14.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/152

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa – Reģionu komiteja,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0132/2016),

1.

konstatē, ka Revīzijas palāta 2014. gada pārskatā norāda, ka tā nav atklājusi nekādus vērā ņemamus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Reģionu komitejas (“Komiteja”) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.

norāda, ka, pamatojoties uz veikto revīziju, Revīzijas palāta ir secinājusi – finanšu gadā, kas noslēdzies 2014. gada 31. decembrī, ar iestāžu un struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem saistītajos maksājumos būtisku kļūdu nav;

3.

norāda, ka 2014. gadā Komitejas apstiprinātais budžets bija EUR 87 600 000 (2013. gadā – EUR 87 373 000), no kuriem EUR 86 300 000 bija saistību apropriācijas, ar izlietojuma līmeni 98,5 % apmērā; atzinīgi vērtē izlietojuma līmeņa palielināšanos 2014. gadā;

4.

norāda, ka Administrācijas un finanšu direkcijas 4. mērķis – “nodrošināt efektīvu iekšējās kontroles vidi un uzraudzīt finanšu noteikumu īstenošanu” – netika sasniegts attiecībā uz diviem no trim ietekmes rādītājiem: atdeves likme juridisko vai budžeta saistību vai maksājumu korekcijām nesasniedz 4 % mērķi, savukārt finanšu izņēmumu skaits 2014. gadā palielinājās par 6 %, nevis samazinājās par 3 %;

5.

pauž bažas par to, ka palielinājies paziņoto izņēmumu skaits – 87 finansiāli izņēmumi un trīs administratīvi izņēmumi; uzsver, ka trīs minētie administratīvie izņēmumi attiecās uz iekšējo procedūru neievērošanu; norāda, ka 2014. gadā tika veiktas četras atkāpes (salīdzinājumā ar vienu atkāpi 2013. gadā) par iepirkuma noteikumiem vai līgumu pārvaldību, un ka lielākā daļa ziņojumu (58 no 81) par atkāpju piemērošanu ir saistīti ar juridisko saistību trūkumu vai nepietiekamību; prasa sniegt detalizētu informāciju par šo atkāpju rašanos un ar tām saistītajām summām; prasa līdz 2016. gada jūnija beigām iesniegt izsmeļošu ziņojumu par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti, lai novērstu līdzīgas situācijas;

6.

norāda, ka 2014. finanšu gadā starp budžeta pozīcijām tika veikti 13 budžeta pārvietojumi; uzskata, ka pārvietojumus saistībā ar politisko grupu komunikācijas budžetu un publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī varēja paredzēt sākotnēji apstiprinātajā budžetā;

7.

uzsver, ka Komitejas budžets paredzēts tikai administratīvām vajadzībām, liela daļa līdzekļu tiek tērēta šīs iestādes darbiniekiem, pārējais – ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un dažādiem darbības izdevumiem;

8.

tomēr norāda, ka kopumā 2014. gadā EUR 8 277 556 tika izlietoti tikai par Komitejas locekļu un viņu aizvietotāju ceļa un sanāksmju dienas naudas maksājumiem un vēl EUR 409 100 – par darbinieku komandējumu un ceļa izdevumiem; uzskata, ka komandējumu skaits ir ārkārtīgi liels (787), tāpat kā izdevumi, kas locekļiem radušies saistībā ar ceļa un sanāksmju dienas naudas maksājumiem; uzskata, ka locekļu komandējumi būtu skaidri jāapraksta gada darbības pārskatā, sīki norādot izdevumus un veicot izmaksu un ieguvumu analīzi; uzsver, ka atsauce uz locekļu komandējumiem ir neskaidra, neprecīza un nesniedz konkrētus skaitļus; mudina Komiteju savā gada darbības pārskatā vienmēr iekļaut datus par locekļu komandējumiem;

9.

uzskata, ka kopējā summa EUR 9 594 089 apmērā, ko Komiteja 2014. gadā samaksāja par nomas maksu (ārējiem iznomātājiem) ir pārāk augsta; atgādina, ka pat pēc iemaksas atskaitīšanas no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) EUR 1 181 382 apmērā Komitejas samaksātā neto summa joprojām pārsniedza minēto nomas maksājumu uzskaitē paredzēto daļu, atšķirību reģistrējot kā būvniecības izmaksas (EUR 852 464); uzsver, ka lielākā daļa Komitejas saistību izriet no darījumiem, kas radušies saistībā ar nomātajām ēkām (95,6 % 2014. gadā) un 2014. gada beigās finanšu nomas parāds sasniedza EUR 65 051 695; aicina Komiteju kopīgi ar Parlamentu un Komisiju rast risinājumus (piemēram, par ēku un sanāksmju un konferenču telpu kopīgu intensīvu izmantošanu), lai samazinātu izmaksas;

10.

prasa Komitejas gada darbības pārskatam pievienot tās nekustamā īpašuma politiku, jo īpaši tādēļ, ka ir svarīgi, lai šīs politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārāk lielas;

11.

norāda uz ietaupījumiem attiecībā uz mutiskās tulkošanas pakalpojumiem; pauž nožēlu par to, ka Komitejas gada darbības pārskatā netika sniegta sīka informācija par mutiskās tulkošanas pakalpojumu izmantošanas un atcelšanas līmeni; prasa minētos datus iekļaut Komitejas 2015. gada darbības pārskatā;

12.

ar gandarījumu norāda, ka Komiteja 2013. gada darbības pārskatā ir iekļāvusi informāciju par neizmantotajiem mutiskās tulkošanas pakalpojumiem; uzskata par pozitīvu pavērsienu to, ka ir samazinājies neizmantoto mutiskās tulkošanas pakalpojumu apmērs (no 3,23 % 2012. gadā līdz 2,51 % 2013. gadā), un šo rādītāju varētu vēl vairāk uzlabot; aicina Komiteju uzlabot savu sanāksmju plānošanu;

13.

norāda, ka Komiteja ir vairāk izmantojusi videokonferences; tomēr pauž nožēlu par kavēšanos saistībā ar pārvietojamu videokonferenču iekārtu izmantošanu un prasa Komitejas 2015. gada darbības pārskatā informēt par paveikto saistībā ar to; pieņem zināšanai Komitejas sniegto informāciju par to, ka videokonferenču rīkošanas iespēja tika izmantota sanāksmēs, kurās nebija nepieciešama mutiskā tulkošana; mudina Komiteju efektīvi izmantot valodu apmācību, lai nodrošinātu mazāku nepieciešamību pēc mutiskās tulkošanas un tādējādi palielinātu Komitejas darba efektivitāti; aicina Komiteju līdz 2016. gada jūnija beigām informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šo jautājumu;

14.

mudina plaši izmantot videokonferences un visus ar to saistītos rīkus, lai varētu ievērojami samazināt izmaksas; pauž neizpratni par to, kā tik liels skaits komandējumu uz Grieķiju un Itāliju (attiecīgi 77 un 125) sniedz pievienoto vērtību šo valstu pilsoņiem vai citiem Savienības pilsoņiem;

15.

atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā tika pieņemta Eiropas Daudzlīmeņu pārvaldības harta, kuras īstenošana tika uzsākta ar apņemšanos izstrādāt jaunus dialoga un partnerības veidus starp visām publiskajām iestādēm Savienībā, lai optimizētu publiskās politikas virzienus un publiskos izdevumus un uzlabotu politikas īstenošanu; prasa šajā sakarībā informēt Parlamentu par projekta stratēģiju un tās rezultātiem;

16.

norāda, ka 2014. gada 5. februārī tika parakstīts Parlamenta, Komitejas un EESK sadarbības nolīgums (turpmāk “nolīgums”), lai attīstītu politisko sadarbību; norāda, ka tika panākta vienošanās arī par pielikumu attiecībā uz administratīvo sadarbību;

17.

uzskata, ka joprojām ir iespējams uzlabot sadarbību starp Parlamentu un Komiteju, balstoties uz nolīgumu, jo īpaši politiskajā ziņā; aicina abas iestādes izvērtēt, vai iespējams panākt papildu sinerģiju, lai vēl vairāk uzlabotu ražīgumu nolīguma jomās, un prasa informēt Parlamentu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar minēto; prasa ieviest īpašus sīki izstrādātus noteikumus par Parlamenta, Komitejas un EESK kopīgi izmantoto dienestu darbību;

18.

prasa veikt Komitejas locekļu aptauju par viņu apmierinātību ar pakalpojumiem, ko tiem sniedz Eiropas Parlamenta Izpētes dienests; prasa arī turpmāk informēt par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar sadarbības nolīgumu;

19.

prasa vidusposma pārskatīšanā ietvert sīku no nolīguma izrietošo budžeta ietaupījumu un budžeta izdevumu pieauguma sadalījumu pa iestādēm;

20.

norāda, ka 2014. gadā Komitejai un EESK bija pozitīvi vērtējams budžeta stāvoklis saistībā ar EESK, Komitejas un Parlamenta nolīgumu; ar bažām norāda, ka 24 Komitejas ierēdņi un 36 EESK ierēdņi (visi no rakstiskās tulkošanas dienestiem un lielākā daļa ļoti tuvu pensionēšanās vecumam) tika pārcelti saskaņā ar minēto nolīgumu, un tā rezultātā abas iestādes veiks ievērojamus ietaupījumus ar personālu saistītajās nodaļās (algas un pensijas), savukārt Parlamenta izdevumi ievērojami palielināsies īstermiņā (algas) un ilgtermiņā (pensijas);

21.

ņem vērā, ka administratīvais divpusējās sadarbības līgums starp Komiteju un EESK tika parakstīts 2015. gadā; prasa arī turpmāk to informēt par minēto divpusējo sadarbību saistībā ar vidusposma novērtējumu;

22.

atzīmē sadarbību starp Komiteju un Parlamenta Budžeta kontroles komiteju, īpaši attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu;

23.

pauž nožēlu, ka netika sasniegts Tulkošanas direkcijas 2. mērķis – “uzlabot darba paņēmienus un optimizēt cilvēkresursu un finanšu resursu pārvaldību”; pauž bažas par zemo izpildes līmeni attiecībā uz 1420. budžeta pozīciju (rakstiskās tulkošanas ārpakalpojumi un tulkošanas rīki); jo īpaši norāda, ka budžeta izpildes līmenis attiecībā uz vairākām rakstiskās tulkošanas pozīcijām bija zemāks par iepriekšējo gadu vidējo rādītāju;

24.

atzinīgi vērtē Iestāžu mutiskās un rakstiskās tulkošanas komitejas rezultātus, izstrādājot saskaņotu metodiku, kas ļauj tieši salīdzināt visu iestāžu rakstiskās tulkošanas izmaksas; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja sniedz datus, balstoties uz šo metodiku;

25.

norāda uz to, ka Komitejas vadošajos amatos joprojām ir nepietiekami daudz sieviešu; prasa ieviest vienlīdzīgu iespēju plānu, kas būtu vērsts uz vadošajiem amatiem, lai pēc iespējas ātrāk novērstu šo līdzsvara trūkumu;

26.

pauž nožēlu par to, ka mazāk nekā 35 % vadītāju ir sievietes, lai gan sieviešu īpatsvars ir vairāk nekā 60 % no visiem darbiniekiem; tādēļ uzsver, ka augstākās vadības amatos esošo sieviešu īpatsvars ir tikai 28 %; aicina Komiteju labot šo līdzsvara trūkumu attiecībā uz sievietēm;

27.

uzsver, ka revīzijas komiteja izanalizēja Komitejas pašreizējo iepirkuma praksi un sniedza ieteikumus saistībā ar finanšu plūsmu uzlabošanu, kā arī 15 pasākumus, lai uzlabotu kontroles sistēmas; prasa līdz 2016. gada jūnija beigām sniegt sīku informāciju par iepirkuma kvalitātes nodrošināšanas grupu un tās darba efektivitāti, kā arī par revīzijas komitejas šajā sakarā sniegto ieteikumu aprakstu un izpildes pārbaudi;

28.

pauž nožēlu par to, ka pieauga atkāpes no iepirkuma noteikumiem vai līgumu administrēšanas, un to skaits palielinājās no viena gadījuma 2013. gadā līdz četriem gadījumiem 2014. gadā; norāda, ka šādu atkāpi izraisīja procesuāla kļūda saistībā ar Komitejas un Parlamenta kopējās IT pakalpojumu procedūras nepārtrauktību; aicina Komiteju veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šāda veida situācijas atkārtošanos; prasa Komitejai bez kavēšanās pievērsties neatrisinātajam jautājumam par visiem paziņotajiem izņēmumiem saistībā ar neatbilstību Finanšu regulas noteikumiem vai reglamentam; norāda, ka izņēmumu skaits tomēr veido tikai 0,4 % no attiecīgajām darbībām;

29.

norāda, ka revīzijas komiteja, kas tika izveidota 2013. gadā, 2014. gadā noturēja divas sanāksmes; pauž bažas par revīzijas pēcpārbaudes rezultātiem attiecībā uz IT projektu izpildes rādītājiem; uzskata, ka attiecībā uz IT projektu un lietojumprogrammu rādītājiem ir konstatēti nepārprotami trūkumi, kuru novēršanai ir izdarīts tikai kaut kas, vai arī nekas nav darīts; pauž dziļu nožēlu par to, ka tikai viens no Revīzijas iestādes 15 ieteikumiem tika slēgts; prasa līdz 2016. gada jūnija beigām veikt ietekmes novērtējumu par šiem IT projektiem un to pievienoto vērtību attiecībā uz Savienības iedzīvotājiem;

30.

ar gandarījumu norāda, ka 16 no 18 revidentu sniegtajiem ieteikumiem par ārējās rakstiskās komunikācijas rādītājiem tika slēgti un ka, pamatojoties uz otro ziņojumu par veicamajiem pasākumiem, efektivitātes un lietderības trūkuma risks, kas saistīts ar atlikušajiem vēl neizpildītajiem ieteikumiem, tiek uzskatīts par zemu;

31.

atzinīgi vērtē to, ka ģenerālsekretārs 2015. gadā apstiprināja revīziju par likumīgo tiesību noteikšanas sistēmas atbilstību un prasa papildu informāciju attiecībā uz 19 ieteikumiem par pastarpinātas deleģēšanas procedūru pārskatīšanu, riska analīzes uzlabošanu saistībā ar pārbaužu rezultātiem, procedūru un kontrolsarakstu izstrādi vai pārskatīšanu, mācību politikas piemērošanu, kā arī lēmumu par iecelšanu amatā, pārcelšanu un statusa piešķiršanu publicēšanu; mudina Komiteju līdz 2016. gada jūnija beigām iesniegt revīzijas dienesta izstrādātu rīcības plānu, kurā būtu jāiekļauj termiņi vajadzīgo koriģējošo pasākumu īstenošanai;

32.

atzinīgi vērtē to, ka Komiteja pieņēma lēmumu, ar ko paredz noteikumus par trauksmes celšanu (1) un kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī; tomēr uzskata, ka minēto noteikumu izstrādāšana aizņēma pārāk ilgu laiku; aicina Komiteju tos publicēt un savā gada darbības pārskatā informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to īstenošanas gaitu; tomēr atzinīgi vērtē Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas ciešo sadarbību, izstrādājot to iekšējos trauksmes celšanas noteikumus, jo tām ir daži kopīgi dienesti un darbinieki; atzinīgi vērtē arī to, ka minētie noteikumi tiek piemēroti ar atpakaļejošu spēku;

33.

uzskata par nepieņemamu to, ka Komiteja jau kopš 2003. gada izskata kādu lietu par trauksmes celšanu un ka, neraugoties uz Civildienesta tiesas 2013. gada (2) un 2014. gada (3) spriedumiem un Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu (4), kuru tā vēl nav ņēmusi vērā, tā joprojām nav atzinusi prasītāja celto prasību par likumīgu un beidzot lietu slēgusi; mudina Komiteju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nekavējoties atrisinātu šo situāciju, un publiski atzīt, ka trauksmes cēlēja konstatējumi ir pareizi, kā norādījis Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai un citas Savienības struktūras; aicina Komiteju līdz 2016. gada jūnija beigām informēt Parlamentu par sasniegto attiecībā uz trauksmes celšanas lietu;

34.

pieņem zināšanai, ka Komiteja uzskata, ka 2014. finanšu gadā nav bijusi neviena interešu konflikta situācija; mudina Komisiju publicēt visu locekļu un augstākā līmeņa amatpersonu CV un interešu deklarācijas un pieņemt iekšējo politiku un skaidrus noteikumus par interešu konfliktu un virpuļdurvju situāciju novēršanu un pārvaldību saskaņā ar Komisijas publicētajām pamatnostādnēm; sagaida, ka Komiteja līdz 2016. gada jūnija beigām iesniegs Parlamentam minētos CV, interešu deklarācijas un noteikumus;

35.

pieņem zināšanai Komitejas centienus un sasniegumus uzlabot tās informācijas un komunikācijas politiku; mudina Komiteju pastiprināt iestāžu sadarbību, lai uzlabotu saziņu un pamanāmību, kā arī palielināt iestāžu locekļu līdzdalību valstu līmenī; šajā sakarībā atzinīgi vērtē visus turpmākos Komitejas centienus uzlabot informācijas plūsmu un tādējādi – pārredzamību;

36.

uzsver, ka ir nekavējoties jānovērš veikto revīziju un riska analīžu laikā konstatētie riski, jo īpaši finanšu pārvaldības un darbības vai organizatorisko jautājumu jomā; prasa līdz 2016. gada jūnija beigām sniegt detalizētu informāciju par Komitejas ierosinātajiem riska mazināšanas pasākumiem un precīzu grafiku to īstenošanai;

37.

aicina Komiteju informēt Parlamentu par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu Savienības pilsoņu līdzdalību, piemēram, par situācijām, kurās īstenoti savstarpēji kontakti ar iedzīvotājiem un viņu iesaiste un kurās, pateicoties šāda veida līdzdalībai, ir gūti izmērāmi un mērķtiecīgi rezultāti ar pamanāmu ietekmi;