14.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/254

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0086/2016),

A.

tā kā saskaņā ar tās finanšu pārskatiem, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“Iestāde”) 2014. finanšu gada galīgais budžets bija EUR 79 701 222, kas ir par 2,11 % vairāk nekā 2013. gadā; tā kā Iestādes budžetu pilnībā finansē no Savienības budžeta;

B.

tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Iestādes 2014. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Iestādes gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

1.

atzīmē, ka 2014. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,69 %, kas ir par 0,86 % vairāk nekā 2013. gadā; turklāt atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 89,31 %, t. i., par 1,48 % zemāks nekā 2013. gadā;

2.

atzīmē, ka 2014. gada beigās no pieejamām 474 štata vietām, kas ietvēra ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku, kā arī norīkoto valsts ekspertu vietas, aizpildītas bija 449; atzīmē, ka gada vidējais štata vietu aizpildītības līmenis attiecībā uz 2014. gada štatu sarakstu (pagaidu darbinieki un ierēdņi) ir 95,1 %, bet attiecībā uz līgumdarbiniekiem – 92,4 %;

3.

prasa Iestādei stingri piemērot pasākumus attiecībā uz rīcības brīvību un izslēgšanu publiskā iepirkuma jomā, katrā atsevišķā gadījumā veicot pienācīgas iepriekšējās darbības pārbaudes un piemērojot izslēgšanas kritērijus nolūkā izslēgt uzņēmumus jebkāda interešu konflikta gadījumā, jo tas ir būtiski Savienības finanšu interešu aizsardzībai;

4.

atgādina Iestādei, ka tās neatkarības politikas galvenajam mērķim vajadzētu būt tās reputācijai un līdz ar to neatkarības politikai vajadzētu nodrošināt, ka Iestādei nav nekādu īstu vai šķietamu interešu konfliktu, it sevišķi attiecībā uz ekonomikas nozarēm, ko tā faktiski regulē;

5.

atzīmē, ka Iestāde sāka projektu, kura mērķis ir uzlabot efektivitāti un atbilstību darījumu apstrādē, izmantojot centralizētu stratēģiju, ieviešot plānošanas, uzraudzības un ziņošanas procesus un struktūras, kā arī centralizējot finanšu un iepirkuma procesus un struktūru; ar gandarījumu atzīmē, ka šis projekts ļaus Iestādei efektīvāk īstenot savas pilnvaras, samazinot rezultātu sasniegšanai vajadzīgo laiku un iesaistīto cilvēku skaitu, tādējādi 2015. gadā panākot samazinājumu, kas atbilst 14 pilnas slodzes štata vietām;

6.

atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā Iestāde izveidoja talantu pārvaldības programmu, lai optimāli izmantotu savus cilvēkresursus (personālu un ekspertus);

7.

īpaši apzinās sabiedrības interesi par Iestādes lēmumu pieņemšanas procesu, kas notiek saskaņā ar tās juridisko lomu un pienākumiem; uzsver to, ka ticami noteikumi par integritāti ir svarīgi un turklāt ir absolūti būtiski nodrošināt saziņu ar plašsaziņas līdzekļiem un Iestādes pieejamību tiem; ņem vērā to, ka Iestāde 74 % no saviem cilvēkresursiem izmanto zinātniskām darbībām, novērtēšanai, datu vākšanai un komunikācijai; mudina Iestādi turpināt uzlabot šo rādītāju;

8.

atzīst, ka Iestāde sāka projektu, kura mērķis ir mainīt veidu, kā tā pārbauda un apstrādā ikgadējās interešu deklarācijas, lai nodrošinātu labāku saskaņotību un vispārēju atbilstību saviem noteikumiem par interešu deklarācijām; turklāt atzīmē, ka šī jaunā sistēma, ko iecerēts pabeigt 2016. gadā, paredz ikgadējo interešu deklarāciju centralizētu pārbaudi un atbildības nodošanu no Iestādes zinātniskajiem departamentiem tās juridiskajam un regulatīvajam departamentam;

9.

konstatē, ka Iestāde, lai varētu sadarboties ar svarīgākajiem nozares akadēmisko aprindu pārstāvjiem un lai tai būtu cik vien iespējams efektīva politika interešu konfliktu jomā, izmanto sistēmu, ar ko novērtē ekspertu intereses un kas ņem vērā ekspertu lomu un tās zinātniskās darba grupas vai komitejas pilnvaras, kuras loceklis eksperts būs, balstoties uz dažādiem kritērijiem; turklāt atzīmē, ka Iestāde savas neatkarības politikas regulārā pārbaudes cikla ietvaros 2016. gadā pārbaudīs savas sistēmas interešu konfliktu atklāšanai; aicina Iestādi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pārbaudes rezultātiem un nepieciešamajām ekspertu atlases un pilnvaru pārbaudes procedūru korekcijām;

10.

prasa Savienības iestādēm un aģentūrām, kas ir ieviesušas rīcības kodeksus, tostarp Parlamentam, pastiprināti veikt īstenošanas pasākumus, piemēram, finansiālo interešu deklarāciju pārbaudes;

11.

vēlreiz aicina Iestādi piemērot divu gadu pārejas periodu; nepieņem Iestādes pamatojumu, ar ko tā attaisno savu atteikšanos pildīt budžeta izpildes apstiprinātājiestādes atkārtotās prasības piemērot šādu divu gadu pārejas periodu attiecībā uz jebkādu mantisko ieinteresētību, kas saistīta ar tās regulētajiem uzņēmumiem;

12.

atzinīgi vērtē to, ka nolūkā uzlabot savu neatkarības un interešu konfliktu politiku attiecībā uz ekspertu grupām Iestāde 2014. gadā veica ex post analīzi par saviem noteikumiem, kas attiecas uz interešu deklarācijām; atzīmē, ka šīs analīzes rezultātā notika pārskatīšana un tika pieņemta jauna, vienkāršāka un precīzāka minēto noteikumu versija; aicina Iestādi regulāri analizēt savu politiku, lai nodrošinātu pastāvīgu savas neatkarības attīstību;

13.

atgādina Iestādei par Eiropas Ombuda lēmumā iekļauto norādījumu attiecībā uz to, ka Iestādei būtu jāpārskata savi interešu konflikta noteikumi, lai nodrošinātu, ka eksperti, kas strādā akadēmisku darbu, deklarē Iestādei visu ar to saistīto atbilstīgo informāciju; uzskata, ka, ja tas skartu aptuveni trešdaļu ekspertu – kā norādījusi Iestāde –, Iestādei būtu jāpievērš īpaša uzmanība šim jautājumam un kopā ar attiecīgajām akadēmiskajām iestādēm jāstrādā pie konkrētiem pasākumiem, ar kuriem nodrošināt abu pušu integritātes saglabāšanu;

14.

ņem vērā, ka 2015. gadā tika izstrādāts izmēģinājuma projekts, kura mērķis ir apzināt labāko veidu, kā īstenot budžeta izpildes apstiprinātājiestādes ieteikumu centralizēt interešu deklarāciju validācijas procesu; konstatē, ka izmēģinājuma projekts tajā pašā gadā tika sekmīgi pabeigts un ka pilnīgu centralizāciju paredzēts pabeigt līdz 2016. gada pirmā pusgada beigām; aicina Iestādi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šīs centralizācijas sekmīgu īstenošanu;

15.

konstatē, ka 2014. gadā Iestāde saņēma vairāku ieinteresēto personu un nevalstisko organizāciju devumu ar neatkarību saistītos jautājumos; turklāt atzīmē, ka šis devums tika izmantots neatkarības politikas īstenošanas noteikumu pārskatīšanā;

16.

aicina kopumā uzlabot korupcijas novēršanu un cīņu pret to, izmantojot holistisku pieeju, un sākt ar labāku publisku piekļuvi dokumentiem un stingrākiem noteikumiem par interešu konfliktiem, pārredzamības reģistru ieviešanu vai nostiprināšanu un pietiekamu resursu piešķiršanu tiesību aktu īstenošanas pasākumiem, kā arī uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm un ar attiecīgām trešām valstīm;

17.

mudina Iestādi līdztekus pašreizējiem izpratnes veicināšanas pasākumiem palielināt darbinieku izpratni par interešu konflikta novēršanas politiku un integritātes un pārredzamības iekļaušanu noteikt par obligātu jautājumu, kas jāapspriež darbā pieņemšanas procedūrās un darbības rezultātu izvērtēšanā;

18.

norāda, ka saskaņā ar vairākiem Savienības noteikumiem, tostarp arī ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, iedzīvotājiem ir tiesības piekļūt publiskiem dokumentiem; atgādina Iestādei, ka zinātnisko precizitāti vislabāk nodrošina pārredzamība un pārskatatbildība attiecībā uz rezultātiem; uzsver, ka līdz ar to Iestādei visi dati, ko izmanto, lai gūtu zinātniskus secinājumus, būtu jāpublisko mašīnlasāmā formātā, lai būtu iespējama zinātniska pārbaude un pastāvīgs progress;

19.

atzīst Iestādes centienus uzlabot sava darba un tam izmantoto datu pārredzamību; atzīst esošos juridiskos ierobežojumus, kas tai apgrūtina palielināt datu pārredzamību; uzsver, ka publiskošanas mērķis ir dot iespēju reproducēt Iestādes darbu, tāpēc ceļā uz riska novērtēšanas procesa pārredzamību spertie soļi ir vērtējami atzinīgi, taču būtu jānodrošina arī datu pārredzamība; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka 2013. gada janvārī Iestāde sāka īstenot pārredzamības iniciatīvu; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka ir uzlabojies Iestādes mājas lapā pieejamās informācijas un dokumentu izklāsts un pieejamība un ka tiek veiktas citas darbības, lai nodrošinātu Iestādes atvērtību, piemēram, tiek izstrādāti riska novērtēšanas atzinumi un novērtēta ietekme uz Savienības iedzīvotājiem; mudina Iestādi turpināt uzlabot šo rādītāju;

20.

ņem vērā, ka Iestādes darbiniekiem ir juridisks pienākums ievērot Civildienesta noteikumus attiecībā uz turpmākām darba attiecībām; turklāt atzīmē, ka darbinieku turpmāko darba attiecību novērtēšana notiek sistemātiski un ka, ja šādas darba attiecības varētu radīt interešu konfliktu, attiecīgo personu nevajadzētu pieņemt darbā, kamēr potenciālais konflikts nav novērsts, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un verificējamiem kritērijiem; norāda, ka 2013. gadā no 29 štata darbiniekiem, kas beidza strādāt Iestādē, trīs pārgāja uz ķīmisko vielu / farmācijas nozari un attiecībā uz šīm personām tika pieņemti vairāki ierobežojumi; atzīst, ka Iestāde uzskata, ka attiecībā uz virpuļdurvju efektu skaidra tiesiskā un pārvaldības sistēma jau ir ieviesta;

21.

atzīst, ka Iestāde ir veikusi iekšēju novērtējumu par to, kāda ietekme būtu, ja ekspertiem tiktu liegta iespēja savā interešu deklarācijā anonimizēt konkrētas intereses; pēc Iestādes sniegtās informācijas secina, ka interešu anonimizēšana līdz šim izmantota ļoti reti; turklāt atzīmē, ka pēdējā grupu locekļu nomaiņas reizē 2015. gadā savas intereses neanonimizēja neviens zinātniskais eksperts; ar gandarījumu atzīmē, ka Iestāde vairs nepieņem interešu anonimizēšanu un liedz šādu iespēju ekspertu interešu deklarācijās; prasa, lai Iestāde pārbauda to ekspertu deklarācijas, kuri iecelti pirms 2015. gada un izmantojuši iespēju anonimizēt savas intereses;

22.

prasa, lai Iestāde īsteno Civildienesta noteikumu 16. pantu, katru gadu publicējot informāciju par augstākā ranga ierēdņiem, kuri izbeiguši darba attiecības, un interešu konfliktu sarakstu;

23.

gaida, kādus rezultātus sniegs Iestādes neatkarības un zinātnisko lēmumu pieņemšanas politikas sistēmiskā pārbaude 2016. gadā; atzinīgi vērtē Iestādes apņemšanos apsvērt ekspertu deklarēto darbību atalgojuma publicēšanu;

24.

aicina Iestādi plašāk izmantot jauno uzklausāmo ekspertu statusu, par piemēru ņemot no Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras uzaicinātos ekspertus; aicina Iestādi ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par uzklausāmo ekspertu izmantošanu;

25.

uzsver, ka regulatīvo aģentūru ekspertiem par viņu darbu ir jāmaksā tā, lai viņi būtu neatkarīgi no regulētās nozares; aicina Komisiju piešķirt Iestādei finanšu līdzekļus, ar ko apmaksāt ārējo ekspertu darbu un attīstīt iekšējo pētniecību, lai nodrošinātu neatkarību;

26.

prasa Iestādes atbildīgajai struktūrai pēc iespējas drīz īstenot krāpšanas apkarošanas stratēģiju;

27.

atzīmē, ka 2014. gada sākumā tika sākts ieviest sešus Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) ieteikumus, kas bija apzīmēti par ļoti svarīgiem; atzīst, ka saskaņā ar Iestādes sniegto informāciju četri no ļoti svarīgajiem ieteikumiem ir īstenoti un tagad ir gaidāma IAS rīcība; konstatē, ka atlikušos divus ieteikumus IAS slēdza pēc jauno Civildienestu noteikumu ieviešanas 2014. finanšu gadā; gaida nākamo IAS pārbaudi par īstenoto ieteikumu statusu;

28.

ņem vērā, ka Iestāde veica simulāciju, lai novērtētu, kāda ietekme būtu divu gadu pārejas periodam attiecībā uz konkrētām Iestādes grupu ekspertu interesēm; ar gandarījumu atzīmē, ka Iestāde ieviesīs divu gadu pārejas periodus attiecībā uz minētajām interesēm līdz nākamajai grupu locekļu nomaiņai; ņem vērā, ka attiecībā uz pārejas periodiem, kas saistīti ar pētniecības finansējumu, Iestāde jau ir ieviesusi sistēmu, kura pētniecības finansēšanu no privātiem avotiem ierobežo līdz maksimāli 25 % no kopējā pētniecības budžeta, ko kontrolē Iestādes eksperts;

29.

atzīst, ka 2014. gadā veiktajā Iestādes iekšējās kontroles standartu pārbaudē secināts, ka tās iekšējās kontroles sistēma atbilst šiem standartiem; taču atzīmē, ka ir jomas, kurās iespējami uzlabojumi, lai palielinātu iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti, it sevišķi attiecībā uz personāla novērtēšanu un attīstību, darbības struktūru un darbību novērtēšanu; aicina Iestādi sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei ziņojumu par darbībām, ko tā plāno, lai šo jautājumu risinātu, un par šajā sakarā sasniegto progresu;

30.

konstatē, ka Iestādes iekšējās revīzijas struktūrvienība (IRS) uzskata, ka ieviestā iekšējās kontroles sistēma nodrošina pietiekamu pārliecību attiecībā uz revīzijai pakļautajiem procesiem noteikto darbības mērķu sasniegšanu, izņemot grāmatvedības sistēmā ABAC piešķirto lietotāju piekļuves tiesību uzraudzību un finanšu dalībnieku oficiālo izvirzīšanu; aicina Iestādi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jomā panākto progresu;

31.

atzīmē, ka IRS pārbaudīja visas nepabeigtās koriģējošās darbības datu pārvaldības, darbības nepārtrauktības un IT drošības jomā; jo īpaši atzīmē, ka ar datu pārvaldību un IT drošību saistītās darbības ir īstenotas pilnībā; atzīmē, ka darbības nepārtrauktības jomā lielākā daļa darbību ir īstenotas un atlikušās darbības plānots īstenot līdz 2016. gada beigām;

32.

atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu pēc Civildienesta noteikumu grozīšanas 2004. gadā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (1) tajos tika ietverti noteikumi par to, ka turpmāk pirms 2004. gada 1. maija darbā pieņemto ierēdņu atalgojums nedrīkst būt zemāks par atalgojumu, kādu paredz iepriekšējie Civildienesta noteikumi; norāda uz Revīzijas palātas revīzijā atklāto, ka šī prasība nav ievērota un tāpēc astoņiem tajā brīdī nodarbinātajiem ierēdņiem no 71 laikā no 2005. līdz 2014. gadam nebija samaksāti kopumā EUR 87 000; atzīmē, ka Iestāde veiks nepieciešamos pasākumus, lai situāciju savlaicīgi labotu;

33.

ar gandarījumu atzīmē, ka Iestāde ir izstrādājusi vairākus pasākumus, ar ko atbalsta atvērtības un pārredzamības mērķus, kā arī dialogu ar ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; atzīmē, ka Iestāde ir sākusi jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir panākt lielāku sabiedrības iesaisti Iestādes riska novērtēšanas procesā, piemēram, plenārsēdes Briselē, kur īpaša sesija veltīta saziņai ar novērotājiem un ieinteresētajām personām, vadlīniju izpētes dokumentu sabiedrisko apspriešanu, atzinumu projektu sabiedrisko apspriešanu, kam seko īpašas ieinteresēto personu sanāksmes, un darbību sociālajos medijos;

34.

atzīst, ka lielu daļa grūtību, ar ko Iestāde saskaras, mēģinot nodrošināt savu neatkarību, izraisa tas, ka Komisija pastāvīgi atsakās piešķirt tai pietiekamus darbības līdzekļus darbam pie pārtikas nekaitīguma sargāšanas Savienības iedzīvotāju labā un neatkarīgi no regulētās nozares;

35.

atzinīgi vērtē Iestādes centienus īstenot koriģējošus pasākumus, reaģējot uz Revīzijas palātas iepriekšējiem komentāriem, jo īpaši Iestādes ikgadējās darba programmas uzlabošanu ar detalizētāku informāciju par plānotajiem iepirkumiem un dotācijām;

36.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju (2) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.