(1)

Direktīva 91/676/EEK paredz noteikumus par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti.

(2)

Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkts paredz, ka dalībvalstīm, kuras iecerējušas izmantot vairāk kūtsmēslu nekā 170 kg slāpekļa uz hektāru (ha), jānosaka daudzumi tā, lai neskartu minētās direktīvas 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Ja kāda dalībvalsts atļauj atšķirīgu daudzumu atbilstīgi otrās daļas b) apakšpunktam, tā par to informē Komisiju, kas izskata šīs rīcības pamatojumu saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

(3)

Ar Lēmumu 2005/880/EK (2) Komisija Nīderlandei piešķīra atkāpi, ko tā bija pieprasījusi atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK un ar ko tai atļāva izmantot ganību dzīvnieku kūtsmēslus, kas satur līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā, saimniecībās, kurās vismaz 70 % no platības ir zālāji.

(4)

Ar Lēmumu 2010/65/ES (3) Komisija, grozot Lēmumu 2005/880/EK, Nīderlandei piešķīra atkāpi, ko tā bija pieprasījusi atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK un ar ko tai atļāva līdz 2013. gada 31. decembrim izmantot ganību dzīvnieku kūtsmēslus, kas satur līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā, saimniecībās, kurās vismaz 70 % no platības ir zālāji.

(5)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/291/ES (4), kura spēkā esības termiņš beidzās 2017. gada 31. decembrī, Nīderlandei tika piešķirta atkāpe, ar ko atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK saimniecībās, kurās vismaz 80 % no platības ir zālāji, atļauj izmantot ganību dzīvnieku kūtsmēslu daudzumu, kas atbilst līdz 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām dienvidu un centrālās daļas smilšainās augsnēs un lesa augsnēs un līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām citu tipu augsnēs. Atkāpe 2016. gadā attiecās uz 19 564 saimniecībām, kuru platība atbilst 47 % no Nīderlandes lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējās platības.

(6)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/820 (5), kura spēkā esības termiņš beidzās 2020. gada 1. janvārī, Nīderlandei tika piešķirta atkāpe, ar ko atbilstīgi Direktīvai 91/676/EEK saimniecībās, kurās vismaz 80 % no platības ir zālāji, atļauj izmantot ganību dzīvnieku kūtsmēslu daudzumu, kas atbilst līdz 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām dienvidu un centrālās daļas smilšainās augsnēs un lesa augsnēs un līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām citu tipu augsnēs. Atkāpe 2019. gadā attiecās uz 18 818 saimniecībām, kuru platība atbilst 44,7 % no Nīderlandes lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējās platības.

(7)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1073 (6), kura spēkā esības termiņš beidzās 2021. gada 31. decembrī, Nīderlandei tika piešķirta atkāpe, ar ko saimniecībās, kurās vismaz 80 % no platības ir zālāji, atļauj izmantot ganību dzīvnieku kūtsmēslu daudzumu, kas atbilst līdz 230 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām dienvidu un centrālās daļas smilšainās augsnēs un lesa augsnēs un līdz 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā saimniecībām citu tipu augsnēs. Minētā īstenošanas lēmuma darbības termiņš tika ierobežots līdz diviem gadiem, lai Nīderlande varētu pilnīgi īstenot uzlabotu izpildes panākšanas stratēģiju un tādējādi novērst krāpšanu saistībā ar tās kūtsmēslu politikas īstenošanu. Turklāt tika iekļauti papildu nosacījumi, lai nepieļautu lauksaimniecības dzīvnieku skaita palielināšanu un samazinātu amonjaka emisijas, ko rada kūtsmēslu izmantošana.

(8)

Nīderlande 2022. gada 25. februārī pieprasīja jaunu atkāpi saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešo daļu.

(9)

Nīderlande iesniedza datus (7) saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 10. pantu, un tie liecina, ka laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam aptuveni 14 % gruntsūdeņu monitoringa staciju Nīderlandē nitrātu vidējā koncentrācija pārsniedza 50 mg/l, 5 % staciju tā bija no 40 līdz 50 mg/l, bet 73 % – mazāka par 25 mg/l. Minētie dati arī liecina, ka no 2016. līdz 2019. gadam 99 % Nīderlandes virszemes ūdeņu monitoringa staciju nitrātu vidējā koncentrācija bija mazāka par 50 mg/l, bet 96 % – mazāka par 25 mg/l. Tomēr pārskata periodā no 2016. līdz 2019. gadam 58 % saldūdeņu bija eitrofiski un 10 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi.

