14.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/21

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A8-0101/2016),

A.

tā kā publiskā budžeta pārredzamība un kontrole ir vispārēji demokrātiski principi, kuri attiecas arī uz Savienību;

B.

tā kā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir pārstāvības demokrātijas elements;

C.

tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 319. pantu atbildība par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu ir uzticēta tikai Eiropas Parlamentam;

D.

tā kā Padomes budžets ir daļa no Eiropas Savienības budžeta;

E.

tā kā saskaņā ar LESD 319. panta 2. punktu Komisijai pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija par faktiskajiem izdevumiem un finanšu kontroles sistēmu darbību;

F.

tā kā saskaņā ar LESD 335. pantu katrai Savienības iestādei ir administratīva autonomija un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 966/2012 (ES, Euratom) (“Finanšu regula”) 55. pantu katra iestāde ir atbildīga par tai piešķirtās budžeta iedaļas izpildi;

G.

tā kā bez vajadzīgās informācijas Parlaments nevarētu pieņemt pamatotu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

H.

tā kā Eiropas Parlamenta 2012. gada 27. septembrī sarīkotajā darbseminārā par Parlamenta tiesībām apstiprināt Padomes budžeta izpildi juridiskās un akadēmiskās jomas eksperti bija vienisprātis attiecībā uz to, ka Parlamentam ir tiesības saņemt informāciju,

1.

norāda, ka, pamatojoties uz veikto revīziju, Revīzijas palāta ir secinājusi – finanšu gadā, kas noslēdzies 2014. gada 31. decembrī, ar iestāžu un struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem saistītajos maksājumos būtisku kļūdu nav;

2.

pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta 2014. gada pārskatā konstatēja dažas kļūdas personāla izmaksu aprēķinos un dažas nepilnības ģimenes pabalstu administrēšanā attiecībā uz revidētajām Eiropadomes un Padomes tēmām;

3.

aicina Eiropadomi un Padomi uzlabot norādīto nepilnību pārvaldību un izlabot Revīzijas palātas konstatētās kļūdas;

4.

norāda, ka 2014. gadā Eiropadomes un Padomes kopējais budžets bija EUR 534 200 000 (2013. gadā – EUR 535 511 300) un izpildes līmenis bija 91,3 %; konstatē izlietojuma līmeņa palielināšanos 2014. gadā;

5.

ņem vērā EUR 1,3 miljonu samazinājumu (– 0,2 %) Padomes 2014. gada budžetā;

6.

joprojām pauž bažas par augsto nepilnīga izlietojuma līmeni, kurš skar gandrīz visas kategorijas; atgādina savu aicinājumu izstrādāt galvenos rezultatīvos rādītājus, lai uzlabotu budžeta plānošanu;

7.

pauž bažas par to, ka no 2014. uz 2015. gadu tiek pārnests ļoti liels apropriāciju apmērs, jo īpaši attiecībā uz pamatlīdzekļiem; pauž pārliecību, ka atkal vērojamā tendence saistībā ar apropriāciju pārnešanu ir pretrunā Finanšu regulā paredzētajam gada pārskata un pareizas finanšu pārvaldības principam;

8.

uzskata, ka Padomes ievērojamos pārnesumus no vienas budžeta pozīcijas uz citu varētu novērst, uzlabojot budžeta plānošanu;

9.

atgādina, ka Eiropadomes budžets būtu jānodala no Padomes budžeta, lai veicinātu iestāžu finanšu pārvaldības pārredzamību un uzlabotu abu iestāžu pārskatatbildību;

10.

uzstāj, ka Padomei tāpat kā pārējām iestādēm ir jāievēro pārskatabildības un pārredzamības principi un aicina Padomi pievienoties Savienības Pārredzamības reģistram;

11.

atkārtoti aicina Eiropadomi un Padomi nosūtīt Parlamentam savu gada darbības pārskatu, visaptveroši raksturojot visus abām iestādēm pieejamos cilvēkresursus, tos sadalot pēc kategorijas, pakāpes, dzimuma, valstspiederības un profesionālās apmācības;

12.

norāda, ka Savienības iestāžu un aģentūru gada ziņojumiem varētu būt nozīmīga loma pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes prasību ievērošanā; prasa Savienības iestādēm un aģentūrām savos gada ziņojumos iekļaut standarta nodaļu par šiem elementiem;

13.

pauž nožēlu, ka Padome joprojām nav pieņēmusi rīcības kodeksu; uzskata, ka visām Savienības iestādēm un aģentūrām būtu jāvienojas par kopīgu rīcības kodeksu, kas ir neaizstājams minēto iestāžu pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes nodrošināšanai; aicina Savienības iestādes un struktūras, kurām joprojām nav rīcības kodeksa, pēc iespējas drīzāk izstrādāt šādu dokumentu;

14.

aicina Padomi bez turpmākas kavēšanās ieviest iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu;

15.

prasa internetā publicēt skaidras Padomes locekļu finanšu interešu deklarācijas;

16.

ar bažām norāda, ka attiecībā uz Eiropadomes priekšsēdētāju un viņa biroja locekļiem nav noteikti integritātes noteikumi, pienākums sniegt deklarācijas par interešu konfliktiem un sīku biogrāfiju; papildus norāda, ka valstu pārstāvjiem Padomē nav noteikti kopēji integritātes noteikumi; prasa Padomei ieviest pasākumus, kas novērsīs minēto situāciju, un ziņot par to budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

17.

atzinīgi vērtē Padomes regulas projektu, ar ko nosaka atalgojumu augstas pakāpes amatpersonām Savienības iestādēs, un saskaņā ar minēto regulu paredzētos ietaupījumus;

18.

aicina Padomi savās struktūrvienībās izstrādāt sīkas nostādnes korupcijas apkarošanai un neatkarīgu politiku;

19.

ar bažām norāda uz satraucošo pārredzamības trūkumu attiecībā uz leģislatīvo procesu, sarunām, dalībvalstu nostājām un sanāksmēm Padomē; mudina Padomi sniegt visus attiecīgos dokumentus un ieviest skaidru ziņošanas sistēmu, kas sabiedrībai dos iespēju atklāti un pārredzami sekot līdzi likumdošanas procedūrām;

20.

pauž bažas par pārredzamības trūkumu trialogos un samierināšanas sanāksmēs; aicina Padomi sistemātiski palielināt pārredzamību un integritāti attiecībā uz sarunām;

21.

atzinīgi vērtē rezultātus, ko Iestāžu mutiskās un rakstiskās tulkošanas komiteja panākusi, izstrādājot saskaņotu metodiku, kas ļauj tieši salīdzināt visu iestāžu rakstiskās tulkošanas izmaksas; atzinīgi vērtē to, ka Padome sniedz datus, balstoties uz šo metodiku;

22.

uzsver, ka viens no galvenajiem Padomes Ģenerālsekretariāta 2014. gada finanšu mērķiem, proti, Europa ēkas nodošana līdz 2015. gada beigām, netika sasniegts; pauž nožēlu par šo kavēšanos un prasa informēt par atlikšanas finansiālajām sekām;

23.

atkārtoti aicina Padomes gada darbības pārskatam pievienot tās nekustamā īpašuma politiku, jo īpaši tādēļ, ka ir svarīgi, lai šīs politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārāk lielas;

24.

atgādina, ka Padomei par tai uzticētajiem līdzekļiem ir Savienības pilsoņiem jānodrošina pārredzamība un pilnīga pārskatatbildība, pilnībā un godprātīgi piedaloties ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, tāpat kā to dara citas Savienības iestādes; šajā sakarībā uzskata – lai efektīvi uzraudzītu Savienības budžeta izpildi, Parlamentam un Padomei ir jāsadarbojas, ievērojot sadarbības noteikumus; pauž nožēlu par sarežģījumiem, kas radušies līdzšinējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās; uzsver nepieciešamību uzlabot abu iestāžu dialoga spēju, lai pēc iespējas ātrāk rastu risinājumu, kas ļaus nodrošināt Līgumos noteikto pilnvaru ievērošanu un atbildību attiecībā pret pilsoņiem;

25.

norāda, ka budžeta izpildes apstiprināšana katrai Savienības iestādei un struktūrai atsevišķi ir ilgstoša prakse, ko Parlaments ir ieviesis, lai garantētu Savienības nodokļu maksātājiem pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību; uzsver, ka tas efektīvi garantē Parlamentam tiesības un pienākumu pārbaudīt visu Savienības budžetu;

26.

turklāt norāda – Komisija 2014. gada 23. janvāra vēstulē paudusi viedokli, ka visām iestādēm pilnībā jāpiedalās pēcpārbaudes procesā saistībā ar Parlamenta konstatējumiem budžeta izpildes apstiprināšanā un ka visām iestādēm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras raitu norisi, pilnībā ievērojot attiecīgos LESD noteikumus un attiecīgos sekundāros tiesību aktus;

27.

uzsver, ka Komisija savā vēstulē ir arī paziņojusi, ka tā nepārraudzīs citu iestāžu budžeta izpildi un ka, atbildot uz citām iestādēm uzdotajiem jautājumiem, tiktu pārkāpta attiecīgās iestādes neatkarība pašai veikt savas budžeta iedaļas izpildi;

28.

atgādina, ka katrai iestādei, kas definēta Finanšu regulas 2. panta b) punktā, ir autonomija pašai veikt savas budžeta iedaļas izpildi, ievērojot minētās regulas 55. pantu; apstiprina, ka saskaņā ar praksi un pašreizējo noteikumu interpretāciju un lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem, Parlaments katras iestādes budžeta izpildi apstiprina atsevišķi;

29.

uzsver Parlamenta pilnvaras sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 316., 317. un 319. pantu un Finanšu regulas 55. un 164.–167. pantu; uzskata, ka minētie noteikumi ir pietiekams juridiskais pamats tam, lai Parlaments īstenotu savas tiesības pieņemt atsevišķu lēmumu par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu papildus tā tiesībām apstiprināt Komisijas budžeta izpildi; apstiprina, ka apstiprinājuma sniegšana vai nesniegšana par budžeta izpildi ir Parlamenta tiesības un pienākums attiecībā pret Savienības pilsoņiem;

30.

uzsver, ka Padome kopš 2009. gada ir atteikusies sadarboties ar Parlamentu saistībā ar tā īstenoto budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru un nesniedz vajadzīgo informāciju, neatbild uz rakstiskiem jautājumiem un neierodas uz uzklausīšanām un debatēm par sava budžeta izpildi un ka tādēļ vairāk nekā EUR 3 miljardi publisku līdzekļu ir iztērēti bez pienācīgas uzraudzības; uzskata, ka tādējādi Savienības pilsoņiem tiek radīts negatīvs iespaids;

31.

atkārtoti uzsver, ka bez sadarbības ar Padomi Parlaments nevar pieņemt informētu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

32.

uzskata, ka tas ir nopietns Līgumos noteikto pienākumu, jo īpaši iestāžu lojālas sadarbības principa, pārkāpums un ka ir ātri jārod risinājums, lai varētu pārbaudīt visu Savienības budžetu; šajā sakarībā atsaucas arī uz LESD 15. pantu, kurā ir noteikts, ka katrai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai ir jānodrošina darba pārredzamība;

33.

atkārtoti uzsver, ka budžeta kontroli var efektīvi veikt, tikai īstenojot Parlamenta un Padomes sadarbību, kuras galvenajiem elementiem jābūt: oficiālām sanāksmēm starp Padomes pārstāvjiem un Parlamenta Budžeta kontroles komitejas pārstāvjiem, atbildēšanai uz komitejas locekļu jautājumiem, izmantojot rakstiskas anketas, un dokumentu iesniegšanai, kurus izmanto kā pamatinformācijas materiālu budžeta kontroles veikšanai pēc pieprasījuma;

34.

atgādina, ka Parlaments pārējo iestāžu budžetu apstiprina pēc sniegto dokumentu izskatīšanas un uz jautājumiem sniegto atbilžu izvērtēšanas; pauž nožēlu, ka Parlaments atkal saskaras ar problēmām attiecībā uz atbilžu saņemšanu no Padomes;

35.

ņem vērā Padomes ģenerālsekretāra vēstuli, atbildot uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas uzaicinājumu ierasties uz viedokļu apmaiņu 2016. gada 11. janvārī; uzsver, ka minētā vēstule nesniedz atbildi nedz uz uzaicinājumu, nedz uz rakstisko anketu, kas 2015. gada 25. novembrī tika nosūtīta Padomes Ģenerālsekretariātam un kurā bija Parlamenta deputātu jautājumi; tajā ir tikai izklāstīta jau iepriekš paustā Padomes nostāja par finanšu informācijas apmaiņu;

36.

uzskata, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu demokrātisko pārskatatbildību attiecībā pret Savienības pilsoņiem;

37.

prasa Padomei sākt sarunas ar Parlamentu, lai tiktu nodrošinātas tā tiesības piekļūt informācijai par Padomes budžeta izpildi; uzskata, ka Padomei ir pienākums sniegt prasīto informāciju;

38.

pauž nožēlu, ka visas Savienības iestādes neievēro vienādus pārredzamības standartus, un uzskata, ka Padomei šajā ziņā būtu jāveic uzlabojumi;

39.

uzskata – lai gan situāciju varētu uzlabot, Savienības iestādēm veidojot labāku sadarbību Līgumu satvarā, Līgumi tomēr, iespējams, būtu jāpārskata, lai padarītu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru skaidrāku tādā ziņā, ka Parlamentam tiek skaidri uzticēta kompetence apstiprināt visu iestāžu un struktūru budžeta izpildi, to darot atsevišķi par katru no šīm iestādēm un struktūrām;

40.

aicina Padomi grozīt Finanšu regulu, lai precizētu budžeta izpildes procedūras mērķus un skaidri definētu sankcijas par minēto noteikumu neievērošanu; uzsver, ka minētais būtu jāveic, lai nodrošinātu, ka Savienības iestāžu pārskatatbildību nolūkā aizsargāt Savienības pilsoņu finanšu intereses; uzsver, ka šajā ziņā nedrīkstētu būt izņēmumi.