Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016R0027

Komisijas Regula (ES) 2016/27 (2016. gada 13. janvāris), ar kuru groza III un IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

OV L 9, 14.1.2016, p. 4–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/27/oj

14.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/4


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/27

(2016. gada 13. janvāris),

ar kuru groza III un IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 999/2001 paredz noteikumus dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai. To piemēro dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai un laišanai tirgū un dažos konkrētos gadījumos – to eksportēšanai.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6. panta 4. punktu un minētās regulas III pielikuma B nodaļu dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai informāciju par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzraudzību savā teritorijā, un Komisija sniedz šīs informācijas apkopojumu Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajai komitejai.

(3)

Saskaņā ar vienošanos starp Eiropas Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi Komisija Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei nodos uzdevumu sagatavot un publicēt Savienības gada pārskatu par atgremotāju uzraudzību un testēšanu attiecībā uz transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām. Lai atspoguļotu jauno kārtību, attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma B nodaļa.

(4)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā ir aizliegta dažu lauksaimniecības dzīvnieku barošana ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, jo īpaši tām, kuras iegūtas no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji.

(5)

Turklāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma II nodaļas b) punkta ii) apakšpunktu ir atļauta lauksaimniecības dzīvnieku, kuri nav atgremotāji, tostarp akvakultūras dzīvnieku, barošana ar zivju miltiem un zivju miltus saturošiem barības maisījumiem.

(6)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma III nodaļas A iedaļas 3. punktā ir paredzēts, ka no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, iegūtas neiesaiņotas pārstrādātas olbaltumvielas un šādas olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus pārvadā transportlīdzekļos un konteineros, kurus neizmanto tādiem lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas barības pārvadāšanai, kas nav atgremotāji, izņemot akvakultūras dzīvniekus. Tā kā ir atļauta visu lauksaimniecības dzīvnieku, kuri nav atgremotāji, barošana ar zivju miltiem un zivju miltus saturošiem barības maisījumiem, šis noteikums nebūtu jāattiecina uz zivju miltiem un zivju miltus saturošiem barības maisījumiem. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma III nodaļas A iedaļas 3. punkts, lai izslēgtu zivju miltus.

(7)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļā ir noteikts, ka pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šīs olbaltumvielas saturošus produktus drīkst eksportēt tikai tad, ja tās ir paredzētas tādiem lietojumiem, kas nav aizliegti saskaņā ar minēto regulu, un ja pirms eksportēšanas eksportētājas dalībvalsts kompetentā iestāde vai Komisija ar importētājas trešās valsts kompetento iestādi ir noslēgusi rakstisku vienošanos, kurā ietver importētājas trešās valsts apņemšanos ievērot paredzēto lietojumu un neveikt pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu vai šīs olbaltumvielas saturošu produktu reeksportu lietojumiem, kas aizliegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001.

(8)

Šī prasība sākotnēji tika paredzēta, lai kontrolētu govju sūkļveida encefalopātiju (GSE) izplatību GSE epidēmijas laikā Eiropas Savienībā, kas bija arī laiks, kad Eiropas kontinents bija galvenā epidēmijas skartā pasaules daļa. Tomēr kopš tā laika GSE situācija Savienībā ir būtiski uzlabojusies. 2013. gadā tika ziņots par 7 GSE gadījumiem Savienībā, un 2014. gadā – par 11 gadījumiem, salīdzinot ar 2 166 gadījumiem 2001. gadā un 2 124 gadījumiem 2002. gadā. Šo GSE situācijas uzlabošanos Savienībā atspoguļo fakts, ka divdesmit Savienības dalībvalstīs GSE risks pašlaik ir atzīts par nenozīmīgu saskaņā ar grozīto Komisijas Lēmumu 2007/453/EK (2).

(9)

Tādēļ būtu jāsvītro Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļā noteiktā prasība, kas paredz pienākumu noslēgt rakstisku vienošanos ar galamērķa trešo valsti kā priekšnoteikumu, lai eksportētu pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šīs olbaltumvielas saturošus produktus, un aizliegums izmantot šos produktus trešās valstīs lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, izņemot akvakultūras dzīvniekus.

(10)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļā ir noteikti ražošanas un lietošanas nosacījumi attiecībā uz tādām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un kas paredzētas akvakultūras dzīvnieku barošanai, un tādiem barības maisījumiem, kas satur aprakstītās olbaltumvielas, un minētie nosacījumi pieprasa katrā ražošanas posmā pilnībā nodalīt atgremotāju un dzīvnieku, kas nav atgremotāji, izcelsmes materiālus un regulāri ņemt paraugus un veikt analīzes, lai apstiprinātu, ka nav notikusi krusteniskā kontaminācija. Minētie nosacījumi būtu jāattiecina arī uz eksportam paredzētām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas olbaltumvielas saturošiem barības maisījumiem, lai nodrošinātu to, ka eksportētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas un šādas olbaltumvielas saturoši barības maisījumi ir tikpat droši kā Savienības teritorijā izmantotie.

(11)

Tā kā lolojumdzīvnieku barību un zivju miltus ražo pārstrādes uzņēmumos, kas ražo vienīgi produktus, kuri iegūti no ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus, vai attiecīgi – tikai lolojumdzīvnieku barību –, uz lolojumdzīvnieku barību un zivju miltiem nebūtu jāattiecina prasība, saskaņā ar kuru eksports ir atļauts tikai no uzņēmumiem, kas izpildījuši Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļā noteiktās prasības.

(12)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļa.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma B nodaļu aizstāj ar šādu:

“B NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ZIŅOJUMIEM UN UZSKAITI

I.   PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO DALĪBVALSTĪM

A.   Informācija, kas dalībvalstīm jāsniedz gada ziņojumos, kā to paredz 6. panta 4. punkta nosacījumi

1.

Varbūtējo saslimšanas gadījumu (pa dzīvnieku sugām) skaits, kuros saskaņā ar 12. panta 1. punktu ir oficiāli noteikti dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi.

2.

Varbūtējo saslimšanas gadījumu (pa dzīvnieku sugām) skaits, kuri saskaņā ar 12. panta 2. punktu pakļauti laboratorijas pārbaudēm, ieskaitot ātrās noteikšanas un apstiprinošo testu rezultātus (pozitīvo un negatīvo rezultātu skaits), un attiecībā uz liellopiem – visu testēto dzīvnieku sadalījums pēc vecuma. Sadalījumā pēc vecuma izdala šādas grupas: “dzīvnieki, kas jaunāki par 24 mēnešiem”, vecumā no 24 līdz 155 mēnešiem dzīvniekus iedala grupās pa 12 mēnešiem, un “dzīvnieki, kas vecāki par 155 mēnešiem”.

3.

To ganāmpulku skaits, par kuriem saņemti ziņojumi sakarā ar varbūtējiem aitu un kazu saslimšanas gadījumiem un veikta izmeklēšana saskaņā ar 12. panta 1. un 2. punktu.

4.

To liellopu skaits, kuri pārbaudīti katrā apakšgrupā, kas minētas A nodaļas I daļas 2.1., 2.2., 3.1. un 5. punktā. Jānorāda paraugu ņemšanas veids, ātrās noteikšanas un apstiprinošā testa rezultāti un testēto dzīvnieku iedalījums pēc vecuma pa grupām, kā izklāstīts 2. punktā.

5.

To aitu un kazu, un ganāmpulku skaits, kas pārbaudīti katrā apakšgrupā, kas minētas A nodaļas II daļas 2., 3., 5. un 6. punktā, norādot paraugu ņemšanas veidu un ātrās noteikšanas un apstiprinošā testa rezultātus.

6.

GSE un skrepi slimības pozitīvo gadījumu ģeogrāfiskais sadalījums, ieskaitot izcelsmes valsti, ja tā nesakrīt ar to valsti, kura sniedz ziņojumu. Katrā liellopu, aitu un kazu TSE gadījumā jānorāda dzīvnieka dzimšanas gads un, ja iespējams, mēnesis. Jānorāda visi TSE gadījumi, ko uzskata par atipiskiem. Skrepi slimības gadījumos vajadzības gadījumā jāpaziņo rezultāti par primāro un sekundāro molekulāro testēšanu, kas minēta X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā.

7.

Ņemto paraugu skaits un apstiprināto TSE gadījumu skaits (pa sugām) dzīvniekiem, kuri nav liellopi, aitas un kazas.

8.

Ikvienas tādas aitas genotips un, ja iespējams, šķirne, kura vai nu ir atzīta par TSE pozitīvu un no kuras ņemti paraugi saskaņā ar A nodaļas II daļas 8.1. punktu, vai no kuras ņemti paraugi saskaņā ar A nodaļas II daļas 8.2. punktu.

B.   Periodi, par kuriem jāsniedz ziņojumi

Ziņojumi, kuros ietilpst A iedaļā minētā informācija un kurus Komisijai (Komisija tos pārsūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei) elektroniski sniedz dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kopīgi noteiktā formātā reizi mēnesī, vai, attiecībā uz 8. punktā minēto informāciju – reizi trijos mēnešos, var veidot gada ziņojumu, kas jāiesniedz saskaņā ar 6. panta 4. punktu, ar nosacījumu, ka, saņemot jaunu informāciju, minētajos ziņojumos sniegto informāciju attiecīgi papildina.

II.   INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ SAVIENĪBAS KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMĀ

Savienības kopsavilkumu sniedz tabulā, par katru dalībvalsti norādot vismaz I daļas A punktā minēto informāciju.

No 2016. gada 1. janvāra Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde analizē I daļā minēto informāciju un līdz novembra beigām publicē kopsavilkuma ziņojumu par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju tendencēm un avotiem Savienībā.

III.   UZSKAITE

1.

Kompetentā iestāde septiņus gadus glabā uzskaiti par I daļas A punktā minēto informāciju.

2.

Izmeklēšanas laboratorija septiņus gadus glabā visu testu protokolus, jo īpaši laboratorijas darba žurnālus, un vajadzības gadījumā parafīna blokus un Western blot fotogrāfijas.”

2. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma III nodaļas A iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

No dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, iegūtas neiesaiņotas pārstrādātas olbaltumvielas, izņemot zivju miltus, un šādas pārstrādātas olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus pārvadā transportlīdzekļos un konteineros, kurus neizmanto tādiem lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas barības pārvadāšanai, kas nav atgremotāji, izņemot akvakultūras dzīvniekus.”

3. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļu aizstāj ar šādu:

“E IEDAĻA

Pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu un šādas olbaltumvielas saturošu produktu eksports

1.

Aizliegts eksportēt pārstrādātas no atgremotājiem iegūtas dzīvnieku olbaltumvielas un šādas olbaltumvielas saturošus produktus.

Atkāpjoties no minētā aizlieguma, to nepiemēro pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai, kas satur pārstrādātas no atgremotājiem iegūtas dzīvnieku olbaltumvielas un kas ir pārstrādāta lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumos, kuri apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. pantu, un ir iepakota un marķēta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

2.

Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas olbaltumvielas saturošus barības maisījumus drīkst eksportēt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, izcelsme ir pārstrādes uzņēmumos, kas pārstrādā tikai dzīvnieku, kuri nav atgremotāji, izcelsmes blakusproduktus, kuri iegūti no IV nodaļas D iedaļas a) punktā minētajām kautuvēm un gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, vai kuru izcelsme ir apstiprinātos pārstrādes uzņēmumos, kas ir uzskaitīti V nodaļas A iedaļas d) punktā minētajos publiski pieejamajos sarakstos;

b)

no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas saturošu barības maisījumu izcelsme ir apstiprinātos uzņēmumos, kas uzskaitīti publiski pieejamos sarakstos, kuri minēti V nodaļas A iedaļas e) punktā, un tos iepako un marķē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

3.

Šā panta 2. punkta nosacījumus nepiemēro:

a)

lolojumdzīvnieku barībai, kas satur no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un kas ir pārstrādāta lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumos, kuri apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. pantu, un ir iepakota un marķēta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

b)

zivju miltiem un barības maisījumiem, kas nesatur citas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas nav zivju milti.”

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 13. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2007. gada 29. jūnija Lēmums 2007/453/EK, ar ko nosaka dalībvalstu vai trešo valstu vai to reģionu GSE statusu pēc to GSE riska (OV L 172, 30.6.2007., 84. lpp.).


Top