25.2.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/14

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/296

(2015. gada 24. februāris),

ar ko nosaka procesuālo kārtību dalībvalstu sadarbībai elektroniskās identifikācijas jomā, kā paredzēts 12. panta 7. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (1) un jo īpaši tās 12. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)	Dalībvalstu sadarbība elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspējas un drošības jomā ir būtiski svarīga, lai veicinātu ar šādām shēmām saistīta riska pakāpei atbilstošu augsta līmeņa uzticamību un drošību.

(2)	Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punktā ir ietverta prasība paziņotājai dalībvalstij sešus mēnešus iepriekš iesniegt citām dalībvalstīm minētās shēmas aprakstu, lai dalībvalstis varētu sadarboties jomās, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 5. punktā.

(3)

Dalībvalstu sadarbībai nepieciešamas vienkāršotas procedūras. Elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju un drošību nevar panākt ar procedūrām, kas veiktas dažādās valodās. Angļu valodas izmantošanai sadarbības laikā vajadzētu atvieglot elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspējas un drošības panākšanu, tomēr jau spēkā esošu dokumentu tulkošanai nevajadzētu radīt pārmērīgi lielu slogu.

(4)

Dažādus elektroniskās identifikācijas shēmu elementus dalībvalstīs pārvalda dažādas iestādes vai struktūras. Lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību un vienkāršotu administratīvās procedūras, ir lietderīgi nodrošināt, ka katrā dalībvalstī ir vienots kontaktpunkts, caur kuru var sasniegt tās attiecīgās iestādes un struktūras.

(5)

Informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm veicina elektroniskās identifikācijas shēmu attīstību un kalpo par līdzekli tehniskās sadarbspējas sasniegšanai. Šāda sadarbība īpaši nepieciešama ir gadījumos, kad tiek pielāgotas jau paziņotas elektroniskās identifikācijas shēmas, tiek veiktas izmaiņas elektroniskās identifikācijas shēmās, par kurām dalībvalstīm bija sniegta informācija pirms paziņošanas, un tādu būtisku attīstības tendenču vai incidentu gadījumos, kas var ietekmēt elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju vai drošību. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai pieprasīt no citām dalībvalstīm šādu informāciju par elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju un drošību.

(6)

Elektroniskās identifikācijas shēmu salīdzinošā izvērtēšana būtu jāuztver kā savstarpējas mācīšanās process, kas palīdz veidot dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un nodrošina paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju un drošību. Tādēļ ir nepieciešams, lai paziņotājas dalībvalstis iesniegtu pietiekamu informāciju par savām elektroniskās identifikācijas shēmām. Tomēr ir jāņem vērā arī dalībvalstu nepieciešamība saglabāt noteiktas informācijas konfidencialitāti, ja tā ir būtiska drošībai.

(7)	Lai nodrošinātu, ka salīdzinošās izvērtēšanas process ir rentabls un tam ir skaidri un pārliecinoši rezultāti, un lai izvairītos no nevajadzīga sloga radīšanas dalībvalstīm, tām salīdzinošā izvērtēšana būtu jāveic kopīgi.

(8)	Sadarbojoties elektroniskās identifikācijas shēmu jautājumos, tostarp veicot salīdzinošo izvērtēšanu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā neatkarīgas trešās puses veikti izvērtējumi, ja tādi pieejami.

(9)

Lai atvieglotu procesuālo kārtību Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 5. un 6. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, būtu jāizveido sadarbības tīkls. Tā mērķis būtu nodrošināt tāda foruma pastāvēšanu, kas aptver visas dalībvalstis un formalizētā veidā iesaista tās sadarbībā attiecībā uz sadarbspējas sistēmas uzturēšanas praktiskajiem aspektiem.

(10)

Sadarbības tīklam būtu jāpārbauda paziņojuma veidlapu projekti, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punktu, un jāizdod atzinumi, kuros izklāstītas norādes par veidlapās aprakstīto shēmu atbilstību minētās regulas 7. panta, 8. panta 1. un 2. punkta un 12. panta 1. punkta prasībām, kā arī par atbilstību 8. panta 3. punktā minētajam īstenošanas aktam. Regulas (ES) Nr. 910/2014 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā paziņotājai dalībvalstij ir noteikta prasība aprakstīt, kā paziņotā elektroniskās identifikācijas shēma izpilda sadarbspējas prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 1. punktu. Dalībvalstīm sadarbības tīkla atzinumi īpaši būtu jāņem vērā tad, ja tās gatavojas izpildīt Regulas (ES) Nr. 910/2014 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikto pienākumu iesniegt aprakstu Komisijai par to, kā paziņotā elektroniskās identifikācijas shēma atbilst sadarbspējas prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 1. punktu.

