31962L2645

PADOMES DIREKTĪVA

par dalībvalstu noteikumu tuvināšanu attiecībā uz krāsvielām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturam paredzētos pārtikas produktos

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu un 227. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā visos noteikumos par krāsvielām, ko drīkst izmantot cilvēku uzturam paredzētos pārtikas produktos, prioritārai jābūt sabiedrības veselības aizsardzībai, tomēr jāņem vērā arī patērētāju aizsardzība pret viltojumiem un ekonomikas vajadzības;

tā kā atšķirības valstu noteikumos, kas attiecas uz krāsvielām, traucē pārtikas produktu brīvu apriti un var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, tā tieši iespaidojot kopējā tirgus izveidi un darbību;

tā kā pārtikas produktu brīvas aprites nolūkos nepieciešams tuvināt šos noteikumus;

tā kā šādu noteikumu saskaņošanas pirmajā posmā ir jāizveido vienots to krāsvielu saraksts, kuras ir atļauts lietot pārtikas krāsošanai, un jānosaka šīm krāsvielām izvirzāmie tīrības kritēriji, savukārt otrajā posmā Padomei ir jāpieņem lēmumi par to nosacījumu saskaņošanu, kas reglamentē pārtikas produktu krāsošanu;

tā kā, lai ņemtu vērā dažu valstu ekonomiskās vajadzības, ir jānosaka laikposms, kurā dalībvalstis attiecībā uz dažām krāsvielām var saglabāt savus pastāvošos noteikumus, to saprotot tā, ka šajā laikposmā Padome, ņemot vērā zinātnisko izpēti, var pieņemt lēmumus attiecībā uz šādu krāsvielu atļaušanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Ja 2., 3., 4. vai 13. pantā nav noteikts citādi, dalībvalstis cilvēku uzturam paredzētu pārtikas produktu (še turpmāk sauktu "pārtikas produkti") krāsošanai atļauj izmantot vienīgi tās krāsvielas, kas uzskaitītas I pielikumā.

2. Šo krāsvielu izmantošana pārtikas produktu krāsošanai nav pakļauta vispārējam aizliegumam.

3. Ja kādas no I pielikumā uzskaitītajām krāsvielām izmantošana pārtikas produktos var apdraudēt cilvēku veselību, tad dalībvalsts drīkst ne ilgāk kā uz vienu gadu apturēt atļauju šīs krāsvielas izmantošanai pārtikas produktos. Viena mēneša laikā tā informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par šādu apturēšanu. Pēc Komisijas priekšlikuma Padome tūlīt vienprātīgi un ar direktīvu lemj par to, vai ir jāgroza I pielikuma saraksts un - grozīšanas gadījumā - kādā mērā tas veicams. Padome vajadzības gadījumā var pagarināt šā punkta pirmajā teikumā noteikto termiņu.

4. Šīs direktīvas noteikumi attiecas arī uz patērēšanai Kopienā paredzētiem ievestajiem produktiem, neatkarīgi no to pārstrādes.

2. pants

1. Dalībvalstis trīs gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas var saglabāt savus esošos noteikumus attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām krāsvielām.

2. Padome līdz 1. punktā noteiktajai dienai var atbilstīgi Līguma 100. pantam lemt par tādas direktīvas ierosinājumu, kurā atļauj izmantot šīs krāsvielas. Atļauju var piešķirt tikai tad, ja šīs krāsvielas zinātniskajā izpētē atzīst par veselībai nekaitīgām un ja to lietošana ir vajadzīga ekonomisku iemeslu dēļ. Ja Padome nepieņem lēmumu līdz 1. punktā noteiktajai dienai, tad piemēro 12. pantu.

3. pants

Šī direktīva neietekmē valstu noteikumus attiecībā uz dabiskām vielām, ko izmanto dažu pārtikas produktu ražošanā to smaržas, garšas vai barojošo īpašību dēļ, bet kurām papildus piemīt arī krāsojoša īpašība, piemēram, paprikai, garajai kurkumai, safrānam un sandalkokam.

4. pants

Šī direktīva neietekmē valstu noteikumus attiecībā uz krāsvielām, ko atļauj lietot:

a) krāsojot cieti novārītu olu čaumalas, tabaku un tabakas izstrādājumus;

b) apzīmogojot gaļu, citrusaugļus, siera mizu, olu čaumalas un citas ārējās daļas, ko parasti nepatērē pārtikā.

5. pants

Šī direktīva neietekmē valstu noteikumus, kuros tiek precizēts, kurus pārtikas produktus drīkst krāsot ar I vai II pielikumā uzskaitītajām krāsvielām vai ar kādiem nosacījumiem tos drīkst šādi apstrādāt.

6. pants

Dalībvalstis I pielikumā uzskaitīto krāsvielu atšķaidīšanai vai izšķīdināšanai atļauj lietot vienīgi šādus produktus:

Nātrija karbonāts un nātrija hidrogēnkarbonāts

Nātrija hlorīds

Nātrija sulfāts

Glikoze

Laktoze

Saharoze

Dekstrīni

Cietes

Etanols

Glicerīns

Sorbīts

Pārtikas eļļas un tauki

Bišu vasks

Ūdens

7. pants

Atkāpjoties no 5. un 6. panta noteikumiem, dalībvalstis var atļaut lietot rubīnpigmentu un dedzinātu umbru, kas var būt sajaukti ar parafīnu vai citām nekaitīgām vielām, vienīgi siera mizas krāsošanai.

8. pants

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai:

- nodrošinātu, ka I pielikumā uzskaitītās krāsvielas, ja tās izmanto pārtikas produktu krāsošanai, atbilst gan vispārējiem, gan īpašajiem kritērijiem, kas noteikti III pielikumā;

- nodrošinātu, ka 6. pantā uzskaitītie produkti, tos izmantojot I pielikumā uzskaitīto krāsvielu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai, atbilst vispārējiem tīrības kritērijiem, kas noteikti III pielikuma A iedaļas 1. punktā un 2. punkta b) apakšpunktā.

9. pants

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka I pielikumā uzskaitītās krāsvielas tiek laistas tirgū vienīgi tad, ja uz to iesaiņojuma vai konteineriem ir norādīts:

a) ražotāja vai tirgotāja, kurš ir reģistrēts Eiropas Ekonomikas kopienā, nosaukums un adrese;

b) krāsvielas vai krāsvielu numurs atbilstīgi I pielikumā sniegtajai Eiropas Ekonomikas kopienas numerācijas sistēmai;

c) uzraksts "pārtikas produktu krāsvielas".

2. Ja 1. punktā noteiktā informācija atrodas uz iesaiņojuma vai konteineriem un ja 1. punkta c) apakšpunktā norādītais uzraksts ir divās Kopienas oficiālajās valodās - viena ģermāņu un otra romāņu izcelsmes valoda -, dalībvalstis neaizliedz I pielikumā minēto krāsvielu ievešanu, par noraidījuma iemeslu norādot vienīgi to, ka tās uzskata marķējumu par neatbilstīgu.

10. pants

Šī direktīva attiecas uz košļājamo gumiju, ciktāl tajā ir jebkādas krāsvielas.

11. pants

1. Padome pēc Komisijas priekšlikuma drīkst vienprātīgi ar direktīvu grozīt III pielikumā izvirzītos tīrības kritērijus, ja atklājas, jo īpaši ņemot vērā zinātnisko izpēti, ka tas ir vajadzīgs sabiedrības veselības aizsardzībai.

2. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm ar direktīvu nosaka vajadzīgās analīzes metodes, lai pārbaudītu atbilstību III pielikumā izvirzītajiem tīrības kritērijiem.

12. pants

1. Dalībvalstis viena mēneša laikā pēc šīs direktīvas izziņošanas izdara grozījumus savos noteikumos atbilstīgi iepriekšminētajiem noteikumiem. Šādi grozītie noteikumi attiecas uz produktiem, ko laiž tirgū dalībvalstīs ne vēlāk kā divus gadus pēc minētās izziņošanas.

2. Ja piemērojams 2. panta 2. punkta pēdējais teikums, tad iepriekšējā punktā minēto paziņošanas datumu aizstāj ar 2. panta 2. punktā noteiktā termiņa beigu datumu.

13. pants

Šī direktīva neiespaido valstu noteikumus attiecībā uz produktiem, kas paredzēti eksportēšanai no Kopienas.

14. pants

Šo direktīvu piemēro arī Francijas Aizjūras departamentos.

15. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1962. gada 23. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. Colombo

I PIELIKUMS

Šīs direktīvas 1. pantā minētās krāsvielas šeit uzskaitītas zemāk trīs iedaļās.

Parasti ir uzrādīts tas ķīmiskais nosaukums, kāds ir krāsvielai savienojumā ar nātriju. Izņemot to, kas paredzēts attiecībā uz Nr. E 180, pigmentrubīnu, atļauts lietot pašu skābi, krāsvielu savienojumā ar nātriju, kalciju, kāliju un alumīniju, neatkarīgi no tā, vai šīs kombinācijas ir norādītas, un citās kombinācijās, ja tādas norādītas.

Atļauts izmantot arī tādus sintētiskos ķīmiskos produktus, kas ir identiski zemāk uzskaitītajām dabiskajām krāsvielām.

Krāsa EEK Nr. Plaši pazīstams nosaukums1 Šulcs CI DFG2 Ķīmiskā formula vai apraksts

I. Krāsviela masas un virsmas krāsošanai

Dzeltena E100 Kurkumīns 1 374 (1 238) 75 300 139 1,1,7-di-(4-hidroksi-3-metoksifenil)-hepta-1,6-diēn-3,5-dions

E 101 Laktoflavīns (Riboflavīns) - - 111 6,7-dimetil-9-(D'-1'-ribitil)izoaloksazīns; 7,8-dimetil-10-(2, 3, 4, 5-tetra-hidroksi-pentil)izoaloksazīns

E 102 Tartrazīns 737 (640) 19 140 64 5-hidroksi-1-p-sulfofenil-1-4-p-sulfofenil-azopirazol-3-karbonskābes trinātrija sāls

E 103 Hrizoīns S 186 (148) 14 270 26 p-sulfobenzolazorezorcīna nātrija sāls, vai 2,4-dihidroksiazobenzol-4'-sulfoskābe

E104 Hinolīns dzeltenais 918 (801)3 (47 005)3 97 Mono- vai disulfoskābju (galvenokārt pēdējo) un hinoftalona vai 2-hinolilindāndiona maisījuma nātrija sāls

E 105 Tīrtoņa dzeltenais AB 172 (16) 13 015 23 1-(4-sulfo-1-fenilazo)-4-aminobenzol-5-sulfoskābes dinātrija sāls

Oranža E 110 Oranždzeltenais S saulrieta dzeltenais FCF - 15 985 29 1-4-sulfofenilazo-2-naftol-6-sulfoskābes dinātrija sāls

E 111 Oranžais GGN - 15 980 32 2-(4-sulfo-1-naftilazo)-1-naftol-4-sulfoskābes dinātrija sāls

Sarkana E 120 Košenils, karmīnskābe 1 381 (1 239) 75 470 107 Coccus cacti ekstrakts, ieskaitot amonija sāļus

E 121 Ķērpju sarkanais, orseīns 1 386 (1 242) 141 ar amonija šķīdumu gaisā iegūts ekstrakts no Roccella, Lichanora un Orchella sugas sarkanās krāsvielas

E 122 Azorubīns, Karmoizīns 208 (179) 14 720 38 2-(4-sulfo-1-naftilazo)-1-naftol-4-sulfoskābes dinātrija sāls

E 123 Amarants 212 (184) 16 185 40 1-(4-sulfo-1-naftilazo)-2-naftol-3,6-disulfoskābes trinātrija sāls

E 124 Karmīnsarkanais A Magoņsarkanais 4R 213 (185) 16 255 41 1-(4-sulfo-1-taftilazo)-2-naftol-6,8-disulfoskābes trinātrija sāls

E 125 Spilgti sarkanais SX - 14 815 34 2-(6'-sulfo-2", 4'-ksililazo)-1-naftol-3, 6, 8-trisulfoskābes dinātrija sāls

E 126 Magoņsarkanais 6R 215 (186) 16 290 42 1-(4'-sulfo-1'-naftilazo)-2-naftol-3, 6, 8-trisulfoskābes trinātrija sāls

Zila E 130 Antrahinona zilais (RS) 1 228 (1 106) 69 800 104 N,N'-dihidro-1, 2, 1", 2'-antrahinonazīns (Indantrons)

E 131 Patentzilais V 826 (712) 42 051 85 m-hidroksitetraetildiaminotrifenil-karbinolanhidrīta disulfoskābes kalcija sāls

