22.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/46

(1)

Komisijas paziņojumā “Zaļāks transports” (2008. gada 8. jūlijs) uzsvērts, ka svarīgs problēmjautājums Kopienai ir ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana, ņemot vērā klimata pārmaiņas un nepieciešamību nodrošināt Eiropas konkurētspēju.

(2)

Komisijas paziņojumā “Energoefektivitātes rīcības plāns. Potenciāla izmantošana” (2006. gada 19. oktobris) ir uzsvērta iespēja līdz 2020. gadam kopējo energoresursu patēriņu samazināt par 20 %, izmantojot virkni mērķtiecīgu pasākumu, tostarp riepu marķēšanu.

(3)

Komisijas paziņojumā “Rezultāti, kas gūti, pārskatot Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai” (2007. gada 7. februāris) ir uzsvērta iespēja samazināt CO2 emisijas, paredzot papildu pasākumus automobiļu sastāvdaļām, kuras vislielākā mērā ietekmē degvielas patēriņu, piemēram, riepas.

(4)

Riepas, galvenokārt to rites pretestības dēļ, veido 20 līdz 30 % no transportlīdzekļa kopējā degvielas patēriņa. Tādēļ riepu rites pretestības samazināšana var sniegt būtisku ieguldījumu autotransporta energoefektivitātē un attiecīgi arī emisiju samazināšanā.

(5)

Riepas raksturo vairāki savstarpēji saistīti parametri. Uzlabojot vienu parametru, piemēram, rites pretestību, var negatīvi ietekmēt citus parametrus, piemēram, saķeri ar slapju ceļu, savukārt, uzlabojot saķeri ar slapju ceļu, var palielināt ārējo rites troksni. Riepu ražotāji būtu jāmudina uzlabot visus parametrus, nosakot augstākus standartus nekā tie, kuri jau ir sasniegti.

(6)

Degvielu taupošas riepas ir rentablas, jo degvielas ietaupījums vairāk nekā kompensē riepu augstāku iegādes cenu, ko izraisa ražošanas izmaksu pieaugums.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 661/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (3) noteiktas minimālās prasības riepu rites pretestībai. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu rites pretestības radītos enerģijas zudumus samazināt lielākā mērā, nekā to nosaka minētās minimālās prasības. Tādēļ, lai samazinātu autotransporta ietekmi uz vidi, ir lietderīgi izstrādāt noteikumus ar mērķi rosināt galalietotājus iegādāties degvielu taupošākas riepas, nodrošinot saskaņotu informāciju par minēto parametru.

(8)

Satiksmes troksnis rada ievērojamu apgrūtinājumu un nelabvēlīgi ietekmē veselību. Regulā (EK) Nr. 661/2009 noteiktas minimālās prasības riepu ārējam rites troksnim. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu ārējo rites troksni samazināt lielākā mērā, nekā to nosaka šīs minimālās prasības. Tādēļ, lai samazinātu satiksmes radīto troksni, ir lietderīgi izstrādāt noteikumus ar mērķi mudināt galalietotājus iegādāties riepas ar mazu ārējo rites troksni, nodrošinot saskaņotu informāciju par minēto parametru.

(9)

Saskaņotas informācijas sniegšana par ārējo rites troksni arī atvieglotu pret satiksmes troksni vērstu pasākumu īstenošanu un palīdzētu uzlabot informētību par riepu ietekmi satiksmes trokšņa radīšanā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (4).

(10)

Regulā (EK) Nr. 661/2009 noteiktas minimālās prasības riepu saķerei ar slapju ceļu. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu saķeri ar slapju ceļu uzlabot lielākā mērā, nekā to nosaka šīs minimālās prasības, un tādējādi saīsināt bremzēšanas ceļu uz slapjas virsmas. Tādēļ, lai paaugstinātu satiksmes drošību, ir lietderīgi izstrādāt noteikumus ar mērķi mudināt galalietotājus pirkt tādas riepas, kam ir laba saķere ar slapju ceļu, nodrošinot saskaņotu informāciju par šo parametru.

