29.10.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 286/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1005/2008

(2008. gada 29. septembris),

ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

tā kā:

(1)

Kopiena, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas (“UNCLOS”) līgumslēdzēja puse, ir parakstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada 4. augusta Nolīgumu par to Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu, kuri attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (“ANO Nolīgums par zivju krājumiem”), un ir pievienojusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1993. gada 24. novembra Nolīgumam, lai uz zvejas kuģiem atklātā jūrā veicinātu atbilstību starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem (“FAO atbilstības nolīgums”). Minētajos noteikumos galvenokārt noteikts princips, ka visām valstīm ir pienākums pieņemt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu jūras resursu pārvaldību un savstarpēji sadarbotos šajā nolūkā.

(2)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3) ir garantēt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus.

(3)

Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja rada vienu no nopietnākajiem draudiem ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgai izmantošanai un apdraud kopējās zivsaimniecības politikas pašus pamatus un starptautiskos centienus veicināt okeānu labāku pārvaldību. NNN zveja ir arī nopietns jūras vides bioloģiskās daudzveidības apdraudējums, pret ko jācīnās saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Komisijas paziņojumā “Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un turpmāk”.

(4)

FAO 2001. gadā pieņēma starptautisku rīcības plānu novērst, aizkavēt un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, Kopiena šo plānu ir apstiprinājusi. Turklāt reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas ar aktīvu Kopienas atbalstu ir ieviesušas pasākumu klāstu, kas izstrādāts, lai vērstos pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

(5)	Saskaņā ar starptautiskām saistībām un ņemot vērā minētās problēmas mērogu un neatliekamību, Kopienai būtu ievērojami jāpastiprina rīcība pret NNN zveju un jāpieņem jauni reglamentējoši pasākumi, kas aptver visus šīs parādības aspektus.

(6)	Kopienas rīcība galvenokārt būtu jāvērš uz darbību, ko definē kā NNN zveju un kas rada smagus kaitējumus jūras videi, zivju krājumu ilgtspējībai, kā arī to zvejnieku sociālekonomiskajam stāvoklim, kuri ievēro zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības noteikumus.

(7)	Saskaņā ar NNN zvejas definīciju šīs regulas darbības joma būtu jāpaplašina, tajā ietverot zvejas darbības, kuras veic atklātā jūrā un krasta valstu jurisdikcijā vai suverenitātē esošajos jūras ūdeņos, tostarp jūras ūdeņos, kas ir dalībvalstu jurisdikcijā vai suverenitātē.

(8)

Lai pareizi apkarotu NNN zveju Kopienā, ir būtiski, ka Kopiena pieņem vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu labāku ievērošanu. Kamēr nav pārskatīta Padomes Regula (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (4), attiecīgie noteikumi būtu jāietver šajā regulā.

(9)

Kopienas noteikumos, un jo īpaši Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 II sadaļā, paredzēta visaptveroša sistēma, kas izveidota, lai uzraudzītu Kopienas zvejas kuģu veikto nozveju likumību. Pašreizējā sistēma, ko piemēro trešo valstu kuģu gūtajiem zvejas produktiem un Kopienā importētajiem zvejas produktiem, nenodrošina līdzvērtīgu kontroles pakāpi. Šis trūkums rada būtisku stimulu ārzemju operatoriem, kas veic NNN zveju, tirgot savus produktus Kopienā un paaugstināt savu darbību rentabilitāti. Tā kā Kopiena ir pasaulē lielākais zvejas produktu tirgus un lielākā zvejas produktu importētāja, uz tās gulstas īpaša atbildība, lai tās teritorijā importēto zvejas produktu izcelsme nebūtu NNN zveja. Būtu jāievieš jauns režīms, lai nodrošinātu Kopienā importēto zvejas produktu piegādes ķēdes pienācīgu kontroli.

(10)

Būtu jāpastiprina Kopienas noteikumi, kas reglamentē ar trešās valsts karogu peldošu kuģu piekļuvi Kopienas ostām, lai nodrošinātu no šādiem zvejas kuģiem izkrauto zvejas produktu likumības pienācīgu kontroli. Šajā nolūkā būtu jāparedz, ka pilnvarojumu piekļūt Kopienas ostām piešķir tikai tiem zvejas kuģiem, kuri peld ar trešās valsts karogu un kuri spēj nodrošināt precīzu informāciju par savu nozveju likumību, ko var apstiprināt arī to karoga valsts.

(11)

Karoga vai krasta valstis nevar kontrolēt jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī, tādēļ pārkraušana citā kuģī tiek izmantota kā parasts veids, kādā NNN zvejas operatori slēpj savu nozveju nelikumīgo izcelsmi. Līdz ar to ir pamatoti, ka Kopiena pārkraušanas darbības citā kuģī ļauj veikt tikai tādos gadījumos, ja tās notiek starp Kopienas zvejas kuģiem kādā no dalībvalstu apstiprinātajām ostām vai trešo valstu ostās, vai ārpus Kopienas ūdeņiem – starp Kopienas zvejas kuģiem un zvejas kuģiem, kas reģistrēti kā transporta kuģi reģionālā zvejas pārvaldības organizācijā.

(12)	Ir lietderīgi, pamatojoties uz riska pārvaldību, paredzēt noteikumus, procedūru un biežumu, ko dalībvalstis piemēro, veicot pārbaudes, inspekcijas un verificēšanas darbības.

(13)

Būtu jāaizliedz tādu zvejas produktu tirdzniecība ar Kopienu, kuru izcelsme ir NNN zveja. Lai faktiski īstenotu šo aizliegumu un nodrošinātu to, ka visi pārdotie produkti, kas ir importēti Eiropas Kopienā vai eksportēti no tās, ir iegūti atbilstīgi starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un vajadzības gadījumā – citiem noteikumiem, kurus piemēro attiecīgajam zvejas kuģim, ievieš sertifikācijas sistēmu, ko piemēro visai zvejas produktu tirdzniecībai ar Kopienu.

(14)	Īstenojot sertifikācijas sistēmu, Kopienai būtu jāņem vērā attīstības valstu zvejas jaudas ierobežojumi.

(15)

Saskaņā ar šo sistēmu ir lietderīgi prasīt sertifikātu kā priekšnoteikumu zvejas produktu importam Kopienā. Minētajā sertifikātā būtu jānorāda informācija, kas pierāda attiecīgo produktu likumību. Tas būtu jāapstiprina attiecīgās nozvejas guvušo zvejas kuģu karoga valstij atbilstīgi tās pienākumam saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu to, ka ar tās karogu peldošie kuģi ievēro starptautiskos zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības noteikumus.

(16)

Būtiski ir, lai šo sertifikācijas sistēmu piemērotu gan visam jūras zvejniecības produktu importam Kopienā, gan eksportam no Kopienas. Šī sistēma būtu jāpiemēro zvejas produktiem, kurus pirms nonākšanas Kopienas teritorijā transportē vai apstrādā valstī, kas nav karoga valsts. Šajā nolūkā attiecībā uz minētajiem produktiem būtu jāpiemēro īpašas prasības, lai garantētu to, ka Kopienas teritorijā ievestie produkti neatšķiras no tiem, kuru likumību ir apstiprinājusi karoga valsts.

(17)	Ieviešot īpašas procedūras, lai piešķirtu “atzīta uzņēmēja statusu”, ir svarīgi nodrošināt vienādu kontroles līmeni visiem importētiem zvejas produktiem neatkarīgi no tirdzniecības apjoma un biežuma.

(18)	Pamatojoties uz sadarbību ar trešām valstīm, sertifikācijas sistēmai būtu jāattiecas arī uz nozvejas eksportu no zvejas kuģiem, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu.

(19)	Dalībvalstīm, kurās gatavojas importēt attiecīgos produktus, būtu jāspēj pārbaudīt sūtījumam pievienoto nozvejas sertifikātu derīgumu un vajadzētu būt tiesīgām atteikt importu, ja nav ievēroti šajā regulā noteiktie nosacījumi attiecībā uz nozvejas sertifikātu.

(20)	Lai uzlabotu pārbaužu, inspekcijas un verificēšanas darbību efektivitāti attiecībā uz tranzīta vai pārkrautiem zvejas produktiem, ir svarīgi, lai šīs darbības galvenokārt veiktu galamērķa dalībvalstis.

(21)

Lai palīdzētu dalībvalstu kontroles iestādēm uzraudzīt ar Kopienu tirgoto zvejas produktu likumību, kā arī brīdināt Kopienas uzņēmējus, būtu jāizveido Kopienas brīdinājuma sistēma, kas paredzēta informācijas izplatīšanai attiecīgā gadījumā, ja radušās pamatotas šaubas par to, vai konkrētas trešās valstis ir ievērojušas atbilstību spēkā esošajiem saglabāšanas un pārvaldības noteikumiem.

(22)	Kopienai ir būtiski pieņemt preventīvus pasākumus pret zvejas kuģiem, kas veic NNN zveju un pret kuriem nav vērsta atbilstīga to karoga valsts rīcība, reaģējot uz minēto NNN zveju.

(23)

Šajā nolūkā Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm, Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, trešām valstīm un citām iestādēm, pamatojoties uz riska pārvaldību, būtu jānosaka zvejas kuģi, kurus tur aizdomās par NNN zveju, un Komisijai no atbildīgās karoga valsts būtu jāpieprasa informācija, kas apstiprinātu konstatēto faktu pareizību.

(24)	Lai atvieglotu izmeklēšanu attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri, domājams, ir veikuši NNN zveju, un novērstu iespējamā pārkāpuma turpināšanu, dalībvalstīm attiecībā uz šādiem zvejas kuģiem būtu jāpiemēro īpašas kontroles un inspekcijas prasības.

(25)	Ja atbilstīgi iegūtajai informācijai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka zvejas kuģi, kas peld ar trešās valsts karogu, ir iesaistījušies NNN zvejā un kompetentās karoga valstis nav efektīvi rīkojušās, reaģējot uz šādu NNN zveju, Komisijai būtu jāiekļauj šādi kuģi Kopienas NNN zvejas kuģu sarakstā.

(26)

Ja atbilstīgi iegūtajai informācijai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka Kopienas zvejas kuģi ir iesaistījušies NNN zvejā un kompetentās karoga dalībvalstis saskaņā ar šo regulu un Regulu (EEK) Nr. 2847/93 nav efektīvi rīkojušās, reaģējot uz šādu NNN zveju, Komisijai būtu jāiekļauj šādi kuģi Kopienas NNN zvejas kuģu sarakstā.

(27)	Lai labotu to, ka karoga valstis nav efektīvi rīkojušās attiecībā uz zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu un ir ietverti Kopienas NNN zvejas kuģu sarakstā, kā arī lai ierobežotu šādu zvejas kuģu turpmākās darbības, dalībvalstīm būtu minētajiem kuģiem jāpiemēro attiecīgi pasākumi.

(28)

Lai aizstāvētu Kopienas NNN kuģu sarakstā ietverto zvejas kuģu un to karoga valstu tiesības, sarakstā iekļaušanas procedūrā karoga valstij būtu jāparedz iespēja paziņot Komisijai par veiktajiem pasākumiem, un, kur vien iespējams, attiecīgajam īpašniekam vai operatoriem būtu jāparedz iespēja tikt uzklausītiem katrā procedūras posmā un būtu jāļauj izslēgt kuģi no minētā saraksta, ja tas vairs neatbilst sarakstā iekļaušanas kritērijiem.

(29)

Lai nodrošinātu vienotu sistēmu visā Kopienā un novērstu pārāk daudzus sarakstus, kuros iekļauti NNN zvejā iesaistījušies zvejas kuģi, reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtajos NNN sarakstos iekļautie zvejas kuģi automātiski būtu jāietver attiecīgajā Komisijas izveidotajā sarakstā.

(30)

Tas, ka dažas valstis nespēj izpildīt pienākumu, kas tām saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem uzlikts kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstīm, proti, pieņemt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to zvejas kuģi vai valstspiederīgie ievēro zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības noteikumus, ir viens no NNN zvejas galvenajiem iemesliem, kas būtu jārisina Kopienai.

(31)

Šajā nolūkā Kopienai, pamatojoties uz starptautiskajos standartos paredzētiem pārredzamiem, skaidriem un objektīviem kritērijiem, papildus darbībai starptautiskā un reģionālā mērogā vajadzētu būt tiesīgai noteikt valstis, kas nesadarbojas, un pēc tam, kad tām ir dots pietiekami daudz laika atbildēt uz iepriekšēju brīdinājumu, attiecībā uz šīm valstīm pieņemt nediskriminējošus, likumīgus un proporcionālus pasākumus, tostarp pasākumus tirdzniecības jomā.

(32)

Padomes ziņā ir pieņemt tirdzniecības pasākumus attiecībā uz citām valstīm. Tā kā no valstu, kas nesadarbojas, saraksta izveidošanas izrietētu tirdzniecību ierobežojoši pasākumi pret attiecīgajām valstīm, Padomei ir lietderīgi šajā īpašajā gadījumā paturēt tiesības tieši izmantot ieviešanas pilnvaras.

(33)

Ir svarīgi dalībvalstu valstspiederīgos faktiski atturēt no iesaistīšanās tādā NNN zvejā vai no tādas NNN zvejas atbalstīšanas, ko veic kuģi, kuri peld ar trešo valstu karogu un darbojas ārpus Kopienas, neskarot kuģa karoga valsts atbildības prioritāti. Dalībvalstīm tādējādi būtu jāievieš vajadzīgie pasākumi un jāsadarbojas savā starpā un ar trešām valstīm, lai noteiktu savus valstspiederīgos, kuri veic NNN zveju, lai pārliecinātos, ka tos pienācīgi soda, un lai kontrolētu to savu valstspiederīgo darbības, kuri ir iesaistījušies trešo valstu zvejas kuģu darbībās ārpus Kopienas.

