(1)

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļā ir paredzēts maksājums par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm (“zaļināšanas maksājums”). Šādas prakses ietver kultūraugu dažādošanu un ekoloģiski nozīmīgas platības. Sīkāki noteikumi par minētajām praksēm ir izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 (2) 3. nodaļā.

(2)

Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 4. punktam kultūraugu dažādošanas nolūkos papuvē atstāta zeme uzskaites vajadzībām tiek uzskatīta par tādu kultūraugu platību, kas ir atšķirīgi no stiebrzālēm vai citiem lopbarības zālaugiem. Tas nozīmē, ka zemi, kura ir noganīta vai no kuras ražošanas vajadzībām ir novākta raža, nevar uzskatīt par papuvē atstātu zemi.

(3)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 2. punktu papuvē atstātu zemi drīkst uzskatīt par ekoloģiski nozīmīgu platību Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē, ja lauksaimnieciskā ražošana šajā platībā nenotiek.

(4)

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 9. punktu platības, ko aizņem starpkultūras vai zaļais segums, drīkst uzskatīt par ekoloģiski nozīmīgu platību Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta nozīmē, ja tās izveidotas, izsējot dažādu sugu kultūraugu mistru, un ja Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta nosacījumi ir izpildīti. Dalībvalstīm ir jāizveido saraksts ar izmantojamajiem dažādu sugu kultūraugu mistriem un nacionālā, reģionālā, apakšreģionālā vai saimniecības līmenī jānosaka laikposms, kurā jāsaglabā ar starpkultūrām vai zaļo segumu aizņemtas platības, kas deklarētas kā ekoloģiski nozīmīgas platības. Minētais laikposms nav īsāks par astoņām nedēļām. Turklāt platībās, ko aizņem starpkultūras vai zaļais segums, neiekļauj ziemāju platības, kuras apsēj rudenī un parasti izmanto ražas novākšanai vai noganīšanai.

(5)

Beļģija, Spānija, Francija, Lietuva, Polija un Portugāle ir nolēmušas, ka platības, ko aizņem papuvē atstāta zeme un kas atbilst Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, un platības, ko aizņem starpkultūras vai zaļais segums un kas atbilst minētās regulas 45. panta 9. punktam, drīkst uzskatīt par ekoloģiski nozīmīgām platībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas a) un i) apakšpunktu.

(6)

Beļģija, Spānija, Francija, Lietuva, Polija un Portugāle ir informējušas Komisiju, ka lielais sausums, kādu tās pieredzēja pavasarī un vasarā, ir radījis kumulatīvu ietekmi, kas kaitē lauksaimnieciskajai darbībai, jo tā rezultātā dzīvnieku barībai izmantotu augu, sevišķi zālāju un ganību augu, ražība ir kritusies.

(7)

Lielā sausuma dēļ lopkopības nozarēs trūka rupjās lopbarības un nebija iespējams uzkrāt rezerves. Minētās norises raisīja bažas jo īpaši par to, ka attiecīgās produkcijas apsīkuma dēļ palielināsies izmaksas un tādējādi tiks apdraudēta attiecīgo saimniecību dzīvotspēja.

(8)

Lai sausuma ietekmētajos apgabalos lauksaimnieki savas pieejamās platības pēc iespējas vairāk varētu izmantot dzīvnieku ēdināšanas vajadzībām, Beļģija, Spānija, Francija, Lietuva, Polija un Portugāle ir lūgušas atļauju atkāpties no dažiem ar zaļināšanas maksājumu saistītiem nosacījumiem attiecībā uz papuvē atstātu zemi, kas deklarēta kā kultūraugu dažādošanas vai ekoloģiski nozīmīgu platību prasībām atbilstoša saskaņā attiecīgi ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 4. punktu un 46. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(9)

To pašu iemeslu dēļ Beļģija, Francija, Lietuva un Polija ir lūgušas atļauju atkāpties no dažiem ar zaļināšanas maksājumu saistītiem nosacījumiem attiecībā uz platībām, ko aizņem starpkultūras vai zaļais segums un kas deklarētas kā ekoloģiski nozīmīgu platību prasībām atbilstošas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas i) apakšpunktu.

(10)

Turklāt atsevišķi lauksaimnieki Francijā, Lietuvā un Polijā nav varējuši attiecīgajā laikā iesēt starpkultūras vai zaļo segumu, jo ekstrēmu laikapstākļu dēļ augsne nav bijusi sagatavošanas darbiem piemērotā stāvoklī. Tāpēc, ja netiks saīsināts laikposms, kādā jāsaglabā ar starpkultūrām aizņemtas platības, lauksaimniekiem būs grūti izpildīt kultūraugu audzēšanas plānu, it īpaši tad, ja pēc tam tie plāno sēt ziemājus. Ja attiecīgās darbības nenotiks optimālajā laikā, pastāv risks, ka lauksaimniekiem nāksies sēt ziemājus sliktos apstākļos, un tas savukārt var apdraudēt attiecīgo kultūru nākamo ražu.

(11)

Ņemot vērā 2019. gada lielo sausumu un sekas tā ietekmētajos apgabalos, ir lietderīgi paredzēt atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta attiecībā uz zemi, kas atstāta papuvē kultūraugu dažādošanas nolūkā, no Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 2. punkta attiecībā uz zemi, kas atstāta papuvē kvalificēšanai par ekoloģiski nozīmīgu platību atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktam, un no Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 45. panta 9. punkta attiecībā uz platībām, ko aizņem starpkultūras vai zaļais segums kvalificēšanai par ekoloģiski nozīmīgu platību atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmās daļas i) apakšpunktam.

(12)

Tomēr, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) Nr. 1307/2013 69. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, atkāpes no kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgu platību pienākumiem šajā lēmumā būtu jāparedz tikai tādā apmērā un uz tādu laiku, kāds stingri nepieciešams. Minētā iemesla dēļ šajā lēmumā paredzētās atkāpes būtu jāpiemēro lauksaimniekiem, kas veic uzņēmējdarbību apgabalos, kurus attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ir oficiāli atzinušas par tādiem, kurus ietekmējis sausums, kas radījis rupjās lopbarības resursu būtisku apsīkumu. Attiecībā uz atkāpi būtu jāparedz arī papildu nosacījumi.

(13)

Ņemot vērā citu instrumentu pieejamību un sausuma ietekmēto apgabalu specifiku, pie kuras pieder arī pastāvošās saimniekošanas sistēmas un zemes izmantošana, Beļģijai, Spānijai, Francijai, Lietuvai, Polijai un Portugālei vajadzētu būt iespējai izlemt, kuru no šīm atkāpēm un kādā mērā piemērot sausuma ietekmētajos apgabalos, ja šajā lēmumā paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Pieņemot lēmumu par atkāpju piemērošanu sausuma ietekmētajos apgabalos, minētajām dalībvalstīm būtu pienācīgi jāņem vērā klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības prakšu mērķi un jo īpaši vajadzība pietiekami aizsargāt augsnes kvalitāti, dabas resursu kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, sevišķi visjutīgākajos ziedēšanas un putnu ligzdošanas periodos.

(14)

Lai nodrošinātu ar šo lēmumu atļauto atkāpju efektivitāti, Beļģijai, Spānijai, Francijai, Lietuvai, Polijai un Portugālei lēmumi būtu jāpieņem 14 dienu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas dienas un savi lēmumi būtu jāpaziņo Komisijai 7 dienu laikā pēc dienas, kad attiecīgais lēmums pieņemts.

(15)

Lai Komisija varētu uzraudzīt attiecīgo noteikumu pareizu piemērošanu un atkāpju ietekmi, Beļģijai, Spānijai, Francijai, Lietuvai, Polijai un Portugālei būtu jāsniedz informācija par atkāpju aptverto hektāru skaitu, lai būtu iespējams novērtēt, kā atkāpes ietekmē ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013 noteiktā kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgu platību pienākuma vidiskos mērķus. Minētā informācija, izmantojot esošos pārvaldības instrumentus, būtu jādara pieejama Komisijai līdz 2019. gada 15. decembrim. Līdz tam pašam datumam Beļģijai, Spānijai, Francijai, Lietuvai, Polijai un Portugālei būtu jāsniedz Komisijai novērtējums par atkāpes ietekmi uz vidi, bioloģisko daudzveidību un klimatiskajiem mērķiem, kas saistīti ar ekoloģiski nozīmīgām platībām, starpkultūrām un kultūraugu dažādošanu, un attiecīgā gadījumā to pasākumu apraksts, kas veicami, lai mazinātu jebkādu identificētu nelabvēlīgo ietekmi.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu komitejas atzinumu,