(10)

Ziņojumā par Direktīvas 91/676/EEK (8) 10. pantu publicētie dati arī norādīja uz būtiskām atšķirībām starp Nīderlandes provincēm un to, ka vairākās Nīderlandes provincēs gruntsūdeņos ir konstatēti nitrātu koncentrācijas un eitrofikācijas izraisīta piesārņojuma “karstie punkti”. Limburgā 36 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja nitrātu vidējo koncentrāciju virs 50 mg/l, bet 22 % uzrādīja negatīvas tendences, savukārt 74 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 16 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Ziemeļbrabantē 26 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja nitrātu vidējo koncentrāciju virs 50 mg/l, bet 20 % uzrādīja negatīvas tendences, savukārt 68 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 7 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Zēlandē 14 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja nitrātu vidējo koncentrāciju virs 50 mg/l, bet 47 % uzrādīja negatīvas tendences, savukārt 80 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 11 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Dienvidholandē 54 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 17 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Ziemeļholandē 61 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 19 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Utrehtā 24 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja negatīvas nitrātu koncentrācijas tendences, savukārt 43 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 10 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Gelderlendē 10 % gruntsūdens staciju uzrādīja nitrātu vidējo koncentrāciju virs 50 mg/l, bet 15 % uzrādīja negatīvas tendences. Overeiselā 18 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja nitrātu vidējo koncentrāciju virs 50 mg/l, bet 19 % uzrādīja negatīvas tendences, savukārt 67 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 4 % bija pakļauti eitrofikācijas riskam, ja netiks veikti pasākumi. Drentē 15 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja nitrātu vidējo koncentrāciju virs 50 %, savukārt 65 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 9 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Frīzlandē 23 % gruntsūdeņu staciju uzrādīja negatīvas nitrātu koncentrācijas tendences, savukārt 85 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski. Groningenā 52 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski, bet 11 % varētu kļūt eitrofiski, ja netiks veikti pasākumi. Flevolandē 33 % virszemes ūdeņu bija eitrofiski.

(11)

Dati, ko Nīderlande paziņoja 2020. un 2021. gadā saistībā ar ziņojumiem, ko iesniedz saskaņā ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1073, liecināja par nitrātu koncentrācijas palielināšanos gruntsūdeņos teritorijās ar lesa, smilšainām un mālainām augsnēm. Smilšaino augšņu reģiona dienvidos un austrumos 2021. gadā nitrātu vidējā koncentrācija gruntsūdeņu augšējā metrā bija 67 mg/l. Tas pārsniedz Savienības robežvērtību, kas ir 50 mg/l. Kopš 2017. gada nitrātu koncentrācija šajā smilšaino augšņu reģiona daļā ir dubultojusies. Vidējā koncentrācija smilšaino augšņu reģiona ziemeļos saglabājās zemāka par Savienības robežvērtību, taču 2021. gadā pieauga līdz 37 mg/l. Lesa augšņu reģionā 2020. gadā vidējā koncentrācija nedaudz samazinājās līdz 57 mg/l, taču tā aizvien pārsniedz Savienības robežvērtību. Mālaino augšņu reģionā nitrātu koncentrācija pastāvīgi bija zem robežvērtības, tomēr tā ir palielinājusies. Kūdraino augšņu reģionā zemākā koncentrācija 2021. gadā bija vidēji 14 mg/l. Dati arī liecināja, ka nitrātu koncentrācijas normas sakņu zonas ūdenī no saimniecībām atkāpes monitoringa tīklā bieži tika pārsniegtas pat tad, ja vidējā vērtība saglabājās zem 50 mg/l.

(12)

Nīderlande saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 3. panta 5. punktu visā valsts teritorijā piemēro rīcības programmu. Tā 2021. gada 26. decembrī pieņēma jaunu rīcības programmu laikposmam no 2022. līdz 2025. gadam (9) (7. nitrātu rīcības programma), kurā ietverti papildu pasākumi, lai samazinātu barības vielu (slāpekļa un fosfora) novadīšanu vidē, un kuras pamatā ir diferencēta pieeja reģioniem atkarībā no barības vielu izraisītā piesārņojuma līmeņa un augsnes veida. Tomēr ietekmes uz vidi novērtējumā, ko 7.nitrātu rīcības programmas sagatavošanas gaitā veica Nīderlandes iestāžu zinātniskā padomdevēja komisija (Commissie van Deskundigen Meststoffenwet), tika konstatēts, ka rīcības programmas iespējamā ietekme nebūs pietiekama, lai sasniegtu ūdens kvalitātes mērķrādītājus. Nīderlande 2022. gada 25. februārī pieņēma 7. nitrātu rīcības programmas papildinājumu (10), atsaucoties uz valsts programmu lauku teritorijām (11), kurā ir noteikta integrēta pieeja dabai, ūdenim un klimatam, tostarp slāpekļa emisijām, lai izpildītu Savienības vides un klimata prasības. Ar šo papildinājumu Nīderlandes valdība cenšas pārvērst savus vērienīgos mērķus konkrētos pasākumos nolūkā sasniegt ūdens kvalitātes mērķrādītājus attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes barības vielām.

(13)

7. nitrātu rīcības programmā 2022.–2025. gadam un tās papildinājumā ir noteikti pasākumi, kas jāveic katrā reģionā, lai sasniegtu ūdens kvalitātes mērķrādītājus attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem un fosforu, kā noteikts Direktīvā 91/676/EEK un Nīderlandes upju baseinu apsaimniekošanas plānā, kas pieņemts saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (12). Attiecībā uz nitrātu koncentrāciju gruntsūdeņos Zand Noord, Zand Oost, Westelijk Noord-Brabant, Centraal zeeklei, Zuidwestelijk zeekleigebied, Westelijk zandgebied reģionā ir jāveic daži pasākumi, lai sasniegtu mērķrādītājus, savukārt Gelderse Vallei, Oostelijk Noord-Brabant en Limburg Zand, Lössgebied reģionā ir jāveic daudz pasākumu, lai tos sasniegtu. Attiecībā uz fosfora koncentrāciju virszemes ūdeņos (eitrofikāciju) Zand Noord, Zand Oost, Westelijk Noord-Brabant, Oostelijk Noord-Brabant en Limburg Zand, Noordelijk zeekleigebied, Centraal zeeklei Zuidwestelijk zeekleigebied reģionā ir jāveic daži pasākumi, lai sasniegtu mērķrādītājus, savukārt Gelderse Vallei, Lössgebied, Westelijk Zeeklei, Westelijk veengebied, Westelijk zandgebied reģionā ir jāveic daudz pasākumu, lai tos sasniegtu. Tas atbilst datiem, ko Nīderlande iesniedza saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 10. pantu.

(14)

Nīderlande pieņems jaunu apzīmējumu teritorijām, kas piesārņotas ar lauksaimniecības izcelsmes nitrātiem un fosforu (ar barības vielām piesārņotas teritorijas), kurā būtu jāietver visi sateces baseini, kuros atrodas gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu monitoringa punkti, kuri uzrāda vidējo nitrātu piesārņojuma līmeni vai gadījuma rakstura nitrātu piesārņojumu, kuri ir pakļauti piesārņojuma riskam un piesārņojuma palielināšanās tendencēm, kā arī monitoringa punkti, kuros notiek eitrofikācija vai kuri ir pakļauti eitrofikācijas riskam. Apzīmējumā būtu jāņem vērā arī attiecīgā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, jo īpaši nolēmumi lietās C-221/03 (13) un C-543/16 (14). Ja 2024. gada 1. janvārī nebūs ieviests jauns apzīmējums, visas teritorijas, kurās ir jāveic daži pasākumi vai daudz pasākumu, tiks noteiktas kā ar barības vielām piesārņotas teritorijas.

(15)

Šis atkāpes pieprasījums būtu jāapsver plašākā ES politikas kontekstā attiecībā uz barības vielu pārvaldības jautājumiem, jo īpaši saistībā ar Direktīvas 2000/60/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006/118/EK (15) un 2008/56/EK (16) mērķiem un mērķrādītājiem, Kopīgo centienu regulas (17) pieaugošo vērienu un KLP stratēģisko plānu Nīderlandei (18), kā arī Eiropas zaļā kursa mērķiem attiecībā uz barības vielu izraisītu piesārņojumu. Eiropas zaļajā kursā ir noteikti mērķi Savienībā samazināt barības vielu novadīšanu un ierobežot siltumnīcefekta gāzes, kas nav CO2, proti, metānu un slāpekļa oksīdu, kuru galvenais avots ir mēslošana un lopkopība. Konkrētāk, Savienība ir apņēmusies stratēģijā “No lauka līdz galdam” (19) un Nulles piesārņojuma rīcības plānā (20) 2030. gadā par 50 % samazināt barības vielu novadīšanu, tādējādi par 20 % samazinot mēslošanas līdzekļu daudzumu un saglabājot augsnes auglību, kā arī par 25 % samazināt ES ekosistēmu teritorijas, kas noteiktas kā teritorijas, kurās ir pārsniegta slāpekļa nosēdumu “kritiskā slodze” un kurās gaisa piesārņojums apdraud bioloģisko daudzveidību.

(16)

2022. gada 10. jūnija“sākotnējā priekšlikumā valsts programmai lauku teritorijām” (21) Nīderlandes valdība norāda: “Vislielākās problēmas ir kūdrāju teritorijās, Natura 2000 teritorijās, gruntsūdeņu aizsardzības teritorijās, jutīgās ūdenstecēs un buferzonās ap Natura 2000 teritorijām. Šajās teritorijās lauksaimniekiem būs vairāk uzņēmējdarbības ierobežojumu vai mazākas attīstības iespējas. Attiecīgi vispiemērotākais ceļš ir lauksaimniecības ekstensifikācija.” Ir arī pausta “apņemšanās ap Natura 2000 teritorijām izveidot pārejas teritorijas”. “Pārejas teritorijas (buferzonas) ap Natura 2000 teritorijām ir teritorijas, kas atrodas blakus Natura 2000 teritorijām un veicina sistēmas atjaunošanos, lai uzturētu un atjaunotu bioloģisko daudzveidību attiecīgajā Natura 2000 teritorijā.”

(17)

Komisija ir izskatījusi Nīderlandes pieprasījumu piešķirt atkāpi, ņemot vērā Direktīvas 91/676/EEK prasības un mērķus, pieredzi no iepriekšējiem lēmumiem par atkāpēm, kā arī 7. nitrātu rīcības programmu un tās papildinājumu. Tā ir arī izskatījusi ūdens kvalitātes tendences un ņēmusi vērā Eiropas zaļā kursa mērķus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka ir jānodrošina ganību saimniecībām paredzams atkāpes pārejas periods, kas nepārsniedz četrus gadus, līdz papildinājumā izklāstītās plānotās reformas tiks pilnīgi iekļautas Nīderlandes tiesību aktos, kā arī ir jāuzrauga jauno reformu pakāpeniska īstenošana. Turklāt Komisija uzskata, ka, lai sasniegtu Direktīvas 91/676/EEK mērķus, Nīderlandei ir jāievēro stingri papildu nosacījumi, jo īpaši, bet ne tikai ar barības vielām piesārņotajās teritorijās. Pieprasītajai atkāpei būtu jāatbalsta reformu virziens, kas noteikts papildinājumā un valsts programmā lauku teritorijām.

(18)

Ar šo lēmumu piešķirtā atkāpe neskar Nīderlandes pienākumu piemērot Padomes Direktīvu 92/43/EEK (22) un Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-293/17 (23), jo īpaši attiecībā uz minētās direktīvas 6. panta 3. punkta interpretāciju, un piemērot Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/56/EK, un tā neizslēdz iespēju, ka var būt jāveic papildu pasākumi, lai izpildītu no šīm direktīvām izrietošās saistības.

(19)

Ir svarīgi nodrošināt, lai gadā atļautā kūtsmēslu daudzuma uz hektāru palielināšana neaizkavētu vai neapdraudētu citu Savienības tiesību aktu prasību izpildi, jo slāpekļa un fosfora izraisīts piesārņojums varētu būt šķērslis šo tiesību aktu mērķu sasniegšanai. Tāpēc valsts atļaujas izmantot atkāpes nedrīkstētu piešķirt atsevišķiem lauksaimniekiem gruntsūdeņu aizsardzības teritorijās, Natura 2000 teritorijās vai buferzonās ap Natura 2000 teritorijām, kas noteiktas Nīderlandes valsts programmā lauku teritorijām un kuru lielums tiks precizēts 2023. gadā.

(20)

Ganāmpulka blīvums Nīderlandē vēl aizvien ir ļoti liels; 2016. gadā tas bija lielākais Savienībā, gandrīz piecas reizes pārsniedzot Savienības vidējo rādītāju. Saskaņā ar Nīderlandes iesniegtajiem datiem laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam lauksaimniecības dzīvnieku kopskaits samazinājās par 2,5 %, savukārt liellopu skaits palielinājās.

