1.

Iepriekšējā 10. nodaļā bija iekļauts Komisijas Ieteikums 96/280/EK (1) par mazu un vidēju uzņēmumu definīciju. Pamatojoties uz vairākām interpretācijas grūtībām, kas radās, piemērojot Komisijas Ieteikumu 96/280/EK, un pēc apsvērumiem, kurus saņēma no uzņēmumiem, bija vajadzīgi vairāki grozījumi Komisijas Ieteikumā 96/280/EK. Tomēr skaidrības nolūkā Komisija tā vietā nolēma aizstāt Komisijas Ieteikumu 96/280/EK ar jaunu Komisijas Ieteikumu 2003/361/EK, kurā ietverta jauna mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk tekstā – “MVU”) definīcija.

2.

Uzraudzības iestāde svītroja iepriekšējo 10. nodaļu (kurā bija ietverts Komisijas Ieteikums 96/280/EK) ar Uzraudzības iestādes 2003. gada 5. novembra Lēmumu Nr. 198/03/COL (2) tādēļ, ka jaunajā Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK noteiktā jaunā MVU definīcija tika ietverta arī pielikumā Komisijas grupveida atbrīvojuma regulai par valsts atbalstu MVU (3).

3.

Tomēr, ņemot vērā, ka definīciju izmanto kā vispārēju norādes elementu Valsts atbalsta vadlīnijās, kas ietver vairākas norādes uz MVU definīciju, Uzraudzības iestāde atzīst par lietderīgu, ka jaunā, Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK noteiktā MVU definīcija ietverama Valsts atbalsta vadlīnijās. Tāpēc jaunajā 10. nodaļā ir iekļauta jaunā MVU definīcija, kas minēta Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (4).

4.

Skaidri jānorāda, ka saskaņā ar:

par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas, tostarp jo īpaši saimnieciskās darbības subjektus, kas nodarbojas ar amatniecību vai cita veida saimniecisko darbību kā individuāls vai ģimenes uzņēmums, partnerības vai apvienības, kas iesaistītas saimnieciskajā darbībā.

5.

Joprojām viens no vissvarīgākajiem kritērijiem neapšaubāmi ir darbinieku skaits (“darbinieku skaita kritērijs”), un tas ir jāievēro kā viens no galvenajiem kritērijiem; tomēr nepieciešamais papildinājums ir finanšu kritērija ieviešana, lai aptvertu uzņēmuma apjomu un darbības rezultātus un tā stāvokli salīdzinājumā ar konkurentiem. Tomēr nebūtu vēlams par vienīgo finansiālo kritēriju izmantot apgrozījumu, īpaši tāpēc, ka uzņēmumiem tirdzniecības un izplatīšanas nozarē pēc to rakstura ir augstāki apgrozījuma rādītāji nekā uzņēmumiem, kuri darbojas ražošanas nozarē. Tādējādi apgrozījuma kritērijs ir jāapvieno ar kopējo bilanci – kritēriju, kurš atspoguļo uzņēmuma kopējo bagātību –, pieļaujot iespēju pārsniegt jebkuru no šiem diviem rādītājiem.

6.

Apgrozījuma augšējā robeža attiecas uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ļoti atšķirīgiem saimnieciskās darbības veidiem. Lai nevajadzīgi neierobežotu definīcijas piemērošanas lietderīgumu, tā ir jāpapildina, ņemot vērā gan cenu, gan produktivitātes izmaiņas.

7.

Attiecībā uz kopējās bilances augšējo robežu, ja nav jaunu elementu, lietderīgi saglabāt pieeju, saskaņā ar kuru apgrozījuma augšējai robežai piemēro koeficientu, kas pamatots ar statistisko attiecību starp šiem diviem mainīgajiem lielumiem. Statistiskā tendence nosaka vajadzību pēc apgrozījuma augšējās robežas lielākas paaugstināšanas. Tā kā šī tendence ir atšķirīga atkarībā un uzņēmuma lieluma kategorijas, ir lietderīgi arī koriģēt koeficientu, lai pēc iespējas precīzāk atspoguļotu ekonomisko tendenci un pretstatā vidējiem uzņēmumiem nesodītu mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus. Mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu gadījumā šis koeficients ir ļoti tuvs 1. Vienkāršošanas nolūkā attiecībā uz šīm kategorijām ir jāizvēlas apgrozījuma augšējās robežas un kopējās bilances augšējās robežas viena vērtība.

8.

Ir precīzāk jādefinē arī mikrouzņēmumi – mazo uzņēmumu kategorija, kas ir īpaši nozīmīga uzņēmējdarbības attīstībai un darba vietu radīšanai.

9.

Lai gūtu labāku izpratni par MVU patieso ekonomisko stāvokli un izslēgtu no šīs kategorijas uzņēmumu grupas, kuru ekonomiskā jauda var pārsniegt īstu MVU ekonomisko jaudu, ir jānošķir dažāda veida uzņēmumi atkarībā no tā, vai šie uzņēmumi ir autonomi, vai tiem ir pārvaldīti uzņēmumi, kas nav saistīti ar kontrolējošo stāvokli (partneruzņēmumi), un vai tie ir saistīti ar citiem uzņēmumiem. Tiek saglabāts Komisijas Ieteikumā 96/280/EK paredzētais 25 % ierobežojums attiecībā uz pārvaldītājsabiedrībām, kuru nesasniedzot uzņēmumu uzskata par autonomu.

10.

Lai veicinātu uzņēmumu veidošanu, MVU pašu kapitāla finansēšanu un lauku un vietējo attīstību, uzņēmumus var uzskatīt par autonomiem, neraugoties uz to, ka dažām ieguldītāju kategorijām, kurām ir pozitīva loma uzņēmējdarbības finansēšanā un radīšanā, ir 25 % vai lielāks pārvaldījums uzņēmumā. Tomēr šo ieguldītāju nosacījumi iepriekš nebija precizēti. Īpašu uzmanību ir pelnījis jautājums par “uzņēmējdarbības eņģeļiem” (indivīdi vai indivīdu grupas, kas regulāri iegulda riska kapitālu), jo atšķirībā no citiem riska kapitāla ieguldītājiem īpaši vērtīga ir to spēja atbilstoši konsultēt jaunos uzņēmējus. To ieguldījums pašu kapitālā papildina arī riska kapitāla uzņēmumu darbību, jo viņi iegulda nelielas summas uzņēmuma dzīves cikla agrīnā posmā.

11.

Vienkāršošanas nolūkā, īpaši attiecībā uz EBTA valstīm un uzņēmumiem, definējot saistītus uzņēmumus, ir jāizmanto Padomes 1983. gada 13. jūnija Direktīvas 83/349/EEK par konsolidētajiem pārskatiem (5), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/65/EK (6), 1. pantā minētie noteikumi, ciktāl tie atbilst šīs nodaļas mērķiem. Lai nostiprinātu centienus veikt ieguldījumus MVU pašu kapitāla finansēšanā, tika ieviesta dominējošas ietekmes neesamības prezumpcija attiecībā uz attiecīgo uzņēmumu saskaņā ar 5. panta 3. punktu Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvā 78/660/EEK par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (7), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2001/65/EK.

12.

Atbilstošos gadījumos ir jāņem vērā arī attiecības starp uzņēmumiem, kuras pastāv starp privātpersonām, lai nodrošinātu, ka labumu no priekšrocībām, ko MVU dod dažādas normas vai pasākumi to labā, faktiski gūst tikai tie uzņēmumi, kuriem tas patiešām ir vajadzīgs. Lai ierobežotu šo situāciju izpēti līdz stingri noteiktam minimumam, minēto attiecību vērā ņemšana ir ierobežota līdz konkrētajam tirgum vai blakus esošajiem tirgiem, vajadzības gadījumā atsaucoties uz Uzraudzības iestādes sniegto “konkrēto tirgu” definīciju, kas dota tās lēmuma par konkrētā tirgus definēšanu EEZ konkurences likuma I pielikumā (8).

13.

Lai izvairītos no apstrīdamām atšķirībām starp dažādām valsts struktūrām kādā EBTA valstī un ņemot vērā vajadzību pēc juridiskas noteiktības, ir jāapstiprina, ka uzņēmums, kurā 25 % vai vairāk tā kapitāla vai balss tiesību kontrolē valsts struktūra, nav MVU.

14.

Lai samazinātu uzņēmumu administratīvo slogu un vienkāršotu un paātrinātu administratīvo procedūru gadījumos, kad ir vajadzīgs MVU statuss, ir lietderīgi atļaut uzņēmumiem izmantot svinīgas deklarācijas, lai apliecinātu dažus to rādītājus.

15.

Lai definētu MVU, ir precīzi jānosaka darbinieku sastāvs. Lai veicinātu arodmācību un teorētiski praktisku kursu attīstību, aprēķinot darbinieku skaitu, ir vēlams neņemt vērā mācekļus un studentus, kam ir arodmācību līgums. Tāpat arī nav jāieskaita maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumi.

16.

