14.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/142

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0136/2016),

1.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) turpināja pildīt savu budžetu bez būtiskām kļūdām un ka atbilstoši Revīzijas palātas aplēsēm vispārējais kļūdu līmenis administratīvajā budžetā ir 0,5 %;

2.

atzīmē, ka Revīzijas palāta nekonstatēja nozīmīgus trūkumus atlasītajās sistēmās un gada darbības pārskatā;

3.

aicina EĀDD uzlabot uzraudzības sistēmas, lai laikus atjauninātu to informāciju par darbinieku personisko stāvokli, kura var ietekmēt ģimenes pabalstu aprēķinu; pauž satraukumu, ka jautājums par darbinieku pabalstiem un saistībā ar tiem pieļautajām kļūdām radīja bažas jau iepriekšējos gados; prasa, lai Atalgojuma un individuālo tiesību birojs EĀDD vārdā veic stingrākas pārbaudes par šo jautājumu;

4.

aicina EĀDD turpināt centienus atbalstīt un uzraudzīt iepirkuma noteikumu un procedūru īstenošanu delegācijās, nodrošinot piekļuvi konsultācijām un apmācībai, kā arī sniedzot centrālo dienestu norādījumus, un jo īpaši tas būtu attiecināms uz drošības pakalpojumu iepirkumiem;

5.

pieņem zināšanai centienus labāk strukturēt EĀDD darbību ex ante un ex post kontroles; šajā sakarībā aicina EĀDD samazināt konstatēto kļūdu līmeni pārbaudāmajās saistībās un maksājumos, kas pašlaik tiek lēsts 18 % apmērā;

6.

norāda, ka EĀDD centrālo dienestu galīgais budžets 2014. gadā bija EUR 518,6 miljoni, kas bija pieaugums par 1,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu, un tas bija sadalīts šādi: EUR 212,9 miljoni EĀDD centrālajiem dienestiem un EUR 305,7 miljoni Savienības delegācijām; norāda, ka EĀDD paša budžetu papildināja Komisijas iemaksa EUR 271 miljona apmērā, kas bija atlīdzība par Komisijas darbinieku pārvaldību delegāciju tīklā;

7.

pieņem zināšanai, ka 65 % (t. i., EUR 138,2 miljoni) EĀDD centrālo dienestu budžeta paredzēti algu maksājumiem un citam štata un ārštata darbinieku atalgojumam un 14 % (t. i., EUR 29,9 miljoni) – ēkām un ar tām saistītajām izmaksām un datorsistēmām (tostarp 12,7 % (t. i., EUR 27,1 miljons) – klasificētās informācijas sistēmām un iekārtām);

8.

atzīmē, ka EUR 305,7 miljoni Savienības delegācijām tika sadalīti šādi: EUR 103,4 miljoni (33,7 %) – algām un citam atalgojumam štata darbiniekiem, EUR 59,8 miljoni (19,6 %) – ārštata darbiniekiem un ārējiem pakalpojumiem, EUR 19 miljoni (6,2 %) – citiem ar personālu saistītiem izdevumiem, EUR 103,1 miljons (33,8 %) – ēkām un EUR 20,4 miljoni (6,7 %) – citiem administratīvajiem izdevumiem;

9.

atzīmē, ka EĀDD tagad ir pilnībā atbildīgs par visām administratīvajām izmaksām saistībā ar delegāciju darbību, izņemot tās delegācijas, kas atrodas Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs; atgādina, ka atbilstošs budžeta sagatavošanas process un jo īpaši budžeta struktūras vienkāršošana vēl arvien ir galvenais īstermiņa uzdevums, lai racionalizētu finanšu apriti un palīdzētu EĀDD darbības konsolidācijā;

10.

aicina EĀDD vienkāršot pašreizējos budžeta noteikumus un mazināt to stingrību, lai Savienības interesēs delegāciju darbiniekus varētu izmantot elastīgi un vienlaikus efektīvi;

11.

