1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Darba iestādi (“Iestāde”).

2.   Iestāde palīdz dalībvalstīm un Komisijai efektīvi piemērot un īstenot Savienības tiesību aktus, kas saistīti ar darbaspēka mobilitāti visā Savienībā un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu Savienībā. Iestādes darbības joma aptver 4. punktā minētos Savienības tiesību aktus, tostarp visas direktīvas, regulas un lēmumus, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, un visus turpmāk pieņemtos juridiski saistošos Savienības aktus, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.

3.   Šī regula nekādā veidā neietekmē dalībvalstīs un Savienības līmenī atzīto pamattiesību īstenošanu, tostarp tiesības vai brīvību streikot vai veikt citu rīcību, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi paredzēta konkrētajās dalībvalstu darba attiecību sistēmās. Tāpat tā neskar tiesības sarunās vienoties par koplīgumiem, slēgt un izpildīt tos vai arī kolektīvi rīkoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi.

4.   Iestādes darbības joma aptver šādus Savienības aktus, tostarp visus turpmākos grozījumus minētajos aktos:

5.   Iestādes darbību joma aptver šīs regulas noteikumus, kas saistīti ar dalībvalstu sadarbību nedeklarēta darba novēršanai.

6.   Šajā regulā ņem vērā dalībvalstu kompetences attiecībā uz 4. punktā uzskaitīto Savienības tiesību aktu piemērošanu un izpildi.

Tā neietekmē personu vai darba devēju tiesības vai pienākumus, kas piešķirti ar Savienības tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem vai praksi, nedz arī no tiem izrietošās valstu iestāžu tiesības un pienākumus, kā arī sociālo partneru autonomiju, kā tas ir atzīts LESD.

Šī regula neskar esošos divpusējos nolīgumus un administratīvās sadarbības pasākumus starp dalībvalstīm, jo īpaši tos, kas saistīti ar saskaņotām un kopīgām inspekcijām.

1.   Iestāde ir Savienības struktūra un tiesību subjekts.

2.   Katrā dalībvalstī Iestādei ir visplašākā tiesībspēja, kādu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

1.   Iestāde veicina sadarbību un ātrāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un atbalsta tās tādu sadarbības pienākumu – tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu – efektīvā izpildē, kas definēti Savienības tiesību aktos šīs regulas darbības jomā.

Šajā nolūkā Iestāde jo īpaši:

2.   Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma un pildot savus uzdevumus, Iestāde sniedz informāciju, lai attiecīgajai dalībvalstij palīdzētu efektīvi piemērot Savienības tiesību aktus, kas ir Iestādes kompetencē.

3.   Iestāde sekmē elektronisko rīku un procedūru – tostarp IMI sistēmas – izmantošanu ziņu apmaiņai starp valstu iestādēm.

4.   Iestāde veicina inovatīvu pieeju izmantošanu efektīvai un rezultatīvai pārrobežu sadarbībai un sekmē dalībvalstu elektroniskās apmaiņas mehānismu un datubāzu potenciālo savstarpējo izmantošanu, kas ļautu vieglāk piekļūt datiem reāllaikā un atklāt krāpšanu, un Iestāde var piedāvāt iespējamus uzlabojumus minēto mehānismu un datubāzu izmantošanā. Iestāde sniedz ziņojumus Komisijai, lai varētu šos elektroniskās apmaiņas mehānismus un datubāzes pilnveidot.

1.   Pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma Iestāde koordinē un sniedz atbalstu saskaņotām vai kopīgām inspekcijām jomās, kas ir Iestādes kompetencē. Iestāde var arī pēc savas iniciatīvas ierosināt attiecīgo dalībvalstu iestādēm veikt saskaņotu vai kopīgu inspekciju.

Saskaņotas un kopīgas inspekcijas rīko tikai tad, ja ir panākta attiecīgo dalībvalstu vienošanās.

Valsts līmeņa sociālo partneru organizācijas var vērst Iestādes uzmanību uz konkrētiem gadījumiem.

2.   Šajā regulā:

3.   Ievērojot lojālas sadarbības principu, dalībvalstis cenšas piedalīties saskaņotās vai kopīgās inspekcijās.

Saskaņota vai kopīga inspekcija notiek saskaņā ar visu iesaistīto dalībvalstu iepriekšēju vienošanos, un par šādu vienošanos informē ar valstu sadarbības koordinatoru starpniecību, kas iecelti atbilstīgi 32. pantam.

Ja viena vai vairākas dalībvalstis nolemj nepiedalīties saskaņotajā vai kopīgajā inspekcijā, pārējo dalībvalstu valsts iestādes veic šādu inspekciju tikai iesaistītajās dalībvalstīs. Dalībvalstis, kas nolemj nepiedalīties, saglabā konfidencialitāti attiecībā uz informāciju par šādu inspekciju.

4.   Iestāde nosaka un pieņem kārtību, lai nodrošinātu atbilstīgus turpmākos pasākumus gadījumā, ja kāda dalībvalsts nolemj nepiedalīties saskaņotā vai kopīgā inspekcijā.

Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts bez nepamatotas kavēšanās informē Iestādi un pārējās attiecīgās dalībvalstis rakstiski, tostarp izmantojot elektroniskus līdzekļus, par sava lēmuma iemesliem un, iespējams, par pasākumiem, ko tā plāno veikt, lai atrisinātu konkrēto lietu, kā arī par šādu pasākumu rezultātiem, tiklīdz tie ir zināmi. Iestāde var ierosināt, ka dalībvalsts, kura saskaņotā vai kopīgā inspekcijā nepiedalījās, pati brīvprātīgi veic savu inspekciju.

5.   Dalībvalstis un Iestāde informāciju par plānotajām inspekcijām uzskata par konfidenciālu un trešām personām to neizpauž.

1.   Noteikumus un nosacījumus par to, kā ir veicama saskaņota inspekcija vai kopīga inspekcija, izklāsta nolīgumā, ko noslēgušas iesaistītās dalībvalstis un Iestāde, un tajā cita starpā arī nosaka minētās inspekcijas tvērumu un mērķi un attiecīgā gadījumā izklāsta kārtību, kādā var piedalīties Iestādes personāls. Nolīgumā var iekļaut noteikumus, kas pēc vienošanās par saskaņotu vai kopīgu inspekciju un tās ieplānošanas ļauj šādu saskaņotu vai kopīgu inspekciju veikt īsā termiņā. Iestāde izveido nolīguma paraugu, ievērojot Savienības tiesību aktus, kā arī valstu tiesību aktus vai praksi.

2.   Saskaņotas un kopīgas inspekcijas veic saskaņā ar to dalībvalstu tiesību aktiem vai praksi, kurās šīs inspekcijas notiek. Jebkādus turpmākus pasākumus pēc šādām inspekcijām veic saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem vai praksi.

3.   Saskaņotas un kopīgas inspekcijas veic darbības ziņā efektīvi. Šajā nolūkā inspekcijas nolīgumā dalībvalstis saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi, kurā veic šo inspekciju, piešķir citas dalībvalsts amatpersonām, kas piedalās šādās inspekcijās, attiecīgas funkcijas un statusu.

4.   Ja attiecīgās dalībvalstis pieprasa, Iestāde dalībvalstīm, kuras veic saskaņotas vai kopīgas inspekcijas, sniedz konceptuālu, loģistikas un tehnisko atbalstu, kā arī vajadzības gadījumā juridisko ekspertīzi, tostarp arī rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumus.

5.   Iestādes personāls drīkst novērotāja statusā apmeklēt saskaņotu vai kopīgu inspekciju, drīkst sniegt loģistikas atbalstu un drīkst piedalīties saskaņotā vai kopīgā inspekcijā, ja ar dalībvalsti, kuras teritorijā tas saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksi palīdzēs īstenot inspekciju, ir iepriekš panākta vienošanās.

6.   Tās dalībvalsts, kas veic saskaņotu vai kopīgu inspekciju, iestāde ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc inspekcijas pabeigšanas ziņo Iestādei par inspekcijas rezultātiem minētajā dalībvalstī un par saskaņotās vai kopīgās inspekcijas kopējo norisi.

7.   Saskaņoto vai kopīgo inspekciju rezultātā savākto informāciju attiecīgajās dalībvalstīs var izmantot kā pierādījumu tiesvedībā atbilstīgi konkrētās dalībvalsts tiesību aktiem vai praksei.

8.   Informāciju par saskaņotām un kopīgām inspekcijām, kuras koordinē Iestāde, un informāciju, ko dalībvalstis un Iestāde ir sniegušas, kā norādīts 8. panta 2. un 3. punktā, iekļauj ziņojumos, kurus divreiz gadā iesniedz Valdei. Šādus ziņojumus nosūta arī Ieinteresēto personu grupai, pienācīgi rediģējot sensitīvu informāciju. Gada ziņojumu par Iestādes atbalstītajām inspekcijām iekļauj Iestādes gada darbības pārskatā.

9.   Ja Iestāde saskaņotu vai kopīgu inspekciju vai jebkuras savas darbības gaitā uzzina par iespējamiem pārkāpumiem Savienības tiesību aktu piemērošanā, tā attiecīgā gadījumā par minētajiem iespējamajiem pārkāpumiem var ziņot attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai.

1.   Iestāde sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar sociālajiem partneriem novērtē riskus un analizē jautājumus, kas saistīti ar darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordināciju visā Savienībā. Risku novērtējumos un analīzē pievēršas tādiem jautājumiem kā darba tirgus nelīdzsvarotība, konkrētām nozarēm raksturīgas grūtības un problēmas, kas rodas atkārtoti, un Iestāde var arī veikt mērķtiecīgu padziļinātu analīzi un pētījumus, lai izpētītu konkrētus tematus. Veicot risku novērtējumu un analīzi, Iestāde pēc iespējas izmanto atbilstošus un aktuālus statistikas datus, kas pieejami no esošajiem apsekojumiem, nodrošina papildināmību ar Savienības aģentūrām vai dienestiem un valstu iestādēm, aģentūrām vai dienestiem un izmanto to zinātību, tostarp tādās jomās kā krāpšana, ekspluatācija, diskriminācija, prasmju prognozēšana un darba drošības un veselības aizsardzība.

