12.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 118/45

(1)

Izskatot papildinformācijas lapu, kura tika nosūtīta saistībā ar atbrīvošanas pieprasījumu, pamatojoties uz Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (2), Komisija saņēma informāciju par atbalstu, kas piešķirts vai ko piešķirs Farm Dairy Flevoland. Ar 2004. gada 29. jūnija vēstuli (atsauce AGR/16887) Komisija Nīderlandes iestādēm pieprasīja informāciju par šo pasākumu.

(2)

Ar 2005. gada 28. novembra vēstuli, kura reģistrēta 2005. gada 29. novembrī, Nīderlandes iestādes sniedza atbildi.

(3)

Ar 2007. gada 22. maija vēstuli Komisija lūdza sniegt papildinformāciju, uz ko Nīderlandes iestādes atbildēja 2007. gada 22. jūnija vēstulē, kura reģistrēta 2007. gada 25. jūnijā.

(4)

Pasākums tika iekļauts nepaziņotā atbalsta reģistrā ar numuru NN 97/05.

(5)

Komisija 2008. gada 26. novembrī pieņēma lēmumu par procedūras uzsākšanu, šis lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja citas dalībvalstis un ieinteresētās trešās personas sniegt savas piezīmes par šo atbalstu.

(6)

Ar 2009. gada 19. janvāra vēstuli, kas reģistrēta tajā pašā datumā, Nīderlandes iestādes nosūtīja savus komentārus.

(7)

Ar 2009. gada 18. maija vēstuli Komisija saņēma ieinteresētās trešās personas Farm Dairy piezīmes. Saistībā ar lūgumu pagarināt termiņu, kā arī ņemot vērā Farm Dairy izklāstītos īpašos apstākļus, ar 2009. gada 15. jūnija vēstuli, kura tika reģistrēta 2009. gada 18. jūnijā, Komisijai tika nosūtīti 2009. gada 18. maija vēstules papildu pielikumi. Ar 2009. gada 24. jūnija vēstuli šīs piezīmes tika nosūtītas Nīderlandes iestādēm. Savukārt Nīderlandes iestādes nosūtīja atbildi ar 2009. gada 17. jūlija vēstuli, kas reģistrēta tajā pašā datumā.

(8)

Ar 2009. gada 18. septembra vēstuli Komisija Nīderlandes iestādēm uzdeva papildu jautājumus. Tās savukārt ar 2009. gada 16. oktobra vēstuli lūdza pagarināt atbildes sniegšanas termiņu līdz 2009. gada 18. novembrim. Ar 2009. gada 10. novembra vēstuli tām tika piešķirts termiņa pagarinājums. Ar 23. novembra vēstuli, kura reģistrēta tajā pašā dienā, Nīderlandes iestādes sniedza papildu informāciju.

(9)

Farm Dairy ir piena produktu ražošanas uzņēmums. Tas pārcēlās uz pašreizējo ražotni Farm Dairy Leleistadē, Flevolandē, kas ir klasificēts kā mērķreģions Nr. 1. Farm Dairy1998. gada 24. augustā iesniedza lūgumu saistībā ar atbalstu ieguldījumiem atbilstīgi Flevolandes provinces VPD (Vienotā programmdokumenta/Enig Programmeringsdocument) 3.3. punktam. Bija paredzēts, ka šā uzņēmuma izveides rezultātā tieši un netieši tiks radītas darba vietas reģionā.

(10)

Provinces pašvaldība 1998. gada 23. septembrī apstiprināja šo lūgumu sniegt atbalstu. Šajā lēmumā provinces pašvaldība cita starpā balstījās uz labvēlīgām prognozēm attiecībā uz darba vietu radīšanu, vidi, piena transportēšanas izmaksu samazinājumu (līdz tam Flevolandē ražotais piens tika pārstrādāts ārpus Flevolandes un pat Beļģijā), kā arī uz uzņēmuma rentabilitāti nākotnē. Farm Dairy plānoja slēgt līgumus ar piena ražotājiem Flevolandē, kā arī nolīgumus ar pazīstamu lielveikalu ķēdi, kas nodrošinātu piena produktu noietu. Farm Dairy plānoja gadā pārstrādāt 48 miljonus kilogramu piena.

(11)

Provinces pašvaldība Lauksaimniecības ministrijai (Ministerie voor Landbouw, Natuur and Voedselkwaliteit – LNV) iesniedza lūgumu par šo projektu līdzfinansējumu, kā arī lūgumu to novērtēt. Provinces iestāžu un Lauksaimniecības ministrijas Directie Noordwest viedokļi par līdzfinansējumu atšķīrās, jo īpaši attiecībā uz projekta inovatīvo raksturu. Tāpēc IKC sniedza otru atzinumu. Šajā otrajā atzinumā, kas iesniegts 1998. gada 17. decembrī, norādīts uz projekta kvalitāti attiecībā uz nodarbinātību, noieta tirgu un rentabilitāti. Tomēr tajā tiek secināts, ka projekts ir vājš attiecībā uz jauninājumiem. Tik tiešām, ražošanas process kā tāds nav novatorisks, pat ja tajā tiek izmantota modernāka tehnika, taču projektā bija jauninājumi attiecībā uz tirgu. Šajā otrajā atzinumā tiek ņemti vērā vairāki kritēriji, piemēram, reģiona attīstība un projekta finanšu perspektīvas. Tā kā projektam īpaši labvēlīga ietekme būs reģiona līmenī (mazāk valsts līmenī), tika pārskatīta un samazināta parastā subsīdiju sadales shēma, palielinot tā finansējuma daļu, ko sedz province.

(12)

Atbilstīgi Lauksaimniecības ministrijas nostājai provinces pašvaldība pieņēma lēmumu piešķirt Farm Dairy NLG 1 575 000, t. i., EUR 715 909, lielu subsīdiju un paziņoja Farm Dairy par savu nodomu šo subsīdiju piešķirt 1999. gada 3. martā. Šo subsīdiju segs no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), kā arī valsts un provinces līdzekļiem.

(13)

Tā kā bija šaubas par iespējām saņemt Eiropas Komisijas atļauju sniegt šo atbalstu, Lauksaimniecības ministrija nolēma nepiešķirt valsts līdzekļus, un ar 1999. gada 14. septembra vēstuli Lauksaimniecības ministrija par to paziņoja provinces pašvaldībai.

(14)

Pēc Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta veiktās pārbaudes tika secināts, ka projektu nevar finansēt no VPD un ka tādēļ finansējuma daļa no ELVGF netiks piešķirta. Ar 1999. gada 25. jūnija vēstuli Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts par šo lēmumu paziņoja provinces pašvaldībai.

(15)

Provinces pašvaldība tomēr nolēma projektu finansēt, izmantojot tikai provinces līdzekļus. Ar 2000. gada 20. novembra vēstuli Farm Dairy tika informēts par šīs subsīdijas galīgo piešķiršanu un izmaksu.

(16)

Pēc Flevolandes provinces pārstāvju lūguma 2001. gada 23. februārī notika Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ierēdņu un Flevolandes provinces pārstāvju neformāla sanāksme. Šīs sanāksmes laikā ierēdņi norādīja, ka atbalsts Farm Dairy nav saderīgs ar iekšējo tirgu, tas ir jāatgūst un šie līdzekļi jāpiešķir citam projektam.

(17)

Provinces pašvaldība nolēma Farm Dairy piešķirt atbalstu kompensācijas veidā par zaudējumiem, ko izraisīja lēmuma par atbalsta piešķiršanu atsaukšana. Šīs kompensācijas apjoms bija vienāds ar to summu, ko Farm Dairy būtu saņēmis, ja atbalsta piešķiršana būtu atļauta. Patiešām, provinces pašvaldība uzskatīja, tā kā atbalsta piešķiršanas lēmumā nebija paredzēta iespēja atbalsta piešķiršanu atcelt, provinces pašvaldībai šis lēmums bija saistošs un tai atbalsts bija jāpiešķir, pretējā gadījumā Farm Dairy pret pašvaldību varētu uzsākt juridiskas darbības. Ar 2001. gada 10. maija vēstuli provinces pašvaldība paziņoja Farm Dairy par priekšlikumu izmaksāt kompensāciju. Ar 2001. gada 21. maija vēstuli Farm Dairy pieņēma šo priekšlikumu.

(18)

Iesākumā atbalsts tika piešķirts no Flevolandes provinces VPD kā atbalsts ieguldījumiem atbilstīgi VPD 3.3. punktam. Pēc tam, kā arī iepriekšminēto iemeslu dēļ atbalsts tika piešķirts kompensācijas veidā par zaudējumiem, ko izraisīja lēmuma par atbalsta piešķiršanu atsaukšana.

(19)

Atbalsta summa ir NLG 1 575 000 jeb EUR 715 909. Šī summa atbilst 8,5 % no kopējās ieguldījumu summas – NLG 18 597 000 jeb EUR 8 438 951.

(20)

Atbalsta saņēmējs ir Farm Dairy Holding B.V., kas atrodas Leleistadē. Tas ir uzņēmums, kas ražo piena produktus (tostarp jogurtus un citus desertus, ko ražo no piena).

(21)

Atbalsts tika piešķirts laikposmam no 1998. gada 1. oktobra līdz 2000. gada 1. maijam, kas atbilst Farm Dairy projekta sākuma un beigu datumam. Lēmums par piešķiršanu kā tāds tika pieņemts 1999. gada 3. martā.

(22)

Komisija uzsāka LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru, jo tai bija nopietnas šaubas par šā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

(23)

Jo īpaši Komisija iesākumā pārbaudīja šo pasākumu atbilstību no ieguldījumu atbalsta, kā arī zaudējumu kompensācijas aspekta.

(24)

Ieguldījumu atbalsta gadījumā Komisija piemēroja noteikumus, kas bija piemērojami atbalsta piešķiršanas brīdī, proti, pamatnostādnes par valsts atbalstu saistībā ar ieguldījumiem lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā (4) (turpmāk “pamatnostādnes”), jo runa bija par ieguldījumiem. Šajās pamatnostādnēs vispār tiek izslēgts atbalsts ieguldījumiem govs piena un šā piena produktu nozarei, tas neattiecas uz izņēmumiem, kas minēti Komisijas 1994. gada 22. marta Lēmuma 94/173/EK, ar ko nosaka atlases kritērijus ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības apstākļu uzlabošanai (5), pielikuma 2.3. punktā. Šie izņēmumi cita starpā attiecas uz ieguldījumiem, kuru nozīmīga daļa atvēlēta jauninājumiem. Šajā sakarā Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu secināja, ka tās rīcībā nav pietiekami daudz faktu, kas ļautu izteikt viedokli par to, ka attiecīgais atbalsts neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami, lai uz to varētu attiekties paredzētie izņēmumi. Pamatnostādņu 3. punkta d) apakšpunktā noteikta iespēja konkrētu atbalstu pasludināt par saderīgu, ja par to ir tiesības saņemt līdzfinansējumu. Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija secināja, ka šajā konkrētajā gadījumā šo iespēju nevar piemērot, jo ar 1999. gada 25. jūnija vēstuli Nīderlandes iestādēm Komisija noraidīja jebkādu finansējumu no VPD.

(25)

Komisija izskatīja arī Nīderlandes iestāžu argumentu, atbilstīgi kuram atbalsts tika sniegts kā kompensācija par zaudējumiem, ko radīja iestāde, kura sākotnēji piekrita atbalstam, kas pēc tam izrādījās nelikumīgs un, iespējams, nesaderīgs. Komisija secināja, ka uzņēmums, kas ir atbalsta saņēmējs, tomēr nevarēja atsaukties uz tiesisko paļāvību, ka atbalsts ir likumīgs, ja tas nebija piešķirts, ievērojot paredzēto procedūru. Tāpēc tā izteica šaubas par to, ka kompensācija ir atbilstošs pamatojums, kas ļauj secināt, ka konkrētais pasākums nav atbalsts.

(26)

Tā kā Nīderlandes iestādes neminēja nekādu citu juridisko pamatu, Komisija secināja, ka joprojām ir šaubas par konkrēto pasākumu saderību, un uzskatīja, ka nav izslēgts, ka tas ir atbalsts darbībai.

(27)

Iesākumā Farm Dairy pauž izbrīnu lēmuma par oficiālas pārbaudes procedūras uzsākšanu publicēšanas laikā. Patiešām, Farm Dairy bija pārliecināts, ka lieta jau sen izbeigta. Vēlāk Farm Dairy sūdzas par to, ka tas nevarēja nekādā veidā ietekmēt Flevolandes provinces pašvaldības un Komisijas saraksti, jo tas par Komisijas pārbaudi tika informēts tikai tad, kad tika uzsākta oficiāla pārbaudes procedūra.

(28)

Farm Dairy komentāri iedalāmi četrās grupās: pirmā – vispārējais konteksts un atbalsta saņēmēja tiesiskā paļāvība, otrā – Flevolandes VPD pasākumu piemērošana, trešā – novērtējums atbilstīgi Lēmumam 94/173/EK un ceturtā – salikto procentu piemērošanas apstrīdēšana negatīva lēmuma gadījumā ar atgūšanu.

(29)

Farm Dairy 1998. gada augustā atbilstīgi 1994.–1999. gada VPD iesniedza Flevolandes pašvaldībai lūgumu piešķirt finansējumu. Šajā VPD īpaši uzsvērta nepieciešamība paplašināt iespējas attiecībā uz lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību Flevolandes provincē. Šajā sakarā Farm Dairy projekts šķita īpaši perspektīvs, jo tā mērķis bija izveidot neatkarīgu piena pārstrādes uzņēmumu Leleistadē.

(30)

Farm Dairy a posteriori atsaucas uz pozitīvajiem rezultātiem, ko rada rūpnīcas uzcelšana Leleistadē – konkurences parādīšanās Nīderlandes piena produktu tirgū, kurā tolaik dominēja Friesland Coberco un Campina Melkunie; piena piegādātāju tuvums; jauninājumi (sistēma “ražot pēc pasūtījuma” (make-to-order)); divu litru tilpuma pudeļu ieviešana Nīderlandes tirgū; nodarbinātības palielināšana 1. mērķreģionā; tautsaimniecības augšupejas veicināšana reģionā. Tolaik Farm Dairy bija nodoms attīstīt īpašu un novatorisku produktu līniju Nīderlandes tirgū.

(31)

Farm Dairy norāda, ka provinces pašvaldība un Lauksaimniecības ministrija (LNV), pamatojoties uz neatkarīgu vērtētāju IKC atzinumu, subsīdijas pieprasījumu novērtēja pozitīvi, šajā atzinumā tika izdarīts secinājums par to, ka projekts ir daļēji inovatīvs. Tāpēc 1999. gada 24. februārī tika noslēgta vienošanās starp Flevolandes provinces pašvaldību un Farm Dairy, ar ko piešķīra finansējumu atbilstīgi Flevolandes VPD 3.3. punktā minētajam pasākumam. Farm Dairy uzsver, ka tikai 2001. gadā Flevolandes provinces pašvaldība to informēja, ka atbalsts netika atļauts, ņemot vērā noteikumus valsts atbalsta jomā. Lai izvairītos no juridiskas procedūras, provinces pašvaldība izteica priekšlikumu izmaksāt kompensāciju. Farm Dairy norāda, ka lēmumā par procedūras uzsākšanu minēts, ka sarunās provinces pašvaldība un Komisija atsaucās uz atbalsta nesaderību. Provinces pašvaldība norādīja Farm Dairy, ka Komisijas ierēdnis ieteicis izmaksāt kompensāciju. Ņemot vērā šos faktus, Farm Dairy norāda, ka tam varēja būt tiesiskā paļāvība attiecībā uz to, ka lieta izbeigta.

(32)

Attiecībā uz atbalsta intensitāti Farm Dairy norāda, ka tā galīgā intensitāte bija […] (6) % no reālajām ieguldījumu izmaksām pretēji lēstajām ieguldījumu izmaksām – 8,5 %. Šī procentuālā attiecība ir daudz zemāka par atļauto procentuālo attiecību (piemēram, maziem un vidējiem uzņēmumiem).

(33)

Flevolandes provinces pašvaldība novērtēja pasākumu attiecībā uz Flevolandes VPD 3.3. punktā minēto pasākumu, kurš paredzēts ar lauksaimniecību saistītu darbību veicināšanai, lai radītu darba vietas un sasniegtu ar vidi saistītus mērķus. Farm Dairy pauž izbrīnu par to, ka Komisija kvalificējusi šo pasākumu kā tādu, kurš jānovērtē attiecībā uz Flevolandes VPD 3.2. punktu saistībā ar Padomes 1990. gada 29. marta Regulu (EEK) Nr. 866/90 par lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības apstākļu uzlabošanu (7). Novērtējot šādā aspektā, obligāti jāievēro kritēriji attiecībā uz ieguldījumiem, kas iekļauti Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā.

(34)

Farm Dairy norāda uz savu viedokli par to, ka ir izpildīti nosacījumi, kuri paredzēti Flevolandes VPD 3.3. punktā, jo īpaši 2000. gadā Farm Dairy radīja 61 darba vietu (nevis 35, kā bija paredzēts iesākumā) un ieguldīja kopsummā NLG […] miljonus, nevis 18,5 miljonus, kā bija paredzēts iesākumā. Turklāt ieguldījums bija pozitīvs arī attiecībā uz vidi – tika samazināts CO2 izmešu daudzums, kā arī samazināts degvielas patēriņš, jo samazinājies attālums līdz piena piegādātājiem. Inovatīvā “ražot pēc pasūtījuma” (make-to-order) sistēma samazināja vajadzību pēc aukstumiekārtām, kuras patērē daudz enerģijas.

(35)

Farm Dairy šā punkta beigās norāda, ka Komisijai vajadzētu apstiprināt finansējumu atbilstīgi Flevolandes VPD 3.3. punktam, nevis tā 3.2. punktam.

(36)

Farm Dairy, pirmkārt, uzskata, ka atbalsts ir saderīgs ar Lēmuma 94/173/EK 1.1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Patiešām, kā minēts iepriekš, ieguldījums labvēlīgi ietekmēja vidi un radīja tehnoloģiju jauninājumus. Turklāt tas, ka piena piegādātāji atrodas tuvu, ļāva samazināt piena savākšanas papildizmaksas, kā arī ražošanas ķēdes centralizācijas koncepcija uzņēmumā ļāva veikt tiešu piegādi.

(37)

Otrkārt, Farm Dairy uzskata, ka konkrētais atbalsts atbilst prasībām, kas noteiktas iepriekšminētā Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā.

(38)

Jo īpaši Farm Dairy apgalvo, ka ieguldījumos ir liela jauninājumu daļa divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, uzņēmuma iekšējais process balstīts uz sistēmu “ražot pēc pasūtījuma”. Tas nozīmē, ka izejviela – piens – tiek pārstrādāta uzņēmumā un iegūts galaprodukts, kuru iepilda uz vietas un kurš tiek nekavējoties iekrauts kravas refrižeratoros. Tāpēc nav nepieciešams izmantot izplatīšanas loģistikas centru. Šī sistēma padara iespējamu to, ka iesākumā piegādātais piena daudzums precīzi atbilst konkrēto pasūtījumu daudzumam. Tāpēc tas ievērojami samazina piena transportēšanai no rūpnīcas paredzēto refrižeratoru izmaksas. Farm Dairy uzsver, ka ir ieguldījis modernās pasterizācijas iekārtās, kuru lietderības koeficients attiecībā pret enerģijas patēriņu ir augstāks. Šis ražošanas process veicināja Farm Dairy produktu kvalitātes paaugstināšanu.

(39)

Otrkārt, Farm Dairy norāda, ka ir veicis jauninājumus arī ražošanas līmenī, ieviešot divu litru polietilēna pudeles Nīderlandes tirgū. Farm Dairy 1999. gadā bija pirmais piena produktu ražošanas uzņēmums, kas šīs pudeles laida tirgū. Toreiz bija pieejams tikai mazāka tilpuma kartona iepakojums. Šajā nolūkā Farm Dairy no ASV ieveda īpašu iekārtu šo pudeļu ražošanai. 1999. gadā pieprasījums pēc šāda iepakojuma vēl nebija liels. Tikai 2004. gadā šis iepakojums bija ļoti pieprasīts. Kopš 2004. gada Farm Dairy divu litru tilpuma pudelēs iepilda vairāk nekā […] miljonus litru piena, tas ir, […] % no kopējā piena produktu daudzuma. Farm Dairy saviem komentāriem pievieno rakstu presē, kurā aprakstīts šis jauninājums, kā arī uzņēmuma statistikas datus par pieaugošo pārdotā divu litru tilpuma pudeļu proporciju no 1999. līdz 2008. gadam.

(40)

Farm Dairy saviem komentāriem pievieno arī ziņojumu “Farm Diary ieviestās inovācijas VPD pieprasījuma laikā 1998. gadā”, kura autors ir […], kas tolaik bija konkurenta […] […]. Farm Dairy uzsver, ka šajā neatkarīgajā ziņojumā norādīts, ka divu litru tilpuma pudeļu ieviešana Nīderlandes tirgū ir revolūcija, jo abi dominējošie uzņēmumi (Freisland-Coberco un Campina Melkunie) mēģināja bremzēt šā iepakojuma ieviešanu. Šim iepakojumam, salīdzinot ar tolaik pieejamo kartona iepakojumu, ir vairākas priekšrocības. Farm Dairy patiešām bija pirmais uzņēmums, kurš ieviesa šo iepakojumu Nīderlandē. Turklāt uzņēmuma loģistikas koncepcija (ražošanas ķēde vienā uzņēmumā) ļauj ilgāk saglabāt pienu svaigu, jo nav izplatīšanas loģistikas centrālo punktu un nav nepieciešami gari piegādes ceļi.

(41)

Farm Dairy sniedz arī tabulu, kurā īpašās ieguldījumu izmaksas, kas saistītas ar divu litru tilpuma pudeļu ražošanu, skatītas atsevišķi no pārējām ieguldījumu izmaksām. Farm Dairy celtniecības laikā ierīkotas četras iepildīšanas līnijas, no kurām viena ir speciāli paredzēta divu litru tilpuma pudeļu iepildīšanai. Šīs izmaksas arī tika nodalītas no pārējām ieguldījumu izmaksām.

(42)

Farm Dairy norāda arī, ka ieguldījumu pieprasījuma laikā uzņēmums jau plānoja ieviest speciālu produktu līniju, domātu krējumam trauciņos, augļu jogurtiem un citiem desertiem, kas ražoti no krējuma un augļiem.

(43)

Attiecībā uz kritēriju, kas minēts Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā saistībā ar pieprasījuma novērtējumu, Farm Dairy norāda, ka pieprasījumu veido galvenokārt lielveikali un tie ar sajūsmu uzņēma ideju par jauna dalībnieka ienākšanu tirgū. Jau pašā sākumā Farm Dairy bija piegādes līgumi ar galvenajiem lielveikaliem, kuri darbojas Nīderlandes tirgū.

(44)

Attiecībā uz izņēmumu saistībā ar nepietiekamu ražošanas jaudu, kā arī ar reālu un efektīvu noieta tirgu no 43. apsvērumā minētās lielveikalu reakcijas izriet, ka reāla un efektīva noieta esība tika skaidri pierādīta. Farm Dairy uzskata, ka jaudas nepietiekamība izriet no Nīderlandes konkurences iestāžu (NMa) 1998. gada 23. decembra lēmuma saistībā ar to, ka Friesland Coberco Dairy Foods pārņēma piena produktu ražošanas uzņēmumu De Kievit. Nīderlande importē vairāk piena no lauku saimniecībām, nekā eksportē. Importa–eksporta saldo parāda, ka 2,5 % no Nīderlandē pārstrādātā piena tika importēti. No visas šīs informācijas Farm Dairy secina, ka svaiga piena tirgus Nīderlandē nav pārsātināts.

(45)

Papildus Farm Dairy norāda, ka Flevolandes piena piegādātāji bija nolēmuši vairs nepiegādāt pienu savam klientam Campina Melkunie, lai to piegādātu Comelco Beļģijā. Tomēr Campina Melkuni veiktā Comelco pārņemšana 1991. gadā un tās galīgā pabeigšana 1996. gadā piena piegādātājus spieda meklēt citu alternatīvu. Šī alternatīva bija Farm Dairy parādīšanās 1999. gadā.

(46)

Farm Dairy noslēdz šo punktu, norādot uz grūtībām 10 gadus pēc notikumiem atrast precīzāku informāciju, un apšauba procedūras ilgumu starp Komisiju un Nīderlandi.

(47)

Farm Dairy min procedūras ilgumu un tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka lietu viņi uzskatīja par izbeigtu, lai apstrīdētu salikto procentu piemērošanu, sākot no atbalsta piešķiršanas. Farm Dairy nevar uzskatīt par atbildīgu par to, ka ilgu laiku lieta bija novārtā, kas izraisīja procentu uzkrāšanos. Ja Farm Dairy būtu norādes par to, ka atbalsts ir nelikumīgs, un ja tam būtu izvēle, tas būtu samaksājis šo summu agrāk, tāpēc Farm Dairy lūdz piemērot vienkāršu procentu likmi.

(48)

Farm Dairy prasības pamats ir Komisijas 2003. gada 8. maija paziņojums, kurā norādīts, ka līdz tam nebija skaidrs, kāda veida procentu likme jāpiemēro. Atbilstīgi vienlīdzības principam Farm Dairy lūdz Komisiju lemt par to, ka laikposmam līdz 2003. gada 8. maijam netiek piemērota saliktā procentu likme.

(49)

Ar 2009. gada 19. janvāra vēstuli Nīderlandes iestādes nosūtīja savas piezīmes par Komisijas lēmumu uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz nepaziņoto atbalstu. Nīderlandes iestādes reaģēja, tikai norādot, ka tām nav nekādas papildu informācijas, ko tās varētu nosūtīt, jo visa informācija tika nosūtīta saistībā ar iepriekšējo pārbaudi.

(50)

Pēc Farm Dairy komentāru saņemšanas Komisija tomēr vēlējās saņemt papildu paskaidrojumus. Šajā nolūkā tā lūdza Nīderlandes iestādēm norādīt, vai divu litru tilpuma pudeļu ieviešana bija jauninājums, kā norādīja Farm Dairy, kā arī to, vai šo aspektu, novērtējot projektu, ņēma vērā Nīderlandes iestādes. Attiecībā uz procesu “ražot pēc pasūtījuma” (make-to-order) Komisija lūdza Nīderlandes iestādēm komentārus par informāciju, ko iesniedza Farm Dairy, atbilstīgi kurai ieguldījumu pieprasījuma laikā šis process bija jauninājums. Visbeidzot, Komisija lūdza Nīderlandes iestādes izteikt piezīmes par reāla noieta tirgu, kā arī par ražošanas jaudu nepietiekamību atbalsta piešķiršanas laikā, šajā sakarā iesniedzot visus pētījumus vai dokumentus, kas varētu būt noderīgi.

(51)

Nīderlandes iestādes norādīja, ka divu litru tilpuma pudeļu ieviešana 1999. gadā bija reāls jauninājums. Nīderlandes iestādes šajā jautājumā balstās uz TNO  (8), Nederlandse Zuivel Organisatie (NZO) un lielveikalu ķēdes [x] veiktajiem pētījumiem. Nīderlandes iestādes iesniedza TNO ziņojumu, kā arī NZO un [x] vēstules. No šīs informācijas izriet, ka Farm Dairy patiešām bija pirmais, kurš ieviesa divu litru tilpuma pudeles Nīderlandes tirgū, un ka 1999. gadā tās bija jaunums, jo līdz tam pienu pārdeva tikai viena litra vai pusotra litra tilpuma kartona iepakojumā.

(52)

IKC veiktajā novērtējumā šis aspekts netika ņemts vērā, un provinces pašvaldība nebija informēta par šo aspektu. Nīderlandes iestādes norādīja, ka šis aspekts, bez šaubām, būtu mainījis IKC tolaik sniegto atzinumu, grozot atzinumu par projekta inovatīvo raksturu. Tā kā IKC vairs nepastāv, nav iespējams lūgt IKC otru atzinumu.

(53)

Pēc Komisijas pieprasījuma Nīderlandes iestādes iesniedza izmaksu aprakstu tikai attiecībā uz ieguldījumiem divu litru tilpuma pudeļu ieviešanai. Atbilstīgi šiem skaitļiem FL 1 840 000 (t. i., EUR 834 956) tika piešķirti īpašajiem ieguldījumiem divu litru tilpuma pudeļu ieviešanai. Tam Nīderlandes iestādes pievienoja vienu ceturtdaļu no iepildes līniju izmaksām, jo no četrām iepildes līnijām viena būtu paredzēta tikai divu litru tilpuma pudeļu iepildīšanai. Šī summa ir FL 2 936 250 (t. i., EUR 1 332 412). Kopā – FL 4 776 250 (t. i., EUR 2 167 367).

(54)

Attiecībā uz “ražot pēc pieprasījuma” koncepciju Komisija pieprasīja Nīderlandes iestādēm komentēt tās inovatīvo raksturu un norādīt, vai piezīmes, ko iesniedza Farm Dairy, varētu grozīt iepriekš veikto novērtējumu, atbilstīgi kuram projekta inovatīvais raksturs ir vāji izteikts. Nīderlandes iestādes atbildēja, ka IKC atzinums bija, ka projekts ir daļēji inovatīvs tajā ziņā, ka inovatīvais raksturs neattiecās uz produktiem, bet gan uz tirgu. Novērtējums tika veikts saistībā ar lūgumu saņemt Lauksaimniecības ministrijas līdzfinansējumu. Tomēr Nīderlandes iestādes norāda citus argumentus, lai pamatotu projekta inovatīvo raksturu, – sistēma “ražot pēc pieprasījuma” (make-to-order) varētu palielināt piena piegādes efektivitāti, ļaujot pienu saglabāt svaigu ilgāku laiku valstī, kur galvenokārt tiek patērēts pasterizēts piens (nevis sterilizēts piens, kas saglabājas ilgāku laiku). Nīderlandes iestādes norāda arī TNO veikto pētījumu par sistēmas “ražot pēc pieprasījuma” inovatīvo raksturu. Šajā pētījumā norādīts, ka tolaik galvenā sistēma bija “ražot noliktavai”, kad noteikti uzkrājumi tiek saglabāti rezervē, lai pēc tam tos pārdotu. Samazinās piegāžu laiks, taču samazinās arī elastība attiecībā uz klientiem, piemēram, lielveikaliem. Sistēma “ražot pēc pasūtījuma” ļauj labāk atbilst vajadzībai būt elastīgam. Tāpēc Nīderlandes iestādes secina, ka šī koncepcija ir jauninājums.

(55)

Attiecībā uz noieta tirgus esību un to, ka ražošanas jauda nav lielāka, kā nepieciešams, Nīderlandes iestādes norāda Rabobank International 1999. gada aprīļa ziņojumu, kurā norādīts, ka tiek importēti 2,5 % no pārstrādātā lauku piena kopējā daudzuma. Ja ņem vērā pārstrādes uzņēmumā ražoto pienu (proti, pasterizētu pienu, lai to varētu transportēt ilgākā laika periodā), 10,5 % no pārstrādātā piena tiek importēti. Atbilstīgi Nīderlandes iestāžu viedoklim tas parāda to, ka Nīderlandē nesaražo vairāk, kā var patērēt. Attiecībā uz noieta tirgu Nīderlandes iestādes apstiprina Farm Dairy veikto izpēti (skatīt 44. un 45. apsvērumu). Turklāt Farm Dairy statistika norāda uz noieta tirgus iespējamību. No [x] vēstules izriet arī, ka Farm Dairy saražoto divu litru tilpuma pudeļu pārdošanas apjomi palielināja šā uzņēmuma apgrozījumu.

(56)

Komisija konstatē, ka atbilstīgi 23. pantam Padomes 1968. gada 27. jūnija Regulā (EEK) Nr. 804/68 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (9), kura bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā, attiecībā uz piena produktu un citu no piena ražotu desertu ražošanu bija jāpiemēro EK līguma 92., 93. un 94. pants (kas kļuvuši par LESD 107., 108. un 109. pantu).

(57)

LESD 107. panta 1. punktā noteikts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai.

(58)

Valsts piešķirts atbalsts: šis nosacījums ir izpildīts, jo atbalstu sniedza Flevolandes provinces pašvaldība.

(59)

Atbalsta pasākums, kas iespaido tirdzniecību un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus: piena produktu nozare Kopienas līmenī ir atvērta konkurencei (10), tāpēc tā ir jutīga pret jebkādiem pasākumiem ražošanas atbalstam vienā vai otrā dalībvalstī. Turklāt konkrētajā gadījumā mērķis bija pārstrādāt pienu Flevolandes provincē, kaut gan iepriekš pienu daļēji pārstrādāja Beļģijā. Tāpēc šis pasākums draud radīt konkurences izkropļojumus piena un piena produktu tirgū.

(60)

Atbalsta pasākums, kas dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai: atbalsts piešķirts tikai vienam uzņēmumam – Farm Dairy.

(61)

Šo iemeslu dēļ Komisija izdara secinājumu, ka attiecīgais pasākums attiecināms uz LESD 107. panta 1. punktu un ir valsts atbalsts. Pēc procedūras uzsākšanas saņemtajos komentāros šāds pasākuma novērtējums netika apstrīdēts.

(62)

Atbalsts, kas piešķirts un izmaksāts, iepriekš par to nepaziņojot, tiek kvalificēts kā nelikumīgs atbalsts Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (11), 1. panta f) punkta nozīmē.

(63)

Iepriekšminētajā lēmumā par procedūras uzsākšanu ir atsauce uz diviem iespējamiem Nīderlandes iestāžu izvirzītiem atbalsta pamatojumiem. Sākotnēji, proti, atbalsta piešķiršanas laikā, šīs iestādes norādīja, ka runa ir par atbalstu ieguldījumiem, kuram vajadzētu attiekties uz Flevolandes VPD (skatīt iepriekš 9. apsvērumu). Pēc tam Flevolandes provinces pašvaldība šo atbalstu ieguldījumiem pārveidoja par kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies atbalsta nepiešķiršanas dēļ. Farm Dairy sniegtā informācija saistībā ar procedūras uzsākšanu skatīta sadaļā par atbalsta kā atbalsta ieguldījumiem saderību. Atbalsta pasākuma saderības pārbaude notiek divās daļās – atbalsta kā atbalsta ieguldījumiem saderības pārbaude (VI.3.1.) un atbalsta kā kompensācijas saderības pārbaude (VI.3.2.).

(64)

Sākotnēji Komisija tomēr vēlējās pārbaudīt Farm Dairy izvirzīto argumentu, ar ko apstrīd to, ka Komisija kvalificējusi šo pasākumu kā pasākumu, kas attiecas uz Flevolandes VPD 3.2. punktu, lai gan Flevolandes pašvaldība šo pasākumu Komisijai bija raksturojusi kā pasākumu, kurš attiecas uz Flevolandes VPD 3.3. punktu (skatīt iepriekš 33. apsvērumu).

(65)

Vispirms Komisija uzskata, ka šīs debates attiecas uz Kopienas finansējuma piešķiršanu, kas nav šā lēmuma priekšmets, kurā piešķirtais atbalsts tiek skatīts, pamatojoties tikai uz provinces pašvaldības piešķirto atbalstu, pēc tam, kad Lauksaimniecības ministrija pieņēma zināšanai Komisijas atteikumu piešķirt Kopienas finansējumu. Šajā lēmumā netiek novērtēti tie iemesli, atbilstīgi kuriem Komisija atteica piešķirt Kopienas finansējumu, un tas būtu savlaicīgi jāapstrīd atbilstīgi Kopienas finansējuma piešķiršanas procedūrām. Tā kā ar 1999. gada 25. jūnija vēstuli Nīderlandes iestādēm tika paziņots Komisijas atteikums piešķirt finansējumu, tā kā Nīderlandes iestādes to pieņēma zināšanai un nemēģināja apstrīdēt pasākumu (12), attiecīgais lēmums šajā lēmumā vairs nav apstrīdams.

(66)

Komisija tomēr atzīmē, ka pasākumu novērtējumā izmantotie kritēriji attiecībā uz noteikumiem par valsts atbalstu ieguldījumiem ir saistīti ar tādiem pašiem kritērijiem, kuri izmantoti, veicot novērtējumu attiecībā uz VPD 2.3. punktu. Patiešām, noteikumi attiecībā uz valsts atbalstu, kas piemērojami atbalsta piešķiršanas brīdī, ir iekļauti pamatnostādnēs, kuru 3. punkta b) apakšpunktā ir atsauce uz Lēmuma 94/173/EK 1.2. un 2. punktu. Šajā lēmumā tika vispārīgā veidā aplūkoti Kopienas atlases kritēriji, lai izvēlētos ieguldījumus, kuriem var piešķirt Kopienas finansējumu atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 866/90 un Padomes 1990. gada 29. marta Regulai (EEK) Nr. 867/90 par mežsaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nosacījumu uzlabošanu (13). Tas tāpēc, lai panāktu konsekvenci starp Kopienas un valsts finansējumu. Komisija tomēr uzsver, ka tā nepiemēro Lēmumu 94/173/EK kā tādu, bet gan tikai tiktāl, ciktāl uz to ir atsauce pamatnostādnēs.

(67)

Komisija pasākumus pārbaudīja atbilstīgi pamatnostādnēm, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī, proti, 1999. gada 3. martā.

(68)

Atbilstīgi pamatnostādņu 3. punkta b) apakšpunktam atbalsts ieguldījumiem, kuri minēti Lēmuma 94/173/EK pielikuma 1.2. punkta otrajā un trešajā ievilkumā, nevar tikt uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu. Tāpat arī ieguldījumi, kuri tiek izslēgti atbilstīgi šā paša pielikuma 2. punktam, tiek uzskatīti par nesaderīgiem ar iekšējo tirgu, ja netiek ievēroti tajā punktā minētie nosacījumi.

(69)

Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā noteikts: “Govs piena un šā piena produktu nozarē netiek atļauti:

Ja vien ieguldījumi nerada ražošanas jaudu palielināšanos, iepriekš minētajos ievilkumos norādītie aizliegumi neattiecas uz šādiem ieguldījumiem:

(70)

No tā izriet, ka a priori atbalsts ieguldījumiem svaigu produktu ražošanai, kas pārbaudīts šajā konkrētajā gadījumā, nav saderīgs ar iekšējo tirgu, izņemot gadījumus, kad ieguldījumi attiecas uz kādu no Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā minētajiem izņēmumiem.

(71)

Viens no galvenajiem jautājumiem, kas tika minēts lēmumā par procedūras uzsākšanu, bija jautājums par to, vai ir izpildīti nosacījumi, lai atbilstu kādam no Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā minētajiem izņēmumiem. Tāpēc šajā lēmumā tiks izskatīti trīs izņēmumi – nozīmīga jauninājumu daļa ražošanā atbilstīgi pieprasījuma izmaiņām, ražošanas jaudas nepietiekamība, kā arī reāls un efektīvs noieta tirgus, produkta izstrāde, izmantojot tradicionālās un bioloģiskās metodes, kas noteiktas Kopienas normatīvajos aktos.

(72)

No dokumentiem, ko Nīderlandes iestādes 2005. gadā iesniedza Komisijai, izriet, ka ražošanas process nav inovatīvs, ņemot vērā tolaik iesniegto informāciju. Kā norādīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, IKC uzskatīja, ka projekts nav pilnīgi inovatīvs. Jo īpaši projekts netika uzskatīts par inovatīvu attiecībā uz jauniem produktiem, bet par inovatīvu attiecībā uz tirgu, ražošanas process nav inovatīvs, bet gan tāds, kurā izmantota modernāka tehnika. Tomēr attiecībā uz to, ka citi IKC novērtētie kritēriji bija ievēroti, IKC secināja, ka projekts atbilst subsīdijas saņemšanai noteiktajiem kritērijiem, taču tika samazināti tās apjomi (skatīt iepriekš 11. apsvērumu).

(73)

Jautājums ir, vai Farm Dairy un Nīderlandes iestāžu iesniegtā informācija saistībā ar procedūras uzsākšanu ir pamats, lai apšaubītu izpēti, kura tolaik tika veikta atbilstīgi VPD subsīdiju piešķiršanas kritēriju pārbaudei. Šī informācija (skatīt 36.–46. apsvērumu) parādīja, ka tā ieguldījumu daļa, kas attiecās uz jaunajām divu litru tilpuma polietilēna pudelēm, bija pilnīgi inovatīva un ka Farm Dairy bija pirmais uzņēmums, kas ražo šo produktu un laiž to Nīderlandes tirgū. Ziņojumā, ko šajā sakarā iesniedza Farm Dairy, minēts inovatīvais raksturs, un tas šķiet ticami, ciktāl šo ziņojumu sagatavoja nozares eksperts, kas tolaik strādāja pie Fairm Dairy konkurenta. Attiecīgajā ziņojumā netiek apstrīdēta izpēte, ko tolaik veica IKC un Lauksaimniecības ministrija, taču tajā ir informācija, kas netika nosūtīta Komisijai, pirms tika pieņemts lēmums par procedūras uzsākšanu, un kas netika minēta Komisijai iepriekš nosūtītajos dokumentos. Minētajai divu litru tilpuma pudelei jau bija lieli panākumi Lielbritānijas un ASV tirgos. Farm Dairy bija pirmais uzņēmums, kas šādu pudeli laida tirgū. Pēc tam Farm Dairy izrādījās jauninājuma ieviesējs, jo divu litru pudele bija plaši izplatīta Nīderlandē.

(74)

Pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, Komisijai jāņem vērā dažādā tai iesniegtā informācija, kā arī jāiegūst visi nepieciešamie viedokļi, jo īpaši – pieprasot informāciju no saņēmējiem, lai, pilnīgi pārzinot attiecīgo informāciju lēmuma pieņemšanas brīdī, to pieņemtu (14).

(75)

Konkrētajā gadījumā Komisija pieprasīja Nīderlandes iestādēm apstiprināt Farm Dairy iesniegto informāciju. Tās apstiprināja Farm Dairy iesniegto informāciju un iesniedza trīs neatkarīgus dokumentus (skatīt iepriekš 51.–53. apsvērumu), kas pierāda, ka ieguldījumi divu litru tilpuma pudelēm ir jauninājums. No šīs informācijas izriet, no vienas puses, ka Nīderlandes iestādes, novērtējot inovatīvo raksturu, nav ņēmušas vērā informāciju par ieguldījumiem tajā daļā, kas attiecas uz divu litru tilpuma pudelēm, droši vien tāpēc, ka pārbaude tika veikta, pamatojoties uz VPD kritērijiem, nevis pamatojoties īpaši uz iepriekšminētajām pamatnostādnēm. No otras puses, Nīderlandes iestādes uzaicināja neatkarīgus ekspertus, kuri pārzina tirgu un veidu, kādā piena produkti tika laisti tirgū. Šo ekspertu veiktie pētījumi norādīja, ka patiešām uzņēmums Farm Dairy bija pirmais uzņēmums, kas šāda veida pudeles laida Nīderlandes tirgū.

(76)

Pamatojoties uz šo jauno informāciju, ko pēc procedūras uzsākšanas iesniedza iestādes un Farm Dairy, Komisija uzskata, ka divu litru tilpuma pudeļu ražošana un to laišana tirgū ir jauninājums.

(77)

Attiecībā uz koncepciju “ražot pēc pasūtījuma” rodas līdzīgs jautājums: vai Farm Dairy un Nīderlandes iestāžu iesniegtie precizējumi var grozīt Komisijas novērtējumu, kas veikts procedūras uzsākšanas posmā?

(78)

Pretēji gadījumam ar divu litru tilpuma pudelēm Nīderlandes iestādes ņēma vērā koncepciju “ražot pēc pasūtījuma”, veicot novērtējumu saistībā ar subsīdiju pieprasījumu 1998. gadā. Tolaik tika secināts, ka ražošanas process kā tāds nav inovatīvs, bet ka tajā izmantota vismodernākā tehnika un tas ir ļoti efektīvs enerģijas patēriņa samazinājuma ziņā un videi draudzīgāks. Šos argumentus Nīderlandes iestādes un Farm Dairy jau izmantoja iepriekšējās vēstulēs. Nekāds cits jauninājums attiecībā uz koncepciju “ražot pēc pasūtījuma” netika pierādīts.

(79)

Ir svarīgi pārbaudīt arī, vai ražošana ir atbilstīga pieprasījuma izmaiņām, kā noteikts attiecībā uz pirmo izņēmumu, kas minēts Lēmumā 94/173/EK. No Komisijai iesniegtās informācijas izriet (skatīt 43. apsvērumu), ka šos produktus pieprasīja galvenokārt lielveikali un ka tika noslēgti līgumi vismaz ar pieciem lielveikaliem. Komisija uzskata, ka tā ir nopietns rādītājs tam, ka jauninājums atbilst pieprasījuma izmaiņām. To pastiprina tas, ka [x], ko minēja Nīderlandes iestādes (skatīt 55. apsvērumu), būtiski palielināja savu apgrozījumu, pateicoties Farm Dairy pārdotajam pienam.

(80)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz pirmo izņēmumu saistībā ar ieguldījumiem divu litru pudeļu ražošanai, jo tās ir jauninājums attiecībā uz pieprasījuma izmaiņām. Pamatojoties uz informāciju, kas tai tika iesniegta pēc oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanas, Komisija vēl nevar izdarīt secinājumus par to, ka nebūtu ievēroti kritēriji attiecībā uz pirmo izņēmumu. Patiešām, Komisijai nav administratīvā kārtā jāpārbauda, kāda informācija tai varētu tikt iesniegta, taču Komisijai, no vienas puses, jāiegūst visi nepieciešamie viedokļi, no otas puses, tai par pamatu jāizmanto informācija, kas ir tās rīcībā lēmuma pieņemšanas brīdī (15). Konkrētajā gadījumā Komisija uzsāka procedūru un ar 2009. gada 18. septembra vēstuli pieprasīja Nīderlandes iestādēm apstiprināt dažus informācijas elementus, ko savās piezīmēs minēja Farm Dairy. No vienas puses, tādā veidā Komisija izmantoja visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai iegūtu informāciju no trešām personām vai no dalībvalsts. No otras puses, šajā lēmumā Komisija par pamatu izmanto visu informāciju, kas saņemta pēc procedūras uzsākšanas. Nekāda pretēja informācija tomēr netika iesniegta, kas varētu norādīt uz to, ka ieguldījumi divu litru pudelēm nav jauninājums un neatbilst pieprasījuma izmaiņām.

(81)

Ņemot vērā to, ka pamatnostādnēs minētie kritēriji saistībā ar Lēmumu 94/173/EK ir ievēroti attiecībā uz jauninājumiem to ieguldījumu sakarā, kas paredzēti divu litru pudelēm, taču tie nav ievēroti attiecībā uz atlikušo ieguldījumu daļu, ir svarīgi nošķirt uz šiem ieguldījumiem attiecināmās izmaksas, lai samazinātu atbalsta maksimālo intensitāti.

(82)

Nīderlandes iestādes norādīja, ka FL 1 840 000 (t. i., EUR 834 956) tika piešķirti ieguldījumiem divu litru pudeļu ražošanai. Šo summu Nīderlandes iestādes papildināja ar iepildīšanas līniju vienas ceturtdaļas izmaksām, jo no četrām iepildīšanas līnijām tikai viena būs pilnībā paredzēta divu litru pudeļu iepildīšanai. Šī summa ir FL 2 936 250 (t. i., EUR 1 332 412). Kopējā summa ir FL 4 776 250 (t. i., EUR 2 167 367) (skatīt 53. apsvērumu). Šajā kopsummā netika iekļautas nekādas vispārējās izmaksas (piemēram, ēkas un zeme).

(83)

Atbalsta maksimālā intensitāte tāpēc jānovērtē no attiecināmo izmaksu viedokļa. Tā kā Flevolande ieguldījumu pieprasījuma laikā bija mērķreģions Nr. 1, tam var piešķirt atbalstu līdz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Piešķirtā subsīdija EUR 715 909 apmērā ir mazāka par 75 % no attiecināmajām izmaksām. Tāpēc piedāvātie ieguldījumi ir saderīgi ar noteikumiem valsts atbalsta jomā.

(84)

Tā kā nosacījumi attiecībā uz pirmo izņēmumu, kas minēts Lēmuma 94/173/EK pielikuma 2.3. punktā, ir ievēroti un tas ļauj apstiprināt piešķirto atbalstu kopumā, nav pamata izteikties par to, ka citi kritēriji attiecībā uz izņēmumiem ir ievēroti.

(85)

Tāpat kā attiecībā uz iepriekšminēto b) apakšpunktu šā trešā izņēmuma analīze nav nepieciešama, ciktāl pirmā izņēmuma analīze ļāva izdarīt secinājumu par to, ka attiecīgais atbalsts ir saderīgs. Turklāt šis punkts nav atbilstīgs attiecībā uz konkrēto ieguldījumu projektu, kas nekādā veidā neattiecas uz produktu izstrādi atbilstīgi tradicionālām vai bioloģiskām metodēm.

(86)

Turklāt Komisija pārbaudīja konkrēto atbalstu atbilstīgi iepriekšminēto pamatnostādņu 3. punkta d) apakšpunktam, kurā norādīts, ka “Komisija izskata katru atbalsta pasākumu atsevišķi, nosakot, kuri, piemērojot šīs pamatnostādnes un šos atbilstošos pasākumus, būtu jāizslēdz, taču par kuriem principā būtu tiesības saņemt Kopienas līdzfinansējumu atbilstīgi Padomes Regulai (EEK) Nr. 2328/91 (16)”. No vēstules, kuru Komisija 1999. gada 25. jūnijā nosūtīja Nīderlandes iestādēm, izriet, ka projekts nevar saņemt finansējumu no VPD. Tāpēc Komisija uzskata, ka uz attiecīgo pasākumu neattiecas iepriekšminēto pamatnostādņu 3. punkta d) apakšpunktā paredzētās atkāpes.

(87)

Uzsākot procedūru, Komisija kā pamatu ieguldījumu apstiprināšanai kopumā izskatīja kompensāciju par zaudējumiem atbalsta nepiešķiršanas dēļ. Iesākuma posmā Nīderlandes iestādes norādīja, ka atbalsts piešķirts kā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies tās iestādes kļūdas dēļ, kura sākotnēji piešķīra atbalstu, taču vēlāk izrādījās, ka šis atbalsts ir nelikumīgs un, iespējams, nesaderīgs.

(88)

Tiesa norādīja, ka zaudējumu kompensācija un procentu samaksa nav atbalsts (17). Šajā sakarā Tiesa par pamatu izmantoja faktu, ka valsts atbalsta juridiskā būtība ir pavisam atšķirīga no zaudējumu/procentu būtības, ko valsts iestādēm eventuāli vajadzētu maksāt privātpersonām, kompensējot zaudējumus, ko tās varētu būt tām radījušas. Tāpēc principā zaudējumu un procentu samaksa nesniedz saņēmējam nekādas priekšrocības, jo runa ir par vienkāršu kompensāciju, ko viņš saņem.

(89)

Konkrētajā gadījumā grūti runāt par saņēmēja tiesībām uz kompensāciju, jo šo šķietamo tiesību pamatā jau sākotnēji ir dalībvalsts nelikumīga rīcība. Judikatūrā pastāvīgi pausts uzskats, ka, ņemot vērā to valsts atbalsta pārbaužu obligāto raksturu, kuras veic Komisija atbilstīgi LESD 108. pantam, atbalsta saņēmēji uzņēmumi principā var iegūt tiesisko paļāvību par atbalsta likumību tikai tad, ja tas ticis piešķirts, ievērojot minētajā pantā noteikto procedūru. Patiešām, rūpīgam uzņēmējam parasti būtu jāspēj pārliecināties par to, ka šī procedūra ir ievērota (18).

(90)

Konkrētajā gadījumā ir svarīgi uzsvērt, ka kompensācijas piešķiršana būtu atbalsta pieteikuma atteikuma apiešana bez Komisijas piekrišanas. To cita starpā apstiprina tas, ka tad, kad Flevolandes provinces pašvaldība norādīja, ka attiecīgais atbalsts tika piešķirts kā kompensācija par administrācijas pieļauto kļūdu, provinces pašvaldība pilnībā apzinājās to, ka pirms atbalsta saņemšanas jāsaņem Komisijas piekrišana.

(91)

Tāpēc Komisija uzskata, ka ieguldījumi kopumā nevar tikt uzskatīti par saderīgiem, pamatojot ar to, ka attiecīgais atbalsts ir kompensācija par zaudējumiem, ko cietis saņēmējs.

(92)

Farm Dairy apstrīdēja saliktās procentu likmes piemērošanu Komisijas negatīva lēmuma gadījumā, paredzot atbalsta atgūšanu (skatīt iepriekš 47. apsvērumu). Tā kā lēmumā par minēto jautājumu secināts, ka atbalsts ir saderīgs, netiek paredzēta nelikumīga atbalsta atgūšana, un tāpēc Farm Dairy komentāriem vairs nav nozīmes.

(93)

Valsts atbalsts, ko Nīderlandes iestādes ir piešķīrušas Farm Dairy, ir saderīgs attiecībā uz ieguldījumiem jauno divu litru pudeļu ražošanai. Atbalsta iesākuma summa tāpēc tika pārrēķināta attiecībā uz šo kopējo ieguldījumu daļu, no šiem aprēķiniem izriet, ka piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar prasībām, kuras izvirzītas pamatnostādnēs par valsts atbalstu, kas saistīts ar ieguldījumiem lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē.

(94)

Tomēr Komisija pauž nožēlu par to, ka Nīderlandes iestādes īstenoja šo atbalstu, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu,