I PIELIKUMS

EIROPAS SOCIĀLĀ PĒTĪJUMA EIROPAS PĒTNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRAS KONSORCIJA (“ESS ERIC”) STATŪTI

1.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Nosaukums, juridiskā adrese, atrašanās vieta, galvenā mītne, izveide un darba valoda

1.   Ir izveidota Eiropas pētniecības infrastruktūra, kuras nosaukums ir “Eiropas Sociālais pētījums”, turpmāk “ESS”.

2.   Eiropas Sociālā pētījuma Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcija (ERIC) nosaukums ir “ESS ERIC”.

3.   ESS ERIC juridiskā adrese ir uzņēmējā valstī. Uzņēmējā valstī juridiskā adrese parasti ir uzņēmējas iestādes adrese, ko vajadzības gadījumā var noteikt Ģenerālā asambleja.

4.   ESS ERIC pirmā juridiskā adrese ir Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē. Pirmā uzņēmēja valsts ir Apvienotā Karaliste. Pirmā uzņēmēja iestāde ir Londonas Pilsētas universitāte. Ģenerālā asambleja pārskata juridisko adresi, uzņēmēju valsti un uzņēmēju iestādi ik pēc četriem gadiem.

5.   ESS ERIC ar katru uzņēmēju iestādi noslēdz vienošanos, kurā paredzēti noteikumi par to, kā uzņēmēja iestāde var sniegt jebkādus attiecīgus pakalpojumus, nodrošināt produktus vai darbiniekus ESS ERIC tā galvenajā mītnē (kas ir ESS ERIC galvenais birojs, kurā strādā direktors un viens direktora vietnieks) (turpmāk “galvenā mītne”). Ja uzņēmēja iestāde beidz darboties kā uzņēmēja iestāde un tai radušās kādas izmaksas, prasījumi vai citas saistības, ESS ERIC uzņēmējai iestādei atlīdzina attiecīgās izmaksas, prasījumus vai saistības (izņemot, ja to cēlonis ir uzņēmējas iestādes saistību neizpilde).

6.   Galvenā mītne parasti ir uzņēmējas iestādes telpās. Ja vien Ģenerālā asambleja nav noteikusi citādi, ESS ERIC parasti vienojas par galvenās mītnes nodrošināšanu četru gadu periodiem. Divpadsmit mēnešus pirms ESS ERIC un uzņēmējas iestādes vienošanās termiņa beigām attiecībā uz galveno mītni Ģenerālā asambleja vai nu atjauno vienošanos vēl uz četriem gadiem, vai arī, vienojoties ar trešo personu, izveido galveno mītni citur.

7.   Cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 45 kalendārās dienas pēc tam, kad stājies spēkā Komisijas lēmums par ESS ERIC izveidi, uzņēmēja valsts sasauc Ģenerālās asamblejas pirmo sanāksmi.

8.   Uzņēmēja valsts informē dibinātājus par jebkādu īpašu un steidzamu tiesisku darbību, kas jāveic ERIC vārdā pirms dibināšanas sanāksmes. Ja neviens no dibinātājiem neizvirza iebildumus piecās (5) darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas, tiesisko darbību veic persona, kuru uzņēmēja valsts ir pienācīgi pilnvarojusi.

9.   ESS ERIC darba valoda ir angļu valoda.

2. pants

Uzdevumi un darbības

1.   ESS ERIC galvenais mērķis un uzdevums ir izveidot un nodrošināt tādas pētniecības infrastruktūras darbību, kurai ir šādi pamatmērķi:

a)	izmantojot Eiropas Sociālo pētījumu vai citus līdzekļus, savākt, interpretēt un izplatīt precīzus datus par Eiropas sociālo situāciju, tostarp par dažādu valstu pilsoņu uzskatu, vērtību, viedokļu un rīcības tendenču maiņu;

b)	nodrošināt sabiedrības locekļiem un profesionāliem lietotājiem brīvu un laicīgu piekļuvi savāktajiem datiem;

c)	veicināt kvantitatīvās sociālās novērtēšanas un analīzes metožu pilnveidi Eiropā un ārpus tās.

2.   Īstenojot savu galveno mērķi un uzdevumu, ESS ERIC nav peļņas nolūku. Tomēr ESS ERIC var veikt arī ierobežota apjoma saimnieciskas darbības, ja tās ir cieši saistītas ar tā galveno uzdevumu un nekaitē šā uzdevuma izpildei.

2.   NODAĻA

DALĪBA

3. pants

Dalība un pārstāvošā struktūra

1.   Par ESS ERIC dalībniekiem var kļūt šādas struktūras:

a)	dalībvalstis;

b)	asociētās valstis;

c)	trešās valstis, kas nav asociētās valstis;

d)	starpvaldību organizācijas.

2.   ESS ERIC dalībnieku vidū ir vismaz trīs dalībvalstis.

3.   Dalībvalstīm (kuru vārdā rīkojas valstu pārstāvji) kopā ir balsu vairākums Ģenerālajā asamblejā. Ja mazāk nekā puse visu dalībnieku (kuru vārdā rīkojas valstu pārstāvji) ir dalībvalstis, dalībvalstīm kopā ir 51 % balsu un visām dalībvalstīm (kuru vārdā rīkojas valstu pārstāvji) ir vienāda daļa no šā 51 % balsu. Atlikušās balsis vienlīdzīgi sadala pārējiem dalībniekiem. Šajos statūtos “viena balss” attiecīgā gadījumā ir viena dalībnieku balsu daļa, kas, ja dalībvalstis veido mazāk nekā pusi dalībnieku, noteikta saskaņā ar 3. panta 3. punktu.

4.   Jebkuru dalībnieku vai novērotāju var pārstāvēt viena tā izvēlēta publiska struktūra vai viena privāta struktūra, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus un kas iecelta saskaņā ar dalībnieka vai novērotāja noteikumiem un kārtību.

Lai novērstu neskaidrības, katram dalībniekam ir tiesības mainīt savu pārstāvi un/vai ir tiesības uz vienu vai diviem pārstāvjiem, taču dalībniekam ir tikai viena balss.

5.   Katrs dalībnieks (kura vārdā saskaņā ar 3. panta 4. punktu rīkojas attiecīgā ministrija, valdības struktūrvienība vai attiecīgā tā deleģētā struktūra vai pārstāvis) ieceļ vienu konkrēti nosauktu fizisku personu (turpmāk “valsts pārstāvis”), kas šo dalībnieku pārstāvēs Ģenerālās asamblejas sanāksmēs un jebkādos citos ar Ģenerālo asambleju saistītos pasākumos vai citās dalībnieka un ESS ERIC darbībās, un par to rakstiski informē Ģenerālo asambleju. Katrs dalībnieks arī ieceļ vienu konkrēti nosauktu fizisku personu, kas aizstās valsts pārstāvi, ja tas nebūs pieejams vai nespēs pildīt savus pienākumus, un par to rakstiski informē Ģenerālo asambleju.

6.   Katrs dalībnieks parasti ieceļ valsts pārstāvi vismaz uz minimālo katra Eiropas Sociālā pētījuma divu gadu cikla periodu (pirmo attiecīgo ESS ERIC periodu nosaka direktors un apstiprina Ģenerālā asambleja) (turpmāk “divu gadu periods”). Katrs dalībnieks uz attiecīgo divu gadu periodu ieceļ arī vienu konkrēti nosauktu valsts pārstāvja aizstājēju. Katrs dalībnieks, rakstiski informējot Ģenerālo asambleju, var jebkurā laikā mainīt savu valsts pārstāvi vai tā aizstājēju.

7.   Pašreizējie dalībnieki, novērotāji un struktūras, kas tos pārstāv, ir uzskaitīti II pielikumā. Dalībniekus, kam ir dalībnieka statuss ERIC pieteikuma iesniegšanas brīdī, sauc par dibinātājiem.

4. pants

Dalībnieku un novērotāju uzņemšana

1.   Jaunajiem dalībniekiem jāatbilst šādiem uzņemšanas nosacījumiem:

a)	jaunu dalībnieku uzņemšanu apstiprina ar Ģenerālās asamblejas vienkāršu balsu vairākumu;

b)	visus dalības pieteikumus rakstiski adresē Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam un to kopiju iesniedz direktoram;

c)

pieteikumā ir izklāstīts, kā dalībnieks palīdzēs īstenot 2. pantā aprakstītos ESS ERIC mērķus un darbības un kā pildīs 3. nodaļā minētos pienākumus. Proti, dalībniekam jāpierāda Ģenerālai asamblejai, ka tas var un ir pastāvīgi apņēmies: i) par saviem līdzekļiem nodrošināt, lai, vācot un apsekojot datus, ko ESS ERIC vajadzības gadījumā var izmantot sava galvenā uzdevuma izpildei (vismaz divus gadus), tiktu ievērotas direktora izstrādātās un vajadzības gadījumā Ģenerālās asamblejas apstiprinātās specifikācijas; ii) izpildīt prasību par finanšu iemaksu veikšanu ESS ERIC līdzsvarotajos budžetos un veikt šā pielikuma papildinājumā noteiktās sākotnējās iemaksas; iii) ar 17. panta 5. punktā noteiktajām iemaksām vai citādi palīdzēt segt ESS ERIC galvenās izmaksas atbilstīgi finansējuma aprēķināšanas formulai, ko saskaņā ar statūtiem vajadzības gadījumā nosaka Ģenerālā asambleja; iv) ievērot un palīdzēt īstenot atbilstīgi statūtiem noteiktos ESS ERIC pārvaldības pasākumus.

2.   Visi dalībnieki, pildot dalības nosacījumu, noslēdz pievienošanās aktu, kura veidu vajadzības gadījumā apstiprinājusi Ģenerālā asambleja.

3.   Struktūras, kuras uzskaitītas 3. panta 1. punktā un kuras vēl nevar pievienoties kā dalībnieki, var pieteikties novērotāja statusam. Par novērotājiem (katrs atsevišķi turpmāk “novērotājs”) uzņem šādos gadījumos:

a)	uzņem jebkuru struktūru, kas spēj būt novērotājs atbilstīgi regulā noteiktajai definīcijai un ko Ģenerālā asambleja apstiprina par novērotāju, ja Ģenerālā asambleja uzskata, ka tas ir ESS ERIC interesēs un veicinās tā galveno uzdevumu un darbību izpildi;

b)	jebkuram dalībniekam, kas īslaicīgi vai citādi saskaņā ar 5. panta 4. punktu zaudējis balsstiesības, ar Ģenerālās asamblejas apstiprinājumu piešķir novērotāja statusu līdz tā balsstiesību atjaunošanai vai dalības beigām.

4.   Novērotāju uzņemšanas nosacījumi ir šādi:

a)	novērotājus uzņem uz četru gadu termiņu; pēc tam novērotājs iesniedz Ģenerālajai asamblejai pieteikumu novērotāja statusa termiņa pagarināšanai;

b)	novērotāju uzņemšanu vai atkārtotu uzņemšanu apstiprina Ģenerālā asambleja;

c)	kandidāti iesniedz rakstisku pieteikumu ESS ERIC juridiskajā adresē;

d)	jebkuram dalībniekam, kas īslaicīgi vai citādi saskaņā ar 5. panta 4. punktu zaudējis balsstiesības, ar Ģenerālās asamblejas apstiprinājumu piešķir novērotāja statusu līdz tā balsstiesību atjaunošanai vai dalības beigām.

5.   Katrs novērotājs (kura vārdā rīkojas tā attiecīgā ministrija, valdības struktūrvienība vai attiecīgā tā deleģētā struktūra) ieceļ vienu konkrēti nosauktu fizisku personu (turpmāk “novērotāja pārstāvis”), kas šo novērotāju pārstāvēs Ģenerālās asamblejas sanāksmēs un jebkādos citos Ģenerālās asamblejas pasākumos vai citās novērotāja un ESS ERIC darbībās, un par to rakstiski informē Ģenerālo asambleju.

Saskaņā ar 4. panta 3. punktu uzņemta novērotāja pārstāvis ir valsts pārstāvis, ko, īstenojot dalībnieka pilnvaras, iecēlusi attiecīgā struktūra. Katrs novērotājs arī ieceļ vienu konkrēti nosauktu fizisku personu, kas aizstās novērotāja pārstāvi, ja tas nebūs pieejams vai nespēs pildīt savus pienākumus, un par to rakstiski informē Ģenerālo asambleju.

6.   Turpmāk minētās personas to amata dēļ tiek aicinātas apmeklēt tās Ģenerālās asamblejas sanāksmju daļas, kurās neizskata rezervētos jautājumus, un tām ir tiesības izteikties un saņemt visus attiecīgos dokumentus, taču nav balsstiesību:

a)	Eiropas Zinātnes fonda vai tā pēcteces struktūras pārstāvis;

b)	Ģenerālās asamblejas Zinātniskās konsultatīvās padomes, kas izveidojama saskaņā ar šiem statūtiem (turpmāk “ZKP”), priekšsēdētājs;

c)	Ģenerālās asamblejas Metodiskās konsultatīvās padomes, kas izveidojama saskaņā ar šiem statūtiem (turpmāk “MKP”), priekšsēdētājs;

d)	13. pantā aprakstītā valstu koordinatoru foruma (turpmāk “VK forums”) pārstāvis;

e)	ESS ERIC direktors un direktora vietnieki;

f)	uzņēmējas iestādes pārstāvis;

g)	jebkuras tādas valsts pārstāvis, kas nav ES dalībvalsts, taču ir izteikusi nodomu iesaistīties Eiropas Sociālajā pētījumā un saņēmusi Ģenerālās asamblejas apstiprinājumu.

5. pants

Dalībnieka vai novērotāja izstāšanās/dalības vai novērotāja statusa izbeigšana

1.   Struktūra automātiski zaudē dalībnieka statusu, ja to likvidē vai tā vairs neietilpst kādā no 3. panta 1. punktā noteiktajām kategorijām.

2.   Dalībnieks var jebkurā laikā izstāties, un izstāšanās stājas spēkā jebkura divu gadu perioda beigās (izņemot pirmā divu gadu perioda beigās), ja tas ne mazāk kā 24 mēnešus pirms rakstiskā paziņojuma iesniegšanas ir darbojies Ģenerālajā asamblejā (turpmāk “izstāšanās paziņošanas periods”).

3.   Dalībnieku izslēdz arī tad, ja Ģenerālā asambleja ar divu trešdaļu balsu vairākumu nolemj, ka ESS ERIC interesēs ir dalībnieku izslēgt, jo:

a)	tas pārkāpis noteikumus, kas paredzēti: i) 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā, divus secīgus divu gadu periodus; vai ii) 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, divus secīgus ESS ERIC finanšu gadus; vai

b)	tas nopietni pārkāpis citus šo statūtu noteikumus.

Dalībniekam vai novērotājam dod iespēju apstrīdēt lēmumu par statusa izbeigšanu un iesniegt savus aizstāvības argumentus Ģenerālajai asamblejai.

4.   Neskarot 5. panta 3. punktu, Ģenerālā asambleja 5. panta 3. punktā noteiktajos apstākļos ar vienkāršu balsu vairākumu var arī nolemt neizslēgt dalībnieku, bet apturēt vai atņemt tā balsstiesības uz tādu periodu un atbilstīgi tādiem noteikumiem, kādus var pamatoti pieņemt Ģenerālā asambleja. Ģenerālā asambleja jebkurā laikā ar vienkāršu balsu vairākumu var atjaunot dalībnieka balsstiesības, ja šis dalībnieks Ģenerālajai asamblejai pierādījis, ka attiecīgais 5. panta 3. punktā minētais pārkāpums ir novērsts.

5.   Dalība nav nododama.

3.   NODAĻA

DALĪBNIEKU UN NOVĒROTĀJU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

6. pants

Dalībnieki

1.   Saskaņā ar 3. panta 5. punktu un 5. panta 4. punktu katram dalībniekam ir viena balss. Ja dalībniekam saskaņā ar 3. panta 4. punktu ir vairāk nekā viens pārstāvis, tad, ja vien Ģenerālā asambleja (un saskaņā ar šo pantu) nav atļāvusi citādi, tam ir tikai viena balss. Dalībnieks arī informē Ģenerālo asambleju par procedūru, kuru tā pārstāvji izmantos, lai nolemtu, kā šis dalībnieks balsos.

2.   Katrs dalībnieks:

a)	veic 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā noteikto finanšu iemaksu;

b)	ieceļ valsts pārstāvi, kā norādīts 3. panta 5. punktā; un

c)	piešķir savam valsts pārstāvim vispārējas pilnvaras balsot par visiem Ģenerālajā asamblejā izvirzītajiem un darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem.

3.   Dalībnieki atsevišķi vai kopā, sadarbojoties ar citiem dalībniekiem, novērotājiem vai trešām personām, var veikt ESS ERIC tādas iemaksas, kas nav gada iemaksas.

7. pants

Novērotāji

1.   Novērotājiem ir tiesības saņemt paziņojumu par Ģenerālās asamblejas sanāksmi, to apmeklēt un (ar priekšsēdētāja apstiprinājumu) tajā izteikties, izņemot gadījumus, kad Ģenerālā asambleja var neļaut novērotājiem piedalīties tajās sanāksmju daļās, kurās izskata rezervētus jautājumus (saskaņā ar priekšsēdētāja lēmumu vai vajadzības gadījumā Ģenerālās asamblejas balsojumu). Novērotājam ir tiesības saņemt tādus pašus dokumentus, kādus saņem valstu pārstāvji, ja vien tajos nav informācijas par rezervētajiem jautājumiem (kā norādīts iepriekš). Novērotājam nav balsstiesību.

2.   Katrs novērotājs ieceļ novērotāja pārstāvniecības struktūru, kā noteikts 4. panta 5. punktā.

4.   NODAĻA

ERIC PĀRVALDĪBA UN DARBĪBU IZPILDE

8. pants

Ģenerālā asambleja

1.   Ģenerālā asambleja ir struktūra, kas pārstāv visus ESS ERIC dalībniekus. Ģenerālās asamblejas sanāksmēs katru dalībnieku pārstāv tā valsts pārstāvis (vai tā aizstājējs).

2.   Ģenerālai asamblejai ir vispārējas pilnvaras pieņemt lēmumus par ESS ERIC darbībām un vadību. Ģenerālā asambleja vienmēr aizsargā ESS ERIC intereses un veicina to īstenošanu.

3.   Ģenerālai asamblejai ir tiesības vajadzības gadījumā ar pastāvīgu rīkojumu deleģēt direktoram tādus uzdevumus, ko tā uzskata par piemērotiem.

4.   Ģenerālā asambleja ir vispārēji atbildīga par ESS ERIC dzīvotspējas un ilgtspējas nodrošināšanu. Tās pienākumi ir arī šādi, bet ne tikai:

a)

iecelt, aizstāt vai atbrīvot no amata direktoru, konsultējoties ar 13. pantā aprakstīto galveno zinātnisko darba grupu (turpmāk “GZDG”), un paredzēt direktora nodarbinātības noteikumus un nosacījumus. Ģenerālā asambleja nosaka, vai direktors jāieceļ, rīkojot atklātu konkursu vai arī izmantojot ierobežotu procedūru, un vai jāizveido iecelšanas komiteja, kurai uzticēt šā uzdevuma izpildi Ģenerālās asamblejas vārdā;

b)	pēc apspriešanās ar GZDG iecelt, aizstāt vai atcelt uzņēmēju iestādi. Ģenerālā asambleja nosaka, vai uzņēmēja iestāde jāieceļ, rīkojot atklātu konkursu vai arī izmantojot ierobežotu procedūru, un vai jāizveido iecelšanas komiteja, kurai uzticēt šā uzdevuma izpildi Ģenerālās asamblejas vārdā;

c)	saņemt regulārus direktora ziņojumus par tā pienākumu izpildi;

d)	pārskatīt un apstiprināt pārskatus un pastāvīgās darba programmas;

e)	iecelt, aizstāt vai atbrīvot no amata ZKP locekļus;

f)	iecelt, aizstāt vai atbrīvot no amata MKP locekļus;

g)	iecelt, aizstāt vai atbrīvot no amata Finanšu komitejas locekļus;

h)	izveidot jebkādas citas padomdevējas struktūras vai komitejas, ko Ģenerālā asambleja attiecīgā gadījumā var uzskatīt par vajadzīgām vai piemērotām, un paredzēt šo struktūru dalības noteikumus un procedūras;

i)	nodrošināt, lai dalībnieki pildītu savus pienākumus pret ESS ERIC, uzraudzīt šo pienākumu izpildi un vajadzības gadījumā veikt darbības pret dalībniekiem, lai īstenotu ESS ERIC tiesības pret šiem dalībniekiem.

Ģenerālā asambleja var pasūtīt un saņemt periodiskus neatkarīgus pārskatus vai revīzijas par visām ESS ERIC darbībām vai to daļu. Ģenerālajai asamblejai ir pienākums noteikt šādu pārskatu vai revīziju procesu un grafiku un izstrādāt pārskatīšanas kritērijus, apspriežoties ar direktoru, GZDG un jebkuru padomdevēju struktūru, ko tā vajadzības gadījumā izveidojusi.

9. pants

Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

1.   Ģenerālā asambleja ar vienkāršu balsu vairākumu ieceļ neatkarīgu priekšsēdētāju (turpmāk “priekšsēdētājs”), kas nedrīkst būt valsts pārstāvis un kas atbilst kritērijiem, kurus vajadzības gadījumā apstiprinājusi Ģenerālā asambleja.

Priekšsēdētāju ieceļ uz atjaunojamu četru gadu termiņu. Pirms priekšsēdētāja iecelšanas Ģenerālā asambleja rakstiski izvirza kandidātu(-us) vismaz trīs nedēļas pirms sanāksmes, kurā iecels priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs sāk darbu, cik vien drīz iespējams pēc iecelšanas.

2.   Ģenerālā asambleja ar vienkāršu balsu vairākumu no valstu pārstāvju vidus ieceļ priekšsēdētāja vietnieku (turpmāk “priekšsēdētāja vietnieks”). Priekšsēdētāja vietnieku ieceļ uz atjaunojamu četru gadu termiņu. Pirms priekšsēdētāja vietnieka iecelšanas Ģenerālā asambleja rakstiski izvirza kandidātu(-us) vismaz trīs nedēļas pirms sanāksmes. Priekšsēdētāja vietnieks sāk darbu, cik vien drīz iespējams pēc iecelšanas. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā priekšsēdētāja vietnieks uzņemas visus viņa pienākumus.

3.   Ģenerālā asambleja veic vajadzīgos pasākumus, lai pirmo priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ieceltu pirmajā Ģenerālās asamblejas sanāksmē.

10. pants

Ģenerālās asamblejas sanāksmes

1.   Ģenerālā asambleja sanāk vismaz divas reizes gadā. Pēc priekšsēdētāja, direktora vai vismaz vienas trešdaļas valstu pārstāvju pieprasījuma var sasaukt papildu sanāksmes. ESS ERIC galvenā mītne nodrošina sanāksmju administratīvos aspektus, ieskaitot protokolēšanu.

2.   Visus Ģenerālās asamblejas lēmumus, izņemot par rezervētajiem jautājumiem, pieņem ar klātesošo dalībnieku – kurus saskaņā ar 3. panta 5. punktu pārstāv valstu pārstāvji – vienkāršu balsu vairākumu.

3.   Saskaņā ar 10. panta 15. punktu Ģenerālās asamblejas sanāksmi sasauc, paziņojot par to vismaz 14 kalendārās dienas iepriekš. Saskaņā ar 10. panta 15. punktu paziņojumā norāda sanāksmes laiku un vietu, kā arī risināmā jautājuma tēmu.

4.   Saskaņā ar statūtu noteikumiem paziņojumu par Ģenerālās asamblejas sanāksmi un citu ar to saistīto saziņu saņem visi dalībnieki, direktors, valstu pārstāvji, novērotāji un citas personas, ko priekšsēdētājs vēlas aicināt uz sanāksmi.

5.   Ja kādai personai, kam ir tiesības saņemt paziņojumu, nejauši nav paziņots par sanāksmi vai tā nav saņēmusi paziņojumu, attiecīgās sanāksmes procedūras nezaudē spēku.

6.   Katru paziņojumu par Ģenerālās asamblejas sanāksmi sniedz drukātā vai elektroniskā veidā (kā noteikts Apvienotās Karalistes 2006. gada Komercsabiedrību likuma 1168. pantā) un tīmekļa vietnē.

7.   Ģenerālās asamblejas sanāksmēs pieņem lēmumus tikai tad, ja ir dalībnieku (kuru vārdā rīkojas to valstu pārstāvji) kvorums. Kvorumu veido dalībnieki, kuriem ir vismaz viena trešdaļa Ģenerālajā asamblejā izmantojamu balsu un kuriem ir tiesības balsot par attiecīgo lēmumu. Ja pusstundas laikā pēc noteiktā sanāksmes sākuma nav kvoruma, Ģenerālās asamblejas sanāksmi atsāk tajā pašā dienā un tajā pašā vietā pēc desmit minūtēm. Ja atsāktajā Ģenerālās asamblejas sanāksmē nav kvoruma, to veido dalībnieki, kuri ir pārstāvēti un kuriem ir tiesības balsot par attiecīgo lēmumu, un tiem ir tādas tiesības pieņemt lēmumu par visiem jautājumiem, kas tiktu atbilstīgi īstenotas pārtrauktajā sanāksmē, taču atsāktajā sanāksmē pieņemtie lēmumi stāsies spēkā tikai tad, ja un kad sanāksmes protokols būs iesniegts visiem dalībniekiem un to rakstiski vai e-pasta ziņojumā apstiprinās vienkāršs dalībnieku vairākums vai – rezervētu jautājumu gadījumā – divu trešdaļu dalībnieku vairākums. Šā panta izpratnē valsts pārstāvja izteiktu apstiprinājumu uzskata par dalībnieka izteiktu apstiprinājumu.

8.   Katru Ģenerālās asamblejas sanāksmi vada priekšsēdētājs, vai, ja priekšsēdētāja nav vai priekšsēdētāja nebūs klāt noteiktajā sanāksmes laikā, vai arī tas nevēlas rīkoties, sanāksmi vada priekšsēdētāja vietnieks, vai, ja priekšsēdētāja vietnieka nav klāt vai tas nevēlas rīkoties, klātesošie valstu pārstāvji ievēlē sanāksmes vadītāju no sava vidus.

9.   Ģenerālās asamblejas sanāksmēs lēmumus par balsošanai izvirzītiem jautājumiem pieņem, dalībniekiem paceļot roku, vai aizklātā balsošanā, ja tā nolēmis priekšsēdētājs.

10.   Priekšsēdētāja paziņojums par to, ka lēmums ir pieņemts, pieņemts vienprātīgi, pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu, noraidīts vai nav pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu, un attiecīgs ieraksts ESS ERIC sanāksmes protokolā ir pārliecinošs attiecīgā fakta pierādījums, kas nav jāapstiprina, norādot balsu skaitu vai proporcionālo sadalījumu par labu attiecīgajam lēmumam vai pret to.

11.   Priekšsēdētājam nav balsstiesību vai izšķirošās balss. Priekšsēdētāja vietnieks vai cits valsts pārstāvis, kas ievēlēts vadīt Ģenerālās asamblejas sanāksmi, vadot šo sanāksmi, saglabā savu valsts pārstāvja balsi, taču neiegūst papildu balsi, darbojoties kā priekšsēdētājs.

12.   Novērotājiem ar priekšsēdētāja atļauju ir tiesības izteikties un tikt uzklausītiem Ģenerālās asamblejas sanāksmēs, taču nav balsstiesību. Priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var lūgt novērotājiem iziet no telpas visas Ģenerālās asamblejas sanāksmes vai tās daļas laikā.

13.   Lēmumus par turpmāk uzskaitītajiem jautājumiem (“rezervētie jautājumi”) Ģenerālā asambleja var pieņemt tikai ar divu trešdaļu pārstāvēto dalībnieku balsu vairākumu un balsojot sanāksmē, ja šī sanāksme sasaukta, paziņojot par to vismaz sešas nedēļas iepriekš, un ja paziņojumā norādīts sanāksmes laiks un vieta, kā arī risināmā rezervētā jautājuma būtība:

a)	jebkādas pārmaiņas ESS ERIC pārvaldībā;

b)	jebkādi ierosinājumi ESS ERIC budžeta palielināšanai (saskaņā ar 17. pantu);

c)	jebkādi ierosinājumi 17. pantā izklāstītā finansējuma modeļa pārmaiņām;

d)	ierosinājums izbeigt dalībnieka statusu;

e)	ierosinājums mainīt uzņēmēju iestādi;

f)	ierosinājums pirms termiņa atbrīvot no amata priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai direktoru;

g)	jebkādas 11. panta 3. punktā vai 13. panta 2. punktā minēto struktūru uzbūves vai sastāva pārmaiņas;

h)	statūtu grozījumu priekšlikumi (tostarp jebkādas 28. pantā minētās pārmaiņas).

14.   Lēmumam rakstveidā, ko apstiprinājis tāds dalībnieku skaits, kurš būtu vajadzīgs, ja ierosinājumu izteiktu Ģenerālās asamblejas sanāksmē, ir tikpat liels spēks kā tad, ja tas būtu pieņemts pienācīgi sasauktā un vadītā Ģenerālās asamblejas sanāksmē, un to var veidot vairāki līdzīgi instrumenti, ja katrs no tiem parakstīts viena vai vairāku dalībnieku vārdā. Šā panta izpratnē valsts pārstāvja izteiktu apstiprinājumu uzskata par dalībnieka izteiktu apstiprinājumu.

15.   Tiek uzskatīts, ka dalībnieki (kuru vārdā rīkojas pienācīgi iecelti valstu pārstāvji) ir piedalījušies Ģenerālās asamblejas sanāksmē vai tās daļā, ja:

a)	sanāksme sasaukta un notiek saskaņā ar statūtiem;

b)	tie var sniegt citiem jebkādu informāciju vai paust savu viedokli par jebkuru sanāksmes tematu.

11. pants

Ģenerālās asamblejas komitejas

1.   Ģenerālā asambleja atbilstīgi statūtiem var izveidot jebkādu komiteju. Saskaņā ar statūtiem jebkādas komitejas struktūru, locekļus un procedūras nosaka Ģenerālā asambleja. Jebkurā Ģenerālās asamblejas komitejā var darboties personas, kas nav valstu pārstāvji. Ģenerālā asambleja ieceļ komiteju locekļus, apspriežoties ar direktoru un jebkurām tādām īpašām iecelšanas darba grupām, ko Ģenerālā asambleja izveidojusi, ja uzskatījusi, ka tas ir vajadzīgs.

2.   Direktoram (vai ieceltajam viņa aizstājējam) ir tiesības apmeklēt visu Ģenerālās asamblejas komiteju sanāksmes, un direktors nodrošina sanāksmju administratīvos aspektus un protokolēšanu. Ģenerālā asambleja nosaka savu komiteju pilnvaru atjaunošanas iespējas.

3.   Vienmēr darbojas šādas komitejas:

a)	Zinātniskā konsultatīvā padome (jeb ZKP);

b)	Metodiskā konsultatīvā padome (jeb MKP);

c)	Finanšu komiteja (jeb FK).

4.   ZKP parasti darbojas astoņi augsta līmeņa sociālo zinātņu zinātnieki, kuri izraudzīti no starptautiskām sociālo zinātņu pētnieku aprindām un kurus, izskatot dalībnieku rakstiski izvirzītos kandidātus, iecēlusi Ģenerālā asambleja. ZKP locekļus ieceļ uz atjaunojamu četru gadu termiņu.

5.   ZKP Ģenerālajai asamblejai, direktoram un GZDG sniedz ieteikumus un norādes par ESS ERIC darbības jomu. ZKP viedoklis nav saistošs Ģenerālajai asamblejai, direktoram un GZDG, izņemot, kā noteikts 11. panta 6. punktā.

6.   ZKP ir arī Ģenerālās asamblejas deleģētas pilnvaras no starptautiskam konkursam iesniegtajiem pieteikumiem katram divu gadu periodam atlasīt rotējošo modeļu aptauju izstrādes darba grupas dalībniekus.

7.   ZKP sanāksmes notiek vismaz divas reizes katrā divpadsmit mēnešu periodā. ZKP pēc atbilstīgas izvirzīšanas procedūras ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē ZKP priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Katram ZKP loceklim ir viena balss. Vienāda balsu skaita gadījumā ZKP priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

8.   ZKP priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem vajadzības gadījumā var aicināt tādas personas, ko viņš uzskata par piemērotām, apmeklēt ZKP sanāksmes novērotāja statusā.

9.   MKP darbojas seši augsta līmeņa metodikas speciālisti, kuri izraudzīti no starptautiskām sociālo zinātņu pētnieku aprindām un kurus, izskatot dalībnieku rakstiski izvirzītos kandidātus, iecēlusi Ģenerālā asambleja. MKP locekļus ieceļ uz atjaunojamu četru gadu termiņu.

10.   MKP sniedz Ģenerālajai asamblejai, direktoram un GZDG ieteikumus un norādes par metodoloģiju. MKP viedoklis Ģenerālajai asamblejai, direktoram un GZDG nav saistošs.

11.   MKP sanāksmes notiek vismaz vienu reizi katrā divpadsmit mēnešu periodā. MKP pēc atbilstīgas izvirzīšanas procedūras ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē MKP priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Katram MKP loceklim ir viena balss. Vienāda balsu skaita gadījumā MKP priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

12.   MKP priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem vajadzības gadījumā var aicināt tādas personas, ko viņš uzskata par piemērotām, apmeklēt MKP sanāksmes novērotāja statusā.

13.   FK darbojas četri budžeta un finanšu kontroles speciālisti, kurus, izskatot dalībnieku rakstiski izvirzītos kandidātus, iecēlusi Ģenerālā asambleja. Vismaz divi FK locekļi nav valstu pārstāvji. FK locekļus ieceļ uz atjaunojamu četru gadu termiņu.

14.   FK Ģenerālajai asamblejai un direktoram sniedz ieteikumus un norādes par ESS ERIC finansiālo stāvokli, tostarp (bet ne tikai) par ESS ERIC resursiem un ar tiem saistītiem finanšu aspektiem.

15.   FK sanāksmes notiek vismaz vienu reizi katrā divpadsmit mēnešu periodā. FK locekļi nosaka savas sanāksmju un starpsanāksmju procedūras un no sava vidus izvirza vienu locekli, kas FK pārstāvēs Ģenerālās asamblejas sanāksmēs un tajās izklāstīs FK novērtējumus un ieteikumus.

12. pants

Direktors un direktora vietnieki

1.   Ģenerālā asambleja var iecelt vai vajadzības gadījumā aizstāt ESS ERIC direktoru (turpmāk “direktors”), kas pilda rīkotājdirektora, galvenā zinātnieka un saskaņā ar regulas 12. pantu arī ESS ERIC juridiskā pārstāvja pienākumus. Direktoram, ja vien Ģenerālā asambleja vajadzības gadījumā nav noteikusi citādi, ir vispārējas pilnvaras rīkoties ESS ERIC vārdā. ESS ERIC pirmais direktors ir izveides brīdī ieceltais ESS galvenais pētnieks un koordinators. Direktora iecelšanu apstiprina Ģenerālā asambleja, un direktoru ieceļ uz atjaunojamu četru gadu termiņu un saskaņā ar citiem Ģenerālās asamblejas apstiprinātajiem noteikumiem.

2.   Ģenerālā asambleja vajadzības gadījumā deleģē direktoram tādas pilnvaras, kādas tā uzskata par piemērotām, lai direktors varētu pildīt rīkotājdirektora, galvenā zinātnieka un ESS ERIC juridiskā pārstāvja ikdienas pienākumus.

3.   Direktora pienākums ir īstenot ESS ERIC vispārējos mērķus, īstenot tā gada budžetu, darbības plānu un darba programmu. Direktors ir tieši pakļauts Ģenerālajai asamblejai vai, ja Ģenerālā asambleja attiecīgi nolemj, Ģenerālās asamblejas komitejai. Direktora pienākums ir izvēlēties GZDG iestādes (kā noteikts 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā), ko apstiprina Ģenerālā asambleja. Direktoram ir vispārējs pienākums nodrošināt, lai ESS ERIC pildītu savas zinātniskās, līgumiskās, juridiskās un budžeta saistības. Galvenās mītnes darbinieki, GZDG un to asociētie pētnieciskie zinātnieki, kā arī visu dalībnieku valstu koordinatori palīdz direktoram īstenot ESS ERIC darba programmu atbilstīgi prasītajiem standartiem, un direktors koordinē šo personu darbu.

4.   Direktors ieceļ vietnieku no uzņēmējas iestādes darbinieku vidus un vismaz vēl vienu vietnieku no pārējo GZDG iestāžu vidus, un tie palīdz pildīt direktora pienākumus. Direktors katram vietniekam var uzticēt īpašas funkcijas.

13. pants

Direktora komitejas

1.   Direktors var izveidot komitejas, kas tam palīdz pildīt direktora pienākumus un uzdevumus. Direktors nosaka jebkuras komitejas sastāvu, locekļus un procedūras. Jebkurā direktora komitejā var darboties personas, kas nav valstu pārstāvji vai novērotāji.

2.   Vienmēr darbojas šādas direktora komitejas:

a)	galvenā zinātniskā darba grupa (jeb GZDG);

b)	valstu koordinatoru forums (jeb VK forums).

GZDG un VK forums palīdz direktoram nodrošināt, lai ESS ERIC visās dalībvalstīs pastāvīgi pildītu savu galveno uzdevumu atbilstīgi Ģenerālās asamblejas noteiktajiem kvalitātes standartiem.

3.   GZDG ietilpst tās iestādes (katra no tām turpmāk “institucionāls dalībnieks”), kuras nosaka direktors un vajadzības gadījumā apstiprina Ģenerālā asambleja. Katrs institucionāls dalībnieks ieceļ savu vecāko pārstāvi un konkrēti nosauktu tā aizstājēju, kas jāapstiprina direktoram un kas apmeklēs GZDG sanāksmes. Katra institucionālā dalībnieka pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var atjaunot. Uz sanāksmēm aicina arī citus institucionālo dalībnieku darbiniekus, lai tie apspriedēs dalītos specifiskās zināšanās.

4.   GZDG konsultē direktoru un sadarbojas ar to visos ar ESS ERIC darba plānošanu, zinātnisko virzienu, metodēm, īstenošanu, kvalitātes kontroli, izpildi un rezultātu izplatīšanu saistītajos aspektos.

5.   GZDG sanāksmes notiek vismaz trīs reizes katrā divpadsmit mēnešu periodā. GZDG sanāksmes vada direktors un – viņa prombūtnes gadījumā – direktora vietnieks. Lai gan vajadzības gadījumā ESS ERIC var uzticēt specifiskus līgumdarbus iestādēm, kas nav GZDG institucionālie dalībnieki, šīs iestādes tādējādi nekļūst par GZDG dalībniecēm.

6.   Valstu koordinatorus (personas, ko dalībnieki saskaņā ar šiem statūtiem iecēluši par valstu koordinatoriem) (turpmāk “valstu koordinatori”), ņemot vērā direktora noteikto pienākumu aprakstu, katra pētījuma cikla sākumā izvēlas katra dalībnieka attiecīgā izpildiestāde. Valsts koordinatoram piešķir pilnvaras uz katru divu gadu periodu (vai uz ilgāku laiku, ja tā nolēmis attiecīgais dalībnieks).

7.   Valstu koordinatoru galvenie uzdevumi ir saskaņot ESS ERIC darbības valsts līmenī un nodrošināt atbilstību specifikācijām, ko vajadzības gadījumā noteicis direktors.

8.   VK forumā (saskaņā ar šiem statūtiem izveidotais valstu koordinatoru forums) darbojas visu dalībnieku (izņemot tādu dalībnieku, kas ir starpvaldību organizācijas) valsts koordinatori, direktors un direktora vietnieki. VK foruma sanāksmes vada direktors, un atbilstīgi darba kārtībai tās apmeklē attiecīgie GZDG dalībnieki. Foruma sanāksmes notiek vismaz trīs reizes katrā divu gadu periodā, un katras sanāksmes darba kārtību, apspriežoties ar GZDG un valstu koordinatoriem, nosaka direktors. VK forums no savu dalībnieku vidus izvirza vienu valsts koordinatoru, kas apmeklēs Ģenerālās asamblejas sanāksmes, un vienu koordinatoru, kas apmeklēs GZDG sanāksmes.

9.   VK forums saņem un komentē galvenās specifikācijas, ko direktors vajadzības gadījumā var izdot attiecībā uz ESS ERIC valstu līmeņa pasākumiem. VK forums arī sniedz padomus direktoru un GZDG par citiem ESS ERIC plānošanas un rīcības aspektiem.

10.   VK foruma priekšsēdētājs var aicināt ārējus speciālistus apmeklēt VK foruma sanāksmi.

14. pants

Struktūru sastāvs un sanāksmes

1.   Lai nodrošinātu iekļautību un novērstu interešu konfliktus, neviena privātpersona (izņemot direktoru un direktora vietniekus) nedarbojas vairākās ESS ERIC struktūrās vai komitejās, tostarp Ģenerālajā asamblejā, Ģenerālās asamblejas komitejās un direktora komitejās. Izņēmums ir FK, kurā divi locekļi var būt Ģenerālās asamblejas pārstāvji (saskaņā ar 11. panta 13. punktu). Ārkārtas apstākļos attiecīgās komitejas vai struktūras, tostarp Ģenerālās asamblejas, priekšsēdētājs var apturēt šīs prasības izpildi. Šā panta noteikumi neliedz personai darboties kā novērotājam vairākās ESS ERIC struktūrās.

2.   Ja vien Ģenerālā asambleja nav paredzējusi citādi, nosakot to, vai personas piedalās jebkuras ESS ERIC struktūras vai komitejas (tostarp Ģenerālās asamblejas, Ģenerālās asamblejas komiteju un direktora padomdevēju komiteju) sanāksmē, neņem vērā attiecīgo personu atrašanās vietu un to savstarpējās saziņas veidu. Ja visas personas, kas piedalās sanāksmē, neatrodas vienuviet, tās var nolemt, ka jāuzskata, ka sanāksme notiek jebkura dalībnieka atrašanās vietā.

3.   Jebkuras ESS ERIC struktūras vai komitejas sastāvā tiek ievērots pietiekams dzimumu un vispārējs prasmju līdzsvars.

5.   NODAĻA

ZIŅOŠANA KOMISIJAI

15. pants

Ziņošana Komisijai

1.   Katra finanšu gada beigās direktors iesniedz gada darbības ziņojumu, kurā izklāstīti 2. panta 1. punktā minēto darbību zinātniskie, operatīvie un finansiālie aspekti. Ziņojumu ar vienkāršu balsu vairākumu apstiprina Ģenerālā asambleja, to nosūta Eiropas Komisijai un attiecīgajām publiskā sektora iestādēm sešu mēnešu laikā no attiecīgā finanšu gada beigām. ESS ERIC dara ziņojumu publiski pieejamu.

2.   ESS ERIC un attiecīgās dalībvalstis informē Eiropas Komisiju par visiem apstākļiem, kas var būtiski apdraudēt ESS ERIC uzdevumu izpildi vai kavēt ESS ERIC ievērot statūtos vai regulā noteiktās prasības.

3.   Ja Eiropas Komisija saskata pazīmes, ka ESS ERIC rīkojas, nopietni pārkāpjot regulu, statūtus un lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz abiem minētajiem vai citiem piemērojamiem tiesību aktiem, tā pieprasa ESS ERIC un/vai tā dalībniekiem paskaidrojumus.

6.   NODAĻA

FINANSES

16. pants

Finanšu gads

Ja vien Ģenerālā asambleja nav noteikusi citādi, ESS ERIC finanšu gads ilgst no 1. jūnija līdz 31. maijam, un ESS ERIC līdz šim datumam sagatavo pamatbudžetus un darbības plānus, izstrādā pārskatus un nodrošina revīziju.

17. pants

Budžets

1.   Direktors sagatavo un iesniedz FK apstiprināšanai katra divu gadu perioda pamatbudžeta projektu un darbības plānu, kurā aplūkoti ESS ERIC gada ienākumi un izmaksas (“budžets”).

2.   Budžetā ir iekļauti šādi galveno izmaksu, izdevumu un ienākumu posteņi:

a)	galvenā plānošana, koordinēšana, kvalitātes kontrole un rezultātu izplatīšana, ko nodrošina galvenā mītne un GZDG iestādes;

b)	ESS ERIC sekretariāts (tostarp Ģenerālās asamblejas un vajadzības gadījumā visu pārējo ERIC komiteju un struktūru darbība);

c)	līdzekļi, kas ar dotācijām vai citiem maksājumiem saņemti no dalībniekiem un/vai trešām personām vai citām personām.

Lai novērstu neskaidrības, katrs Eiropas Sociālā pētījuma dalībnieks segs savas izmaksas par datu vākšanu un valsts darbības koordinēšanu, un šīs izmaksas neiekļauj budžetā.

3.   Katrā budžetā iekļauj arī posteņus, ko, vajadzības gadījumā apspriežoties ar FK, pastāvīgos rīkojumos apstiprinājusi Ģenerālā asambleja.

4.   Katru FK apstiprināto budžetu iesniedz apstiprināt Ģenerālajai asamblejai. Ja FK kādu budžetu neapstiprina, tā izklāsta iemeslus Ģenerālajai asamblejai, kas galīgi nolemj par attiecīgā budžeta pieņemšanu.

5.   Kad budžets ir apstiprināts, dalībnieki (vai maksātājas iestādes, kas rīkojas dalībnieku vārdā) saskaņā ar pastāvīgo rīkojumu noteikumiem veic budžetā noteiktās gada iemaksas, kuras vajadzības gadījumā aprēķina šādi:

a)	pirmkārt, katra dalībnieka pamatiemaksa tādā apmērā, ko vajadzības gadījumā apstiprinājusi Ģenerālā asambleja;

b)	otrkārt, uzņēmējas valsts iemaksa tādā apmērā, par kuru vajadzības gadījumā panākta vienošanās;

c)

treškārt, katra dalībnieka atlikušās summas iemaksa, kas aprēķināta atbilstīgi to relatīvajiem IKP. Ja saskaņā ar šiem aprēķiniem daži (taču ne visi) dalībnieki maksā papildu summu, kas ir vienāda ar 17. panta 5. punkta a) apakšpunktā minēto pamatsummu vai mazāka par to, katram attiecīgajam dalībniekam nav jāveic papildu iemaksa un šādi radīto iztrūkumu, ņemot vērā relatīvos IKP, sadala starp tiem dalībniekiem, kam jāveic iemaksas saskaņā ar šo punktu.

Dalībnieku iemaksas natūrā pieņem tikai tad, ja, apspriežoties ar FK, tās apstiprinājis Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājs.

18. pants

Finanšu revīzija

ESS ERIC katru gadu nodrošina pārskatu revīziju, ko veic pienācīgi kvalificēts revīzijas uzņēmums, un revidēto pārskatu reģistrēšanu atbilstīgi prasībām un publiskošanu. Revidētos pārskatus apstiprina Ģenerālā asambleja.

19. pants

Grāmatvedība

ESS ERIC atsevišķi reģistrē ar tā saimnieciskajām darbībām saistītās izmaksas un ieņēmumus un piemēro šīm darbībām tirgus cenas vai, ja tās nevar noskaidrot, nosaka cenas, pamatojoties uz visām izmaksām un pamatotu peļņas normu.

7.   NODAĻA

POLITIKA

20. pants

Iepirkums un atbrīvojumi no nodokļa

1.   ESS ERIC pret iepirkuma kandidātiem un pretendentiem izturas vienlīdzīgi un nediskriminējoši neatkarīgi no tā, vai to juridiskā adrese ir Eiropas Savienībā. ESS ERIC iepirkuma politikā ievēro pārredzamības, nediskriminācijas un konkurences principus. Ģenerālā asambleja paredz sīki izstrādātus iepirkuma procedūru noteikumus un kritērijus.

2.   Atbrīvojumus no nodokļa, pamatojoties uz Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) 143. panta 1. punkta g) apakšpunktu un 151. panta 1. punkta b) apakšpunktu un saskaņā ar Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 (2) 50. un 51. pantu, piemēro tādām ERIC pirktām precēm un pakalpojumiem, kuru vērtība pārsniedz EUR 250, kuri paredzēti oficiālai lietošanai ESS ERIC vajadzībām un kurus pilnīgi apmaksā un iepērk ESS ERIC. Individuālu dalībnieku iepirkumam šādus atbrīvojumus nepiemēro.

21. pants

Atbildība

1.   ESS ERIC ir atbildīgs par saviem parādiem.

2.   Dalībnieku maksimālā finansiālā atbildība par ESS ERIC parādiem nepārsniedz to gada iemaksu, tostarp iemaksas par izstāšanās paziņošanas periodu.

3.   Ģenerālā asambleja nodrošina, ka ESS ERIC iegādājas attiecīgu apdrošināšanas polisi, kura attiecas uz visiem ar ESS ERIC infrastruktūras būvniecību un ekspluatāciju saistītajiem īpašajiem riskiem un kurā paredzēti noteikumi par ERIC likvidāciju, ja tāda notiktu. Apdrošināšanas polisē arī varētu bez ierobežojumiem iekļaut direktora, direktora vietnieku un jebkādu citu tādu fizisku personu personisko atbildību, kuras pilda jebkādas funkcijas ESS ERIC interesēs.

4.   ESS ERIC valstu pārstāvji, direktors un direktora vietnieki, novērotāji un citi komiteju un struktūru dalībnieki nav atbildīgi ne par kādiem ESS ERIC parādiem.

5.   Visas ESS ERIC darbības saskaņo un īsteno, pamatojoties uz to, ka ESS ERIC nav atbildīgs par darbībām, ko veikuši tā dalībnieki vai citas personas, kuras vajadzības gadījumā noteiktas pastāvīgajos rīkojumos.

22. pants

Zinātniskās novērtēšanas un rezultātu izplatīšanas politika

1.   ESS ERIC ļauj brīvi piekļūt visiem Eiropas Sociālā pētījuma datiem zinātniskās novērtēšanas nolūkā. Šo politiku var sīkāk izstrādāt pastāvīgajos rīkojumos.

2.   ESS ERIC cenšas nodrošināt Eiropas Sociālā pētījuma rezultātu vispārēju pieejamību. ESS ERIC izstrādā un publisko rezultātu izplatīšanas stratēģiju. Šo politiku var sīkāk izstrādāt pastāvīgajos rīkojumos.

23. pants

Intelektuālā īpašuma tiesību politika un datu politika

1.   ESS ERIC, kad iespējams, cenšas būt sava darba intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks. Tas jebkurai personai, kuras nolūki nav komerciāli, piešķir bezmaksas un neekskluzīvu licenci izmantot ESS ERIC intelektuālā īpašuma tiesības. ESS ERIC intelektuālā īpašuma izmantošanu komerciālos nolūkos izskata katrā gadījumā atsevišķi. Šo politiku var sīkāk izstrādāt pastāvīgajos rīkojumos.

2.   ESS ERIC ļauj zinātniekiem brīvi piekļūt visiem Eiropas Sociālā pētījuma datiem. Neviena persona nesaņem privileģētas tiesības piekļūt šiem datiem, izņemot gadījumus, kad datus apstrādā un sagatavo publiskai lietošanai. Šo politiku var sīkāk izstrādāt pastāvīgajos rīkojumos.

3.   ESS ERIC paraksta Starptautiskā Statistikas institūta Ētikas deklarāciju.

4.   Ciktāl iespējams, ESS ERIC nodrošina visu ESS ERIC datu anonimitāti. Kad tas nav iespējams, piemēro principus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3).

5.   Visus ESS ERIC izveidotos datus katrā attiecīgajā valstī apstrādā saskaņā ar tās tiesību aktiem par datu aizsardzību.

6.   Šo datu politiku var sīkāk izstrādāt pastāvīgajos rīkojumos.

24. pants

Nodarbinātības politika

ESS ERIC apņemas nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un nediskriminēt cilvēkus to rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, ticības, īpašo vajadzību, dzimumorientācijas vai jebkuru citu tādu iemeslu dēļ, kur ņemšanu vērā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vajadzības gadījumā var uzskatīt par diskrimināciju. Šo politiku var sīkāk izstrādāt pastāvīgajos rīkojumos.

8.   NODAĻA

DARBĪBAS ILGUMS, LIKVIDĀCIJA, PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI, STRĪDI

25. pants

Darbības ilgums un likvidācija

1.   ESS ERIC izveido dienā, kurā stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums, ar ko izveido ERIC, un tam ir juridiskas personas statuss nenoteiktu laiku, līdz:

a)	ESS ERIC likvidē saskaņā ar šo statūtu nosacījumiem;

b)	Eiropas Komisija pieņem lēmumu, ar ko pārtrauc ESS ERIC darbību.

2.   Ģenerālā asambleja ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojošo dalībnieku balsu vairākumu var nolemt likvidēt ESS ERIC. Ja Ģenerālā asambleja nolemj likvidēt ESS ERIC, tā ar vienkāršu balsu vairākumu nosaka likvidācijas procedūru.

3.   ESS ERIC saskaņā ar regulu informē Eiropas Komisiju par lēmumu likvidēt ESS ERIC.

4.   Ja piemēro 25. panta 1. vai 2. punktu, direktors, ciktāl iespējams, nodrošina, ka ESS ERIC datus nodod drošai glabāšanai pie attiecīgas trešās personas vai personām, lai tie būtu pieejami un izmantojami saskaņā ar šiem statūtiem.

26. pants

Piemērojamie tiesību akti

ERIC izveidi un iekšējo darbību reglamentē:

a)	Eiropas Savienības tiesību akti, jo īpaši Eiropas Komisijas regula un lēmums par ESS ERIC izveidi saskaņā ar šiem statūtiem;

b)	gadījumos, kuri nav vai tikai daļēji ir reglamentēti 26. panta a) punktā minētajos tiesību aktos, tās valsts tiesību akti, kurā ir ESS ERIC juridiskā adrese, t. i., Anglijas un Velsas tiesību akti, kas ir spēkā ESS ERIC izveides dienā;

c)	šie statūti un to īstenošanas noteikumi.

27. pants

Strīdi

1.   Saistībā ar ESS ERIC Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir jebkāda tiesvedība dalībnieku starpā, starp dalībniekiem un ESS ERIC (tostarp jebkādu ESS ERIC likvidētāju) un jebkāda tiesvedība, kurā viena no pusēm ir Eiropas Savienība.

2.   ESS ERIC un trešo personu strīdiem piemēro Eiropas Savienības tiesību aktus par jurisdikciju. Gadījumos, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības tiesību akti, šādu strīdu izšķiršanas jurisdikciju nosaka saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā ir ESS ERIC juridiskā adrese (t. i., Anglijas un Velsas tiesību aktiem, kas ir spēkā ESS ERIC izveides dienā).

3.   Dalībnieki nodrošina, ka piemērojamo tiesību aktu būtisku grozījumu gadījumā tiek atbilstīgi grozīti šie statūti.

4.   Ja kāda kompetentās jurisdikcijas tiesa, struktūra vai iestāde jebkuru šo statūtu noteikumu atzīst par nelikumīgu, aizliegtu ar likumu, nederīgu vai nepiemērojamu saskaņā ar attiecīgo jurisdikciju, šo noteikumu uzskata par svītrotu no šā nolīguma tikai attiecībā uz konkrēto jurisdikciju un tas neietekmē:

a)	šā noteikuma likumību, tiesiskumu vai piemērojamību saskaņā ar kādas citas jurisdikcijas tiesību aktiem;

b)	statūtu pārējo daļu, kas joprojām ir spēkā un piemērojama.

Šādā gadījumā puses cenšas saskaņā ar 28. panta 2. punktu vienoties par derīgu un izpildāmu noteikumu, ar ko aizstāt svītroto noteikumu un ko apstiprinātu Ģenerālā asambleja.

9.   NODAĻA

STATŪTI UN GROZĪJUMI

28. pants

Statūti un grozījumi

1.   Šos statūtus atjaunina un publisko ERIC tīmekļa vietnē un juridiskajā adresē.

2.   Saskaņā ar 28. panta 4. punktu visus šo statūtu grozījumus kā rezervētu jautājumu apstiprina Ģenerālā asambleja. Visus šo statūtu grozījumus, kas nav 28. panta 6. punktā minētie grozījumi, ESS ERIC desmit (10) dienu laikā pēc to pieņemšanas Ģenerālajā asamblejā iesniedz Eiropas Komisijai.

3.   Visus statūtu grozījumus skaidri identificē ar piebildi, kurā norāda, vai grozījums attiecas uz būtisku vai nebūtisku statūtu elementu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 11. pantu, un to pieņemšanas procedūru.

4.   Kad pieņemtie grozījumi iesniegti Eiropas Komisijai saskaņā ar 28. panta 2. punktu, Eiropas Komisija pret šādiem grozījumiem var iebilst sešdesmit (60) dienu laikā pēc to iesniegšanas, norādot iemeslus, kāpēc grozījumi neatbilst šīs regulas prasībām.

5.   Saskaņā ar 28. pantu pieņemtais grozījums nestājas spēkā, kamēr 28. pantā minētais iebildumu izteikšanas termiņš nav beidzies, Eiropas Komisija to nav atcēlusi vai kamēr nav atsaukti Eiropas Komisijas iebildumi.

6.   Visi statūtu grozījumi par aspektiem, kuri izklāstīti 1. panta 2. punktā (Nosaukums), 1. panta 4. punktā (Juridiskā adrese), 2. pantā (Uzdevumi un darbības), 20. pantā (Iepirkuma politika), 21. pantā (Atbildība), 22. pantā (Zinātniskās novērtēšanas un rezultātu izplatīšanas politika), 23. pantā (Intelektuālā īpašuma tiesību politika un datu politika), 24. pantā (Nodarbinātības politika) un 25. pantā (Darbības ilgums un likvidācija) un kurus dalībnieki apstiprinājuši kā rezervētu jautājumu, stāsies spēkā tikai tad, kad Eiropas Komisija būs skaidri apstiprinājusi attiecīgos grozījumus un būs stājies spēkā Eiropas Komisijas lēmums, ar ko grozījumus apstiprina.

7.   Prasot Eiropas Komisijas apstiprinājumu saskaņā ar 28. panta 2. vai 6. punktu, ESS ERIC iesniedz Eiropas Komisijai ierosinātā grozījuma tekstu un grozīto statūtu konsolidēto versiju.

---

(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 77, 23.3.2011., 1. lpp.

(3)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

II PIELIKUMS

DALĪBNIEKU UN NOVĒROTĀJU SARAKSTS

Šajā pielikumā uzskaitīti dalībnieki, novērotāji un struktūras, kas tos pārstāv.

Dalībnieki

Dalībnieka nosaukums	Valsts pārstāvja nosaukums
Austrijas Republika	Federālā zinātnes un pētniecības ministrija
Beļģijas Karaliste	Beļģijas Publiskās plānošanas dienesta Zinātnes politikas birojs
Čehijas Republika	Izglītības, jaunatnes lietu un sporta ministrija (MEYS)
Igaunijas Republika	Sociālo lietu ministrija
Īrija	Īrijas Pētniecības padome (HEA)
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste	Ekonomikas un sociālās pētniecības padome
Lietuvas Republika	Izglītības un zinātnes ministrija
Nīderlandes Karaliste	Nīderlandes Zinātniskās pētniecības organizācija (NWO)
Polijas Republika	Zinātnes un augstākās izglītības ministrija
Portugāles Republika	Zinātnes un tehnoloģijas fonds
Slovēnijas Republika	Izglītības, zinātnes un sporta ministrija
Vācijas Federatīvā Republika	Bundesministerium für Bildung und Forschung
Zviedrijas Karaliste	Izglītības ministrija, ko pārstāv Zviedrijas Pētniecības padome

Novērotāji

Novērotāja nosaukums	Novērotāja pārstāvja nosaukums
Norvēģijas Karaliste	Norvēģijas Pētniecības padome
Šveices Konfederācija	FORS (Šveices Sociālo zinātņu pētniecības fonds)

III PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS UN INTERPRETĀCIJA

1.

Šajos statūtos, ja vien kontekstā nav paredzēts citādi, “ESS ERIC” ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs, kurš izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 723/2009 (“regula”) un kura darbību reglamentē ar šiem statūtiem, ko vajadzības gadījumā un saskaņā ar regulu var grozīt vai pārveidot (“statūti”). “ESS” jeb “Eiropas Sociālais pētījums” ir Eiropas Sociālais pētījums, kas tika sākts 2001. gadā un ir autoritatīvs ilgtermiņa pētījums, kuru veic ar vienlaicīgiem valstu līmeņa pētījumiem Eiropas valstīs. Pētījuma vajadzībām tiek vākti, interpretēti un izplatīti precīzi dati par sabiedrības uzskatu un vērtību maiņu Eiropā. “IKP” ir kopējā visu attiecīgajā valstī ražoto preču un pakalpojumu monetārā vērtība, ko nosaka, pamatojoties uz Pasaules Bankas rādītājiem par 2009. gadu vai Ģenerālās asamblejas apstiprinātu vēlāku gadu. “Dalībnieks” ir jebkura persona (kuras vārdā rīkojas tās valsts pārstāvis), kam piešķirts ESS ERIC dalībnieka statuss, vajadzības gadījumā saskaņā ar šiem statūtiem un regulu. “Dalībvalsts” ir Eiropas Savienības dalībvalsts. “Pastāvīgie rīkojumi” ir ESS ERIC pastāvīgie rīkojumi, ko vajadzības gadījumā apstiprinājusi Ģenerālā asambleja.

2.	Ja vien šajos statūtos nav noteikts citādi, regulā definētajiem terminiem statūtos ir tāda pati nozīme.

3.	Atsauces uz pantiem ir atsauces uz šo statūtu pantiem.

4.	Ja vien konteksta dēļ nav vajadzīgs citādi, visi virsraksti domāti tikai ērtībai un neietekmē statūtu struktūru vai interpretāciju.

5.	Atsauces uz vienskaitli attiecas arī uz daudzskaitli un otrādi, un atsauces uz jebkuru dzimumu attiecas uz abiem dzimumiem.

6.

Atsauces uz jebkuru līgumu, regulu, direktīvu, statūtu vai statūtu nosacījumu attiecas arī uz jebkādu pakārtotu tiesību aktu, kas pieņemts saskaņā ar attiecīgo dokumentu, un šīs atsauces jāsaprot kā atsauces uz attiecīgā līguma, regulas, direktīvas, statūtu, statūtu noteikuma un/vai pakārtotā tiesību akta mainīto, grozīto, paplašināto, konsolidēto, atjaunoto un/vai aizstāto redakciju, kas ir spēkā statūtu pieņemšanas dienā.

7.	Visi vārdi, kas ir pēc tādiem vārdiem kā “ietver”, “ieskaitot”, “tostarp”, “jo īpaši” vai līdzīgiem vārdiem vai izteicieniem, jāsaprot bez ierobežojumiem, un tie attiecīgi neierobežo pirms tiem minēto vārdu nozīmi.

8.	Atsauces uz “rakstveidā” vai “rakstiski” ir atsauces uz saziņu pa pastu, faksu, e-pastu un citiem līdzekļiem, ar ko vārdus atveido salasāmā un nepārveidojamā veidā.

9.

Uzskatāms, ka atsauces uz jebkuru juridisku terminu angļu valodā, ar ko apzīmē jebkādu darbību, tiesiskās aizsardzības līdzekli, tiesvedības metodi, juridisku dokumentu, juridisku statusu, tiesu, amatpersonu vai jebkādu juridisku jēdzienu vai priekšmetu, attiecībā uz jebkuru jurisdikciju, kas nav Anglijas vai Velsas jurisdikcija, ietver atsauci uz to terminu, kas attiecīgajā jurisdikcijā vistuvāk atbilst angļu valodā lietotā juridiskā termina nozīmei.

IV PIELIKUMS

VALSTU IEMAKSAS

ESS ERIC VALSTU IEMAKSAS (EUR)

ESS ERIC finanšu gads

GADS	2013–2014	2014–2015	2015–2016	2016–2017
1. Apvienotā Karaliste (uzņēmēja valsts)	1 000 000	1 000 000	742 630	764 909
2. Austrija	46 943	49 337	60 259	62 067
3. Beļģija	53 410	56 235	69 631	71 720
4. Bulgārija	20 000	20 600	21 218	21 855
5. Čehijas Republika	33 845	35 367	41 280	42 518
6. Francija	204 877	217 787	289 111	297 785
7. Igaunija	20 000	20 600	21 218	21 855
8. Īrija	35 745	37 393	44 033	45 354
9. Kipra	20 000	20 600	21 218	21 855
10. Lietuva	20 000	20 600	21 218	21 855
11. Nīderlande	75 994	80 323	102 355	105 426
12. Norvēģija	46 448	48 809	59 541	61 328
13. Polija	50 408	53 033	65 280	67 239
14. Portugāle	36 520	38 220	45 156	46 510
15. Slovēnija	20 000	20 600	21 218	21 855
16. Somija	36 913	38 640	45 726	47 098
17. Spānija	122 728	130 168	170 074	175 176
18. Šveice	54 740	57 653	71 558	73 704
19. Vācija	252 792	268 893	358 542	369 298
20. Zviedrija	48 637	51 144	62 714	64 595
Kopā	2 200 000	2 266 000	2 333 980	2 403 999

Paskaidrojums par ESS ERIC budžetu un valstu gada iemaksām 2013.–2017. finanšu gadam

1.	ESS ERIC finanšu gads ilgst no 1. jūnija līdz 31. maijam.

2.

Iesniegtais budžets attiecas uz pirmajiem četriem ESS ERIC darbības gadiem. ESS ERIC koordinācijas komiteja ir centusies nodrošināt, lai galveno zinātnisko darbību budžets būtu EUR 2,3 miljoni gadā. Pieejamais budžets būs mazāks, ja starpposmā un pietiekami laikus, lai sāktu darbību 2013. gada jūnijā, ERIC nevarēs pievienoties visas valstis, kuras izteikušas lielu interesi. Gada pieaugumi radīs iespēju palielināt kopējo budžetu par 3 % gadā.

3.

Pamatojoties uz prognozēto līguma parakstītāju skaitu, ir paredzēts, ka pirmā gada budžets būs EUR 2,2 miljoni (kas tiks samazināts, ja par pievienošanos ERIC neparakstīsies visas uzskaitītās valstis). Ja pievienosies papildu valstis, budžets tiks palielināts līdz EUR 2,3 miljoniem un esošo dalībnieku iemaksu apmērs nemainīsies. (Lai noteiktu vajadzīgo jaunpienācēju iemaksu apmēru, tās aprēķinās papildus esošo dalībnieku iemaksām, katras valsts iemaksu rēķinot atsevišķi. No dibinātājiem prasīto iemaksu apmērs nemainīsies.) Ja būs sasniegta mērķa summa, līdz ar papildu valstu pievienošanos samazinās visu to dalībnieku un novērotāju iemaksas, kuru maksājuma apmērs pārsniedz dalības pamatmaksu (ja vien Ģenerālā asambleja nevienosies citādi).

4.

Gada iemaksas ir aprēķinātas, īstenojot šo statūtu 17. pantā izklāstītās procedūras, un tās atbilst šādiem noteikumiem: a) pirmā darbības gada dalības pamatmaksa ir EUR 20 000, un turpmākajos trijos gados to palielina par 3 %; b) Apvienotā Karaliste kā uzņēmēja valsts pirmos divus gadus maksās lielāku iemaksu, kuras apstiprinātais apmērs ir EUR 1 000 000, un pēc tam maksās sākotnēji galvoto summu – EUR 700 000 gadā, kas koriģēta atbilstīgi inflācijai; c) dalībnieku iemaksas, ar ko segt atlikušo summu, aprēķina, ņemot vērā to relatīvos IKP, pamatojoties uz Pasaules Bankas datiem par IKP 2009. gadā. Tas attiecas tikai uz tiem dalībniekiem, kam būtu jāveic iemaksa EUR 20 000 vai lielākā apmērā (noapaļota līdz tuvākajiem EUR 100); d) no otrā darbības gada katru gadu piemēro inflācijas likmi 3 % apmērā (salikto), izņemot Apvienotās Karalistes palielinātajām iemaksām par pirmajiem diviem darbības gadiem (tas nozīmē, ka visām valstīm, izņemot Apvienoto Karalisti, iemaksu apmēra pieaugums nedaudz pārsniedz 3 %); e) pašreiz Šveice un Norvēģija saskaņā ar saviem tiesību aktiem nevar pievienoties ERIC dalībnieku statusā. Abas valstis piedalīsies kā novērotāji un maksās šajā paskaidrojumā norādīto gada iemaksu.