(11)	Visām paziņošanā iesaistītajām pusēm sadarbības tīkla atzinums būtu jāņem vērā kā norāde attiecībā uz visu sadarbības, paziņošanas un sadarbspējas procesu.

(12)	Lai nodrošinātu saskaņā ar šo lēmumu veiktā salīdzinošā izvērtēšanas procesa efektivitāti, ir lietderīgi, ka sadarbības tīkls sniedz norādes dalībvalstīm.

(13)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 48. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Saskaņā ar regulas 12. panta 7. punktu šis lēmums nosaka procesuālo kārtību dalībvalstu sadarbības veicināšanai, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu to elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju un drošību, par kurām dalībvalstis plāno paziņot vai ir paziņojušas Komisijai. Kārtība jo īpaši attiecas uz:

a)	tādas informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņu, kas attiecas uz elektroniskās identifikācijas shēmām, un attiecīgo attīstības tendenču elektroniskās identifikācijas nozarē izpēti, kā noteikts II nodaļā;

b)	elektroniskās identifikācijas shēmu salīdzinošo izvērtēšanu, kā noteikts III nodaļā; un

c)	sadarbību, izmantojot sadarbības tīklu, kā noteikts IV nodaļā.

2. pants

Sadarbības valoda

1.   Ja vien attiecīgās dalībvalstis nevienojas citādi, sadarbības valoda ir angļu valoda.

2.   Neskarot šā panta 1. punktu, dalībvalstīm nav pienākuma tulkot 10. panta 2. punktā minētos apliecinošos dokumentus, ja tas radītu pārmērīgi lielu slogu.

3. pants

Vienoti kontaktpunkti

1.   Dalībvalstu sadarbības nolūkā atbilstoši Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 5. un 6. punktam katra dalībvalsts izraugās vienotu kontaktpunktu.

2.   Katra dalībvalsts paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai informāciju par vienoto kontaktpunktu. Vienoto kontaktpunktu sarakstu Komisija publicē tiešsaistē.

II NODAĻA

INFORMĀCIJAS, PIEREDZES UN LABAS PRAKSES APMAIŅA

4. pants

Informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņa

1.   Dalībvalstis savstarpēji apmainās ar informāciju, pieredzi vai labas prakses piemēriem, kas attiecas uz elektroniskās identifikācijas shēmām.

2.   Katra dalībvalsts attiecīgi informē pārējās dalībvalstis, ja tā ievieš kādu no šīm izmaiņām, pilnveidojumiem vai pielāgojumiem, kas attiecas uz shēmas sadarbspēju vai uzticības līmeņiem:

a)	paziņotās elektroniskās identifikācijas shēmas pilnveidojumi vai pielāgojumi, ja par tiem nav jāpaziņo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 9. panta 1. punktu;

b)	saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punktu sniegtā elektroniskās identifikācijas shēmas apraksta izmaiņas, pilnveidojumi vai pielāgojumi, ja tie veikti pirms paziņošanas.

3.   Ja dalībvalsts konstatē kādu svarīgu attīstības tendenci vai incidentu, kas nav saistīti ar tās paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu, bet kas varētu ietekmēt citu paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu drošību, tā informē pārējās dalībvalstis.

5. pants

Ar sadarbspēju un drošību saistītas informācijas pieprasīšana

1.   Ja dalībvalsts uzskata, ka, lai nodrošinātu elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju, ir nepieciešams vairāk informācijas, bet paziņotāja dalībvalsts, paziņojot elektroniskās identifikācijas shēmu, to nav sniegusi, dalībvalsts var pieprasīt šādu informāciju no paziņotājas dalībvalsts. Paziņotāja dalībvalsts sniedz šādu informāciju, izņemot gadījumus, kad:

a)	tai nav šādas informācijas un šādas informācijas iegūšana radītu pārmērīgi lielu administratīvo slogu;

b)	šāda informācija ir saistīta ar sabiedrisko vai valsts drošību;

c)	šāda informācija ir saistīta ar uzņēmējdarbības, profesionālajiem vai uzņēmumu noslēpumiem.

2.   Lai uzlabotu elektroniskās identifikācijas shēmu drošību, dalībvalsts, kurai ir bažas par paziņotas vai paziņošanas procesā esošas shēmas drošību, var pieprasīt informāciju attiecībā uz šīm bažām par drošību. Pēc tam pieprasījumu saņemošā dalībvalsts sniedz visām dalībvalstīm attiecīgo nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu, vai ir noticis Regulas (ES) Nr. 910/2014 10. pantā minēts drošības pasākumu pārkāpums, vai arī lai noskaidrotu, vai pastāv reāls risks, ka šāds drošības pasākumu pārkāpums varētu notikt, izņemot gadījumus, kad:

a)	tai nav šādas informācijas un šādas informācijas iegūšana radītu pārmērīgi lielu administratīvo slogu;

b)	šāda informācija ir saistīta ar sabiedrisko vai valsts drošību;

c)	šāda informācija ir saistīta ar uzņēmējdarbības, profesionālajiem vai uzņēmumu noslēpumiem.

6. pants

Informācijas apmaiņa, izmantojot vienotus kontaktpunktus

Dalībvalstis atbilstoši 4. un 5. pantam apmainās ar informāciju, izmantojot vienotus kontaktpunktus, un bez liekas kavēšanās sniedz attiecīgo pieprasīto informāciju.

III NODAĻA

SALĪDZINOŠĀ IZVĒRTĒŠANA

7. pants

Principi

1.   Salīdzinošā izvērtēšana ir dalībvalstu sadarbības mehānisms, kas ir izveidots, lai nodrošinātu paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju un drošību.

2.   Dalībvalsts piedalīšanās salīdzinošajā izvērtēšanā ir brīvprātīga. Dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai jāveic salīdzinošā izvērtēšana, nedrīkst nevienai dalībvalstij atteikt dalību salīdzinošās izvērtēšanas procesā.

3.   Katra dalībvalsts, kas ir iesaistīta salīdzinošās izvērtēšanas procesā, sedz izmaksas, kas tai rodas, piedaloties šajā procesā.

4.   Visu salīdzinošās izvērtēšanas procesa laikā iegūto informāciju izmanto tikai šim mērķim. Dalībvalstu pārstāvji, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, neizpauž trešām pusēm sensitīvu vai konfidenciālu informāciju, kas iegūta salīdzinošās izvērtēšanas laikā.

5.   Dalībvalstis, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, atklāj jebkādu iespējamo interešu konfliktu, kas var rasties to nominētajiem pārstāvjiem salīdzinošajā izvērtēšanā.

8. pants

Salīdzinošās izvērtēšanas procesa uzsākšana

1.   Salīdzinošās izvērtēšanas procesu var uzsākt vienā no diviem veidiem:

a)	dalībvalsts pieprasa, lai tās elektroniskās identifikācijas shēmai tiktu veikta salīdzinošā izvērtēšana;

b)

dalībvalsts vai dalībvalstis izsaka vēlmi veikt salīdzinošo izvērtēšanu citas dalībvalsts elektroniskās identifikācijas shēmai. Pieprasījumā tās norāda iemeslus vēlmei veikt salīdzinošo izvērtēšanu un izskaidro, kā šī salīdzinošā izvērtēšana palīdzētu uzlabot dalībvalstu elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspēju vai drošību.

2.   Panta 1. punktā minēto pieprasījumu paziņo sadarbības tīklam saskaņā ar 3. punktu. Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties salīdzinošajā izvērtēšanā, par to viena mēneša laikā informē sadarbības tīklu.

3.   Dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai jāveic salīdzinošā izvērtēšana, sadarbības tīklam iesniedz šādu informāciju:

a)	elektroniskās identifikācijas shēma, kurai jāveic salīdzinošā izvērtēšana;

b)	dalībvalsts vai dalībvalstis, kas veiks salīdzinošo izvērtēšanu;

c)	termiņš, kurā gaidāmie rezultāti jāiesniedz sadarbības tīklam; un

d)	kārtība, kādā tiks veikta salīdzinošā izvērtēšana atbilstoši 9. panta 2. punktam.

4.   Elektroniskās identifikācijas shēmai divus gadus pēc salīdzinošās izvērtēšanas pabeigšanas netiek veikta atkārtota salīdzinošā izvērtēšana, izņemot, ja sadarbības tīkls tam ir piekritis.

9. pants

Sagatavošanās salīdzinošai izvērtēšanai

1.   Dalībvalstis, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, divu nedēļu laikā pēc informēšanas par vēlmi piedalīties izvērtēšanā saskaņā ar 8. panta 2. punktu iesniedz dalībvalstij, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tiks veikta salīdzinošā izvērtēšana, to pārstāvju vārdus, uzvārdus un kontaktinformāciju, kuri veiks salīdzinošo izvērtēšanu. Dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tiks veikta salīdzinošā izvērtēšana, interešu konflikta gadījumā var atteikt pārstāvja dalību izvērtēšanā.

2.   Ņemot vērā sadarbības tīkla sniegtās norādes, dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tiks veikta salīdzinošā izvērtēšana, un dalībvalstis, kas veiks salīdzinošo izvērtēšanu, vienojas par:

a)	salīdzinošās izvērtēšanas tvērumu un kārtību, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punkta vai 9. panta 1. punkta darbības jomu un dalībvalsts, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, sagatavošanas posmā pausto interesi;

b)	salīdzinošās izvērtēšanas pasākumu laiku, nosakot beigu termiņu, kas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus no brīža, kad dalībvalstis, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, ir iesniegušas savu pārstāvju vārdus, uzvārdus un kontaktinformāciju saskaņā ar 1. punktu;

c)	citiem organizatoriskiem jautājumiem saistībā ar salīdzinošās izvērtēšanas procesu. Dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tiks veikta salīdzinošā izvērtēšana, par panākto vienošanos informē sadarbības tīklu.

10. pants

Salīdzinošā izvērtēšana

1.   Iesaistītās dalībvalstis salīdzinošo izvērtēšanu veic kopīgi. Dalībvalstu pārstāvji no sava vidus izvēlas vienu pārstāvi, kurš koordinē salīdzinošo izvērtēšanu.

2.   Dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tiek veikta salīdzinošā izvērtēšana, iesniedz dalībvalstīm, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, paziņojuma veidlapu, kura tika iesniegta Komisijai, vai shēmas aprakstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punktu, ja attiecīgā elektroniskās identifikācijas shēma vēl nav paziņota. Iesniedz arī visus apliecinošos dokumentus un būtisku papildinformāciju.

3.   Salīdzinošā izvērtēšana var ietvert, bet neaprobežojas ar vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:

a)	atbilstošo dokumentu izvērtēšana;

b)	procesu pārbaude;

c)	tehniskie semināri; un

d)	neatkarīgas trešās puses veiktu izvērtējumu izskatīšana.

4.   Dalībvalstis, kas veic salīdzinošo izvērtēšanu, var pieprasīt papildu dokumentus, kas attiecas uz paziņošanu. Dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tiek veikta salīdzinošā izvērtēšana, sniedz šādu informāciju, izņemot, ja:

a)	tai nav šādas informācijas un šādas informācijas iegūšana radītu pārmērīgi lielu administratīvo slogu;

b)	šāda informācija ir saistīta ar sabiedrisko vai valsts drošību;

c)	šāda informācija ir saistīta ar uzņēmējdarbības, profesionālajiem vai uzņēmumu noslēpumiem.

11. pants

Salīdzinošās izvērtēšanas rezultāti

Dalībvalstis, kas veikušas salīdzinošo izvērtēšanu, viena mēneša laikā pēc salīdzinošās izvērtēšanas procesa pabeigšanas sagatavo ziņojumu un iesniedz to sadarbības tīklam. Sadarbības tīkla locekļi no dalībvalsts, kuras elektroniskās identifikācijas shēmai tika veikta salīdzinošā izvērtēšana, vai no dalībvalstīm, kas veica salīdzinošo izvērtēšanu, var pieprasīt papildu informāciju vai skaidrojumu.

IV NODAĻA

SADARBĪBAS TĪKLS

12. pants

Izveide un darba metodes

Ar šo izveido tīklu (“sadarbības tīkls”), lai veicinātu sadarbību atbilstoši Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 5. un 6. punktam. Sadarbības tīkls darbojas, izmantojot sanāksmes un rakstiskās procedūras.

13. pants

Paziņojuma veidlapas projekts

Kad paziņotāja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punktu sniedz savas elektroniskās identifikācijas shēmas aprakstu, tā sadarbības tīklam iesniedz pienācīgi aizpildītu paziņojuma veidlapas projektu un visus nepieciešamos pavaddokumentus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 910/2014 9. panta 1. punktā un Regulas (ES) Nr. 910/2014 9. panta 5. punktā minētajā īstenošanas aktā.

