taču cenšas atbalstīt atbilstīgus projektus visā Savienībā, kā arī pārrobežu projektus, kā noteikts šīs regulas 8. pantā, neparedzot nekādu iepriekšēju sadalījumu pa nozarēm vai ģeogrāfiskajām teritorijām. Tomēr tiek pieliktas visas iespējamās pūles, lai nodrošinātu, ka ►M1 ————— ◄ investīciju laikposma beigās ir aptverts plašs nozaru un reģionu loks un nav pieļauta pārmērīga koncentrācija nozares vai ģeogrāfiskā līmenī.
a) Koncentrācija nozares līmenī
Lai pārvaldītu nozaru dažādošanu un ESIF portfeļa koncentrāciju, Valde nosaka indikatīvus koncentrācijas limitus attiecībā uz ES galvojuma atbalstītu operāciju apjomu ►M1 ————— ◄ investīciju laikposma beigās. Indikatīvos koncentrācijas limitus publisko.
Valde pēc apspriešanās ar Investīciju komiteju var izlemt izmainīt šos indikatīvos limitus. Tādā gadījumā Valde savu lēmumu rakstveidā paskaidro Eiropas Parlamentam un Padomei.
b) Koncentrācija ģeogrāfiskā līmenī
►M1 ————— ◄ Investīciju laikposma beigās ESIF atbalstītās operācijas nekoncentrējas nevienā konkrētā teritorijā. Šajā nolūkā Valde pieņem indikatīvus norādījumus par ģeogrāfisko dažādošanu un koncentrāciju. Valde pēc apspriešanās ar Investīciju komiteju var izlemt izmainīt šos indikatīvos limitus. Valde savus lēmumus saistībā ar indikatīvajiem limitiem rakstveidā paskaidro Eiropas Parlamentam un Padomei. ESIF būtu jācenšas aptvert visas dalībvalstis.
1. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par sadalījumu pamatprogrammai "Apvārsnis 2020"
"Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas, ka ESIF finansēšanai neizmantos šādas budžeta pozīcijas: "Progresīvas pētniecības stiprināšana Eiropas Pētniecības padomē", "Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības" un "Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana". Pārpalikumu, kas veidotos, ja rezervi izmantotu vairāk, nekā tas piedāvāts Komisijas priekšlikumā, no jauna iekļaus citās pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" budžeta pozīcijās, proporcionāli Komisijas ierosinātajiem samazinājumiem. Indikatīvais sadalījums ir izklāstīts ESIF regulas I pielikumā."
2. Komisijas paziņojums par 2016. gada budžeta projektu
"Komisija analizēs to, kā līdzekļu piešķiršana ESIF no dažādām pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" budžeta pozīcijām varētu ietekmēt attiecīgo programmu efektīvu īstenošanu, un attiecīgā gadījumā sagatavos Savienības 2016. gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstuli, lai pielāgotu sadalījumu pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" budžeta pozīcijām."
3. Komisijas paziņojums par vienreizējo iemaksu izpratni saistībā ar ESIF iniciatīvu Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas nolūkā
"Neskarot Padomes prerogatīvas saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) īstenošanu, ja pašas dalībvalstis vai valsts attīstību veicinošas bankas, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā vai kas darbojas dalībvalsts vārdā, veic vienreizējas iemaksas ESIF vai tematiskajās vai daudzvalstu investīciju platformās, kuras izveidotas Investīciju plāna īstenošanai, tad šādas dalībvalstu iemaksas principā būtu jāuzskata par vienreizējiem pasākumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta nozīmē."
( 1 ) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.).
( 3 ) Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/99/ES (2014. gada 18. februāris), kurā 2014. līdz 2020. gadam noteikts to reģionu saraksts, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda, un to dalībvalstu saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda (OV L 50, 20.2.2014., 22. lpp.).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
( 5 ) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
( 7 ) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
( 8 ) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
( *1 ) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).”;
( 12 ) Šis nav pilnīgs to produktu uzskaitījums, kurus var piedāvāt ar ESIF starpniecību.
( 13 ) Jēdziens “operācija” attiecas gan uz tiešām investīcijām projektā (parāds vai kapitāls), gan uz “operācijām” (projekti, programmas vai objekti) ar finanšu vai citiem starpniekiem, bet, lai izslēgtu jebkādus pārpratumus, tas neattiecas uz pašiem projektiem, ko atbalsta ar šādiem starpniecības darījumiem.