a) iekārtām, kurās izmantoti neelektriski enerģijas avoti;

b) gaisa kondicionētājiem, kuros kā siltumnesējs kondensatora pusē vai iztvaicētāja pusē, vai abās netiek izmantots gaiss.

1. “gaisa kondicionētājs” ir ierīce ar elektriskās piedziņas kompresoru, ar kuru iespējams dzesēt un/vai sildīt telpas gaisu, izmantojot tvaika kompresijas ciklu, tostarp gaisa kondicionētāji ar papildu funkcijām, piemēram, gaisa sausināšanas, gaisa attīrīšanas, ventilēšanas vai gaisa papildu sildīšanas funkciju, izmantojot kontaktsildīšanu, un ierīces, kuru kondensatora dzesēšanai var izmantot ūdeni (vai nu kondensātu, kas rodas iztvaicētājā, vai ārēji pievadītu ūdeni), ar noteikumu, ka ierīce spēj darboties arī bez papildu ūdens pievadīšanas, izmantojot tikai gaisu;

2. “divkanālu gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs, kas pilnīgi novietots netālu no sienas tās telpas iekšpusē, kur kondicionē gaisu, un kam dzesēšanas vai sildīšanas laikā kondensatora vai iztvaicētāja ieplūdes gaisu pievada no ārvides pa vienu kanālu un izvada ārvidē pa otru kanālu;

3. “vienkanāla kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs, kam dzesēšanas vai sildīšanas laikā kondensatora vai iztvaicētāja ieplūdes gaisu pievada no telpas, kurā ierīce atrodas, un izvada ārpus šīs telpas;

4. “nominālā jauda” (Prated) ir ražotāja deklarētā tvaika kompresijas cikla dzesēšanas vai sildīšanas jauda, ja ierīcei nav dzesēšanas funkcijas, pie nominālajiem standartapstākļiem;

5. “komforta ventilators” ir ierīce, kuras galvenā funkcija ir personas komfortam radīt gaisa plūsmu ap cilvēka ķermeni vai kādu tā daļu, tostarp komforta ventilatori ar papildu funkcijām, piemēram apgaismojumu;

6. “ventilatora ieejas jauda” (PF) ir komforta ventilatora elektriskā ieejas jauda vatos (W), kad tas darbojas deklarētajā maksimālas plūsmas režīmā un ir iedarbināts oscilācijas mehānisms (ja/kad tāds ir).

No 2013. gada 1. janvāra:

vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāji atbilst I pielikuma 2.a punktā noteiktajām prasībām.

No 2013. gada 1. janvāra:

No 2014. gada 1. janvāra:

1) “Reversīvs gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs, kas spēj darboties gan dzesēšanas, gan sildīšanas režīmā.

2) “Nominālie standartapstākļi” ir iekštelpas (Tin) un ārvides (Tj) temperatūras kombinācija, kas raksturo ekspluatācijas apstākļus, nosakot akustiskās jaudas līmeni, nominālo jaudu, nominālo gaisa plūsmas ātrumu, īpatnējo energoefektivitātes koeficientu (EERrated ) un/vai īpatnējo efektivitātes koeficientu (COPrated ), kā noteikts II pielikuma 2. tabulā.

3) “Iekštelpas temperatūra” (Tin) ir ar sauso termometru mērīta gaisa temperatūra telpās (°C) (relatīvo mitrumu norāda ar atbilstošu mitrā termometra temperatūru).

4) “Ārvides temperatūra” (Tj) ir ar sauso termometru mērīta gaisa temperatūra ārpus telpām (°C) (relatīvo mitrumu norādot ar atbilstošu mitrā termometra temperatūru).

5) “Īpatnējās energoefektivitātes koeficients” (EER rated ) ir ierīces deklarētās dzesēšanas jaudas (kW) un nominālās ieejas dzesēšanas jaudas (kW) attiecība pie nominālajiem standartapstākļiem dzesēšanas režīmā.