pieņem zināšanai jauno struktūrshēmu un atbilstošo vadības struktūru racionalizāciju, samazinot hierarhiskos līmeņus iestādē, kurā agrāk lielākā daļa darbinieku ieņēma augstus amatus; tomēr ar nožēlu konstatē, ka EĀDD iekšējā administratīvā un finanšu struktūra vēl arvien ir pārāk sarežģīta un neelastīga; norāda, ka pašreizējā struktūra neļauj EĀDD savlaicīgi reaģēt uz krīzēm un ilgs laiks vajadzīgs arī piekļuvei būtiski svarīgai informācijai; aicina EĀDD kopā ar Komisiju, Padomi un dalībvalstīm sagatavot turpmāku reformu, lai racionalizētu tā iekšējos procesus un vienkāršotu struktūru;

12.

turpina paust satraukumu par EĀDD darbinieku vidū joprojām pastāvošo nesabalansētību dzimuma un valstspiederības ziņā; atzinīgi vērtē nesenos sasniegumus, bet norāda, ka dzimumu līdzsvara trūkums, īpaši amatos ar augstāku pakāpi un vadošos amatos, joprojām ir ievērojams; pauž nožēlu par viena dzimuma nelielo pārstāvniecību EĀDD centrālo dienestu augstākās vadības amatos (16 %) un delegāciju vadītāju amatos (23 %) un cer, ka turpmākie gada pārskati liecinās par dzimumu līdzsvara uzlabošanos; atkārtoti pauž satraukumu par nesamērīgi lielo augstas pakāpes štata vietu skaitu EĀDD;

13.

mudina EĀDD pārskatīt darbā pieņemšanas modeli, nodrošinot līdzsvaru starp darbiniekiem no dalībvalstīm un darbiniekiem no Savienības iestādēm; uzsver, ka šis modelis būtu jāpiemēro visos hierarhijas līmeņos, jo īpaši attiecībā uz delegāciju vadītājiem, kuru vidū pārāk lielā skaitā ir pārstāvēti dalībvalstu diplomāti, jo 59 no 128 delegāciju vadītājiem (proti, 46 %) ir no dalībvalstīm, turklāt tikai 20 no tām dalībvalstīm, kuras pievienojās Savienībai 2004., 2007. un 2013. gadā; uzskata, ka šāda pārmērīgi liela pārstāvība ir nepareizs signāls dalībvalstīm, kuras pievienojušās Savienībai kopš 2004. gada; uzskata, ka ir nepieciešams labāks līdzsvars gan starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm, gan starp pašām dalībvalstīm, lai pārstāvētu un atspoguļotu daudzveidību Savienībā;

14.

uzsver, ka svarīgam resursu pārvaldības elementam arī turpmāk vajadzētu būt ģeogrāfiskajam līdzsvaram, proti, attiecībai starp personāla valstspiederību un dalībvalstu lielumu, un jo īpaši tas būtu attiecināms uz dalībvalstīm, kas pievienojušās Savienībai kopš 2004. gada, jo tās centrālajos dienestos un delegācijās pašlaik ir pārstāvētas ar 18 % no visiem darbiniekiem administratora (AD) amata pakāpē salīdzinājumā ar minēto dalīvalstu iedzīvotāju īpatsvaru (21%) starp Savienības iedzīvotājiem, un tāpēc šajā ziņā vēl būtu nepieciešami uzlabojumi;

15.

atzīmē – īstenojot personāla samazināšanu par 5 %, EĀDD 2014. gadā likvidēja 17 amata vietas centrālajos dienestos;

16.

norāda, ka 2013. gadā tika sasniegts nolikumā noteiktais mērķis, proti, vismaz vienai trešdaļai EĀDD darbinieku AD līmenī jābūt dalībvalstu diplomātiem, bet 2014. gadā mērķis tika pat nedaudz pārsniegts, šim īpatsvaram sasniedzot 33,8 %;

17.

tomēr norāda uz salīdzinoši lielo skaitu dalībvalstu norīkoto valsts ekspertu (2014. gadā to bija 407, no kuriem 350 centrālajos dienestos un 57 – delegācijās) un prasa sniegt sīkākus paskaidrojumus par viņu tiesībām, finanšu izmaksām EĀDD budžetam un iespējamo interešu konflikta problēmu; uzskata, ka būtu jāturpina izstrādāt precīza politika saistībā ar norīkotajiem valstu ekspertiem;

18.

mudina EĀDD turpināt pašlaik notiekošo analīzes procesu saistībā ar ES īpašo pārstāvju nākotni un viņu attiecībām ar īpašajiem sūtņiem un ar EĀDD;