Dažādie uzņēmumu veidi, kas definēti, pamatojoties uz to attiecībām ar citiem uzņēmumiem, atbilst objektīvi atšķirīgām integrācijas pakāpēm. Tāpēc, aprēķinot kvantitatīvos rādītājus, kas raksturo to darbības un ekonomiskās jaudas, ir lietderīgi katram šim uzņēmumu veidam piemērot atšķirīgas procedūras.

17.

Par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Pie tiem cita starpā pieder pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumi, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, kā arī personālsabiedrības un apvienības, kas iesaistītas saimnieciskajā darbībā.

18.

Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijā ietilpst uzņēmumi, kam ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz 43 miljonus euro.

19.

MVU kategorijā par mazo uzņēmumu sauc uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 strādājošo un kura kopējais gada apgrozījums un/vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus euro.

20.

MVU kategorijā par mikrouzņēmumu sauc uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 10 strādājošo un kura kopējais gada apgrozījums un/vai gada bilance nepārsniedz 2 miljonus euro.

21.

“Autonoms uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas nav klasificējams kā partneruzņēmums 22. līdz 23. punkta nozīmē vai kā saistīts uzņēmums 24. līdz 28. punkta nozīmē.

22.

“Partneruzņēmumi” ir visi uzņēmumi, kuri nav klasificējami kā saistīti uzņēmumi 24. līdz 28. punkta nozīmē un starp kuriem pastāv šādas attiecības: uzņēmums (augšupējs uzņēmums) viens pats vai kopā ar vienu vai vairākiem saistītiem uzņēmumiem 24. līdz 28. punkta nozīmē pārvalda 25 % un vairāk kapitāla vai balsstiesību citā uzņēmumā (lejupējs uzņēmums).

23.

Tajā pašā laikā uzņēmumu var klasificēt kā autonomu, tātad kā uzņēmumu, kam nav partneruzņēmumu, pat ja ir sasniegta vai pārsniegta šī 25 % robežvērtība, ko nodrošina turpmāk norādītie ieguldītāji, ja vien šie ieguldītāji nav saistīti 24. līdz 28. punkta nozīmē, atsevišķi vai kopā, ar attiecīgo uzņēmumu:

24.

“Saistīti uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no šeit norādītajām attiecībām:

25.

Pieņemts uzskatīt, ka noteicoša ietekme nepastāv, ja 23. punktā norādītie ieguldītāji tieši vai netieši neiesaistās attiecīgā uzņēmuma pārvaldīšanā, neskarot viņu kā uzņēmuma akcionāru tiesības.

26.

Uzņēmumi, kurus saista kādas no 24. punktā aplūkotajām attiecībām, ko nodrošina viens vai vairāki citi uzņēmumi vai kāds no 23. punktā minētajiem ieguldītājiem, arī ir uzskatāmi par saistītiem.

27.

Uzņēmumi, kurus saista kādas no šīm attiecībām, ko nodrošina fiziska persona vai fizisku personu grupa, kas kopīgi darbojas, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnībā vai daļēji darbojas attiecīgajā tirgū vai blakustirgos.

28.

Par “blakustirgu” uzskata ražojuma vai pakalpojuma tirgu, kas atrodas tieši augšup vai lejup no attiecīgā tirgus.

29.

Izņemot 23. punktā minētos gadījumus, uzņēmums nav uzskatāms par MVU, ja 25 % un vairāk tā kapitāla vai balsstiesību tieši vai netieši kontrolē, kopā vai atsevišķi, viena vai vairākas valsts iestādes.

30.

Uzņēmumi var apliecināt savu statusu kā autonoms uzņēmums, partneruzņēmums vai saistīts uzņēmums, norādot datus par 10.2.2. iedaļā noteiktajām robežvērtībām. Šādu apliecinājumu var sniegt pat tad, ja kapitāls ir sadalīts tā, ka nav iespējams precīzi noteikt, kas to pārvalda, un šajā gadījumā uzņēmums var labā ticībā paziņot, ka tas var likumīgi uzskatīt, ka tā 25 % daļa vai lielāka daļa nepieder kādam atsevišķam uzņēmumam vai savstarpēji saistītiem uzņēmumiem. Šādi apliecinājumi neskar pārbaudes un apstākļu noskaidrošanu, kas paredzēta attiecīgo valstu un EEZ noteikumos.

31.

Dati, ko izmanto, nosakot darbinieku skaitu un finanšu līdzekļus, attiecas uz pēdējo apstiprināto grāmatvedības pārskata periodu un ir aprēķināti, ņemot par pamatu kārtējo gadu. Tie iegūti, izmantojot datus kontu slēgšanas dienā. Apgrozījuma summu aprēķina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem netiešajiem nodokļiem.

32.

Ja, ņemot par pamatu kārtējo gadu, uzņēmuma kontu slēgšanas dienā atklājas, ka 10.2.2. iedaļā norādītais darbinieku skaits vai finanšu augšējā robeža ir pārsniegta vai nav sasniegta, tas nenozīmē, ka tas zaudēs savu vidējā, mazā vai mikrouzņēmuma statusu, ja šīs augšējās robežas nav pārsniegtas divos grāmatvedības pārskata periodos pēc kārtas.

33.

Jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuru pārskati vēl nav apstiprināti, izmantojamos datus iegūst no labticīgiem aptuveniem aprēķiniem, kas veikti finanšu gada laikā.

34.

Darbinieku skaits atbilst ikgadējā darba vienībām (IDV), tas ir, to personu skaitam, kuri attiecīgajā uzņēmumā vai tā norīkojumā ir strādājuši pilnā slodzē visa apsekojuma gada garumā. To personu darbu, kas nav nostrādājuši pilnu gadu, un to, kas veikuši darbu nepilnā slodzē, neatkarīgi no tā ilguma, kā arī sezonas darba ņēmēju darbu aprēķina IDV daļās. Darbinieku skaitu aprēķina, ņemot vērā:

35.

Mācekļi vai arodmācekļi, kam ir mācekļa darba vai arodmācību līgums, neietilpst darbinieku skaitā. Maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums netiek ņemts vērā.

36.

Datus par autonomu uzņēmumu, tostarp darbinieku skaitu, nosaka, balstoties tikai un vienīgi uz uzņēmuma pārskatiem.

37.

Datus par uzņēmumu, kam ir partneruzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, nosaka, balstoties uz uzņēmuma pārskatiem un citiem datiem vai, ja tādi pastāv, uz konsolidētajiem uzņēmuma pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuros uzņēmums iekļauts konsolidācijas rezultātā.

38.

Datus, kas minēti 37. punktā, papildina ar datiem par jebkuru attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumu, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā. Summēšanu veic proporcionāli līdzdalības procentiem kapitālā vai balsstiesībām (ņemot vērā lielāko procentuālo īpatsvaru). Savstarpējas līdzdalības gadījumā ņem vērā lielāko procentuālo īpatsvaru.

39.

Datiem, kas minēti 37. un 38. punktā, pievieno 100 % datu par jebkuru uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīts ar attiecīgo uzņēmumu, ja šie dati vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos.

40.

Piemērojot 37. līdz 39. punktu, datus par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem iegūst no pārskatiem un pārējiem datiem, ja tie pastāv konsolidētā veidā. Tiem pievieno 100 % datu par uzņēmumiem, kas saistīti ar šiem partneruzņēmumiem, ja to pārskata dati vēl nav iekļauti, veicot konsolidāciju.

41.

Piemērojot jau minēto 37. līdz 39. punktu, dati par uzņēmumiem, kas saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, ir iegūstami no pārskatiem un pārējiem datiem, ja tie pastāv konsolidētā veidā. Tos proporcionāli papildina ar datiem par šāda saistītā uzņēmuma jebkuru iespējamo partneruzņēmumu, kas atrodas tieši augšpus vai lejpus no tā, ja tie vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos proporcionāli līdzdalībai, kas ir vismaz proporcionāla 38. punktā norādītajam procentuālajam īpatsvaram.

42.

Ja konsolidētajos pārskatos nav uzrādīti dati par konkrēta uzņēmuma darbinieku skaitu, šos skaitļus aprēķina, proporcionāli summējot datus par tā partneruzņēmumiem un papildinot tos ar datiem par uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts.

43.

Pamatojoties uz šajā nodaļā ietvertās definīcijas piemērošanas pārskatīšanu, kas jāveic pēc tam, kad Eiropas Komisija šajā sakarā ir sagatavojusi projektu, un ņemot vērā visus Direktīvas 83/349/EEK 1. panta grozījumus attiecībā uz saistīto uzņēmumu definīciju minētās direktīvas izpratnē, Iestāde vajadzības gadījumā pieņems šajā nodaļā ietverto definīciju un it īpaši apgrozījuma un kopējās bilances augšējo robežu, lai ņemtu vērā pieredzi un EEZ ekonomisko attīstību.

44.

Jauno 10. nodaļu piemēro no brīža, kad to pieņem EBTA Uzraudzības iestāde.”