a)

valsts atbalsts tādu videi nekaitīgu produktu, iekārtu vai transportlīdzekļu projektēšanai un ražošanai, ko paredzēts darbināt, izmantojot mazāk dabas resursu, kā arī darbībām ražotnēs vai citos ražošanas blokos nolūkā uzlabot drošību vai higiēnu (10);

b)

valsts atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai, uz ko attiecas noteikumi, kuri izklāstīti nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai (11);

c)

valsts atbalsts, uz ko attiecas noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē (12) vai zvejniecības un akvakultūras nozarē (13);

d)

valsts atbalsts kodolenerģētikai.

a)

atbalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei, arī piešķirot atbalstu atjaunīgajai enerģijai un energoefektivitātei;

b)

atbalsts ēku energosnieguma un vidiskā snieguma uzlabošanai;

c)

atbalsts tīru transportlīdzekļu (ko izmanto gaisa, autoceļu, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta nozarē) un tīra mobilo dienestu aprīkojuma iegādei un nomai, kā arī transportlīdzekļu un mobilo dienestu aprīkojuma modernizācijai;

d)

atbalsts tīru transportlīdzekļu uzlādes vai uzpildes infrastruktūras ieviešanai;

e)

atbalsts resursefektivitātei un pārejai uz aprites ekonomiku;

f)

atbalsts tāda piesārņojuma prevencijai vai samazināšanai, kas nav siltumnīcefekta gāzes;

g)

atbalsts videi nodarīta kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atveseļošanai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai vai atjaunošanai un dabā balstītu klimatadaptācijas un klimatmitigācijas risinājumu īstenošanai;

h)

atbalsts nodokļu vai parafiskālo nodevu samazinājumu veidā;

i)

atbalsts elektroapgādes drošībai;

j)

atbalsts energoinfrastruktūrai;

k)

atbalsts centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei;

l)

atbalsts, ko piešķir kā elektroenerģijas nodevu samazinājumu energoietilpīgiem lietotājiem;

m)

atbalsts to elektrostaciju slēgšanai, kurās izmanto ogles, kūdru vai degslānekli, un ar ogļu, kūdras vai degslānekļa ieguvi saistīto kalnrūpniecības darbību slēgšanai;

n)

atbalsts pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem klimata, vides aizsardzības un enerģētikas jomā.

1)

“ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

2)

“atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa, kas izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām. Visi izmantojamie skaitļi ir pirms jebkādu nodokļu vai citu nodevu atskaitīšanas. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summai jābūt atbalsta dotācijas bruto ekvivalentam. Pa daļām maksājams atbalsts jāaprēķina, balstoties uz tā vērtību piešķiršanas brīdī. Procentu likmei, ko izmanto diskontēšanai un lai aprēķinātu atbalsta summu aizdevumam ar atvieglotiem nosacījumiem (16), jābūt atsauces likmei, kas ir spēkā piešķiršanas brīdī. Atbalsta intensitāti aprēķina vienam atbalsta saņēmējam;

3)

“atbalstāmie apgabali” ir apgabali, kas atbalsta piešķiršanas brīdī ir norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta plānā, piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu;

4)

“balansēšana” attiecībā uz elektroenerģiju nozīmē balansēšanu, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 (17) 2. panta 10) punktā;

5)

“balansatbildīgā puse” (BAP) ir balansatbildīgā puse, kā definēts Regulas (ES) 2019/943 2. panta 14) punktā;

6)

“bioloģiskā daudzveidība” ir bioloģiskā daudzveidība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (18) 2. panta 15) punktā;

7)

“biodegviela” ir biodegviela, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (19) 2. panta 33) punktā;

8)

“biogāze” ir biogāze, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 28) punktā;

9)

“bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir bioloģiskais šķidrais kurināmais, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 32) punktā;

10)

“biomasa” ir bioloģiskas izcelsmes produktu, atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 24) punktā;

11)

“biomasas kurināmais/degviela” ir biomasas kurināmais/degviela, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 27) punktā;

12)

“jaudas mehānisms” ir jaudas mehānisms, kā definēts Regulas (ES) 2019/943 2. panta 22) punktā;

13)

“oglekļa uztveršana un uzglabāšana” (CCS) ir tehnoloģiju kopums, ar ko var uztvert oglekļa dioksīda (CO2) emisijas no rūpnieciskajām stacijām, arī tehnoloģiskiem procesiem raksturīgās emisijas, vai tās uztvert tieši no apkārtējā gaisa, transportēt uz uzglabāšanas vietu un ievadīt tās piemērotos pazemes ģeoloģiskajos veidojumos pastāvīgai glabāšanai;

14)

“oglekļa uztveršana un izmantošana” (CCU) ir tehnoloģiju kopums, ar ko var uztvert CO2 emisijas no rūpnieciskajām stacijām, arī tehnoloģiskiem procesiem raksturīgās emisijas, vai tās uztvert tieši no apkārtējā gaisa un transportēt uz CO2 patēriņa vai utilizēšanas vietu pilnīgai šā CO2 izmantošanai;

15)

“CO2 piesaiste” ir antropogēniskās darbības, ar kurām CO2 piesaista no atmosfēras un to ilgstoši glabā ģeoloģiskos, sauszemes vai okeānu rezervuāros vai produktos. Tā ietver bioloģisku vai ģeoķīmisku piesaistītāju esošo un potenciālo antropogēnisko uzlabošanu un tiešu uztveršanu no gaisa un uzglabāšanu, bet neietver dabisku CO2 uzņemšanu, ko tieši neizraisa cilvēka darbība;

