Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0234

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 ( 2014. gada 11. marts ), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm

OV L 77, 15.3.2014, p. 77–84 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2020

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/234/oj

15.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/77


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 234/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu, 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienībai būtu jātiecas veidot attiecības un dibināt partnerības ar trešām valstīm. Šī regula ir jauns un papildinošs instruments, ar ko nodrošina tiešu atbalstu Savienības ārpolitikas jomām, sadarbības partnerībās un politikas dialogos ietverot vairāk jomu un tematu, kas pārsniedz sadarbību attīstības jomā. Tā ir balstīta uz pieredzi, kas gūta, saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1934/2006 (3) sadarbojoties ar industrializētām valstīm un ar valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni.

(2)

Ģeogrāfiskajās programmās paredzētais mērogs sadarbībai ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem saskaņā ar finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006 (4), attiecas gandrīz tikai uz finansēšanas pasākumiem, kas izstrādāti, lai atbilstu kritērijiem oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP), kurus noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO-APK).

(3)

Pēdējo desmit gadu laikā Savienība ir neatlaidīgi stiprinājusi savas divpusējās attiecības ar daudzām industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu vai vidēju ienākumu līmeni dažādos pasaules reģionos.

(4)

Savienībai ir vajadzīgs globāla mēroga finanšu instruments ārpolitikas jomā, lai varētu finansēt pasākumus, kas nebūtu kvalificējami kā OAP, bet kuriem ir ļoti liela nozīme attiecību padziļināšanā un konsolidēšanā ar attiecīgajām trešām valstīm, jo īpaši izmantojot politikas dialogus un attīstot partnerības. Ar minēto jauno, darbības jomas un mērķu ziņā inovatīvo instrumentu būtu jāveido labvēlīga vide ciešākām attiecībām starp Savienību un attiecīgām trešām valstīm un būtu jāsekmē Savienības pamatintereses.

(5)

Savienības interesēs ir padziļināt attiecības un dialogu ar valstīm, ar kurām Savienībai ir stratēģiska interese veicināt saiknes, it īpaši ar attīstītām un jaunattīstības valstīm, kurām ir aizvien lielāka nozīme pasaules norisēs, tostarp globālajā pārvaldībā, ārpolitikā, starptautiskajā ekonomikā, daudzpusējos forumos un struktūrās, piemēram G8 un G20, un globāla mēroga problēmjautājumu risināšanā.

(6)

Savienībai ir jāveido vispusīgas partnerības ar jauniem dalībniekiem starptautiskajā arēnā, lai veicinātu stabilu un iekļaujošu starptautisko kārtību, nodrošinātu kopējus globālus sabiedriskos labumus, veicinātu Savienības pamatintereses un minētajās valstīs palielinātu zināšanas par Savienību.

(7)

Šīs regulas darbības jomai jāietver visa pasaule, lai attiecīgos gadījumos saskaņā ar šīs regulas mērķiem ļautu atbalstīt sadarbības pasākumus, ar ko veido attiecības ar jebkuru valsti, kurā Savienībai ir stratēģiskas intereses.

(8)

Savienības interesēs ir turpināt sekmēt dialogu un sadarbību ar valstīm, kuras vairs nevar piedalīties divpusējās programmās saskaņā ar attīstības sadarbības instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (5) (“attīstības sadarbības instruments”).

(9)

Turklāt Savienība ir ieinteresēta rīkoties, lai veidotu iekļaujošas pasaules mēroga institūcijas, kas balstītas uz efektīvām daudzpusējām attiecībām.

(10)

Saskaņā ar šo regulu Savienībai būtu jāatbalsta stratēģijas, ko Komisija izklāstījusi savā 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” (“Eiropa 2020”) ārējās dimensijas īstenošana, apvienojot trīs pīlārus: ekonomisko, sociālo un vides pīlāru. Jo īpaši ar šo regulu būtu jāatbalsta mērķi, kas saistīti ar pasaules mēroga jautājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, enerģētisko drošību un resursu efektivitāti, pāreju uz zaļāku ekonomiku, zinātni, inovāciju un konkurētspēju, mobilitāti, tirdzniecību un investīcijām, ekonomiskām partnerībām, uzņēmējdarbības, nodarbinātības un normatīvu sadarbību ar trešām valstīm, un labāku tirgus pieejamību Savienības uzņēmumiem, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) internacionalizāciju. Ar to būtu jāveicina arī publiskā diplomātija, sadarbība izglītības un akadēmiskajos jautājumos un izpratnes veicināšanas pasākumi.