E 132 Indigotīns (indigokarmīns) 1 309 (1 180) 73 015 105 Indigotīn-5,5-disulfoskābes dinātrija sāls

Zaļa E 140 Hlorofili 1 403 (1 249a) 75 810 110 Hlorofils a: 1, 3, 5, 8-tetrametil-4-etil-2-vinil-9-okso-10-metoksikarbonilforbīn-7-propionskābes fitilestera magnija komplekss

Hlorofils b: 1, 5, 8-trimetil-4-etil-2-vinil-3-formil-9-okso-10-metoksikarbonilforbīn-7-propionskābes fitilestera magnija komplekss

E 141 Hlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksi - - 110 Vara hlorofila komplekss un vara hlorofilīna komplekss

Brūna E 150 Karamele4 - - - Produkts iegūts, vienīgi karsējot saharozi vai citus cukurus

Melna E 151 Briljanta melnais BN, Melnais PN - 28 440 58 8-acetamido-2-(7-sulfo-4-p-sulfofenilazo-1-naftilazo)-1-naftol-3,5-disulfoskābes tetranātrija sāls

E 152 Melnais 7984 - - - 1[4-(4-sulfo-1-fenilazo)-7-sulfo-1-naftilazo]-1-hidroksi-7-amino-naftalīn-3,6-disulfoskābes tetranātrija sāls

E 153 Medicīniskā augogle (kokogle) - - - Augogle ar tādām pašām īpašībām, kā medicīniskajai oglei

Dažādas nokrāsas E 160 Karotinīdi: a) alfa-, beta-, gamma - karotīns - - - Visas trans formas

b) biksīns, norbiksīns (annato) - - - Biksīns, karotenīdu krāsa, ir annato eļļas ekstraktu galvenā krāsviela: tā ir norbiksīna monometilesteris

Norbiksīns ir simetriska dikarbonskābe: tās bāziskā sāls ir annato ūdeni saturošo izvilkumu galvenā krāsviela

c) kapsantīns, kapsorubīns - - - Paprikas ekstrakts

d) likopēns - - - Visas trans formas

E 161 Ksantofili: 1 403 (1 249a) 144 Ksantofili ir karotīna ketoatvasinājumi un/vai hidroksilatvasinājumi

a) flavoksantīns

b) luteīns

c) kriptoksantīns

d) rubiksantīns

e) violoksantīns

f) rodoksantīns

E 162 Biešu sarkanais, betanīns - - - Ūdeni saturošs izvilkums no sarkano biešu saknēm

E 163 Antocianīni 1 394 1 400 - 112 Antocianīni ir 2-fenilbenzopirilija sāļu glikozīdi; to lielākā daļa ir hidroksilatvasinājumi

Tajos ietilpst šādi neglikonātu antocianidīni: pelargonidīns, cianidīns, peonidīns, delfinidīns, petunidīns, malvidīns

Antocianīnus drīkst iegūt vienīgi no ēdamiem augļiem vai dārzeņiem, tādiem kā zemenes, zīdkoka ogas, ķirši, plūmes, avenes, kazenes, upenes, jāņogas, sarkanie galviņkāposti, sarkanie sīpoli, dzērvenes, mellenes, baklažāni, vīnogas un plūškoka augļi.

II. Krāsviela vienīgi virsmas krāsošanai

E 170 Kalcija karbonāts 1 405 (1 261) 77 220 -

E 171 titāna dioksīds 1 418 (1 264) 77 891 -

E 172 Dzelzs oksīdi un hidroksīdi 1 276 1 311 1 428 1 429 1 470 77 489 77 491 77 492 77499 - - - -

E 173 Alumīnijs - 77 000 -

E 174 Sudrabs - - -

E 175 Zelts - - -

III. Krāsviela vienīgi noteiktiem izmantošanas veidiem

Dažādas nokrāsas (turp.) E 180 Litolrubīna BK pigments (siera mizas krāsošanai) 194 (163) 15 850 147 Vienīgi 3-karboksi-1-p-lotilazo-2-naftol-2-sulfoskābes kalcija un alumīnija sāļi

E 181 Dedzināta umbra (siera mizas krāsošanai) - - - Produktu iegūst, atklātā vietā grauzdējot maisījumu, kurā galvenokārt ietilpst dzelzs un magnija oksīdi, kalcija un alumīnija silikāti, karbonāti un sulfāti

1 Šie nosaukumi sniegti vienīgi informācijas nolūkos. 2 Saīsinājumu nozīme: Šulcs - G. Schultz., Farbstifftabeellen, 7th Edition, Leipzig 1931; CI - Skaitļi iekavās: Rowe Colour Index 1924. Pārējie skaitļi: Rowe Colour Index, Second Edition, Bradford. England 1956; DFG - Toxikologischc Daten von Farbstoffen und ihre Zulassung fur Lebensmittel in verschicdanen Landern, Komisijas vārdā apkopojis Professor Dr. G. Heeht, Wuppertal-Elberfeld, 6th Communication by the German Research Institute's Commission on Colouring Matters, 2nd Edition, Wiesebadcn, 1957; 3 Tas attiecas vienīgi uz krāsvielu "early dye", kas ir identiska tai, ko aplūko ar Nr. 918 Šulcs un 97 DFG. 4 Nosaukums "karamele" attiecas uz produktiem vairāk vai mazāk intensīvā brūnā krāsā, kas paredzēti krāsošanai. Tas neatbilst vācu valodas vārdam "Karamell", ar ko apzīmē aromātisku produktu, kas iegūts, karsējot cukuru, un ko izmanto konfekšu ražošanā un konditorejā.

II PIELIKUMS

Plaši pazīstams nosaukums1 Šulcs CI DFG2 Ķīmiskā formula vai apraksts

I. Krāsviela masas un virsmas krāsošanai

Smiltsērkšķu ogu izvilkumi 1 369 (1 234) 75 640 138 Izvilkumi no dažādu Rhamnus sugu ogām, tostarp infectorius, amygdalinus un sexatalis

Alkanets 1 382 (1 240) 75 520 75 530 140 Alkanna titictoria saknes izvilkums

Augu karamelīns - - - Kaseles augsnes izvilkums, ko iegūst īpašā kūdras un brūnogļu apstrādē

Eritrozīns 887 (773) 45 430 93 2,4,5,7-tetrajodfluorosceīna dinātrija vai dikālija sāls

Skābais briljantzaļais BS (Lizamīnzaļais, Zaļais S) 836 (737) 44 090 86 4,4-bis-(dimetilamino)-difenilmetilēn-2-naftol-3,6-disulfoskābes nātrija sāls

II. Krāsviela vienīgi noteiktiem izmantošanas veidiem

Ultramarīna zilais (cukur zilajai krāsai) 1 435 (1 290) 77 007 - Alumīnija, nātrija, silīcija un sēra kombinācija

1 un 2 skatīt piezīmes pie I pielikuma.

III PIELIKUMS

Tīrības kritēriji

A. Vispārējie tīrības kritēriji

Ja nav paredzēts citādi ar B iedaļas īpašajiem kritērijiem, I pielikumā minētajām krāsvielām jāatbilst šādiem tīrības kritērijiem, daudzumus un procentuālos daudzumus rēķinot attiecībā pret tīru krāsu.

1. Neorganiski piemaisījumi

a) Tajos nedrīkst būt vairāk par 5 mg/kg arsēna un vairāk par 20 mg/kg svina.

b) Tajos nedrīkst būt vairāk par 100 mg/kg šādu vielu, vērtējot katru atsevišķi: antimons, varš, hroms, cinks, bārija sulfāts; un nedrīkst būt vairāk par 200 mg/kg šo produktu, vērtējot summāri.

c) Tajos nedrīkst būt kadmijs, dzīvsudrabs, selēns, telūrs, tallijs, urāns vai hromāti, vai šķīstoši bārija salikumi nosakāmos daudzumos.

2. Organiski piemaisījumi

a) Tajos nedrīkst būt 2-naftilamīns, benzidīns, amino-4-difenils (vai ksenilamīns) vai to atvasinājumi.

b) Tajos nedrīkst būt policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži.

c) Sintētiskajās organiskajās krāsvielās nedrīkst būt vairāk par 0,01 % brīvo aromātisko amīnu.

d) Sintētiskajās organiskajās krāsvielās nedrīkst būt vairāk par 0,5 % sintētisko starpproduktu, kas nav brīvie aromātiskie amīni.

e) Sintētiskajās organiskajās krāsvielās nedrīkst būt vairāk par 4 % papildu krāsvielu (izomēru, homologu utt.).

f) Sulfurētajās organiskajās krāsvielās nedrīkst būt vairāk par 0,2 % vielu, kas ekstrahējamas ar dietilēteri.

B. Īpašie tīrības kritēriji

E 101 - Laktoflavīns (riboflavīns)

Lumiflavīns: šādi sagatavo etanolu neasturošu hloroformu: viegli bet rūpīgi trīs minūtes krata 20 ml hloroforma ar 20 ml ūdens un atstāj atdalīties. Novelk hloroforma kārtiņu un atkārto darbību divas reizes, katru reizi lietojot 20 ml. Nobeigumā filtrē hloroformu caur sausu filtrpapīru, piecas minūtes kārtīgi krata filtrātu ar 5 g pulverveida bezūdens nātrija sulfātu, nostādina divas stundas, tad nolej vai izfiltrē dzidro hloroformu. Piecas minūtes krata 25 mg riboflavīna ar 10 ml etanolu nesaturošu hloroformu, pēc tam filtrē: filtrāta krāsa nedrīkst būt intensīvāka par tāda šķīduma krāsu, ko iegūst, izšķīdinot 3 ml 0,1 n-kālija dihromāta 1 000 ml ūdens.

E 102 - Tartazīns

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

Papildu krāsvielas: ne vairāk kā 1 %

E 103 - Hrizīns S

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

E 104 - Hinolīns dzeltenais

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

E 105 - Noturīgi dzeltenais AB

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

Papildu krāsvielas: ne vairāk kā 3 %

Nesulfurēti aromātiskie amīni un anilīns: ne vairāk par 10 mg/kg

a) 2-aminoazobenzola un 4-aminoazobenzola noteikšana: izšķīdina 20,0 g noturīgi dzeltenā AB 400 ml ūdens un pievieno 5 ml n-nātrija hidroksīda. Sakrata atdalāmajā piltuvē ar četrām porcijām pēc kārtas 50 ml hlorbenzola, katru reizi piecas minūtes ilgi. Skalo kopā salietos hlorbenzola izvilkumus ar daudzumiem ik pa 400 ml 0,1 n-nātrija hidroksīda, līdz augšējais ūdeni saturošais slānis kļūst bezkrāsains. Filtrē hlorbenzola šķīdumu caur blīvi salocītu filtrpapīru un ar spektrofotometru izmēra ekstinkciju (E1) pret hlorbenzolu attiecīga blīvuma (d1) kivetēs pie 414 m.

Aprēķināšana:

2- un 4-aminoazobenzola saturs (mg/kg) = [pic]

Piezīme:

[pic]

Aminoazobenzola saturu iespējams noteikt tikai līdz 90 %. Ar šādas metodes palīdzību var atdalīt 2- un 4- savienojumus. Koncentrē 100 ml hlorbenzola izvilkuma līdz apmēram 20 ml, karsējot ūdens vannā ar siltu gaisa plūsmu. Uzlej koncentrēto šķīdumu (atbilstoša izmēra) alumīnija oksīda kolonnai. Eluē ar hlorbenzolu. Pirmie 100 ml hlorbenzola eluāta satur 2-aminoazobenzolu. Tad eluē parasavienojumu ar hlorbenzolu. Abus šķīdumus atšķaida līdz 100 ml. Izmēra ortosavienojuma ekstinkciju pie 414 m (E2) un parasavienojuma ekstinkciju pie 376 m (E3).

E [pic] 414 m 2-aminoazobenzolam = 39,7

E [pic] 376 m 4-aminoazobenzolam = 110

2-aminoazobenzola saturs (mg/kg) = [pic]

4-aminoazobenzola saturs (mg/kg) = [pic]

b) Anilīna noteikšana: sakrata 75 ml atlikušā hlorbenzola izvilkuma ar divām porcijām pēc kārtas 50 ml 0,5 n-sālskābes, tad ar divām porcijām pēc kārtas 25 ml ūdens. Kopā salietos ūdeni saturošos izvilkumus neitralizē ar 30 % nātrija hidroksīda šķīdumu, tad paskābina ar 10 ml 0,5 n-sālsskābes. Šajā šķīdumā izšķīdina 1 - 2 g kālija bromīda. Pēc atdzesēšanas ar ledus ūdeni pievieno apmēram 20 pilienus 0,1 n-nātrija nitrāta un ļauj nostāvēties desmit minūtes. Pārpalikušo nitrītu noņem, pievienojot sulfamīnskābi. Šķīdumu ielej apmēram 5 ml 3 % R sāls (2-naftol-3,6-disulfoskābes dinātrija sāls) šķīduma, kas pievienots 10 ml 2-n-nātrija hidroksīda. Nostādina piecpadsmit minūtes. Krāsvielu paskābina ar kongosarkano ST (indikators), līdz tā kļūst zila, un filtrē. Aminoazobenzola krāsviela paliek uz filtra. Filtrātu atšķaida līdz 200 ml, tad izmēra ekstinkciju pie 490 m jeb E4.

Aprēķināšana:

Anilīna saturs (mg/kg) [pic]

E [pic] 490 m anilīnam = 226

E 110 - Oranždzeltenais S, saulrieta dzeltenais FCF

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

E 111 - Oranžais GGN

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

E 120 - Košenils, karmīnskābe

Hromatogrāfija ar papīru: košenils ar 2 g trinātrija citrāta šķīdumu 100 ml 5 % amonija hidroksīda uzrāda tikai vienu plankumu sārmainajā zonā.

E 122 - Azorubīns, karmoizīns

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

Papildu krāsvielas: ne vairāk kā 1 %

E 123 - Amarants

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

E 124 - Karmīnsarkanais A, magoņsarkanais 4R

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

E 125 - Spilgti sarkanais GN

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

E 126 - Magoņsarkanais 6 R

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

Papildu krāsvielas: ne vairāk kā 3 %

E 131 - Patentzilais V

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

Hroms (novērtēts kā CR): ne vairāk kā 20 mg/kg

Papildu krāsvielas: ne vairāk kā 1 %

E 132 - Indigotīns, indigokarmīns

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

Papildu krāsvielas: ne vairāk kā 1 %

Izatīnsulfoskābe: ne vairāk kā 1 %

E 141 - Hlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksi

Vara hlorofila kompleksa 1 % šķīdumam terpentīnā jābūt dzidram un tas nedrīkst veidot nogulsnes.

Varš (brīvais jonizējamais Cu): ne vairāk kā 200 mg/kg

E 151 - Briljanta melnais BN, melnais PN

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

Papildu krāsvielas: ne vairāk kā 15 %. (Precīzās nokrāsas iegūšanai būtiskas ir papildu krāsvielas, kuru vidū identificē diacetilēto savienojumu.)

Starpprodukti: ne vairāk kā 1 %

E 152 - Melnais 7984

Ūdenī nešķīstošie produkti: ne vairāk kā 0,2 %

Svins: ne vairāk kā 10 mg/kg

Arsēns: ne vairāk kā 2 mg/kg

E 153 - Medicīniskā augogle (kokogle)

Augstākie aromātiskie ogļūdeņraži: divas stundas ekstrahē 1 g melnās ogles ar 10 g tīra cikloheksāna. Izvilkumam jābūt bezkrāsainam. Tā fluorescencei ultravioletajā gaismā jābūt nelielai, vai nav jābūt fluorescencei; iztvaikojot tas nedrīkst atstāt atlikumu.

Darvas produkti: vāra 2 g melnās ogles ar 20 ml n-nātrija hidroksīda, pēc tam filtrē. Filtrātam jābūt bezkrāsainam.

E 160 a) - Alfa-, beta-, gamma-karotīns

Hromatogrāfija: absorbējot uz alumīnija oksīda vai silikagēla, tīrs beta-karotīns uzrāda tikai vienu zonu.

E 160 b) - Biksīns un norbiksīns (annato)

Hromatogrāfija:

a) Annato: izšķīdina pietiekošu daudzumu annatto benzolā vai atšķaida annatto benzola šķīdumu, līdz iegūst tādas krāsas šķīdumu, kādā ir 1 % kālija dihromāta šķīdums. Uzlej 3 ml šķīduma alumīnija oksīda kolonnai; lēnām eluē. Kolonnu skalo trīs reizes ar benzolu. Biksīns ļoti spēcīgi absorbējas uz alumīnija oksīda un veido spīdīgu oranžsarkanu zonu (atšķiroties no krocetīna). Ļoti bāli dzeltena zona parasti strauji virzās pa kolonnu, pat kristāliska tīra biksīna gadījumā. Biksīnu nevar eluēt ar benzolu, petrolēteri, ēteri, hloroformu, acetonu, etanolu vai metanolu. Bet etanols un metanols pārvērš oranžu krāsu oranži dzeltenā.

Kara-Praisa reakcija: benzolu izņem no kolonnas, trīs reizes izmazgājot ar hloroformu, kas iepriekš dehidrēts ar kālija karbonātu. Pēc pēdējās eluēšanas ar hloroformu kolonnai uzlej 5 ml Kara-Praisa reaģenta. Zona ar biksīnu tūlīt kļūst zilzaļa (atšķiroties no krocetīna).

b) Biksīns: izšķīdina 1 līdz 2 mg kristāliskā biksīna 20 ml hloroforma. Uzlej 5 ml šā šķīduma sagatavotajai kolonnai. Izskalo šķīdumu ar hloroformu, kas iepriekš dehidratēts ar nātrija karbonātu, un rīkojas kā a) apakšpunktā paredzēts (Kara-Praisa reakcija).

c) Norbiksīna sārmainie šķīdumi: ievieto 2 ml annato ūdens šķīduma 50 ml dalāmajā piltuvē. Pievieno pietiekoši 2 n-sērskābes, lai iegūtu viegli skābu reakciju. Norbiksīns izdalās sarkanu nogulšņu veidā. Pievieno 50 ml benzola, tad spēcīgi sakrata. Pēc atdalīšanas nolej ūdens slāni un mazgā benzola šķīdumu ar 100 ml ūdens, līdz šķīdums vairs nav skābs. Centrifugē norbiksīna šķīdumu (parasti emuļģētu) benzolā desmit minūtes ar 2 500 apgriezieniem minūtē. Izlej tīro norbiksīna šķīdumu un dehidratē, lietojot bezūdens nātrija sulfātu. Uzlej 3 - 5 ml šā šķīduma sagatavotajai alumīnija oksīda kolonnai. Norbiksīns līdzīgi biksīnam veido oranžsarkanu zonu uz alumīnija oksīda virsmas. To eluējot kā a) apakšpunktā, tas reaģēs līdzīgi biksīnam un arī uzrādīs Kara-Praisa reakciju.

E 162 - Biešu sarkanais, betanīns

Hromatogrāfija ar papīru: ar 2 N sālsskābē piesātinātu butanolu kā šķīdinātāju (augšupejošā hromatogrāfija) betanīns uzrāda vienu pašu sarkanu plankumu ar brūnganas krāsas pēdām un nelielu migrāciju.

E 171 - Titāna dioksīds

Vielas, kas šķīst sālsskābē: suspendē 5 g titāna dioksīda 100 ml 0,5 n sālsskābē un karsē trīsdesmit minūtes ūdens vannā, periodiski apmaisot. Filtrē Guka tīģelī, kur ieklātas trīs kārtas, no tām pirmo kārtu veido rupjais azbests, otro kārtu filtrpapīrs, kas sasmalcināts līdz papīra masai, un trešo kārtu smalkais azbests. Skalo ar trim porcijām pēc kārtas 0,5 n sālsskābes, katra no tām 10 ml. Platīna iztvaicēšanas bļodā iztvaicē filtrātu sausu, tad sakarsē līdz sarkankvēlei, līdz svars vairs nemainās. Atlikuma svars nedrīkst pārsniegt 0,0175 g.

Antimons: ne vairāk kā 100 mg/kg

Cinks: ne vairāk kā 50 mg/kg

Šķīstošie bārija savienojumi: ne vairāk kā 5 mg/kg

E 172 - Dzelzs oksīdi un hidroksīdi

Selēns: ne vairāk kā 1 mg/kg

Dzīvsudrabs: ne vairāk kā 1 mg/kg

E 181 - Dedzināta umbra

Mangāna oksīdi, aprēķināti, balstoties uz Mn3O4: ne vairāk kā 8 %

Nepilnīgi sadegušās organiskās vielas: vāra 2 g dedzinātas umbras 30 ml 20 % nātrija hidroksīda šķīdumā un pēc tam filtrē. Filtrātam jābūt bezkrāsainam.