16)

“piegādātāja pienākuma shēma” ir shēma, kurā preču vai pakalpojumu nodrošināšanai tiek radīta vērtība, šīs preces vai pakalpojumus sertificējot un piegādātājiem vai patērētājiem nosakot pienākumu pirkt sertifikātus;

17)

“tīrs mobilais aprīkojums apkalpošanai uz zemes” ir mobilais aprīkojums, ko izmanto ar gaisa vai jūras transportu saistītās apkalpošanas darbībās un kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

18)

“tīrs mobilo dienestu aprīkojums” ir tīras mobilās termināļa iekārtas un tīras mobilās iekārtas apkalpošanai uz zemes;

19)

“tīras mobilās termināļa iekārtas” ir mobilās iekārtas, kuras izmanto kravu un intermodālo kravas vienību iekraušanai, izkraušanai un pārkraušanai, kā arī kravu pārvietošanai termināļa teritorijā, kuras nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas vai, ja nav alternatīvu, kas nerada nekādas tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, kurām ir ievērojami mazāk tiešo (izpūtēja) CO2 emisiju nekā parastajām termināļa iekārtām;

20)

“tīrs transportlīdzeklis” ir:

21)

“koģenerācija” jeb kombinēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana ir koģenerācija, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (23) 2. panta 30) punktā;

22)

“kontaminēta vieta” ir vieta, kurā ir apstiprināta cilvēka darbības izraisīta materiālu vai vielu klātbūtne tādā apmērā, kas rada ievērojamu risku cilvēka veselībai vai videi, ņemot vērā zemes, jūras gultnes vai upju pašreizējo un turpmāko apstiprināto izmantojumu;

23)

“demonstrējumprojekts” ir demonstrējumprojekts, kā definēts Regulas (ES) 2019/943 2. panta 24) punktā;

24)

“digitalizācija” ir tādu tehnoloģiju ieviešana ar elektronisku ierīču un/vai sistēmu palīdzību, kas sniedz iespēju palielināt produktu funkcionalitāti, izstrādāt tiešsaistes pakalpojumus, modernizēt procesus vai pāriet uz darījumdarbības modeļiem, kuri balstās uz atteikšanos no starpniecības preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, galu galā radot transformatīvu ietekmi;

25)

“likvidēšana” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (24) 3. panta 19) punktā definētā “apglabāšana”;

26)

“sadales sistēmas operators” (“SSO”) ir sadales sistēmas operators, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 (25) 2. panta 29) punktā;

27)

“centralizētā siltumapgāde” vai “centralizētā aukstumapgāde” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/31/ES (26) 2. panta 19) punktā definētā “centralizētā siltumapgāde” vai “centralizētā dzesēšana”;

28)

“centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas” ir siltuma un/vai aukstuma ražošanas kompleksi, siltumenerģijas uzkrāšanas un sadales tīkls, ko veido gan primārais (pārvades), gan sekundārais cauruļvadu tīkls siltuma vai aukstuma piegādei patērētājiem. Atsauce uz centralizēto siltumapgādi ir jāinterpretē kā atsauce uz centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmām atkarībā no tā, vai tīkli piegādā siltumu vai aukstumu kopā vai atsevišķi;

29)

“ekoinovācija” ir visu veidu inovācijas pasākumi, arī jauni ražošanas procesi, jauni produkti vai pakalpojumi un jaunas pārvaldības un uzņēmējdarbības metodes, kuru rezultāts vai mērķis ir ievērojami uzlabota vides aizsardzība un ievērojami samazināta piesārņojuma ietekme uz vidi. Šajā definīcijā par inovāciju neuzskata

30)

“ekosistēma” ir ekosistēma, kā definēts Direktīvas (ES) 2020/852 2. panta 13) punktā;

31)

“energoefektivitāte” ir energoefektivitāte, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 4) punktā;

32)

“enerģijas uzkrāšana” ir enerģijas uzkrāšana elektrosistēmā, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 59) punktā;

33)

“enerģijas uzkrātuve” ir enerģijas uzkrātuve elektrosistēmā, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 60) punktā;

34)

“efektīva centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde” ir efektīva centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41) punktā;

35)

“atjaunīgo energoresursu enerģija” jeb “no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija” ir enerģija, kas ražota stacijās, kurās izmanto tikai atjaunīgos energoresursus, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1) punktā, kā arī tā daļa enerģijas, izteikta siltumspējas izteiksmē, kas saražota no atjaunīgajiem energoresursiem hibrīdstacijās, kurās izmanto arī konvencionālos energoresursus, un tā ietver atjaunīgo elektroenerģiju, ko izmanto, lai uzpildītu uzkrāšanas sistēmas, kuras pievienotas aiz skaitītāja (uzstādītas kopā vai kā papildinājums atjaunīgo energoresursu iekārtai), bet neietver elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot uzkrāšanas sistēmas;

36)

“energoinfrastruktūra” (27) ir jebkāds materiālais aprīkojums vai komplekss, kas atrodas Savienībā vai savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm un ietilpst kādā no šīm kategorijām:

37)

“energosniegums” ir Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 4) punktā definētā “ēkas energoefektivitāte”;

38)

“enerģijas ietaupījums” ir enerģijas ietaupījums, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 5) punktā;

39)

“vides aizsardzība” ir jebkura darbība, kuras mērķis ir samazināt vai nepieļaut cilvēka darbību izraisītu piesārņojumu, negatīvu ietekmi uz vidi vai citu kaitējumu fiziskajai videi (ieskaitot gaisu, ūdeni un augsni), ekosistēmām vai dabas resursiem, tai skaitā mīkstināt klimata pārmaiņas, samazināt šāda kaitējuma risku, aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību vai veicināt dabas resursu efektīvāku izmantošanu, arī energotaupības pasākumus un atjaunīgo energoresursu un citu metožu izmantošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju un citu piesārņotāju mazināšanai, kā arī pāriet uz aprites ekonomikas modeļiem, lai samazinātu primāro materiālu izmantojumu un palielinātu efektivitāti. Tas ietver arī darbības, ar kurām nostiprina pielāgotiesspēju un minimalizē neaizsargātību pret klimata ietekmi;

40)

“vides nodoklis vai parafiskālā nodeva” ir nodoklis vai nodeva, ar kuru apliek vienu konkrētu nodokļu bāzi, produktus vai pakalpojumus, kam ir izteikti negatīva ietekme uz vidi, vai kura mērķis ir noteiktu darbību, preču vai pakalpojumu aplikšana ar nodokli tā, lai to cenā varētu iekļaut vidiskās izmaksas, vai tādā veidā, lai ražotājus un patērētājus rosinātu uz rīcību, kas labvēlīgāk ietekmē vidi;

41)

“izvērtējuma plāns” ir dokuments, kas attiecas uz vienu vai vairākām atbalsta shēmām un ietver vismaz šādus elementus:

42)

“paplašinātās ražotāja atbildības shēma” ir ražotāja paplašinātās atbildības shēma, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 2. panta 21) punktā;

43)

“ražotājs” ir uzņēmums, kas ražo elektroenerģiju komerciālos nolūkos;

44)

“siltumnīcefekta gāze” ir jebkura gāze, kas veicina siltumnīcefektu, absorbējot infrasarkano starojumu, tai skaitā oglekļa dioksīds, metāns, dislāpekļa oksīds un fluorētas gāzes, piemēram, daļēji halogenēti fluorogļūdeņraži;

45)

“augstas efektivitātes koģenerācija” ir augstas efektivitātes koģenerācija, kā definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34) punktā;

46)

“ūdeņraža tīkla operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina ūdeņraža tīkla transportēšanas funkciju un ir atbildīga par ūdeņraža tīkla ekspluatēšanu, apkopes nodrošināšanu un, ja nepieciešams, attīstīšanu noteiktā teritorijā, kā arī – attiecīgā gadījumā – par tā starpsavienojumiem ar citiem ūdeņraža tīkliem un par sistēmas ilgtermiņa spēju izpildīt ūdeņraža transportēšanas saprātīgas prasības;

47)

“nebalanss” ir nebalanss, kā definēts Komisijas Regulas (ES) 2017/2195 2. panta 8) punktā;

48)

“nebalansa norēķini” ir nebalansa norēķini, kā definēts Komisijas Regulas (ES) 2017/2195 2. panta 9) punktā;

49)

“nebalansa norēķinu periods” ir nebalansa norēķinu periods, kā definēts Regulas (ES) 2019/943 2. panta 15) punktā;

50)

“individuāls atbalsts” ir ad hoc atbalsts un saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirts atbalsts, par kuru ir jāziņo;

51)

“pārtraucamības shēma” ir elektroapgādes drošības pasākums, kas paredzēts, lai nodrošinātu stabilu frekvenci elektrosistēmā vai risinātu elektroapgādes drošības īstermiņa problēmas, arī pārtraucot slodzi;

52)

“mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kas atbilst mikrouzņēmumiem piemērojamajiem nosacījumiem, kuri noteikti Komisijas Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (32);

53)

“dabā balstīts risinājums” ir risinājums, kuru iedvesmojusi un kura pamatā ir daba, kurš ir izmakslietderīgs, vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus, palīdz veidot noturību un ievieš vairākas un daudzveidīgākas dabas un dabiskas iezīmes un procesus pilsētās, sauszemes un jūras ainavās, īstenojot vietējiem apstākļiem pielāgotas, resursefektīvas un sistēmiskas intervences;

54)

“tīkla pārslodzes pasākums” ir elektroapgādes drošības pasākums, kas paredzēts, lai kompensētu elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla jaudas nepietiekamību;

55)

“piesārņotājs” ir piesārņotājs, kā definēts Regulas (ES) 2020/852 2. panta 10) punktā;

56)

“piesārņojuma radītājs” ir piesārņojuma radītājs, kā definēts Padomes Ieteikuma 75/436/Euratom, EOTK, EEK (33) pielikuma 3. punktā;

57)

“piesārņojums” ir piesārņojums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (34) 3. panta 2) punktā;

58)

“princips “piesārņotājs maksā”” nozīmē, ka piesārņojuma likvidēšanas pasākumu izmaksas būtu jāsedz piesārņojuma radītājam, kurš piesārņojumu izraisījis;

59)

“sagatavošana atkalizmantošanai” ir Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 16) punktā definētā “sagatavošana atkārtotai izmantošanai”;

60)

“uzlādes infrastruktūra” ir fiksēta vai mobila infrastruktūra, kas tīrus transportlīdzekļus vai mobilo dienestu tīru aprīkojumu apgādā ar elektroenerģiju;

61)

“atgūšana” ir Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 15) punktā definētā “reģenerācija”;

62)

“reciklēšana” ir Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 17) punktā definētā “pārstrāde”;

63)

“atsauces projekts” ir paraugprojekts, kas raksturo vidusmēra projektu atbalsta shēmas atbalsttiesīgo atbalsta saņēmēju kategorijā;

64)

“uzpildes infrastruktūra” ir stacionāra vai mobila infrastruktūra, ar kuru nodrošina ūdeņradi, gāzveida (saspiestā dabasgāze (CNG)) un sašķidrināto (sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) dabasgāzi, biogāzi un biodegvielas, tai skaitā modernās biodegvielas, vai sintētiskās degvielas, kas ražotas ar atjaunīgo enerģiju vai mazoglekļa enerģiju;

65)

“atveseļošana” ir vidiskās pārvaldības darbības, kuru mērķis ir atjaunot ekosistēmas darbības līmeni degradētās vietās un kuru nolūks ir ekosistēmas pakalpojumu atjaunošana vai turpināšana, nevis noteiktas dabiskas vai pusdabiskas atsauces ekosistēmas bioloģiskā daudzveidība un integritāte;

66)

“remediācija” ir vidiskās pārvaldības darbības, piemēram, kontaminātu vai barības vielu pārpalikuma likvidēšana no augsnes un ūdens vai detoksifikācija ar mērķi likvidēt degradācijas avotus;

67)

“atjaunīgā elektroenerģija” ir elektroenerģija, kas saražota no atjaunīgajiem energoresursiem, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1) punktā;

68)

“atjaunīgās enerģijas kopiena” ir Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 16) punktā definētā “atjaunojamās enerģijas kopiena”;

69)

“atjaunīgā enerģija” ir atjaunīgo energoresursu enerģija jeb atjaunīgā enerģija, kas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1) punktā definēta kā “no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija” jeb “atjaunojamā enerģija”;

70)

“atjaunīgais ūdeņradis” ir ūdeņradis, kas ražots, izmantojot atjaunīgo enerģiju, saskaņā ar metodiku, kura Direktīvā (ES) 2018/2001 noteikta nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām;

71)

“nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās šķidrās vai gāzveida transporta degvielas” ir no atjaunīgajiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes šķidrās vai gāzveida transporta degvielas, kas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 36) punktā definētas kā “no atjaunojamiem energoresursiem ražota nebioloģiskas izcelsmes šķidrā vai gāzveida transporta degviela”;

72)

“resursu pietiekamība” ir ražošanas jaudas līmenis, ko uzskata par pietiekamu, lai tirdzniecības zonā jebkurā konkrētā periodā apmierinātu pieprasījuma līmeņus, balstoties uz konvencionālu statistikas rādītāju, ko izmanto organizācijas, kuras Savienības iestādes atzīst par tādām, kam ir svarīga nozīme vienotā elektroenerģijas tirgus izveidē, piemēram, elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSO-E);

73)

“resursefektivitāte” ir tā ielaides daudzuma samazināšana, kas vajadzīgs, lai saražotu izlaides vienību vai aizstātu primāro ielaidi ar sekundāro ielaidi;

74)

“atjaunošana” ir process, kurā ekosistēmai palīdz atkopties, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un palielinātu ekosistēmu izturētspēju, jo īpaši noturību pret klimata pārmaiņām. Ekosistēmu atjaunošana ietver pasākumus, ko veic ekosistēmas stāvokļa uzlabošanai un ekosistēmas atkalradīšanai vai atkalizveidei, ja tās stāvoklis ir zudis, kā ekosistēmas izturētspējas un klimatadaptācijas uzlabošanai;

75)

“atkalizmantošana” ir Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 13) punktā definētā “atkārtotā izmantošana”, un ietver jebkuru darbību, ar kuru produkti vai sastāvdaļas, kas nav atkritumi, tiek izmantoti vēlreiz citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem tie radīti;

76)

“mazs uzņēmums” ir uzņēmums, kas atbilst mazajiem uzņēmumiem piemērojamajiem nosacījumiem, kuri noteikti Komisijas Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju;

77)

“mazs vai vidējs uzņēmums” (“MVU”) ir uzņēmums, kas atbilst nosacījumiem, kuri noteikti Komisijas Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju;

78)

“mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš nav MVU un kura darbinieku skaits nepārsniedz 499, rēķinot saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (35) I pielikuma 3.–6. pantu, un kura gada apgrozījums nepārsniedz 100 miljonus EUR vai kura gada bilance nepārsniedz 86 miljonus EUR. Vairākus subjektus uzskata par vienu uzņēmumu, ja ir izpildīts kāds no Regulas (ES) Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem;

79)

“viedā uzlāde” ir uzlādes operācija, kurā akumulatoram piegādātās elektroenerģijas intensitāte tiek koriģēta reāllaikā, balstoties uz informāciju, kas saņemta, izmantojot elektroniskos sakarus;

80)

“viedgatavība” ir ēku vai ēkas daļu spēja savu funkcionēšanu pielāgot iemītnieku vajadzībām, arī optimizējot energoefektivitāti un vispārējo sniegumu, un savu funkcionēšanu pielāgot, reaģējot uz signāliem no energotīkla;

81)

“balansēšanas standartpienākumi” ir uz visām tehnoloģijām attiecināmi nediskriminējoši balansēšanas pienākumi (“atbildība par balansēšanu”), no kuriem nav atbrīvots neviens ražotājs, kā noteikts Regulas (ES) 2019/943 5. pantā;

82)

“darbu sākums” ir pirmās stingri noteiktās saistības (piemēram, pasūtīt aprīkojumu vai sākt būvniecību), kas padara investīcijas neatgriezeniskas. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšanu un priekšizpētes veikšanu par darbu sākumu neuzskata. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu;

83)

“stratēģiskā rezerve” ir jaudas mehānisms, kurā elektroenerģijas jauda (piemēram, ražošana, uzkrāšana vai pieprasījumreakcija) tiek turēta ārpus elektroenerģijas tirgus un tiek dispečēta tikai īpašos apstākļos;

84)

“kopējās īpašumtiesību izmaksas” ir transportlīdzekļa iegādes un īpašumā turēšanas kopējās izmaksas visā tā ekspluatācijas laikā, arī ar transportlīdzekļa iegādi vai nomu saistītās izmaksas, degvielas izmaksas, tehniskās uzturēšanas un remonta izmaksas, apdrošināšanas izmaksas, finansēšanas izmaksas un nodokļi;

85)

“pārvades sistēmas operators” (PSO) ir pārvades sistēmas operators, kas definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 35. punktā;

86)

“transportlīdzeklis” ir jebkurš no šiem:

87)

“apstrāde” ir apstrāde, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 14) punktā;

88)

“Savienības minimālais nodokļu līmenis” ir Savienības tiesību aktos noteiktais minimālais nodokļu līmenis; attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju tas ir minimālais nodokļu līmenis, kas noteikts Padomes Direktīvas 2003/96/EK I pielikumā (36);

89)

“Savienības standarts” ir:

90)

“atkritumi” ir atkritumi, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1) punktā;

91)

“atlikumsiltums” ir atlikumsiltums, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 9) punktā.

a)

attiecībā uz pirmo (pozitīvo) nosacījumu, ka atbalsts veicina saimnieciskās darbības attīstību:

b)

attiecībā uz otro (negatīvo) nosacījumu, ka atbalsts nerada nepamatotu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm:

a)

atbalsts tiek piešķirts automātiski saskaņā ar mērķi un nediskriminējošiem kritērijiem, dalībvalstij neīstenojot nekādu tālāku rīcības brīvību, un pasākums ir pieņemts un ir stājies spēkā, pirms tiek sākts darbs pie atbalstāmā projekta vai darbības, izņemot pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā;

b)

valsts iestādes pirms darbu sākšanas ir publicējušas paziņojumu par to nodomu noteikt, ka ierosinātais atbalsta pasākums tiks atbalstīts tikai tad, ja Komisija apstiprinās pasākumu, kā to paredz Līguma 108. panta 3. punkts. Minētais paziņojums jādara pieejams publiskā tīmekļa vietnē vai citā publiski pieejamā plašsaziņas līdzeklī ar pielīdzināmi plašu un vienkāršu piekļuvi tam, un tajā skaidri jānorāda to projektu veids, kurus dalībvalsts ierosina kā atbilstīgus, un laiks, no kura dalībvalsts plāno šādus projektus uzskatīt par atbilstīgiem. Ierosināto atbilstību nedrīkst nepamatoti ierobežot. Atbalsta saņēmējam pirms darbu sākšanas jābūt informējušam piešķīrēju iestādi, ka ierosinātais atbalsta pasākums tika uzskatīts par priekšnosacījumu pieņemtajiem investīciju lēmumiem. Ja dalībvalsts pamatojas uz šādu paziņojumu, lai pierādītu stimulējošu ietekmi, tai kā daļa no sava valsts atbalsta paziņojuma jāiesniedz paziņojuma kopija un jānorāda saite uz tīmekļa vietni, kurā tas publicēts, vai attiecīgs pierādījums par tā pieejamību sabiedrībai;

c)

darbības atbalsts, kas piešķirts esošām iekārtām videi nekaitīgai ražošanai, ja darbi nav sākti, jo nav būtisku jaunu investīciju. Šādos gadījumos stimulējošo ietekmi var pierādīt, ieviešot izmaiņas, lai iekārtu ekspluatētu videi labvēlīgā veidā, nevis izmantojot lētāku alternatīvu ekspluatācijas režīmu, kas ir videi mazāk labvēlīgs.

a)

Negatīvās eksternalitātes: tās ir visizplatītākās vides atbalsta pasākumos un rodas, kad piesārņojums nav pienācīgi novērtēts, tas ir, attiecīgais uzņēmums nesedz visas piesārņojuma radītās izmaksas. Šādā gadījumā uzņēmumiem, kas darbojas savās interesēs, var nebūt pietiekamu stimulu ņemt vērā negatīvās eksternalitātes, kas rodas to saimnieciskās darbības rezultātā, tiem izvēloties konkrētu tehnoloģiju vai lemjot par izlaides līmeni. Citiem vārdiem sakot, izmaksas, ko sedz uzņēmums, pilnībā neatspoguļo izmaksas, ko sedz patērētāji un sabiedrība kopumā. Tādēļ uzņēmumiem parasti nav pietiekama stimula samazināt to radītā piesārņojuma līmeni vai piemērot individuālus pasākumus, lai aizsargātu vidi.

b)

Pozitīvās eksternalitātes: fakts, ka daļēju ieguvumu no investīcijām gūs tirgus dalībnieki, kas nav investors, var izraisīt to, ka uzņēmumi investē pārāk maz. Pozitīvās eksternalitātes var rasties, piemēram, kad investē ekoinovācijās, sistēmas stabilitātē, jaunu un novatorisku atjaunīgo energoresursu tehnoloģijās un novatoriskos pieprasījumreakcijas pasākumos vai tādu energoinfrastruktūras vai elektroapgādes drošības pasākumu gadījumā, kas dod labumu daudzām dalībvalstīm vai lielākam patērētāju skaitam.

c)

Informācijas asimetrija: šāda situācija parasti rodas tirgos, kuros nesaskan informācija, kas pieejama vienā tirgus pusē, un informācija, kas pieejama otrā tirgus pusē. Tā varētu rasties, piemēram, ja ārējiem finanšu investoriem trūkst informācijas par projekta iespējamo ienesīgumu un riskiem. Tas var notikt arī pārrobežu infrastruktūru sadarbībā, kurā vienai pusei ir informācijas trūkums, salīdzinot ar otru pusi. Lai gan risks vai nenoteiktība paši par sevi neizraisa tirgus nepilnību, informācijas asimetrijas problēma ir saistīta ar šāda riska un nenoteiktības pakāpi. Gan viens, gan otrs mēdz būt augstāks vides investīcijām, kam parasti ir ilgāks amortizācijas periods, pastiprinot koncentrēšanos uz īstermiņa perspektīvu, ko varētu pasliktināt šādu investīciju finansēšanas nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz MVU.

d)

Koordinācijas nepilnības: tās var aizkavēt projekta attīstību vai tā efektīvu plānošanu, jo investoriem ir atšķirīgas intereses un stimuli (tā sauktās pretrunīgās intereses – split incentives), līguma slēgšanas izmaksas vai atbildības apdrošināšanas kārtība, neskaidrība par sadarbības iznākumu un tīkla ietekmi, piemēram, elektroapgādes nepārtrauktību. Šādas koordinācijas nepilnības var rasties, piemēram, attiecībās starp ēkas īpašnieku un īrnieku attiecībā uz energoefektīviem risinājumiem. Arī informācijas problēmas, jo īpaši tās, kas saistītas ar informācijas asimetriju, var saasināt koordinācijas nepilnības. Koordinācijas nepilnības var rasties arī tad, ja jāsasniedz konkrēta kritiskā masa, pirms rodas komerciāla interese sākt projektu, kas var būt īpaši svarīgs aspekts (pārrobežu) infrastruktūras projektos.

a)

konkursa procedūra ir konkurenci veicinoša, proti, tā ir atklāta, skaidra, pārredzama un nediskriminējoša, balstīta uz objektīviem kritērijiem, noteikta ex ante saskaņā ar pasākuma mērķi un līdz minimumam samazina stratēģiskas piedāvājumu iesniegšanas risku;

b)

kritēriji tiek publiskoti pietiekamu laiku pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci (43);

c)

ar konkursa procedūru saistītais budžets vai apjoms ir saistošs ierobežojums, proti, var gaidīt, ka ne visi pretendenti saņems atbalstu, paredzamais piedāvājuma iesniedzēju skaits ir pietiekams efektīvas konkurences nodrošināšanai un to konkursa procedūru plānojums, kurās tiek saņemts nepietiekams skaits piedāvājumu, shēmas īstenošanas gaitā tiek koriģēts, lai atjaunotu efektīvu konkurenci turpmākās konkursa procedūrās vai, ja to nevar nodrošināt, tiklīdz tas ir iespējams;

d)

izvairās no konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijām (piemēram, vēlākām sarunām par konkursa rezultātiem vai normēšanas), jo tās var mazināt procedūras iznākuma efektivitāti.

a)

apstiprinātās atbalsta shēmas vai lēmuma par individuālā atbalsta piešķiršanu un tā īstenošanas noteikumu pilnu tekstu vai saiti uz to;

b)

informāciju par katru individuālo atbalstu, kas piešķirts ad hoc vai saskaņā ar atbalsta shēmu, kura apstiprināta, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, un kas pārsniedz 100 000 EUR (48).

0,1–0,5;

0,5–1;

1–2;

2–5;

5–10;

10–30;

30–60;

60–100;

100–250;

250 un vairāk.

a)

ex post novērtējuma prasība, kā aprakstīts 5. nodaļā; tādos gadījumos Komisija var ierobežot šo shēmu darbības ilgumu (parasti uz laikposmu līdz četriem gadiem vai mazāk) ar iespēju pēc tam atkal paziņot par to darbības ilguma pagarināšanu;

b)

prasība – ja netiek rīkota konkurenci veicinoša konkursa procedūra – individuāli paziņot noteikta lieluma atbalsta projektus vai projektus, kam ir konkrētas iezīmes;

c)

prasība piemērot atbalsta pasākumiem laika ierobežojumu.

a)

aizdevums vai garantija energosnieguma uzlabošanas pasākumu veicējam saskaņā ar energosnieguma līgumu;

b)

finanšu produkts, kura mērķis ir refinansēt attiecīgo pakalpojumu sniedzēju (piemēram, faktorings vai forfeitings).

a)

pasākums ir vērsts uz konkrētu Savienības tiesību aktos (58) noteiktu nozares vai tehnoloģijas mērķrādītāju, piemēram, atjaunīgo enerģiju vai energoefektivitātes shēmu (59);

b)

pasākuma mērķis ir īpaši atbalstīt demonstrējumprojektus;

c)

pasākuma mērķis ir risināt ne tikai dekarbonizācijas problēmu, bet arī gaisa kvalitātes vai cita piesārņojuma jautājumu;

d)

dalībvalsts nosaka iemeslus uzskatīt, ka atbalsttiesīgās nozares vai inovatīvas tehnoloģijas ilgtermiņā var dot nozīmīgu un izmakslietderīgu ieguldījumu vides aizsardzībā un visaptverošajā dekarbonizācijā;

e)

pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu diversifikāciju, kas nepieciešama, lai izvairītos no tādu jautājumu saasināšanās, kuri saistīti ar tīkla stabilitāti (60);

f)

paredzams, ka selektīvāka pieeja samazinās vides aizsardzības mērķa sasniegšanas izmaksas (piemēram, sistēmas integrācijas izmaksas samazinās diversifikācija (arī atjaunīgo energoresursu starpā), kas varētu ietvert arī pieprasījumreakciju un/vai uzkrāšanu) un/vai radīs mazākus konkurences izkropļojumus;

g)

projekts ir izraudzīts pēc atklāta uzaicinājuma ar mērķi to iekļaut lielā integrētā pārrobežu projektā, kuru kopīgi izstrādājušas vairākas dalībvalstis un kura mērķis ir dot būtisku devumu vides aizsardzībā Savienības kopīgajās interesēs, un vai nu tas piemēro inovatīvu tehnoloģiju, kas izriet no pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, kuru veicis atbalsta saņēmējs vai cits subjekts, ja vien atbalsta saņēmējs ir ieguvis tiesības izmantot iepriekšējās pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātus, vai ir viens no inovatīvas tehnoloģijas pirmlietotājiem attiecīgajā nozarē.

a)

par pasākumiem, kuru paredzamais vidējais piešķiramais atbalsts ir 150 miljoni EUR gadā vai lielāks, – vismaz sešas nedēļas ilga sabiedriskā apspriešana, kas aptver šādus jautājumus:

b)

par pasākumiem, kuru paredzamais vidējais piešķiramais atbalsts ir mazāks par 150 miljoniem EUR gadā, – vismaz četras nedēļas ilga sabiedriskā apspriešana, kas aptver šādus jautājumus:

a)

vienots, visiem atbalsttiesīgajiem saņēmējiem pieejams process, radītu neoptimālu rezultātu vai neļautu sasniegt pasākuma mērķus; šajā pamatojumā var atsaukties uz 96. punktā minētajiem kritērijiem;

b)

pastāv būtiska atšķirība starp piedāvājuma līmeņiem, ko dažādu kategoriju atbalsta saņēmēji varētu piedāvāt (parasti tas būtu gadījums, kad paredzamie konkurētspējīgo piedāvājumu līmeņi, kas noteikti, balstoties uz 90. punktā prasīto analīzi, atšķiras par vairāk nekā 10 %); šādā gadījumā var izmantot atsevišķas konkurenci veicinošas konkursa procedūras, lai atbalsta saņēmēju kategorijas ar līdzīgām izmaksām konkurētu savā starpā.

a)

potenciālais piedāvājums vai potenciālo pretendentu skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu konkurenci; tādā gadījumā dalībvalstij jāpierāda, ka konkurenci nav iespējams palielināt, attiecīgi samazinot budžetu vai atvieglojot dalību konkursa procesā (piemēram, nosakot papildu zemi apbūvei vai pielāgojot pirmskvalifikācijas prasības);

b)

atbalsta saņēmēji ir mazi projekti, kas definēti šādi:

c)

individuāli projekti atbilst abiem šādiem nosacījumiem:

a)

pieprasījums shēmā ir noteikts zem potenciālā piedāvājuma līmeņa;

b)

pārpirkšanas vai sankcijas cena, ko piemēro patērētājam vai piegādātājam, kurš nav nopircis nepieciešamo sertifikātu skaitu (tas ir, cena, kas veido maksimālo summu, kuru var maksāt par atbalstu), ir noteikta pietiekami augstā līmenī, lai stimulētu šā pienākuma izpildi. Tomēr sankcijas cenai vajadzētu būt balstītai uz 51., 52. un 53. punktā noteikto skaitlisko aprēķinu, lai izvairītos no tā, ka pārmērīgi augsts līmenis izraisa pārmērīgu kompensāciju;

c)

ja shēmas ietver atbalstu biodegvielai, bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam un biomasas kurināmajam, dalībvalstīm, lai izvairītos no pārmērīgas kompensācijas, ir jāņem vērā informācija par atbalstu, kas jau iegūta no masas bilances sistēmas dokumentācijas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantu.

a)

infrastruktūras uzskaite būtu jānošķir no visām citām darbībām, un piekļuves un lietošanas izmaksas jāpadara pārredzamas;

b)

ja vien tas netraucē sasniegt atbalsta mērķi, atbalstam būtu jāpiemēro saistības padarīt infrastruktūru pieejamu (71) trešām personām ar taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem (arī publiskiem uzaicinājumiem iesniegt savienojuma pieprasījumus ar līdzvērtīgiem nosacījumiem);

c)

priekšrocības, ko atbalsta saņēmēji gūst līdz šādai plašākai attīstībai, var būt jākompensē, piemēram, veicinot tālāku tīkla paplašināšanu;

d)

īpašo lietotāju gūtās priekšrocības var būt jāierobežo un/vai jāpārdala ar citiem dalībniekiem.

a)

tādu integrētu atjaunīgās enerģijas iekārtu lokāla uzstādīšana, kas ražo elektroenerģiju, siltumu vai aukstumu;

b)

aprīkojuma uzstādīšana lokālo atjaunīgās enerģijas iekārtu saražotās enerģijas uzkrāšanai;

c)

ēkas lietotāju vajadzībām paredzētas uzlādes infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras, piemēram, kabeļkanālu, būvniecība un uzstādīšana, kur autostāvvieta atrodas vai nu ēkas iekšienē, vai fiziski blakus ēkai;

d)

aprīkojuma uzstādīšana ēkas vidiskās un enerģētikas pārvaldības un kontroles digitalizācijai, jo īpaši nolūkā palielināt tās viedgatavību, tai skaitā pasīvo iekšējo instalāciju ierīkošanai vai strukturēto kabeļu ievilkšanai datu tīklu vajadzībām un pasīvā tīkla palīgdaļai īpašumā, uz kura atrodas attiecīgā ēka, izņemot instalāciju ierīkošanu vai kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām ārpus minētā īpašuma;

e)

citas investīcijas ēkas energosnieguma vai vidiskā snieguma uzlabošanai, arī investīcijas zaļajos jumtos un aprīkojumā lietusūdens atgūšanai.

a)

esošo ēku renovācijas gadījumā – energosnieguma uzlabojumi, kā rezultātā primārās enerģijas pieprasījums samazinātos vismaz par 20 % salīdzinājumā ar situāciju pirms investīcijām vai, ja uzlabojumi ir daļa no pakāpeniskas renovācijas, primārās enerģijas pieprasījums samazinātos vismaz par 30 % salīdzinājumā ar situāciju pirms investīcijām piecu gadu periodā;

b)

tādu renovācijas pasākumu gadījumā, kas attiecas uz tikai viena veida būves elementu (Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 9. punkta nozīmē) uzstādīšanu vai nomaiņu (74), – primārās enerģijas pieprasījums samazinātos vismaz par 10 % salīdzinājumā ar situāciju pirms investīcijām, ja dalībvalsts apliecina, ka pasākumam shēmas līmenī ir vispārēja būtiska ietekme primārās enerģijas pieprasījuma samazināšanās ziņā;

c)

jaunu ēku gadījumā – energosnieguma uzlabojumi, kuru rezultātā primārās enerģijas patēriņš samazinās vismaz par 10 % salīdzinājumā ar robežvērtību, kas valsts pasākumos, ar kuriem īsteno Direktīvu 2010/31/ES, noteikta prasībām attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

a)

finanšu starpniekus vai fondu pārvaldniekus izvēlas, izmantojot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu procesu, kas tiek īstenots atbilstīgi piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem;

b)

ir ieviesti nosacījumi, lai nodrošinātu, ka finanšu starpnieki, arī energoefektivitātes fondi vai atjaunīgās enerģijas fondi, tiek pārvaldīti, balstoties uz komerciāliem principiem, un nodrošina peļņā balstītu finansēšanas lēmumu pieņemšanu;

c)

energoefektivitātes fonda vai atjaunīgās enerģijas fonda pārvaldnieki vai citi finanšu starpnieki priekšrocības iespējami lielā mērā nodod galasaņēmējiem (ēku īpašniekiem vai īrniekiem) kā lielāku finansējuma apjomu, mazākas nodrošinājuma prasības, zemākas garantiju prēmijas vai zemākas procentu likmes.

a)

ja šādi tos var kvalificēt kā tīrus transportlīdzekļus vai mobilo dienestu tīru aprīkojumu vai

b)

ja tas ir nepieciešams, lai papildus fosilajām degvielām vai kā to alternatīvu kuģu un gaisa kuģu darbināšanai varētu izmantot biodegvielas un sintētiskās degvielas vai palielināt to īpatsvaru, tai skaitā nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu īpatsvaru, vai

c)

ja tas ir nepieciešams, lai kuģi varētu izmantot vēja vilkmi.

a)

ja paredzamais dalībnieku skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci vai izvairītos no stratēģiskas piedāvājumu iesniegšanas;

b)

ja dalībvalsts sniedz pienācīgu pamatojumu tam, ka konkurenci veicinoša konkursa procedūra, kā aprakstīts 49. un 50. punktā, nav piemērota atbalsta samērīguma nodrošināšanai un ka 177.–180. punktā minēto alternatīvo metožu izmantošana nepalielinātu nepamatotu konkurences izkropļojumu risku (82) atkarībā no pasākuma vai attiecīgo nozaru vai transporta veidu iezīmēm; vai

c)

ja to piešķir tādu transportlīdzekļu iegādei vai nomai, kurus paredzēts izmantot uzņēmumiem, kas darbojas sauszemes, dzelzceļa vai ūdens sabiedriskā transporta nozarē.