(11)

Jo īpaši cīņa pret klimata pārmaiņām ir atzīta par vienu no lielajiem globāla mēroga pārbaudījumiem, kas skar Savienību un plašāku starptautisko sabiedrību. Klimata pārmaiņas ir joma, kurā vajadzīga steidzama starptautiska rīcība un kurā Savienības mērķu sasniegšanai ir jāsadarbojas ar partnervalstīm. Tāpēc Savienībai būtu jāpalielina centieni veicināt pasaules mēroga konsensu šajā jomā. Saskaņā ar Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, kurā Savienība tiek aicināta palielināt to sava budžeta daļu, kas paredzēta ar klimatu saistītiem jautājumiem, līdz vismaz 20 %, šai regulai būtu jāveicina minētā mērķa sasniegšana.

(12)

Tādu starptautisku problēmu risināšanai kā vides degradācija, izejvielu un retzemju pieejamība un to ilgtspējīga izmantošana ir nepieciešama uz noteikumiem balstīta un iekļaujoša pieeja.

(13)

Savienība ir apņēmusies palīdzēt sasniegt pasaules mēroga bioloģiskās daudzveidības mērķus laikam līdz 2020. gadam un sniegt savu ieguldījumu attiecībā uz saistīto stratēģiju resursu mobilizēšanai.

(14)

Savienība attiecībās ar tās partneriem visā pasaulē ir apņēmusies veicināt pienācīgu darbu visiem, kā arī starptautiski atzītu darba standartu un daudzpusēju vides nolīgumu ratificēšanu un efektīvu īstenošanu.

(15)

Svarīga Savienības stratēģiska interese ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, daudzpusējā un divpusējā līmenī sekmējot godīgu un atvērtu tirdzniecību un investīcijas un atbalstot sarunas par tirdzniecības un investīciju nolīgumiem, kuros Savienība ir puse, un to īstenošanu. Saskaņā ar šo regulu Savienībai būtu jāveicina drošas vides veidošana, lai visā pasaulē palielinātu tirdzniecības un investīciju iespējas, kas pieejamas Savienības uzņēmumiem, tai skaitā MVU, tostarp atbalstot normatīvo sadarbību un konverģenci, sekmējot starptautiskos standartus, uzlabojot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un mērķtiecīgi likvidējot nepamatotus šķēršļus tirgus pieejamībai.

(16)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos, un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana.

(17)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot resursus, lai optimizētu tās ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un savstarpēju papildināmību, kā arī, veidojot sinerģijas starp šo regulu, citiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un citām Savienības politikas jomām. Turklāt tas būtu jādara, savstarpēji pastiprinot programmas, kas izveidotas saskaņā ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai.

(18)

Lai nodrošinātu Savienības palīdzības redzamību saņēmējvalstu un Savienības iedzīvotāju vidū, attiecīgos gadījumos ar atbilstošiem līdzekļiem būtu jāizvērš mērķtiecīga saziņa un informēšana.

(19)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, attiecībās ar galvenajām partnervalstīm ir jāizmanto diferencēta un elastīga pieeja, kurā ir ņemts vērā šo valstu ekonomiskais, sociālais un politiskais stāvoklis, kā arī Savienības konkrētās intereses, politikas prioritātes un stratēģijas, vienlaikus saglabājot iespēju nepieciešamības gadījumā rīkoties jebkurā pasaules vietā. Savienībai būtu jāpiemēro visaptveroša pieeja ārpolitikā, tostarp Savienības nozaru politikas jomās.

(20)

Lai apņemšanos veicināt un aizstāvēt savas intereses attiecībās ar trešām valstīm darītu efektīvāku, Savienībai būtu jāspēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt uz jaunām vai neparedzētām vajadzībām, pieņemot īpašus pasākumus, kas nav ietverti daudzgadu indikatīvajās programmās.

(21)

Kad vien iespējams un ir lietderīgi, šīs regulas mērķi būtu jāīsteno, konsultējoties ar attiecīgajiem partneriem un ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām, ņemot vērā to uzdevumu svarīgumu.

(22)

Savienības ārējai darbībai, ko veic saskaņā ar šo regulu, būtu jāsekmē skaidri rezultāti (gan iznākumu un rezultātu, gan ietekmes ziņā) valstīs, kas ir Savienības palīdzības saņēmējas. Attiecīgos gadījumos un ja vien tas ir iespējams, Savienības ārējās darbības rezultāti un ar šo regulu izveidotā instrumenta efektivitāte būtu jāpārrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, skaidriem, pārredzamiem un attiecīgos gadījumos konkrētai valstij paredzētiem un izmērāmiem rādītājiem, kas ir pielāgoti minētā instrumenta specifikai un mērķiem.

(23)

Saskaņā ar šo regulu veiktās darbībās attiecīgajā gadījumā būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas un ieteikumi.

(24)

Lai pielāgotu regulas darbības jomu ļoti mainīgajai realitātei trešās valstīs, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. Pantu attiecībā uz prioritātēm, kuras ir noteiktas pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(25)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6). Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to politiskās ievirzes būtību un ietekmi finanšu ziņā, to pieņemšanā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot maza finanšu mēroga tehnisku īstenošanas pasākumu pieņemšanu.

(26)

Kopīgie noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (7) .

(27)

Ar šo regulu nosaka finansējumu visam tās piemērošanas laikposmam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (8) 17. punkta nozīmē.

(28)

Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatoriskā struktūra un darbība ir noteikta Padomes Lēmumā 2010/427/ES (9).

(29)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, jo īpaši Partnerības instrumenta sadarbībai ar trešām valstīm izveidi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(30)

Ir lietderīgi pielāgot šīs regulas piemērošanas laikposmu Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311./2003 (10) piemērošanas laikposmam. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un mērķi

1.   Ar šo regulu izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm (“Partnerības instruments”), lai realizētu un popularizētu Savienības un savstarpējās intereses. Ar Partnerības instrumentu atbalsta pasākumus, kas efektīvā un elastīgā veidā reaģē uz mērķiem, kuri izriet no Savienības divpusējām, reģionālām vai daudzpusējām attiecībām ar trešām valstīm, un risina globālus problēmjautājumus, kā arī nodrošina pienācīgu turpmāku rīcību pēc daudzpusējā līmenī pieņemtiem lēmumiem.

2.   Ar Partnerības instrumentu finansējamie pasākumi atbilst šādiem konkrētiem Savienības mērķiem:

a)

atbalstīt Savienības divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogu un izstrādājot kolektīvas pieejas un globālu problēmjautājumu risinājumus. Minētā mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, inter alia, analizējot galveno partnervalstu panākumus cīņā pret klimata pārmaiņām vai Savienības standartu vides jomā veicināšanā;

b)

īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” starptautisko dimensiju. Minētā mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot to, cik plaši galvenajās partnervalstīs atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” politikas jomas un mērķus;

c)

uzlabot partnervalstu tirgu pieejamību un veicināt tirdzniecības, investīciju un uzņēmējdarbības iespējas Savienības uzņēmumiem, un vienlaikus likvidēt šķēršļus tirgus pieejamībai un investīcijām, izmantojot ekonomiskās partnerības un uzņēmējdarbības un normatīvo sadarbību. Minētā mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot Savienības daļu ārējā tirdzniecībā ar galvenajām partnervalstīm un tirdzniecību un investīciju plūsmas uz partnervalstīm, kuras ir īpaši iekļautas darbībās, programmās un pasākumos saskaņā ar šo regulu;

d)

uzlabot vispārējo izpratni par Savienību, tās redzamību un nozīmi pasaules arēnā ar publiskās diplomātijas, tiešu personisku kontaktu, sadarbību izglītības un akadēmiskajos jautājumos, ideju laboratoriju sadarbības un informācijas sniegšanas pasākumu starpniecību, lai popularizētu Savienības vērtības un intereses. Minētā mērķa sasniegšanas apjomu var noteikt, inter alia, veicot viedokļu aptaujas vai novērtējumus.

2. pants

Darbības joma

1.   Ar šo regulu galvenokārt atbalsta sadarbības pasākumus ar valstīm, ar kurām Savienībai ir stratēģiska interese veicināt saiknes, īpaši ar attīstītām un jaunattīstības valstīm, kurām ir aizvien lielāka nozīme pasaules norisēs, tostarp ārpolitikā, starptautiskajā ekonomikā un tirdzniecībā, daudzpusējos forumos un globālajā pārvaldībā, un globāla mēroga problēmjautājumu risināšanā, vai valstīm, kurās Savienībai ir citas būtiskas intereses.

2.   Neskarot šā panta 1. punktu, uz sadarbību saskaņā ar šo regulu var pretendēt visas trešās valstis, reģioni un teritorijas.

3. pants

Vispārējie principi

1.   Izmantojot dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, Savienība tiecas popularizēt, attīstīt un konsolidēt demokrātijas, līdztiesības, cilvēktiesību ievērošanas un pamatbrīvību principus un tiesiskumu, kas ir tās pamatā.

2.   Lai stiprinātu Savienības palīdzības ietekmi, attiecīgā gadījumā, veidojot sadarbību ar trešām valstīm, izmanto diferencētu un elastīgu pieeju, ņemot vērā to ekonomisko, sociālo un politisko stāvokli, kā arī Savienības konkrētās intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

3.   Savienība veicina saskaņotu daudzpusēju pieeju globāliem problēmjautājumiem un veicina sadarbību ar starptautiskām vai reģionālām organizācijām un struktūrām, tostarp starptautiskām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, un citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

4.   Īstenojot šo regulu un formulējot politikas jomas, veicot stratēģisko plānošanu, izstrādājot programmas un īstenojot pasākumus, Savienības mērķis ir nodrošināt saskaņotību un atbilstību ar citām savas ārējās darbības jomām, jo īpaši ar attīstības sadarbības instrumentu, un ar citām attiecīgām Savienības politikas jomām.

5.   Saskaņā ar šo regulu finansēto pasākumu pamatā attiecīgā gadījumā ir sadarbības politika, kas noteikta tādos instrumentos kā nolīgumi, deklarācijas un rīcības plāni, par ko vienojušās Savienība un attiecīgās starptautiskās organizācijas vai Savienība un attiecīgās trešās valstis un reģioni.

Saskaņā ar šo regulu finansētie pasākumi attiecas arī uz jomām, kas saistītas ar Eiropas konkrēto interešu, politikas prioritāšu un stratēģiju veicināšanu.

6.   Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014.

4. pants

Plānošana un indikatīva līdzekļu piešķiršana

1.   Komisija pieņem daudzgadu indikatīvās programmas (DIP) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   DIP nosaka Savienības stratēģiskās un/vai savstarpējās intereses un prioritātes, konkrētos mērķus un paredzamos rezultātus. Attiecībā uz valstīm vai reģioniem, ar kuriem ir izveidots kopīgs pamatdokuments, ar ko nosaka vispusīgu Savienības stratēģiju, DIP pamatā ir minētais dokuments.

3.   DIP nosaka arī prioritārās jomas, kas ir izvēlētas Savienības finansējumam, un izklāsta indikatīvus līdzekļu piešķīrumus kopumā, atbilstoši prioritārajai jomai un partnervalstij vai partnervalstu grupai, attiecīgajā laikposmā, tostarp dalību globālās iniciatīvās. Attiecīgā gadījumā minētās summas var izteikt kā diapazonu.

4.   DIP var paredzēt līdzekļu summu, kas nepārsniedz 5 % no kopējās summas un ko nepiešķir prioritārai jomai vai partnervalstij vai valstu grupai. Minētos līdzekļus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. panta 2., 3. un 5. punktu.

5.   Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 4. punktā minēto procedūru var piemērot izmaiņu veikšanai DIP pienācīgi pamatotu un nenovēršami steidzamu iemeslu dēļ.

6.   Attiecībā uz 1. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu, Komisija Savienības sadarbībā ar trešām valstīm var ņemt vērā Savienības tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju ģeogrāfisko tuvumu.