6) “Īpatnējās efektivitātes koeficients” (COP rated ) ir ierīces deklarētās sildīšanas jaudas (kW) un nominālās ieejas sildīšanas jaudas (kW) attiecība pie nominālajiem standartapstākļiem sildīšanas režīmā.

7) “Globālās sasilšanas potenciāls” (GSP) ir 1 kg aukstumaģenta, ko izmanto tvaika kompresijas ciklā, globālās sasilšanas veicināšanas potenciāls 100 gados, un to izsaka kilogramos CO2 ekvivalenta.

8) “Izslēgts režīms” ir stāvoklis, kad gaisa kondicionētājs vai komforta ventilators ir pieslēgts elektrotīklam, bet netiek darbināts. Par izslēgtu režīmu uzskata arī stāvokli, kas tikai norāda uz izslēgta režīma stāvokli, kā arī stāvokļus, kuros nodrošinātas tikai tās funkcijas, ar ko paredzēts nodrošināt elektromagnētisko savietojamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/108/EC ( 3 ).

9) “Gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kad iekārta (gaisa kondicionētājs vai komforta ventilators) ir pieslēgta elektrotīklam, ir atkarīga no strāvas avota pievadītās enerģijas, lai darbotos, kā paredzēts, un nodrošina tikai šādas funkcijas, kas var ilgt nenoteiktu laiku: reaktivācijas funkcija ar/bez ieslēgta reaktivācijas funkcijas indikatora un/vai informācijas vai statusa rādījums.

10) “Reaktivācijas funkcija” ir funkcija, ar kuru, izmantojot tālvadības slēdzi, tostarp tālvadības pulti, iebūvētu sensoru vai taimeri, var aktivizēt citus režīmus, tostarp aktīvo režīmu, lai nodrošinātu papildu funkcijas, tostarp pamatfunkcijas.

11) “Informācijas vai statusa rādījumi” ir pastāvīga funkcija, ar kuru displejā sniedz informāciju vai rāda iekārtas statusu, tostarp pulksteņa laiku.

12) “Akustiskās jaudas līmenis” ir A-svērtais iekštelpas un/vai āra elementu akustiskās jaudas līmenis (dB(A)), ko mēra pie nominālajiem standartapstākļiem dzesēšanas režīmā (vai sildīšanas režīmā, ja ražojumam nav dzesēšanas funkcijas).

13) “Aprēķina references apstākļi” ir aprēķina references temperatūras, maksimālās bivalentās temperatūras un maksimālās ekspluatācijas robežas temperatūras prasību kombinācija saskaņā ar II pielikuma 3. tabulu.

14) “Aprēķina references temperatūra” ir ārvides temperatūra (°C) dzesēšanas (Tdesignc) vai sildīšanas (Tdesignh) režīmā saskaņā ar II pielikuma 3. tabulu, kurā nepilnās slodzes koeficients ir 1 un kura mainās atkarībā no paredzētās dzesēšanas vai sildīšanas sezonas.

15) “Nepilnās slodzes koeficients” (pl(Tj)) dzesēšanas vai sildīšanas režīmā ir ārvides temperatūra, no kuras atņem 16 °C, dalīta ar aprēķina references temperatūru, no kuras atņem 16 °C.

16) “Sezona” ir viens no četriem ekspluatācijas apstākļu kopumiem (četrām sezonām, no kurām viena ir dzesēšanas sezona, bet trīs sildīšanas sezonas – vidējā/vēsākā/siltākā), kas sadalījumā pa biniem raksturo ārvides temperatūru kombinācijā ar stundu skaitu, kad šī temperatūra ir katrā sezonā, kurai iekārta deklarēta kā atbilstoša.

17) “Bins” (ar indeksu j) ir ārvides temperatūras (Tj) un binstundu (hj) kombinācija, kā norādīts II pielikuma 1. tabulā.

18) “Binstundas” ir katra bina ārvides temperatūras stundu skaits sezonā (hj), kā norādīts II pielikuma 1. tabulā.