2.   Iestāde organizē salīdzinošo izvērtēšanu to dalībvalstu vidū, kuras piekritušas tajā piedalīties, nolūkā:

3.   Tiklīdz ir pabeigts riska novērtējums vai cits analītisks darbs, Iestāde ziņo par saviem konstatējumiem Komisijai, kā arī tieši attiecīgajām dalībvalstīm, norādot iespējamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai.

Iestāde savu konstatējumu kopsavilkumu iekļauj arī savos Eiropas Parlamentam un Komisijai iesniegtajos gada pārskatos.

4.   Iestāde attiecīgā gadījumā vāc dalībvalstu apkopotos un nodrošinātos statistikas datus Savienības tiesību aktu jomās, kas ietilpst Iestādes kompetencē. To darot, Iestāde cenšas racionalizēt pašreizējo datu vākšanu minētajās jomās, lai novērstu datu vākšanas dublēšanos. Attiecīgā gadījumā piemēro 15. pantu. Iestāde sadarbojas ar Komisiju (Eurostat) un attiecīgā gadījumā dalās savu datu vākšanas darbību rezultātos.

1.   Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu (“Platforma”), kas izveidota saskaņā ar 16. panta 2. punktu, atbalsta Iestādes darbības nedeklarēta darba novēršanā:

2.   Platforma mudina dalībvalstis sadarboties:

3.   Platformas dalībnieki ir:

4.   Platformas sanāksmēs kā novērotāji var piedalīties – un viņu ieguldījumu pienācīgi ņem vērā – šādas ieinteresētās personas:

Platformas sanāksmēs var uzaicināt piedalīties novērotājus, kas nav pirmajā daļā minētās personas, un viņu ieguldījumu pienācīgi ņem vērā.

Platformu vada Iestādes pārstāvis.

1.   Iestāde, neskarot Tiesas pilnvaras, var atvieglot risinājuma rašanu gadījumos, kad starp divām vai vairākām dalībvalstīm rodas strīds par konkrētiem Savienības tiesību aktu piemērošanas gadījumiem jomās, uz kurām attiecas šī regula. Šādas mediācijas mērķis ir saskaņot to dalībvalstu atšķirīgos viedokļus, kuras ir iesaistītas strīdā, un pieņemt nesaistošu atzinumu.

2.   Ja strīdu nav iespējams atrisināt, izmantojot tiešu kontaktu un dialogu starp dalībvalstīm, kuras ir iesaistītas strīdā, Iestāde pēc vienas vai vairāku attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma sāk mediācijas procedūru. Iestāde var ierosināt mediācijas procedūras uzsākšanu arī pēc savas iniciatīvas. Mediāciju var veikt tikai ar visu to dalībvalstu piekrišanu, kuras ir iesaistītas strīdā.

3.   Mediācijas pirmajā posmā piedalās dalībvalstis, kuras ir iesaistītas strīdā, un mediators, kuri, savstarpēji vienojoties, pieņem nesaistošu atzinumu. Mediācijas pirmajā posmā kā padomdevēji var piedalīties dalībvalstu, Komisijas un Iestādes eksperti.

4.   Ja mediācijas pirmajā posmā risinājums netiek rasts, Iestāde sāk mediācijas otro posmu savā Mediācijas padomē ar nosacījumu, ka tam piekrīt visas dalībvalstis, kuras ir iesaistītas strīdā.

5.   Mediācijas padome, kurā ir eksperti no dalībvalstīm, kuras nav iesaistītas strīdā, cenšas saskaņot to dalībvalstu viedokļus, kuras ir iesaistītas strīdā, un vienojas par nesaistošu atzinumu. Mediācijas otrajā posmā kā padomdevēji var piedalīties Komisijas un Iestādes eksperti.

6.   Valde pieņem mediācijas reglamentu, tostarp noteikumus, kas reglamentē darba kārtību, mediatoru iecelšanu, piemērojamos termiņus, dalībvalstu, Komisijas un Iestādes ekspertu iesaistīšanu un iespēju Mediācijas padomei strādāt grupās, kuras sastāv no vairākiem locekļiem.

7.   To dalībvalstu, kuras ir iesaistītas strīdā, piedalīšanās abos mediācijas posmos ir brīvprātīga. Ja šāda dalībvalsts nolemj nepiedalīties mediācijā, tā 6. punktā minētā reglamenta noteiktajā laikposmā rakstiski, tostarp elektroniskā veidā, informē Iestādi un pārējās dalībvalstis, kuras ir iesaistītas strīdā, par sava lēmuma iemesliem.

8.   Iesniedzot lietu mediācijai, dalībvalstis nodrošina, ka visi ar lietu saistītie personas dati ir anonimizēti tādā veidā, ka datu subjekts nav vai vairs nav identificējams. Nevienā mediācijas norises brīdī Iestāde neapstrādā to personu personas datus, uz kurām attiecas izskatāmā lieta.

9.   Lietas, kurās notiek tiesvedība valsts vai Savienības līmenī, netiek pieņemtas Iestādes veicamai mediācijai. Ja tiesvedība tiek sākta mediācijas laikā, mediācijas procedūru aptur.

10.   Mediācija neskar Administratīvās komisijas kompetenci, tostarp nevienu tās pieņemto lēmumu. Mediācijas procesā ņem vērā visus attiecīgos Administratīvās komisijas lēmumus.

11.   Ja strīds pilnībā vai daļēji attiecas uz sociālā nodrošinājuma jautājumiem, Iestāde par to informē Administratīvo komisiju.

Lai nodrošinātu labu sadarbību, koordinētu darbības, savstarpēji par to vienojoties, un izvairītos no jebkādas dublēšanās tādos mediācijas gadījumos, kas attiecas gan uz sociālā nodrošinājuma, gan uz darba tiesību jautājumiem, Administratīvā komisija un Iestāde noslēdz sadarbības nolīgumu.

Pēc Administratīvās komisijas pieprasījuma un vienojoties ar dalībvalstīm, kuras ir iesaistītas strīdā, Iestāde jautājumu, kas attiecas uz sociālo nodrošinājumu, nodod izskatīšanai Administratīvajai komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 74.a panta 2. punktu. Mediācija var turpināties attiecībā uz jautājumiem, kas neattiecas uz sociālo nodrošinājumu.

Pēc jebkuras strīdā iesaistītās dalībvalsts pieprasījuma Iestāde jautājumu par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu nodod izskatīšanai Administratīvajai komisijai. Šādu nodošanu var veikt jebkurā mediācijas posmā. Mediācija var turpināties attiecībā uz jautājumiem, kas neattiecas uz sociālo nodrošinājumu.

12.   Trīs mēnešu laikā pēc nesaistošā atzinuma pieņemšanas dalībvalstis, kuras ir iesaistītas strīdā, Iestādei ziņo par pasākumiem, ko tās veikušas saistībā ar minēto atzinumu, vai gadījumā, ja šādi pasākumi nav veikti, – par to neveikšanas iemesliem.

13.   Iestāde divreiz gadā Komisijai ziņo par Iestādes izskatīto mediācijas lietu iznākumu un par lietām, kurās mediācija netika veikta.

1.   Iestādes administratīvajā un pārvaldības struktūrā ietilpst:

2.   Iestāde, ievērojot atlases procedūras, var izveidot darba grupas vai ekspertu grupas, kuru sastāvā ietilpst dalībvalstu vai Komisijas pārstāvji vai ārējie eksperti, vai to kombinācija, un kuras paredzētas konkrētu tās uzdevumu pildīšanai vai konkrētām politikas jomām. Tā izveido 12. pantā minēto Platformu kā pastāvīgu darba grupu un 13. pantā minēto Mediācijas padomi.

Iestāde pēc apspriešanās ar Komisiju nosaka šādu darba grupu un ekspertu grupu reglamentu.

1.   Valdes sastāvā ietilpst:

Balsstiesības ir tikai pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem locekļiem.

2.   Katram Valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs pārstāv Valdes locekli viņa prombūtnes laikā.

3.   Panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ viņu dalībvalstis.

Panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētos Valdes locekļus ieceļ Komisija.

Panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto ekspertu ieceļ Eiropas Parlaments.

Savienības līmeņa starpnozaru sociālo partneru organizācijas savus pārstāvjus un Eiropas Parlaments savu neatkarīgo ekspertu ieceļ pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka nepastāv interešu konflikts.

Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām 1. pantā minētajās jomās, ņemot vērā viņu attiecīgās vadības, administratīvās un ar budžetu saistītās prasmes.

Visas Valdē pārstāvētās personas cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu tās darba nepārtrauktību. Visas minētās personas cenšas panākt sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību Valdē.

4.   Ikviens Valdes loceklis un aizstājējs, stājoties amatā, paraksta rakstisku paziņojumu par to, ka neatrodas interešu konflikta situācijā. Ikviens Valdes loceklis un aizstājējs atjaunina savu paziņojumu, ja mainās apstākļi, kas attiecas uz jebkādu interešu konfliktu. Iestāde minētos paziņojumus un to atjauninājumus publicē savā tīmekļa vietnē.

5.   Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru laiks ir četri gadi. Šis pilnvaru laiks ir atjaunojams.

6.   Trešo valstu pārstāvji, kas piemēro Savienības tiesību aktus jomās, uz kurām attiecas šī regula, Valdes sanāksmēs un apspriedēs var piedalīties kā novērotāji.

7.   Viens Eurofound pārstāvis, viens EU-OSHA pārstāvis, viens Cedefop pārstāvis un viens Eiropas Izglītības fonda pārstāvis var tikt uzaicināts piedalīties Valdes sanāksmēs novērotāja statusā, lai uzlabotu minēto aģentūru efektivitāti un sinerģiju starp tām.

1.   Valde jo īpaši:

2.   Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu balstītu lēmumu, ar ko izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un izklāsta nosacījumus, ar kādiem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektoram ir atļauts šīs pilnvaras deleģēt tālāk.

3.   Ārkārtas gadījumos Valde var, pieņemot lēmumu, uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un šo pilnvaru pastarpināto deleģējumu, ko veicis izpilddirektors, un tās īstenot pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

1.   Valde no savu balsstiesīgo locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku un cenšas panākt dzimumu līdzsvaru. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar Valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Ja pirmajā balsojumā divu trešdaļu vairākums netiek sasniegts, rīko otro balsojumu, kurā priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar Valdes balsstiesīgo locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

Ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus, viņu automātiski aizstāj priekšsēdētāja vietnieks.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir trīs gadi. Viņu pilnvaru laiku var atjaunot vienu reizi. Tomēr gadījumos, kad viņu kā Valdes locekļu statuss beidzas viņu pilnvaru laikā, viņu pilnvaru laiks automātiski beidzas tajā pašā dienā.

1.   Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

2.   Priekšsēdētājs organizē apspriedes atbilstoši darba kārtības punktiem. Šīs regulas 17. panta 1. punkta pirmās daļas c) un d) apakšpunktā minētie Valdes locekļi nepiedalās apspriedēs par darba kārtības punktiem, kas saistīti ar sensitīvu informāciju par atsevišķiem gadījumiem, kā noteikts Valdes reglamentā.

3.   Iestādes izpilddirektors apspriedēs piedalās bez balsstiesībām.

4.   Valde rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Turklāt Valde sanāk kopā pēc priekšsēdētāja, Komisijas vai vismaz vienas trešdaļas Valdes locekļu pieprasījuma.

5.   Valde vismaz reizi gadā rīko sanāksmi, kurā piedalās Ieinteresēto personu grupa.

6.   Valde var uzaicināt savās sanāksmēs piedalīties novērotāja statusā jebkuru personu vai organizāciju, kuras viedoklis varētu to interesēt, tostarp Ieinteresēto personu grupas locekļus.

7.   Ievērojot Valdes reglamentu, tās locekļiem un viņu aizstājējiem sanāksmēs var palīdzēt konsultanti vai eksperti.

8.   Iestāde Valdei nodrošina sekretariātu.

1.   Neskarot 18. panta 1. punkta b) un t) apakšpunktu, 19. panta 1. punktu un 31. panta 8. punktu, Valde pieņem lēmumus ar balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.   Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Balsstiesīga locekļa prombūtnē viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa aizstājējs.

3.   Iestādes izpilddirektors apspriedēs piedalās bez balsstiesībām.

4.   Balsošanas kārtību sīkāk izklāsta Valdes reglamentā, jo īpaši norādot apstākļus, kādos Valdes loceklis var rīkoties cita locekļa vārdā, un apstākļus, kādos balsošanā ir jāizmanto rakstiskas procedūras.

1.   Izpilddirektors ir atbildīgs par Iestādes pārvaldību un cenšas Iestādē nodrošināt dzimumu līdzsvaru. Izpilddirektors atskaitās Valdei.

2.   Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var uzaicināt izpilddirektoru ziņot par tā pienākumu izpildi.

3.   Izpilddirektors ir Iestādes likumīgais pārstāvis.

4.   Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kuri Iestādei noteikti ar šo regulu, jo īpaši par:

5.   Izpilddirektors nolemj, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs un vai ir nepieciešams izveidot sadarbības biroju Briselē, lai veicinātu Iestādes sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm un struktūrām. Pirms nolemt par vietējā biroja vai sadarbības biroja izveidi, izpilddirektors saņem iepriekšēju piekrišanu no Komisijas, Valdes un tās dalībvalsts, kurā paredzēts izvietot attiecīgo biroju. Lēmumā norāda birojam veicamo darbību tvērumu tādā veidā, lai izvairītos no liekām izmaksām un Iestādes administratīvo funkciju dublēšanās. Var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu ar dalībvalsti, kurā paredzēts izvietot vietējo vai sadarbības biroju.

1.   Lai atvieglotu apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un lai varētu izmantot to zinātību jomās, uz kurām attiecas šī regula, izveido Ieinteresēto personu grupu. Ieinteresēto personu grupa ir piesaistīta Iestādei, un tai ir padomdevēja funkcijas.

2.   Ieinteresēto personu grupa saņem iepriekšēju informatīvu izklāstu un pēc Iestādes pieprasījuma vai pēc pašas iniciatīvas var Iestādei iesniegt atzinumus par:

3.   Ieinteresēto personu grupu vada izpilddirektors, un tā tiekas vismaz divreiz gadā pēc izpilddirektora iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma.

4.   Ieinteresēto personu grupā ir divi pārstāvji no Komisijas un 10 pārstāvji no Savienības līmeņa sociālajiem partneriem – kuri vienlīdzīgi pārstāv arodbiedrību un darba devēju organizācijas –, tostarp no atzītiem Savienības nozaru sociālajiem partneriem, kas pārstāv nozares, kurās darbaspēka mobilitātes jautājumi ir īpaši aktuāli.

5.   Ieinteresēto personu grupas locekļus un aizstājējus izraugās viņu organizācijas un ieceļ Valde. Aizstājējus ieceļ Valde saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā locekļus, un tie automātiski aizstāj locekļus to prombūtnē. Ciktāl iespējams, tiek nodrošināts pienācīgs dzimumu līdzsvars un atbilstoša MVU pārstāvība.

6.   Iestāde Ieinteresēto personu grupai nodrošina sekretariātu. Ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Reglamentu iesniedz Valdei apstiprināšanai.

7.   Ieinteresēto personu grupa savās sanāksmēs var uzaicināt piedalīties ekspertus vai attiecīgu starptautisko organizāciju pārstāvjus.

8.   Iestāde publisko Ieinteresēto personu grupas atzinumus, padomus un ieteikumus un tās apspriešanās rezultātus, izņemot gadījumus, kad tiek piemērota konfidencialitātes prasība.

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo vienotā programmdokumenta projektu, kurā jo īpaši iekļauj daudzgadu un gada programmu saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 (28), ņemot vērā Komisijas noteiktās pamatnostādnes un jebkādu Ieinteresēto personu grupas sniegtu padomu.

2.   Katru gadu līdz 30. novembrim Valde pieņem 1. punktā minēto vienotā programmdokumenta projektu. Valde minēto dokumentu, kā arī jebkādas turpmākas atjauninātas minētā dokumenta versijas līdz nākamā gada 31. janvārim nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Vienotais programmdokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgas pieņemšanas, un nepieciešamības gadījumā to attiecīgi koriģē.

3.   Gada darba programmā izklāsta detalizētus mērķus un iecerētos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Tajā iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu un cilvēkresursiem. Gada darba programma saskan ar 4. punktā minēto daudzgadu darba programmu. Tajā skaidri norāda, kādi uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Kad Iestādei tiek uzticēts jauns uzdevums, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, Valde groza pieņemto gada darba programmu.

Jebkādus būtiskus grozījumus gada darba programmā pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru, ar kādu pieņem sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras veikt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

4.   Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, tostarp mērķus, iecerētos rezultātus un snieguma rādītājus. Tajā attiecībā uz katru darbību norāda arī indikatīvos finanšu un cilvēkresursus, kas tiek uzskatīti par nepieciešamiem noteiktā mērķa sasniegšanai.

Attiecīgā gadījumā stratēģisko plānu atjaunina, jo īpaši, lai ņemtu vērā 40. pantā minētās izvērtēšanas rezultātus.

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo provizorisku Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tostarp štatu sarakstu, un nosūta to Valdei.

2.   Provizoriskais tāmes projekts balstās uz 24. panta 3. punktā minētā ikgadējā plānošanas dokumenta mērķiem un tajā iecerētajiem rezultātiem, un tajā ņem vērā minēto mērķu un iecerēto rezultātu sasniegšanai nepieciešamos finanšu resursus atbilstoši uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principam.

3.   Valde, pamatojoties uz provizorisko tāmes projektu, pieņem Iestādes ieņēmumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un katru gadu līdz 31. janvārim nosūta to Komisijai.

4.   Komisija tāmes projektu kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai. Tāmes projektu arī dara pieejamu Iestādei.

5.   Pamatojoties uz tāmes projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par nepieciešamām attiecībā uz štatu sarakstu, un no vispārējā budžeta piešķiramās iemaksas summu un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas, kas paredzētas iemaksai Iestādes budžetā no Savienības vispārējā budžeta.

7.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Iestādes štatu sarakstu.

8.   Valde pieņem Iestādes budžetu. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgas pieņemšanas, un nepieciešamības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.   Visiem būvprojektiem, kas var būtiski ietekmēt Iestādes budžetu, piemēro Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013.

1.   Par katru finanšu gadu sagatavo visu Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmi, un to atspoguļo Iestādes budžetā. Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

2.   Iestādes budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, Iestādes ieņēmumos ietilpst:

4.   Iestādes izdevumi ietver darbinieku atalgojumu, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izdevumus.

1.   Iestādes budžetu izpilda izpilddirektors.

2.   Katru gadu izpilddirektors nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru rezultātā iegūtajiem konstatējumiem.

1.   Līdz nākamā finanšu gada (N + 1 gada) 1. martam Iestādes grāmatvedis nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus par attiecīgo finanšu gadu (N gadu).

2.   Līdz N + 1 gada 1. martam Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim nosūta arī konsolidācijai nepieciešamo grāmatvedības informāciju prasītajā veidā un formātā.

3.   Līdz N + 1 gada 31. martam Iestāde nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisija un Revīzijas palātai pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu.

4.   Pēc tam, kad Iestādes grāmatvedis ir saņēmis Revīzijas palātas piezīmes par Iestādes provizoriskajiem pārskatiem par N gadu, tas uz savu atbildību sagatavo Iestādes galīgos pārskatus. Izpilddirektors tos iesniedz Valdei atzinuma sniegšanai.

5.   Valde sniedz atzinumu par Iestādes galīgajiem pārskatiem par N gadu.

6.   Līdz N + 1 gada 1. jūlijam Iestādes grāmatvedis galīgos pārskatus par N gadu kopā ar Valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Saiti uz tīmekļa vietnes lapām, kurās pieejami Iestādes galīgie pārskati, līdz N + 1 gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.   Izpilddirektors līdz N + 1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz piezīmēm, ko tā izdarījusi gada pārskatā. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī Valdei un Komisijai.

9.   Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma iesniedz tam jebkādu informāciju, kas nepieciešama netraucētai N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (29) 261. panta 3. punktu.

10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā Iestādes pagaidu darbinieku saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru ieceļ Valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta, ievērojot atklātu un pārredzamu atlases procedūru. Izraudzīto kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentā un atbildēt uz Parlamenta deputātu jautājumiem. Šāda viedokļu apmaiņa nepamatoti nekavē izpilddirektora iecelšanu amatā.

3.   Līguma ar izpilddirektoru noslēgšanas nolūkā Iestādi pārstāv Valdes priekšsēdētājs.

4.   Izpilddirektora pilnvaru laiks ir pieci gadi. Pirms minētā laikposma beigām Komisija veic vērtēšanu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un Iestādes turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

5.   Valde, ņemot vērā 4. punktā minēto vērtējumu, var pagarināt izpilddirektora pilnvaru laiku vienu reizi uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus.

6.   Izpilddirektors, kura pilnvaru laiks ir ticis pagarināts atbilstīgi 5. punktam, beidzoties kopējam amatā pavadītajam laikposmam, nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

7.   Izpilddirektoru var atcelt no amata tikai ar Valdes lēmumu. Valde savā lēmumā ņem vērā 4. punktā minēto Komisijas veikto izpilddirektora snieguma vērtējumu.

8.   Valde lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru laika pagarināšanu un viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

1.   Saskaņā ar 33. pantu katra dalībvalsts izraugās vienu valsts sadarbības koordinatoru kā norīkoto valsts ekspertu darbam Iestādes mītnē.

2.   Valsts sadarbības koordinatori sniedz ieguldījumu Iestādes uzdevumu izpildē, tostarp atvieglojot 7. pantā minēto sadarbību un informācijas apmaiņu un 8. pantā minēto inspekciju atbalstīšanu un koordinēšanu. Viņi darbojas arī kā valstu kontaktpunkti attiecībā uz jautājumiem, kas saņemti no viņu dalībvalstīm un kas ir saistīti ar viņu dalībvalstīm, šajā nolūkā atbildot uz minētajiem jautājumiem vai nu tieši, vai sadarbojoties ar savas valsts pārvaldes iestādēm.

3.   Valsts sadarbības koordinatoriem ir tiesības pieprasīt un saņemt no savām dalībvalstīm visu attiecīgo informāciju, kā paredzēts šajā regulā, vienlaikus pilnībā ievērojot savas dalībvalsts tiesību aktus vai praksi, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību un noteikumiem par konfidencialitāti.

1.   Papildus valsts sadarbības koordinatoriem Iestāde jebkurā savas darbības jomā var izmantot norīkotos valsts ekspertus vai citu Iestādes nenodarbinātu personālu.

2.   Valde pieņem lēmumu, ar kuru paredz noteikumus par norīkotajiem valsts ekspertiem, tostarp valsts sadarbības koordinatoriem.

1.   Iestādei piemēro Padomes Regulas Nr. 1 (30) noteikumus.

2.   Iestādes darbībai nepieciešamos rakstiskās tulkošanas pakalpojumus sniedz Tulkošanas centrs.

1.   Iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001. Sešu mēnešu laikā pēc savas pirmās sanāksmes Valde pieņem detalizētus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

2.   Valde nosaka pasākumus, kas nepieciešami Regulā (ES) 2018/1725 noteikto pienākumu pildīšanai, jo īpaši attiecībā uz Iestādes datu aizsardzības inspektora iecelšanu un uz datu apstrādes likumību, apstrādes darbību drošību, informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām.

3.   Iestāde pēc savas iniciatīvas savas kompetences jomā var iesaistīties komunikācijas darbībās. Resursu piešķiršana komunikācijas darbībām netraucē 4. pantā minēto uzdevumu efektīvu izpildi. Komunikācijas darbības veic saskaņā ar attiecīgajiem Valdes pieņemtajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem.

1.   Lai atvieglotu cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Iestāde sešu mēnešu laikā no dienas, kad tā kļūst spējīga veikt savas darbības, pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, un pieņem atbilstošus noteikumus, kuri piemērojami visiem Iestādes darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.

2.   Revīzijas palātai ir pilnvaras, balstoties uz dokumentiem un pārbaudēm uz vietas, veikt revīziju, kam ir pakļauti visi dotāciju saņēmēji, līgumslēdzēji un apakšuzņēmēji, kuri no Iestādes saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (31) paredzētajiem noteikumiem un procedūrām OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai saistībā ar Iestādes finansētu dotāciju vai līgumu nav notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses.

4.   Neskarot 1., 2., un 3. punktu, Iestādes sadarbības nolīgumi ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumi, dotāciju nolīgumi un lēmumi par dotāciju piešķiršanu ietver noteikumus, kas Revīzijas palātu un OLAF skaidri pilnvaro to attiecīgās kompetences ietvaros veikt šādu revīziju un izmeklēšanu.

1.   Iestādes līgumisko atbildību reglamentē konkrētajam līgumam piemērojamie tiesību akti.

2.   Tiesas jurisdikcijā ir nolēmumu pieņemšana atbilstoši jebkādai šķīrējtiesas klauzulai, kas ietverta Iestādes noslēgtā līgumā.

3.   Ārpuslīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādus zaudējumus, ko radījušas Iestādes struktūrvienības vai personāls, pildot savus pienākumus.

4.   Tiesas jurisdikcijā ir strīdi, kas saistīti ar 3. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanu.

5.   Personāla personisko atbildību pret Iestādi reglamentē tam piemērojamie Civildienesta noteikumi un Nodarbināšanas kārtība.

1.   Līdz 2024. gada 1. augustam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē Iestādes sniegumu saistībā ar tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtēšanā īpašu uzmanību velta pieredzei, kas gūta, saskaņā ar 13. pantu īstenojot mediācijas procedūru. Tajā arī izvērtē nepieciešamību grozīt Iestādes pilnvaras un tās darbības jomu, tostarp paplašināt tās darbības jomu, lai tajā iekļautu nozarēm specifiskas vajadzības, un jebkādas šādas grozīšanas finansiālo ietekmi, ņemot vērā arī darbu, ko minētajās jomās veic Savienības aģentūras. Izvērtēšanā arī izpēta turpmāku sinerģiju un racionalizāciju ar aģentūrām, kuras darbojas nodarbinātības un sociālās politikas jomā. Pamatojoties uz šo izvērtēšanu, Komisija attiecīgā gadījumā var iesniegt leģislatīvo aktu priekšlikumus ar mērķi pārskatīt šīs regulas darbības jomu.

2.   Ja Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Iestādes mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tās turpmāka pastāvēšana vairs nav pamatota, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.

3.   Par izvērtēšanas rezultātiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Valdei. Izvērtēšanas rezultātus publisko.

1.   Ciktāl tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šajā regulā noteiktos mērķus, un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetenci, Iestāde var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskām organizācijām.

Šajā nolūkā Iestāde, saņēmusi Valdes atļauju un Komisijas apstiprinājumu, var izveidot sadarbības kārtību ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskām organizācijām. Minētā kārtība nedz Savienībai, nedz tās dalībvalstīm nerada juridiskas saistības.

2.   Iestāde ir atvērta to trešo valstu dalībai, kuras šajā nolūkā ar Savienību noslēgušas nolīgumus.

Saskaņā ar attiecīgajiem pirmajā daļā minēto līgumu noteikumiem izstrādā kārtību, kurā jo īpaši precizē veidu un apmēru, kādā attiecīgās trešās valstis piedalās Iestādes darbā, tostarp noteikumus par dalību Iestādes īstenotajās iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālu. Personāla jautājumos minētā kārtība jebkurā gadījumā atbilst Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtībai.

3.   Komisija nodrošina, ka Iestāde darbojas savu pilnvaru un pastāvošā institucionālā satvara ietvaros, šajā nolūkā noslēdzot atbilstošu darba vienošanos ar Iestādes izpilddirektoru.

1.   Nepieciešamo kārtību, kādā Iestāde izvietojama uzņēmējā dalībvalstī, kopā ar īpašajiem noteikumiem, kas uzņēmējā dalībvalstī piemērojami Iestādes izpilddirektoram, Valdes locekļiem, darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Iestādi un dalībvalsti, kurā mītne atrodas, un šo nolīgumu noslēdz pēc tam, kad saņemts Valdes apstiprinājums, taču ne vēlāk kā 2021. gada 1. augustā.

2.   Iestādi uzņemošā dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus netraucētai un efektīvai Iestādes darbībai, tostarp eiropeiski orientētu daudzvalodu izglītību un atbilstošus transporta savienojumus.

1.   Iestāde kļūst spējīga veikt savas darbības un izpildīt pati savu budžetu līdz 2021. gada 1. augustam.

2.   Komisija ir atbildīga par Iestādes izveidi un sākotnējo funkcionēšanu līdz brīdim, kad Iestāde kļūst spējīga veikt savas darbības. Minētajā nolūkā: