21.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/32

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 1. punktu dalībvalstis izvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, kā sīkāk izskaidrots Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) (kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa), paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Regula (EK) Nr. 1467/97 arī paredz noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantu, īstenošanai. Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 5. punktā, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 5. punktu, bija noteikts, ka Komisijai jāadresē Padomei atzinums, ja tā uzskatīja, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 3. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu, un ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 4. punktu, kas kļuvis par Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 4. punktu, secināja, ka Austrijā bija pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija adresēja Padomei šādu atzinumu par Austriju 2009. gada 11. novembrī (3).

(6)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Austrijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir radušies šajā lēmumā izklāstītie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar datiem, kurus Austrijas iestādes paziņoja 2009. gada oktobrī, plānots, ka valsts kopbudžeta deficīts 2009. gadā Austrijā sasniegs 3,9 % no IKP, tādējādi joprojām pārsniedzot atsauces vērtību – 3 % no IKP – un atrodoties tālu no tās. Pamatojoties uz Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi, var uzskatīt, ka plānoto atsauces vērtības pārsniegumu var uzskatīt par pārsniegumu izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē. Tas jo īpaši izriet no nopietnas ekonomikas lejupslīdes Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi plānots, ka 2009. gadā reālais IKP Austrijā strauji samazināsies (par – 3,7 %). Lejupslīde izpaužas kā straujš privāto ieguldījumu un starptautiskās tirdzniecības apjoma kritums uz eksportu orientētajā rūpniecības sektorā, ko izraisījusi finanšu krīze un vispārējs ekonomiskās aktivitātes kritums, jo īpaši daudz sliktākās prognozes par galveno tirdzniecības partneru (euro zonas valstis, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis) izaugsmes perspektīvām. Turklāt plānoto atsauces vērtības pārsniegumu nevar uzskatīt par īslaicīgu. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi, ņemot vērā šajā gadā pieņemtos fiskālos pasākumus, sagaidāms, ka, politikai nemainoties, 2010. gadā deficīts palielināsies līdz 5,5 % no IKP un 2011. gadā būs 5,3 % no IKP. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Saskaņā ar Austrijas iestāžu 2009. gada oktobrī paziņotajiem datiem valsts kopējais parāds bijis lielāks par atsauces vērtību – 60 % no IKP – kopš 2008. gada, un plānots, ka 2009. gadā tas būs 68,2 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozi sagaidāms, ka parāda attiecība palielināsies vēl vairāk, proti, līdz 73,9 % 2010. gadā un 77 % no IKP 2011. gadā. Nevar uzskatīt, ka parāda attiecība pietiekami ātri samazinās un tuvinās atsauces vērtībai Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Līgumā minētais parāda kritērijs nav izpildīts.

(9)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Austrijas gadījumā abi minētie nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,