19) “Sezonas energoefektivitātes koeficients” (SEER) ir iekārtas kopējais energoefektivitātes koeficients, kas ir tipisks visai dzesēšanas sezonai un ko aprēķina kā references gada dzesēšanas pieprasījuma un dzesēšanai gadā patērētās elektroenerģijas attiecību.

20) “References gada dzesēšanas pieprasījums” (Qc) ir references dzesēšanas pieprasījums (kWh/gadā), kurš ir pamatā SEER aprēķinam un kuru nosaka, reizinot aprēķina dzesēšanas slodzi (Pdesignc) un ekvivalento aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaitu (HCE ).

21) “Ekvivalentais aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaits” (H CE ) ir pieņemtais stundu skaits gadā (h/gadā), kad iekārtai jānodrošina aprēķina dzesēšanas slodze (Pdesignc), lai izpildītu references gada dzesēšanas pieprasījumu, kā noteikts II pielikuma 4. tabulā.

22) “Gada elektroenerģijas patēriņš dzesēšanas funkcijas nodrošināšanai” (QCE ) ir elektroenerģijas patēriņš (kWh/gadā), kas nepieciešams, lai izpildītu references gada dzesēšanas pieprasījumu, un to aprēķina, dalot references gada dzesēšanas pieprasījumu ar aktīvā režīma energoefektivitātes koeficientu (SEERon) un iekārtas elektroenerģijas patēriņu dzesēšanas sezonā izslēgta termostata režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildīšanas režīmā.

23) “Aktīvā režīma energoefektivitātes koeficients” (SEERon) ir iekārtas vidējais aktīvā režīma energoefektivitātes koeficients dzesēšanas funkcijas nodrošināšanai, un to iegūst no nepilnās slodzes un binu energoefektivitātes koeficientiem (EERbin(Tj)), piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis.

24) “Nepilna slodze” ir dzesēšanas slodze (Pc(Tj)) vai sildīšanas slodze (Ph(Tj)) (kW) pie konkrētas ārvides temperatūras Tj, un to aprēķina reizinot aprēķina slodzi ar nepilnās slodzes koeficientu.

25)  “Bina energoefektivitātes koeficients” (EERbin(Tj)) ir energoefektivitātes koeficients, kas noteikts katram binam j ar ārvides temperatūru Tj sezonā, un to konkrētiem biniem (j) iegūst no nepilnās slodzes, deklarētās jaudas un deklarētā energoefektivitātes koeficienta (EERd(Tj)), un citiem biniem aprēķina, izmantojot interpolāciju/ekstrapolāciju, ja nepieciešams, izmantojot pazeminājuma koeficientu.

26) “Sezonas efektivitātes koeficients” (SCOP) ir iekārtas kopējais efektivitātes koeficients, kas ir tipisks visai paredzētajai sildīšanas sezonai (SCOP vērtība attiecas uz paredzēto sildīšanas sezonu), un to aprēķina kā references gada sildīšanas pieprasījumu un sildīšanai gadā patērētās elektroenerģijas attiecību.

27)  “References gada sildīšanas pieprasījums” (QH ) ir references sildīšanas pieprasījums (kWh/gadā), kas attiecas uz noteiktu sildīšanas sezonu un ir pamatā SCOP aprēķinam, un to aprēķina, reizinot aprēķina sildīšanas slodzi (Pdesignh) un sezonas ekvivalento aktīvā sildīšanas režīma stundu skaitu (HHE ).

28) “Ekvivalentais aktīvā sildīšanas režīma stundu skaits” (HHE ) ir uzdotais stundu skaits gadā (h/gadā), kad iekārtai jānodrošina aprēķina slodze (Pdesignh), lai nodrošinātu references gada sildīšanas pieprasījumu, kā noteikts II pielikuma 4. tabulā.

29) “Gada elektroenerģijas patēriņš sildīšanas funkcijas nodrošināšanai” (QHE ) ir elektroenerģijas patēriņš (kWh/gadā), kas nepieciešams, lai izpildītu norādīto references gada sildīšanas pieprasījumu; tas attiecas uz noteiktu sildīšanas sezonu. To aprēķina, dalot references gada sildīšanas pieprasījumu ar aktīvā režīma efektivitātes koeficientu (SCOPon) un iekārtas elektroenerģijas patēriņu sildīšanas sezonā izslēgta termostata režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildīšanas režīmā.

30)  “Aktīvā režīma efektivitātes koeficients” (SCOPon) ir iekārtas vidējais aktīvā režīma efektivitātes koeficients attiecīgajai sildīšanas sezonai, un to iegūst no nepilnās slodzes, elektriskā rezerves sildītāja jaudas (attiecīgos gadījumos) un konkrēto binu efektivitātes koeficientiem (COPbin(Tj), un pēc binstundu skaita vidējo svērto attiecīgo binu efektivitātes koeficienta.

31)  “Elektriskā rezerves sildītāja jauda” (elbu(Tj)) ir faktiskā vai uzdotā elektriskā rezerves sildītāja, kura COP = 1, jauda (kW), kas papildina deklarēto sildīšanas jaudu (Pdh(Tj)), lai pie ārvides temperatūras Tj nodrošinātu nepilno sildīšanas slodzi (Ph(Tj)) gadījumā, ja Pdh(Tj) ir mazāka nekā Ph(Tj).

32)  “Bina efektivitātes koeficients” (COPbin(Tj)) ir katra bina j efektivitātes koeficients ārvides temperatūru Tj sezonā, un konkrētiem biniem (j) to iegūst no nepilnās slodzes, deklarētās jaudas un deklarētā efektivitātes koeficienta (COPd(Tj)) un citiem biniem aprēķina ar interpolāciju/ekstrapolāciju, ja nepieciešams, korekcijai izmantojot pazeminājuma koeficientu.

33) “Deklarētā jauda” (kW) ir ražotāja deklarētā iekārtas tvaika kompresijas cikla jauda dzesēšanas (Pdc(Tj)) vai sildīšanas (Pdh(Tj)) režīmā pie ārvides temperatūras Tj un iekštelpas temperatūras (Tin).

34) “Īpatnējais ražīgums” (SV) ((m3/min)/W) komforta ventilatoriem ir ventilatora maksimālās plūsmas (m3/min) un ventilatora ieejas jaudas (W) attiecība.

35) “Jaudas regulēšana” ir iekārtas spēja mainīt jaudu, tādējādi mainot plūsmas ātrumu. Iekārtām jānorāda, ka tās ir “fiksētas” jaudas, ja iekārtai nevar izmainīt gaisa plūsmu, ar “pakāpjveida” regulēšanu, ja gaisa plūsmas ātrumu maina vai variē, izmantojot ne vairāk kā divus iestatījumus, vai “maināmas” jaudas, ja gaisa plūsmu maina vai variē ar trim vai vairāk iestatījumiem.

36) “Funkcija” ir norāde, vai iekārta spēj dzesēt vai sildīt gaisu telpās vai nodrošināt abas funkcijas.

37) “Aprēķina slodze” ir deklarētā dzesēšanas slodze (Pdesignc) un/vai deklarētā sildīšanas slodze (Pdesignh) (kW) pie aprēķina references temperatūras, kad

38) “Deklarētais energoefektivitātes koeficients” (EERd(Tj)) ir ražotāja deklarētais energoefektivitātes koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu (j) pie ārvides temperatūras (Tj).

39) “Deklarētais efektivitātes koeficients” (COPd(Tj)) ir ražotāja deklarētais efektivitātes koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu (j) pie ārvides temperatūras (Tj).

40) “Bivalentā temperatūra” (Tbiv) attiecas uz sildīšanas režīmu un ir ražotāja deklarētā ārvides temperatūra (Tj) (°C), kurā deklarētā jauda ir vienāda ar nepilno slodzi un kurai pazeminoties deklarētā jauda jāpapildina ar elektriskā rezerves sildītāja jaudu, lai nodrošinātu nepilno sildīšanas slodzi.

41) “Ekspluatācijas robežtemperatūra” (Tol) ir ārvides temperatūra (°C), ko ražotājs deklarējis sildīšanai, zem kuras gaisa kondicionētājs vairs nespēj nodrošināt sildīšanu. Ja temperatūra ir zemāka par šo temperatūru, deklarētā jauda ir vienāda ar nulli.

42) “Ciklisko intervālu jauda” (kW) ir (laikā svērtā) vidējā deklarētās jaudas vērtība ciklisko testu intervālā dzesēšanai (Pcycc) vai sildīšanai (Pcych).

43) “Ciklisko intervālu efektivitāte dzesēšanai” (EERcyc) ir vidējais energoefektivitātes koeficients ciklisko testu intervālā (kompresors ieslēdzas un izslēdzas), ko aprēķina, kopējo dzesēšanas enerģiju intervāla laikā (kWh) dalot ar kopējo kompresora dzinēja patērēto elektroenerģiju tajā pašā intervālā (kWh).

44) “Ciklisko intervālu efektivitāte sildīšanai” (COPcyc) ir vidējais efektivitātes koeficients ciklisko testu intervālā (kompresors ieslēdzas un izslēdzas), ko aprēķina, kopējo sildīšanas enerģiju intervāla laikā (kWh) dalot ar kopējo kompresora patērēto elektroenerģiju tajā pašā intervālā (kWh).

45) “Pasliktinājuma koeficients” ir cikliskuma radītā efektivitātes zuduma mērs (kompresors ieslēdzas/izslēdzas aktīvajā režīmā) lielums, kas noteikts dzesēšanai (Cdc), sildīšanai (Cdh) vai kuram piešķirta standarta vērtība 0,25.

46) “Aktīvais režīms” ir režīms, kurš atbilst ēkas dzesēšanas vai sildīšanas slodzes stundu skaitam un kurā ir aktivizēta ierīces dzesēšanas vai sildīšanas funkcija. Šis stāvoklis var būt saistīts ar ierīces ieslēgta/izslēgta stāvokļa ciklu maiņu, lai sasniegtu vai uzturētu vajadzīgo telpas gaisa temperatūru.

47) “Izslēgta termostata režīms” ir režīms, kurš atbilst stundu skaitam bez dzesēšanas vai sildīšanas slodzes un kurā ierīces dzesēšanas vai sildīšanas funkcija ir ieslēgta, bet iekārta netiek izmantota, jo nav dzesēšanas vai sildīšanas slodzes. Tāpēc šis stāvoklis ir saistīts ar ārvides temperatūru, nevis telpu slodzi. Ieslēgta/izslēgta stāvokļa ciklu maiņu aktīvajā režīmā neuzskata par režīmu ar izslēgtu termostatu.

48) “Režīms ar ieslēgtu kartera sildītāju” ir stāvoklis, kad iekārta ir aktivizējusi kompresora kartera sildītāju, lai novērstu aukstumaģenta nonākšanu kompresorā un kompresora palaišanas brīdī samazinātu aukstumaģenta koncentrāciju kompresora eļļā.

49) “Elektroenerģijas patēriņš izslēgta termostata režīmā” (PTO ) ir iekārtas elektroenerģijas patēriņš (kWh), kad tā atrodas izslēgta termostata režīmā.

50) “Elektroenerģijas patēriņš gaidstāves režīmā” (PSB ) ir iekārtas elektroenerģijas patēriņš (kWh), kad tā atrodas gaidstāves režīmā.

51) “Elektroenerģijas patēriņš izslēgtā režīmā” (POFF ) ir iekārtas elektroenerģijas patēriņš (kWh), kad tā atrodas izslēgtā režīmā.

52) “Elektroenerģijas patēriņš režīmā ar ieslēgtu kartera sildītāju” (P CK ) ir iekārtas elektroenerģijas patēriņš (kWh), kad tā atrodas režīmā ar ieslēgtu kartera sildītāju.

53) “Darbības stundu skaits izslēgta termostata režīmā” (H TO ) ir stundu skaits gadā (h/gadā), par kurām uzskata, ka iekārta darbojas izslēgta termostata režīmā. Vērtība ir atkarīga no attiecīgās sezonas un funkcijas.

54) “Darbības stundu skaits gaidstāves režīmā” (HSB ) ir stundu skaits gada (h/gadā), par kurām uzskata, ka iekārta darbojas gaidstāves režīmā. Vērtība ir atkarīga no attiecīgās sezonas un funkcijas.

55) “Darbības stundu skaits izslēgtā režīmā” (HOFF ) ir stundu skaits gadā (h/gadā), par kurām uzskata, ka iekārta atrodas izslēgtā režīmā. Vērtība ir atkarīga no attiecīgās sezonas un funkcijas.

56) “Darbības stundu skaits režīmā ar ieslēgtu kartera sildītāju” (HCK ) ir stundu skaits gadā (h/gadā), par kurām uzskata, ka iekārta atrodas režīmā ar ieslēgtu kartera sildītāju. Vērtība ir atkarīga no attiecīgās sezonas un funkcijas.

57) “Nominālais gaisa plūsmas ātrums” ir gaisa plūsmas ātrums (m3/h), ko mēra pie gaisa kondicionētāju telpās un/vai ārpus telpām izvietotu bloku gaisa izplūdes atverēm pie nominālajiem standartapstākļiem dzesēšanai (vai sildīšanai, ja produktam nav dzesēšanas funkcijas).

58) “Nominālā elektriskā jauda dzesēšanai” (PEER ) ir iekārtai pievadītā elektriskā jauda (kW), kad tā nodrošina dzesēšanu pie nominālajiem standartapstākļiem.

59) “Nominālā sildīšanas ieejas jauda” (PCOP) ir iekārtai pievadītā elektriskā jauda (kW), kad tā nodrošina sildīšanu pie nominālajiem standartapstākļiem.

60) “Vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāju elektroenerģijas patēriņš” (attiecīgi QSD un QDD ) ir vienkanāla vai divkanālu gaisa kondicionētāju elektroenerģijas patēriņš dzesēšanas un/vai sildīšanas režīmā (atkarībā no izmantotā) (vienkanāla gaisa kondicionētājiem kWh/h, divkanālu gaisa kondicionētājiem kWh/gadā).

61) “Jaudas attiecība” ir visu darbojošos telpās izvietoto bloku kopējās uzrādītās dzesēšanas vai sildīšanas jaudas attiecība pret āra bloka uzrādīto dzesēšanas vai sildīšanas jaudu pie nominālajiem apstākļiem.

62) “Maksimālā ventilācijas plūsma” (F) ir komforta ventilatora radītā gaisa plūsma pie maksimāla iestatījuma (m3/min), ko mēra pie ventilatora izvada ar izslēgtu oscilācijas mehānismu (ja tāds ir).

63) “Oscilācijas mehānisms” ir komforta ventilatora spēja automātiski mainīt gaisa plūsmas virzienu ventilatora darbības laikā.

64) “Ventilatora akustiskās jaudas līmenis” ir komforta ventilatora akustiskās jaudas līmeņa A-svērtā vērtība, kad ventilators nodrošina maksimālu ventilācijas plūsmu, ko mēra pie gaisa izvada.

65) “Ventilatora aktīvā režīma stundas” (HCE ) ir stundu skaits gadā (h/gadā), par kurām uzskata, ka komforta ventilators tajās nodrošina maksimālu ventilācijas plūsmu, kā aprakstīts II pielikuma 4. tabulā.

a) Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāji atbilst prasībām, kas iekļautas 1., 2. un 3. tabulā un aprēķinātas saskaņā ar II pielikumu. Vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāji un komforta ventilatori atbilst gaidstāves un izslēgta režīma prasībām, kas norādītas 2. tabulā. Prasības par minimālo energoefektivitāti un maksimālo akustisko jaudu attiecas uz nominālajiem standartapstākļiem, kas noteikti II pielikuma 2. tabulā.

b) Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, gaisa kondicionētāji, izņemot vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājus, atbilst minimālās energoefektivitātes un maksimālā akustiskās jaudas līmeņa prasībām, kā norādīts 4. un 5. tabulā un aprēķināts saskaņā ar II pielikumu. Energoefektivitātes prasībām ievēro aprēķina references nosacījumus, kas noteikti II pielikuma 3. tabulā, ja nepieciešams, izmantojot “vidējo” sildīšanas sezonu. Prasības par akustisko jaudu attiecas uz nominālajiem standartapstākļiem, kas noteikti II pielikuma 2. tabulā.

c) Sākot ar 2014. gada 1. janvāri, gaisa kondicionētāji atbilst prasībām, kas norādītas tabulā un aprēķinātas saskaņā ar II pielikumu. Energoefektivitātes prasības gaisa kondicionētājiem, izņemot vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājus, attiecas uz aprēķina references nosacījumiem, kas noteikti II pielikuma 3. tabulā, ja nepieciešams, izmantojot “vidējo” sildīšanas sezonu. Prasības attiecībā uz vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāju minimālo energoefektivitāti attiecas uz nominālajiem standartapstākļiem, kas noteikti II pielikuma 2. tabulā.

d) Sākot ar 2014. gada 1. janvāri, vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāji un komforta ventilatori atbilst noteikumiem, kas norādīti 7. tabulā un aprēķināti saskaņā ar II pielikumu.

a) Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, gaisa kondicionētājiem un komforta ventilatoriem šādās vietās sniedz saskaņā ar II pielikumu aprēķināto un turpmākajos punktos noteikto informāciju, ko norāda šādās vietās:

i) ražojuma tehniskā dokumentācija;

ii) gaisa kondicionētāju un komforta ventilatoru ražotāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnes;

b) Gaisa kondicionētāju un komforta ventilatoru ražotājs pēc pieprasījuma sniedz laboratorijām, kas veic tirgus uzraudzības pārbaudes, nepieciešamo informāciju par iekārtas iestatījumiem, kas izmantoti, lai noteiktu deklarētās jaudas, SEER/EER, SCOP/COP vērtības un īpatnējos ražīgumus , un sniedz kontaktinformāciju šādas informācijas saņemšanai;

c) Informācijas par ražojumu prasības gaisa kondicionētājiem, izņemot divkanālu un vienkanāla gaisa kondicionētājus.

d) Informācijas prasības attiecībā uz vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājiem

e) Informācijas prasības attiecībā uz ko ventilatoriem.

1. Atbilstības nodrošināšanai un šajā regulā noteikto prasību atbilstības verifikācijai, mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citu ticamu, precīzu un reproducējamu mērīšanas metodi, kas ir mūsdienīga un vispāratzīta un ar kuru iegūto rezultātu nenoteiktība ir uzskatāma par zemu. Tie atbilst visiem turpmāk norādītajiem tehniskajiem parametriem.

2. Nosakot sezonas enerģijas patēriņu un sezonas energoefektivitātes koeficientu (SEER) un sezonas efektivitātes koeficientu (SCOP), ņem vērā:

a) dzesēšanas un sildīšanas Eiropas sezonu(-as), kā noteikts turpmākajā 1. tabulā;

b) aprēķina references nosacījumus, kā noteikts turpmākajā 3. tabulā;

c) elektroenerģijas patēriņu visiem attiecīgajiem ekspluatācijas režīmiem, izmantojot turpmākajā 4. tabulā noteiktos laika periodus;

d) ieslēgšanas/izslēgšanas ciklu izraisīto energoefektivitātes krituma ietekmi (ja tāda ir) atkarībā no dzesēšanas un/vai sildīšanas jaudas regulēšanas tipa;

e) sezonas efektivitātes koeficientu korekcijas apstākļos, kad sildīšanas slodzi nevar nodrošināt ar sildīšanas jaudu;

f) rezerves sildītāja ieguldījumu (attiecīgos gadījumos) iekārtas sezonas efektivitātes aprēķinā sildīšanas režīmā.

3. Ja informācija, kas attiecas uz konkrētu modeli, kas sastāv no telpās un ārpus telpām uzstādīta bloka(-iem), ir iegūta ar aprēķiniem, pamatojoties uz konstrukciju un/vai ekstrapolāciju no citām kombinācijām, tad dokumentācijā ir iekļaujamas ziņas par šādiem aprēķiniem un/vai ekstrapolācijām, un testiem, kas veikti, lai verificētu veikto aprēķinu pareizību (tostarp ziņas par šādu kombināciju darbības efektivitātes aprēķina matemātisko modeli un par mērījumiem, kas izdarīti, lai verificētu šo modeli).

4. Vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāju īpatnējo energoefektivitātes koeficientu (EERrated) un, attiecīgos gadījumos, īpatnējo efektivitātes koeficientu (COPrated) nosaka pie nominālajiem standartapstākļiem, kā noteikts turpmākajā 2. tabulā.

5. Aprēķinot sezonas elektroenerģijas patēriņu dzesēšanai (un/vai sildīšanai), ņem vērā elektroenerģijas patēriņu visos attiecīgajos ekspluatācijas režīmos, kā noteikts turpmākajā 3. tabulā, izmantojot ekspluatācijas stundas, kā noteikts turpmākajā 4. tabulā.

6. Komforta ventilatoru efektivitāti nosaka, pamatojoties uz iekārtas nominālo gaisa plūsmas ātrumu, kas dalīts ar iekārtai pievadīto nominālo elektroenerģiju.

1. Dalībvalstu iestādes verificē modeļa vienas ierīces atbilstību.

2. Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja:

a) vērtības, kas tehniskajā dokumentācijā norādītas saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK IV pielikuma 2. punktu (deklarētās vērtības), un, attiecīgā gadījumā, vērtības, kas izmantotas, lai tās aprēķinātu, ražotājam vai importētājam nav izdevīgākas kā to atbilstošo mērījumu rezultāti, kas veikti saskaņā ar minētā punkta g) apakšpunktu; un

b) deklarētās vērtības atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām, un informācijā par ražojumu, ko atbilstoši attiecīgajām prasībām publisko ražotājs vai importētājs, nekur nav norādītas vērtības, kas ražotājam vai importētājam ir izdevīgākas nekā deklarētās vērtības; un

c) kad dalībvalsts iestādes testē šo vienu modeļa ierīci, noteiktās vērtības (testēšanā izmērītās attiecīgo parametru vērtības un no šiem mērījumiem aprēķinātās vērtības) atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 1. tabulā.

3. Ja netiek iegūti 2. punkta a) vai b) apakšpunktam atbilstoši rezultāti, uzskata, ka modelis neatbilst šīs regulas prasībām.

4. Ja netiek iegūts 2. punkta c) apakšpunktam atbilstošs rezultāts, dalībvalsts iestādes testēšanai izraugās vēl trīs tā paša modeļa ierīces.

5. Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja minētajām trim ierīcēm noteikto vērtību vidējā aritmētiskā vērtība atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 1. tabulā.

6. Ja netiek iegūts 5. punktam atbilstošs rezultāts, uzskata, ka modelis neatbilst šīs regulas prasībām.

7. Ja saskaņā ar 3. un 6. punktu tiek pieņemts lēmums par modeļa neatbilstību, dalībvalsts iestādes bez kavēšanās sniedz visu attiecīgo informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai.