17.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/1

(1)

Kredītreitingu aģentūrām ir svarīga nozīme pasaules vērtspapīru tirgos un banku nozarē, jo to kredītreitingus izmanto ieguldītāji, aizņēmēji, emitenti un valdības, pieņemot informētus lēmumus par ieguldījumiem un finansēm. Kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas uzņēmumi, dzīvības apdrošināšanas uzņēmumi, pārapdrošināšanas uzņēmumi, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas var izmantot šos kredītreitingus kā atsauces, lai aprēķinātu sev nepieciešamo kapitālu maksātspējas nodrošināšanai vai lai aprēķinātu savu ieguldījumu darbību riskus. Tādējādi kredītreitingiem ir svarīga ietekme uz tirgu darbību un uz ieguldītāju un patērētāju uzticību un paļāvību. Tādēļ ir būtiski, ka kredītreitingu noteikšanas darbībās tiek ievērots godīguma, pārredzamības, atbildīguma un labas pārvaldības princips, lai nodrošinātu, ka tādējādi iegūtie Kopienā izmantotie kredītreitingi ir neatkarīgi, objektīvi un pienācīgas kvalitātes.

(2)

Pašlaik lielākajai daļai kredītreitingu aģentūru galvenie biroji atrodas ārpus Kopienas. Vairākums dalībvalstu nereglamentē kredītreitingu aģentūru darbības vai kredītreitingu izsniegšanas nosacījumus. Neraugoties uz kredītreitingu lielo nozīmi finanšu tirgu funkcionēšanā, kredītreitingu aģentūrām tikai noteiktās jomās piemēro Kopienas tiesību aktus, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (4). Turklāt uz kredītreitingu aģentūrām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (6). Tādēļ ir svarīgi paredzēt noteikumus, kas nodrošina, ka visi kredītreitingi, kurus izsniedz Kopienā reģistrētas kredītreitingu aģentūras, ir pienācīgas kvalitātes un ka tos izsniedz kredītreitingu aģentūras, kurām piemēro stingras prasības. Komisija un tās starptautiskie partneri turpinās strādāt, lai nodrošinātu to noteikumu konverģenci, ko piemēro kredītreitingu aģentūrām. Būtu jāparedz iespēja nepiemērot šo regulu dažām centrālajām bankām, kas izsniedz kredītreitingus, ja tās atbilst attiecīgiem piemērojamiem noteikumiem, kuri nodrošina to kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību un godīgumu un stingrības ziņā ir pielīdzināmi šajā regulā ietvertajām prasībām.

(3)

Ar šo regulu nevajadzētu noteikt vispārēju pienākumu finanšu instrumentus vai finanšu saistības vērtēt saskaņā ar šīs regulas prasībām. Jo īpaši ar šo regulu nebūtu jāparedz pienākums pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), kas definēti Padomes Direktīvā 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (7), vai papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (8), ieguldīt tikai tajos finanšu instrumentos, ko novērtē saskaņā ar šo regulu.

(4)

Ar šo regulu nekādā ziņā nevajadzētu paredzēt vispārēju pienākumu finanšu iestādēm vai ieguldītājiem ieguldīt līdzekļus tikai tādos vērtspapīros, par kuriem ir publicēts prospekts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (9), un Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (10), kuri ir novērtēti saskaņā ar šo regulu. Turklāt šai regulai nebūtu jānosaka, ka emitentiem vai piedāvātājiem, vai personām, kas lūdz atļauju tirdzniecības veikšanai regulētā tirgū, jāsaņem to vērtspapīru kredītreitingi, uz kuriem attiecas pienākums publicēt prospektu saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK un Regulu (EK) Nr. 809/2004.

(5)

Saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK un Regulu (EK) Nr. 809/2004 publicētajā prospektā būtu jāsniedz skaidra un viegli pamanāma informācija par to, vai attiecīgo vērtspapīru kredītreitingu ir izsniegusi kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu. Tomēr šīs regulas noteikumiem nekādā ziņā nebūtu jātraucē personām, kas atbildīgas par prospekta publicēšanu saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK un Regulu (EK) Nr. 809/2004, iekļaut prospektā jebkādu būtisku informāciju, tostarp trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus un saistītu informāciju.

(6)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāizsniedz kredītreitingi un jāveic kredītreitingu noteikšanas darbības, kā arī tām jāļauj to profesionālajā darbā veikt papildu darbības. Papildu darbību veikšanai nevajadzētu ietekmēt to kredītreitingu noteikšanas darbību neatkarību vai godīgumu.

(7)

Šī regula būtu jāpiemēro kredītreitingiem, kurus izsniegušas Kopienā reģistrētas kredītreitingu aģentūras. Šīs regulas galvenais mērķis ir aizsargāt finanšu tirgu stabilitāti un ieguldītājus. Šīs regulas darbības joma neattiecas uz kredītspējas novērtējumiem, kredītspējas vērtēšanas sistēmām un līdzīgiem novērtējumiem attiecībā uz saistībām, kuras izriet no patērētāju attiecībām vai tirdzniecības un rūpnieciskām attiecībām.

(8)

Kredītreitingu aģentūrām būtu brīvprātīgi jāpiemēro Rīcības kodeksa pamatprincipi kredītreitingu aģentūrām (“IOSCO kodekss”), ko pieņēmusi Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija. Komisijas 2006. gada paziņojumā par kredītvērtējuma aģentūrām (11) Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (CESR), kura izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (12) aicināja uzraudzīt IOSCO kodeksa ievērošanu un reizi gadā Komisijai iesniegt ziņojumu.

(9)

Eiropadome, kas tikās 2008. gada 13. un 14. martā, vienojās par secinājumu kopumu, lai reaģētu uz galvenajām finanšu sistēmā atklātajām nepilnībām. Viens no mērķiem bija uzlabot tirgus funkcionēšanu un stimulu struktūras, ietverot kredītreitingu aģentūru nozīmi.

(10)

Uzskata, ka kredītreitingu aģentūras, no vienas puses, savos kredītreitingos pietiekami un laikus neatspoguļoja to, ka tirgus apstākļi pasliktinās, un, no otras puses, savlaicīgi nepielāgoja kredītreitingus, tirgus krīzei padziļinoties. Šo kļūmi vislabāk var izlabot, izmantojot pasākumus, kas saistīti ar interešu konfliktiem, kredītreitingu kvalitāti, kredītreitingu aģentūru pārredzamību, to iekšējo pārvaldību un kredītreitingu aģentūru darbību uzraudzību. Tiem, kas izmanto kredītreitingus, nevajadzētu akli uz tiem paļauties. Viņiem vajadzētu būt ārkārtīgi uzmanīgiem un jāveic pašiem sava analīze, kā arī vienmēr jāveic atbilstīgas uzticamības pārbaudes saistībā ar savu paļaušanos uz šādiem kredītreitingiem.

(11)

Ir nepieciešams noteikt kopēju noteikumu sistēmu attiecībā uz kredītreitingu kvalitātes veicināšanu, jo īpaši attiecībā uz to kredītreitingu kvalitāti, kas jāizmanto attiecīgām finanšu iestādēm un personām, kuras Kopienā reglamentē saskaņoti noteikumi. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka dalībvalstis valsts līmenī piemēro atšķirīgus pasākumus, kuriem būtu tieša negatīva ietekme uz iekšējā tirgus labu funkcionēšanu, un tas to kavētu, jo kredītreitingu aģentūrām, kas izsniedz kredītreitingus izmantošanai Kopienas finanšu iestādēs, dažādās dalībvalstīs piemērotu atšķirīgus noteikumus. Turklāt atšķirīgas kredītreitingu kvalitātes prasības varētu radīt atšķirīgus ieguldītāju un patērētāju aizsardzības līmeņus. Turklāt būtu jānodrošina iespēja kredītreitingu lietotājiem salīdzināt Kopienā izsniegtus kredītreitingus ar starptautiski izsniegtiem kredītreitingiem.