19.

uzsver, ka ir svarīgi veikt pasākumus, lai ES īpašos pārstāvjus ciešāk iesaistītu EĀDD administratīvajā struktūrā un augstākajā vadībā ar mērķi uzlabot sadarbību un koordināciju, izmantot sinerģijas un nodrošināt izmaksu lietderību; atzinīgi vērtē paveikto saistībā ar nepieciešamību labāk integrēt ES īpašos pārstāvjus un informāciju, ka EĀDD ir iesaistījies sarunās ar dalībvalstīm par šo jautājumu; prasa informēt Parlamentu par panākto minētajā lietā;

20.

uzsver, ka pārredzamība un pārskatatbildība ir ne tikai būtiski svarīgas prasības saistībā ar demokrātisko kontroli, bet arī priekšnoteikums pienācīgai tādu misiju darbībai un uzticamībai, kas tiek īstenotas Savienības vārdā; atkārtoti uzsver ievērojamo nozīmi, kāda Parlamentam ir dažādu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju un operāciju uzraudzībā;

21.

pieņem zināšanai kopīgo pakalpojumu centru izveidi, kas ir līdzeklis, lai uzlabotu centralizētu loģistikas, iepirkumu un administratīvo atbalstu KDAP civilajām misijām un ES īpašajiem pārstāvjiem un lai paātrinātu šo misiju īstenošanu un uzlabotu to izmaksu lietderību; atzīmē arī pašlaik notiekošo misiju atbalsta platformas veidošanu, kas tomēr nerada funkciju dublēšanos;

22.

atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā turpinājās Savienības delegāciju un dalībvalstu kopīgas telpu nomas projekta attīstība, un vēl 17 saprašanās memorandu parakstīšana šajā jomā nozīmē, ka tagad kopīgas telpu nomas vienošanos skaits sasniedzis 50; aicina EĀDD turpināt šo procesu un regulāri par to informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju;

23.

uzsver, ka finanšu noteikumu neelastīguma dēļ Savienības delegāciju vadītāji joprojām ir pārslogoti ar administratīviem uzdevumiem; norāda, ka delegāciju vadītāji būtu jānodrošina ar atbilstīgiem instrumentiem, lai viņi bez pārmērīga administratīvā sloga varētu efektīvi pārvaldīt un pārraudzīt delegācijas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē diskusiju par iespēju noteikt attālināti veicamus uzdevumus un izveidot reģionālus administratīvā atbalsta centrus, kas daļēji atvieglos šo slogu un var kļūt par daļu no turpmāk īstenota plašāka risinājuma; atkārtoti aicina EĀDD un Komisiju apsvērt visus šīs problēmas risinājumus, lai nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus;

24.

mudina EĀDD uzlabot Savienības dalībvalstu vēstniecību un konsulātu vietējās konsulārās sadarbības koordināciju un uzraudzību un turpināt apsvērt iespēju sniegt konsulāros pakalpojumus ar Savienības delegāciju starpniecību; atkārtoti prasa EĀDD sagatavot detalizētu analīzi par šādas rīcības finansiālajām sekām un iespējamo izmaksu ietaupījumu;

25.

mudina EĀDD veidot ciešāku sadarbību un darbību koordināciju, kā arī panākt sinerģiju starp Savienības delegācijām un dalībvalstu vēstniecībām ārvalstīs;

26.

pauž bažas par Savienības delegāciju ārvalstīs darba efektivitāti un centieniem; mudina EĀDD, pamatojoties uz rīcības plānu, kas novērtēšanas misijas rezultātā izstrādāts katrai delegācijai, regulāri turpināt Savienības delegāciju novērtēšanas programmu un gada darbības pārskatā sniegt apkopojumu par galvenajiem trūkumiem un grūtībām Savienības delegāciju darbībā;

27.

uzskata, ka Savienības delegāciju vadītājiem darbā pieņemšanas un pirmsnorīkošanas laikā vajadzētu regulāri atgādināt par viņu pienākumiem vadības un uzraudzības jomā, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību attiecībā uz visu delegācijas darbību kopumu (svarīgākie pārvaldības procesi, kontroles pārvaldība, galveno darbības rādītāju atbilstīga izpratne un novērtējums), un nedrīkstētu būt tā, ka viņu darbībā galvenā uzmanība tiek pievērsta vien pienākumu politiskajam aspektam vai ka viņi koncentrējas tikai uz to;

28.

atzīmē, ka astoņu delegāciju ticamības deklarācijā ir atruna sakarā ar iepirkuma jautājumiem, cilvēkresursu trūkumu un/vai ārkārtējiem vietējās drošības ierobežojumiem;

29.

uzskata, ka Savienības delegāciju vadītājiem vispārējās darbības vadlīnijās būtu jāsniedz precīzi norādījumi par atrunas definīciju, tās sastāvdaļām un elementiem, kas jāņem vērā atrunas formulēšanā, piemēram, iespējamo finanšu un reputācijas risku līmenis, darbības nepilnības, noteiktie iekšējie un ārējie ierobežojumi un saistītā ietekme uz finansēšanas un maksājumu darbību vadību; atgādina, ka iespējamā atrunā skaidri jānosaka procesi, kuros konstatētas atkārtotas vai pagaidu nepilnības, kas saistītas ar iekšējās kontroles standartu (IKS) kopuma darbību, atbilstību un izpildi;

30.

atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā EĀDD centrālajos dienestos un delegācijās veiktā iekšējā pētījumā konstatēta IKS efektīva īstenošana, izņemot jautājumu par darbības nepārtrauktību, attiecībā uz kuru vēl arvien ir nepieciešama pārvaldības procedūru steidzama uzlabošana; uzskata, ka ir lietderīgi izmantot dinamisku un holistisku pieeju vadības informācijai, darbības rezultātu rādītājiem un IKS, jo ikviens informācijas veids, pamatojoties uz starptautisko labo praksi skaidri definētu politikas un darbības mērķu sasniegšanā, veicina vadības procesu vispārējo kvalitāti un pilnvērtību un Savienības politikas pārvaldības efektivitāti un iedarbīgumu;

31.

aicina EĀDD un EuropeAid stiprināt uzraudzību pār to, kā delegāciju vadītāji veic savus pienākumus kā kredītrīkotāji ar Komisijas pastarpināti deleģētām pilnvarām, lai palielinātu viņu atbildību globālajā atbildības ķēdē, prasot viņiem nodrošināt kvalitatīvu un izsmeļošu ziņošanas procesu (ar tā saukto ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu starpniecību) attiecīgo EĀDD un EuropeAid gada darbības pārskatu ietvaros;

32.

mudina EĀDD un EuropeAid nodrošināt, ka Savienības delegācijas aktīvi novērš konstatētos trūkumus ārējās palīdzības programmās un projektos jau to īstenošanas posmā, lai tiktu sasniegti īstenojamo programmu un projektu mērķi un netiktu pieļauta kavēšanās;

33.

aicina Komisiju rīkoties aktīvāk un samazināt neizpildītās saistības (samazināt reste à liquider (RAL), konkrētam nolūkam neparedzētās saistības (reste à contracter – (RAC)) un nesamaksātās saistības (reste à payer – (RAP)), kā arī saīsināt projekta īstenošanas vidējo laikposmu;

34.

atzinīgi vērtē to, ka ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu (EAMR) par 2015. gadu sagatavošanas gaitā pieņemtas uzlabotas un paplašinātas vadlīnijas, ar kurām pastiprina delegāciju vadītāju uzraudzību un kuras aptver gan atbildības, gan ziņošanas prasības;

35.

atzīst, ka EAMR ietvaros veiktie novērtējumi ir kā katra projekta momentuzņēmums gada beigās un ka identificēto grūtību reālo ietekmi var novērtēt tikai pēc tam, kad projekts beidzies;

36.

atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīta administratīvā vienošanās starp Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un EĀDD saskaņā ar jauno OLAF regulu, kas stājusies spēkā;

37.

pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku vēl nav pabeigta noteikumu un darbības vadlīniju izstrāde attiecībā uz trauksmes cēlēju statusu; mudina EĀDD līdz 2016. gada beigām pabeigt izstrādāt un pieņemt minētos noteikumus;

38.

uzskata, ka EĀDD un Komisijai būtu jāattīsta atbalsta funkcijas, lai palīdzētu KDAP misiju ātrai, efektīvai un konsekventai īstenošanai, visiem darbiniekiem pirms nosūtīšanas nodrošinot apmācību par Savienības procedūrām un politiku un sniedzot visaptverošas vadlīnijas par operatīvajiem uzdevumiem, lai tādējādi maksimāli izmantotu no iepriekšējām KDAP misijām gūtās atziņas un veicinātu zināšanu nodošanu un sinerģiju starp dažādām misijām;

39.

prasa EĀDD palielināt pārskatatbildību par tās galveno finanšu instrumentu Afganistānā – Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas pārvaldīto Tiesiskuma un kārtības trasta fondu Afganistānai, kuru kritizē par nepareizu pārvaldību un nepietiekamu pārredzamību; turklāt vēlreiz aicina turpmākajās KDAP misijās efektīvi izmantot visus pieejamos finansēšanas kanālus, tostarp Savienības trasta fondus, lai nodrošinātu misijas politisko mērķu sasniegšanu un pienācīgu finanšu pārvaldību;

40.

uzsver, ka dažās KDAP misijās ir lielas ar drošību saistītās izmaksas; vienlaikus norāda, ka droša darba vide ir būtiska, lai efektīvi īstenotu projektus un pieņemtu kvalificētus darbiniekus; aicina EĀDD pārskatīt ar drošību saistītos izdevumus misiju budžetos, lai nodrošinātu pietiekamus finanšu līdzekļus misiju faktiskā mandāta īstenošanai;

41.

aicina EĀDD un Komisiju īpašu uzmanību pievērst ar iepirkumiem un cilvēkresursiem saistītām procedūrām, lai nodrošinātu, ka tās atbilst KDAP operatīvajām vajadzībām; norāda, ka sarežģītas publiskā iepirkuma procedūras ir negatīvi ietekmējušas projektu īstenošanu, neļaujot tos izpildīt pilnībā;

42.

KDAP misiju rezultātu ilgtspējas uzlabošanai mudina EĀDD ilgtspējas aspektus ņemt vērā visu misiju pasākumu operatīvajā plānošanā, sistemātiski novērtējot vietējās vajadzības un spēju sasniegt ilgstpējīgus rezultātus;

43.

aicina Komisiju un EĀDD nodrošināt rūpīgāku KDAP misiju iepriekšēju saskaņošanu ar citiem Savienības pasākumiem, divpusējām misijām un starptautiskajiem centieniem ar līdzīgiem mērķiem; šajā sakarībā aicina panākt lielāku sadarbību un koordināciju starp Savienību un tās dalībvalstīm, veicinot sinerģijas;

44.

atkārtoti norāda, ka izmaksu samazināšanas nolūkā ir jāuzlabo dalībvalstu sadarbība ārpolitikas un drošības politikas jomā; uzsver, ka tam ir izšķiroša nozīme, lai dalībvalstis spētu izlēmīgi reaģēt uz kopējām drošības problēmām laikā, kad šādas problēmas ievērojami saasinās;

45.

ar nožēlu konstatē, ka EĀDD vēl arvien nav visaptverošas stratēģijas un redzējuma, kas apgrūtina iestādes spēju ātri reaģēt uz negaidītiem notikumiem strauji mainīgajā pasaulē; aicina EĀDD precizēt savu nākotnes redzējumu, lai piešķirtu konkrētu virzienu tās visumā vāji īstenotajai misijai un sniegtu kvalitatīvu atbalstu Savienības iestādēm un dalībvalstīm to ārpolitikas darbībās; šajā sakarībā aicina EĀDD palielināt zinātību par tādām pasaules mēroga problēmām kā klimata pārmaiņas vai energoapgādes drošība;

46.

mudina EĀDD un Komisiju ciešā sadarbībā ar Parlamentu izmantot Eulex lietā gūto pieredzi, kopīgi apzinot iespējas īstenot Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos pasūtītajā J.-P. Jacqué ziņojumā iekļautos ieteikumus un risināt visus vēl neatrisinātos jautājumus;

47.

aicina Revīzijas palātu nākamajā gada ziņojumā izvērtēt to, kā EĀDD ir pildījis šajā rezolūcijā iekļautos Parlamenta ieteikumus.