Eiropas Reģionu komitejas atzinums – paziņojums “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā”

(2018/C 461/05)

Ziņotājs: André VAN DE NADORT (NL/PSE), Weststellingwerf komūnas mērs Atsauces dokuments: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” COM(2018) 28 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

A.   Vispārīgas piezīmes

Reģionu komiteja

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā un tajā apzinātos uzdevumus un galvenos pasākumus un uzsver, ka ir vajadzīga vērienīga rīcība, lai nodrošinātu pāreju uz aprites ekonomiku un risinātu ar plastmasu saistītās sociālās un vides problēmas un praktiskos jautājumus; Tādēļ pieņem zināšanai Eiropas Komisijas likumdošanas priekšlikumus attiecībā uz desmit vienreizējas lietošanas plastmasas izstrādājumiem, ko visbiežāk atrod ES pludmalēs un ES jūrās un kas kopā ar pamestiem zvejas rīkiem veido 70 % no visa jūras piedrazojuma;

2.

atzīst, ka plastmasai, kas ir ļoti izturīgs, higiēnisks un lēts materiāls, ir vairākas priekšrocības, tomēr pauž dziļas bažas par pašreizējiem zemajiem plastmasas savākšanas un reciklēšanas rādītājiem un uzskata, ka tagadējā prakse šīs problēmas risināšanā pārāk koncentrējas uz cikla noslēguma posma risinājumiem (savākšanu, šķirošanu, pārstrādi);

3.

uzsver, ka attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nozīmīga loma un tās ir ieinteresētas izstrādāt un īstenot risinājumus. Vietējo un reģionālo pašvaldību uzdevumi atkritumu apsaimniekošanas un vides aizsardzības jomā ietver vairākus elementus, to skaitā atkritumu rašanās novēršanu, savākšanu, transportēšanu, apstrādi (tostarp šķirošanu, otrreizēju izmantošanu un reciklēšanu), atkritumu izvešanu un piedrazojuma savākšanu ielās, piekrastē, ezeros un jūrā, kā arī atbalstu zivsaimniecībai un tūrismam un iedzīvotāju izpratnes veidošanu par atkritumu, piedrazojuma un reciklēšanas jautājumiem;

4.

koncentrējas uz plastmasas aprites nākotni no vietējās un reģionālās perspektīvas. Tas nozīmē mazāk plastmasas, labāku plastmasu, labāku savākšanu, labāku reciklēšanu un labāku tirgu;

5.

ir noteikti pārliecināta: lai risinājumi būtu efektīvi, svarīga ir visu dalībnieku labāka sadarbība un materiālu ķēdes pieeja plastmasas vērtības ķēdē; Darbības būs jāveic visos vērtības ķēdes posmos, tostarp produktu izstrādes, plastmasas ražošanas, iepirkuma, patēriņa, savākšanas un reciklēšanas posmos;

6.

uzsver inovācijas un ieguldījumu nozīmi virzībā uz aprites risinājumiem, lai veicinātu pārmaiņas sabiedrībā un ieradumu maiņu, kas nepieciešamas pārejai uz aprites ekonomiku, un uzskata, ka tas ir izšķirošs solis virzībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī; tāpēc aicina Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis sarunās par nākamo DFS pilnībā izmantot iespējas palielināt ES finansējumu plastmasas aprites ekonomikai;

B.   Mazāk plastmasas

Rašanās novēršana – galvenā prioritāte plastmasas atkritumu samazināšanā

7.

norāda, ka saskaņā ar vispārējo ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju par galveno prioritāti būtu jānosaka plastmasas atkritumu rašanās novēršana. Plastmasa, kas nenonāk atkritumos, nav ne jāšķiro, ne jāpārstrādā, ne jāsadedzina; Atkritumu rašanās novēršanas sākas ar plastmasas izmantošanas ierobežošanu un ar produktu izstrādi.

8.

atgādina, ka ir daudz veidu, kā izvairīties no plastmasas nevajadzīgas lietošanas vienreizlietojamos produktos un pārmērīgā iepakojumā. Iepakojuma pamatkritēriji ir jāpadara stingrāki, lai nepieļautu nevajadzīgu un pārmērīgu iepakojumu, un regulāri jāpārbauda, vai nozīmīgi produkti ES tirgū atbilst šiem kritērijiem;

9.

pieprasa tālākus pētījumus par saistību starp iepakojumu un pārtikas saglabāšanu, pamatojoties uz aprites ciklu, un par iespējamiem alternatīviem risinājumiem, ar ko novērst pārtikas izšķērdēšanu, neizmantojot (kompleksu) plastmasas iepakojumu;

Novērst piedrazojuma un plastmasas zupas veidošanos un samazināt vienreizlietojamo produktu izmantojumu

10.

uzsver, ka plastmasas piedrazojums raisa lielas bažas: attīrīšana rada lielas izmaksas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tādēļ ir svarīgi nepieļaut piedrazojumu ne uz zemes, ne jūrā;

11.

atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu sagatavot leģislatīvu priekšlikumu par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kurā būtu ierosināti mērķi samazināt vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus, jo tie veido lielāko daļu plastmasas piedrazojuma ielās. Tādēļ uzskata, ka nesen iesniegtie priekšlikumi attiecībā uz visvairāk izplatītajiem vienreizlietojamajiem produktiem pludmalēs un jūrā ir svarīgs pirmais solis, taču gaida turpmākus vērienīgus pasākumus, lai novērstu arī citu vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu radīto piedrazojumu un piedrazojumu uz sauszemes;

12.

sagaida, ka paplašinātas ražotāja atbildības sistēmā tiks izvirzīti vērienīgi savākšanas mērķi attiecībā uz vienreizlietojamiem un pārtikas patēriņam ārpus mājas paredzētiem plastmasas izstrādājumiem, piemēram, lai samazinātu piedrazojumu, ražotāja atbildība tiks attiecināta uz dzērienu iepakojumu no plastmasas;

13.

uzsver ražotāju un importētāju visaptverošo atbildību par savu produktu negatīvo ietekmi, kad tie kļūst par atkritumiem, un to, ka tāpēc viņiem jāuzņemas pilnīga atbildība par šo atkritumu radītā piedrazojuma savākšanas un apstrādes izmaksām;

14.

norāda uz dažādajām grūtībām, ar ko cīņā pret jūras piedrazojumu saskaras konkrētas ES kopienas un reģioni, proti, tālākie reģioni, upju kopienas, salas, piekrastes un ostu kopienas, un uzsver, ka īpaši svarīgi ir iesaistīt šo kopienu ieinteresētās personas, lai to viedoklis tiktu ņemts vērā pozitīvu un praktiski pielietojamu risinājumu izstrādē;

15.

atbalsta izpratnes veidošanas kampaņu rīkošanu saistībā ar piedrazojumu un attīrīšanas pasākumiem; atbalsta vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību tādās iniciatīvās kā Let’s Clean Up Europe kampaņa un Eiropas nedēļa atkritumu samazināšanai, un mudina vietējās un reģionālās pašvaldības piedāvāt arī citas iniciatīvas, kā arī apzina iespējas ar Eiropas Solidaritātes korpusa starpniecību piesaistīt brīvprātīgos;

16.

ņemot vērā iepriekš minēto, stingri atbalsta priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai (COM(2018) 33) iekļauto principu, ka maksu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu izmantošanu samazina, ja kuģa konstrukcija, ekipējums un darbība ir tāda, ka kuģis rada mazāku daudzumu atkritumu un savus atkritumus apsaimnieko ilgtspējīgā un videi saudzīgā veidā;

Mikroplastmasas rašanās novēršana

17.

uzsver, ka mikroplastmasa kļūst par aizvien plašāk izplatītu un problemātisku parādību un šobrīd to var atrast gandrīz visās jebkuras ekosistēmas daļās, tai skaitā cilvēka uzturā. Mikroplastmasas ietekme uz dzīvnieku un cilvēku veselību un uz mūsu ekosistēmām šobrīd vēl ir lielā mērā nezināma;

18.

atbalsta turpmākus pētījumus par mikroplastmasas galvenajiem avotiem un maršrutiem, piemēram, no automobiļu riepu nodiluma, tekstilmateriāliem un atkritumiem, ietverot saistību starp plastmasas reciklēšanu un mikroplastmasu, kā arī mikroplastmasas ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību un ekosistēmām. Tādēļ RK uzsver, ka jāizstrādā uzticama un efektīva mērīšanas tehnoloģija un procesi, un aicina Eiropas Komisiju atbalstīt ar šo jautājumu saistītus pētniecības un izstrādes pasākumus;

19.

aicina aizliegt oksonoārdāmo plastmasu un jebkura veida produktiem ar nolūku pievienotu mikroplastmasu, kur tās nav nepieciešamas no cilvēka veselības viedokļa, tostarp ādas kopšanas līdzekļos un tīrīšanas līdzekļos. RK aicina arī noteikt obligāto prasību minimumu attiecībā uz mikroplastmasas netīšu atdalīšanos no produktiem, piemēram, automobiļu riepām un tekstilizstrādājumiem, kā arī veikt pasākumus, ar ko mazina plastmasas granulu zudumus;

C.   Labāka plastmasa

Labāks plastmasas dizains

20.

pauž stingru pārliecību, ka ir neatliekami vajadzīga labāks plastmasas dizains, kurā ņemtas vērā plastmasas un plastmasas produktu turpmākas dalītas savākšanas, šķirošanas un reciklēšanas iespējas, lai plastmasa kļūtu par aprites ekonomikas ilgtspējīgu elementu, un uzsver, ka šajā jomā ir ļoti vajadzīga inovācija;

21.

uzsver, ka aprites ekonomikā principā nebūtu pieļaujams, ka ES tirgū tiek laisti produkti vai materiāli, kurus nevar reciklēt. Tādēļ līdz 2025. gadam visai ES tirgū laistajai plastmasai, plastmasas izstrādājumiem un plastmasas iepakojumam jābūt, kā minimums, rentabli reciklējamiem. Šajā nolūkā līdz 2025. gadam no plastmasas un plastmasas izstrādājumiem būtu pilnībā jāatdala videi kaitīgas un bīstamas vielas;

22.

uzsver, ka aprites ekonomika ir arī ekonomika bez fosilā kurināmā izmantošanas. Tādēļ, lai no pašreizējās, uz fosilo kurināmo balstītas plastmasas pārietu uz inovatīvu, ilgtspējīgu un videi nekaitīgu plastmasu, ir vajadzīga spēcīga inovāciju programma un pēc tam atbalsts nefosilās plastmasas plaša mēroga ieviešanai;

23.

ir pārliecināta, ka, it īpaši attiecībā uz vienreizlietojamiem produktiem ir jāsamazina plastmasas izstrādājumu ražošanā pieejamo dažādo polimēru skaits, aprobežojoties ar polimēriem, kas atbilst mērķim un ko ir viegli atdalīt, šķirot un reciklēt. Šajā nolūkā, iespējams, būs jāizstrādā ES līmeņa rūpniecības standarti minētajiem lietojumiem;

24.

prasa veikt rūpīgu pētījumu, vai būtu nepieciešams saskaņot un, iespējams, ierobežot piedevas, ko plastmasā izmanto ar nolūku ietekmēt un uzlabot plastmasas fiziskās īpašības, lai vēl vairāk atvieglotu un vienkāršotu plastmasas reciklēšanu un reciklēto materiālu izmantošanu. Šajā nolūkā, iespējams, būs jāizstrādā ES līmeņa rūpniecības standarti plastmasas piedevām;

25.

turklāt uzskata, ka arī plastmasas produkti, kas nav iepakojums, var radīt atkritumu plūsmas pieaugumu un tāpēc tie būtu jāizstrādā tā, lai to novērstu. Ražotājiem būtu arī jānodrošina atbilstošas sistēmas, lai likvidētu šos produktus pēc to lietderīgās lietošanas laika izbeigšanās;

26.

atgādina, ka paplašinātās ražotāja atbildības (PRA) shēmas var ievērojami palīdzēt popularizēt ekodizainu, piemērojot maksu modulāciju atkarībā no produkta aprites līmeņa, ņemot vērā atkārtotas izmantošanas, dalītas savākšanas, apstrādes un reciklēšananas iespējas, un no reciklētā satura daudzuma. Tādēļ PRA tiesību aktos jāiekļauj atbildība par ekodizainu. PRA tiesību aktos būtu arī jānorāda uz ES līmeņa rūpniecības standartiem attiecībā uz polimēru un piedevu izmantojumu vienreizlietojamos produktos;

27.

uzsver, ka būs svarīgi turpmākajās desmitgadēs izstrādāt materiālus, kam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz veselību un vidi, kāda patlaban ir visām plastmasām, un ar ko var pilnībā aizstāt plastmasu. Komiteja tāpēc aicina nodrošināt pētniecības pasākumus un instrumentus, kas var radīt virzību uz nākotni bez plastmasas un ar jauniem, mūsdienīgiem materiāliem;

Bioloģiski noārdāma plastmasa

28.

atzīst, ka pašreizējās paaudzes bioloģiski noārdāmā plastmasa nav plastmasas piedrazojuma un plastmasas zupas radītās problēmas risinājums, jo šāda plastmasa nenoārdās dabiskā vidē vai ūdens sistēmās;

29.

uzsver, ka informācija par to, ka daļa plastmasas jāšķiro kā plastmasa un daļa – kā bioatkritumi, patērētājiem ir mulsinoša. Tas sarežģī komunikāciju ar patērētājiem un noved pie kļūdīšanās gan parastās plastmasas, gan bioloģiski noārdāmās plastmasas šķirošanā;

30.

uzsver, ka bioloģiski noārdāma plastmasa, kas nokļūst plastmasas reciklēšanas plūsmā, kavē parastās plastmasas reciklēšanu. Tādēļ bioloģiski noārdāmas plastmasas izmantošanā būtu jāaprobežojas ar lietojumiem, kuros bionoārdāmībai ir konkrēts mērķis, piemēram, bioloģiski noārdāmu maisu izmantošana bioloģisko atkritumu savākšanai;

31.

uzsver ka attiecībā uz dažādiem bionoārdāmības veidiem jāizstrādā labākas definīcijas un/vai standarti. Tie būtu jāsaista ar atkritumu apstrādi, tostarp kompostējamības un sagremojamības standartiem, un tajos jāņem vērā Eiropas atkritumu apstrādes iekārtās ierastā prakse. Tas palīdzēs pilnveidot un/vai vienkāršot marķēšanu, samazināt piedrazojumu un uzlabot pareizu šķirošanu, kā arī stimulēs inovāciju bioloģiski noārdāmas plastmasas jomā;

32.

īpaši uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka plastmasa, kas tiek tirgota kā kompostējama, patiešām noārdās vidē, neprasot rūpniecisko kompostēšanu speciālās iekārtās. Šāda definīcija var ievērojami samazināt mikroplastmasas nekontrolētas izplatīšanās risku, jo pastāv iespēja, ka patērētāji varētu kļūdaini uzskatīt, ka plastmasas, kas pašlaik ir marķētas kā kompostējamas, var bioloģiski noārdīties vidē bez papildu apstrādes darbībām;

D.   Labāka savākšana

33.

uzsver, ka efektīvas sistēmas plastmasas atkritumu dalītai savākšanai ir būtisks plastmasas aprites ekonomikas priekšnoteikums. Tāpēc savākšanas sistēmām jābūt vienkāršām un lietotājiem loģiski saprotamām;

34.

norāda, ka ES dalībvalstu pašreizējās savākšanas sistēmas parasti nav paredzētas plastmasai, kas nav iepakojums, tādēļ tā netiek savākta atsevišķi un nonāk atkritumu poligonos vai sadedzināšanas iekārtās kā daļa no atkritumu atlikām vai kļūst par (jūras) piedrazojumu. Tas noved pie kaitējuma videi, vērtīgu reciklējamu materiālu zuduma un patērētāju apjukuma, jo viņi nesaprot, kāpēc daži plastmasas veidi jāšķiro reciklēšanai, bet citi ne; Pateicoties labākām informācijas kampaņām un lielākai saskaņotībai starp dalībvalstīs pastāvošām dalītas savākšanas pieejām, varētu palielināt reciklēšanas apjomu un ļaut gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem labāk ievērot norādes par atkritumu šķirošanu;

35.

atzīst, ka gadījumos, kuros plastmasas un plastmasas izstrādājumu savākšanas pamatā ir PRA, efektīvi mērķi ir jānosaka tā, lai ražotāji būtu motivēti, kad vien iespējams, pārsniegt izvirzītos mērķus;