14. pants

Uzdevumi

Sadarbības tīkls ir pilnvarots:

a)	izmantojot informācijas apmaiņu, atvieglot dalībvalstu sadarbību sadarbspējas sistēmas izveidē un funkcionēšanā atbilstoši Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 5. un 6. punktam;

b)	izstrādāt metodes efektīvai tādas informācijas apmaiņai, kas saistīta ar visiem elektroniskās identifikācijas jautājumiem;

c)	pārbaudīt attiecīgās attīstības tendences elektroniskās identifikācijas nozarē un apspriest un izstrādāt elektroniskās identifikācijas shēmu sadarbspējas un drošības labo praksi;

d)	pieņemt atzinumus par attīstības tendencēm, kas saistītas ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 12. panta 2.–4. punktā minēto sadarbspējas sistēmu;

e)	pieņemt atzinumus par attīstības tendencēm, kas saistītas ar īstenošanas aktā, kurš pieņemts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 910/2014 8. panta 3. punktam, un tam pievienotajās norādēs noteiktajām uzticības līmeņu minimālajām tehniskajām specifikācijām, standartiem un procedūrām;

f)	pieņemt norādes par salīdzinošo izvērtēšanu tvērumu un kārtību;

g)	pārbaudīt salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus atbilstoši 11. pantam;

h)	pārbaudīt aizpildītu paziņojuma veidlapu projektu;

i)

pieņemt atzinumus par to, cik lielā mērā elektroniskās identifikācijas shēma, kura ir jāpaziņo un kuras apraksts tika iesniegts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 910/2014 7. panta g) punktam, atbilst minētās regulas 7. pantā, 8. panta 1. un 2. punktā un 12. panta 1. punktā, kā arī minētās regulas 8. panta 3. punktā minētajā īstenošanas aktā noteiktajām prasībām.

15. pants

Dalība

1.   Sadarbības tīkla locekļi ir dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas valstis.

2.   Priekšsēdētājs uzaicina pievienošanās valstu pārstāvjus piedalīties sadarbības tīkla sanāksmēs novērotāju statusā, sākot no pievienošanās līguma parakstīšanas dienas.

3.   Pēc apspriešanās ar sadarbības tīklu priekšsēdētājs ad hoc kārtībā var pieaicināt neatkarīgus ekspertus ar īpašu kompetenci kādā darba kārtības jautājumā, lai tie piedalītos sadarbības tīkla vai apakšgrupu darbā. Turklāt priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar sadarbības tīklu var piešķirt novērotāja statusu personām un organizācijām.

16. pants

Darbība

1.   Sadarbības tīkla sanāksmes vada Komisija.

2.   Vienojoties ar Komisiju, sadarbības tīkls var izveidot apakšgrupas īpašu jautājumu izskatīšanai atbilstoši sadarbības tīkla noteiktajam darba uzdevumam. Šādas apakšgrupas izformē, tiklīdz to uzdevums ir izpildīts.

3.   Uz sadarbības tīkla locekļiem, kā arī pieaicinātajiem ekspertiem un novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas saistības, kas paredzētas Līgumos un to īstenošanas noteikumos, kā arī Komisijas drošības noteikumi par ES klasificētās informācijas aizsardzību, kas ietverti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2) pielikumā. Ja viņi neievēro šīs saistības, Komisija var veikt attiecīgus pasākumus.

4.   Sadarbības tīkla sanāksmes rīko Komisijas telpās. Komisija nodrošina sekretariāta pakalpojumus.

5.   Sadarbības tīkls saskaņā ar 14. panta i) punktu pieņemtos atzinumus publicē speciālā tīmekļa vietnē. Ja šāds atzinums satur konfidenciālu informāciju, sadarbības tīkls publicēšanas nolūkos pieņem neklasificētu minētā atzinuma versiju.

6.   Sadarbības tīkls ar savu locekļu vienkāršu balsu vairākumu pieņem reglamentu.

17. pants

Sanāksmju izdevumi

1.   Komisija sadarbības tīkla pasākumos iesaistītajām personām par viņu darbu atalgojumu nemaksā.

2.   Komisija var atlīdzināt ceļa izdevumus, kas dalībniekiem radušies, piedaloties sadarbības tīkla sanāksmēs. Izdevumus atlīdzina saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem Komisijā, nepārsniedzot pieejamās apropriācijas, ko Komisijas dienesti saņēmuši saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.

(2)  Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.).

---