(11)

Par saķeri ar slapju ceļu sniegtā informācija var neatspoguļot īpaši sniega un ledus apstākļiem paredzētu riepu sākotnējo veiktspēju. Ņemot vērā, ka vēl nav pieejamas saskaņotas testēšanas metodes attiecībā uz šādām riepām, ir lietderīgi paredzēt iespēju vēlākā posmā pielāgot to saķeres klasifikāciju.

(12)

Standarta marķējuma veidā sniegtā informācija par riepu parametriem, domājams, ietekmēs galalietotāju lēmumu riepu izvēlē par labu drošākām, klusākām un degvielu taupošākām riepām. Savukārt šādi lēmumi, domājams, rosinās riepu ražotājus uzlabot tos riepu parametrus, kas padarītu iespējamu ilgtspējīgāku patēriņu un ražošanu.

(13)

Atšķirīgi riepu marķēšanas noteikumi dalībvalstīs radītu šķēršļus Kopienas iekšējai tirdzniecībai un palielinātu administratīvo slogu un testēšanas izmaksas riepu ražotājiem.

(14)

Rezerves riepu tirdzniecība veido 78 % no visa riepu tirgus. Tādēļ ir lietderīgi informēt galalietotājus par rezerves riepu, kā arī jaunu automobiļu komplektācijā ietvertu riepu parametriem.

(15)

Vajadzība pēc plašākas informācijas par riepu degvielas patēriņa efektivitāti un citiem parametriem ir būtiska patērētājiem, kā arī autoparku vadītājiem un transporta uzņēmumiem, kam nav viegli salīdzināt dažādo zīmolu riepu parametrus, jo nav marķējuma un saskaņotas testēšanas sistēmas. Tādēļ C1, C2 un C3 klases riepas ir lietderīgi ietvert regulas darbības jomā.

(16)

Energoefektivitātes marķējums, kas preces klasificē atbilstīgi A–G skalai un ko attiecina uz sadzīves tehniku saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/75/EEK (1992. gada 22. septembris) par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (5), patērētājiem ir labi pazīstams un ir pierādījis savu lietderību energoefektīvākas sadzīves tehnikas popularizēšanā. Tas pats dizains būtu jāizmanto riepu degvielas patēriņa efektivitātes marķējumam.

(17)

Uz riepām izvietotam marķējumam tirdzniecības vietā, kā arī tehniskos reklāmas materiālos būtu jānodrošina tas, ka pirkuma lēmuma pieņemšanas brīdī un vietā izplatītāji un arī iespējamie galalietotāji saņem saskaņotu informāciju par riepu degvielas patēriņa efektivitāti, saķeri ar slapju ceļu un ārējo rites troksni.

(18)

Daži galalietotāji riepas izvēlas pirms ierašanās tirdzniecības vietā vai arī tās iegādājas, pasūtot pa pastu. Lai nodrošinātu to, ka arī šie galalietotāji var pieņemt apzinātu lēmumu, kura pamatā ir saskaņota informācija par riepu degvielas patēriņa efektivitāti, saķeri ar slapju ceļu un ārējo rites troksni, marķējums būtu jāattēlo visu veidu tehniskos reklāmas materiālos, tostarp tādos materiālos, kurus publicē internetā. Tehniskie reklāmas materiāli neietver reklāmas uz reklāmas stendiem, laikrakstos, žurnālos, radiopārraidēs, televīzijā un līdzīgos tiešsaistes formātos.

(19)

Potenciālajiem galalietotājiem būtu jāsniedz informācija, kurā izskaidroti visi marķējuma elementi un to atbilstība. Informācija būtu jāsniedz tehniskos reklāmas materiālos, piemēram, piegādātāju tīmekļa vietnēs.

(20)

Informācija būtu jāsniedz atbilstīgi saskaņotām testēšanas metodēm, kam vajadzētu būt uzticamām, precīzām un reproducējamām, lai galalietotāji varētu salīdzināt dažādas riepas un lai varētu samazināt testēšanas izmaksas ražotājiem.

(21)

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinātu autotransporta drošību, dalībvalstis var izveidot rosinošus pasākumus, kas veicina degvielu taupošu un drošāku riepu ar zemu trokšņa līmeni izmantošanu. Ir lietderīgi noteikt minimālās riepu klases attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un saķeri ar slapju ceļu, par kurām zemākas klases riepām šādus veicinošus pasākumus nevar piemērot, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības. Viens no šādiem veicinošiem pasākumiem var būt valsts atbalsts. Šī regula nedrīkstētu skart jebkādu turpmāku valsts atbalsta procedūru iznākumu, kas attiecībā uz šādiem stimuliem var tikt īstenotas saskaņā ar Līguma 87. un 88. pantu, un tai nebūtu jāattiecas uz nodokļu režīmu un fiskāliem jautājumiem.

(22)

Lai sasniegtu šo marķēšanas noteikumu mērķus un Kopienā visiem nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus, ļoti svarīgi ir, lai piegādātāji un izplatītāji ievērotu šos noteikumus. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpārrauga šo noteikumu ievērošana, veicot tirgus uzraudzību un regulāras retrospektīvas pārbaudes, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (6).

(23)

Dalībvalstīm, īstenojot attiecīgos šīs regulas noteikumus, būtu jācenšas atturēties no īstenošanas pasākumiem, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem uzliktu nepamatotus, birokrātiskus un apgrūtinošus pienākumus.

(24)

Riepu piegādātāji un izplatītāji būtu jāmudina ievērot šīs regulas noteikumus pirms 2012. gada, lai paātrinātu marķējuma atpazīstamību un tā priekšrocību īstenošanu.

(25)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(26)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro ieviest prasības saistībā ar C2 un C3 klases riepu klasifikāciju saķerei ar slapju ceļu, lai pielāgotu saķeres klasifikāciju īpaši sniega un ledus apstākļiem paredzētām riepām un pielāgotu pielikumus, tostarp testēšanas metodes un saistītās pielaides, tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(27)

Būtu jāveic šīs regulas pārskats, lai noteiktu galalietotāju izpratni par marķējumu un šīs regulas iespējas panākt pārmaiņas tirgū,

a)

atjaunotām riepām;

b)

profesionālām riepām apvidus transportlīdzekļiem;

c)

riepām, kuras konstruētas tā, lai tās uzstādītu tikai tiem transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti pirms 1990. gada 1. oktobra;

d)

T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepām;

e)

riepām ātruma kategorijā līdz 80 km/h;

f)

riepām, kuru nominālais loka diametrs nepārsniedz 254 mm vai ir 635 mm vai lielāks;

g)

riepām, kas aprīkotas ar papildu ierīcēm, lai uzlabotu ekspluatācijas parametrus (piemēram, riepām ar radzēm);

h)

riepām, kuras konstruētas tā, lai tās uzstādītu tikai tiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi autosacīkstēm.

1)

“C1, C2 un C3 klases riepas” ir riepu klases, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 661/2009 8. pantā;

2)

“T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepa” ir pagaidu lietošanas rezerves riepa, kas konstruēta izmantošanai ar spiedienu, kas ir augstāks par standarta un pastiprinātajām riepām noteikto spiedienu;

3)

“tirdzniecības vieta” ir vieta, kur riepas ir izliktas apskatei vai tiek glabātas un piedāvātas tirdzniecībā galalietotājiem, tostarp automobiļu izstāžu zāles, ja tajās galalietotājiem tiek piedāvātas tirdzniecībā riepas, kas nav uzmontētas transportlīdzekļiem;

4)

“tehniski reklāmas materiāli” ir tehniskas rokasgrāmatas, brošūras, informatīvas lapas un katalogi (drukātā, elektroniskā vai tiešsaistes formātā), kā arī tīmekļa vietnes, kuru mērķis ir riepu pārdošana galalietotājiem vai izplatītājiem un kuros raksturoti konkrēti riepas tehniskie parametri;

5)

“tehniskā dokumentācija” ir informācija par riepām, tostarp ziņas par riepu ražotāju un zīmolu, arī riepas tipa parametri vai riepu grupas parametri, kas noteikti, lai varētu norādīt degvielas patēriņa efektivitātes klasi, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi un izmērīto ārējā rites trokšņa vērtību, kā arī testu ziņojumi un testēšanas precizitāte;

6)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu produktu vai liek šo produktu izveidot vai ražot, vai laiž šo produktu tirgū ar savu vārdu vai preču zīmi;

7)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un laiž kādas trešās valsts ražojumu Kopienas tirgū;

8)

“pilnvarots pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz noteiktiem uzdevumiem saistībā ar pēdējā pienākumiem saskaņā ar šo regulu;

9)

“piegādātājs” ir ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā, vai importētājs;

10)

“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, izņemot piegādātāju vai importētāju, kas riepu dara pieejamu tirgū;

11)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par samaksu vai par brīvu piegādāt produktu izplatīšanai vai izmantošanai Kopienas tirgū;

12)

“galalietotājs” ir patērētājs, kā arī autoparka vadītājs vai autotransporta uzņēmums, kas pērk vai plāno pirkt riepu;

13)

“būtisks parametrs” ir riepas parametrs, piemēram, rites pretestība, saķere ar slapju ceļu vai ārējais rites troksnis, kas lietošanas laikā ievērojami ietekmē vidi, satiksmes drošību vai veselību.

a)

uz riepas protektora piestiprināta marķējuma uzlīme, kurā norādīta degvielas patēriņa efektivitātes klase (atbilstīgi I pielikuma A daļas noteikumiem), ārējā rites trokšņa klase un izmērītā vērtība (atbilstīgi I pielikuma C daļas noteikumiem) un vajadzības gadījumā norādīta arī saķeri ar slapju ceļu raksturojoša klase (atbilstīgi I pielikuma B daļas noteikumiem);

vai

b)

katram piegādātam viena vai vairāku veidu identisku riepu sūtījumam pievienots drukāts marķējums, kurā norādīta degvielas patēriņa efektivitātes klase (atbilstīgi I pielikuma A daļas noteikumiem), ārējā rites trokšņa klase un izmērītā vērtība (atbilstīgi I pielikuma C daļas noteikumiem) un vajadzības gadījumā arī saķeri ar slapju ceļu raksturojoša klase (atbilstīgi I pielikuma B daļas noteikumiem).

a)

tirdzniecības vietā riepām labi redzamā vietā ir piestiprinātas uzlīmes, kuras piegādātāji ir sagatavojuši saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

vai

b)

pirms riepu pārdošanas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais marķējums ir redzams galalietotājam un ir uzskatāmi novietots riepas tiešā tuvumā tirdzniecības vietā.

a)

informācijas prasību noteikšana attiecībā uz saķeri ar slapju ceļu raksturojošu klasifikāciju C2 un C3 klases riepām – ar nosacījumu, ka ir pieejamas piemērotas saskaņotas testēšanas metodes;

b)

attiecīgā gadījumā saķeres klasifikācijas pielāgošana tādu riepu tehniskajām īpatnībām, kas galvenokārt paredzētas, lai ledus un/vai sniega apstākļos sniegtu labākus rezultātus nekā parastās riepas attiecībā uz to spēju uzsākt, nodrošināt vai apturēt transportlīdzekļa kustību;

c)

šīs direktīvas I līdz IV pielikuma pielāgošana tehnikas attīstībai.

a)

marķējuma efektivitāti, ņemot vērā galalietotāju informētību, jo īpaši – vai 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumi šīs regulas mērķu sasniegšanā ir tikpat efektīvi kā 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumi;

b)

vai marķēšanas programma būtu jāpaplašina, iekļaujot atjaunotās riepas;

c)

vai būtu jāievieš jauni riepu parametri, piemēram, nobraukums;

d)

ziņas par riepu parametriem, ko transportlīdzekļu piegādātāji un izplatītāji snieguši galalietotājiem.