(12)

Šīs regulas noteikumiem nekādā ziņā nevajadzētu ietekmēt to, kā kredītreitingus izmanto personas, kas nav minētas šajā regulā.

(13)

Būtu vēlams paredzēt iespēju trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus regulatīvos nolūkos izmantot Kopienā, ja tie atbilst tikpat stingrām prasībām, kādas noteiktas šajā regulā. Ar šo regulu tiek ieviests apstiprināšanas režīms, kas ļauj kredītreitingu aģentūrām, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir reģistrētas saskaņā ar šo regulu, apstiprināt trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus. Apstiprinot trešās valstīs izsniegtus kredītreitingus, kredītreitingu aģentūrām būtu pastāvīgi jānosaka un jāpārrauga, vai to kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā izsniedz šādu kredītreitingu, atbilst tikpat stingrām kredītreitingu izsniegšanas prasībām, kādas noteiktas šajā regulā un ar ko praksē sasniedz tādus pašus mērķus un rezultātus.

(14)

Lai reaģētu uz bažām, ka uzņēmējdarbības neveikšana Kopienā varētu būt nopietns šķērslis efektīvai uzraudzībai Kopienas finanšu tirgu interesēs, būtu jāievieš šāds apstiprināšanas režīms attiecībā uz tām kredītreitingu aģentūrām, kuras ir saistītas vai cieši sadarbojas ar kredītreitingu aģentūrām, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. Tomēr var būt nepieciešams konkrētos gadījumos pielāgot prasības attiecībā uz fizisko klātbūtni Kopienā, jo īpaši saistībā ar mazākām trešo valstu kredītreitingu aģentūrām, kuras nav pārstāvētas Kopienā vai saistītas ar Kopienas uzņēmumu. Šādām kredītreitingu aģentūrām būtu jāizveido īpašs sertifikācijas režīms ar noteikumu, ka tās nav sistēmiski nozīmīgas vienas vai vairāku dalībvalstu finanšu tirgu finanšu stabilitātei vai integritātei.

(15)

Sertifikācijai vajadzētu būt iespējamai pēc tam, kad Komisija ir noteikusi trešās valsts tiesiskās un uzraudzības sistēmas līdzvērtību šīs regulas prasībām. Plānotajam līdzvērtības mehānismam nevajadzētu automātiski nodrošināt piekļuvi Kopienai, bet būtu jāsniedz iespēja atbilstīgas trešo valstu kredītreitingu aģentūras novērtēt katru atsevišķi un piešķirt tām atbrīvojumu no dažām organizatoriskām prasībām, kuras attiecas uz kredītreitingu aģentūrām, kas darbojas Kopienā, tostarp no prasības attiecībā uz fizisku klātbūtni Kopienā.

(16)

Regulā būtu arī jāparedz, ka trešās valsts kredītreitingu aģentūra atbilst kritērijiem, kas ir vispārīgi priekšnoteikumi tādu kredītreitingu noteikšanas darbību godīgumam, ko veic trešās valsts kredītreitingu aģentūra, lai novērstu attiecīgās trešās valsts kompetento iestāžu un citu valsts iestāžu iejaukšanos kredītreitingu saturā un lai nodrošinātu piemērotu politiku interešu konflikta jomā un reitinga analītiķu rotāciju, kā arī regulāru un pastāvīgu informācijas publiskošanu.

(17)

Vēl kāds atbilstīga apstiprināšanas režīma un līdzvērtības noteikšanas sistēmas svarīgs priekšnoteikums ir atbilstīgi sadarbības pasākumi starp mītnes dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgajām trešo valstu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par kredītreitingu aģentūrām.

(18)

Kredītreitingu aģentūrai, kas ir apstiprinājusi trešā valstī izsniegtus kredītreitingus, vajadzētu būt pilnībā un bez nosacījumiem atbildīgai par apstiprinātajiem kredītreitingiem un attiecīgo šīs regulas noteikumu izpildi.

(19)

Šī regula nebūtu jāpiemēro kredītreitingiem, ko kredītreitingu aģentūra sagatavo pēc atsevišķa pasūtījuma un izdod vienīgi personai, kura to pasūtījusi, un kas nav paredzēti publiskošanai vai izplatīšanai pēc pasūtījuma.

(20)

Investīciju izpēte, investīciju ieteikumi un citi viedokļi par finanšu instrumenta vai finanšu saistību vērtību vai cenu nebūtu jāuzskata par kredītreitingiem.

(21)

Nepasūtīts kredītreitings, t. i., kredītreitings, kura sagatavošana nav sākta pēc izdevēja vai vērtētās juridiskās personas lūguma, būtu kā tāds skaidri jānorāda, un ar atbilstīgiem līdzekļiem būtu jānodrošina tā atšķirība no pasūtītiem kredītreitingiem.

(22)

Lai izvairītos no potenciāliem interešu konfliktiem, kredītreitingu aģentūrām savā profesionālajā darbībā būtu jākoncentrējas uz kredītreitingu izsniegšanu. Kredītreitingu aģentūrai nebūtu jāļauj sniegt konsultāciju vai padomdevējas pakalpojumus. Jo īpaši kredītreitingu aģentūrai nebūtu jāiesniedz priekšlikumi vai ieteikumi attiecībā uz strukturēta finanšu instrumenta izstrādi. Tomēr kredītreitingu aģentūrām būtu jāļauj sniegt papildu pakalpojumus, ja tas nerada potenciālus interešu konfliktus saistībā ar kredītreitingu sniegšanu.

(23)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāizmanto stingra, sistemātiska, pēctecīga un izvērtēšanai pakļauta metodika, kas tostarp būtu balstīta uz pagātnes pieredzi un atpakaļejošām pārbaudēm. Tomēr šim noteikumam nekādā gadījumā nevajadzētu būt par pamatojumu tam, lai kompetentās iestādes un dalībvalstis varētu iejaukties kredītreitingu un metodikas saturā. Līdzīgi – prasībai kredītreitingu aģentūrām pārskatīt kredītreitingus vismaz reizi gadā nevajadzētu ietekmēt pienākumu kredītreitingu aģentūrām pastāvīgi pārraudzīt kredītreitingus un vajadzības gadījumā tos pārskatīt. Šīs prasības nevajadzētu piemērot tā, lai ierobežotu jaunu kredītreitingu aģentūru ienākšanu tirgū.

(24)

Kredītreitingiem vajadzētu būt labi pamatotiem un pārliecinoši argumentētiem, lai tajos izvairītos no kompromisiem.

(25)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāpublisko informācija par metodiku, modeļiem un galvenajiem vērtēšanas pieņēmumiem, ko tās izmanto, veicot kredītreitingu noteikšanas darbības. Informācijas par modeļiem publiskošanas pakāpei vajadzētu būt tādai, lai sniegtu kredītreitingu lietotājiem pienācīgu informāciju, ļaujot pašiem veikt uzticamības pārbaudi, izvērtējot, vai uz šiem kredītreitingiem var vai nevar paļauties. No otras puses, publiskojot informāciju par modeļiem, nevajadzētu atklāt slepenu komercdarbības informāciju vai stipri kavēt jauninājumu izstrādi.

(26)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāievieš piemērota iekšējā politika un procedūras saistībā ar kredītreitingu noteikšanas procesā iesaistītajiem darbiniekiem un citām personām, lai novērstu, konstatētu, likvidētu vai risinātu un publiskotu interešu konfliktus un vienmēr nodrošinātu kredītreitingu noteikšanas un pārskatīšanas procesa kvalitāti, integritāti un vispusību. Šādai politikai un procedūrām jo īpaši būtu jāietver iekšējās kontroles mehānismi un atbilstības uzraudzības funkcija.

(27)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāizvairās no interešu konfliktsituācijām un pienācīgi jārisina šie konflikti, ja no tiem nevar izvairīties, lai nodrošinātu savu neatkarību. Kredītreitingu aģentūrām būtu laikus jāatklāj informācija par interešu konfliktiem. Tām arī būtu jāveic uzskaite, reģistrējot visus svarīgos apdraudējumus kredītreitingu aģentūras un kredītreitingu noteikšanas procesā iesaistīto darbinieku un citu personu neatkarībai, kā arī aizsargpasākumus, kas piemēroti, lai mazinātu šos apdraudējumus.

(28)

Kredītreitingu aģentūrai vai kredītreitingu aģentūru grupai būtu pastāvīgi jāveic pasākumi, kas nodrošina uzņēmuma pareizu vadību. Nosakot savus uzņēmuma vadības pasākumus, kredītreitingu aģentūrai un kredītreitingu aģentūru grupai būtu jāņem vērā, ka tai ir jānodrošina, lai tās izsniegtie kredītreitingi būtu neatkarīgi, objektīvi un pienācīgas kvalitātes.

(29)

Lai nodrošinātu kredītreitingu noteikšanas procesa neatkarību attiecībā pret kredītreitingu aģentūras kā uzņēmuma uzņēmējdarbības interesēm, kredītreitingu aģentūrām jānodrošina, ka administratīvajā vai uzraudzības valdē vismaz viena trešdaļa locekļu, bet ne mazāk kā divi locekļi ir neatkarīgi, kā noteikts Komisijas Ieteikuma 2005/162/EK (2005. gada 15. februāris) par biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru bez izpildpilnvarām vai padomes locekļu un (direktoru) padomes komiteju lomu (13) III iedaļas 13. punktā. Turklāt ir nepieciešams, lai augstākās vadības vairākumam, arī visiem neatkarīgajiem locekļiem, ir pietiekamas zināšanas attiecīgās finanšu pakalpojumu jomās. Atbilstības uzraudzītājam būtu regulāri jāziņo augstākajai vadībai un neatkarīgajiem administratīvās vai uzraudzības valdes locekļiem par pienākumu izpildi.

(30)

Lai izvairītos no interešu konfliktiem, administratīvās vai uzraudzības valdes neatkarīgo locekļu atalgojumam nevajadzētu būt atkarīgam no kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbības rādītājiem.

(31)

Kredītreitingu aģentūrai būtu jānodrošina pietiekams skaits darbinieku ar piemērotām zināšanām un pieredzi kredītreitingu noteikšanas darbību veikšanai. Jo īpaši kredītreitingu aģentūrai būtu jānodrošina, ka tiek nodrošināti piemēroti cilvēkresursi un finanšu resursi kredītreitingu izsniegšanai, uzraudzībai un atjaunošanai.

(32)

Lai ņemtu vērā to kredītreitingu aģentūru specifiku, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbinieku, kompetentajām iestādēm būtu jāparedz iespēja atbrīvot šādas kredītreitingu aģentūras no dažiem šajā regulā paredzētajiem pienākumiem attiecībā uz neatkarīgo valdes locekļu nozīmi, atbilstības uzraudzību un rotācijas mehānismu un ar noteikumu, ka minētās kredītreitingu aģentūras spēj apliecināt, ka tās atbilst īpašiem nosacījumiem. Kompetentajām iestādēm jo īpaši būtu jānoskaidro, vai kredītreitingu aģentūras lielums nav noteikts tā, lai kredītreitingu aģentūra vai kredītreitingu aģentūru grupa varētu izvairīties no šīs regulas prasību ievērošanas. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm atbrīvojumi būtu jāpiemēro tā, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalošanas risku un nodrošinātu Kopienas tiesību aktu vienotu piemērošanu.

(33)

Ilgstošas attiecības ar vienām un tām pašām vērtējamām juridiskajām personām vai ar tām saistītām trešām personām varētu kompromitēt reitinga analītiķu un to personu neatkarību, kas apstiprina kredītreitingus. Tādēļ šiem analītiķiem un personām būtu jāpiemēro atbilstīgs rotācijas mehānisms, kam būtu jānodrošina analītisko grupu un kredītreitingu komiteju locekļu pakāpeniska nomaiņa.

(34)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jānodrošina, ka kredītreitingu noteikšanai izmantotā metodika, modeļi un galvenie kredītreitingu noteikšanas pieņēmumi, piemēram, matemātiskie vai korelācijas pieņēmumi, tiek pienācīgi uzturēti un atjaunoti, kā arī ka tos visaptveroši un periodiski pārskata un ka to aprakstus publicē tā, lai būtu iespējama visaptveroša pārbaude. Gadījumos, kad uzticamu datu trūkums vai finanšu instrumenta jauna veida struktūras, jo īpaši strukturētu finanšu instrumentu, sarežģītība rada nopietnas šaubas par to, vai kredītreitingu aģentūra var nodrošināt ticamu kredītreitingu, kredītreitingu aģentūrai nevajadzētu izsniegt kredītreitingu vai būtu jāatceļ jau izsniegts kredītreitings. Izsniegta kredītreitinga uzraudzībai pieejamās informācijas kvalitātes izmaiņas būtu jāpublisko vienlaikus ar minēto pārbaudi, un vajadzības gadījumā kredītreitings būtu jāpārskata.

(35)

Lai nodrošinātu kredītreitingu kvalitāti, kredītreitingu aģentūrai būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka informācija, ko tā izmanto kredītreitingu piešķiršanai, ir uzticama. Šajā nolūkā kredītreitingu aģentūra var citu elementu starpā paredzēt neatkarīgi auditētu finanšu pārskatu un publiski pieejamas informācijas izmantošanu, respektablu trešo personu pakalpojumu izmantošanu pārbaudes veikšanai, izlases paraugu pārbaudes, ko veic kredītreitingu aģentūra attiecībā uz saņemto informāciju, vai līguma noteikumus, kas skaidri paredz vērtējamās juridiskās personas vai ar to saistīto trešo personu atbildību, ja saskaņā ar līgumu sniegtā informācija ir apzināti un būtiski kļūdaina vai maldinoša vai ja vērtējamā juridiskā persona vai ar to saistītās trešās personas neveic saprātīgas uzticamības pārbaudes attiecībā uz informācijas precizitāti, kā noteikts līguma noteikumos.

(36)

Šī regula neskar kredītreitingu aģentūru pienākumu aizsargāt fizisko personu tiesības uz privāto dzīvi attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (14).

(37)

Ir nepieciešams, ka kredītreitingu aģentūras izstrādā piemērotas procedūras izmantotās metodikas, modeļu un galveno kredītreitingu noteikšanas pieņēmumu regulārai pārskatīšanai, lai varētu pienācīgi atspoguļot mainīgos apstākļus pamatā esošo aktīvu tirgos. Lai nodrošinātu pārredzamību, kredītreitingu aģentūru metodikas un prakses, kā arī procedūru un procesu būtiski grozījumi būtu jāpublisko pirms to stāšanās spēkā, ja vien ekstremālu tirgus apstākļu dēļ nav nepieciešams nekavējoties mainīt kredītreitingu.

(38)

Kredītreitingu aģentūrai būtu jānorāda uz jebkādu atbilstīgu riska brīdinājumu, ietverot attiecīgo pieņēmumu jutīguma analīzi. Šajā analīzē būtu jāpaskaidro, kā dažādie notikumi tirgū, kas skar modelī iestrādātos rādītājus, var ietekmēt kredītreitingu izmaiņas (piemēram, nepastāvība). Kredītreitingu aģentūrai būtu jānodrošina, ka dati par iepriekšējo saistību nepildīšanas statistiku katrā kredītreitingu kategorijā ir pārbaudāmi un izmērāmi, kā arī tā nodrošina ieinteresētajām pusēm pietiekamu pamatu, lai saprastu katras kredītreitingu kategorijas iepriekšējos rādītājus, kā arī to, vai un kā kredītreitingu kategorijas ir mainījušās. Ja kredītreitingu vai citu apstākļu būtība padara iepriekšējo saistību nepildīšanas statistiku par nepiemērotu, statistiski nederīgu vai citādi, visticamāk, maldinošu kredītreitingu lietotājiem, kredītreitingu aģentūrai būtu jānodrošina piemēroti precizējumi. Šai informācijai, cik tas iespējams, vajadzētu būt salīdzināmai ar jebkurām pastāvošām nozares tendencēm, lai palīdzētu ieguldītājiem salīdzināt dažādu kredītreitingu aģentūru rādītājus.

(39)

Lai veicinātu kredītreitingu pārredzamību un uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, CESR būtu jāuztur centrālais repozitorijs, kurā glabātos informācija par kredītreitingu aģentūru iepriekšējiem darbības rādītājiem un iepriekš izsniegtajiem kredītreitingiem. Kredītreitingu aģentūrām būtu standartizētā veidā jāsniedz informācija šim repozitorijam. CESR būtu jādara šī informācija pieejama sabiedrībai un katru gadu būtu jāpublicē kopsavilkums par būtiskākajām tendencēm.

(40)

Konkrētos apstākļos strukturētajiem finanšu instrumentiem var būt ietekme, kas atšķiras no tradicionālajiem uzņēmumu parāda instrumentiem. Tas varētu maldināt ieguldītājus piemērot tās pašas kredītreitingu kategorijas abiem instrumentu veidiem bez turpmāka paskaidrojuma. Kredītreitingu aģentūrām būtu jārīkojas, lai palielinātu kredītreitingu lietotāju informētību par strukturēto finanšu instrumentu specifiku salīdzinājumā ar tradicionālajiem instrumentiem. Tādēļ kredītreitingu aģentūrām būtu skaidri jānošķir kredītreitingu kategorijas, ko izmanto strukturēto finanšu instrumentu vērtēšanai, no vienas puses, un kredītreitingu kategorijas, ko izmanto citiem finanšu instrumentiem vai finanšu saistībām, no otras puses, reitinga kategorijai pievienojot atbilstīgu simbolu.

(41)

Kredītreitingu aģentūrām būtu jāveic pasākumi, lai izvairītos no situācijām, kurās emitenti pieprasa attiecīgā strukturētā finanšu instrumenta provizorisku kredītreitingu novērtējumu no vairākām kredītreitingu aģentūrām, lai noteiktu, kura aģentūra piedāvā labāko kredītreitingu attiecīgajai struktūrai. Arī emitentiem būtu jāizvairās no šādas prakses.

(42)

Kredītreitingu aģentūrai būtu jāved uzskaite par kredītreitingu noteikšanas metodiku un regulāri jāatjauno tā ar izmaiņām, kā arī būtu jāved uzskaite par būtiskākajiem elementiem dialogā starp reitinga analītiķi un vērtējamo personu vai ar to saistītām trešām personām.

(43)

Lai nodrošinātu augstu ieguldītāju un patērētāju uzticības līmeni iekšējā tirgū, kredītreitingu aģentūrām, kas izsniedz kredītreitingus Kopienā, būtu jāpiemēro reģistrēšanas prasība. Šāda reģistrācija ir galvenais priekšnosacījums, lai kredītreitingu aģentūras varētu izsniegt kredītreitingus, kas regulatīviem mērķiem paredzēti lietošanai Kopienā. Tādēļ nepieciešams paredzēt saskaņotus nosacījumus un procedūru šādas reģistrācijas piešķiršanai, apturēšanai uz laiku un anulēšanai.

(44)

Ar šo regulu nebūtu jāaizstāj saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK izveidotais ārējo kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) atzīšanas process. ĀKNI, kas Kopienā jau ir atzītas, būtu jāpiesakās reģistrēšanai saskaņā ar šo regulu.

(45)

Kredītreitingu aģentūrai, ko reģistrējusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, būtu jāļauj izsniegt kredītreitingus visā Kopienā. Tādēļ katrai kredītreitingu aģentūrai ir nepieciešams noteikt vienotu reģistrācijas procedūru, kas ir spēkā visā Kopienā. Kredītreitingu aģentūras reģistrācijai būtu jāstājas spēkā, tiklīdz saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem ir stājies spēkā mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes izdots lēmums par reģistrāciju.

(46)

Ir nepieciešams izveidot vienotu reģistrācijas pieteikumu iesniegšanas punktu. CESR būtu jāsaņem reģistrācijas pieteikumi un efektīvi jāinformē kompetentās iestādes visās dalībvalstīs. CESR būtu arī jākonsultē mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde par to, cik lielā mērā pieteikums ir pilnīgs. Reģistrācijas pieteikumu izskatīšana būtu jāveic valsts līmenī, un tas būtu jādara attiecīgajai kompetentajai iestādei. Lai efektīvi risinātu šo kredītreitingu aģentūru jautājumu, kompetentajām iestādēm būtu jāizveido operatīvs tīkls (“kolēģijas”), ko atbalsta efektīva informācijas tehnoloģiju infrastruktūra. CESR būtu jāizveido apakškomiteja, kura specializējas katras aktīvu klases, ko vērtē kredītreitingu aģentūras, kredītreitingu noteikšanas jomā.

(47)

Dažas kredītreitingu aģentūras ietver vairākas juridiskās personas, kas kopā veido kredītreitingu aģentūru grupu. Reģistrējot katru no kredītreitingu aģentūrām, kas ietilpst šādā grupā, attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jākoordinē konkrētai grupai piederošo kredītreitingu aģentūru iesniegto pieteikumu izskatīšanas process, kā arī lēmumu pieņemšana par reģistrācijas piešķiršanu. Tomēr vajadzētu būt iespējai atteikt reģistrāciju kredītreitingu aģentūru grupā ietilpstošai kredītreitingu aģentūrai, ja kredītreitingu aģentūra neatbilst reģistrācijas prasībām, kaut arī pārējie šādas grupas locekļi atbilst visām reģistrācijas prasībām saskaņā ar šo regulu. Tā kā kompetento iestāžu kolēģijai nav dotas pilnvaras izdot juridiski saistošus lēmumus, kredītreitingu aģentūru grupas locekļu mītnes dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu katrai jāpieņem atsevišķs lēmums par to kredītreitingu aģentūru, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(48)

Kompetento iestāžu kolēģijai būtu jākalpo kā struktūrai, kas nodrošina uzraudzības informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kā arī koordinē kredītreitingu aģentūru praktiskai uzraudzībai vajadzīgās darbības un uzraudzības pasākumus. Kompetento iestāžu kolēģijai jo īpaši vajadzētu veicināt trešās valstīs izsniegtu kredītreitingu apstiprināšanas, sertifikācijas, ārpakalpojumu piesaistes un atbrīvojuma, kas šajā regulā paredzēts kredītreitingu aģentūrai, nosacījumu izpildes pārraudzību. Kompetento iestāžu kolēģijas darbībām būtu jāveicina saskaņota šīs regulas noteikumu piemērošana un uzraudzības prakses konverģence.

(49)

Lai uzlabotu kolēģijas darbību praktisku koordinēšanu, kolēģijas locekļiem būtu no sava vidus jāieceļ viens koordinators. Koordinatoram būtu jāvada kolēģijas sanāksmes, jāsagatavo rakstiski formulēti koordinēšanas pasākumi un jākoordinē kolēģijas darbības. Reģistrācijas gaitā koordinatoram būtu jāizvērtē vajadzība pagarināt pieteikuma izskatīšanas laiku, jākoordinē šāda izskatīšana un jāsazinās ar CESR.

(50)

Komisija 2008. gada novembrī ir izveidojusi augsta līmeņa grupu, kas apsvērs turpmāko Eiropas uzraudzības procedūru finanšu pakalpojumu jomā, tostarp arī CESR nozīmi.

(51)

Pašreizējo uzraudzības sistēmu nevajadzētu uzskatīt par ilgtermiņa risinājumu kredītreitingu aģentūru pārraudzībai. Kompetento iestāžu kolēģijas, kurām jāpilnveido sadarbība un konverģence uzraudzības jomā Kopienā, ir ievērojams solis uz priekšu, bet var neaizvietot visas priekšrocības, ko sniedz kredītreitingu noteikšanas nozares konsolidētāka pārraudzība. Starptautiskā finanšu tirgus krīze ir skaidri parādījusi, ka ir lietderīgi turpināt izskatīt nepieciešamību pamatīgi reformēt Kopienas finanšu nozares regulatīvo un uzraudzības modeli. Lai Kopienā nodrošinātu nepieciešamo uzraudzības konverģences un sadarbības līmeni un lai stiprinātu finanšu sistēmas stabilitāti, ir vajadzīgas turpmākas plaša apjoma reformas Kopienas finanšu nozares regulatīvajā un uzraudzības modelī, un Komisijai tās būtu nekavējoties jāierosina, pienācīgi ņemot vērā Jacques de Larosière vadītās ekspertu grupas 2009. gada 25. februārī iesniegtos secinājumus. Komisijai cik iespējams drīz un jebkurā gadījumā līdz 2010. gada 1. jūlijam jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un citām attiecīgajām iestādēm ziņojums par visiem šajā sakarā izdarītajiem secinājumiem un jāierosina visi nepieciešamie likumdošanas priekšlikumi to nepilnību novēršanai, kuras konstatētas attiecībā uz koordinācijas un sadarbības pasākumiem uzraudzības jomā.

(52)

Kā būtiskas izmaiņas nosacījumos par kredītreitingu aģentūras sākotnējo reģistrāciju cita starpā būtu jāapsver ievērojamās izmaiņas apstiprināšanas režīmā, ārpakalpojumu piesaistes pasākumos, kā arī saistībā ar filiāļu atvēršanu un slēgšanu.

(53)

Kredītreitingu aģentūras uzraudzība ar kolēģijas starpniecību būtu jāveic mītnes dalībvalsts kompetentajai iestādei, sadarbojoties ar citu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot atbilstīgo kolēģiju un pienācīgi iesaistot CESR.

(54)

Mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes un citu atbilstīgajā kolēģijā iesaistīto dalībvalstu spēju novērtēt un uzraudzīt kredītreitingu aģentūras atbilstību šīs regulas prasībām nevajadzētu ietekmēt tam, kādu kārtību attiecīgā kredītreitingu aģentūra izmanto ārpakalpojumu piesaistei. Ārpakalpojumu piesaistes gadījumā kredītreitingu aģentūrai būtu jāsaglabā atbildība par visu to pienākumu izpildi, kas tai noteikti šajā regulā.

(55)

Lai uzturētu augstu ieguldītāju un patērētāju uzticības līmeni un lai nodrošinātu Kopienā izsniegtu kredītreitingu pastāvīgu uzraudzību, kredītreitingu aģentūrām, kuru galvenie biroji atrodas ārpus Kopienas, būtu jāprasa izveidot filiāli Kopienā, lai būtu iespējama efektīva uzraudzība attiecībā uz to darbību Kopienā, kā arī apstiprināšanas noteikumu efektīva izmantošana. Būtu jāveicina arī jaunu dalībnieku parādīšanās kredītreitingu aģentūru tirgū.

(56)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot šajā regulā noteiktās pilnvaras saistībā ar kredītreitingu aģentūrām, personām, kas iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās, vērtējamām juridiskām personām vai saistītām trešām personām, trešām personām, kurām kredītreitingu aģentūras deleģējušas konkrētas funkcijas vai darbības, un citām personām, kas kādā veidā saistītas ar kredītreitingu aģentūrām vai kredītreitingu noteikšanas darbībām. Šādas personas varētu būt kredītreitingu aģentūru un vērtējamo juridisko personu akcionāri vai uzraudzības vai administratīvās valdes locekļi.

(57)

Šīs regulas noteikumiem par uzraudzības maksām nevajadzētu skart attiecīgus valstu tiesību aktu noteikumus, kas reglamentē uzraudzības maksas vai līdzvērtīgas maksas.

(58)

Ir piemēroti izveidot mehānismu, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu. Dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā jābūt nepieciešamajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka Kopienā izsniegtos kredītreitingus izsniedz saskaņā ar šo regulu. Šo uzraudzības pasākumu izmantošana būtu vienmēr jāsaskaņo atbilstīgajā kolēģijā. Tādi pasākumi kā reģistrācijas anulēšana vai kredītreitingu izmantošanas regulatīviem nolūkiem pārtraukšana būtu jāveic gadījumos, kad tie uzskatāmi par proporcionāliem no šīs regulas izrietošo pienākumu pārkāpuma nozīmīgumam. Īstenojot uzraudzības pilnvaras, kompetentajām iestādēm būtu pienācīgi jāņem vērā ieguldītāju intereses un tirgus stabilitāte. Tā kā kredītreitingu izsniegšanas procesā būtu jāsaglabā kredītreitingu aģentūras neatkarība, ne kompetentajām iestādēm, ne dalībvalstīm nevajadzētu iejaukties saistībā ar kredītreitingu būtību un metodiku, pēc kuras kredītreitingu aģentūra nosaka kredītreitingus, lai nepieļaujami neietekmētu to saturu. Ja kredītreitingu aģentūra tiek pakļauta spiedienam, tai par šo faktu būtu jāinformē Komisija un CESR. Komisijai, katru gadījumu izskatot atsevišķi, būtu jānosaka, vai ir jāveic turpmāki pasākumi attiecībā pret konkrēto dalībvalsti, kas nav ievērojusi šajā regulā noteiktos pienākumus.

(59)

Vēlams nodrošināt, lai šajā regulā minētos lēmumus pieņemtu, balstoties uz ciešu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un lēmumi par reģistrāciju tādēļ būtu jāpieņem, savstarpēji vienojoties. Tas ir nepieciešams priekšnoteikums efektīvam reģistrācijas un uzraudzības veikšanas procesam. Lēmumu pieņemšanas procesam vajadzētu būt efektīvam, ātram un balstītam uz vienprātību.

(60)

Lai nodrošinātu uzraudzības efektivitāti un lai izvairītos no uzdevumu pārklāšanās, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas.

(61)

Ir arī svarīgi paredzēt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par kredītreitingu aģentūru uzraudzību saskaņā ar šo regulu, un kompetentajām iestādēm, kas uzrauga finanšu iestādes, kā norādīts šajā regulā, jo īpaši ar kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par konsultatīvu uzraudzību vai par finanšu stabilitāti dalībvalstīs.

(62)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nav mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes, vajadzētu būt iespējām iejaukties un veikt atbilstīgus uzraudzības pasākumus, pirms tam informējot CESR un mītnes dalībvalsts kompetento iestādi, kā arī konsultējoties ar kolēģiju, ja tās ir konstatējušas, ka reģistrēta kredītreitingu aģentūra, kuras izsniegtos kredītreitingus izmanto attiecīgās dalībvalsts teritorijā, neievēro šajā regulā noteiktos pienākumus.

(63)

Ja vien šajā regulā nav paredzēta īpaša procedūra attiecībā uz reģistrāciju, sertifikāciju vai tās anulēšanu, uzraudzības pasākumu pieņemšanu un uzraudzības pilnvaru īstenošanu, būtu jāpiemēro valsts tiesību akti, kas reglamentē minētās procedūras, tostarp valodu lietojumu, dienesta noslēpumu un konfidencialitāti juridiskajās profesijās, un šādos tiesību aktos paredzētajām kredītreitingu aģentūru un citu personu tiesībām būtu jāpaliek neskartām.

(64)

Ir nepieciešams uzlabot kompetentajām iestādēm piešķirto pilnvaru konverģenci, lai panāktu vienlīdzīgu īstenošanas intensitāti visā iekšējā tirgū.

(65)

CESR vajadzētu nodrošināt saskaņotību šīs regulas piemērošanā. Tai būtu jāuzlabo un jāveicina kompetento iestāžu sadarbība un koordinācija attiecībā uz uzraudzību, kā arī vajadzības gadījumā jāizdod norādījumi. Tādēļ CESR būtu jāizveido starpniecības mehānisms un salīdzinošs novērtējums, lai sekmētu saskaņotu pieejas izmantošanu kompetentajās iestādēs.

(66)

Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka šie noteikumi tiek īstenoti. Sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām, un tās būtu jāpiemēro vismaz par lieliem profesionālās darbības pārkāpumiem un uzticamības pārbaužu neveikšanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja paredzēt administratīvos vai kriminālsodus. CESR būtu jāizstrādā pamatnostādnes par prakses konverģenci attiecībā uz šādiem sodiem.

(67)

Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm, citām iestādēm, struktūrām vai personām būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK.

(68)

Regulā būtu arī jāparedz noteikumi par informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, un jo īpaši ar tām, kas atbildīgas par apstiprināšanā un sertificēšanā iesaistīto kredītreitingu aģentūru uzraudzību.

(69)

Neskarot šā Kopienas tiesību akta piemērošanu, visas prasības pret kredītreitingu aģentūrām par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem būtu jāiesniedz saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par civiltiesisko atbildību.

(70)

Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (15).

(71)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro – ņemot vērā notikumus pasaulē – grozīt I un II pielikumu, kas nosaka konkrētus kritērijus, lai veiktu novērtējumu tam, kā kredītreitingu aģentūra pilda savus pienākumus saistībā ar iekšējo struktūru, darbības pasākumiem, darbiniekiem piemērojamiem noteikumiem, kredītreitingu prezentēšanu un informācijas publiskošanu, kā arī noteikt vai grozīt kritērijus, ar kuriem novērtē šīs regulas noteikumu līdzvērtību trešo valstu tiesiskajām un uzraudzības sistēmām. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(72)

Lai ņemtu vērā turpmāko attīstību finanšu tirgos, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot šīs regulas piemērošanu, jo īpaši kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem un to, cik atbilstīga ir kredītreitingu aģentūras atalgošana, ko veic vērtējamā juridiskā persona. Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisijai būtu jāiesniedz atbilstīgi likumdošanas priekšlikumi.

(73)

Komisijai būtu arī jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot stimulus emitentiem daļu kredītreitingu pasūtīt Kopienā reģistrētajās kredītreitingu aģentūrās, iespējamās alternatīvas modelim “emitents maksā”, tostarp publiskas Kopienas kredītreitingu aģentūras izveidi, kā arī valstu noteikumu konverģenci attiecībā uz šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisijai būtu jāiesniedz atbilstīgi likumdošanas priekšlikumi.

(74)

Komisijai būtu arī jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot kredītreitingu aģentūru regulatīvo un uzraudzības prasību attīstību trešās valstīs, kā arī šo tendenču un šajā regulā minēto pārejas noteikumu ietekmi uz finanšu tirgu stabilitāti Kopienā.

(75)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni, nosakot kopēju regulējumu attiecībā uz to kredītreitingu kvalitāti, ko izsniegs iekšējā tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā pašreizējo valstu tiesību aktu nepietiekamību un to, ka vairākums esošo kredītreitingu aģentūru ir dibinātas ārpus Kopienas, un tā kā tādēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

a)

privātiem kredītreitingiem, ko sagatavo pēc atsevišķa pasūtījuma un izsniedz vienīgi to pasūtītājam un kas nav paredzēti publiskošanai vai izplatīšanai pēc pasūtījuma;

b)

kredītspējas novērtējumiem, kredītspējas vērtēšanas sistēmām un līdzīgiem novērtējumiem attiecībā uz saistībām, kuras izriet no patērētāju attiecībām vai tirdzniecības un rūpnieciskām attiecībām;

c)

kredītreitingiem, kurus sagatavojušas eksporta kredīta aģentūras, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK VI pielikuma 1. daļas 1.3. punktā; vai

d)

centrālo banku noteiktajiem kredītreitingiem:

a)

“kredītreitings” ir atzinums par juridiskas personas kredītspēju, par parādu vai finanšu saistībām, parāda vērtspapīriem, priekšrocību akcijām vai citiem finanšu instrumentiem vai par šādu parādu vai finanšu saistību, parāda vērtspapīru, priekšrocību akciju vai cita finanšu instrumenta emitentu, un šo atzinumu izsniedz, izmantojot ieviestu un noteiktu kredītreitingu kategoriju klasifikācijas sistēmu;

b)

“kredītreitingu aģentūra” ir juridiska persona, kuras profesionālā darbība ietver kredītreitingu sniegšanu;

c)

“mītnes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā atrodas kredītreitingu aģentūras juridiskā adrese;

d)

“kredītreitingu analītiķis” ir persona, kas pilda analītiskas funkcijas, kuras nepieciešamas, lai izsniegtu kredītreitingu;

e)

“galvenais reitinga analītiķis” ir persona, uz kuru gulstas galvenā atbildība par kredītreitingu izstrādi un saziņu ar emitentu saistībā ar konkrētu kredītreitingu vai kopumā saistībā ar tā instrumenta reitinga noteikšanu, kuru izdod minētais emitents, un attiecīgā gadījumā par ierosinājumu sagatavošanu vērtējuma komitejai saistībā ar šādu reitingu;

f)

“vērtējamā juridiskā persona” ir juridiska persona, kuras kredītspēja tieši vai netieši tiek vērtēta saistībā ar kredītreitingu neatkarīgi no tā, vai šī juridiskā persona ir vai nav pasūtījusi šo kredītreitingu un vai tā ir vai nav sniegusi informāciju šim kredītreitingam;

g)

“regulatīvi nolūki” ir kredītreitingu izmantošana īpaši tam, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem, kā tie iestrādāti dalībvalstu tiesību aktos;

h)

“kredītreitingu kategorija” ir kredītreitingu simbols, piemēram, burts vai skaitlis, kam var būt pievienotas citas identifikācijas zīmes, ko izmanto kredītreitingā relatīvam riska aprēķinam, lai nošķirtu atšķirīgās riska pazīmes, kuras piemīt vērtējamo juridisko personu, emitentu un finanšu instrumentu vai citu aktīvu veidiem;

i)

“saistīta trešā persona” ir iniciators, organizators, sponsors, apkalpotājfirma vai jebkura cita persona, kas sadarbojas ar kredītreitingu aģentūru vērtējamās juridiskās personas vārdā, arī jebkāda persona, kuru ar aģentūru tieši vai netieši saista kontrole;

j)

“kontrole” ir attiecības starp mātesuzņēmumu un filiāli, kā noteikts Padomes Direktīvas 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs) par konsolidētajiem kontiem (16) 1. pantā, vai cieša saikne ar jebkuru fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

k)

“finanšu instrumenti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (17), I pielikuma C iedaļā uzskaitītie instrumenti;

l)

“strukturēts finanšu instruments” ir finanšu instruments vai citi aktīvi, kas rodas no Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 36. punktā minētās pārvēršanas vērtspapīros vai shēmas;

m)

“kredītreitingu aģentūru grupa” ir uzņēmumu grupa, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ko veido mātesuzņēmums un tā filiāles Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. panta nozīmē, kā arī uzņēmumi, kuri ir savstarpēji saistīti ar saiknēm Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē un kuru darbība ietver kredītreitingu sniegšanu. Šīs regulas 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta nolūkiem grupā ietilpst arī kredītreitingu aģentūras, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs;

n)

“augstākā vadība” ir persona vai personas, kuras praktiski vada kredītreitingu aģentūras uzņēmējdarbību, kā arī aģentūras administratīvās vai uzraudzības valdes loceklis vai locekļi;

o)

“kredītreitingu noteikšanas darbības” ir datu un informācijas analīze, vērtēšana, apstiprināšana, izsniegšana, kā arī kredītreitingu pārskatīšana.

a)

ieteikumus Komisijas Direktīvas 2003/125/EK (18) 1. panta 3. punkta nozīmē;

b)

ieguldījumu izpēti, kas definēta Direktīvas 2006/73/EK (19) 24. panta 1. punktā, un citus vispārīgus ieteikumus, piemēram, “pirkt”, “pārdot” vai “paturēt”, attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem vai finanšu saistībām; kā arī

c)

atzinumus par finanšu saistību vai finanšu instrumenta vērtību.

a)

kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā tiek izsniegts apstiprināms kredītreitings, daļēji vai pilnīgi veic apstiprinošā kredītreitingu aģentūra vai kredītreitingu aģentūras, kas ietilpst vienā grupā;

b)

kredītreitingu aģentūra ir pārbaudījusi un spēj mītnes dalībvalsts kompetentajai iestādei pastāvīgi apliecināt, ka trešās valsts kredītreitingu aģentūras veiktās kredītreitingu noteikšanas darbības, kuru rezultātā izsniedz apstiprināmu kredītreitingu, atbilst prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras kā šīs regulas 6. līdz 12. pantā minētās prasības;

c)

apstiprinošās kredītreitingu aģentūras mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes spējas vai 29. pantā minētās kompetento iestāžu kolēģijas (“kolēģija”) spējas novērtēt un pārraudzīt tādas kredītreitingu aģentūras, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, atbilstību b) apakšpunktā minētajām prasībām nav ierobežotas;

d)

kredītreitingu aģentūra pēc pieprasījuma sniedz mītnes dalībvalsts kompetentajai iestādei visu vajadzīgo informāciju, lai šī kompetentā iestāde varētu pastāvīgi uzraudzīt atbilstību regulas prasībām;

e)

pastāv objektīvs iemesls, kādēļ kredītreitings būtu jāsagatavo trešā valstī;

f)

kredītreitingu aģentūra, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir saņēmusi atļauju vai ir reģistrēta un pakļauta uzraudzībai šajā trešā valstī;

g)

minētajā trešā valstī spēkā esošais regulatīvais režīms nedod iespēju kompetentajām iestādēm un citām šīs trešās valsts iestādēm iejaukties kredītreitingu saturā un metodikā; kā arī

h)

ir izveidots pienācīgs sadarbības mehānisms starp apstiprinošās kredītreitingu aģentūras mītnes dalībvalsts kompetento iestādi un attiecīgo tās kredītreitingu aģentūras kompetento iestādi, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde nodrošina, ka šie sadarbības mehānismi nosaka vismaz:

a)

attiecīgā kredītreitingu aģentūra ir saņēmusi atļauju vai ir reģistrēta un tai piemēro uzraudzību šajā trešā valstī;

b)

Komisija saskaņā ar šā panta 6. punktu ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību, atzīstot, ka tiesiskā un uzraudzības sistēma trešā valstī ir līdzvērtīga šīs regulas prasībām;

c)

tiek īstenoti šā panta 7. punktā minētie sadarbības pasākumi;

d)

kredītreitingu aģentūras izsniegtie kredītreitingi un tās kredītreitingu noteikšanas darbības nav sistēmiski nozīmīgas finanšu stabilitātei vai finanšu tirgu integritātei vienā vai vairākās dalībvalstīs; un

e)

attiecīgā kredītreitingu aģentūra ir sertificēta saskaņā ar šā panta 2. punktu.

a)

katru gadījumu izskatot atsevišķi, dažu vai visu I pielikuma A iedaļā un 7. panta 4. punktā minēto prasību ievērošanas, ja šī kredītreitingu aģentūra spēj pierādīt, ka šīs prasības nav samērīgas, ņemot vērā tās uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas būtību un klāstu;

b)

prasības pēc fiziskas klātbūtnes Kopienā, ja šāda prasība būtu pārāk apgrūtinoša un neproporcionāla, ņemot vērā aģentūras uzņēmējdarbības būtību, apjomu un sarežģītību un kredītreitingu izsniegšanas būtību un klāstu.

a)

kredītreitingu aģentūrām trešās valstīs ir jāsaņem atļauja vai jāreģistrējas, un tām pastāvīgi piemēro uzraudzību un nodrošina prasību izpildi;

b)

uz šīs trešās valsts kredītreitingu aģentūrām attiecas juridiski saistoši noteikumi, kas ir līdzvērtīgi 6. līdz 12. pantā un I pielikumā paredzētajiem noteikumiem; un

c)

šajā trešā valstī spēkā esošais regulatīvais režīms nedod iespēju uzraudzības iestādēm un citām šīs valsts iestādēm iejaukties kredītreitingu saturā un metodikā.

a)

informācijas apmaiņas mehānismu starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm; un

b)

procedūras sadarbībai uzraudzības pasākumu jomā.

a)

kredītreitingu aģentūrā strādā mazāk nekā 50 darbinieku;

b)

kredītreitingu aģentūra ir ieviesusi pasākumus un procedūras, jo īpaši iekšējās kontroles mehānismus, ziņojumu sniegšanas pasākumus un pasākumus, ar ko nodrošina reitinga analītiķu un to personu neatkarību, kas apstiprina kredītreitingus, tādējādi nodrošinot atbilstību šajā regulā noteiktajiem mērķiem; un

c)

kredītreitingu aģentūras lielums nav noteikts tādā veidā, lai kredītreitingu aģentūra vai kredītreitingu aģentūru grupa izvairītos no šīs regulas prasību ievērošanas.

a)

nekavējoties, izmantojot tos pašu saziņas veidus, ko izmantoja skarto kredītreitingu izplatīšanā, publisko informāciju par to, kādā mērā, visticamāk, tiks ietekmēti kredītreitingi;

b)

pārskata skartos kredītreitingus, tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc izmaiņām, vienlaikus novērojot šos reitingus; un

c)

atkārtoti vērtē visus kredītreitingus, kas tika noteikti, pamatojoties uz šo metodiku, modeļiem un galvenajiem kredītreitingu noteikšanas pieņēmumiem, ja saskaņā ar pārskatu šo izmaiņu vispārējā kopējā ietekme nelabvēlīgi iespaido minētos kredītreitingus.

a)

kopīgi izskata reģistrācijas pieteikumu; un

b)

dara visu saprātīgi iespējamo, lai vienotos par to, vai piešķirt reģistrāciju kredītreitingu aģentūrai vai to atteikt, pamatojoties uz kredītreitingu aģentūras atbilstību šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

a)

ir paredzējusi apstiprināt kredītreitingus, kā minēts 4. panta 3. punktā;

b)

ir paredzējusi izmantot ārpakalpojumus; vai

c)

prasa piešķirt atbrīvojumu no atbilstības saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

a)

kopīgi izskata reģistrācijas pieteikumus; un

b)

dara visu saprātīgi iespējamo, lai vienotos par to, vai piešķirt reģistrāciju kredītreitingu aģentūru grupas biedriem vai to atteikt, pamatojoties uz šo kredītreitingu aģentūru atbilstību šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

a)

ir paredzējusi apstiprināt kredītreitingus, kā minēts 4. panta 3. punktā;

b)

ir paredzējusi izmantot ārpakalpojumus; vai

c)

prasa piešķirt atbrīvojumu no atbilstības saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

a)

skaidri atsakās no reģistrācijas vai nav izsniegusi nevienu kredītreitingu sešus mēnešus pēc kārtas;

b)

ir ieguvusi reģistrāciju, sniedzot nepatiesu informāciju vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, ar kuriem saskaņā aģentūru reģistrēja; vai

d)

ir nopietni vai atkārtoti pārkāpusi šīs regulas noteikumus, kas reglamentē kredītreitingu aģentūru darbības nosacījumus.

a)

reģistrācijas procesu un koordinācijas pasākumiem starp kompetentajām iestādēm un CESR, tostarp par II pielikumā izklāstīto informāciju un valodas lietojumu pieteikumos, kas iesniegti CESR;

b)

kolēģijas darbību, tostarp par pasākumiem, lai noteiktu dalību šajās kolēģijās, 29. panta 5. punkta a) līdz d) apakšpunktā noteiktā koordinatora izvēles kritēriju piemērošanu un kolēģiju darbības rakstiski noteiktu kārtību, kā arī kolēģiju darbības koordinācijas kārtību;

c)

to, lai kompetentās iestādes piemērotu 4. panta 3. punktā paredzēto apstiprināšanas kārtību; un

d)

kopīgiem standartiem par tās informācijas sniegšanu, tostarp ziņojuma struktūru, formātu, metodēm un laikposmu, ko kredītreitingu aģentūras publisko saskaņā ar 11. panta 2. punktu un I pielikuma E iedaļas II daļas 1. punktu.

a)

īstenošanas praksi un pasākumiem, ko kompetentās iestādes veiks saskaņā ar šo regulu;

b)

kopīgiem standartiem, lai novērtētu kredītreitingu noteikšanas metodikas atbilstību 8. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām;

c)

24. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto pasākumu veidiem, lai nodrošinātu, ka kredītreitingu aģentūras turpina ievērot juridiskās prasības; un

d)

informāciju, kas kredītreitingu aģentūrai būtu jāsniedz sertifikācijas pieteikumā un lai novērtētu sistēmisko nozīmīgumu saistībā ar finanšu stabilitāti vai finanšu tirgu integritāti, kā minēts 5. pantā.

a)

tieši;

b)

sadarbojoties ar citām iestādēm; vai

c)

vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

a)

piekļūt jebkuram dokumentam jebkādā formātā, kā arī saņemt vai kopēt šo dokumentu;

b)

pieprasīt informāciju no jebkuras personas un, ja nepieciešams, uzaicināt uz tikšanos un iztaujāt personu, lai iegūtu informāciju;

c)

veikt pārbaudes uz vietas, par to paziņojot vai nepaziņojot; un

d)

pieprasīt telefona sarunu izdrukas un datplūsmas pārskatus.

a)

anulēt minētās kredītreitingu aģentūras reģistrāciju saskaņā ar 20. pantu;

b)

uz laiku aizliegt minētajai kredītreitingu aģentūrai izsniegt kredītreitingus, kas ir spēkā visā Kopienā;

c)

pārtraukt tādu minētās kredītreitingu aģentūras izsniegto kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem, kas ir spēkā visā Kopienā;

d)

veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka kredītreitingu aģentūras turpina ievērot juridiskās prasības;

e)

sniegt publiskus paziņojumus;

f)

nodot jautājumus attiecīgajām valsts iestādēm krimināllietas ierosināšanai.

a)

desmit darbdienas, ja citas saskaņā ar šo regulu reģistrētas kredītreitingu aģentūras ir izsniegušas kredītreitingu par to pašu finanšu instrumentu vai juridisko personu; vai

b)

trīs mēnešus, ja citas saskaņā ar šo regulu reģistrētas kredītreitingu aģentūras nav izsniegušas kredītreitingus par to pašu finanšu instrumentu vai juridisko personu.

a)

pieņemt visus 24. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētos uzraudzības pasākumus;

b)

pieņemt 24. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos pasākumus, kas ir tās jurisdikcijā; pieņemot kādu no šiem pasākumiem, kompetentā iestāde pienācīgi apsver pasākumus, ko jau veikusi vai paredzējusi mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde;

c)

likt pārtraukt tādu kredītreitingu aģentūras kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem, ko izsniegušas iestādes, kuras minētas 4. panta 1. punktā un kuru juridiskā adrese ir tās jurisdikcijā, saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto pārejas laiku;

d)

prasīt, lai atbilstīgā kolēģija izskatītu, vai 24. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētie pasākumi ir vajadzīgi.

a)

pati veic pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas;

b)

ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, piedalīties pārbaudē vai izmeklēšanā uz vietas;

c)

ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, pašai veikt pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas;

d)

ieceļ revidentus vai ekspertus, lai veiktu pārbaudi vai izmeklēšanu uz vietas;

e)

dala konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar uzraudzības darbībām, ar citām kompetentām iestādēm.

a)

kredītreitingu aģentūras vai kāda kredītreitingu aģentūru grupas uzņēmuma filiāle ir izveidota minētās kompetentās iestādes jurisdikcijā; vai

b)

attiecīgās kredītreitingu aģentūras vai kredītreitingu aģentūru grupas sniegto kredītreitingu izmantošana regulatīviem nolūkiem ir plaši izplatīta vai tai ir vai varētu būt svarīga ietekme minētās kompetentās iestādes jurisdikcijā.

a)

attiecības starp kompetento iestādi un kredītreitingu aģentūru vai kredītreitingu aģentūru grupu;

b)

to, ciktāl kredītreitingus izmantos regulatīviem nolūkiem attiecīgajā teritorijā vai teritorijās;

c)

vietu Kopienā, kur kredītreitingu aģentūra vai kredītreitingu aģentūru grupa veic vai plāno veikt svarīgāko daļu kredītreitingu noteikšanas darbību; un

d)

pārvaldes vienkāršošanu, optimālu noslogojuma sadalīšanu un atbilstīgu darba slodzes sadalījumu.

a)

informāciju, ar kuru jāapmainās kompetentajām iestādēm;

b)

kompetento iestāžu kopīgas lēmumu pieņemšanas procesu, neskarot 16., 17. un 20. pantu;

c)

gadījumiem, kuros kompetentajām iestādēm savstarpēji jāapspriežas;

d)

gadījumiem, kuros kompetentās iestādes piemēro 31. pantā minēto starpniecības mehānismu; un

e)

gadījumiem, kuros kompetentās iestādes uzraudzības uzdevumus var deleģēt saskaņā ar 30. pantu.

—

4. panta 1. punktu piemēro no 2010. gada 7. decembra, un

—

4. panta 3. punkta f), g) un h) apakšpunktu piemēro no 2011. gada 7. jūnija.