(21)

Nedrīkstētu pārsniegt kopējo 2020. gadā saražoto kūtsmēslu daudzumu. Šis saražoto kūtsmēslu maksimālais daudzums 2024. gada 1. janvārī tiks noteikts valsts tiesību aktos. Turklāt, īstenojot reformas, kas plānotas saskaņā ar valsts programmu lauku teritorijām, līdz šā lēmuma spēkā esības termiņa beigām būtu pakāpeniski jāsamazina saražotais kūtsmēslu daudzums.

(22)

Jo īpaši ar barības vielām piesārņotajās teritorijās ir jāpapildina 7. nitrātu rīcības programma un tās papildinājums ar konkrētiem pasākumiem, kas atzīti par efektīviem ilgtspējīgā barības vielu pārvaldībā saimniecību līmenī un barības vielu novadīšanas samazināšanā gruntsūdeņos un saldūdeņos.

(23)

Nīderlande izstrādāja uzlabotu izpildes panākšanas stratēģiju, lai pastiprinātu krāpšanas novēršanu saistībā ar tās kūtsmēslu politikas īstenošanu. Šī stratēģija tika īstenota 2020. un 2021. gadā, taču tās īstenošana nedaudz aizkavējās arī Covid pandēmijas dēļ. Stratēģija atbilstoši tās galvenajiem darbības virzieniem ir jāīsteno efektīvi un jāattiecina uz citiem reģioniem, kur neatkarīgais novērtējums liecina par būtisku risku, ka apzināti netiks ievēroti kūtsmēslu apsaimniekošanas noteikumi. Arī plānoto lauksaimniecības reformu pārejas periods var izraisīt pastiprinātu krāpšanu, tāpēc būtu jāpastiprina kontroles.

(24)

Attiecībā uz atļaujām, ko izsniedz atsevišķiem lauksaimniekiem, piemēro konkrētus nosacījumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka mēslošana saimniecības līmenī notiek, ņemot vērā kultūraugu vajadzības, kā arī novērst slāpekļa un fosfātu novadīšanu ūdenī. Šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem būtu jāpapildina pasākumi, ko jau piemēro saskaņā ar 7. nitrātu rīcības programmu un tās papildinājumu.

(25)

Nīderlandei ir jāīsteno visi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2284 (24) III pielikumā noteiktie pasākumi amonjaka emisiju samazināšanai. Ziņojumā par Direktīvas 91/676/EEK ietekmi uz slāpekļa gāzveida emisijām (25) secināts, ka dažos reģionos ar augstu lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu atkāpes rezultātā var rasties lielākas gāzveida emisijas. Tāpēc būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai mazinātu amonjaka emisijas, tostarp jāizmanto paņēmieni, kas nodrošina emisiju mazu izplatību, vajadzības gadījumā apvienojot ar maksimālo temperatūru, kurā kūtsmēslus var izmantot, un stingru pienākumu kūtsmēslus/šķidrmēslus nekavējoties iestrādāt augsnē, ja tos izmanto uz laukiem.

(26)

Šā lēmuma 4. pantā izklāstītie nosacījumi ir uzskatāmi par valsts tiesībās paredzēto likumā noteikto pārvaldības prasību versiju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (26) 12. un 13. panta nozīmē, un šā lēmuma 5.–9. pantā izklāstītie nosacījumi attiecībā uz vienībām, kas gūst labumu no atkāpēm, ir uzskatāmi par valsts tiesībās paredzēto likumā noteikto pārvaldības prasību versiju Regulas (ES) 2021/2115 12. un 13. panta nozīmē.

(27)

Nīderlandei ir jāievēro mērķi iekļaut klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaisti. Zālāju platību pārveide par aramzemi izraisītu augsnes oglekļa emisiju pieaugumu un kavētu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 (27) 4. panta ievērošanu.

(28)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/2/EK (28) ir paredzēti vispārīgi noteikumi, lai izveidotu Telpiskās informācijas infrastruktūru Savienībā, nolūkā atbalstīt Savienības vides politiku, kā arī Savienības politiku un darbības, kuras var ietekmēt vidi. Attiecīgi telpiskajai informācijai, kas savākta saistībā ar šo lēmumu, būtu jāatbilst minētās direktīvas noteikumiem. Turklāt, lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu datu saskaņotību, Nīderlandei, vācot datus, kas nepieciešami saskaņā ar šo lēmumu, attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto informācija, kas iegūta, izmantojot integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, ko Nīderlande izveidojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 1. punktu (29).

(29)

Šo lēmumu beidz piemērot 2025. gada 31. decembrī.

(30)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 9. pantam ir sniegusi Nitrātu komiteja,