Efektīva dalītā plastmasas atkritumu savākšana

36.

aicina Komisiju dalītā atkritumu savākšanā iesaistīt visas ieinteresētās personas, tostarp tās, kas darbojas atkritumu rašanās novēršanas un neplastmasas materiālu apsaimniekošanas jomā;

37.

uzsver, ka savākšanas sistēmās būtu īpaši jākoncentrējas uz plastmasu kā materiālu, nevis plastmasu kā iepakojuma produktu. Tas ievērojami vienkāršotu saziņu ar patērētājiem un palielinātu savākšanas rādītājus. Būtu jāuzlabo saskaņotība starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un PRA shēmām, lai dialogā ar ražotājiem un importētājiem varētu pievērsties plastmasas, kas nav iepakojums, atkritumiem. Tas ir jāņem vērā arī, pārskatot Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvu;

38.

atzinīgi vērtē ieceri izdot vadlīnijas par atkritumu dalīto savākšanu un šķirošanu un aicina Eiropas Komisiju nodrošināt vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu vadlīniju izstrādē un izplatīšanā, ņemot vērā, ka daudzās dalībvalstīs tām ir nozīmīga loma;

39.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām atkritumu apsaimniekošanas stratēģijām vajadzētu koncentrēties uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, proti, atkritumu rašanās novēršanu, dalītu savākšanu un līdz minimumam samazinātu atkritumu atliku daudzumu. Ir daudz labu šādu stratēģiju piemēru un pieredzes. Būtu jāstimulē inovācija dalītas vākšanas jomā un stingri jāatbalsta paraugprakses un zināšanu apmaiņa starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, piemēram, izmantojot tādus instrumentus kā TAIEX, salīdzinošās izvērtēšanas instruments un ES pilsētprogramma;

40.

uzsver: nedrīkst pieļaut, ka Ķīnas noteiktā plastmasas aizlieguma dēļ pieaug atkritumu poligonu skaits, [nelikumīga] izgāšana vai incinerācija; norāda, ka nepieciešami arī ieguldījumi, lai palielinātu mūsdienīgas reciklēšanas jaudu;

Sabiedrības izpratne un ieradumu maiņa

41.

uzsver: lai izstrādātu sekmīgas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas, EK, dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāapzinās savstarpējās saiknes, kas vietējā un reģionālajā līmenī pastāv starp infrastruktūru, komunikāciju un sabiedrības uztveri, un instrumenti, ko var izmantot ieradumu maiņas veicināšanai;

42.

uzsver: lai efektīvas savākšanas sistēmas pienācīgi darbotos, priekšnoteikums ir iedzīvotāju informētība par atkritumu apsaimniekošanu. Sabiedrības informētība ved pie atbalsta atkritumu dalītai savākšanai un rašanās novēršanai, kā arī vietēju iniciatīvu rīkošanas, tomēr tā ne vienmēr nozīmē ieradumu maiņu. Tādēļ ir svarīgi labāk izprast mehānismus, kuri var sekmēt pozitīvas izmaiņas ieradumos. Tāpēc RK uzsver, ka būtu jāveicina stratēģiju tālāka izstrāde nolūkā sekmēt ieradumu maiņu, izmantojot gan tādus klasiskus līdzekļus kā stimulus un sankcijas, gan inovatīvas metodes, un stingri jāatbalsta paraugprakses un zināšanu apmaiņa starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

43.

mudina visas vietējā un reģionālā līmeņa ieinteresētās personas palīdzēt palielināt informētību par reciklētas plastmasas priekšrocībām;

Apsvērt saskaņotas dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas izmantošanu Eiropas mērogā

44.

atzīst, ka depozīta sistēmas ir ļāvušas sasniegt ļoti augstus savākšanas rādītājus un augstas kvalitātes reciklēšanu un ļoti efektīvi palīdz novērst piedrazojumu un plastmasas zupas veidošanos;

45.

atzīst, ka aizvien vairāk ES valstu ievieš depozīta sistēmas, dažreiz izraisot negatīvu pārrobežu efektu reģionos ar atšķirīgām depozīta sistēmām;

46.

ierosina, ka būtu jāapsver saskaņota pieeja ES līmenī vai vismaz maksimāla koordinācija attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras pašlaik ievieš depozīta sistēmas vai kuras nākotnē plāno izstrādāt jaunas sistēmas, lai novērstu negatīvu pārrobežu ietekmi un atvieglotu preču brīvu apriti;

Izskatīt kvantitatīvu mērķrādītāju alternatīvas

47.

norāda, ka dažādās ES direktīvās (Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīva, Nolietoto transportlīdzekļu direktīva, Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu direktīva) izvirzītie mērķi, kas saistīti ar plastmasas dalītu savākšanu un reciklēšanu, visām dalībvalstīm ir vienādi, lai arī dalībvalstu faktiskie sasniegumi var ievērojami atšķirties. Tas rada situāciju, ka dažām dalībvalstīm vēl jāpieliek lielas pūles, savukārt citas mērķus sasniedz viegli un nav motivētas tos pārsniegt;

48.

mudina pārskatīt dažādajās direktīvās noteiktos mērķus, lai radītu spēcīgākus stimulus un veicinātu augstāku reciklēšanas kvalitāti, pamatojoties uz šādām iespējamām pieejām: — ieviest bonusu, ja mērķi ir pārsniegti, — paplašināt ražotāju finansiālo atbildību, to attiecinot uz visām viņu produktu atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, tostarp izmaksām par viņu produktu radītā piedrazojuma satīrīšanu un to produktu savākšanas un apstrādes izmaksām, kuri nav savākti dalīti un joprojām kļūst par atkritumu atlikām;

E.   Labāka reciklēšana

Izstrādāt šķirošanas un pārstrādes tehnoloģijas

49.

stingri atbalsta pētniecību un inovāciju attiecībā uz jaunām atkritumu šķirošanas un reciklēšanas tehnoloģijām, tostarp depolimerizāciju. Teorētiski tādā veidā varētu atrisināt daudzas pašreizējās problēmas, kas saistītas ar plastmasas atkritumu šķirošanu un reciklēšanu;

50.

uzsver, ka reģioniem un pilsētām piemīt potenciāls izvērst un atbalstīt augšupējas iniciatīvas, izmantojot “dzīvās laboratorijas”, inovāciju centrus, kā arī citas sadarbīgas un novatoriskas pieejas, kas popularizē viedu dizainu un otrreizējo izejvielu izmantošanu;

51.

atbalsta ierosinātos papildu ieguldījumus prioritāros stratēģijas pētniecības un inovācijas pasākumos un piedāvā sadarboties ar Eiropas Komisiju, kad tā izstrādās jauno stratēģisko plastmasas pētniecības un inovācijas programmu. Ar šādu sadarbību varētu nodrošināt, ka vietējā un reģionālā dimensija tiek ņemta vērā gan prioritāri risināmo problēmu noteikšanā, gan radīto inovāciju atbilstīgā izplatīšanā;

52.

atbalsta šķirotu plastmasas atkritumu un reciklētas plastmasas kvalitātes standartu izstrādi;

Enerģijas atgūšana kā prioritāte attiecībā pret apglabāšanu poligonos

53.

atgādina, ka nereciklējami plastmasas atkritumi vai plastmasas atkritumi, kas satur bīstamas vielas, īstermiņā ir jāapstrādā visefektīvākajās un tīrākajās enerģijas atgūšanas rūpnīcās, kurās plastmasas atkritumu augsto enerģētisko vērtību var izmantot siltuma un strāvas ražošanai;

F.   Labāks tirgus

Pārliecinoši veicināt reciklēta satura plašāku izmantošanu jaunos produktos

54.

ir stingri pārliecināta, ka galalietotāju pieprasījums pēc pārstrādāta satura būtu jāveicina ar finansiāliem stimuliem, kas rada faktisku finansiāli pievilcīgu alternatīvu jaunmateriāliem un uz fosilajiem resursiem balstītai plastmasai, kā arī likvidējot šķēršļus otrreizējo izejvielu vienotajam tirgum;

55.

atgādina, ka fosilajam kurināmajam joprojām tiek piešķirtas subsīdijas, kas jaunmateriālus padara lētākus nekā reciklētu plastmasu vai bioplastmasu un kas ir liels ekonomisks šķērslis plastmasas aprites ekonomikas attīstībai; tādēļ uzskata, ka šādi nepareizi stimuli ir jālikvidē. Turklāt uz fosilajiem resursiem balstītas plastmasas vai plastmasas izstrādājumu ražotājiem vai importētājiem varētu uzlikt finansiālu atbildību par to CO2 emisiju samazināšanu, kuras rodas no viņu radīto plastmasas atkritumu galīgās apstrādes;

56.

uzsver, ka līdz 2025. gadam plastmasas izstrādājumu ražotājiem jaunas plastmasas ražošanā ir jāizmanto vismaz 50 % reciklētu materiālu, ja vien nav likumīgu ierobežojumu šādu materiālu izmantošanai galaproduktos. RK uzsver: lai uzlabotu reciklēšanas kvalitāti un palielinātu otrreizējo izejvielu izmantojumu, ir vajadzīga uz vērtību ķēdi balstīta pieeja, kurā tiek saskaņotas ražotāju, patērētāju, vietējo un reģionālo pašvaldību un reciklēšanas nozares intereses;

57.

tādēļ atbalsta ES iniciatīvu attiecībā uz brīvprātīgām uzņēmumu un/vai nozaru apvienību saistībām un aicina vietējās un reģionālās pašvaldības izplatīt informāciju par savu attiecīgo teritoriju ieinteresēto personu saistībām, popularizējot paraugpraksi un tādējādi stimulējot citus to īstenot, vienlaikus arī pārbaudot, kā tiek pildītas minētās saistības un, ja nepieciešams, norādot arī neveiksmes, lai nodrošinātu to, ka brīvprātīgās saistības nav tikai tukši solījumi, ko izmanto zaļmaldināšanas nolūkā attiecībā uz konkrētiem produktiem vai nozarēm;

Publiskais iepirkums

58.

uzsver, ka zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir Eiropas publisko iestāžu vērtīgs resurss plastmasas atkritumu rašanās novēršanai, jo tās var brīvi izmantot savu pirktspēju, lai izvēlētos videi nekaitīgas preces, pakalpojumus un būvdarbus, kas ir piemērs arī citām organizācijām. Tāpēc aicina visas vietējās un reģionālās pašvaldības plastmasas reciklēšanu veicināt ar publiskā iepirkuma politikas starpniecību, nosakot, ka produktos, ko tās iepērk, jāpiemēro ekodizaina principi un jāizmanto reciklēts saturs;

59.

tādēļ atzinīgi vērtē pamatnostādnes, ko Eiropas Komisija un vairākas Eiropas valstis ir izstrādājušas attiecībā uz ZPI, izstrādājot valsts līmeņa ZPI kritērijus (1), tomēr aicina Komisiju ierosināt sīkāk izstrādātus vadlīniju dokumentus, kuros būtu informācija par reciklētās plastmasas veidu, tās izmantošanas iespējām, kā arī ekoloģiskajām un ekonomiskajām priekšrocībām, ko vietējās un reģionālās pašvaldības iegūs, izmantojot reciklētu plastmasu;

60.

uzsver, ka lielākā daļa plastmasas okeānos nonāk no Āzijas un ka visā pasaulē reciklē tikai 9 % plastmasas atkritumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, saskata lielu potenciālu uzlabot ilgtspēju un izsekojamību globālajās piegādes ķēdēs, īstenojot ES jauno tirdzniecības stratēģiju “Tirdzniecība visiem”, kuras mērķis ir izmantot tirdzniecības nolīgumus un preferenču programmas kā sviras ilgtspējīgas attīstības veicināšanai visā pasaulē. Tādēļ atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta 2017. gada martā ierosināto ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari (2); uzsver, ka šādas iniciatīvas būs atkarīgas arī no vietējo un reģionālo pašvaldību atbalsta to veicināšanā, un uz minētajām iniciatīvām vajadzētu balstīt vietēja un reģionāla mēroga decentralizētas attīstības sadarbības pasākumus.

---

(1)  http://ec.europa.eu/environment/gpp/pubs_en.htm

(2)  http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+TA+P8-TA-2017-0196+0+DOC+PDF+V0//EN