7.   Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma pārskatīšanas ziņojuma (“starpposma pārskatīšanas ziņojums”) publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

5. pants

Tematiskās prioritātes

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 6. pantu, lai grozītu tematiskās prioritātes, kuras saskaņā ar šo regulu īsteno ar Savienības palīdzību, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā. Jo īpaši pēc starpposma pārskatīšanas ziņojuma publicēšanas un pamatojoties uz minētajā ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, Komisija līdz 2018. gada 31. martam pieņem deleģētu aktu, ar ko groza šīs regulas pielikumu.

6. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt 5. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas darbības termiņu.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 5. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

7. pants

Komiteja

Komisijai palīdz Partnerības instrumenta komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

8. pants

Finansējums

1.   Šīs regulas īstenošanai paredzētais finansējums 2014. – 2020. gada laikposmam ir EUR 954 765 000.

Ikgadējās apropriācijas Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu.

2.   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1288/2013 (11) 18. panta 4. punktu, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no dažādiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai (attīstības sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (12), Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 (13), un Partnerības instrumenta) tiks piešķirta indikatīva summa EUR 1 680 000 000 apmērā, kas paredzēta darbībām mācību mobilitātei uz un no partnervalstīm Regulas (ES) Nr. 1288/2013 nozīmē, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar minēto valstu iestādēm, institūcijām un organizācijām. Minēto līdzekļu izlietojumam piemēro Regulu (ES) Nr. 1288/2013.

Finansējumu dara pieejamu, izmantojot divus daudzgadu piešķīrumus, kas attiecīgi aptver pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Minētā finansējuma piešķīrums tiek ietverts šajā regulā paredzētajā indikatīvajā daudzgadu plānošanā atbilstīgi attiecīgo valstu identificētajām vajadzībām un prioritātēm. Ja iestājas nopietni neparedzēti apstākļi vai tiek veiktas būtiskas politikas izmaiņas, atvēlētos piešķīrumus var pārskatīt atbilstīgi Savienības ārējās darbības prioritātēm.

3.   Darbības, kas ietilpst Regulas (ES) Nr. 1288/2013 darbības jomā, finansē no Partnerības instrumenta tikai tad, ja tās nav tiesīgas saņemt finansējumu no citiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un tās papildina vai pastiprina citas iniciatīvas, kas īstenotas saskaņā ar šo regulu.

9. pants

Eiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 11. marts

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1934/2006 (2006. gada 21. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (OV L 405, 30.12.2006., 41. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.-2020. gadam (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 44 lappusi).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95 lappusi).

(8)  OV C 373, 30.12.2013., 1. lpp.

(9)  Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010, 30. lpp.).

(10)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 27 lappusi).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II)(skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11 lappusi).


PIELIKUMS

PARTNERĪBAS INSTRUMENTA TEMATISKĀS PRIORITĀTES – VISPĀRĒJA PLĀNOŠANAS SISTĒMA

1.   Mērķis, kas noteikts 1.panta 2. punkta a) apakšpunktā

Atbalstīt Savienības divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogu un izstrādājot kolektīvas pieejas un globālu problēmjautājumu risinājumus:

atbalstīt partnerības un sadarbības nolīgumu, rīcības plānu un līdzīgu divpusēju instrumentu īstenošanu;

padziļināt politisko un ekonomisko dialogu ar tām trešām valstīm, kuras ir īpaši nozīmīgas pasaules notikumos, tostarp ārpolitikas jomā;

atbalstīt iesaisti ar trešām valstīm kopēju interešu jautājumos saistībā gan ar divpusējām, gan pasaules mēroga problēmām;

veicināt pienācīgu turpmāko pasākumu veikšanu saistībā ar starptautisko forumu, piemēram, G-20, secinājumiem vai to koordinētu īstenošanu.

Nostiprināt sadarbību globālos problēmjautājumos, īpaši pievēršoties klimata pārmaiņām, enerģētiskajai drošībai un vides aizsardzībai;

stimulēt partnervalstu centienus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši veicinot un atbalstot piemērotus regulējuma un izpildes standartus;

atbalstīt ražošanas un tirdzniecības ekoloģizāciju;

attīstīt sadarbību enerģētikas jomā;

veicināt atjaunojamo un ilgtspējīgo enerģijas avotu izmantošanu.

2.   Mērķis, kas noteikts 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā

Īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” starptautisko dimensiju, apvienojot trīs pīlārus: ekonomisko, sociālo un vides pīlāru:

izvērst politikas dialogu un sadarbību ar attiecīgām trešām valstīm, ņemot vērā visas jomas, kas ietilpst stratēģijas “Eiropa 2020” darbības jomā;

veicināt Savienības iekšējās politikas veidošanu ar galvenajām partnervalstīm un šajā sakarā atbalstīt regulatīvo konverģenci.

3.   Mērķis, kas noteikts 1.panta 2. punkta c) apakšpunktā

Sekmēt un atbalstīt ekonomikas un tirdzniecības attiecības ar partnervalstīm:

veicināt drošu investīciju un uzņēmējdarbības vidi, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, tirgus pieejamības šķēršļu novēršanu, pastiprinātu normatīvo sadarbību, un sekmēt Savienības preču un pakalpojumu iespējas, jo īpaši jomās, kurās Savienībai ir konkurences priekšrocības, un starptautiskos standartus;

atbalstīt sarunas par tirdzniecības un investīciju nolīgumiem, kuros Savienība ir puse, to īstenošanu un izpildi.

4.   Mērķis, kas noteikts 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā

Izvērst sadarbību augstākās izglītības jomā: veicināt studentu un akadēmiskā personāla mobilitāti, no kā izrietētu partnerības, kuru mērķis ir uzlabot augstākās izglītības un kopīgo grādu kvalitāti, kā rezultātā tiktu panākta akadēmiska atzīšana (programma “Erasmus+”);

Sekmēt zināšanu par Savienību izplatību un uzlabot informētību: veicināt Savienības vērtības un intereses partnervalstīs, izvēršot publisko diplomātiju un informētības kampaņas, lai atbalstītu instrumenta mērķus.


Eiropas Komisijas deklarācija par stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu (1)

Pamatojoties uz LES 14. pantu, Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, plānošanas un vajadzības gadījumā pēc sākotnējas apspriedes ar attiecīgajiem labuma guvējiem. Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu, norādot katrai valstij/reģionam paredzēto indikatīvo piešķīrumu un katras valsts/reģiona prioritātes, iespējamos rezultātus un pa prioritārajām ģeogrāfiskajām programmām iedalītus indikatīvos piešķīrumus, kā arī palīdzības izvēles iespējas (2). Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu ar norādītām tematiskām prioritātēm, iespējamiem rezultātiem, palīdzības izvēles iespējām (2) un finanšu piešķīrumiem tematiskajās programmās paredzētajām prioritātēm. Eiropas Komisija ņems vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju šajā jautājumā.

Šīs regulas spēkā esamības laikā Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu, sagatavojot vidusposma pārskatu un pirms jebkādas būtiskas plānošanas dokumentu pārskatīšanas.

Pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma Eiropas Komisija skaidros, kur Eiropas Parlamenta apsvērumi plānošanas dokumentos ir ņemti vērā, un visus citus ieteikumus saistībā ar stratēģisko dialogu.


(1)  Eiropas Komisija būs pārstāvēta atbildīgā komisāra līmenī.

(2)  Vajadzības gadījumā.


Eiropas Parlamenta paziņojums par palīdzības, kas piešķirta saskaņā ar finanšu instrumentiem, pārtraukšanu

Eiropas Parlaments atzīmē, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), tekstā nav rodama tieša norāde uz iespēju palīdzību pārtraukt gadījumos, kad saņēmējvalsts neievēro attiecīgajā instrumentā noteiktos pamatprincipus un īpaši demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principus.

Eiropas Parlaments uzskata, ka jebkādas palīdzības pārtraukšana šo instrumentu ietvaros mainītu vispārējo finanšu shēmu, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Eiropas Parlaments kā viens no likumdevējiem un viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm tādējādi var pilnībā izmantot savas prerogatīvas, ja šāds lēmums būtu jāpieņem.


Top