EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.12.2017

COM(2017) 791 final

2017/0358(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un grozījumiem Direktīvās 2013/36/ES un 2014/65/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2017) 481 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.    PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•    Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES ir nepieciešami stiprāki kapitāla tirgi, lai veicinātu ieguldījumus, piesaistītu jaunus finansējuma avotus uzņēmumiem, piedāvātu labākas iespējas mājsaimniecībām un stiprinātu ekonomisko un monetāro savienību. Komisija ir apņēmusies ieviest visus atlikušos pamatelementus, lai līdz 2019. gadam pabeigtu kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidi 1 .

Ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz virkni pakalpojumu, kas ļauj ieguldītājiem piekļūt vērtspapīru un atvasināto instrumentu tirgiem (ieguldījumu konsultācijas, portfeļu pārvaldība, starpniecība, rīkojumu izpilde utt.). Ieguldījumu brokeru sabiedrības un to sniegtie pakalpojumi ir nozīmīga labi funkcionējošas KTS sastāvdaļa. Tiem ir būtiska nozīme uzkrājumu un ieguldījumu plūsmu sekmēšanā visā ES saistībā ar dažādiem pakalpojumiem, kas tiek izmantoti, lai veicinātu efektīvu kapitāla sadali un riska pārvaldību.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības ir visās dalībvalstīs. Saskaņā ar Eiropas Banku iestādes (EBI) apkopoto informāciju 2015. gada beigās Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) bija 6051 ieguldījumu brokeru sabiedrība 2 . To starpā ir gan sabiedrības, kuras piedāvā ierobežotu pakalpojumu klāstu galvenokārt klientiem, kas ir privātpersonas vai MVU, gan tādas, kuras piedāvā dažādus pakalpojumus plašam klientu spektram, kas ietver privātpersonas vai MVU, profesionālos klientus un korporatīvos klientus.

Balstoties uz EBI sniegto informāciju, aptuveni 85 % EEZ ieguldījumu brokeru sabiedrību darbība aprobežojas ar šādām jomām:

·ieguldījumu konsultāciju piedāvāšana;

·rīkojumu saņemšana un nosūtīšana;

·portfeļu pārvaldība; un

·rīkojumu izpilde.

Apvienotajā Karalistē, kas ir svarīgs kapitāla tirgu un ieguldījumu darbību centrs, ir visvairāk EEZ ieguldījumu brokeru sabiedrību – aptuveni puse; tai seko Vācija, Francija, Nīderlande un Spānija. Lielākā daļa EEZ ieguldījumu brokeru sabiedrību ir mazie vai vidējie uzņēmumi. EBI lēš, ka astoņas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas galvenokārt atrodas Apvienotajā Karalistē, pārvalda aptuveni 80 % no visu EEZ ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējiem aktīviem.

Tāpēc Paziņojumā par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu 3 Komisija paziņoja, ka viena no jaunajām prioritārajām darbībām ar mērķi stiprināt kapitāla tirgus un pilnveidot kapitāla tirgu savienību būs tās priekšlikumi par efektīvāku prudenciālo un uzraudzības regulējumu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, pielāgojot to ieguldījumu brokeru sabiedrību lielumam un būtībai, lai veicinātu konkurenci, pavērtu ieguldītājiem jaunas iespējas un piedāvātu tiem labākus risku pārvaldības risinājumus. Ņemot vērā, ka Apvienotās Karalistes ieguldījumu brokeru sabiedrības pašlaik šajā jomā ir vadošajā lomā, Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES vēl vairāk akcentē nepieciešamību atjaunināt ES regulatīvo sistēmu, lai pielāgotos šim pavērsienam.

Priekšlikumi attiecībā uz šo direktīvu un saistīto regulu (turpmāk “priekšlikumi”) bija iekļauti Komisijas 2017. gada darba programmā REFIT ietvaros. To mērķis ir nodrošināt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībām tiktu piemērotas kapitāla, likviditātes un citas būtiskākās prudenciālās prasības un atbilstoši uzraudzības mehānismi, kas ir pielāgoti to darījumdarbībai un vienlaikus ir pietiekami stingri, lai prudenciāli pareizi aptvertu ieguldījumu brokeru sabiedrību riskus nolūkā aizsargāt ES finanšu tirgu stabilitāti. Šie priekšlikumi ir tapuši pārskatīšanas rezultātā saskaņā ar 493. panta 2. punktu, 498. panta 2. punktu un 508. panta 2. un 3. punktu Regulā (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula jeb KPR) 4 , kas kopā ar Direktīvu 2013/36/ES (Kapitāla prasību direktīva IV jeb KPD IV) 5 veido pašreizējo prudenciālo regulējumu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Panākot vienošanos par minētajiem aktiem, likumdevēji nolēma, ka regulējums attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpārskata, ņemot vērā to, ka tā noteikumi ir lielā mērā vērsti uz kredītiestādēm.

Atšķirībā no kredītiestādēm ieguldījumu brokeru sabiedrības nepieņem noguldījumus un neizsniedz aizdevumus. Tas nozīmē, ka tās ir krietni mazāk pakļautas kredītriskam un riskam, ka noguldītāji īsā laikā izņem savu naudu. To pakalpojumi ir vērsti galvenokārt uz finanšu instrumentiem, kas atšķirībā no noguldījumiem nav jāapmaksā nominālvērtībā, bet gan svārstās atbilstoši tirgus dinamikai. Tomēr tās konkurē ar kredītiestādēm ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā, ko kredītiestādes var piedāvāt saviem klientiem saskaņā ar bankas licenci. Tādējādi kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības ir divi kvalitatīvi atšķirīgi iestāžu veidi ar atšķirīgiem primārajiem darījumdarbības modeļiem, bet kuru piedāvātie pakalpojumi zināmā mērā pārklājas.

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tāpat kā kredītiestādēm, ES prudenciālie noteikumi tiek piemēroti kopš 1993. gada, kad stājās spēkā pirmais ES regulējums, kas reglamentē ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību. Šajā regulējumā, kurš tagad aizstāts ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (FITD) 6 un, sākot no 2018. gada janvāra, ar FITD II/FITR 7 , ir paredzēti nosacījumi atļauju saņemšanai un organizatoriskās un darījumdarbības prakses prasības, saskaņā ar kurām ieguldītājiem var sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kā arī citas prasības, kas reglamentē finanšu tirgu pienācīgu darbību.

KPR/KPD IV noteiktais prudenciālais regulējums attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām darbojas saistībā ar FITD. Principā finanšu iestāžu prudenciālās prasības ir paredzētas ar mērķi i) nodrošināt, ka šīm iestādēm ir pietiekami resursi finansiālās dzīvotspējas uzturēšanai un pakalpojumu sniegšanai visos ekonomikas cikla posmos, vai ii) nodrošināt organizētu darbības izbeigšanu, neradot nevajadzīgu ekonomisko kaitējumu klientiem un neapdraudot stabilitāti tirgos, kuros tās darbojas. Tādēļ tajās būtu jācenšas atspoguļot riskus, ar kuriem saskaras un kurus rada dažādas finanšu iestādes, tām vajadzētu būt samērīgām ar iespējamību, ka minētie riski īstenosies, un kopumā būtu jāpanāk pareizais līdzsvars starp drošības un stabilitātes nodrošināšanu dažādajās finanšu iestādēs un to, ka tiek novērstas pārmērīgas izmaksas, kas varētu liegt tām dzīvotspējīgā veidā īstenot savu darījumdarbību.

Sistēmiski nozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, no kurām vairākas kvalificējas kā globāli sistēmiski nozīmīgas vai kā citas sistēmiski nozīmīgas iestādes saskaņā ar KPD IV 131. pantu, būtu jāturpina piemērot KPR/KPD IV regulējumu, ieskaitot grozījumus, kurus Komisija ierosināja 2016. gada 23. novembrī 8 , saskaņā ar priekšlikumos sniegto pārskatīto pieeju to identificēšanai. Tas tāpēc, ka šīs brokeru sabiedrības parasti saskaras ar lieliem riskiem un uzņemas tos lielos mērogos visā vienotajā tirgū. To darbības rezultātā tās ir pakļautas kredītriskam, kas galvenokārt izpaužas kā darījumu partneru kredītrisks, kā arī tirgus riskam attiecībā uz pozīcijām, ko tās savā vārdā uzņemas klientu vai pašu labā. Tāpēc, ņemot vērā to lielumu un savstarpējās saiknes, tās rada lielāku risku finanšu stabilitātei. Ņemot vērā šos riskus un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pret šādām sistēmiskām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāizturas kā pret kredītiestādēm.

Kā norādīts Komisijas 2017. gada septembra paziņojumā par Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) pārskatīšanu 9 , tas cita starpā nozīmētu arī to, ka to darbībām tajās dalībvalstīs, kuras piedalās banku savienībā, tiktu piemērota tieša ECB uzraudzība vienotajā uzraudzības mehānismā. Pašlaik šīs brokeru sabiedrības lielākoties atrodas Apvienotajā Karalistē, tomēr patlaban tās apsver plānus pārcelt daļu savu darbību uz ES 27 dalībvalstīm, jo īpaši dalībvalstīm, kuras piedalās banku savienībā. Kaut arī tas attiecas tikai uz nedaudzām brokeru sabiedrībām, tās tomēr veido lielu daļu no visu Eiropas Savienības ieguldījumu brokeru sabiedrību kopējiem aktīviem un darījumdarbības apjoma.

Attiecībā uz citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām tas, ka pašreizējais prudenciālais regulējums ir galvenokārt vērsts uz kredītiestādēm un riskiem, ar kuriem tās saskaras un kurus tās rada, nevis ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ir problemātiskāk. Šo brokeru sabiedrību sniegtie pakalpojumi un riski, ko tās var radīt, nav tiešā veidā ņemti vērā pašlaik spēkā esošajos noteikumos. No tiem astoņiem ieguldījumu pakalpojumiem, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir atļauts veikt saskaņā ar FITD 10 , skaidras atbilstošās prasības KPR ir noteiktas tikai i) darījumu veikšanai savā vārdā un ii) instrumentu parakstīšanai vai izvietošanai ar stingru apņemšanos. Attiecībā uz pārējiem ieguldījumu pakalpojumiem (rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana, rīkojumu izpilde, portfeļa pārvaldība, ieguldījumu konsultācijas, instrumentu izvietošana bez stingras apņemšanās, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas darbība) šādu prasību nav, un tā rezultātā attiecīgie riski tiek segti tikai aptuveni. Tāpēc, kaut arī dažos gadījumos šīm darbībām piemītošie riski attiecībā uz brokeru sabiedrību un līdz ar to tās klientiem un, raugoties plašāk, arī tirgiem, kuros tās darbojas, ir ierobežoti, tie netiek ņemti vērā mērķtiecīgi.

Tas rada trīs galvenās problēmas, kas izvērtētas priekšlikumiem pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

Pirmkārt, lai gan regulējumā atbrīvojumu veidā zināmā mērā ir ņemti vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību dažādie darījumdarbības profilu veidi, daudzām brokeru sabiedrībām tas kopumā nozīmē ievērojamu regulējuma sarežģītību. Otrkārt, tajā sīki izstrādātās prasības un atbrīvojumi ir raupji un pret riskiem nejutīgi aizstājēji faktiskajiem riskiem, ar kuriem saskaras un kurus rada ieguldījumu brokeru sabiedrības un kuri atšķiras no banku riskiem. Treškārt, sakarā ar tā sarežģītību un nejutīgumu pret riskiem tā īstenošana dalībvalstīs rada ieguldījumu brokeru sabiedrību tiesiskā regulējuma kopuma sadrumstalotību, dodot iespēju pastāvēt kaitējošai regulējuma arbitrāžai. Tas varētu apdraudēt vienotā tirgus integritāti un darbību.

Priekšlikumu mērķi ir novērst spēkā esošā regulējuma problēmas un vienlaikus, ja iespējams, atvieglot ieguldījumu brokeru sabiedrībām darījumdarbības uzsākšanu un veikšanu. Konkrētāk, tajos ir paredzēts prudenciālais regulējums, kas ir labāk pielāgots šo sabiedrību darījumdarbības modeļiem. Tajos ir ietvertas piemērotākas un pret riskiem jutīgākas prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, mērķtiecīgāk pievēršoties riskiem, kurus tās patiešām rada un ar kurām tās saskaras dažāda veida darījumdarbības modeļos. Visbeidzot, tie veido racionālāku regulatīvo instrumentu kopumu, kas prudenciālās uzraudzības iestādēm dod iespēju efektīvi veikt uzraudzību.

FITD II un FITR tika pieņemtas pēc finanšu krīzes un attiecas uz vērtspapīru tirgiem, ieguldījumu starpniekiem un tirdzniecības vietām. Jaunais regulējums nostiprina un aizstāj pašreizējo FITD I regulējumu. Pārskatot ES ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo regulējumu, tika konstatēts tāds trūkums, ka nav obligātu ziņošanas prasību attiecībā uz trešo valstu brokeru sabiedrībām, kas darbojas dalībvalstīs ar filiāļu starpniecību. Valstu kompetentās iestādes nespēj regulāri izvērtēt, kādos apjomos trešo valstu brokeru sabiedrību filiāles sniedz finanšu pakalpojumus to teritorijā. Tādējādi šis priekšlikums kompetentajām iestādēm nodrošinātu piemērotus rīkus šo darbību uzraudzībai.

Kā paredzēts KPR pantos, prudenciālais regulējums attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām tika pārskatīts, apspriežoties ar EBI, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) un valstu kompetentajām iestādēm, kas ir pārstāvētas šajās EUI. Pēc Komisijas 2014. gada decembra pirmā aicinājuma sniegt atzinumu EBI 2015. gada decembrī publicēja savu pirmo ziņojumu par pašreizējo ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamo prudenciālo regulējumu, aicinot mainīt pašreizējo pieeju attiecībā uz visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, izņemot lielākās un sistēmiski nozīmīgākās brokeru sabiedrības 11 . Pēc Komisijas 2016. gada jūnija otrā aicinājuma sniegt atzinumu EBI 2016. gada novembrī publicēja apspriešanai paredzētu diskusiju dokumentu par iespējamu jaunu prudenciālo režīmu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību lielāko vairākumu 12 . Ņemot vērā atsauksmes un papildu datus, kurus tā bija ieguvusi no ieguldījumu brokeru sabiedrībām un valstu kompetentajām iestādēm, EBI 2017. gada septembrī publicēja galīgos ieteikumus 13 . Izstrādājot priekšlikumus, par pamatu ņēma šos ieteikumus visos galvenajos aspektos, izņemot sistēmiski nozīmīgu ieguldījumu brokeru sabiedrību identificēšanu (šā izņēmuma iemesli paskaidroti pievienotajā dienestu darba dokumentā un apkopoti turpmāk sadaļā “Ietekmes novērtējums”).

•    Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums papildina pašreizējā KPR/KPD IV režīma pārskatīšanu attiecībā uz kredītiestādēm, balstoties uz Komisijas 2016. gada 23. novembrī pieņemtajiem priekšlikumiem, kuros visām sistēmiski nenozīmīgajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām dota iespēja nepiemērot pārskatītos noteikumus 14 . Šī iespēja tika ieviesta, atzīstot, ka minētie pārskatītie noteikumi netika izstrādāti, ņemot vērā lielāko daļu ieguldījumu brokeru sabiedrību, un tie būtu vēl vairāk sarežģījuši spēkā esošo noteikumu kopumu. Prudenciālā režīma pārskatīšana attiecībā uz lielāko daļu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas arī atspoguļota šajā priekšlikumā, tobrīd jau bija ievērojami pavirzījusies uz priekšu, un tika atzīts, ka ir nesamērīgi tām piemērot vēl sarežģītāku režīmu to īso laiku, līdz tiks piemērots jaunais režīms. Tādējādi ar šo priekšlikumu tiek radīts jauns režīms attiecībā uz lielāko daļu ieguldījumu brokeru sabiedrību, paredzot tās pilnībā izslēgt no KPR/KPD IV regulējuma un šo regulējumu, ieskaitot tā pārskatītos noteikumus, turpināt piemērot tikai sistēmiski nozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar šajā priekšlikumā sniegto pārskatīto pieeju to identificēšanai.

Šis priekšlikums saskan arī ar FITD un FITD II/FITR. Nosakot prudenciālās prasības, kuras ir pielāgotas ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbībai un riskiem, tajā precizēts, kad un kāpēc šīs prasības piemēro. Tādā veidā tas ļauj dažos gadījumos novērst prudenciālo prasību patvaļīgu piemērošanu saskaņā ar pašreizējo regulējumu, kas rodas tāpēc, ka tās ir pirmkārt un galvenokārt noteiktas attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem, kuri uzskaitīti FITD, nevis faktisko risku veidošanos saistībā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības veidu un apjomu.

•    Atbilstība citiem ES politikas virzieniem

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir būtiska nozīme ieguldījumu plūsmu veicināšanā visā ES. Līdz ar to minētā pārskatīšana iekļaujas arī Komisijas iniciatīvās ar mērķi nodrošināt spēcīgu un taisnīgu vienoto tirgu ar labi funkcionējošu finanšu sistēmu un kapitāla tirgu savienību, lai piesaistītu ieguldījumus un veicinātu izaugsmi un nodarbinātību 15 . Piemērotāks prudenciālais un uzraudzības regulējums, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām radītu zemākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, palīdzētu i) uzlabot vispārējos darījumdarbības apstākļus; ii) vienlaikus veicinātu ieiešanu tirgū un konkurenci; un iii) pavērtu ieguldītājiem jaunas iespējas un piedāvātu tiem labākus risku pārvaldības risinājumus.

Pārskatītā pieeja, kā identificēt sistēmiski nozīmīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām arī turpmāk būtu jāpiemēro KPR/KPD IV regulējums, saskan arī ar mērķi novērst nepilnības banku savienības darbībā. Jaunākās strukturālās izmaiņas tirgū liecina, ka trešo valstu banku grupām ir arvien sarežģītākas struktūras Eiropas Savienībā: tās savā darbībā izmanto vienības, uz kurām neattiecas ECB uzraudzība vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros. Kā norādīts Komisijas 2017. gada oktobra paziņojumā par banku savienības izveides pabeigšanu 16 , nodrošinot, ka sistēmiski nozīmīgajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām arī turpmāk tiek piemērotas KPR/KPD IV saskaņā ar šajā priekšlikumā sniegto pieeju to identificēšanai, tām tiek piemērota arī banku uzraudzības iestāžu prudenciālā uzraudzība un – attiecībā uz to darbībām dalībvalstīs, kuras piedalās banku savienībā, – ECB prudenciālā uzraudzība.

2.    JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•    Juridiskais pamats

Līgumā par Eiropas Savienības darbību Eiropas iestādēm tiek piešķirta kompetence direktīvu veidā pieņemt attiecīgus noteikumus, ar mērķi atvieglot personām visā Eiropas Savienībā sākt un izvērst komercdarbību (LESD 53. pants). Šī kompetence ietver tiesību aktus par prudenciālo uzraudzību attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniedzējiem, šajā gadījumā – ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Šīs ierosinātās direktīvas noteikumi aizstāj tos arī uz LESD 53. pantu balstītās KPR IV noteikumus, kuri attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

•    Subsidiaritāte

Ar šo priekšlikumu tiek pārskatīti un vienkāršoti spēkā esošie ES noteikumi, kas reglamentē ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo režīmu, lai i) labāk ņemtu vērā un pārvaldītu riskus šo sabiedrību darījumdarbības modeļos; ii) brokeru sabiedrību konkurences apstākļus padarītu vienlīdzīgākus; un iii) pastiprinātu uzraudzības konverģenci. Lai to sasniegtu, pašreizējais regulējums būtu jāaizstāj ar jaunu ES regulējumu, nevis jāatstāj šīs izvēles dalībvalstu regulējuma ziņā. Tas tāpēc, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām atļauja izsniegta saskaņā ar FITD, tagad regulāri sniedz savus pakalpojumus klientiem visā ES. Atsevišķas un nesaskaņotas dalībvalstu veiktas izmaiņas noteikumos varētu radīt konkurences izkropļojumus un diskriminējošu attieksmi, kas sadrumstalotu vienoto tirgu. Problēmu gadījumā tas varētu palielināt kaitējošu regulējuma arbitrāžu, iespējams, radot domino efektu attiecībā uz finanšu stabilitāti un ieguldītāju aizsardzību citās dalībvalstīs. Tas varētu arī izkropļot konkrētā dalībvalstī pieejamo ieguldījumu pakalpojumu diapazonu un veidus, iespējams, nodarot kaitējumu vispārējai tirgus efektivitātei un ieguldītāju izvēles iespējām. Ar pārskatītajiem noteikumiem būtu jānovērš nepamatotas regulatīvās atšķirības un visā vienotajā tirgū jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visām brokeru sabiedrībām, kas saņēmušas darbības atļauju.

•    Proporcionalitāte

REFIT ietvaros galvenais mērķis ir padarīt jauno regulējumu piemērotāku, atbilstīgāku un samērīgāku salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Tādējādi šajā priekšlikumā ir rasts līdzsvars, nodrošinot, ka prasības ir reizē:

·visaptverošas un pietiekami stingras, lai prudenciāli pareizi aptvertu ieguldījumu brokeru sabiedrību riskus; un

·pietiekami elastīgas, lai ņemtu vērā dažāda veida darījumdarbības modeļus, nekavējot to spēju darboties komerciāli dzīvotspējīgā veidā.

Priekšlikumā ir vērsta uzmanība uz to, lai nolūkā panākt šo līdzsvaru nodrošinātu, ka režīma izmaksas, kas saistītas gan ar kapitāla prasībām, gan ar atbilstības nodrošināšanas un administratīvajām izmaksām, kuras rada nepieciešamība pārvaldīt darbiniekus un sistēmas, lai izpildītu jaunās prasības, kā arī uzraudzības iestādēm ziņotu par atbilstību, ir samazinātas līdz minimumam.

Kā izklāstīts pievienotajā dienestu darba dokumentā, paredzams, ka šīs izmaksas pastāvīgi samazināsies, kaut arī sākumā būs dažas jaunas vienreizējas izmaksas. Attiecībā uz kapitālu politikas pamatuzstādījums, kas bija pārskatīšanas pamatā un kas ietekmē iepriekš minēto, ir mērķis nodrošināt, ka kopumā ES mēroga kapitāla prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām īpaši nepalielinās. Attiecīgi ietekme uz izmaksām dažu veidu brokeru sabiedrībām būs atšķirīga. Priekšlikuma noteikumi šīs atšķirības mīkstina, lai lielākā ietekme būtu pakāpeniska un ierobežota.

•    Juridiskā instrumenta izvēle

Izvēlētais instruments ir direktīva, jo tās noteikumi aizstāj KPR IV noteikumus attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Tādējādi tiek nodrošināts, ka direktīvas noteikumus var transponēt dalībvalstīs saskaņā ar attiecīgo valsts administratīvo kārtību, kas atbilst pastāvošajai praksei.

3.    EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•    Spēkā esošo tiesību aktu ex post novērtējums

Spēkā esošā KPR/KPD IV regulējuma novērtējums, kura pamatā jo īpaši ir analīze, ko EBI un EVTI sniedza 2015. gada ziņojumā 17 , un vienlaikus Komisijas dienestu veiktais darbs un analīze, ir apkopots pievienotajā dienestu darba dokumentā.

Tajā secināts, ka spēkā esošie noteikumi, kuru pamatā ir starptautiskie regulatīvie standarti attiecībā uz lielām banku grupām un kuru uzmanības centrā ir banku riski, tikai daļēji sasniedz mērķus i) nodrošināt pietiekamu kapitālu, lai segtu vairākuma ieguldījumu brokeru sabiedrību riskus; ii) kontrolēt atbilstības nodrošināšanas izmaksas; iii) nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES; un iv) nodrošināt efektīvu prudenciālo pārraudzību. Tiek uzskatīts, ka daudzi tā noteikumi šajā ziņā nav efektīvi un iedarbīgi. Izņēmums ir lielas un sistēmiski nozīmīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru lielums, riska profils un savstarpējās saiknes ar citiem finanšu tirgus dalībniekiem tās pēc būtības padara “līdzīgas bankām”.

Attiecībā uz pārējām ieguldījumu brokeru sabiedrībām tika atzīts, ka pašreizējais regulējums nozīmē i) pārmērīgu sarežģītību un nesamērīgu atbilstības nodrošināšanas slogu, īpaši daudzām mazajām un vidējām sabiedrībām; ii) nepiemērotus un pret risku nejutīgus prudenciālos parametrus un prasības, kas neļauj precīzi aptvert ieguldījumu brokeru sabiedrību riskus; un iii) gadījumus, kad valstis atšķirīgi īsteno noteikumus, un sadrumstalotu ES regulatīvo vidi.

•    Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Pārskatīšanas gaitā vairākkārt notika apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Turpmāk minēti galvenie atskaites punkti. Pēc Komisijas 2014. gada decembra pirmā aicinājuma sniegt atzinumu EBI 2015. gada decembrī publicēja ziņojumu par pašreizējo prudenciālo regulējumu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī izmaiņu priekšlikumus. Minētajā ziņojumā sniegta visaptveroša un publiski pieejama pašreizējās situācijas analīze, ieskaitot datus par dalībvalstīs darbojošos ieguldījumu brokeru sabiedrību skaitu un veidiem. Šī analīze palīdzēja pārskatā iesaistīt arī ieinteresētās personas, kuras šie noteikumi, iespējams, tieši neskar, un mudināja tās piedalīties turpmākajā diskusijā.

EBI 2016. gada 4. novembrī publicēja apspriešanai paredzētu diskusiju dokumentu par iespējamu jaunu prudenciālo režīmu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Piezīmes par šo dokumentu varēja sniegt 3 mēnešus. EBI 2017. gada 3. jūlijā publicēja savu ieteikumu projektu, aicinot ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Tās darbs balstījās arī uz detalizētu datu vākšanu no ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Šo darbu EBI vārdā divos posmos – 2016. un 2017. gadā – veica valstu kompetentās iestādes.

Ņemot vērā EBI veikto detalizēto sabiedrisko apspriešanu un datu vākšanu, Komisija uzskatīja, ka nav vajadzības paralēli veikt vispārīgu sabiedrisko apspriešanu. Tā vietā Komisijas dienesti mērķtiecīgi apspriedās ar ieinteresētajām personām, lai iegūtu papildu viedokļus par galvenajiem pārskatīšanas elementiem. Tas ietvēra:

·apaļā galda apspriedes ar nozari pārstāvošajām ieinteresētajām personām (ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldītājiem, juristu birojiem, konsultantiem) 2017. gada 27. janvārī par EBI priekšlikumu projektiem par turpmāko režīmu;

·2017. gada 30. maija semināru par pašreizējā režīma izmaksām; un

·2017. gada 17. jūlija semināru par EBI galīgo ieteikumu projektu.

Pārskatīšana tika apspriesta ar dalībvalstīm Finanšu pakalpojumu komitejas 2017. gada marta un oktobra sanāksmēs un ekspertu grupas banku, maksājumu un apdrošināšanas jomā 2017. gada jūnija un septembra sanāksmēs. Tika ņemtas vērā arī ieinteresēto personu atsauksmes, kas saņemtas attiecībā uz Komisijas sākotnējo ietekmes novērtējumu, kurš tika publicēts 2017. gada martā 18 . Visbeidzot, Komisija ņēma vērā arī atsauksmes, kas tika saņemtas iepriekš plaša tvēruma aicinājumā sniegt liecības par ES tiesiskā regulējuma kopuma finanšu pakalpojumu jomā efektivitāti, konsekvenci un saskaņotību, kura ietvaros vairāki respondenti norādīja uz dažādām problēmām, kas skar šīs pārskatīšanas tematiku 19 .

Ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto dažādus darījumdarbības modeļus, un to viedoklis parasti ir vērsts uz tiem priekšlikumu aspektiem, kas attiecas konkrēti uz tām. Tas sarežģī transversālus salīdzinājumus par ieinteresēto personu nostāju relatīvo svaru. Tomēr kopumā lielākā daļa ieinteresēto personu atzinīgi vērtētu pielāgotu prudenciālo regulējumu, kas būtu labāk piemērots to darījumdarbības modeļiem. Tās uzsver, ka to sistēmiskais nozīmīgums ir ierobežots un ka kapitāla prasības būtu galvenokārt jāvērš uz to, lai nodrošinātu, ka tās ir iespējams pienācīgi likvidēt. Attiecībā uz īpašajām prasībām, kas piemērojamas to konkrētajam darījumdarbības modelim, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sniedz tikai pārstāvja pakalpojumus un neslēdz darījumus par finanšu instrumentiem, izmantojot savu bilanci, parasti kritizē priekšlikumus par kapitāla prasību lineāru sasaisti ar to pārvaldīto klienta portfeļu lielumu. Daudzas sabiedrības, kas veic tirdzniecību savā vārdā, ir vienisprātis, ka spēkā esošajam regulējumam attiecībā uz tirgus riska aptveršanu ir dažas priekšrocības, ņemot vērā riskus, ar kuriem tās saskaras un kurus tās rada, savukārt citas tirdzniecības sabiedrības atzīmē, ka tajā tiek pārspīlēti riski attiecībā uz metodēm un tirgotajiem produktiem. Šie viedokļi ir ņemti vērā ierosināto jauno riska rādītāju (K-faktoru – skatīt turpmāk) kalibrēšanā un iespējā augstākas prasības ieviest pakāpeniski un ierobežot.

•    Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Pārskatīšana tika veikta, balstoties uz visaptverošu atzinumu, ko sniedza EBI, apspriedusies ar EVTI, kā prasīts KPR attiecīgajos pantos, kas ir pārskatīšanas juridiskais pamats (jo īpaši 508. panta 2. un 3. punkts). Galvenie EBI publiskie pienesumi bija šādi:

·2015. gada decembra ziņojums, kurā sniegts visaptverošs pašreizējās situācijas novērtējums un sākotnējie ieteikumi par veicamajām izmaiņām;

·2016. gada novembrī publicētais diskusiju dokuments apspriešanai par iespējamā jaunā režīma aprisēm; un

·2017. gada septembra galīgais ziņojums ar sīki izstrādātiem ieteikumiem.

Jauno kapitāla prasību ieteikumus precīzi kalibrēt palīdzēja detalizētu datu vākšana no ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Šo darbu EBI vārdā divos posmos – 2016. un 2017. gadā – veica valstu kompetentās iestādes. Komisija bija iesaistīta visā procesā un tādējādi varēja uzreiz sekot līdzi diskusijām par konkrēto politikas ieteikumu priekšrocībām un trūkumiem.

•    Ietekmes novērtējums

Saskaņā ar labāka regulējuma instrumentu kopumu (rīks Nr. 9) Komisijas ietekmes novērtējums nav nepieciešams, kad politikas izstrādes darbu un ar to saistīto analīzi ir pilnvarota veikt ES aģentūra, ja vien Komisijas priekšlikums daudz neatšķiras no aģentūras ieteikumiem un Komisijas dienesti uzskata, ka tās novērtējums ir pietiekami kvalitatīvs.

Kaut arī Regulējuma kontroles padome izskatīja ietekmes novērtējuma projektu attiecībā uz šo iniciatīvu, Komisijas dienestu darba dokuments tika uzskatīts par piemērotāku, ņemot vērā, ka konkrētās pilnvaras veikt pārskatīšanu ir balstītas uz EUI atzinumu, apspriešanos ar ieinteresētajām personām un tehnisko darbu. Tādējādi priekšlikumiem pievienotā dienestu darba dokumenta mērķis ir izskaidrot EUI sniegto atzinumu, tostarp to analīzes un apspriešanos rezultātus, vienlaikus sniedzot Komisijas dienestu viedokli par secinājumiem, lai palīdzētu Komisijai lēmumu pieņemšanā.

Attiecībā uz kapitāla prasībām EBI lēš, ka tās sniegtais atzinums tās kopumā palielinātu par 10 % visām sistēmiski nenozīmīgajām ES ieguldījumu brokeru sabiedrībām salīdzinājumā ar 1. pīlārā šobrīd noteiktajām prasībām un tās samazinātu par 16 % salīdzinājumā ar kopējām prasībām, kas izriet no papildu kapitāla prasībām atbilstoši 2. pīlāram. Tas, kāda būs konkrētā ietekme uz katru ieguldījumu brokeru sabiedrību, būs atkarīgs no to lieluma, to sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem un tā, kā uz tām attieksies jaunās kapitāla prasības. Kā sīki izklāstīts priekšlikumiem pievienotajā dienestu darba dokumentā, īpaši tā II pielikumā, kopējais 1. pīlāra prasību palielinājums par 10 % ir summa, ko veido prasības, kas dažām sabiedrībām būtu ievērojami mazākas, bet citām pārsniegtu šos 10 %. Attiecībā uz pieejamo pašu kapitālu EBI konstatē, ka tikai dažām brokeru sabiedrībām nepietiktu kapitāla, lai bez īpašas piepūles panāktu atbilstību jaunajām prasībām; tas attiecas tikai uz dažām ieguldījumu konsultantu sabiedrībām, tirdzniecības sabiedrībām un daudzpakalpojumu sabiedrībām. Tomēr tām šīs grupas sabiedrībām, kurām pieaugums vairāk nekā divas reizes pārsniegtu to pašreizējās prasības, uz vairākiem gadiem varētu tikt noteikta maksimālā robežvērtība.

Pievienotajā dienestu darba dokumentā secināts, ka kopumā EBI ieteikumi tiek uzskatīti par piemērotu un samērīgu līdzekli, kā efektīvā un rezultatīvā veidā sasniegt pārskatīšanas mērķus salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli. Vispārīgā skatījumā EBI ieteikumi ir pozitīvs solis ceļā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību tādu prudenciālo regulējumu, kas spēj nodrošināt, ka tās darbojas uz stabila finansiālā pamata, un vienlaikus neslāpē to komerciālās izredzes. Tādējādi šie ieteikumi veicinātu pārskatīšanas mērķu sasniegšanu sabalansētā veidā. No vienas puses, tiem vajadzētu palīdzēt nodrošināt, ka tiek mērķtiecīgāk ņemti vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību radītie riski klientiem un tirgiem gan to parastajā darbībā, gan gadījumos, kad tās nāktos likvidēt. No otras puses, tiem vajadzētu palīdzēt nodrošināt, ka tās spēj pilnībā pildīt savu lomu atvieglot ieguldījumu plūsmas visā ES, kas saskan ar KTS mērķiem veicināt uzkrājumus un ieguldījumus, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību.

Vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar EBI ieteikumiem ir par sistēmiski nozīmīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību identificēšanu. Tā vietā, lai šo jautājumu atliktu un attiecīgos kritērijus precizētu priekšlikumu īstenošanas tehniskajos noteikumos, kā iesaka EBI, tiek uzskatīts, ka ir lietderīgāk šos kritērijus noteikt pašos priekšlikumos, lai regulējuma ziņā nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kredītiestādēm un sistēmiski nozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Šajā jautājumā priekšlikumi pārsniedz EBI ieteikumu, kas sniegts tās atzinumā par ieguldījumu brokeru sabiedrību regulējuma pārskatīšanu. Tomēr priekšlikumi tādējādi ņem vērā EBI atzinumu jautājumos, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no ES 20 .

•    Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Kā izklāstīts pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā, paredzams, ka, vienkāršojot prudenciālos noteikumus attiecībā uz lielāko daļu ieguldījumu brokeru sabiedrību, ievērojami samazināsies to administratīvais un atbilstības nodrošināšanas slogs. Dažādas nevajadzīgas regulatīvās un ziņošanas prasības varētu atcelt, ļaujot regulatīviem nolūkiem paredzēto kapitālu novirzīt efektīvākam izmantojumam. Konkrētie priekšlikumi, kuros noteiktas ieguldījumu brokeru sabiedrību nozīmei atbilstīgas kapitāla un citas prudenciālās prasības, tostarp atalgojuma un pārvaldības jomā, pirmo reizi samazina ievērojamās izmaksas, kas brokeru sabiedrībām rodas sakarā ar pašreizējā režīma prasībām, kuras ir orientētas uz bankām. Tādējādi vairs nebūtu jāveic sarežģītais uzdevums – salāgot un pārgrupēt darījumdarbības datus, lai spētu ievērot nepiemērotu tiesisko regulējumu un ziņošanas režīmu.

Paredzams, ka galvenie ieguvēji būs ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir MVU 21 . Samērīgākam un atbilstošākam to prudenciālajam regulējumam būtu jāpalīdz tām uzlabot darījumdarbības veikšanas apstākļus un jāmazina šķēršļi ieiešanai tirgū. Piemēram, racionalizējot apgrūtinošo ziņošanas sistēmu, būtu jāsamazinās administratīvajam slogam un atbilstības nodrošināšanas izmaksām, kas rodas MVU, tostarp inovatīviem uzņēmumiem, kuri vēlas attīstīties, izmantojot digitālos līdzekļus. Tāpat, atbrīvojot nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības no šobrīd spēkā esošajiem pārvaldības un atalgojuma noteikumiem, kas paredzēti pašreizējā KPD IV/KPR, priekšlikumi minētajiem uzņēmumiem samazinātu administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Ir paredzamas dažas vienreizējās izmaksas saistībā ar pāreju uz jauno režīmu, jo brokeru sabiedrībām būs jāpārstrādā riska pārvaldības sistēmas, jāievieš izmaiņas par atbilstības nodrošināšanu atbildīgajās struktūrvienībās un jāpārskata līgumi ar juridiskajiem birojiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kurus tās patlaban izmanto, lai atvieglotu atbilstības nodrošināšanu. Tomēr atbilstības izmaksu ietaupījumiem būtu kopumā jāsekmē KTS mērķi, palīdzot ieguldījumu brokeru sabiedrībām pildīt to funkcijas – piesaistīt ieguldītāju uzkrājumus produktīvam izmantojumam.

Attiecībā uz atbilstības nodrošināšanas izmaksām lēsts, ka brokeru sabiedrības ietaupīs desmitiem līdz simtiem tūkstošu euro atkarībā no to lieluma un veida. Šobrīd nav zināms, kāds būs šo atbilstības nodrošināšanas izmaksu samazinājums un to saikne ar kapitāla prasību izmaiņām dažādu veidu brokeru sabiedrībām, taču tas tiks vērtēts regulējuma turpmākās uzraudzības un izvērtējuma gaitā.

•    Pamattiesības

Šis priekšlikums palīdz dažādu veidu ieguldījumu brokeru sabiedrībām īstenot to tiesības veikt darījumdarbību, ko neapgrūtina noteikumi, kuri galvenokārt paredzēti citu finanšu tirgu dalībniekiem. Priekšlikumos iekļautajos leģislatīvajos pasākumos, ar ko paredzēti noteikumi par atalgojumu ieguldījumu brokeru sabiedrībās, ir ievēroti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi, jo īpaši darījumdarbības brīvība un tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību.

4.    IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmēs ES budžetu.

5.    CITI ELEMENTI

•    Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Priekšlikumos paredzētās izmaiņas būtu jāizvērtē, lai noteiktu, cik lielā mērā ir sasniegti šādi mērķi:

·vienkāršāks ieguldījumu brokeru sabiedrību iedalījums kategorijās, kas īstenots tādā veidā, lai atspoguļotu to dažādos riska profilus;

·piemērots un samērīgs prudenciālo noteikumu kopums, jo īpaši attiecībā uz kapitāla, likviditātes, atalgojuma un pārvaldības prasībām, kurā ņemti vērā konkrētie riski, ar ko saskaras ieguldījumu brokeru sabiedrības, un ar kuru tiek nodrošināta kapitāla iedalīšana tur, kur tas ir vajadzīgs;

·regulējums, kas tiešā un manāmā veidā atbilst riskiem, kādi piemīt ieguldījumu brokeru sabiedrību veikto darbību būtībai un lokam, un kas tādējādi atvieglo darījumdarbības uzsākšanu; un

·racionalizēts uzraudzības instrumentu kopums, kas nodrošina pilnīgu un precīzu darījumdarbības prakses un ar to saistīto risku pārraudzību.

Šajā nolūkā varētu vākt kādus no turpmāk minētajiem datiem, ko turpmākajās pārskatīšanās izmantot kā rādītājus, novērtējot ierosināto izmaiņu ietekmi: i) atbilstības nodrošināšanas izmaksas darbaspēka, juridisko konsultāciju un regulējumā paredzēto pārskatu jomā; ii) kapitāla prasību līmenis; iii) citas jaunas izmaksas, piemēram, saistībā ar likviditātes noteikumiem; iv) dažādu kategoriju brokeru sabiedrību skaita izmaiņas; v) izmaiņas tajā, kā kompetentās iestādes izmanto papildu kapitāla prasības atbilstoši 2. pīlāram; vi) gadījumi, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības jaunā režīma piemērošanas laikā nonākušas grūtībās, un to attiecīgā ietekme; un vii) ieguldījumu brokeru sabiedrību lieluma izmaiņas aktīvu un klientu rīkojumu apjomu ziņā.

•    Sīkāks priekšlikuma konkrēto noteikumu skaidrojums

Priekšmets un darbības joma

Šajā priekšlikumā ir noteiktas prasības attiecībā uz prudenciālās uzraudzības iestāžu norīkošanu, ieguldījumu brokeru sabiedrību sākotnējo kapitālu, uzraudzības pilnvarām un instrumentiem ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālajai uzraudzībai, ko īsteno kompetentās iestādes, un kompetentajām iestādēm piemērojamajām publiskošanas prasībām prudenciālās uzraudzības jomā. Paredzēts, ka no 2018. gada janvāra šī direktīva būs piemērojama visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas FITD II.

Uzraudzības iestāžu norīkošana un pilnvaras

Priekšlikumā dalībvalstīm paredzēta prasība norīkot iestādi, kas īsteno šajā direktīvā noteiktās prudenciālās uzraudzības pilnvaras (šajā direktīvā pārņemti attiecīgie KPD IV noteikumi). Dalībvalstis var vai nu piešķirt šīs pilnvaras esošai iestādei, kas pilda KPD IV paredzētās funkcijas un pilnvaras, vai jaunai iestādei.

Sākotnējais kapitāls

Sākotnējā kapitāla līmeņi, kas balstās uz tiem pakalpojumiem un darbībām, ko ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir atļauts attiecīgi sniegt un veikt saskaņā ar FITD, tiek ES līmenī pārskatīti un saskaņoti, atsaucoties uz KPD IV paredzētajiem līmeņiem un ņemot vērā kopš to noteikšanas laika fiksēto inflāciju. Ir paredzēti pārejas noteikumi, lai īpaši mazākām brokeru sabiedrībām vajadzības gadījumā palīdzētu sasniegt jauno pamatkapitāla apmēru.

Piederības/uzņēmējas valsts pilnvaras

Ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības nolūkā piederības un uzņēmēju valstu iestādēm tiek piešķirtas pilnvaras, kas paredzētas KPD IV. Būtu jānosaka attiecīgā iestāžu sadarbības kārtība.

Informācijas apmaiņa un dienesta noslēpums

Noteikumi par prudenciālās uzraudzības informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un dienesta noslēpumu noteikti, pamatojoties uz KPD IV un papildinot FITD II.

Sodi

Atbilstoši KPD IV dalībvalstīm ir pienākums ieviest iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus, lai sodītu šīs direktīvas un [Regulas (ES) Nr. ---/----] pārkāpumus.

Iekšējā kapitāla pietiekamība un uzraudzības pārbaude, un novērtējums

Balstoties uz KPD IV noteiktajām prasībām, ir noteiktas vienkāršotas prasības attiecībā uz kārtību un procedūrām, ar kurām ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina atbilstību šīs direktīvas un [Regulas (ES) Nr. ---/----] noteikumiem, un uz to, kā kompetentās izvērtē minētās kārtības un procedūru piemērotību.

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām pārbaudīt un novērtēt ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo stāvokli, vajadzības gadījumā pieprasīt izmaiņas tādās jomās kā iekšējā pārvaldība un kontroles un riska pārvaldības procesi un procedūras, un vajadzības gadījumā noteikt papildu prasības, tostarp jo īpaši kapitāla un likviditātes prasības.

Pārvaldība un atalgojums

Atbilstoši novērtējumam, ko EBI sniegusi atzinumā, 22 un šā EBI novērtējuma izvērtējumam, ko Komisijas dienesti snieguši pievienotajā dienestu darba dokumentā, noteikumi par pārvaldību un atalgojumu ir pārskatīti, lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību pienācīgu darbību un novērstu, ka to darbinieka uzņemas pārmērīgus riskus.

Līdztekus šie noteikumi ir vērsti uz to, lai atspoguļotu kredītiestāžu un attiecīgi ieguldījumu brokeru sabiedrību risku atšķirības. Ir atzīts, ka būtu nesamērīgi šīs direktīvas prasības attiecībā uz pārvaldības kārtību un atalgojuma politiku un praksi piemērot nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu atalgojuma un pārvaldības noteikumu konsekvenci visos attiecīgajos tiesību aktos, ieskaitot KPD IV, Direktīvu 2009/65/EK (PVKIU) un Direktīvu 2011/61/ES (AIFPD).

Priekšlikumā nav noteikta konkrēta maksimālā attiecība starp mainīgā atalgojuma mainīgajiem un nemainīgajiem elementiem, bet ir paredzēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām pašām jānosaka piemērotas attiecības. Tādējādi ir ņemta vērā potenciālā ietekme, kādu vienotas attiecības noteikšana varētu radīt atsevišķu ieguldījumu brokeru sabiedrību izmaksu elastīguma un ienesīguma ziņā.

Kā liecina konstatējumi Komisijas ziņojumā COM(2016) 510, prasības par maksājumu atlikšanu un atalgojuma izmaksāšanu instrumentos pārsvarā nav efektīvas attiecībā uz nelielām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru struktūra nav sarežģīta, un personālu, kura mainīgā atalgojuma līmenis ir zems. Tāpēc Komisija ierosina noteikt robežvērtību brokeru sabiedrības un darbinieku līmenī un, ja tā nav pārsniegta, brokeru sabiedrībām un/vai darbiniekiem piemērot atkāpes no noteikumiem par maksājumu atlikšanu un atalgojuma izmaksāšanu instrumentos.

Trešās valstis

Savienība var ar trešām valstīm noslēgt nolīgumus par līdzekļiem, kā uzraudzīt atbilstību grupas kapitāla kritērijam. Dalībvalstis un EBI var noslēgt administratīvās sadarbības nolīgumus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm nolūkā atvieglot informācijas apmaiņu.

Sistēmiskas nozīmes ieguldījumu brokeru sabiedrības

Regulas priekšlikumā, kas tiek iesniegts kopā ar šo direktīvas priekšlikumu, ir iekļauts noteikums, kurš mainītu kredītiestāžu definīciju, ietverot uzņēmumus, kuru darījumdarbība ietver finanšu instrumentu tirgošanu savā vārdā vai to parakstīšanu vai izvietošanu ar stingru apņemšanos, ja attiecīgā uzņēmuma aktīvu kopvērtība ir EUR 30 miljardi vai vairāk. Šajā direktīvas priekšlikumā ir ietverti papildinoši noteikumi par kredītiestādes atļaujas pieprasīšanas procesu.

2017/0358 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un grozījumiem Direktīvās 2013/36/ES un 2014/65/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 23 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 24 ,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Stingra prudenciālā uzraudzība ir neatņemama to regulatīvo nosacījumu sastāvdaļa, atbilstoši kuriem finanšu iestādēm ir ļauts sniegt pakalpojumus Savienībā. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tāpat kā kredītiestādēm, attiecībā uz prudenciālo režīmu un uzraudzību ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES 25 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 26 , savukārt atļauju izsniegšanas kārtība un citas organizatoriskās un darbības prasības ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK 27 .

(2)Pastāvošie prudenciālie režīmi atbilstoši Regulai (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvai 2013/36/ES lielā mērā balstās uz secīgi pielāgotiem starptautiskajiem regulatīvajiem standartiem, kurus Bāzeles Banku uzraudzības komiteja ir noteikusi lielām banku grupām un kuri tikai daļēji pievēršas konkrētajiem riskiem, kas raksturīgi dažādajām ieguldījumu brokeru sabiedrību darbībām. Tāpēc konkrētajiem apdraudējumiem un riskiem, kas raksturīgi ieguldījumu brokeru sabiedrībām, būtu papildus jāpievēršas ar pienācīgiem un samērīgiem Savienības līmeņa prudenciālajiem pasākumiem.

(3)Pareizai prudenciālajai uzraudzībai būtu jānodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības tiek pārvaldītas pienācīgi un klientu interesēs. Uzraudzībā būtu jāņem vērā iespēja, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības un to klienti uzņemas pārmērīgus riskus, un dažādo pakāpju riski, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņemas un rada. Turklāt šai prudenciālajai uzraudzībai vajadzētu būt tādai, kas nepieļauj nepamatotu administratīvo slogu ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(4)Daudzas no prasībām, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES regulējuma, ir paredzētas, lai pievērstos kopīgajiem riskiem, ar kuriem saskaras kredītiestādes. Līdz ar to pašreizējās prasības lielā mērā ir kalibrētas tā, lai saglabātu kredītiestāžu aizdošanas spējas visos ekonomikas cikla posmos un aizsargātu noguldītājus un nodokļu maksātājus iespējamajā gadījumā, ka šīs iestādes nonāk grūtībās, un nav izstrādātas tā, lai aptvertu dažādos ieguldījumu brokeru sabiedrību riska profilus. Ieguldījumu sabiedrībām nav lielu privāto, MVU un korporatīvo aizdevumu portfeļu, un tās nepieņem noguldījumus. Iespēja, ka to nonākšana grūtībās negatīvi ietekmētu kopējo finanšu stabilitāti, ir mazāka nekā kredītiestāžu gadījumā. Tādējādi riski, ar kuriem saskaras un kurus rada ieguldījumu brokeru sabiedrības, būtiski atšķiras no riskiem, ar kuriem saskaras un kurus rada kredītiestādes, un šai atšķirībai būtu skaidri jāatspoguļojas Savienības prudenciālajā regulējumā.

(5)Pašreizējā regulējuma piemērošanas atšķirības dažādās dalībvalstīs apdraud konkurences apstākļu vienlīdzību ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas Savienībā. Šīs atšķirības izriet no tā, ka ir kopumā sarežģīti piemērot regulējumu dažādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām atkarībā no to sniegtajiem pakalpojumiem, ja atsevišķas valsts iestādes ar valsts tiesību aktiem vai praksi pielāgo vai racionalizē šo piemērošanu. Tā kā pašreizējais prudenciālais regulējums neaptver visus riskus, ar kuriem saskaras un kurus rada dažu veidu ieguldījumu brokeru sabiedrības, atsevišķām ieguldījumu brokeru sabiedrībām dažās dalībvalstīs ir tikušas piemērotas liela papildu kapitāla prasības. Lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību saskaņotu prudenciālo uzraudzību visā Savienībā, būtu jāievieš vienoti noteikumi, kas aptvertu minētos riskus.

(6)Tāpēc ir nepieciešams speciāls prudenciālais režīms ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām nav sistēmiskas nozīmes, ņemot vērā to lielumu un savstarpējās saiknes ar citiem finanšu un ekonomikas dalībniekiem. Turpretī sistēmiskas nozīmes ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāturpina piemērot pašreizējo prudenciālo regulējumu atbilstoši Direktīvai 2013/36/ES un Regulai (ES) Nr. 575/2013. Minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības ir to ieguldījumu brokeru sabiedrību apakšgrupa, kurām pašlaik ir piemērojams Direktīvā 2013/36/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktais regulējums un uz kurām neattiecas neviens speciālais atbrīvojums no tā galvenajām prasībām. Lielākajām un savstarpēji visvairāk saistītajām brokeru sabiedrībām ir darījumdarbības modeļi un riska profili, kas ir līdzīgi nozīmīgu kredītiestāžu darījumdarbības modeļiem un riska profiliem. Tās sniedz pakalpojumus, kas ir līdzīgu banku sniegtajiem, un uzņemas riskus lielos mērogos. Turklāt sistēmiskas nozīmes ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tik lielas un to darījumdarbības modeļi un riska profili ir tādi, ka apdraud finanšu tirgu stabilu un pienācīgu darbību tāpat kā lielas kredītiestādes. Tāpēc ir lietderīgi minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām turpināt piemērot Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumus.

(7)Var būt tādas dalībvalstis, kurās par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību atbildīgās iestādes atšķiras no iestādēm, kas atbild par rīcību tirgū. Tāpēc ir jāizveido minēto iestāžu savstarpējās sadarbības un informācijas apmaiņas mehānisms.

(8)Lai veicinātu uzraudzības standartu un prakses saskaņošanu visā Savienībā, Eiropas Banku iestādei (EBI) būtu ciešā sadarbībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) jāsaglabā galvenā kompetence attiecībā uz uzraudzības prakses koordināciju un konverģenci attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā (EFUS).

(9)Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējā kapitāla prasītajam līmenim būtu jābalstās uz tiem pakalpojumiem un darbībām, ko minētajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atļauts attiecīgi sniegt un veikt saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK. Direktīvā 2013/36/ES dalībvalstīm paredzētā iespēja konkrētās situācijās pazemināt prasīto sākotnējā kapitāla līmeni, no vienas puses, un minētās direktīvas nevienāda īstenošana, no otras puses, ir radījušas situāciju, ka sākotnējā kapitāla prasītais līmenis Savienībā atšķiras. Lai novērstu šo sadrumstalotību, sākotnējā kapitāla prasītais līmenis būtu jāsaskaņo.

(10)Kaut arī ieguldījumu brokeru sabiedrības tiek izslēgtas no Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 darbības jomas, atsevišķiem jēdzieniem, kas lietoti Direktīvas 2013/36/ES un attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 kontekstā, būtu jāsaglabā to iedibinātā nozīme. Lai nodrošinātu un atvieglotu šo jēdzienu konsekventu interpretāciju, kad tie attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām lietoti Savienības tiesību aktos, šādos Savienības aktos ietvertās atsauces uz ieguldījumu brokeru sabiedrību sākotnējo kapitālu, kompetento iestāžu uzraudzības pilnvarām attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu brokeru sabiedrību iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, ko īsteno kompetentās iestādes, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamajiem pārvaldības un atalgojuma noteikumiem būtu jāuzskata par atsaucēm uz attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem.

Attiecībā uz atsaucēm uz sākotnējā kapitāla apmēru būtu jāievēro turpmāk minētās atbilsmes. Būtu jāuzskata, ka šīs direktīvas 8. pantā noteiktie sākotnējā kapitāla līmeņi no šīs direktīvas piemērošanas sākuma dienas aizstāj Direktīvā 2013/36/ES minētos sākotnējā kapitāla līmeņus šādi: attiecībā uz Direktīvas 2013/36/ES 28. pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību sākotnējo kapitālu būtu uzskatāms, ka atsauce ir uz 8. panta 1. punktu; attiecībā uz Direktīvas 2013/36/ES 29. vai 31. pantā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību sākotnējo kapitālu būtu uzskatāms, ka atsauce ir uz 8. panta 2. vai 3. punktu atkarībā no ieguldījumu brokeru sabiedrības ieguldījumu pakalpojumu un darbību veida; attiecībā uz Direktīvas 2013/36/ES 30. pantā minēto sākotnējo kapitālu būtu uzskatāms, ka atsauce ir uz 8. panta 1. punktu.

(11)Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, par ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stabilitātes un jo īpaši maksātspējas uzraudzību ir jāatbild šīs sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Lai panāktu ieguldījumu brokeru sabiedrību efektīvu uzraudzību arī citās dalībvalstīs, kur tās sniedz pakalpojumus vai kur tām ir filiāle, būtu jānodrošina cieša sadarbība ar šo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(12)Informatīviem un uzraudzības mērķiem un jo īpaši nolūkā nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai katrā atsevišķā gadījumā veikt pārbaudes uz vietas, inspicēt ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāļu darbības to teritorijā un pieprasīt informāciju par šo filiāļu darbībām. Tomēr par uzraudzības pasākumiem attiecībā uz minētajām filiālēm joprojām būtu jāatbild piederības dalībvalstij.

(13)Lai aizsargātu komerciāli sensitīvu informāciju, kompetentajām iestādēm, veicot uzraudzības uzdevumus un apmainoties ar konfidenciālu informāciju, būtu jāievēro noteikumi par dienesta noslēpumu.

(14)Lai nostiprinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un šo sabiedrību klientu aizsardzību, revidentiem būtu nekavējoties jāpaziņo kompetentajām iestādēm fakti, kas varētu nopietni ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stāvokli vai administratīvo un grāmatvedības organizāciju.

(15)Personas datu apstrāde šīs direktīvas vajadzībām būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2016/679 28 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 45/2001 29 . Konkrēti, gadījumos, kurā ar šo direktīvu atļauta personas datu apmaiņa ar trešām valstīm, būtu jāpiemēro attiecīgie Regulas (ES) Nr. 2016/679 V nodaļas noteikumi un Regulas (ES) Nr. 45/2001 9. pants.

(16)Lai nodrošinātu šajā direktīvā un [Regulā (ES) ---/----[IBSR] noteikto pienākumu ievērošanu, dalībvalstīm būtu jāparedz iedarbīgi, samērīgi un atturoši administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi. Lai nodrošinātu administratīvo sodu atturošo ietekmi, tie būtu jāpublisko, izņemot konkrētos, precīzi noteiktos apstākļos. Lai klienti un ieguldītāji spētu pieņemt apzinātu lēmumu par ieguldījumu iespējām, minētajiem klientiem un ieguldītājiem vajadzētu būt pieejamai informācijai par ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērotajiem administratīvajiem sodiem un pasākumiem.

(17)Lai spētu atklāt šīs direktīvas transponēšanas valsts noteikumu pārkāpumus un [Regulas (ES) ---/----[IBSR] pārkāpumus, dalībvalstīm vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un būtu jāievieš efektīvi mehānismi ziņošanai par potenciālajiem vai faktiskajiem pārkāpumiem.

(18)Ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu būt tādam iekšējam kapitālam, kas apmēra, kvalitātes un sadales ziņā ir atbilstīgs faktiskajiem vai potenciālajiem riskiem. Kompetentajām iestādēm būtu jāpārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ir ieviesušas pienācīgas stratēģijas un procesus iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanai un uzturēšanai.

(19)Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma pilnvarām joprojām vajadzētu būt svarīgam regulatīvajam instrumentam, kas kompetentajām iestādēm dod iespēju izvērtēt kvalitatīvos elementus, ieskaitot iekšējo pārvaldību un kontroles un riska pārvaldības procesus un procedūras, un vajadzības gadījumā noteikt papildu prasības, tostarp jo īpaši kapitāla un likviditātes prasības.

(20)Lai atalgojumu pieskaņotu ieguldījumu brokeru sabiedrību riska profilam un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpiemēro skaidri principi par korporatīvās pārvaldības kārtību un atalgojuma noteikumi, kuros ņemtas vērā atšķirības starp kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Savukārt nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības būtu jāatbrīvo no minēto noteikumu piemērošanas, jo attiecībā uz šāda veida brokeru sabiedrībām pietiekami vispusīgi noteikumi par atalgojumu un korporatīvo pārvaldību ir paredzēti Direktīvā 2014/65/ES.

(21)Arī Komisijas ziņojums COM(2016) 510 30 liecināja par to, ka Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības attiecībā uz maksājumu atlikšanu un atalgojuma izmaksāšanu instrumentos nav piemērotas nelielām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru struktūra nav sarežģīta, un personālam, kura mainīgā atalgojuma līmenis ir zems. Lai nodrošinātu uzraudzības konverģenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir nepieciešami skaidri, konsekventi un saskaņoti kritēriji, pēc kuriem noteikt no minētajām prasībām atbrīvojamās ieguldījumu brokeru sabiedrības un fiziskās personas. Tomēr vienlaikus ir lietderīgi kompetentajām iestādēm piedāvāt zināmu elastību noteikt stingrāku pieeju, ja tās to uzskata par vajadzīgu.

(22)Turklāt ir lietderīgi paredzēt ieguldījumu brokeru sabiedrībām zināmu elastību nenaudas instrumentu izmantošanā, izmaksājot atalgojuma mainīgo daļu, ja vien šie instrumenti ļauj efektīvi sasniegt mērķi salāgot personāla intereses ar dažādo ieinteresēto personu, piemēram, dalībnieku un kreditoru, interesēm un sekmē mainīgā atalgojuma pieskaņošanu ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilam.

(23)Ieguldījumu brokeru sabiedrību ieņēmumi, kurus veido maksas, komisijas naudas un citi ieņēmumi par dažādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, ir ļoti svārstīgi. Atalgojuma mainīgās daļas ierobežošana konkrētā apmērā attiecībā pret atalgojuma nemainīgo daļu ietekmētu brokeru sabiedrības spēju samazināt atalgojumu periodos, kad ieņēmumi ir zemi, un varētu izraisīt brokeru sabiedrības pastāvīgo izmaksu bāzes palielinājumu, kas savukārt apdraudētu brokeru sabiedrības spēju pārdzīvot periodus, kad ekonomikā ir lejupslīde vai samazinās ieņēmumi. Lai novērstu šos riskus, attiecībā uz sistēmiski nenozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām nevajadzētu noteikt vienotu maksimālo attiecību starp atalgojuma mainīgajiem un nemainīgajiem elementiem. Tā vietā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu pašām jānosaka piemērota attiecība.

(24)Ņemot vērā sabiedrības augošo pieprasījumu pēc pārredzamības nodokļu jomā un tiecoties sekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrību korporatīvo atbildību, ir lietderīgi pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām izpaust noteiktu informāciju, ieskaitot informāciju par gūto peļņu, samaksātajiem nodokļiem un saņemtajām publiskajām subsīdijām.

(25)Lai pievērstos riskiem tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām sastāvošu grupu līmenī, Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētā prudenciālās konsolidācijas metode būtu jāaizstāj ar grupas kapitāla kritēriju. Tomēr grupas uzraudzības iestādes noteikšanā būtu jābalstās uz tiem pašiem principiem, kas piemērojami konsolidētās uzraudzības gadījumā. Lai nodrošinātu pienācīgu sadarbību, koordinācijas pasākumu pamatelementiem, jo īpaši informēšanas prasībām ārkārtas situācijās un koordinācijas un sadarbības pasākumiem, vajadzētu būt līdzīgiem tiem koordinācijas pamatelementiem, kas saskaņā ar vienoto noteikumu kopumu piemērojami kredītiestādēm.

(26)No vienas puses, Komisijai vajadzētu būt iespējai iesniegt Padomei ieteikumus par sarunu risināšanu attiecībā uz nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm par uzraudzības, kurā noskaidro atbilstību grupas kapitāla kritērijam, praktisko īstenošanu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru mātesuzņēmumi veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, un trešās valstīs uzņēmējdarbību veicošām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru mātesuzņēmumi veic uzņēmējdarbību Savienībā. No otras puses, dalībvalstīm un EBI arī vajadzētu būt iespējai noslēgt administratīvos nolīgumus ar trešām valstīm, lai varētu izpildīt uzraudzības uzdevumus.

(27)Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un novērstu pārklāšanos starp pašreizējo prudenciālo regulējumu, kas piemērojams kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un šo direktīvu, Regula (ES) Nr. 575/2013 un Direktīva 2013/36/ES tiek grozīta, svītrojot ieguldījumu brokeru sabiedrības no to darbības jomas. Tomēr attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras pieder pie banku grupas, būtu jāturpina piemērot tos Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES noteikumus, kas attiecas uz banku grupām, piemēram, Direktīvas 2013/36/ES [21.b pantā] paredzētos noteikumus par ES mātes starpniekuzņēmumiem un Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas 2. sadaļas 2. nodaļā paredzētos noteikumus par prudenciālo konsolidāciju.

(28)Ir nepieciešams noteikt pasākumus, kas uzņēmumiem jāveic, lai pārbaudītu, vai tie atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā paredzēto kredītiestāžu definīcijai un vai tiem attiecīgi ir jāsaņem atļauja darboties kā kredītiestādēm. Tā kā atsevišķas ieguldījumu brokeru sabiedrības jau veic darbības, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā, ir nepieciešams arī nodrošināt skaidrību par minētajām darbībām piešķirto atļauju turpmāko statusu.

(29)Nolūkā nodrošināt efektīvu uzraudzību ir svarīgi, lai uzņēmumi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punkta nosacījumiem, pieteiktos uz atļauju darboties kā kredītiestādes. Tāpēc kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai piemērot sankcijas uzņēmumiem, kas nepiesakās minētās atļaujas saņemšanai.

(30)Līdz ar Regulā (ES) Nr. 575/2013 sniegtās kredītiestāžu definīcijas grozījumiem ar [Regulu (ES) ---/----[IBSR] šī definīcija no minētās regulas spēkā stāšanās dienas varētu ietvert ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras jau darbojas, balstoties uz saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES izsniegtu atļauju. Šiem uzņēmumiem būtu jāļauj turpināt darboties saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības atļauju, līdz tie saņem atļauju darboties kā kredītiestādes. Minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām kredītiestādes atļaujas pieteikums būtu jāiesniedz vēlākais tad, kad mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs divpadsmit secīgu mēnešu periodā pārsniedz kādu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā noteiktajām robežvērtībām. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība kādu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā noteiktajām robežvērtībām pārsniedz šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā, mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs būtu jāaprēķina par divpadsmit secīgiem mēnešiem pirms minētā datuma. Minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām kredītiestādes atļaujas pieteikums būtu jāiesniedz viena gada un vienas dienas laikā no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(31)Regulā (ES) Nr. 575/2013 sniegtās kredītiestāžu definīcijas grozījumi ar [Regulu (ES) ---/----[IBSR] varētu ietekmēt arī uzņēmumus, kuri jau ir iesnieguši ieguldījumu brokeru sabiedrības atļaujas pieteikumu saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un kuru pieteikumi ir izskatīšanas procesā. Šie pieteikumi būtu jānodod Direktīvā 2013/36/ES noteiktajām kompetentajām iestādēm un jāizskata saskaņā ar minētajā direktīvā paredzētajiem atļauju izsniegšanas noteikumiem, ja uzņēmuma plānotā aktīvu kopsumma sasniedz kādu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā noteiktajām robežvērtībām.

(32)Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētajiem uzņēmumiem turklāt būtu jāpiemēro visas Direktīvas 2013/36/ES III sadaļā noteiktās prasības attiecībā uz piekļuvi kredītiestāžu darbībai, ieskaitot noteikumus par atļaujas atsaukšanu saskaņā ar minētās direktīvas 18. pantu. Tomēr minētās direktīvas 18. pants būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes var atsaukt kredītiestādei izsniegto atļauju arī tad, ja šī kredītiestāde savu atļauju izmanto vienīgi darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, un tās aktīvu kopsummas vidējais rādītājs piecus gadus pēc kārtas ir mazāks par minētajā punktā noteiktajām robežvērtībām.

(33)Atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES 39. pantam trešo valstu brokeru sabiedrībām, kas sniedz finanšu pakalpojumus ES, ir piemērojami valstu režīmi, saskaņā ar kuriem var būt prasība, ka jādibina filiāle dalībvalstī. Lai atvieglotu to darbību regulāru uzraudzību un izvērtējumu, kuras trešo valstu brokeru sabiedrības ar filiāļu starpniecību veic Savienībā, kompetentās iestādes būtu jāinformē par to teritorijā ar filiāļu starpniecību sniegto pakalpojumu un veikto darbību apmēru un vērienu.

(34)Balstoties uz pamatīgu esošā stāvokļa analīzi, datu apkopojumiem un apspriešanu, EBI sadarbībā ar EVTI sagatavoja ziņojumu par visām sistēmiski nenozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamu speciālu prudenciālo režīmu, un šis ziņojums ir pamats pārskatītajam ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālajam regulējumam.

(35)Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, EBI būtu jāuzdod izstrādāt tehnisko standartu projektus, kuros būtu jākonkretizē informācija, ar kuru piederības un uzņēmēju valstu iestādēm būtu jāapmainās saistībā ar uzraudzību un jānosaka, kā ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jānovērtē savu darbību apmērs saistībā ar iekšējās pārvaldības prasībām un jo īpaši jānovērtē, vai tās ir uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām brokeru sabiedrībām. Turklāt tehniskajos standartos būtu atalgojuma noteikumu vajadzībām jākonkretizē, kuri darbinieki būtiski ietekmē brokeru sabiedrību riska profilu, un jākonkretizē papildu pirmā līmeņa kapitāla instrumenti un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kas kvalificējas kā mainīgais atalgojums. Visbeidzot, tehniskajos standartos būtu jākonkretizē elementi, kas jāņem vērā, izvērtējot iekšējās pārvaldības, pārredzamības, riskiem piemērojamās pieejas un atalgojuma prasību piemērošanas jomu, kompetento iestāžu noteikto papildu kapitāla prasību piemērošana un uzraudzības iestāžu kolēģiju darbība.

(36)Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienveidīgu piemērošanu un ņemtu vērā norises finanšu tirgos, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai precizētu šajā direktīvā sniegtās definīcijas, ieguldījumu brokeru sabiedrību iekšējā kapitāla un risku izvērtējumus un kompetento iestāžu uzraudzības pārbaudes un novērtējuma pilnvaras. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(37)Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai nodrošinātu vienveidīgus šīs direktīvas īstenošanas nosacījumus, īpaši attiecībā uz EBI izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektu pieņemšanu par informācijas apmaiņas prasībām starp kompetentajām iestādēm, un lai ņemtu vērā norises ekonomikas un monetārajā jomā attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību sākotnējā kapitāla prasībām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 31 .

(38)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – izveidot efektīvu un samērīgu prudenciālo regulējumu, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam atļauts darboties Savienībā, darbojas uz stabila finansiālā pamata un tiek pārvaldītas pienācīgi, tostarp klientu interesēs, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(39)Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 32 dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtajos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi, kas attiecas uz:

(a)ieguldījumu brokeru sabiedrību sākotnējo kapitālu;

(b)uzraudzības pilnvarām un instrumentiem ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālajai uzraudzībai, ko īsteno kompetentās iestādes;

(c)ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ko īsteno kompetentās iestādes, veidā, kas ir saskanīgs ar [Regulas (ES) ---/----[IBSR] noteikumiem;

(d)kompetentajām iestādēm piemērojamajām publiskošanas prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības jomā.

2. pants

Darbības joma

1.Šo direktīvu piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām atļauja tiek izsniegta un kuras tiek uzraudzītas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/65/ES 33 .

3. pants

Definīcijas

1.    Šajā direktīvā ir lietoti šādi definētie termini:

(1)“palīgpakalpojumu uzņēmums” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 18) apakšpunktā definētais palīgpakalpojumu uzņēmums;

(2)“atļauja” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības atļauja saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES II sadaļu;

(3)“filiāle” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 30) apakšpunktā definētā filiāle;

(4)“ciešas attiecības” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35) apakšpunktā definētās ciešas attiecības;

(5)“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts publiskā iestāde vai struktūra, kas ir oficiāli atzīta valsts tiesību aktos un atbilstoši šiem aktiem ir pilnvarota uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar šo direktīvu konkrētās dalībvalsts uzraudzības sistēmas ietvaros;

(6)“preču dīleri” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145) apakšpunktā definētie preču dīleri;

(7)“kontrole” ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kas aprakstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 34 22. pantā vai grāmatvedības standartos, kuri ieguldījumu brokeru sabiedrībai piemērojami saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 35 , vai līdzīgas attiecības starp fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

(8)“atbilstība grupas kapitāla kritērijam” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmuma atbilstība [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 7. panta prasībām;

(9)“kredītiestāde” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā definētā kredītiestāde;

(10)“atvasinātie instrumenti” ir Regulas (ES) Nr. 600/2014 36 2. panta 1. punkta 29) apakšpunktā definētie atvasinātie instrumenti;

(11)“finanšu iestāde” ir [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 4. panta 1. punkta 13) apakšpunktā definētā finanšu iestāde;

(12)“grupa” ir Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11. punktā definētā grupa;

(13)“grupas uzraudzības iestāde” ir kompetentā iestāde, kas atbild par uzraudzību attiecībā uz Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību un to ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras ir Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrību vai Savienības mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību kontrolē, atbilstību grupas kapitāla kritērijam;

(14)“piederības dalībvalsts” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 55) apakšpunkta a) punktā definētā piederības dalībvalsts;

(15)“uzņēmēja dalībvalsts” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 56) apakšpunktā definētā uzņēmēja dalībvalsts;

(16)“sākotnējais kapitāls” ir kapitāls, kas ir nepieciešams, lai saņemtu ieguldījumu brokeru sabiedrības atļauju;

(17)“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā definētā ieguldījumu brokeru sabiedrība;

(18)“ieguldījumu brokeru sabiedrību grupa” ir [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 4. panta 1. punkta 23. punktā definētā ieguldījumu brokeru sabiedrību grupa;

(19)“ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība” ir [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 4. panta 1. punkta 21. punktā definētā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība;

(20)“ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā definētie ieguldījumu pakalpojumi un darbības;

(21)“vadības struktūra” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 36) apakšpunktā definētā vadības struktūra;

(22)“vadības struktūra kā uzraudzības veicēja” ir vadības struktūra vadības lēmumu pieņemšanas pārraudzības un uzraudzības lomā;

(23)“jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK 37 2. panta 15. punktā definētā jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

(24)“augstākā līmeņa vadība” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 37) apakšpunktā definētā augstākā līmeņa vadība;

(25)“mātesuzņēmums” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 32) apakšpunktā definētais mātesuzņēmums;

(26)“meitasuzņēmums” ir Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 32) apakšpunktā definētais meitasuzņēmums;

(27)“sistēmisks risks” ir Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā definētais sistēmiskais risks;

(28)“Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 4. panta 1. punkta 49. punktā definētā Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība;

(29)“Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība” ir [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 4. panta 1. punkta 50. punktā definētā Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība;

(30)“Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 4. panta 1. punkta 51. punktā definētā Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība.

2.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu:

(a)šā panta 1. punktā sniegtās definīcijas ar mērķi nodrošināt šīs direktīvas vienveidīgu piemērošanu;

(b)šā panta 1. punktā sniegtās definīcijas ar mērķi šīs direktīvas piemērošanā ņemt vērā finanšu tirgu attīstību.

II SADAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES

4. pants

Kompetento iestāžu norīkošana un pilnvaras

1.Dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kuras pilda šajā direktīvā paredzētās funkcijas un pienākumus. Dalībvalstis informē Komisiju un EBI par šo norīkošanu un, ja ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, par katras kompetentās iestādes funkcijām un pienākumiem.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga ieguldījumu brokeru sabiedrību un attiecīgā gadījumā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību darbības, lai izvērtētu to atbilstību šīs direktīvas un [Regulas (ES) ---/----[IBSR] prasībām.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir vajadzīgās pilnvaras, ieskaitot pilnvaras veikt pārbaudes uz vietas saskaņā ar 12. pantu, iegūt informāciju, kas ir nepieciešama, lai izvērtētu ieguldījumu brokeru sabiedrību un attiecīgā gadījumā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību atbilstību šīs direktīvas un [Regulas (ES) ---/----[IBSR] prasībām, un izmeklēt iespējamos minēto prasību pārkāpumus.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir kompetence, resursi, darbspēja, pilnvaras un neatkarība, kas ir nepieciešami, lai pildītu funkcijas saistībā ar šajā direktīvā paredzēto prudenciālo uzraudzību, izmeklēšanu un sankcijām.

5.Dalībvalstis nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām prasību sniegt kompetentajām iestādēm visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai izvērtētu ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstību valsts noteikumiem, ar kuriem transponēta šī direktīva, un atbilstību [Regulai (ES) ---/----[IBSR]. Tiek nodrošināts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrību iekšējās kontroles mehānismi un administratīvās un grāmatvedības procedūras dod iespēju kompetentajām iestādēm jebkurā laikā pārbaudīt šo sabiedrību atbilstību minētajiem noteikumiem.

6.Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības visus savus darījumus reģistrē un sistēmas un procesus, kam piemēro šo direktīvu un [Regulu (ES) ---/----[IBSR], dokumentē tādā veidā, lai kompetentās iestādes varētu jebkurā laikā izvērtēt atbilstību valsts noteikumiem, ar kuriem transponēta šī direktīva, un atbilstību [Regulai (ES) ---/----[IBSR].

5. pants
Sadarbība dalībvalstī

1.Kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar publiskajām iestādēm vai struktūrām, kuras attiecīgajā dalībvalstī atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību. Dalībvalstis pieprasa, lai minētās kompetentās iestādes un minētās publiskās iestādes vai struktūras apmainītos ar informāciju, kas ir būtiska vai noderīga to funkciju un pienākumu izpildei.

2.Kompetentās iestādes, kas nav saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 67. pantu norīkotās iestādes, ievieš mehānismu sadarbībai ar minētajām iestādēm un visas tās informācijas apmaiņai, kas ir noderīga to attiecīgo funkciju un pienākumu izpildei.

6. pants

Sadarbība Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā

Pildot savus pienākumus, kompetentās iestādes saskaņā ar šo direktīvu un [Regulu (ES) ---/----[IBSR] pieņemto tiesību normu piemērošanā ņem vērā uzraudzības instrumentu un uzraudzības prakses konverģenci.

Dalībvalstis nodrošina, ka:

(a)kompetentās iestādes kā EFUS puses sadarbojas uzticēšanās un patiesas savstarpējas cieņas gaisotnē, īpaši nodrošinot atbilstīgas un ticamas informācijas plūsmu savā starpā un starp citām EFUS pusēm;

(b)kompetentās iestādes piedalās EBI darbībās un attiecīgā gadījumā uzraudzības iestāžu kolēģijās, kas minētas 44. pantā un Direktīvas 2013/36/ES 116. pantā;

(c)kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai izpildītu pamatnostādnes un ieteikumus, ko EBI izdevusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 38 16. pantu, un lai reaģētu uz brīdinājumiem un ieteikumiem, ko Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) izdevusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1092/2010 39 16. pantu;

(d)kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar ESRK;

(e)kompetentajām iestādēm noteiktie uzdevumi un pilnvaras nekavē šīs kompetentās iestādes pildīt pienākumus kā EBI vai ESRK loceklēm vai saskaņā ar šo direktīvu un [Regulu (ES) ---/----[IBSR].

7. pants
Uzraudzības Savienības dimensija

Pildot savus vispārīgos pienākumus, katras dalībvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz attiecīgajā laikā pieejamo informāciju, pienācīgi apsver savu lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti pārējās attiecīgajās dalībvalstīs, jo īpaši ārkārtas situācijās.

III SADAĻA
SĀKOTNĒJAIS KAPITĀLS

8. pants
Sākotnējais kapitāls

1.Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 15. pantu ir nepieciešams, lai saņemtu atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3), 6), 8) un 9) punktā, ir EUR 750 000.

2.Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 15. pantu ir nepieciešams, lai saņemtu atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 1), 2), 4), 5) un 7) punktā, ja šai sabiedrībai nav ļauts turēt klientu naudu vai klientiem piederošus vērtspapīrus, ir EUR 75 000.

3.Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls, kas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 15. pantu ir nepieciešams ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav 1. un 2. punktā minētās sabiedrības, ir EUR 150 000.

4.Komisija šā panta 1. līdz 3. punktā minētās sākotnējā kapitāla summas, ņemot vērā norises ekonomikas un monetārajā jomā, atjaunina, pieņemot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 56. panta 2. punktā.

9. pants
Sākotnējā kapitāla sastāvs

Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls sastāv no viena vai vairākiem posteņiem, kas minēti [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 9. pantā.

IV SADAĻA
PRUDENCIĀLĀ UZRAUDZĪBA 

1. NODAĻA
Prudenciālās uzraudzības principi

1. iedaļa
Piederības un uzņēmēju dalībvalstu kompetences un pienākumi

10. pants
Piederības dalībvalsts kompetento iestāžu kompetences

Neskarot šīs direktīvas noteikumus, kas paredz uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu atbildību, par ieguldījumu brokeru sabiedrības prudenciālo uzraudzību ir atbildīgas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

11. pants
Sadarbība starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm

1.Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas savu pienākumu izpildē saskaņā ar šo direktīvu un [Regulu (ES) ---/----[IBSR], jo īpaši bez kavēšanās apmainoties ar informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieskaitot:

(a)informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības un īpašumtiesību struktūru;

(b)informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības atbilstību kapitāla prasībām;

(c)informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības koncentrācijas risku un likviditāti;

(d)informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības administratīvajām un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem;

(e)    jebkādus citus nozīmīgus faktorus, kas var ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības radīto risku.

2.Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties nodrošina uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm visu informāciju un konstatējumus par potenciālajām problēmām un riskiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība rada klientu aizsardzībai un finanšu sistēmas stabilitātei uzņēmējā dalībvalstī un ko tās ir konstatējušas, uzraugot ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības.

3.Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, saņēmušas uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu sniegto informāciju, rīkojas, veicot visus pasākumus, kas nepieciešami 2. punktā minēto potenciālo problēmu un risku novēršanai un labošanai. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma paskaidro, kā tās ir ņēmušas vērā uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu nodrošināto informāciju un konstatējumus.

4.Ja pēc 2. punktā minētās informācijas un konstatējumu paziņošanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes uzskata, ka piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nav veikušas 3. punktā minētos nepieciešamos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var, iepriekš informējušas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes un EBI, veikt piemērotus pasākumus, lai aizsargātu klientus, kuriem tiek sniegti pakalpojumi, un lai aizsargātu finanšu sistēmas stabilitāti.

5.Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, kas nepiekrīt uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pasākumiem, var vērsties ar šo jautājumu EBI, kura rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantā noteikto procedūru. Ja EBI rīkojas saskaņā ar minēto pantu, tā savu lēmumu pieņem viena mēneša laikā.

6.EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka prasības attiecībā uz šā panta 1. un 2. punktā minētās informācijas veidu un būtību.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras saistībā ar prasībām attiecībā uz apmaiņu ar informāciju, kas varētu sekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

8.EBI 6. un 7. punktā minētos tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [ datums, kas ir deviņus mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

12. pants
Citā dalībvalstī uzņēmējdarbību veicošu filiāļu pārbaudes uz vietas un inspicēšana

1.Uzņēmējas dalībvalstis paredz, ka tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi atļauju citā dalībvalstī, darbojas tās teritorijā ar filiāles starpniecību, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes var pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas veikt 11. panta 1. punktā minētās informācijas pārbaudes uz vietas un inspicēt minēto filiāli.

2.Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir pilnvarotas uzraudzības nolūkā un tad, ja tās to uzskata par vajadzīgu uzņēmējas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitātes labad, katrā atsevišķā gadījumā veikt to darbību pārbaudes uz vietas un inspekcijas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles veic to teritorijā, un pieprasīt filiālei sniegt informāciju par tās darbību.

Pirms minēto pārbaužu un inspekciju veikšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes apspriežas ar piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Pēc minēto pārbaužu un inspekciju pabeigšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm informāciju, kas attiecas uz attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības riska novērtējumu.

2. iedaļa

Dienesta noslēpums un pienākums sniegt informāciju

13. pants
Dienesta noslēpums un apmaiņa ar konfidenciālu informāciju

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm un visām ar minētajām iestādēm saistītajām personām, ieskaitot Direktīvas 2014/65/ES 76. panta 1. punktā minētās personas, ir saistošs pienākums ievērot dienesta noslēpumu šīs direktīvas un [Regulas (ES) ---/----[IBSR] mērķiem.

Konfidenciālu informāciju, ko šīs iestādes un personas saņem pienākumu izpildes gaitā, drīkst izpaust tikai kopsavilkuma vai agregātu formā ar nosacījumu, ka nav iespējams identificēt konkrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai personas, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir atzīta par bankrotējušu vai obligāti likvidējamu, konfidenciālo informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, drīkst izpaust civillietās vai komerclietās, ja tas vajadzīgs attiecīgajai tiesvedībai.

2.Konfidenciālo informāciju, kura ievākta, ar kuru veikta apmaiņa vai kura pārsūtīta atbilstoši šai direktīvai un [Regulai (ES) ---/----[IBSR], kompetentās iestādes izmanto vienīgi savu pienākumu izpildei un jo īpaši šādiem mērķiem:

(a)šajā direktīvā un [Regulā (ES) ---/----[IBSR] noteikto prudenciālo noteikumu ievērošanas uzraudzībai;

(b)sankciju piemērošanai;

(c)kompetento iestāžu lēmumu pārsūdzēšanai administratīvā kārtībā;

(d)tiesvedībās, kas sāktas saskaņā ar 21. pantu.

3.Fiziskās un juridiskās personas vai struktūras (kas nav kompetentās iestādes), kuras saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai direktīvai un [Regulai (ES) ---/----[IBSR], minēto informāciju izmanto vienīgi tiem mērķiem, kurus kompetentā iestāde konkrēti noteikusi, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4.Kompetentās iestādes drīkst apmainīties ar konfidenciālu informāciju mērķiem, kuri minēti 2. punktā, drīkst konkrēti noteikt, kā minētā informācija jāapstrādā, un drīkst konkrēti ierobežot minētās informācijas tālāku pārsūtīšanu.

5.Pienākums, kas minēts 1. punktā, neliedz kompetentajām iestādēm pārsūtīt konfidenciālu informāciju Eiropas Komisijai, ja minētā informācija ir nepieciešama Komisijas pilnvaru īstenošanai.

6.Kompetentās iestādes konfidenciālu informāciju drīkst sniegt EBI, EVTI, ESRK, dalībvalstu centrālajām bankām, ECBS un ECB monetāro iestāžu statusā un attiecīgā gadījumā publiskajām iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārraudzību, ja minētā informācija ir nepieciešama to uzdevumu izpildei.

14. pants
Administratīvie nolīgumi ar trešām valstīm par informācijas apmaiņu

Lai izpildītu uzraudzības uzdevumus atbilstoši šai direktīvai un [Regulai (ES) ---/----[IBSR], dalībvalstis un EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 33. pantu var noslēgt administratīvos nolīgumus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm nolūkā apmainīties ar informāciju, ieskaitot informāciju par:

(a)finanšu iestāžu un finanšu tirgu uzraudzību;

(b)ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidācijas un bankrota procedūrām un līdzīgām procedūrām;

(c)to struktūru pārraudzību, kas iesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidācijas un bankrota procedūrās un līdzīgās procedūrās;

(d)tiesību aktos noteikto revīziju veikšanu finanšu iestādēs vai iestādēs, kas administrē kompensācijas sistēmas;

(e)to personu pārraudzību, kuru uzdevums ir veikt tiesību aktos noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju finanšu iestādēs;

(f)to personu pārraudzību, kuras darbojas emisiju kvotu tirgos, lai nodrošinātu konsolidētu pārskatu par finanšu tirgiem un tūlītējo darījumu tirgiem;

(g)to personu pārraudzību, kuras darbojas lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu tirgos, lai nodrošinātu konsolidētu pārskatu par finanšu tirgiem un tūlītējo darījumu tirgiem.

Minētajos nolīgumos iekļauj dienesta noslēpuma noteikumus, kas ir līdzvērtīgi šīs direktīvas 13. pantā noteiktajiem.

15. pants
Par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu kontroli atbildīgo personu pienākumi

40 41 Dalībvalstis paredz, ka ikvienai saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK pilnvarotai personai, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībā veic uzdevumus, kuri raksturoti Direktīvas 2009/65/EK 73. pantā vai Direktīvas 2013/34/ES 34. pantā, vai jebkādu citu tiesību aktos paredzētu uzdevumu, ir pienākums nekavējoties paziņot kompetentajām iestādēm ikvienu faktu vai lēmumu attiecībā uz šo ieguldījumu brokeru sabiedrību vai uzņēmumu, kuram ir ciešas attiecības ar minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, un kas:

(a)ir uzskatāms par saskaņā ar šo direktīvu noteikto normatīvo vai administratīvo noteikumu būtisku pārkāpumu;

(b)var ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības nepārtrauktību; vai

(c)var būt par iemeslu pārskatu neapstiprināšanai vai atrunām.

3. iedaļa
Sankcijas, izmeklēšanas pilnvaras un pārsūdzības tiesības

16. pants
Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

1.Dalībvalstis paredz noteikumus par administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem attiecībā uz šīs direktīvas transponēšanas valsts noteikumu un [Regulas (ES) ---/----[IBSR] pārkāpumiem, tostarp, ja iestājas kāda no šādām situācijām:

(a)ieguldījumu brokeru sabiedrība nav ieviesusi 24. pantā noteikto iekšējās pārvaldības kārtību;

(b)ieguldījumu brokeru sabiedrība kompetentajām iestādēm nesniedz informāciju vai sniedz nepilnīgu vai nepareizu informāciju par atbilstību [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 11. pantā noteiktajam kapitāla prasību ievērošanas pienākumam, tādējādi pārkāpjot minētās regulas 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

(c)ieguldījumu brokeru sabiedrība kompetentajām iestādēm nesniedz informāciju vai sniedz nepilnīgu vai nepareizu informāciju par koncentrācijas risku, tādējādi pārkāpjot [Regulas (ES) Nr. ---/----] 34. pantu;

(d)ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir koncentrācijas risks, kas pārsniedz [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 36. pantā noteiktos limitus, neskarot minētās regulas 37. un 38. pantu;

(e)ieguldījumu brokeru sabiedrībai atkārtoti vai pastāvīgi nav likvīdu aktīvu, tādējādi pārkāpjot [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 42. pantu, neskarot minētās regulas 43. pantu;

(f)ieguldījumu brokeru sabiedrība nesniedz informāciju vai sniedz nepilnīgu vai nepareizu informāciju, tādējādi pārkāpjot [Regulas (ES) ---/----[IBSR] sestajā daļā paredzētos noteikumus;

(g)ieguldījumu brokeru sabiedrība veic maksājumus tās pašu kapitālā iekļauto instrumentu turētājiem gadījumos, kad ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 28., 52. vai 63. pantu ir aizliegti šādi maksājumi pašu kapitālā iekļauto instrumentu turētājiem;

(h)ir konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir atbildīga par atbilstoši Direktīvai (ES) 2015/849 42 pieņemto valsts noteikumu smagu pārkāpumu;

(i)ieguldījumu brokeru sabiedrība ļauj vienai vai vairākām personām, kuras neatbilst Direktīvas 2013/36/ES 91. pantam, kļūt vai palikt par vadības struktūras locekli.

Dalībvalstis, kuras neparedz noteikumus par administratīvajiem sodiem par pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības, paziņo Komisijai attiecīgos krimināltiesību noteikumus.

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

2.    Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, kas minēti 1. punkta pirmajā daļā, ietver vismaz:

(a)publisku paziņojumu, kurā norādīta atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona, ieguldījumu brokeru sabiedrība, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība un pārkāpuma būtība;

(b)rīkojumu, ar ko atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai tiek pieprasīts izbeigt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

(c)pagaidu aizliegumu ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūras locekļiem vai citām fiziskajām personām pildīt funkcijas ieguldījumu brokeru sabiedrībās;

(d)juridiskas personas gadījumā – administratīvos naudas sodus lielākais 10 % apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma, ieskaitot uzņēmuma bruto ieņēmumus iepriekšējā darījumdarbības gadā, ko veido procentu ieņēmumi un līdzīgi ieņēmumi, ieņēmumi no daļām un citiem mainīga vai nemainīga ienesīguma vērtspapīriem un komisijas naudas vai maksas;

(e)juridiskas personas gadījumā – administratīvos naudas sodus lielākais tās summas divkāršā apmērā, ko veido pārkāpuma rezultātā gūtā peļņa vai novērstie zaudējumi, ja minēto peļņu vai zaudējumus ir iespējams noteikt;

(f)fiziskas personas gadījumā – administratīvos naudas sodus lielākais EUR 5 000 000 apmērā vai – dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstīgajā vērtībā valsts valūtā [šīs direktīvas spēkā stāšanas datums lokatīvā].

Ja d) apakšpunktā minētais uzņēmums ir meitasuzņēmums, attiecīgie bruto ieņēmumi ir bruto ieņēmumi, kas norādīti galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo darījumdarbības gadu.

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība pārkāpj šīs direktīvas transponēšanas valsts noteikumus vai [Regulu (ES) ---/----[IBSR], sankcijas var tikt piemērotas vadības struktūras locekļiem un citām fiziskām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par attiecīgo pārkāpumu.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot 1. punktā minēto administratīvo sodu vai administratīvo pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp vajadzības gadījumā:

(a)pārkāpuma smagumu un ilgumu;

(b)par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu atbildības pakāpi;

(c)par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu finansiālo stāvokli, ieskaitot juridisko personu kopējo apgrozījumu vai fizisko personu gada ienākumus;

(d)par pārkāpumu atbildīgo juridisko personu gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru;

(e)pārkāpuma rezultātā trešām personām radītos zaudējumus;

(f)sadarbošanās līmeni ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm;

(g)par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu iepriekšējos pārkāpumus;

(h)pārkāpuma iespējamās sistēmiskās sekas.

17. pants
Izmeklēšanas pilnvaras

Dalībvalsts nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir visas informācijas vākšanas un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir nepieciešamas to funkciju izpildei, ieskaitot:

(a)pilnvaras pieprasīt informāciju no šādām fiziskajām vai juridiskajām personām:

i)ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

ii)ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

iii)jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

iv)jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

v)personas, kas pieder pie i) līdz iv) punktā minētajām sabiedrībām;

vi)trešās personas, ar ko i) līdz iv) punktā minētās sabiedrības ir noslēgušas ārpakalpojumu līgumus par operacionālajām funkcijām vai darbībām;

(b)pilnvaras veikt visu vajadzīgo izmeklēšanu par jebkuru a) apakšpunktā minēto personu, kas veic uzņēmējdarbību vai atrodas attiecīgajā dalībvalstī, ieskaitot tiesības:

i)pieprasīt, lai a) apakšpunktā minētās personas iesniegtu dokumentus;

ii)pārbaudīt a) apakšpunktā minēto personu uzskaites dokumentus un reģistrus un iegūt minēto uzskaites dokumentu un reģistru kopijas vai izrakstus;

iii)iegūt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus no a) apakšpunktā minētajām personām vai to pārstāvjiem vai darbiniekiem;

iv)iztaujāt jebkuru citu personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kura attiecas uz izmeklēšanas priekšmetu;

(c)pilnvaras veikt visas vajadzīgās inspekcijas telpās, kur darījumdarbību veic a) apakšpunktā minētās juridiskās personas un citi uzņēmumi, kuriem tiek uzraudzīta atbilstība grupas kapitāla kritērijam, ja attiecīgā kompetentā iestāde ir grupas uzraudzības iestāde, iepriekš informējot citas attiecīgās kompetentās iestādes.

18. pants
Administratīvo sodu un pasākumu publicēšana

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās to oficiālajā tīmekļa vietnē publicē informāciju par administratīvajiem sodiem un pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 16. pantu un kas nav pārsūdzēti un vairs nevar tikt pārsūdzēti. Minētā publikācija ietver informāciju par attiecīgā pārkāpuma veidu un būtību un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai piemērots sods vai attiecībā uz kuru veikts pasākums. Šo informāciju publicē tikai pēc tam, kad minētā persona ir tikusi informēta par attiecīgo sodu vai pasākumu, un tikai tad, ja publicēšana ir nepieciešama un samērīga.

2.Ja dalībvalstis ļauj publicēt informāciju par administratīvajiem sodiem vai pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 16. pantu un ir pārsūdzēti, kompetentās iestādes to oficiālajā tīmekļa vietnē publicē arī informāciju par pārsūdzības statusu un pārsūdzības iznākumu.

3.Informāciju par administratīvajiem sodiem vai pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 16. pantu, kompetentās iestādes publicē anonimizētā veidā ikvienā no šādiem gadījumiem:

(a)sods piemērots fiziskai personai, un konstatēts, ka šīs personas datu publicēšana būtu nesamērīga;

(b)publicēšana apdraudētu iesāktas kriminālizmeklēšanas norisi vai finanšu tirgu stabilitāti;

(c)publicēšana radītu nesamērīgu kaitējumu attiecīgajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai iesaistītajām fiziskajām personām.

4.Kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu publicētā informācija ir pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus. Personas datus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē patur tikai tad, ja to ļauj piemērojamie datu aizsardzības noteikumi.

19. pants
Sodu paziņošana EBI

Kompetentās iestādes informē EBI par administratīvajiem sodiem un pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 16. pantu, minēto sodu un pasākumu pārsūdzībām un šo pārsūdzību iznākumu. EBI uztur tai paziņoto administratīvo sodu un pasākumu centrālu datubāzi, kuras vienīgais mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm, un to regulāri atjaunina.

EBI uztur tīmekļa vietni ar saitēm, kurās kompetentās iestādes publicē informāciju par administratīvajiem sodiem un pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 16. pantu, un norāda, cik ilgu laikposmu katra dalībvalsts publicē informāciju par administratīvajiem sodiem un pasākumiem.

20. pants
Ziņošana par pārkāpumiem

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes ievieš efektīvus un uzticamus mehānismus ziņošanai par šīs direktīvas transponēšanas valsts noteikumu un [Regulas (ES) ---/----[IBSR] potenciāliem vai faktiskiem pārkāpumiem; šie mehānismi ietver:

(a)konkrētas procedūras ziņojumu par pārkāpumiem apstrādei;

(b)ieguldījumu brokeru sabiedrību darbinieku, kuri ziņo par pārkāpumiem ieguldījumu brokeru sabiedrībā, pienācīgu aizsardzību pret represijām, diskrimināciju vai cita veida netaisnīgu attieksmi no ieguldījumu brokeru sabiedrības puses;

(c)personas, kura ziņo par pārkāpumu, un fiziskās personas, par kuru ir aizdomas, ka tā ir atbildīga par pārkāpumu, personas datu aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2016/679;

(d)skaidrus noteikumus, ar kuriem nodrošina, ka visos gadījumos tiek garantēta konfidencialitāte attiecībā uz personu, kura ziņo par attiecīgajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā izdarītiem pārkāpumiem, izņemot, ja valsts tiesību aktos ir paredzēta izpaušana saistībā ar turpmāku izmeklēšanu vai sekojošu tiesvedību.

2.Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībās būtu ieviestas atbilstošas procedūras, kas dod iespēju šo sabiedrību darbiniekiem to ietvaros ziņot par pārkāpumiem, izmantojot speciālu un neatkarīgu kanālu. Minētās procedūras var nodrošināt sociālie partneri ar nosacījumu, ka šīs procedūras piedāvā tādu pašu aizsardzību kā tā, kas minēta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā.

21. pants
Pārsūdzības tiesības

Dalībvalstis nodrošina tiesības pārsūdzēt lēmumus un pasākumus, kas pieņemti, ievērojot [Regulu (ES) ---/----[IBSR] vai ievērojot normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

2. NODAĻA
Pārbaudes process 

1. iedaļa
Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process

22. pants
Iekšējais kapitāls

1.Ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš pamatotas, efektīvas un vispusīgas stratēģijas un procesus, ar ko pastāvīgi izvērtē un uztur iekšējā kapitāla summas, veidus un sadalījumu, ko tās uzskata par atbilstīgiem faktisko vai potenciālo risku būtībai un līmenim.

2.Stratēģijas un procesus, kas minēti 1. punktā, regulāri iekšēji pārskata, lai pārliecinātos, ka tie aizvien ir vispusīgi un samērīgi ar attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību veidu, apmēru un sarežģītību.

2. iedaļa

Iekšējā pārvaldība, pārredzamība, riskiem piemērojamā pieeja un atalgojums

23. pants
Novērtējums šīs iedaļas piemērošanas vajadzībām

1.Šīs iedaļas piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāk minētajā veidā reizi gadā saskaņā ar a) un b) apakšpunktu novērtē, vai tās atbilst [Regulas (ES) Nr. ---/----] 12. panta 1. punkta nosacījumiem:

(a)ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka, vai, balstoties uz skaitļiem par to divu gadu periodu, kas ir tieši pirms attiecīgā finanšu gada, tā atbilst [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 12. panta 1. punkta c) līdz g) apakšpunkta nosacījumiem;

(b)ieguldījumu brokeru sabiedrība nosaka, vai, balstoties uz skaitļiem par to pašu periodu, tā vidējā izteiksmē nepārsniedz [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 12. panta 1. punkta a), b), h) un i) apakšpunktā noteiktos limitus.

2.Ja, balstoties uz 1. punktā minēto novērtējumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība konstatē, ka tā atbilst visiem [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 12. panta 1. punkta nosacījumiem, šī iedaļa nav piemērojama.

3.Ja, balstoties uz 1. punktā minēto novērtējumu, ieguldījumu brokeru sabiedrība konstatē, ka tā neatbilst visiem [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 12. panta 1. punkta nosacījumiem, tā sāk nodrošināt atbilstību šīs iedaļas noteikumiem no tā finanšu gada, kas seko attiecīgā novērtējuma veikšanas finanšu gadam.

4.Dalībvalstis nodrošina šīs iedaļas piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām individuāli un grupu līmenī.

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas šī iedaļa, īsteno tajā noteiktās prasības savos meitasuzņēmumos, kas ir finanšu iestādes atbilstoši definīcijai [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 4. panta 13. punktā, ieskaitot trešās valstīs uzņēmējdarbību veicošos meitasuzņēmumus, izņemot, ja Savienības mātesuzņēmums kompetentajām iestādēm var pierādīt, ka saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, kurā attiecīgie meitasuzņēmumi veic uzņēmējdarbību, šīs iedaļas piemērošana ir nelikumīga.

5.Kompetentās iestādes var noteikt, ka attiecīgais periods ir īsāks nekā šā panta 1. punktā minētie divi gadi, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

(a)attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbība ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas; un

(b)sakarā ar a) apakšpunktā minēto attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 12. panta 1. punkta nosacījumiem.

6.EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā vidējā lieluma aprēķina metodi. Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [šīs direktīvas spēkā stāšanas datums].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

24. pants
Iekšējā pārvaldība

1.Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībās ir stingra pārvaldības kārtība, kas ietver visu turpmāk minēto:

(a)skaidra organizatoriskā struktūra ar precīzi definētu, pārredzamu un konsekventu atbildības hierarhiju;

(b)efektīvi procesi ieguldījumu brokeru sabiedrību faktisko vai potenciālo risku apzināšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai par tiem;

(c)pienācīgi iekšējās kontroles mehānismi, ieskaitot pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras;

(d)atalgojuma politika un prakse, kas atbilst pareizai un efektīvai risku pārvaldībai un veicina to.

2.Nosakot 1. punktā minēto kārtību, ņem vērā kritērijus, kas noteikti šīs direktīvas 26. līdz 31. pantā, kā arī Direktīvas 2014/65/ES 9. pantā.

3.Šā panta 1. punktā minētā kārtība ir vispusīga un samērīga ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modelim un darbībām raksturīgo risku veidu, apmēru un sarežģītību.

4.EBI, apspriežoties ar EVTI, izdod pamatnostādnes par 1. punktā minētās pārvaldības kārtības piemērošanu.

25. pants
Ziņošana par katru valsti

1.Dalībvalstis nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām prasību reizi gadā sniegt šādu informāciju par katru dalībvalsti un katru trešo valsti, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir filiāle vai meitasuzņēmums, kas ir finanšu iestāde atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunkta definīcijai:

(a)    meitasuzņēmumu un filiāļu nosaukumi, darbības veids un atrašanās vieta;

(b)    apgrozījums;

(c)    darbinieku skaits, izteikts pilnslodzes ekvivalenta vienībās;

(d)    peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem;

(e)    peļņai vai zaudējumiem piemērotais nodoklis;

(f)    saņemtās publiskās subsīdijas.

2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju revidē saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK un, ja iespējams, pievieno attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības gada finanšu pārskatu vai attiecīgā gadījumā konsolidēto finanšu pārskatu pielikumā.

26. pants
Riskiem piemērojamā pieeja

1.Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūra apstiprina un, ņemot vērā makroekonomisko vidi un ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības ciklu, periodiski pārskata stratēģijas un politiku attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vēlmi uzņemties riskus un attiecībā uz tās faktisko vai potenciālo risku pārvaldību, uzraudzību un mazināšanu.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra velta pietiekami daudz laika tam, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemti vērā 1. punktā minētie riski, un ka tā iedala pietiekamus resursus visu ieguldījumu brokeru sabiedrības būtisko risku pārvaldībai.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ievieš hierarhisko kārtību, kādā vadības struktūrai tiek sniegti pārskati par visiem būtiskajiem riskiem un riska pārvaldības politiku un tās izmaiņām.

4.Dalībvalstis nosaka, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrības ir uzskatāmas par nozīmīgām to lieluma, iekšējās organizācijas un to darbību veida, vēriena un sarežģītības ziņā. Dalībvalstis minētajām sabiedrībām nosaka prasību izveidot riska komiteju, kas sastāv no vadības struktūras locekļiem, kuri attiecīgajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā nepilda nekādas izpildfunkcijas.

Šā punkta pirmajā daļā minētās riska komitejas locekļiem ir attiecīgas zināšanas, prasmes un kompetence, kas tiem dod iespēju pilnībā izprast, pārvaldīt un uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrības riska stratēģiju un vēlmi uzņemties risku. Tie nodrošina, ka riska komiteja konsultē vadības struktūru par ieguldījumu brokeru sabiedrības vispārējo pašreizējo un nākotnes vēlmi uzņemties risku un par riska stratēģiju un palīdz vadības struktūrai pārraudzīt to, kā augstākā līmeņa vadība īsteno minēto stratēģiju. Vispārējā atbildība par attiecīgās sabiedrības riska stratēģijām un politiku ir vadības struktūrai.

Kompetentās iestādes var atļaut, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībās, kas nav uzskatāmas par nozīmīgām šā punkta pirmās daļas nozīmē, pirmajā daļā minētās riska komitejas funkcijas pilda revīzijas komiteja, kas minēta Direktīvas 2006/43/EK 39. pantā, ja tāda ir izveidota. Minētās komitejas locekļi ir tādi, kuriem ir otrajā daļā minētās zināšanas, prasmes un kompetence.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūrai kā uzraudzības veicējai un minētās vadības struktūras riska komitejai (ja tāda ir izveidota) ir piekļuve informācijai par attiecīgās sabiedrības faktiskajiem vai potenciālajiem riskiem.

27. pants
Risks klientiem, risks tirgum, risks sabiedrībai

1.Kompetentās iestādes nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir stingras stratēģijas, politika, procesi un sistēmas, kas ļauj apzināt, novērtēt, pārvaldīt un uzraudzīt turpmāk minēto:

(a)klientiem pastāvošā riska būtiskie avoti un izpausmes;

(b)tirgum pastāvošā riska būtiskie avoti un izpausmes;

(c)riski ieguldījumu brokeru sabiedrībai, jo īpaši tie, kas izriet no tirdzniecības darbībām, kad tā veic darījumus savā vārdā, un saistībā ar koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar individuāliem klientiem un savstarpēji saistītu klientu grupām;

(d)likviditātes risks atbilstīgos periodos, ieskaitot vienas dienas periodu, nolūkā nodrošināt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība uztur pietiekamu likviditātes līmeni.

Stratēģijas, politika, procesi un sistēmas ir samērīgi ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības sarežģītību, riska profilu un vērienu un ar vadības struktūras noteikto riska toleranci un atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības nozīmīgumu katrā dalībvalstī, kurā tā veic darījumdarbību.

2.Atkāpjoties no 23. panta, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas atbilst [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 12. panta 1. punkta nosacījumiem, ir piemērojams 1. punkta a), c) apakšpunkts attiecībā uz koncentrācijas risku un d) apakšpunkts.

3.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu informāciju par to, kā nodrošināt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrību stratēģijas, politika, procesi un sistēmas ir stingri. Šajā nolūkā Komisija ņem vērā norises finanšu tirgos, jo īpaši jaunu finanšu produktu parādīšanos, grāmatvedības standartu attīstību un norises, kas sekmē uzraudzības prakses konverģenci.

28. pants
Atalgojuma politika

1.Kompetentās iestādes nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, nosakot un piemērojot atalgojuma politiku attiecībā uz augstākā līmeņa vadību, riska ņēmējiem, darbiniekiem, kas pilda kontroles funkcijas, un visiem darbiniekiem, kuru kopējais atalgojums atbilst vismaz zemākajam atalgojumam, ko saņem augstākā līmeņa vadība vai riska ņēmēji, un kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu, ievēro šādus principus:

(a)atalgojuma politika ir skaidra un dokumentēta;

(b)atalgojuma politika atbilst pareizai un efektīvai risku pārvaldībai un veicina to;

(c)atalgojuma politikā ir ietverti interešu konflikta novēršanas pasākumi, tā sekmē atbildīgu darījumdarbību un veicina risku apzināšanos un risku piesardzīgu uzņemšanos;

(d)vadības struktūra kā uzraudzības veicēja pieņem un regulāri pārskata atalgojuma politiku, un tai ir vispārējā atbildība par šīs politikas īstenošanu;

(e)atalgojuma politikas īstenošanu centrālā līmenī neatkarīgi izskata kontroles funkciju pildītājs;

(f)darbinieki, kas pilda kontroles funkcijas, ir neatkarīgi no tām darījumdarbības vienībām, kuras tie pārrauga, viņiem ir pienācīgas pilnvaras un viņu atalgojums atbilst ar viņu funkcijām saistīto mērķu sasniegšanai neatkarīgi no to darījumdarbības jomu rezultātiem, kuras viņi kontrolē;

(g)atalgojumu augstākajām amatpersonām, kuras pilda riska pārvaldības un atbilstības nodrošināšanas funkcijas, tieši pārrauga atalgojuma komiteja, kas minēta 31. pantā, vai, ja šāda komiteja nav izveidota, vadības struktūra kā uzraudzības veicēja;

(h)atalgojuma politikā, ņemot vērā valsts noteikumus par algu noteikšanu, skaidri nošķir kritērijus, ko piemēro, lai noteiktu:

i) atalgojuma nemainīgo pamatdaļu, kas galvenokārt atspoguļo attiecīgo darba pieredzi un organizatorisko atbildību, kura noteikta darbinieka darba līgumā ietvertajā darba aprakstā;

ii) atalgojuma mainīgo daļu, kas atspoguļo darbinieka ilgākā periodā gūtos un atbilstoši riskiem koriģētos rezultātus, kā arī rezultātus, kuri pārsniedz darbinieka darba aprakstā noteikto;

(i)atalgojuma nemainīgās daļas īpatsvars kopējā atalgojumā ir pietiekami liels un tāds, kas dod iespēju piemērot pilnībā elastīgu politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgajiem komponentiem, ieskaitot iespēju vispār neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu.

2.Šā panta 1. punkta i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības to atalgojuma politikā nosaka atbilstīgu attiecību starp kopējā atalgojuma mainīgo un nemainīgo daļu, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības un ar tām saistītos riskus, kā arī dažādu 1. punktā minēto personu kategoriju ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro 1. punktā minētos principus tādā veidā, kas atbilst to lielumam un iekšējai organizācijai un to darbību veidam, vērienam un sarežģītībai.

4.EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka attiecīgos kritērijus to 1. punktā minēto personu apzināšanai, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [datums, kas ir deviņus mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

29. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņem ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība saņem Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 28. punktā definēto ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ir piemērojamas šādas prasības:

(a)ja mainīgais atalgojums nesaskanētu ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībā un laicīgu ārkārtas publiskā finansiālā atbalsta izmantojuma izbeigšanu, darbinieku atalgojuma mainīgā daļa aprobežojas ar noteiktu daļu no neto ieņēmumiem;

(b)ieguldījumu brokeru sabiedrības nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūras locekļu atalgojuma limitus;

(c)ieguldījumu brokeru sabiedrība atalgojuma mainīgo daļu šīs sabiedrības vadības struktūras locekļiem izmaksā vienīgi tad, ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi minēto atalgojuma daļu.

Šā panta c) punkta piemērošanas vajadzībām kompetentās iestādes atalgojuma mainīgās daļas izmaksāšanu ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūras locekļiem apstiprina tikai ārkārtas apstākļos.

30. pants
Atalgojuma mainīgā daļa

1.Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrību piešķirtā un izmaksātā atalgojuma mainīgā daļa atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

(a)ja atalgojuma mainīgā daļa ir atkarīga no rezultātiem, atalgojuma mainīgās daļas kopsummu aprēķina, balstoties uz novērtējumu, kurā apvienoti konkrētās personas, attiecīgās darījumdarbības vienības un visas ieguldījumu brokeru sabiedrības rezultāti;

(b)novērtējot konkrētās personas rezultātus, ņem vērā gan finansiālus, gan nefinansiālus kritērijus;

(c)rezultātu novērtējums, kas minēts a) apakšpunktā, balstās uz vairāku gadu periodu, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības ciklu un tās darījumdarbības riskus;

(d)atalgojuma mainīgā daļa neietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju nodrošināt stabilu kapitāla bāzi;

(e)garantēta atalgojuma mainīgā daļa nepastāv; izņēmums ir attiecībā uz jaunajiem darbiniekiem un tikai par viņu pirmo darba gadu;

(f)maksājumi, kas saistīti ar darba līguma priekšlaicīgu izbeigšanu, atspoguļo personas laika gaitā gūtos rezultātus, un ar tiem neatalgo par nesekmīgu vai noteikumiem neatbilstošu darbību;

(g)atalgojuma paketes, kas saistītas ar kompensāciju vai izpirkšanu no līgumiem iepriekšējā darbvietā, atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības ilgtermiņa interesēm;

(h)rezultātu novērtējumā, ko izmanto, lai aprēķinātu atalgojuma mainīgās daļas pūlus, ņem vērā visu veidu esošos un turpmākos riskus un saskaņā ar [Regulu (ES) ---/----[IBSR] nepieciešamā kapitāla un likviditātes izmaksas;

(i)atalgojuma mainīgās daļas sadalē ieguldījumu brokeru sabiedrības ietveros ņem vērā visu veidu esošos un turpmākos riskus;

(j)vismaz 50 % no atalgojuma mainīgās daļas veido jebkuri šādi instrumenti:

(1)akcijas vai – atkarībā no attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības juridiskās struktūras – līdzvērtīgas īpašumtiesību daļas;

(2)ar akcijām saistīti instrumenti vai – atkarībā no attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības juridiskās struktūras – līdzvērtīgi nenaudas instrumenti;

(3)papildu pirmā līmeņa kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti, vai citi instrumenti, kurus var pilnībā konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai norakstīt un kuri adekvāti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītkvalitāti darbības turpināšanas apstākļos;

(k)vismaz 40 % no atalgojuma mainīgās daļas atliek uz attiecīgi trīs līdz piecu gadu periodu atkarībā no ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības cikla, darījumdarbības veida, riskiem un attiecīgās personas darbībām, izņemot, ja atalgojuma mainīgās daļas summa ir īpaši liela – tādā gadījumā atliktās atalgojuma mainīgās daļas īpatsvars ir vismaz 60 %;

(l)atalgojuma mainīgo daļu samazina apmērā, kas var sasniegt 100 %, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālie rezultāti ir vāji vai negatīvi, tostarp izmantojot malus metodi vai atgūšanas mehānismus atbilstoši ieguldījumu brokeru sabiedrības noteiktajiem kritērijiem; tas jo īpaši attiecas uz situācijām, kurās attiecīgā persona:

i) piedalījās rīcībā, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai radīja būtiskus zaudējumus, vai bija atbildīga par šo rīcību;

ii) vairs nav uzskatāma par atbilstīgu atbilstības un piemērotības prasībām;

(m)diskrecionārie pensiju pabalsti atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības stratēģijai, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm.

2.Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām kompetentās iestādes nodrošina, ka:

(a)personas, kas minētas 28. panta 1. punktā, neizmanto personīgas riska ierobežošanas stratēģijas vai ar atalgojumu un atbildību saistītu apdrošināšanu, lai grautu 1. punktā minēto principu iedarbību;

(b)atalgojuma mainīgās daļas izmaksāšanā neizmanto finanšu instrumentsabiedrības un metodes, kas dod iespēju izvairīties no šīs direktīvas vai [Regulas (ES) ---/----[IBSR] prasībām.

3.Šā panta 1. punkta j) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām tajā minētajiem instrumentiem piemēro attiecīgu ieturēšanas politiku, kuras mērķis ir personas stimulus salāgot ar ieguldījumu brokeru sabiedrības, tās kreditoru un klientu ilgāka termiņa interesēm. Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var noteikt ierobežojumus minēto instrumentu veidiem un struktūrai vai aizliegt izmantot noteiktus instrumentus atalgojuma mainīgās daļas mērķiem.

Šā panta 1. punkta k) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām atliktās atalgojuma mainīgās daļas tiesību iegūšanu atļauj ne ātrāk kā atbilstoši proporcionālajai pieejai.

Šā panta 1. punkta m) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām, ja darbinieks aiziet no ieguldījumu brokeru sabiedrības pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ieguldījumu brokeru sabiedrība diskrecionāros pensiju pabalstus piecus gadus tur j) apakšpunktā minēto instrumentu veidā. Ja darbinieks ir sasniedzis pensionēšanās vecumu, diskrecionāros pensiju pabalstus darbiniekam izmaksā j) apakšpunktā minēto instrumentu veidā, un darbiniekam ir jāievēro piecu gadu ieturēšanas periods.

4.Šā panta 1. punkta j) un k) apakšpunktu un 3. punkta trešo daļu nepiemēro:

(a)ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kuras aktīvu vidējā vērtība četru gadu periodā tieši pirms konkrētā finanšu gada ir EUR 100 miljoni vai mazāka;

(b)fiziskai personai, kuras atalgojuma mainīgā daļa gadā nepārsniedz EUR 50 000 un neatbilst vairāk nekā vienai ceturtdaļai no šīs personas kopējā gada atalgojuma.

Atkāpjoties no a) apakšpunkta, kompetentās iestādes var nolemt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru aktīvu vērtība ir zemāka par a) apakšpunktā minēto robežvērtību, atkāpi nepiemēro to darbību rakstura un vēriena, to iekšējās organizācijas vai attiecīgā gadījumā grupas, kurai tās pieder, iezīmju dēļ.

Atkāpjoties no b) apakšpunkta, kompetentās iestādes var nolemt, ka fiziskajām personām, kuru atalgojuma mainīgā daļa gadā ir zemāka par b) apakšpunktā minēto robežvērtību, atkāpi nepiemēro, ņemot vērā valsts tirgus īpatnības attiecībā uz atalgojuma praksi vai minēto fizisko personu pienākumu raksturu un darba profilu.

5.Dalībvalstis nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrībām prasību šajā pantā paredzētos noteikumus sākt piemērot atalgojumam par sniegtajiem pakalpojumiem vai gūtajiem rezultātiem tajā gadā, kurš seko finanšu gadam, kurā veikts 23. panta 1. punktā minētais novērtējums.

6.EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka to instrumentu klases, kas atbilst 1. punkta j) apakšpunkta 3) punkta nosacījumiem.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [datums, kas ir deviņus mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.EBI, apspriežoties ar EVTI, pieņem pamatnostādnes, kuru mērķis ir atvieglot 4. punkta īstenošanu un nodrošināt tā konsekventu piemērošanu.

31. pants
Atalgojuma komiteja

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir vajadzīgās pilnvaras, lai panāktu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras saskaņā ar 26. panta 4. punktu ir atzītas par nozīmīgām, izveido atalgojuma komiteju. Minētā atalgojuma komiteja kompetenti un neatkarīgi spriež par atalgojuma politiku un praksi un par stimuliem, kas izstrādāti, lai pārvaldītu risku, kapitālu un likviditāti.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir vajadzīgās pilnvaras, lai panāktu, ka atalgojuma komiteja ir atbildīga par atalgojumu skarošo lēmumu sagatavošanu, ieskaitot lēmumus, kuri ietekmē attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības riskus un riska pārvaldību un kurus pieņem vadības struktūra. Atalgojuma komitejas priekšsēdētājs un locekļi ir vadības struktūras locekļi, kuri attiecīgajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā nepilda nekādas izpildfunkcijas. Ja attiecīgās valsts tiesību aktos ir paredzēta darba ņēmēju pārstāvība vadības struktūrā, atalgojuma komitejā darbojas viens vai vairāki darba ņēmēju pārstāvji.

3.Gatavojot 2. punktā minētos lēmumus, atalgojuma komiteja ņem vērā sabiedrības intereses un ieguldījumu brokeru sabiedrības dalībnieku, ieguldītāju un citu ieinteresēto personu ilgtermiņa intereses.

32. pants
Atalgojuma politikas pārraudzība

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes apkopo informāciju, kas sniegta saskaņā ar [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 51. panta c), d) un f) apakšpunktu, un izmanto to, lai salīdzinoši novērtētu atalgojuma tendences un praksi. Kompetentās iestādes minēto informāciju sniedz EBI.

2.EBI izmanto atbilstoši 1. punktam no kompetentajām iestādēm saņemto informāciju, lai atalgojuma tendences un praksi salīdzinoši novērtētu Savienības līmenī.

3.EBI, apspriežoties ar EVTI, izdod pamatnostādnes par pamatotas atalgojuma politikas piemērošanu. Minētajās pamatnostādnēs ņem vērā vismaz prasības, kas minētas 28. līdz 31. pantā, un pamatotas atalgojuma politikas principus, kuri noteikti Komisijas Ieteikumā 2009/384/EK 43 .

4.Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma sniedz informāciju par to fizisko personu skaitu katrā ieguldījumu brokeru sabiedrībā (dalījumā pa EUR 1 miljona diapazoniem), kuru atalgojums finanšu gadā ir EUR 1 miljons vai vairāk, ieskaitot informāciju par šo personu darba pienākumiem, attiecīgo darījumdarbības jomu un algas galvenajām sastāvdaļām, prēmijām, ilgtermiņa stimuliem un pensiju iemaksām. Kompetentās iestādes šo informāciju nosūta EBI, un tā šo informāciju publicē piederības dalībvalstu datu agregātu veidā, izmantojot kopēju informācijas sniegšanas formātu. EBI, apspriežoties ar EVTI, var izstrādāt pamatnostādnes, kuru mērķis ir atvieglot šā punkta īstenošanu un nodrošināt apkopotās informācijas saskaņotību.

3. iedaļa

Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma process

33. pants
Uzraudzības pārbaude un novērtējums

1.Kompetentās iestādes pārbauda kārtību, stratēģijas, procesus un mehānismus, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības ir ieviesušas, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai un [Regulai (ES) ---/----[IBSR], un , lai pārliecinātos, vai risku pārvaldība un segums ir pienācīgi, novērtē visu turpmāk minēto:

(a)riski, kas minēti 27. pantā;

(b)ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu ģeogrāfiskā atrašanās vieta;

(c)ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbības modelis;

(d)sistēmiskā riska novērtējums, ņemot vērā sistēmiskā riska noteikšanas un mērīšanas noteikumus Regulas (ES) Nr. 1093/2010 23. pantā vai ESRK ieteikumus;

(e)    ieguldījumu brokeru sabiedrības pakļautība procentu likmes riskam, ko rada netirdzniecības portfeļa darbības;

(f)    ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldības kārtība un vadības struktūras locekļu spēja pildīt to pienākumus.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes 1. punktā minētās pārbaudes un novērtējuma biežumu un intensitāti nosaka, ņemot vērā attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību lielumu, sistēmisko nozīmi un darbību veidu, apmēru un sarežģītību un ievērojot samērīguma principu.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pārbaudē tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība var radīt sistēmisku risku, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 23. pantā, kompetentās iestādes nekavējoties informē EBI par šīs pārbaudes rezultātiem.

4.Kompetentās iestādes veic attiecīgus pasākumus, ja 1. punkta e) apakšpunktā minētā elementa pārbaude un novērtējums liecina, ka kādā no sešiem procentu likmēm piemērojamajiem uzraudzības satricinājumu scenārijiem, kas noteikti Komisijas deleģētajā regulā, kura pieņemta atbilstoši Direktīvas 2013/36/ES 98. panta 5. punktam, procentu likmju pēkšņu un negaidītu izmaiņu rezultātā ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla ekonomiskā vērtība samazinātos apmērā, kas pārsniedz 15 % no tās pirmā līmeņa kapitāla.

5.Veicot 1. punkta f) apakšpunktā minētā elementa pārbaudi un novērtējumu, kompetentajām iestādēm tiek nodrošināta piekļuve vadības struktūras un tās komiteju sanāksmju darba kārtībām, protokoliem un pavaddokumentiem un vadības struktūras rezultātu iekšējā vai ārējā novērtējuma rezultātiem.

6.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu informāciju par to, kā nodrošināt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrību kārtības, stratēģijas, procesi un mehānismi nodrošina risku pienācīgu pārvaldību un segumu. Šajā nolūkā Komisija ņem vērā norises finanšu tirgos, jo īpaši jaunu finanšu produktu parādīšanos, grāmatvedības standartu attīstību un norises, kas sekmē uzraudzības prakses konverģenci.

34. pants
Atļaujas izmantot iekšējos modeļus regulāra pārbaude 

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados, pārbauda ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstību prasībām attiecībā uz atļauju izmantot iekšējos modeļus saskaņā ar [Regulas (ES) ---/----] 22. pantu. Kompetentās iestādes jo īpaši ņem vērā izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbībā un minēto modeļu piemērošanu jauniem produktiem un pārbauda un izvērtē to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība minētajos modeļos izmanto pareizi izstrādātus un aktuālus paņēmienus un praksi. Kompetentās iestādes pārliecinās, ka būtiskie trūkumi, kas konstatēti ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējo modeļu nodrošinātajā risku segumā, tiek novērsti, vai veic pasākumus to seku mazināšanai, tostarp pieprasot kapitāla palielinājumus vai piemērojot lielākus reizinājuma koeficientus.

2.Ja attiecībā uz iekšējiem modeļiem, ko piemēro tirgum pastāvošajam riskam, daudzi pārsniegumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 366. pantā, liecina, ka modeļi nav vai vairs nav pareizi, kompetentās iestādes atsauc atļauju izmantot iekšējos modeļus vai piemēro atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka modeļi tiek nekavējoties uzlaboti.

3.Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai piešķirta atļauja izmantot iekšējos modeļus, vairs neatbilst šo modeļu piemērošanas prasībām, kompetentās iestādes pieprasa vai nu pierādīt, ka neatbilstības ietekme ir nebūtiska, vai iesniegt plānu un termiņu atbilstības nodrošināšanai minētajām prasībām. Kompetentās iestādes pieprasa uzlabot iesniegto plānu, ja ir maz ticams, ka ar to varēs panākt pilnīgu atbilstību, vai ja termiņš nav atbilstīgs.

Ja ir maz ticams, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība panāks atbilstību noteiktajā termiņā, vai tā nav sekmīgi pierādījusi, ka neatbilstības ietekme ir nebūtiska, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes atsauc iekšējo modeļu izmantošanas atļauju vai ļauj izmantot to tikai atbilstīgajās jomās vai tajās jomās, kurās iespējams atbilstību panākt pienācīgā termiņā.

4.EBI analizē ieguldījumu brokeru sabiedrību iekšējos modeļus kopumā un to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto iekšējos modeļus attiecībā uz līdzīgiem riskiem vai riska darījumiem.

Lai sekmētu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi, EBI uz minētās analīzes bāzes un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izstrādā pamatnostādnes ar kritērijiem attiecībā uz to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāizmanto iekšējie modeļi, un to, kā šie iekšējie modeļi būtu jāizmanto līdzīgiem riskiem vai riska darījumiem.

Dalībvalstis mudina kompetentās iestādes minēto analīzi un minētās pamatnostādnes ņemt vērā, veicot 1. punktā minēto pārbaudi.

4. iedaļa

Uzraudzības pasākumi un pilnvaras

35. pants
Uzraudzības pasākumi

Kompetentās iestādes pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām agrīnā posmā veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu turpmāk minētās problēmas:

(a)ieguldījumu brokeru sabiedrība neatbilst šīs direktīvas vai [Regulas (ES) ---/----[IBSR] prasībām;

(b)kompetentajām iestādēm ir pierādījumi, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība nākamo 12 mēnešu laikā varētu pārkāpt [Regulu (ES) ---/----[IBSR] vai šīs direktīvas transponēšanas noteikumus.

36. pants
Uzraudzības pilnvaras

1.Dalībvalsts nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir uzraudzības pilnvaras, kas ir nepieciešamas, lai, pildot to funkcijas, iejauktos ieguldījumu brokeru sabiedrību darbībā.

2.Šīs direktīvas 33. panta, 34. panta 3. punkta un 35. panta un [Regulas (ES) ---/----[IBSR] piemērošanas vajadzībām kompetentajām iestādēm ir šādas pilnvaras:

(a)pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai tām būtu papildu kapitāls, kas pārsniedz [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 11. pantā noteiktās prasības, ievērojot šīs direktīvas 37. panta nosacījumus, vai koriģēt prasīto kapitālu gadījumā, ja minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbība būtiski mainās;

(b)pieprasīt nostiprināt kārtības, procesus, mehānismus un stratēģijas, kas ieviesti saskaņā ar 22. un 24. pantu;

(c)pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām iesniegt plānu par atbilstības nodrošināšanu uzraudzības prasībām atbilstoši šai direktīvai un [Regulai (ES) ---/----[IBSR], noteikt termiņu minētā plāna īstenošanai un pieprasīt uzlabot minēto plānu attiecībā uz darbības jomu un termiņu;

(d)pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērot īpašu uzkrājumu politiku vai procedūras attiecībā uz aktīviem saistībā ar kapitāla prasībām;

(e)ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbību, operācijas vai tīklu vai pieprasīt atsavināt darbības, kuras rada pārmērīgu risku ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālajai stabilitātei;

(f)pieprasīt mazināt risku, kas saistīts ar ieguldījumu brokeru sabiedrību darbībām, produktiem un sistēmām, ieskaitot ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētās darbības;

(g)pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām ierobežot atalgojuma mainīgo daļu procentuālā izteiksmē no neto ieņēmumiem, ja minētais atalgojums nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu;

(h)pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām izmantot neto peļņu, lai stiprinātu pašu kapitālu;

(i)ierobežot vai aizliegt ieguldījumu brokeru sabiedrības veiktu peļņas sadali vai procentu maksājumus akcionāriem, kapitāldaļu īpašniekiem vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājiem, ja šāds aizliegums nav uzskatāms par ieguldījumu brokeru sabiedrības saistību neizpildes notikumu;

(j)noteikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības salīdzinājumā ar šajā direktīvā un [Regulā (ES) ---/----[IBSR] paredzētajām, ieskaitot ziņošanu par kapitāla un likviditātes pozīcijām;

(k)noteikt īpašas likviditātes prasības;

(l) ad hoc pieprasīt papildu informācijas atklāšanu.

Šā punkta j) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām kompetentās iestādes var ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteikt papildu vai biežākas ziņošanas prasības tikai tad, ja paziņojamā informācija nedublējas un ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

(a)ir izpildīts viens no 35. panta a) un b) punktā minētajiem nosacījumiem;

(b)kompetentā iestāde to uzskata par nepieciešamu 35. panta b) punktā minēto pierādījumu ievākšanai.

Uzskata, ka informācija dublējas, ja kompetentajai iestādei jau ir tā pati vai būtībā tāda pati informācija, kompetentā iestāde šo informāciju var sagatavot vai šī kompetentā iestāde to var iegūt, izmantojot citus līdzekļus, nevis pieprasot ieguldījumu brokeru sabiedrībai to paziņot. Kompetentā iestāde papildu informāciju nepieprasa, ja šī informācija kompetentajai iestādei ir pieejama atšķirīgā formātā vai detalizācijas pakāpē nekā paziņojamā papildu informācija, bet minētais atšķirīgais formāts vai detalizācija tai neliedz sagatavot būtībā līdzīgu informāciju.

37. pants
Papildu kapitāla prasība

1.Kompetentās iestādes nosaka 36. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto papildu kapitāla prasību tikai gadījumā, ja, balstoties uz saskaņā ar 35. un 36. pantu veiktajām pārbaudēm, tās secina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība atrodas vienā no šādām situācijām:

(a)ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta tādiem riskiem vai riska elementiem, kurus [Regulas (ES) ---/----[IBSR] trešajā daļā paredzētā kapitāla prasība nesedz vai nesedz pietiekamā apmērā;

(b)ieguldījumu brokeru sabiedrība neatbilst 22. un 24. panta prasībām, un ir maz ticams, ka citu administratīvu pasākumu piemērošana atbilstīgā termiņā pietiekami uzlabotu attiecīgās kārtības, procesus, mehānismus un stratēģijas;

(c)tirdzniecības portfeļa prudenciālā vērtība nav pietiekama, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībai dotu iespēju īsā laikā parastos tirgus apstākļos pārdot tās pozīcijas vai ierobežot to risku, neciešot būtiskus zaudējumus;

(d)novērtējums, kas veikts saskaņā ar 34. pantu, liecina, ka neatbilstība atļauto iekšējo modeļu piemērošanas prasībām, visticamāk, novedīs pie nepietiekama kapitāla līmeņa;

(e)ieguldījumu brokeru sabiedrība atkārtoti nav nodrošinājusi vai neuztur pietiekamu papildu kapitāla līmeni, kā noteikts 38. panta 1. punktā.

2.Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām riskus vai riska elementus uzskata par tādiem, kurus [Regulas (ES) ---/----[IBSR] trešajā daļā paredzētā kapitāla prasība nesedz vai nesedz pietiekamā apmērā, tikai tad, ja tās kapitāla summas, veidi un sadalījums, ko kompetentā iestāde uzskata par atbilstīgiem, veikusi ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar 22. panta 1. punktu veiktā izvērtējuma uzraudzības pārbaudi, ir augstākā līmenī nekā ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāla prasība, kas noteikta [Regulas (ES) ---/----[IBSR] trešajā daļā.

Pirmās daļas piemērošanas vajadzībām par atbilstīgu uzskatāmais kapitāls sedz visus būtiskos riskus vai šādu risku elementus, uz kuriem neattiecas īpaša kapitāla prasība. Tas var ietvert tādus riskus vai risku elementus, kuri ir konkrēti izslēgti no [Regulas (ES) ---/----[IBSR] trešajā daļā paredzētās kapitāla prasības.

3.Papildu kapitāla līmeni, kurš tiek pieprasīts atbilstoši 36. panta 2. punkta a) apakšpunktam, kompetentās iestādes nosaka kā starpību starp kapitālu, kas uzskatāms par atbilstīgu saskaņā ar šā panta 2. punktu, un kapitāla prasību, kas noteikta [Regulas (ES) ---/----[IBSR] trešajā daļā.

4.Kompetentās iestādes ieguldījumu brokeru sabiedrībām pieprasa izpildīt 36. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto papildu kapitāla prasību ar pašu kapitālu, ievērojot šādus nosacījumus:

(a)vismaz trīs ceturtdaļas no papildu kapitāla prasības nodrošina ar pirmā līmeņa kapitālu;

(b)vismaz trīs ceturtdaļas no pirmā līmeņa kapitāla veido pirmā līmeņa pamata kapitāls;

(c)minēto pašu kapitālu neizmanto, lai izpildītu [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktās kapitāla prasības.

5.Kompetentās iestādes savu lēmumu noteikt 36. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto papildu kapitāla prasību pamato rakstveidā, sniedzot skaidru pārskatu par šā panta 1. līdz 4. punktā minēto elementu pilnīgu izvērtējumu. Tas šā panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajā gadījumā ietver konkrētu skaidrojumu par to, kāpēc saskaņā ar 38. panta 1. punktu noteiktais kapitāla līmenis vairs netiek uzskatīts par pietiekamu.

6.EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka, kā mēra 2. punktā minētos riskus un risku elementus. EBI nodrošina, ka regulatīvo tehnisko standartu projekts ir samērīgs, ņemot vērā:

(a)īstenošanas slogu ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kompetentajām iestādēm;

(b)iespēju, ka augstāks kapitāla prasību līmenis, ko piemēro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības neizmanto iekšējos modeļus, var attaisnot zemāku kapitāla prasību noteikšanu risku un risku elementu izvērtējumā saskaņā ar 2. punktu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [datums, kas ir deviņus mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt minētos regulatīvos tehniskos standartus.

38. pants
Norādījumi par kapitāla pietiekamību

1.Kompetentās iestādes pārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir tāds kapitāla līmenis, kas, balstoties uz 22. pantu, pietiekamā mērā pārsniedz [Regulas (ES) ---/----[IBSR] trešajā daļā un šajā direktīvā noteiktās prasības, ieskaitot 36. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto papildu kapitāla prasību, lai nodrošinātu, ka:

(a)cikliskas ekonomiskās svārstības neizraisa minēto prasību pārkāpumu;

(b)ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāls spēj absorbēt potenciālos zaudējumus un riskus, kas apzināti uzraudzības pārbaudes procesos.

2.Kompetentās iestādes regulāri pārbauda katras ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitāla līmeni, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu, un vajadzības gadījumā paziņo minētās pārbaudes secinājumus attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ieskaitot iestāžu uzstādījumu attiecībā uz korekcijām saskaņā ar 1. punktu noteiktā kapitāla līmenī.

39. pants
Sadarbība ar noregulējuma iestādēm

1.Pirms 36. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto papildu kapitāla prasību noteikšanas un pirms tam, kad ieguldījumu brokeru sabiedrībām tiek paziņots 38. panta 2. punktā minētais uzstādījums attiecībā uz kapitāla līmeņa korekcijām, kompetentās iestādes apspriežas ar noregulējuma iestādēm. Šajā nolūkā kompetentās iestādes sniedz noregulējuma iestādēm visu pieejamo informāciju.

2.Kompetentās iestādes informē attiecīgās noregulējuma iestādes par papildu kapitālu, kas pieprasīts atbilstoši 36. panta 2. punkta a) apakšpunktam, un uzstādījumiem attiecībā uz korekcijām, kas minēti 38. panta 2. punktā.

40. pants
Publiskošanas prasības

Dalībvalsts pilnvaro kompetentās iestādes:

(a)pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām publiskot [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 45. pantā minēto informāciju biežāk nekā vienu reizi gadā un noteikt termiņus šai publiskošanai;

(b)pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām izmantot īpašus informācijas nesējus un vietas tādām publikācijām, kas nav finanšu pārskati;

(c)pieprasīt mātesuzņēmumiem ik gadu vai nu pilnībā, vai atsauču veidā uz attiecīgo informāciju publiskot to juridiskās struktūras un ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas pārvaldības un organizatoriskās struktūras aprakstu saskaņā ar šīs direktīvas 24. panta 1. punktu un Direktīvas 2014/65/ES 10. pantu.

41. pants
Pienākums informēt EBI

1.Kompetentās iestādes informē EBI par:

(a)pārbaudes un novērtējuma procesu, kas minēts 33. pantā;

(b)36. līdz 38. pantā minētajiem lēmumiem izmantoto metodiku.

2.EBI izvērtē kompetento iestāžu sniegto informāciju, lai panāktu konsekvenci uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesā. Tā var pieprasīt kompetentajām iestādēm sniegt papildu informāciju ar mērķi pilnīgot tās veikto izvērtējumu, ievērojot samērīgumu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu.

EBI ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kāda ir šīs nodaļas piemērošanas konverģences pakāpe dalībvalstīs. Vajadzības gadījumā EBI veic salīdzinošo izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 30. pantu.

EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod kompetentajām iestādēm paredzētas pamatnostādnes, kurās veidā, kas ir piemērots ieguldījumu brokeru sabiedrību lielumam, struktūrai un iekšējai organizācijai un to darbību veidam, vērienam un sarežģītībai, precizē kopējās procedūras un metodiku attiecībā uz 1. punktā minēto uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu un 27. pantā minētajiem riskiem piemērojamās pieejas izvērtējumu.

3. NODAĻA

Uzraudzība attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam

1. iedaļa
Uzraudzība attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam 

42. pants
Grupas uzraudzības iestādes noteikšana

1.Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenā sabiedrība ir Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, atbilstību grupas kapitāla kritērijam uzrauga tā kompetentā iestāde, kas izsniedza atļauju attiecīgajai Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrībai.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmums ir Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, atbilstību grupas kapitāla kritērijam uzrauga tā kompetentā iestāde, kas izsniedza atļauju attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja divām vai vairākām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām atļauja izsniegta divās vai vairākās dalībvalstīs, mātesuzņēmums ir viena un tā pati Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai viena un tā pati Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, atbilstību grupas kapitāla kritērijam uzrauga tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai atļauja izsniegta dalībvalstī, kurā izveidota attiecīgā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja divām vai vairākām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām atļauja izsniegta divās vai vairākās dalībvalstīs, mātesuzņēmumi ir vairāk nekā viena ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar galvenajiem birojiem dažādās dalībvalstīs un ja ieguldījumu brokeru sabiedrības ir katrā no minētajām dalībvalstīm, atbilstību grupas kapitāla kritērijam uzrauga tās ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances kopvērtība.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja divām vai vairākām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām atļauja izsniegta Savienībā, mātesuzņēmums ir viena un tā pati Savienības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un nevienai no minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām atļauja nav izsniegta tajā dalībvalstī, kurā izveidota attiecīgā ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrība, atbilstību grupas kapitāla kritērijam uzrauga kompetentā iestāde, kas izsniedza atļauju tai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai ir lielākā bilances kopvērtība.

6.Kompetentās iestādes var pēc savstarpējas vienošanās atteikties no 3. līdz 5. punktā minētajiem kritērijiem, ja to piemērošana nenodrošinātu efektīvu uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam, ņemot vērā attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības un to darbību nozīmību attiecīgajās dalībvalstīs, un var norīkot citu kompetento iestādi, kas uzrauga atbilstību grupas kapitāla kritērijam. Šādos gadījumos kompetentās iestādes pirms minētā lēmuma pieņemšanas dod iespēju attiecīgajai Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībai, Savienības mātes jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ar lielāko bilances kopvērtību izteikt savu atzinumu par minēto plānoto lēmumu. Kompetentās iestādes par ikvienu šādu lēmumu paziņo Komisijai un EBI.

43. pants
Informēšanas prasības ārkārtas situācijās

Ja rodas ārkārtas situācija, ieskaitot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 18. pantā aprakstītās situācijas vai nelabvēlīgas norises tirgos, kas potenciāli apdraud tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas sabiedrībām, atbilstoši 42. pantam noteiktā grupas uzraudzības iestāde, ievērojot šīs sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļu, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, brīdina EBI, ESRK un attiecīgās kompetentās iestādes un paziņo visu to uzdevumu izpildei būtisko informāciju.

44. pants
Uzraudzības iestāžu kolēģijas

1.Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstoši 42. pantam noteiktā grupas uzraudzības iestāde izveido uzraudzības iestāžu kolēģijas ar mērķi atvieglot šajā pantā minēto uzdevumu izpildi un nodrošināt koordināciju un sadarbību ar attiecīgajām trešo valstu uzraudzības iestādēm.

2.Uzraudzības iestāžu kolēģijas nodrošina grupas uzraudzības iestādei, EBI un pārējām kompetentajām iestādēm satvaru šādu uzdevumu izpildei:

(a)uzdevumi, kas minēti 43. pantā;

(b)informācijas apmaiņa starp visām kompetentajām iestādēm un ar EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 21. pantu un ar EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu;

(c)attiecīgā gadījumā – vienošanās panākšana par uzdevumu un pienākumu brīvprātīgu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;

(d)uzraudzības efektivitātes palielināšana, novēršot uzraudzības prasību nevajadzīgu pārklāšanos.

3.Uzraudzības iestāžu kolēģijas arī izveido arī tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā, kuras galvenā sabiedrība ir Savienības ieguldījumu brokeru sabiedrība, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, visi meitasuzņēmumi atrodas trešā valstī.

4.EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 21. pantu piedalās uzraudzības iestāžu kolēģiju sanāksmēs.

5.Uzraudzības iestāžu kolēģijas locekles ir šādas iestādes:

(a)    kompetentās iestādes, kuras atbild par uzraudzību attiecībā uz tādas ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas meitasuzņēmumiem, kuras galvenā sabiedrība ir Savienības ieguldījumu brokeru sabiedrība, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

(b)attiecīgā gadījumā – trešo valstu uzraudzības iestādes ar nosacījumu, ka konfidencialitātes prasības atbilstoši visu kompetento iestāžu atzinumam ir līdzvērtīgas šīs sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām.

6.Kolēģijas sanāksmes vada un lēmumus pieņem grupas uzraudzības iestāde, kas noteikta atbilstoši 42. pantam. Minētā grupas uzraudzības iestāde iepriekš pilnībā informē visus kolēģijas locekļus par minēto sanāksmju organizēšanu, galvenajiem apspriežamajiem jautājumiem un darbībām, kuras plānots izskatīt. Grupas uzraudzības iestāde arī laikus pilnībā informē visus kolēģijas locekļus par minētajās sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

Pieņemot lēmumus, grupas uzraudzības iestāde ņem vērā 5. punktā minēto iestāžu plānojamo vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību.

Kolēģiju izveidi un darbību formalizē rakstveida kārtībā.

7.Ja attiecīgās kompetentās iestādes nepiekrīt grupas uzraudzības iestādes pieņemtajam lēmumam par uzraudzības kolēģiju darbību, jebkura no šīm iestādēm var vērsties ar šo jautājumu EBI un pieprasīt EBI palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu.

EBI saskaņā ar minētās regulas 19. panta 1. punkta otro daļu var palīdzēt kompetentajām iestādēm arī pēc savas iniciatīvas, ja ir domstarpības par uzraudzības kolēģiju darbību saskaņā ar šo pantu.

8.EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka nosacījumus, atbilstoši kuriem uzraudzības iestāžu kolēģijas pilda 1. punktā minētos uzdevumus.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [datums, kas ir deviņus mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

45. pants
Sadarbošanās prasības

1.Dalībvalstis nodrošina, ka grupas uzraudzības iestāde un 44. panta 5. punktā minētās kompetentās iestādes savstarpēji sniedz visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, ieskaitot šādu informāciju:

(a)informācija par ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas juridisko un pārvaldes struktūru, ieskaitot organizatorisko struktūru, kas ietver visas regulētās un neregulētās sabiedrības, neregulētos meitasuzņēmumus un mātesuzņēmumus, un par ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ietilpstošo regulēto sabiedrību kompetentajām iestādēm;

(b)procedūras, saskaņā ar kurām tiek ievākta informācija no ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ietilpstošajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un šīs informācijas pārbaudes procedūras;

(c)tādas nelabvēlīgas norises ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ietilpstošajās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai citās sabiedrībās, kas varētu nopietni ietekmēt minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības;

(d)nozīmīgi naudas sodi un ārkārtas pasākumi, kurus kompetentās iestādes piemērojušas saskaņā ar šīs direktīvas transponēšanas valsts noteikumiem;

(e)lēmums noteikt īpašu kapitāla prasību atbilstoši šīs direktīvas 36. pantam.

2.Kompetentās iestādes un grupas uzraudzības iestāde var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 1. punktu vērsties EBI, ja attiecīgā informācija atbilstoši 1. punktam nav paziņota bez liekas kavēšanās vai ja sadarbības pieprasījums, īpaši par apmaiņu ar attiecīgo informāciju, ir noraidīts vai uz to nav atbildēts samērīgā laikposmā.

EBI var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 1. punkta otro daļu pēc pašas iniciatīvas palīdzēt kompetentajām iestādēm iedibināt konsekventu sadarbības praksi.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas varētu būt nozīmīgs citu kompetento iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai, savstarpēji apspriežas par:

(a)tādām izmaiņām ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ietilpstošo ieguldījumu brokeru sabiedrību dalībnieku sastāvā un organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešams kompetento iestāžu apstiprinājums vai atļauja;

(b)nozīmīgiem naudas sodiem, ko kompetentās iestādes plāno piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībām, vai citiem ārkārtas pasākumiem, ko minētās iestādes plāno veikt;

(c)īpašām kapitāla prasībām, ko plānots noteikt saskaņā ar 36. pantu.

4.Ja kompetentās iestādes plāno piemērot nozīmīgus naudas sodus vai noteikt citus ārkārtas pasākumus, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā, apspriežas ar grupas uzraudzības iestādi.

5.Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentajai iestādei nav pienākuma apspriesties ar citām kompetentajām iestādēm steidzamības gadījumos vai tad, ja apspriešanās varētu apdraudēt tās lēmuma efektivitāti; tādā gadījumā šī kompetentā iestāde nekavējoties informē pārējās attiecīgās iestādes par lēmumu neapspriesties.

46. pants
Informācijas pārbaude par sabiedrībām, kas atrodas citās dalībvalstīs

1.Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja vienas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jāpārbauda informācija par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, palīgpakalpojumu uzņēmumiem, jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām vai meitasuzņēmumiem, kas atrodas citā dalībvalstī, ieskaitot meitasuzņēmumus, kuri ir apdrošināšanas sabiedrības, minētās citas dalībvalsts kompetentās iestādes minēto pārbaudi veic saskaņā ar 2. punktu.

2.Kompetentās iestādes, kas ir saņēmušas pieprasījumu atbilstoši 1. punktam, rīkojas jebkurā no šiem veidiem:

(a)    pārbaudi veic pašas, ievērojot savu kompetenci;

(b)    ļauj, ka pārbaudi veic kompetentās iestādes, kuras iesniedza minēto pieprasījumu;

(c)pārbaudes veikšanu uztic revidentam vai ekspertam.

Šā punkta a) un c) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām kompetentajām iestādēm, kas iesniedza pieprasījumu, ļauj piedalīties pārbaudē.

2. iedaļa
Ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības

47. pants
Pārvaldītājsabiedrību iekļaušana uzraudzībā attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības tiek iekļautas uzraudzībā attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam.

48. pants
Direktoru kvalifikācija

Dalībvalstis nosaka prasību, ka visiem ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības vadības struktūras locekļiem ir pietiekami laba reputācija un pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze pienākumu efektīvai izpildei.

49. pants
Jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības

1.Dalībvalstis paredz, ka tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas galvenā sabiedrība ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība, kompetentās iestādes, kas atbild par ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību, var:

(a)    pieprasīt, lai jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība sniegtu tām visu informāciju, kas varētu būt noderīga minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzībai;

(b)    uzraudzīt darījumus starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību un tās meitasuzņēmumiem un pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībā būtu ieviesti pienācīgi riska pārvaldības procesi un iekšējās kontroles mehānismi, ieskaitot pareizas pārskatu sniegšanas un grāmatvedības procedūras, kas dod iespēju identificēt, novērtēt, uzraudzīt un kontrolēt minētos darījumus.

2.Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var veikt pārbaudes uz vietas vai uzdot to veikšanu ārējiem inspektoriem, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām un to meitasuzņēmumiem.

50. pants
Sodi

Saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām vai to faktiskajiem vadītājiem, kas pārkāpj normatīvos vai administratīvos noteikumus, ar kuriem transponēti šīs nodaļas noteikumi, var piemērot administratīvos sodus vai citus administratīvus pasākumus ar mērķi izbeigt pārkāpumus, mazināt neatbilstību vai novērst šo pārkāpumu cēloņus.

51. pants
Trešo valstu veiktās uzraudzības un citu uzraudzības paņēmienu izvērtējums

1.Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras mātesuzņēmuma galvenais birojs ir trešā valstī, netiek efektīvi uzraudzīta grupas līmenī, kompetentās iestādes izvērtē, vai trešās valsts uzraudzības iestāde šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai piemēro tādu uzraudzību, kas ir līdzvērtīga šajā direktīvā un [Regulas (ES) ---/----[IBSR] pirmajā daļā paredzētajai uzraudzībai.

2.Ja 1. punktā minētajā izvērtējumā tiek secināts, ka netiek piemērota līdzvērtīga uzraudzība, dalībvalstis attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai piemēro šajā direktīvā un [Regulā (ES) ---/----[IBSR] paredzētos noteikumus vai paredz piemērotus uzraudzības paņēmienus, kas dod iespēju sasniegt uzraudzības mērķus attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam, kas noteikts [Regulā (ES) ---/----[IBSR]. Lēmumu par minētajiem uzraudzības paņēmieniem pēc apspriešanās ar pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm pieņem tā kompetentā iestāde, kura būtu grupas uzraudzības iestāde, ja mātesuzņēmums būtu dibināts Savienībā. Ikvienu pasākumu, kas veikts atbilstoši šim punktam, paziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm, EBI un Komisijai.

3.Kompetentā iestāde, kura būtu grupas uzraudzības iestāde, ja mātesuzņēmums būtu dibināts Savienībā, cita starpā var pieprasīt dibināt ieguldījumu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību Savienībā un minētajai ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piemērot [Regulas (ES) ---/----[IBSR] 7. pantu.

52. pants
Sadarbība ar trešo valstu uzraudzības iestādēm

Komisija var Padomei iesniegt ieteikumus saistībā ar sarunu risināšanu par nolīgumiem ar vienu vai vairākām trešām valstīm attiecībā uz līdzekļiem, kā uzraudzīt šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstību grupas kapitāla kritērijam:

(a)ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs ir trešā valstī;

(b)ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras atrodas trešās valstīs un kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs ir Savienībā.

V SADAĻA
PUBLISKOŠANA, KO NODROŠINA KOMPETENTĀS IESTĀDES 

53. pants
Publiskošanas prasības

1.Kompetentās iestādes publisko visu turpmāk minēto informāciju:

(a)normatīvo un administratīvo aktu un vispārīgo norāžu teksti, kas attiecīgajā dalībvalstī ir pieņemti atbilstoši šai direktīvai;

(b)veids, kā izmantotas atbilstoši šai direktīvai un [Regulai (ES) ---/----[IBSR] pieejamās izvēles iespējas un rīcības brīvība;

(c)vispārīgie kritēriji un metodika, ko tās izmanto 33. pantā minētajai uzraudzības pārbaudei un novērtēšanai;

(d)statistikas datu agregāti par galvenajiem šīs direktīvas un [Regulas (ES) ---/----[IBSR] īstenošanas aspektiem attiecīgajā dalībvalstī, ieskaitot saskaņā ar 36. panta 2. punkta a) apakšpunktu veikto uzraudzības pasākumu un saskaņā ar 16. pantu piemēroto administratīvo sodu skaitu un veidu.

2.Informācija, ko publisko saskaņā ar 1. punktu, ir pietiekami vispusīga un precīza, lai dotu iespēju jēgpilni salīdzināt, kā dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes piemēro 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

3.Informāciju publisko vienotā formātā un regulāri atjaunina. To dara pieejamu elektroniskā formātā vienā piekļuves adresē.

VI SADAĻA
DELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI

54. pants
Deleģēto pilnvaru īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā noteiktos nosacījumus.

2.Šīs direktīvas 3. panta 2. punktā, 27. panta 3. punktā un 33. panta 6. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanas datums].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 27. panta 3. punktā un 33. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 27. panta 3. punktu un 33. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem].

55. pants
Īstenošanas akti

Noteikumus, ar ko maina 8. pantā un 11. panta 7. punktā noteiktā sākotnējā kapitāla apmēru, ņemot vērā norises ekonomikas un monetārajā jomā, pieņem īstenošanas aktu veidā saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 56. panta 2. punktā.

56. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Eiropas Banku komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/10/EK 44 . Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VII SADAĻA
GROZĪJUMI CITĀS DIREKTĪVĀS

57. pants
Grozījumi Direktīvā 2013/36/EK

Direktīvu 2013/36/ES groza šādi:

1)virsrakstā svītro vārdus “un ieguldījumu brokeru sabiedrību”;

2)direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi, kas attiecas uz:

(a)piekļuvi kredītiestāžu darbībai;

(b)uzraudzības pilnvarām un instrumentiem kredītiestāžu prudenciālajai uzraudzībai, ko īsteno kompetentās iestādes;

(c)kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ko īsteno kompetentās iestādes veidā, kas ir saskanīgs ar noteikumiem, kuri paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013;

(d)kompetento iestāžu publiskošanas prasībām kredītiestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā.”;

3) direktīvas 2. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Šo direktīvu piemēro kredītiestādēm.”;

(b)panta 2. un 3. punktu svītro;

(c)panta 5. punkta l) apakšpunktu svītro;

(d)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

‘‘6.Sabiedrības, kas minētas 5. punkta 3) līdz 24) apakšpunktā un saskaņā ar šā panta 5.a un 5.b punktu pieņemtajos deleģētajos aktos, 34. panta un VII sadaļas 3. nodaļas vajadzībām uzskata par finanšu iestādēm.”;

4)direktīvas 3. panta 1. punktu groza šādi:

(a)punkta 3) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“3)“iestāde” ir Regulas (ES) ---/----* [IBSR] 4. panta 1. punkta 3) apakšpunktā minētā iestāde;”;

(b)punkta 4) apakšpunktu svītro;

5)direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants
Darbības koordinēšana dalībvalstīs

Dalībvalstis, kurās ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, kas atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai minētās kompetentās iestādes darbotos koordinēti.”;

6) iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

Konkrētas prasības attiecībā uz atļaujas izsniegšanu kredītiestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā

1.    Dalībvalstis nosaka prasību, ka Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētajiem uzņēmumiem, kas jau ir saņēmuši atļauju atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES II sadaļai, ir jāiesniedz atļaujas pieteikums saskaņā ar 8. pantu vēlākais šajos datumos:

a)    kad mēneša aktīvu kopsummas vidējais rādītājs, kas aprēķināts divpadsmit secīgu mēnešu periodā, pārsniedz EUR 30 miljardus; vai

b)    kad mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs, kas aprēķināts divpadsmit secīgu mēnešu periodā, ir mazāks par EUR 30 miljardiem un uzņēmums ietilpst grupā, kuras kopvērtība, ko veido visu to grupas uzņēmumu aktīvu kopsumma, kuri veic jebkuru no Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā minētajām darbībām un kuru aktīvu kopsumma ir mazāka par EUR 30 miljardiem, un kas aprēķināta kā vidējais rādītājs divpadsmit secīgu mēnešu periodā, pārsniedz EUR 30 miljardus.

2.    Uzņēmumi, kas minēti 1. punktā, drīkst turpināt veikt Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētās darbības, līdz tie saņem 1. punktā minēto atļauju.

3.    Atkāpjoties no 1. punkta, Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētie uzņēmumi, kas [Direktīvas (ES) ---/----[IBSD] spēkā stāšanās datums mīnus viena diena, lokatīvā] veic darbības kā atbilstoši Direktīvai 2014/65/ES atļauju saņēmušas ieguldījumu brokeru sabiedrības, iesniedz atļaujas pieteikumu saskaņā ar 8. pantu līdz [datums, kas ir vienu gadu un vienu dienu pēc Direktīvas (ES) ---/----[IBSD] spēkā stāšanās datuma].

4.     Ja kompetentā iestāde, saņēmusi informāciju saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES [95.a] pantu, konstatē, ka uzņēmumam ir izsniedzama atļauja darboties kā kredītiestādei saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu, tā par to paziņo attiecīgajam uzņēmumam un Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā definētajai kompetentajai iestādei un no minētā paziņojuma datuma pārņem atļaujas izsniegšanas procedūru.

5.    EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a)    informāciju, kas uzņēmumam jāsniedz kompetentajām iestādēm atļaujas pieteikumā, ieskaitot 10. pantā paredzēto darbības programmu;

b)    metodiku, saskaņā ar kuru aprēķina 1. punktā minētās robežvērtības.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā a) un b) apakšpunktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz [2019. gada 1. janvārim]”;

7)    direktīvas 18. pantā iekļauj šādu aa) punktu:

“aa) savu atļauju izmanto vienīgi darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, un tās aktīvu kopsummas vidējais rādītājs piecus gadus pēc kārtas ir mazāks par minētajā pantā noteiktajām robežvērtībām;”;

8)direktīvas IV sadaļu svītro;

9)direktīvas 51. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var iesniegt pieprasījumu konsolidētās uzraudzības iestādei, ja piemērojams 112. panta 1. punkts, vai piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm atzīt kādas kredītiestādes filiāli par nozīmīgu.”;

10)direktīvas 53. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Šā panta 1. punkts neliedz kompetentajām iestādēm savstarpēji apmainīties ar informāciju vai nosūtīt informāciju ESRK, EBI vai Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (“EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010*, saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) Nr. 575/2013, [Direktīvu (ES) ---/----[IBSD] par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību], citām direktīvām, kas piemērojamas kredītiestādēm, Regulas (ES) Nr. 1092/2010 15. pantu, Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31., 35. un 36. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. un 36. pantu. Uz šo informāciju attiecas 1. punkts.”;

______________________________________________________________

*     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

11) direktīvas 66. panta 1. punktā iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa)to, ka bez atļaujas darboties kā kredītiestādei tiek veikta vismaz viena no darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, un ir pārsniegta minētajā punktā noteiktā robežvērtība.”;

12) direktīvas 76. panta 5. punkta pēdējo teikumu svītro;

13) direktīvas 86. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11.    Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādēm ir izstrādāti likviditātes atjaunošanas plāni, kuros izklāstītas atbilstošas stratēģijas un atbilstīgi īstenošanas pasākumi, lai risinātu problēmas saistībā ar iespējamu likviditātes nepietiekamību, tostarp attiecībā uz filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes šos plānus vismaz reizi gadā testē, atjaunina, balstoties uz 8. punktā minēto alternatīvo scenāriju rezultātu, ziņo par tiem augstākajai vadībai, kas savukārt tos apstiprina, lai būtu iespējams attiecīgi pielāgot iekšējo politiku un procesus. Iestādes jau iepriekš īsteno nepieciešamos operacionālos pasākumus, lai nodrošinātu likviditātes atjaunošanas plānu tūlītēju īstenošanu. Šādi operacionālie pasākumi ietver tāda nodrošinājuma turēšanu, kas nekavējoties ir pieejams centrālajai bankai finansējuma vajadzībām. Tas vajadzības gadījumā ietver tāda nodrošinājuma turēšanu, kas ir citas dalībvalsts valūtā vai trešās valsts valūtā, ar kuru kredītiestāde veic riska darījumus, un, ja tas operacionāli nepieciešams, uzņēmējas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā, kuras valūtā kredītiestāde ir uzņēmusies risku.”;

14)direktīvas 110. panta 2. punktu svītro;

15)direktīvas 114. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Ja rodas ārkārtas situācija, ieskaitot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 18. pantā aprakstītās situācijas vai nelabvēlīgas norises tirgos, kas potenciāli apdraud tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties grupas sabiedrībām vai kur 51. pantā minētās nozīmīgās filiāles veic uzņēmējdarbību, konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot 1. nodaļas 2. iedaļu un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes [Direktīvas (ES) ---/----[IBSD]* IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļu, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, brīdina EBI un 58. panta 4. punktā un 59. pantā minētās iestādes un paziņo visu to uzdevumu izpildei būtisko informāciju. Minētie pienākumi attiecas uz visām kompetentajām iestādēm.

__________________________________________________________________

*    [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) ---/---- (..) par ..].”;

16)direktīvas 116. pantu groza šādi:

a)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Uzraudzības iestāžu kolēģijās iesaistītās kompetentās iestādes un EBI cieši sadarbojas. Šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā [Direktīvas (ES) ---/----[IBSD] IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā noteiktās konfidencialitātes prasības neliedz kompetentajām iestādēm uzraudzības iestāžu kolēģijās apmainīties ar konfidenciālu informāciju. Uzraudzības iestāžu kolēģiju izveidošana un darbība neietekmē kompetento iestāžu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013.”;

b)    panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.    Uzraudzības iestāžu kolēģijās var piedalīties kompetentās iestādes, kuras atbild par ES mātes iestādes vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu uzraudzību, un kompetentās iestādes no uzņēmējas dalībvalsts, kur uzņēmējdarbību veic 51. pantā minētās nozīmīgās filiāles, attiecīgā gadījumā ECBS centrālās bankas un attiecīgā gadījumā trešo valstu uzraudzības iestādes ar nosacījumu, ka konfidencialitātes prasības atbilstoši visu kompetento iestāžu atzinumam ir līdzvērtīgas šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā noteiktajām prasībām un attiecīgā gadījumā [Direktīvas (ES) ---/----[IBSD] IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā noteiktajām prasībām.”;

c)    panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.    Konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot konfidencialitātes prasības, kas noteiktas šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļā un attiecīgā gadījumā [Direktīvas (ES) ---/----[IBSD] IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā, informē EBI par uzraudzības iestāžu kolēģijas darbībām, tostarp ārkārtas situācijās, un iesniedz EBI visu informāciju, kas ir īpaši svarīga uzraudzības konverģences nolūkā.”;

17)direktīvas 125. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.Uz informāciju, kura saņemta konsolidētās uzraudzības ietvaros, un jo īpaši uz visu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas ir paredzēta šajā direktīvā, attiecas dienesta noslēpuma prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas prasībām, kuras minētas šīs direktīvas 53. panta 1. punktā attiecībā uz kredītiestādēm vai [Direktīvas (ES) ---/----[IBSD] 13. pantā.”;

18)direktīvas 128. panta otro daļu svītro;

19)direktīvas 129. panta 2., 3 un 4. punktu svītro;

20)direktīvas 130. panta 2., 3 un 4. punktu svītro;

21)direktīvas 143. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)    neskarot šīs direktīvas VII sadaļas 1. nodaļas II iedaļas noteikumus un attiecīgā gadījumā [Direktīvas (ES) ---/----[IBSD] IV sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas noteikumus, – statistikas datu agregātus par prudenciālā regulējuma īstenošanas galvenajiem aspektiem katrā dalībvalstī, ieskaitot saskaņā ar 102. panta 1. punkta a) apakšpunktu veikto uzraudzības pasākumu un saskaņā ar 65. pantu piemēroto administratīvo sodu skaitu un veidu.”;

58. pants
Grozījumi Direktīvā 2014/65/EK 

Direktīvu 2014/65/ES groza šādi:

1)direktīvas 8. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir izsniegta atļauja, piemēram, nosacījumiem, kas paredzēti [Regulā (ES) ---/----[IBSR];”;

2) direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants
Sākotnējais kapitāls

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav pietiekama sākotnējā kapitāla saskaņā ar [Direktīvas (ES) ---/----[IBSD] 8. panta prasībām, ņemot vērā attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai darbības veidu.”;

3)direktīvas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pants

Atļaujas piešķiršana

1. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā trešās valsts brokeru sabiedrība ir izveidojusi vai gatavojas izveidot filiāli, piešķir atļauju tikai tad, ja šī kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka:

(a)ir izpildīti 39. panta nosacījumi; un

(b)trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle spēs ievērot 2. un 3. punktā minētos noteikumus.

Kompetentā iestāde sešu mēnešu laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas informē trešās valsts brokeru sabiedrību, vai atļauja ir piešķirta.

2. Trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle, kurai piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, izpilda pienākumus, kas noteikti šīs direktīvas 16. līdz 20., 23., 24., 25. un 27. pantā, 28. panta 1. punktā un 30., 31. un 32. pantā un Regulas (ES) Nr. 600/2014 3. līdz 26. pantā atbilstoši tiem pieņemtajos pasākumos, un to uzrauga tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā filiālei tika piešķirta atļauja.

Dalībvalstis nenosaka nekādas papildu prasības filiāles organizācijai un darbībai attiecībā uz šīs direktīvas aptvertajiem jautājumiem, un tās pret nevienu trešās valsts brokeru sabiedrības filiāli neattiecas labvēlīgāk nekā pret Savienības sabiedrībām.

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes ik gadu EVTI paziņo to teritorijā darbojošos trešo valstu brokeru sabiedrību filiāļu skaitu.

3. Trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle, kurai piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, ik gadu paziņo 2. punktā minētajai kompetentajai iestādei šādu informāciju:

(a)filiāles attiecīgajā dalībvalstī sniegto pakalpojumu un veikto darbību apmērs un vēriens;

(b)šā punkta a) apakšpunktā minēto pakalpojumu un darbību apgrozījums un aktīvu kopvērtība;

(c)sīks apraksts par filiāles klientiem pieejamajiem ieguldītāju aizsardzības pasākumiem, ieskaitot minēto klientu tiesības, kas izriet no 39. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētās ieguldītāju kompensācijas sistēmas;

(d)riska pārvaldības politika un kārtība, ko filiāle piemēro a) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem un darbībām.

     4. Kompetentās iestādes, kas minētas 2. punktā, to vienību kompetentās iestādes, kas ietilpst tajā pašā grupā, kurā trešo valstu brokeru sabiedrību filiāles, kurām piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, EVTI un EBI cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka visām minētās grupas darbībām Savienībā tiek piemērota vispusīga, konsekventa un konstruktīva uzraudzība saskaņā ar šo direktīvu, Regulu 600/2014, Direktīvu 2013/36/ES, Regulu (ES) Nr. 575/2013, Direktīvu [Direktīva (ES) ---/----* [IBSD] un Regulu [Regula (ES) ---/----* [IBSR].

5. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē 3. punktā minēto informāciju.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [ievietot datumu].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka formātu, kādā 3. punktā minētā informācija jāpaziņo valsts kompetentajām iestādēm.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [ievietot datumu].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

4)direktīvas 81. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)    lai pārbaudītu, vai ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības uzsākšanu, un atvieglotu uzraudzību attiecībā uz minētās darījumdarbības īstenošanu, administratīvajām un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem;”;

5)        iekļauj šādu 95.a pantu:

“95.a pants

Pārejas noteikums attiecībā uz atļaujas izsniegšanu kredītiestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā

Kompetentās iestādes informē Direktīvas 2013/36/ES 8. pantā minēto kompetento iestādi, ja uzņēmumam, kas atbilstoši šīs direktīvas II sadaļai iesniedzis atļaujas pieteikumu līdz [Direktīvas (ES) ---/----[IBSD] spēkā stāšanās datums], lai veiktu I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā minētās darbības, plānotā aktīvu kopsumma pārsniedz EUR 30 miljardus, un paziņo par to pieteikuma iesniedzējam.”.

VIII SADAĻA
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

59. pants
Pārejas noteikumi

1.Dalībvalstis pārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības (izņemot 2. punktā minētās), kuras pastāvēja 20xx. gada 1. janvārī [šīs direktīvas spēkā stāšanas datums] un kuru sākotnējais kapitāls nesasniedz 8. pantā minēto līmeni, panāk atbilstību minētajam pantam vēlākais līdz [datums, kas ir piecus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas], ik gadu veicot palielinājumu par EUR 5000.

Ja ar pirmajā daļā noteikto ikgadējo palielinājumu nepietiek, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība līdz piecu gadu perioda beigām sasniegtu prasīto sākotnējā kapitāla līmeni, dalībvalstis atļauj papildu pārejas periodu, kas nepārsniedz piecus gadus. Kompetentās iestādes nosaka ikgadējās palielinājuma summas minētajā papildu pārejas periodā.

2.Dalībvalstis pārliecinās, ka preču tirgotāji panāk atbilstību 8. panta noteikumiem vēlākais līdz [datums, kas ir piecus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

60. pants
Pārskatīšana

Komisija ciešā sadarbībā ar EBI un EVTI līdz [datums, kas ir trīs gadus pēc šīs direktīvas un [Regulas (ES) ---/----[IBSR] piemērošanas sākuma dienas] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par turpmāk minētajiem elementiem, kuram vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu:

(a)šīs direktīvas un Regulas (ES) ---/---- [IBSR] noteikumi par atalgojumu;

(b)šajā direktīvā paredzētās informācijas apmaiņas kārtības efektivitāte;

(c)Savienības un dalībvalstu sadarbība ar trešām valstīm šīs direktīvas un Regulas (ES) ---/---- [IBSR] piemērošanā;

(d)šīs direktīvas un Regulas (ES) ---/---- [IBSR] īstenošana attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, balstoties uz juridisko struktūru vai īpašumtiesību modeli.

61. pants
Transponēšana

1.Dalībvalstis līdz [datums, kas ir 18 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem un publicē normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

2.Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no [Regulas (ES) ---/----[IBSR] piemērošanas sākuma diena].

3.Dalībvalstis dara Komisijai un EBI zināmus tos tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

Ja ar dokumentiem, kas pievienoti paziņojumiem par dalībvalstīs paredzētajiem transponēšanas pasākumiem, nepietiek, lai pilnībā izvērtētu transponēšanas noteikumu atbilstību noteiktiem šīs direktīvas noteikumiem, Komisija, ja to pieprasa EBI nolūkā izpildīt tās uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, vai pati pēc savas iniciatīvas var prasīt dalībvalstīm sniegt sīkāku informāciju par minēto noteikumu un šīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu.

4.Noteikumos, kas minēti 1. punktā, ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai.

62. pants
Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības un noregulējuma nolūkos atsauces uz Direktīvu 2013/36/ES citos Savienības aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

63. pants
Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

(1)    Skatīt 2017. gada 8. jūnija Paziņojumu par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu, COM(2017) 292 final, un 2017. gada 20. septembra paziņojumu “Integrētas uzraudzības pastiprināšana nolūkā stiprināt kapitāla tirgu savienību un finanšu integrāciju mainīgā vidē”, COM(2017) 542 final.

(2)    EBI ziņojums par ieguldījumu brokeru sabiedrībām: atbilde uz Komisijas 2014. gada decembra aicinājumu sniegt atzinumu (EBA/Op/2015/20), 12. tabula: Ieguldījumu brokeru sabiedrību ģenerālkopa dalījumā pa kategorijām un valstīm, 96. lpp. https://www.eba.europa.eu/documents/10180/983359/EBA-Op-2015-20+Report+on+investment+firms.pdf.

(3)    COM(2017) 292 final.

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(8)    Saskaņā ar EBI 2016. gada oktobra otro atzinumu kopumu (Eiropas Banku iestādes atzinums par aicinājuma sniegt atzinumu par ieguldījumu brokeru sabiedrībām pirmo daļu – https://www.eba.europa.eu/documents/10180/1639033/Opinion+of+the+European+Banking+Authority+on+the+First+Part+of+the+Call+for+Advice+on+Investment+Firms+%28EBA-Op-2016-16%29.pdf) Komisija 2016. gada novembrī ierosināja, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras kvalificējas kā globāli sistēmiski nozīmīgas vai kā citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI un C-SNI) saskaņā ar Kapitāla prasību direktīvas 131. pantu, būtu jāturpina piemērot pārskatīto Kapitāla prasību regulu. 2017. gada martā šajā grupā bija astoņas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas visas bija bāzētas Apvienotajā Karalistē. Komisija arī ierosināja šīs izmaiņas neattiecināt uz pārējām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Skatīt Komisijas 2016. gada 23. novembra priekšlikumi par Kapitāla prasību regulas un direktīvas pārskatīšanu: https://ec.europa.eu/info/law/banking-prudential-requirements-directive-2013-36-eu/upcoming_en .

(9)    COM(2017) 542 final.

(10)    Ar FITD II šim sarakstam tiks pievienots ieguldījumu pakalpojums “organizētas tirdzniecības sistēmas darbība”.

(11)    EBI ziņojums par ieguldījumu brokeru sabiedrībām: atbilde uz Komisijas 2014. gada decembra aicinājumu sniegt atzinumu (EBA/Op/2015/20): http://www.eba.europa.eu/documents/10180/983359/EBA-Op-2015-20+Report+on+investment+firms.pdf .

(12)    Jauna prudenciālās uzraudzības režīma izstrāde attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām (EBA/DP/2016/02): https://www.eba.europa.eu/documents/10180/1647446/Discussion+Paper+on+a+new+prudential+regime+for+Investment+Firms+%28EBA-DP-2016-02 %29.pdf/cf75b87e-2db3-47a3-b1f3-8a30fa6962da .

(13)    EBI atzinums par jaunā prudenciālā regulējuma izstrādi attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām (EBA/Op/2017/11): http://www.eba.europa.eu/documents/10180/1976637/EBA+Advice+on+New+Prudential+Framework+on+Investment+Firms+%28EBA-Op-2017-11 %29.pdf .

(14)    Komisijas 2016. gada 23. novembra priekšlikumi par Kapitāla prasību regulas un direktīvas pārskatīšanu: https://ec.europa.eu/info/law/banking-prudential-requirements-directive-2013-36-eu/upcoming_en .

(15)    2017. gada jūnija Paziņojums par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu (COM(2017) 292): https://ec.europa.eu/info/publications/mid-term-review-capital-markets-union-action-plan_en .

(16)    COM(2017) 592 final.

(17)    EBI ziņojums par ieguldījumu brokeru sabiedrībām: atbilde uz Komisijas 2014. gada decembra aicinājumu sniegt atzinumu (EBA/Op/2015/20): https://www.eba.europa.eu/documents/10180/983359/EBA-Op-2015-20+Report+on+investment+firms.pdf .

(18)     https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/initiatives/ares-2017-1546878_en

(19)    Skatīt, piemēram, dažādās iesniegtās atbildes uz Komisijas 2015. gada aicinājumu sniegt liecības: http://ec.europa.eu/finance/consultations/2015/financial-regulatory-framework-review/index_en.htm .

(20)    Eiropas Banku iestādes 2017. gada 12. oktobra atzinums par jautājumiem, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (EBA/Op/2017/12): http://www.eba.europa.eu/documents/10180/1756362/EBA+Opinion+on+Brexit+Issues+%28EBA-Op-2017-12 %29.pdf .

(21)    Atbilstoši definīcijai Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36.–41. lpp.), proti, uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz EUR 43 miljonus.

(22)    http://www.eba.europa.eu/documents/10180/1976637/EBA+Advice+on+New+Prudential+Framework+on+Investment+Firms+%28EBA-Op-2017-11 %29.pdf

(23)    OV C […], […]., […]. lpp.

(24)    OV C […], […]., […]. lpp.

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1.–144. lpp.).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(30)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumu par atalgojumu izvērtējums” (COM(2016) 510 final).

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(32)    OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 035, 11.2.2003., 1. lpp.).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

(41)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(43)    Komisijas Ieteikums 2009/384/EK (2009. gada 30. aprīlis) par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 120, 15.5.2009., 22. lpp.).

(44)    Komisijas Lēmums 2004/10/EK (2003. gada 5. novembris), ar ko izveido Eiropas Banku komiteju (OV L 3, 7.1.2004., 36. lpp.).