14.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/218

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Banku iestādes 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A8-0090/2016),

A.

tā kā saskaņā ar Eiropas Banku iestādes (turpmāk “Iestāde”) finanšu pārskatiem tās 2014. finanšu gada galīgais budžets bija EUR 33 599 863, t. i., par 29,39 % lielāks nekā 2013. gadā, jo Iestāde tika izveidota nesen; tā kā Iestādi finansē ar Savienības (40 %) un dalībvalstu (60 %) iemaksu palīdzību;

B.

tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Eiropas Banku iestādes 2014. finanšu gada pārskatiem (turpmāk “Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Iestādes 2014. finanšu gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

1.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu atzīmē, ka attiecībā uz vienu Revīzijas palātas 2012. gada ziņojumā izdarīto komentāru, kas Revīzijas palātas 2013. gada ziņojumā bija ar atzīmi “ieviešana ir sākta”, tika sākti un lielākoties arī pabeigti koriģējoši pasākumi un ka tagad tas ir ar atzīmi “ieviešana ir sākta”; turklāt norāda, ka Revīzijas palātas 2013. gada ziņojumā izdarītie divi komentāri tagad ir ar atzīmi “neattiecas”;

2.

ar gandarījumu atzīmē, ka 2014. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,81 %, t. i., par 2,28 % lielāks nekā 2013. gadā, un ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 83,94 %, t. i., par 8,60 % lielāks nekā 2013. gadā; pēc iepazīšanās ar Iestādes sniegto informāciju pieņem zināšanai, ka budžeta izpildes līmeņa palielināšanos izraisīja uzlabojumi budžeta plānošanā un uzraudzībā;

3.

atzīmē, ka Iestāde ir vēl vairāk samazinājusi to apropriāciju vispārējo līmeni, par kurām uzņemtas saistības un kuras tika pārnestas, – no 16,5 % 2013. gadā līdz 15,9 % 2014. gadā; atzīst, ka pārnestās apropriācijas, par kurām bija uzņemtas saistības, II sadaļā bija EUR 3 431 070 un galvenokārt bija saistītās ar Iestādes pārcelšanos uz jaunām telpām 2014. gada decembrī;

4.

ar gandarījumu atzīmē – lai samazinātu ar plānoto IT infrastruktūras un IT pakalpojumu iepirkumu saistīto apropriāciju pārnesumu līmeni, Iestāde savus IT līgumus labāk pieskaņoja finanšu gadam; norāda, ka ar IT līgumiem saistīto pārnesto apropriāciju īpatsvars salīdzinājumā ar 2013. gadu ir samazinājies par 9 %;

5.

uzsver no 2013. gada pārnesto apropriāciju, par kurām uzņemtas saistības, izpildes līmeni – 92 %; norāda, ka Iestādes mērķis panākt 95 % izpildes līmeni netika sasniegts tikai tās IT infrastruktūras pakalpojumu tarifu samazināšanas dēļ;

6.

pēc iepazīšanās ar Iestādes gada pārskatiem atzīmē, ka tās valde ir apstiprinājusi 2014. gadā veiktos piecus budžeta pārvietojumus, kas pārsniedza Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 27. pantā minēto maksimālo apmēru;

7.

pēc iepazīšanās ar Iestādes gada pārskatiem atzīmē, ka ir aizpildītas 146 štata vietas; atzinīgi vērtē to, ka Iestāde pastiprinātu uzmanību velta resursu piešķiršanai pamatdarbības jomām; norāda, ka uz katrām četrām ar Iestādes pilnvaru tiešu īstenošanu saistītām štata vietām ir tikai viena administrācijas štata vieta;

8.

prasa Iestādei stingri piemērot pasākumus attiecībā uz rīcības brīvību un izslēgšanu publiskā iepirkuma jomā, katrā atsevišķā gadījumā veicot pienācīgas iepriekšējās darbības pārbaudes un piemērojot izslēgšanas kritērijus nolūkā izslēgt uzņēmumus jebkāda interešu konflikta gadījumā, jo tas ir ļoti svarīgi, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses;

9.

pieņem zināšanai, ka Iestādes Uzraudzības padomes un valdes locekļu un novērotāju, kā arī Iestādes augstākā līmeņa vadītāju nodoma deklarācijas un interešu deklarācijas ir publicētas tās tīmekļa vietnē; atzīmē, ka katru gadu Iestādes darbinieki iesniedz interešu deklarācijas un tās izvērtē ētikas jomā pilnvarotais ierēdnis;

10.

mudina Iestādi līdztekus pašreizējiem izpratnes veicināšanas pasākumiem un tam, ka integritāte un pārredzamība ir noteiktas par obligātu jautājumu, kas jāapspriež darbā pieņemšanas procedūrās darbības rezultātu izvērtēšanā, vēl vairāk palielināt darbinieku izpratni par interešu konflikta novēršanas politiku;

11.

prasa, izmantojot holistisku pieeju un uzlabojot sadarbību starp dalībvalstīm un ar attiecīgajām trešām valstīm, vispārēji uzlabot korupcijas novēršanu un apkarošanu un šajā jomā sākt ar dokumentu publiskas pieejamības uzlabošanu, stingrākiem noteikumiem par interešu konfliktu, pārredzamības reģistru ieviešanu vai pastiprināšanu un pietiekamu resursu piešķiršanu tiesību aktu izpildes nodrošināšanas pasākumiem;

12.

atzīmē, ka Iestāde 2015. gada aprīlī pieņēma krāpšanas novēršanas stratēģiju un to īstenos laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam;

13.

atzīmē – lai nodrošinātu to, ka jaunie Uzraudzības padomes un valdes locekļi un novērotāji iesniedz nepieciešamās deklarācijas, Iestāde izmantoja ar neatkarības un lēmumu pieņemšanas politiku saistītās procedūras; turklāt atzīmē, ka tiem Uzraudzības padomes un valdes locekļiem un novērotājiem, kas atkāpjas no amata, tiek atgādināts par pienākumiem, kas saglabājas pēc viņu atkāpšanās no amata;

14.

prasa, lai Iestāde īstenotu Civildienesta noteikumu 16. pantu, katru gadu publicējot informāciju par augsta ranga amatpersonām, kas atstāj civildienestu, kā arī interešu konfliktu sarakstu;

15.

atzīmē, ka 2014. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veica ierobežotu pārbaudi attiecībā uz Iestādes IT projektu pārvaldību; turklāt atzīmē, ka no četriem izdarītajiem konstatējumiem neviens netika uzskatīts par ārkārtīgi būtisku; pieņem zināšanai, ka Iestāde jau ir pilnībā īstenojusi apstiprināto rīcības plānu minēto konstatējumu novēršanai; pieņem zināšanai, ka 2014. gadā netika nedz formulēts, nedz izpildīts neviens ārkārtīgi būtisks ieteikums un ka 2015. gada 1. janvārī nebija neizpildīts neviens ārkārtīgi būtisks ieteikums;

16.

atzīmē, ka Iestāde cieši sadarbojas ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi attiecībā uz visām atbalsta funkcijām, lai pēc iespējas samazinātu administratīvās izmaksas, gūtu labumu no sinerģijas un dalītos paraugpraksē; sagaida, ka Iestāde veiks turpmākus centienus, lai pastiprinātu sadarbību ar citām decentralizētām aģentūrām;

17.

atzīmē, ka Iestāde izmanto Komisijas nodrošinātās grāmatvedības sistēmas, kuras tās grāmatvedis ir validējis, pamatojoties uz neatkarīga grāmatvedības uzņēmuma veiktu darbu, kas aptvēra attiecīgās sistēmas, finanšu plūsmas un grāmatvedības shēmu pārskatīšanu; turklāt atzīmē – lai palielinātu šo sistēmu efektivitāti, 2014. gadā tika veiktas izmaiņas ar komandējumiem saistīto masveida maksājumu sistēmā un tika ieviesta un pēc tam sekmīgi testēta elektroniskā faktūrrēķinu saņemšanas sistēma;

18.

atgādina, ka Parlaments bija galvenais virzītājspēks centienos pēc finanšu krīzes izveidot jaunu un visaptverošu Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS) un Iestādes, kas ir daļa no EFUS, izveidē 2011. gadā;

19.

uzsver, ka Iestādei ir ļoti svarīga loma vienota uzraudzības režīma veicināšanā iekšējā tirgū, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, labāk integrētu, efektīvāku un drošāku finanšu tirgu, kā arī augstu patērētāju aizsardzības līmeni Savienībā, veicinot godīgumu un pārredzamību preču un finanšu pakalpojumu tirgū;

20.

uzsver, ka Iestāde veic tīri tehnisku darbu un ka svarīgu politisku lēmumu pieņemšana ir Savienības likumdevēja prerogatīva;

21.

norāda, ka Iestādei savu uzdevumu veikšanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš finanšu nozares drošības un stabilitātes uzturēšanai, atbilstības nodrošināšanai Savienības tiesību aktiem, kā arī proporcionalitātes principa un finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipu ievērošanai; uzsver, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, Iestādei ir jācenšas panākt nepārprotamus, konsekventus, saskaņotus un lieki nesarežģītus rezultātus;

22.

norāda, ka ir īpaši svarīgi, lai Iestādes izstrādātie noteikumi būtu sagatavoti tā, lai tos varētu piemērot arī mazākas vienības;

23.

uzsver, ka attiecībā uz visiem ar Iestādes resursiem saistītajiem jautājumiem ir jānodrošina tās pilnvaru konsekventa īstenošana un tas, lai budžeta ierobežojumi nenoteiktu praktiskas robežas neatkarīgai, drošai un efektīvai uzraudzībai;

24.

atzīmē Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 5/2014 iekļauto secinājumu, ka kopumā Iestādes darbības sākšanas posmā tās resursi nebija pietiekami, lai tā varētu īstenot savas pilnvaras; pieņem zināšanai, ka EFUS izveides posms vēl nav pabeigts, un tāpēc atzīmē – lai Iestāde varētu pildīt tai jau uzticētos uzdevumus, kā arī papildu uzdevumus, kurus paredz pašlaik notiekošais likumdošanas darbs, ir nepieciešams skaita un kvalifikācijas ziņā pietiekams personāls, kā arī atbilstošs finansējums, lai varētu veikt pienācīgu uzraudzību; uzsver – lai uzturētu uzraudzības darba kvalitāti, bieži vien līdz ar uzdevumu paplašināšanu ir jāpalielina arī resursi; tomēr uzsver, ka jebkāds iespējams Iestādes resursu palielinājums ir pamatīgi jāpaskaidro un pēc iespējas jāpapildina ar racionalizācijas pasākumiem;

25.

uzsver – kaut arī Iestādei ir jāraugās, lai visi uzticētie uzdevumi tiktu pilnībā īstenoti, tai ir rūpīgi jāturas pie Savienības likumdevēja uzticētajiem uzdevumiem un tā nedrīkst de facto paplašināt savas pilnvaras, uzņemoties vēl citus uzdevumus; uzsver, ka Iestādei, veicot savus uzdevumus un it īpaši izstrādājot tehniskos standartus un tehniskos atzinumus, par savu darbu ir regulāri, visaptveroši un savlaicīgi jāinformē Parlaments; pauž nožēlu, ka iepriekš tas ne vienmēr ir darīts;

26.

uzsver, ka Iestādei, izstrādājot īstenošanas aktus, pamatnostādnes, jautājumus un atbildes un līdzīgus pasākumus, vienmēr ir jāievēro Savienības likumdevēja piešķirtās pilnvaras un tā nedrīkst censties noteikt standartus jomās, kurās nav pabeigts likumdošanas process;

27.

ar nožēlu atzīst, ka Iestāde nav pietiekami un visaptveroši informējusi Savienības likumdevēju par visām tobrīd veiktā darba detaļām;

28.

ar nožēlu atzīst, ka dažos gadījumos dokumenti Savienības likumdevējam ir nosūtīti tikai pēc tam, kad tie jau bijuši zināmi plašākai sabiedrībai, un uzskata to par nepieņemamu;

29.

secina, ka Iestādes jauktā finansēšanas kārtība, kas lielā mērā ir atkarīga no valstu kompetento iestāžu iemaksām, ir neatbilstoša, neelastīga un apgrūtinoša un var apdraudēt Iestādes neatkarību; tādēļ aicina Komisiju 2016. gada 2. ceturksnī plānotajā Baltajā grāmatā un likumdošanas priekšlikumā, kas jāiesniedz līdz 2017. gadam, ierosināt citu finansēšanas mehānismu, kurš balstītos uz atsevišķu budžeta pozīciju Savienības budžetā un uz valstu iestāžu iemaksu pilnīgu aizstāšanu ar maksu, ko veic tirgus dalībnieki;

30.

aicina Iestādi komunikāciju ar Parlamentu par atzinumu vai tehnisko standartu projektiem, kas saistīti ar prudenciālo formulu pielāgošanu, papildināt ar šādai pielāgošanai izmantoto datu un metodikas pilnīgu aprakstu;

31.

atzinīgi vērtē pārredzamības palielināšanos attiecībā uz Iestādes apspriedēm ar ieinteresētajām personām;

32.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju (1) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.