(34)

Lielo skaitu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu smago pārkāpumu, ko veic Kopienas ūdeņos vai Kopienas operatori, lielā mērā veicina dalībvalstu tiesību aktos paredzētās sankcijas, kas nav preventīvas attiecībā uz smagiem šo noteikumu pārkāpumiem. Šis trūkums ir izveidojies tāpēc, ka dalībvalstīs paredzētās sankcijas nav vienlīdz bargas, un tas rosina nelikumīgos operatorus darboties to dalībvalstu ūdeņos vai teritorijās, kur minētās sankcijas ir vismīkstākās. Lai vērstos pret šo trūkumu, šajā jomā papildinot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un Regulas (EEK) Nr. 2847/93 noteikumus, Kopienā ir lietderīgi saskaņot to sankciju maksimālo pakāpi, kuras paredzētas par smagiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumiem, ņemot vērā ar smagu pārkāpumu gūto zvejas produktu vērtību, smagu pārkāpumu atkārtošanos un tā kaitējuma vērtību, kas nodarīts attiecīgajiem zvejas resursiem un jūras videi, kā arī paredzēt tūlītējus izpildes pasākumus un papildu pasākumus.

(35)

Papildus darbībai, ko veido nopietni zvejas darbību noteikumu pārkāpumi, par tādiem nopietniem pārkāpumiem, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm jāpieņem saskaņoti administratīvo sankciju maksimālie līmeņi, būtu jāuzskata arī uzņēmējdarbība, kas tieši saistīta ar NNN zveju, tostarp tādu zvejas produktu tirdzniecība vai imports, kuru izcelsme ir NNN zveja, vai dokumentu viltošana.

(36)	Sankcijas, kas paredzētas par nopietniem šīs regulas pārkāpumiem, būtu piemērojamas arī juridiskām personām, tā kā pārkāpumi lielā mērā tiek veikti juridisko personu interesēs vai to labā.

(37)	Dažu reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtie noteikumi, kas attiecas uz zvejas kuģa novērošanas gadījumu jūrā, būtu saskaņoti jāīsteno visā Kopienā.

(38)	Dalībvalstu un Komisijas sadarbība, kā arī sadarbība ar trešām valstīm ir būtiska, lai nodrošinātu to, ka NNN zveja tiek pienācīgi izmeklēta un sodīta un ka var piemērot šajā regulā noteiktos pasākumus. Lai veicinātu šādu sadarbību, būtu jāizveido savstarpējas palīdzības sistēma.

(39)	Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu pamatmērķi – izskaust NNN zveju, ir lietderīgi paredzēt noteikumus par šajā regulā noteiktajiem pasākumiem. Saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(40)	Šīs regulas īstenošanai veicamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(41)

Šajā regulā noteikts, ka NNN zveja ir piemērojamo normatīvo aktu īpaši smags pārkāpums, jo tas nopietni apdraud pārkāpto noteikumu mērķu sasniegšanu un attiecīgo krājumu ilgtspējību vai jūras vides saglabāšanu. Ņemot vērā tās ierobežoto darbības jomu, šīs regulas īstenošanas pamatā jābūt un tai jāpapildina Regula (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido zvejas darbību kontroles un uzraudzības sistēmu, ko piemēro saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Attiecīgi šī regula pastiprina Regulas (EEK) Nr. 2847/93 noteikumus attiecībā uz trešo valstu kuģu ostās veicamajām inspekcijām, kuras pašreiz ir atceltas un aizstātas ar ostās veicamo inspekciju režīmu, kas noteikts šīs regulas II nodaļā. Turklāt šīs regulas IX nodaļā ir paredzēts sankciju režīms, kas attiecas īpaši uz NNN zvejas darbībām. Tādējādi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 noteikumi, kas attiecas uz sankcijām, joprojām jāpiemēro tiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumiem, kas nav minēti šajā regulā.

(42)

Fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6), ko pilnībā piemēro personas datu apstrādei šīs regulas nolūkos, jo īpaši tādām tiesībām attiecībā uz datiem, kam piekļūst, ko labo, bloķē un dzēš un ko paziņo trešām personām, kuras turpmāk šajā regulā nav īpaši norādītas.

(43)	Stājoties spēkā šīs regulas noteikumiem jomās, kas ietvertas Padomes Regulās (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1093/94 (7), (EK) Nr. 1447/1999 (8), (EK) Nr. 1936/2001 (9) un (EK) Nr. 601/2004 (10), būtu jāatceļ minētās regulas kopumā vai to daļas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

2.   Īstenojot 1. punktu, katra dalībvalsts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem pieņem atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu sistēmas efektivitāti. Tā savu kompetento iestāžu pārziņā nodod pietiekamus līdzekļus, lai tās varētu veikt savus uzdevumus, kā noteikts šajā regulā.

3.   Sistēmu, kas noteikta 1. punktā, piemēro visām NNN zvejas darbībām un ar to saistītajām darbībām, kuras veic to dalībvalstu teritorijā, uz kurām attiecas Līgums, vai Kopienas ūdeņos, jūras ūdeņos, kas ir trešo valstu jurisdikcijā vai suverenitātē, vai atklātā jūrā. Pret NNN zveju, kas notiek tajās aizjūras teritorijās un valstīs, kas minētas Līguma II pielikumā, attiecas tā, it kā tā notiktu trešo valstu jūras ūdeņos.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja” jeb “NNN” zveja ir tādas zvejas darbības, kas ir nelegālas, nereģistrētas vai neregulētas;

2)

“nelegāla zveja” ir zvejas darbības: a) ko valsts vai ārzemju zvejas kuģi veikuši kādas valsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos bez attiecīgās valsts izdotas atļaujas vai pretrunā tās normatīvajiem aktiem; b) ko veikuši zvejas kuģi, kuri peld ar to valstu karogu, kas ir attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas līgumslēdzējas puses, bet darbojas pretrunā minētās organizācijas pieņemtiem un valstīm saistošiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem vai piemērojamo starptautisko tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem; vai c) ko veikuši zvejas kuģi, pārkāpjot valsts tiesību aktus vai starptautiskās saistības, tostarp tādas darbības, kuras uzsākušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas sadarbojošās valstis;

3)

“nereģistrēta zveja” ir zvejas darbības: a) kuras nav reģistrētas vai par kurām attiecīgajai valsts iestādei sniegti nepatiesi dati pretrunā valsts normatīvajiem aktiem; vai b) kuras veiktas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas kompetences apgabalā un nav reģistrētas vai par kurām sniegti nepatiesi dati, kas ir pretrunā minētās organizācijas ziņošanas procedūrām;

4)

“neregulēta zveja” ir zvejas darbības: a) kuras attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas kompetences apgabalā veikuši zvejas kuģi bez valstspiederības vai zvejas kuģi, kuri peld ar tādas valsts karogu, kas nav minētās organizācijas dalībniece, vai kuras zvejas tiesību subjekts veicis tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem; vai b) kuras veiktas apgabalos vai vērstas uz zivju krājumiem, attiecībā uz kuriem nepiemēro saglabāšanas vai pārvaldības pasākumus, ko zvejas kuģi veikuši tādā veidā, kas neatbilst valsts pienākumiem par dzīvo jūras resursu saglabāšanu atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem;

5)

“zvejas kuģis” ir jebkāda lieluma kuģis, ko izmanto vai ko ir paredzēts izmantot zvejas resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī apgādes kuģi, transportkuģi, zivju apstrādes kuģi un kuģi, kas iesaistīti citās kuģu pārkraušanas darbībās, un pārvadājumu kuģi, kuru iekārtas paredzētas zvejas produktu pārvadāšanai, bet ne konteineru kuģi;

6)	“Kopienas zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Kopienā;

7)	“zvejas atļauja” ir tiesības veikt zvejas darbības noteiktā laikposmā, attiecīgā apgabalā vai attiecīgā zvejas vietā;

8)

“zvejas produkti” ir produkti, kuri ir iekļauti 3. nodaļā un tarifa pozīcijās 1604 un 1605 kombinētajā nomenklatūrā, kas izveidota ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (11), izņemot produktus, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā;

9)	“saglabāšanas un pārvaldības pasākumi” ir pasākumi, kuri ieviesti, lai saglabātu un pārvaldītu vienu vai vairākas dzīvo jūras resursu sugas, kuri ir pieņemti un ir spēkā saskaņā ar attiecīgiem starptautiskajiem un/vai Kopienas tiesību aktiem;

10)	“pārkraušana citā kuģī” ir uz zvejas kuģa esošo zvejas produktu daļēja vai pilnīga pārkraušana citā zvejas kuģī;

11)	“imports” ir zvejas produktu ievešana Kopienas teritorijā, tostarp pārkraušanai citā kuģī tās teritorijā esošajās ostās;

12)	“netiešs imports” ir zvejas produktu imports Kopienā no trešās valsts teritorijas, kas nav tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš atbild par nozveju;

13)	“eksports” ir jebkāda to zvejas produktu pārvietošana, ko nozvejā ieguvuši ar dalībvalsts karogu peldoši zvejas kuģi, ja šos produktus no Kopienas teritorijas, no trešām valstīm vai no zvejas vietām pārvieto uz trešo valsti;

14)	“reeksports” ir jebkāda to zvejas produktu pārvietošana no Kopienas teritorijas, kuri iepriekš ir bijuši importēti Kopienas teritorijā;

15)

“reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija” ir apakšreģionāla, reģionāla vai līdzīga organizācija vai struktūra, kuras kompetencē saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir izveidot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kuri piemērojami dzīviem jūras resursiem, kas saskaņā ar organizācijas vai struktūras dibināšanas konvenciju vai nolīgumu ir nodoti tās pārziņā;

16)

“līgumslēdzēja puse” ir līgumslēdzēja puse, kas noslēgusi starptautisku konvenciju vai nolīgumu, ar ko izveido reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju, kā arī valstis, zvejas tiesību subjekti vai jebkuri citi tiesību subjekti, kuri sadarbojas ar šādu organizāciju un kuriem attiecībā pret šādu organizāciju piešķirts statuss – sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse;

17)	“novērošanas gadījums” ir gadījums, kad dalībvalsts kompetentā iestāde, kas atbild par inspekciju jūrā, vai Kopienas vai trešās valsts zvejas kuģa kapteinis novēro kādu zvejas kuģi, kas varētu atbilst vienam vai vairākiem 3. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem;

18)	“kopīga zvejas darbība” ir darbība, kurā iesaistīti divi vai vairāki zvejas kuģi, ja nozveju no viena zvejas kuģa zvejas rīkiem nodod citam vai ja sakarā ar šo zvejas kuģu zvejošanas paņēmienu ir jāizmanto viens kopīgs zvejas rīks;

19)	“juridiska persona” ir juridisks subjekts, kam šāds statuss ir piešķirts atbilstīgi piemērojamiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai valsts iestādes, kad tās darbojas, īstenojot valsts varu, un sabiedriskas organizācijas;

20)	“risks” ir iespējamība, ka saistībā ar zvejas produktiem, ko importē vai eksportē no Kopienas teritorijas, var notikt gadījums, kas neļauj pareizi piemērot regulu vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

21)

“riska pārvaldība” ir sistemātiska riska apzināšana un visu vajadzīgo pasākumu veikšana, lai samazinātu pakļautību riskam. Riska pārvaldība, cita starpā, ietver tādas darbības kā datu un informācijas ievākšana, riska analīze un novērtējums, darbību paredzēšana un to veikšana, kā arī pārstrādātās informācijas un tās rezultātu regulāra pārraudzīšana un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, Kopienas vai valsts līdzekļiem vai stratēģijām;

22)	“atklāta jūra” ir visas tās jūras daļas, kas definētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (“UNCLOS”) 86. pantā;

23)	“sūtījuma produktu partija” ir ražojumi, ko vai nu viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam, vai uz ko attiecas viens pārvadājuma dokuments par nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam.

3. pants

NNN zvejā iesaistījušies zvejas kuģi

1.   Pieņem, ka zvejas kuģis ir iesaistījies NNN zvejā, ja ir pierādīts, ka pretēji attiecīgajā apgabalā spēkā esošajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem tas ir:

a)	zvejojis bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgā krasta valsts; vai

b)	nav izpildījis pienākumu reģistrēt un ziņot par nozveju vai par datiem, kas saistīti ar nozveju, tostarp datiem, ko nosūta kuģu satelītnovērošanas sistēmas; vai iepriekšējas paziņošanas pienākumu atbilstīgi 6. pantam; vai

c)	zvejojis lieguma apgabalā zvejas lieguma laikā vai bez attiecīgas kvotas vai pēc tās pilnīgas apguves un/vai pārsniedzot aizliegto dziļumu; vai

d)	bijis iesaistīts tādu krājumu specializētajā zvejā, uz kuriem attiecas moratorijs vai kuru zveja ir aizliegta; vai

e)	izmantojis aizliegtu vai neatbilstīgu zvejas rīku; vai

f)	viltojis vai slēpis tā marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datus; vai

g)	slēpis, viltojis vai iznīcinājis ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu; vai

h)	traucējis ierēdņu darbu to uzdevuma izpildes laikā, kad tika inspicēts, vai tiek ievēroti piemērojamie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, vai novērotāju darbu to uzdevuma izpildes laikā, kad tika novērots, vai tiek ievēroti Kopienā spēkā esošie noteikumi; vai

i)	iekrāvis kuģī, pārkrāvis citā kuģī vai izkrāvis mazizmēra zivis, pārkāpjot spēkā esošos tiesību aktus; vai

j)

veicis pārkraušanu citā kuģī vai piedalījies kopīgās zvejas darbībās ar tādiem kuģiem, kuri saskaņā ar šo regulu noteikti kā NNN zveju veikuši kuģi, jo īpaši tie, kas iekļauti Kopienas NNN kuģu sarakstā vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidotajā NNN kuģu sarakstā, vai arī palīdzējis minētajiem kuģiem vai veicis to apgādi; vai

k)

veicis zvejas darbības reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un peld ar tādas valsts karogu, kura nav minētās organizācijas dalībniece, vai nav sadarbojies ar minēto organizāciju tā, kā šī organizācija noteikusi; vai

l)	tam nav valstspiederības un tādēļ saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tas uzskatāms par kuģi bez valstspiederības.

2.   Darbības, kas izklāstītas 1. punktā, uzskata par smagiem pārkāpumiem saskaņā ar 42. pantu atkarībā no konkrētā pārkāpuma smaguma, ko noteiks dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā tādus kritērijus kā nodarītais kaitējums, tā vērtība, pārkāpuma apmērs vai atkārtošanās.

II NODAĻA

TREŠĀS VALSTS ZVEJAS KUĢU INSPEKCIJAS DALĪBVALSTU OSTĀS

1. IEDAĻA

Ostas piekļuves nosacījumi, ko piemēro trešās valsts zvejas kuģiem

4. pants

Inspekcijas ostu sistēmā

1.   Lai nepieļautu, novērstu un izskaustu NNN zveju, uztur efektīvu ostas inspekciju sistēmu, ko piemēro trešās valsts zvejas kuģiem, kuri prasa ienākšanu dalībvalstu ostās.

2.   Trešo valstu zvejas kuģiem ir aizliegta piekļuve dalībvalstu ostām, ostu pakalpojumiem, kā arī aizliegts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī šādās ostās, ja tie neatbilst šajā regulā izklāstītajām prasībām, izņemot nepārvaramas varas apstākļus vai avāriju UNCLOS 18. panta nozīmē (“nepārvaramas varas apstākļi vai avārija”), lai veiktu pakalpojumus, kas vajadzīgi vienīgi šā stāvokļa pārvarēšanai.

3.   Kopienas ūdeņos ir aizliegts veikt pārkraušanu citā zvejas kuģī, starp trešās valsts zvejas kuģiem vai trešās valsts zvejas kuģi un ar dalībvalsts karogu peldošu zvejas kuģi, un to var veikt tikai ostā saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

4.   Zvejas kuģiem, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu, ārpuskopienas ūdeņos nav atļauts jūrā pārkraut nozvejas no trešās valsts zvejas kuģiem, ja šie zvejas kuģi nav reģistrēti kā transportkuģi reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācijā.

5. pants

Apstiprinātās ostas

1.   Dalībvalstis norāda ostas vai vietas, kas atrodas tuvu krastam, kur atļauts veikt 4. panta 2. punktā minēto zvejas produktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, kā arī sniegt ostas pakalpojumus.

2.   Trešās valsts zvejas kuģiem ir tiesības piekļūt ostas pakalpojumiem un veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī tikai apstiprinātās ostās.

3.   Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. janvārī nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Visas turpmākās izmaiņas šajā sarakstā paziņo Komisijai vismaz 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

4.   Komisija nekavējoties publicē norādīto ostu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un savā tīmekļa vietnē.

6. pants

Iepriekšējs paziņojums

1.   Trešās valsts zvejas kuģu kapteiņi vai to pārstāvji vismaz trīs darbdienas pirms paredzamā ieiešanas laika norādītajā ostā paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostas vai izkraušanas vietas tie vēlas izmantot, šādu informāciju:

a)	kuģa identifikācija;

b)	apstiprinātās galamērķa ostas nosaukums un piestāšanas, izkraušanas, pārkraušanas citā kuģī vai pakalpojumu pieprasījuma nolūki;

c)	zvejas pilnvarojums vai, attiecīgā gadījumā, pilnvarojums atbalstīt zvejas darbības vai zvejas produktus pārkraut citā kuģī;

d)	zvejas reisa datumi;

e)	paredzamā kuģa ieiešanas diena un laiks šajā ostā;

f)	katras uz kuģa esošās sugas daudzums vai, attiecīgā gadījumā, ziņojums par to, ka nozvejas nav;

g)	zona vai zonas, kurās nozveja iegūta vai notika pārkraušana citā kuģī, norādot vai nu Kopienas ūdeņus, vai zonu, kas ir trešās valsts jurisdikcijā vai suverenitātē, vai atklātu jūru;

h)	katras sugas daudzumi, kas jāizkrauj vai jāpārkrauj citā kuģī.

Trešās valsts zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji ir atbrīvoti no a), c), d), g) un h) apakšpunktā noteiktās informācijas paziņošanas, ja saskaņā ar III nodaļu nozvejas sertifikāts ir apstiprināts attiecībā uz visu nozveju, ko izkraus vai pārkraus citā kuģi Kopienas teritorijā.

2.   Paziņojumu, kas minēts 1. punktā, iesniedz kopā ar nozvejas sertifikātu, kurš apstiprināts saskaņā ar III nodaļu, ja uz trešās valsts zvejas kuģa atrodas zvejas produkti. Lai atzītu nozvejas dokumentus vai ostas valsts kontroles veidlapas, kas ir daļa no nozvejas dokumentēšanas sistēmas vai reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemto ostas kontroļu sistēmām, mutatis mutandis piemēro 14. pantā izklāstītos noteikumus.

3.   Komisija saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto kārtību dažām trešās valsts zvejas kuģu kategorijām var piešķirt izņēmumus no 1. punktā minētajiem pienākumiem uz ierobežotu un pagarināmu laikposmu vai arī sagatavot noteikumus kādam citam paziņošanas periodam, ņemot vērā, inter alia, zvejas produkta veidu, attālumu starp zvejas vietām, izkraušanas vietām un ostām, kurās attiecīgie kuģi ir reģistrēti vai uzskaitīti.

4.   Šo pantu piemēro, neskarot īpašos noteikumus nolīgumos par zveju, kas noslēgti starp Kopienu un trešām valstīm.

7. pants

Pilnvarojuma piešķiršana

1.   Neskarot 37. panta 5. punktu, trešās valsts zvejas kuģim piešķir pilnvarojumu ieiet ostā tikai tad, ja ir sniegta pilnībā visa 6. panta 1. punktā noteiktā informācija un, ja uz trešās valsts kuģa ir zvejas produkti, tai ir pievienots 6. panta 2. punktā minētais nozvejas sertifikāts.

2.   Pilnvarojumu ostā sākt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī sniedz pēc tam, kad iesniegtā informācija pārbaudīta atbilstīgi 1. punktam, un vajadzības gadījumā pēc inspicēšanas, ko veic saskaņā ar 2. iedaļu.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, ostas dalībvalsts var piešķirt pilnvarojumu piekļūt ostai un veikt daļēju vai pilnīgu izkraušanu, ja 6. panta 1. punktā noteiktā informācija nav pilnīga vai tās pārbaude vai verificēšana vēl nav pabeigta, taču šādos gadījumos attiecīgos zvejas produktus patur glabāšanā kompetento iestāžu kontrolē. Zvejas produktus nodod pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai tikai tad, kad saņemta 6. panta 1. punktā minētā informācija vai pabeigts pārbaudes vai verificēšanas process. Ja 14 dienās pēc izkraušanas minētais process nav pabeigts, ostas dalībvalsts drīkst konfiscēt un likvidēt zvejas produktus saskaņā ar tās tiesību aktiem. Uzglabāšanas izmaksas segt uzņemas operatori.

8. pants

Izkrāvumu vai pārkrāvumu citā kuģī reģistrēšana

1.   Trešo valstu zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvis pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī darbībām, ja iespējams, ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību iesniedz tās dalībvalsts iestādēm, kuras norādīto ostu izkraušanas vietas vai pārkraušanas citā kuģī iekārtas viņi izmanto, deklarāciju, kurā norādīts to zvejas produktu daudzums pa sugām, ko izkraus vai pārkraus citā kuģī, un katras nozvejas datums un vieta. Kapteiņi un viņu pārstāvji ir atbildīgi par šīs deklarācijas precizitāti.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar valsts noteikumiem saglabā 1. punktā noteikto deklarāciju oriģinālus vai, ja deklarācija sūtīta elektroniski, tās izdruku trīs gadus vai ilgāk.

3.   Izkraušanas un pārkraušanas deklarācijas procedūras un veidlapas nosaka atbilstīgi 54. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai.

4.   Dalībvalstis līdz katra kalendārā ceturkšņa pirmā mēneša beigām datorizēti nosūta Komisijai informāciju par krājumu daudzumiem, ko trešās valsts zvejas kuģi izkrāvuši un/vai pārkrāvuši citā kuģī to ostās iepriekšējā ceturksnī.

2. IEDAĻA

Ostās veicamās inspekcijas

9. pants

Vispārīgie principi

1.   Dalībvalstis katru gadu savās apstiprinātajās ostās inspicē vismaz 5 % no trešo valstu zvejas kuģu izkrāvumiem un pārkrāvumiem citā kuģī saskaņā ar noteiktajām robežvērtībām, kas noteiktas ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru, balstoties uz riska pārvaldību un neskarot reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas pieņemtas augstākas robežvērtības.

2.   Jebkurā gadījumā inspicē šādus zvejas kuģus:

a)	zvejas kuģus, kas novēroti saskaņā ar 48. pantu;

b)	zvejas kuģus, kuri norādīti saskaņā ar Kopienas brīdinājuma sistēmu sniegtā paziņojumā atbilstīgi IV nodaļai;

c)	zvejas kuģus, kurus Komisija atzinusi par tādiem, kuri, domājams, iesaistījušies NNN zvejā saskaņā ar 25. pantu;

d)	zvejas kuģus, kuri norādīti NNN kuģu sarakstā, ko izveidojusi reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija un darījusi zināmu dalībvalstīm saskaņā ar 30. pantu.

10. pants

Inspekcijas procedūra

1.   Par inspekcijām atbildīgās amatpersonas (“amatpersonas”) spēj pārbaudīt visas zvejas kuģa attiecīgās daļas, kuģa klājus un telpas, nozvejas, apstrādātās vai neapstrādātās, tīklus vai citus zvejas rīkus, iekārtas un visus attiecīgos dokumentus, ko amatpersonas uzskata par vajadzīgiem, lai apliecinātu, ka tiek ievēroti piemērojamie normatīvie akti vai starptautiskie pārvaldības un saglabāšanas pasākumi. Amatpersonas var arī uzdot jautājumus personām, kuru rīcībā vajadzētu būt informācijai par inspicējamo lietu.

2.   Inspicēšanā ietilpst visu izkrāvumu vai citā kuģī veikto pārkrāvumu uzraudzība, kā arī kontrolpārbaudes, kurās daudzumus pa sugām, kas ierakstīti iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu, salīdzina ar tiem daudzumiem pa sugām, kas izkrauti vai pārkrauti citā kuģī.

3.   Amatpersonas paraksta savu inspekcijas ziņojumu zvejas kuģa kapteiņa klātbūtnē, un kapteinim ir tiesības pievienot vai likt pievienot jebkuru informāciju, ko viņš uzskata par būtisku, un parakstīt to. Amatpersonas kuģa žurnālā norāda to, ka inspicēšana ir veikta.

4.   Inspekcijas ziņojuma kopiju iesniedz zvejas kuģa kapteinim, kas var to nosūtīt īpašniekam.

5.   Kapteinis sadarbojas ar zvejas kuģa inspekcijām un palīdz tām, kā arī nekavē un neiebaida amatpersonas un netraucē tām veikt darbu.

11. pants

Procedūra pārkāpumu gadījumā

1.   Ja inspekcijas laikā ievāktā informācija dod pamatojumu amatpersonai uzskatīt, ka zvejas kuģis ir iesaistījies NNN zvejā saskaņā ar 3. pantā minētajiem kritērijiem, amatpersona:

a)	reģistrē aizdomās turēto pārkāpumu inspekcijas ziņojumā;

b)	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ar šādu iespējamu pārkāpumu saistīta pierādījuma glabāšanu;

c)	nekavējoties nodod inspekcijas ziņojumu kompetentajai iestādei.

2.   Ja inspekcijas rezultātā tiek iegūti pierādījumi, ka trešās valsts zvejas kuģis tiešām ir iesaistījies NNN zvejā saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem kritērijiem, kompetentā iestāde ostas dalībvalstī neatļauj šādiem kuģiem veikt nozvejas izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī.

3.   Inspicējošā dalībvalsts par lēmumu nepiešķirt pilnvarojumu veikt izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī darbības saskaņā ar 2. punktu, papildinot to ar inspekcijas ziņojuma kopiju, tūlīt paziņo Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei, kas nekavējoties to nodod inspicētā zvejas kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei, nosūtot kopiju karoga valstij vai pārkrāvējkuģu valstīm, ja inspicētais zvejas kuģis ir iesaistījies pārkraušanas darbībās citā kuģī. Vajadzības gadījumā paziņojuma kopiju iesniedz arī tās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas izpildsekretāram, kuras kompetences apgabalā nozveja tika iegūta.

4.   Ja iespējamais pārkāpums noticis atklātā jūrā, ostas dalībvalsts sadarbojas ar karoga valsti, lai veiktu tā izmeklēšanu, un attiecīgā gadījumā piemēro sankcijas, kas paredzētas ostas dalībvalsts tiesību aktos, ar nosacījumu, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām kompetentā karoga valsts ir skaidri piekritusi tai nodot tās jurisdikciju. Turklāt, ja iespējamais pārkāpums ir noticis trešās valsts ūdeņos, ostas dalībvalsts, veicot izmeklēšanu, sadarbojas arī ar krasta valsti un piemēro sankcijas, kas paredzētas minētās ostas dalībvalsts tiesību aktos, ar nosacījumu, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām kompetentā krasta valsts ir skaidri piekritusi nodot tai savu jurisdikciju.

III NODAĻA

NOZVEJAS SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMA ZVEJAS PRODUKTU IMPORTAM UN EKSPORTAM

12. pants

Nozvejas sertifikāti

1.   Kopienā aizliegts importēt zvejas produktus, kuru izcelsme ir NNN zveja.

2.   Lai efektīvi īstenotu 1. punktā noteikto aizliegumu, zvejas produktus Kopienā importē tikai tad, ja tiem saskaņā ar šo regulu pievienots nozvejas sertifikāts.

3.   Nozvejas sertifikātu, kas minēts 2. punktā, apstiprina tā zvejas kuģa vai to zvejas kuģu karoga valsts, no kuru veiktās nozvejas tika iegūti zvejas produkti. To izmanto, lai sertificētu, ka šādas nozvejas tika veiktas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, noteikumiem un starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

4.   Nozvejas sertifikātā ietver visu informāciju, kas precizēta II pielikumā norādītajā paraugā, un to apstiprina karoga valsts iestāde, kurai ir vajadzīgās pilnvaras apliecināt informācijas precizitāti. Saskaņā ar 20. panta 4. punktā noteikto sadarbību, karoga valstīm vienojoties, nozvejas sertifikātu var piešķirt, apstiprināt vai iesniegt elektroniski vai to var aizstāt ar elektroniskām izsekojamības sistēmām, kas iestādēm nodrošina tādu pašu kontroles līmeni.

5.   I pielikumā izklāstīto to produktu sarakstu, kas neietilpst nozvejas sertifikāta darbības jomā, var pārskatīt katru gadu, balstoties uz rezultātiem, kas gūti, apkopojot II, III, IV, V, VIII, X un XII nodaļā minēto informāciju, un grozīt saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

13. pants

Nozvejas dokumentēšanas sistēmas, ko ir pieņēmušas un piemēro reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas

1.   Nozvejas dokumentus un visus saistītos dokumentus, kas apstiprināti saskaņā ar nozvejas dokumentēšanas sistēmām, kuras ir pieņēmusi reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija un kuras ir atzītas par atbilstīgām šajā regulā paredzētajām prasībām, pieņem kā nozvejas sertifikātus attiecībā uz zvejas produktiem, kas iegūti no sugām, uz kurām attiecas šādas nozvejas dokumentēšanas sistēmas, un tie ir pakļauti pārbaudes un verificēšanas prasībām, kas ir saistošas importētājai dalībvalstij saskaņā ar 16. un 17. pantu un 18. pantā paredzētajiem noteikumiem par importa atteikumu. Šādu nozvejas dokumentu shēmu sarakstu nosaka saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot spēkā esošos īpašos noteikumus, saskaņā ar kuriem šādas nozvejas dokumentēšanas sistēmas ir transponētas Kopienas tiesību aktos.

14. pants

Zvejas produktu netiešs imports

1.   Lai importētu zvejas produktus, kuri veido vienu sūtījuma produktu partiju un kurus vienā un tajā pašā veidā transportē uz Kopienu no trešās valsts, kas nav karoga valsts, importētājs importēšanas dalībvalsts iestādēm iesniedz:

a)	nozvejas sertifikātu vai sertifikātus, ko apstiprinājusi karoga valsts; un

b)

dokumentētus pierādījumus, ka ar zvejas produktiem nav veiktas citas darbības, izņemot izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai kādu citu darbību, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī, un tie ir palikuši minētās trešās valsts kompetento iestāžu pārraudzībā. Dokumentētus pierādījumus sniedz, izmantojot: i) vajadzības gadījumā vienu transporta dokumentu, kas ietver informāciju par ceļu no karoga valsts teritorijas cauri trešai valstij; vai ii) dokumentu, kuru izdevušas minētās trešās valsts kompetentās iestādes: — kurā ir sīks zvejas produktu apraksts, preču izkraušanas un atkārtotas iekraušanas diena un, attiecīgā gadījumā, izmantoto kuģu vai citu transporta līdzekļu nosaukums un — kurā norādīti apstākļi, kādos zvejas produkti atradās minētajā trešā valstī. Ja uz attiecīgajām sugām attiecas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas nozvejas dokumentēšanas sistēma, kas atzīta saskaņā ar 13. pantu, tad minēto dokumentu var aizvietot ar šīs nozvejas dokumentēšanas sistēmas reeksporta sertifikātu ar noteikumu, ka trešā valsts attiecīgi ir izpildījusi paziņošanas prasības.

2.   Lai importētu viena sūtījuma zvejas produktu partiju, kas apstrādāta trešā valstī, kura nav karoga valsts, importētājs iesniedz importa mērķa dalībvalsts iestādēm deklarāciju, kuru izdevusi šīs trešās valsts pārstrādes rūpnīca un kuru saskaņā ar IV pielikuma veidlapu apstiprinājušas tās kompetentās iestādes, un kurā:

a)	sniegts precīzs neapstrādāto un apstrādāto produktu apraksts un to attiecīgais daudzums;

b)	norādīts, ka šajā trešā valstī apstrādātie produkti cēlušies no nozvejām, kam ir karoga valsts apstiprināts(-i) nozvejas sertifikāts(-i); un

c)	pievieno: i) nozvejas sertifikāta(-u) oriģinālu, ja vienā sūtījumā eksportēto zvejas produktu pārstrādei izmantotas visas attiecīgās nozvejas kopumā; vai ii) nozvejas sertifikāta(-u) oriģināla kopiju, ja vienā sūtījumā eksportēto zvejas produktu pārstrādei izmantota daļa no attiecīgās nozvejas.

Ja uz attiecīgajām sugām attiecas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizāciju nozvejas dokumentēšanas sistēma, kas atzīta saskaņā ar 13. pantu, tad deklarāciju var aizvietot ar šīs nozvejas dokumentēšanas sistēmas reeksporta sertifikātu ar noteikumu, ka trešā valsts, kur notikusi apstrāde, attiecīgi ir izpildījusi paziņošanas prasības.

3.   Dokumentus un deklarāciju, kas noteikti attiecīgi šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā, var nosūtīt elektroniski, pamatojoties uz sadarbības sistēmu, kas paredzēta 20. panta 4. punktā.

15. pants

Ar dalībvalsts karogu peldošu zvejas kuģu gūto nozveju eksports

1.   Lai eksportētu nozvejas, kuras guvuši ar dalībvalsts karogu peldoši zvejas kuģi, karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm nozvejas sertifikāts jāapstiprina, kā noteikts 12. panta 4. punktā, ja tā prasīts sadarbības sistēmā, kas paredzēta 20. panta 4. punktā.

2.   Karoga dalībvalstis paziņo Komisijai kompetentās iestādes, kuras tās ir izraudzījušas 1. punktā minēto nozvejas sertifikātu apstiprināšanai.

16. pants

Nozvejas sertifikātu iesniegšana un pārbaudes

1.   Apstiprināto nozvejas sertifikātu vismaz trīs darbdienas pirms paredzamās ieiešanas Kopienas teritorijā importētājs iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ir paredzēts importēt produktu. Trīs darbdienu termiņu var pielāgot atbilstīgi zvejas produkta veidam, attālumam līdz vietai, kur notiek ievešana Kopienas teritorijā, vai atbilstīgi izmantotajam transportlīdzeklim. Šīs kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska pārvaldību, pārbauda nozvejas sertifikātu, ņemot vērā informāciju, kas sniegta paziņojumos, kuri saņemti no karoga valsts atbilstīgi 20. un 22. pantam.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, importētāji, kam piešķirts “atzīta uzņēmēja” statuss, var paziņot dalībvalsts kompetentajām iestādēm par produktu ienākšanu 1. punktā minētajā termiņā un apstiprināto nozvejas sertifikātu un ar to saistītos dokumentus, kā paredzēts 14. pantā, darīt pieejamus iestādēm, lai tās varētu sertifikātu pārbaudīt atbilstīgi šā panta 1. punktam vai verificēt saskaņā ar 17. pantu.

3.   Kritēriji, lai dalībvalsts kompetentās iestādes piešķirtu importētājam “atzīta uzņēmēja” statusu, ir šādi:

a)	importētājs veic uzņēmējdarbību minētās dalībvalsts teritorijā;

b)	pietiekams importa darījumu skaits un apjoms, lai attaisnotu 2. punktā minētās procedūras īstenošanu;

c)	pietiekama atbilstība saglabāšanas un pārvaldības pasākumu prasībām;

d)	atbilstīga komerciālās un, attiecīgos gadījumos, transporta uzskaites sistēma, kas pieļauj attiecīgu pārbaudi un verificēšanu saskaņā ar šo regulu;

e)	pastāv atvieglojumi saistībā ar minētās pārbaudes un verificēšanas veikšanu;

f)	vajadzības gadījumā – praktiski kompetences vai profesionālo kvalifikāciju standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību; un

g)	attiecīgos gadījumos – pierādīta maksātspēja.

Dalībvalsts paziņo Komisijai “atzīta uzņēmēja” vārdu un adresi iespējami drīz pēc šāda statusa piešķiršanas. Komisija elektroniski dara informāciju pieejamu dalībvalstīm.

Nosacījumus attiecībā uz “atzīta uzņēmēja” statusu var paredzēt saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

17. pants

Verificēšana

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes var veikt visas verificēšanas, kuras tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu, ka šīs regulas noteikumus piemēro pareizi.

2.   Šīs verificēšanas jo īpaši var ietvert produktu pārbaudi, deklarācijas datu, dokumentu esības un autentiskuma verificēšanu, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaudi, transportlīdzekļu, tostarp konteineru, un produktu uzglabāšanas vietu inspicēšanu, oficiālu pieprasījumu veikšanu un citas līdzīgas darbības papildus zvejas kuģu inspicēšanai ostā saskaņā ar II nodaļu.

3.   Verificēšanas attiecas uz apdraudējumu, kas apzināts, pamatojoties uz valsts vai Kopienas līmenī izstrādātiem kritērijiem saskaņā ar riska pārvaldību. Dalībvalstis Komisijai valsts kritērijus dara zināmus 30 darbdienu laikā pēc 2008. gada 29. oktobra, kā arī atjaunina šo informāciju. Kopienas kritērijus nosaka saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

4.   Verificēšanu jebkurā gadījumā veic:

a)	ja dalībvalsts verificējošajai iestādei ir pamats apšaubīt paša nozvejas sertifikāta autentiskumu vai karoga valsts attiecīgās iestādes apstiprinošā zīmoga vai paraksta autentiskumu; vai

b)	ja dalībvalsts verificējošās iestādes rīcībā ir informācija, kas liek apšaubīt zvejas kuģa atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem, noteikumiem vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, vai citām šīs regulas prasībām; vai

c)

ja par zvejas kuģiem, zvejniecības uzņēmumiem vai citiem uzņēmējiem ir ziņots saistībā ar domājamu NNN zveju, tostarp par zvejas kuģiem, par kuriem ir ziņots reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai, izmantojot instrumentu, ko pieņēmusi minētā organizācija, lai izveidotu to kuģu sarakstu, kuri, domājams, ir veikuši nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju; vai

d)	ja reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai ir ziņots par karoga valstīm vai reeksporta valstīm, izmantojot instrumentu, ko pieņēmusi minētā organizācija, lai īstenotu tirdzniecības pasākumus attiecībā uz karoga valstīm; vai

e)	ja ir publicēts brīdinājums saskaņā ar 23. panta 1. punktu.

5.   Dalībvalstis var nolemt veikt verificēšanu izlases veidā papildus verificēšanai, kas minēta 3. un 4. punktā.

6.   Verificēšanas nolūkā dalībvalstu kompetentās iestādes var lūgt karoga valsts vai 14. pantā minētās trešās valsts, kas nav karoga valsts, kompetento iestāžu palīdzību un šādā gadījumā:

a)

pieprasot palīdzību, norāda iemeslus, kāpēc attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm radušās pamatotas šaubas par sertifikāta vai tajā ietverto apgalvojumu derīgumu un/vai par produktu atbilstību saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Palīdzības pieprasījuma pamatošanai tiek nodota nozvejas sertifikāta kopija un sniegta jebkura informācija vai dokumenti, kas apliecina to, ka informācija par sertifikātu ir neprecīza. Šādu pieprasījumu nekavējoties nosūta karoga valsts vai 14. pantā minētās trešās valsts, kas nav karoga valsts, kompetentajām iestādēm;

b)

verificēšanas procedūru pabeidz 15 dienu laikā no verificēšanas pieprasījuma dienas. Ja attiecīgās karoga valsts kompetentās iestādes nevar ievērot termiņu, dalībvalsts verificējošās iestādes pēc karoga valsts vai 14. pantā minētās trešās valsts, kas nav karoga valsts, pieprasījuma var piešķirt atbildes termiņa pagarinājumu, kas nepārsniedz turpmākās 15 dienas.

7.   Produktu laišanu tirgū atliek, kamēr nav saņemti 1. līdz 6. punktā minēto verificēšanas procedūru rezultāti. Uzglabāšanas izmaksas sedz uzņēmējs.

8.   Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetentās iestādes, kuras tās saskaņā ar 16. pantu un šā panta 1. līdz 6. punktu ir izraudzījušas minēto nozvejas sertifikātu pārbaudei un verificēšanai.

18. pants

Importa atteikums

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā atsaka importēt Kopienā zvejas produktus, nepieprasot papildu pierādījumus vai palīdzību no karoga valsts, kurā tās konstatēja, ka:

a)	importētājs nav varējis iesniegt nozvejas sertifikātu par attiecīgajiem produktiem vai nav izpildījis 16. panta 1. vai 2. punktā minētos pienākumus;

b)	importam paredzētie produkti nav tie paši produkti, kas minēti nozvejas sertifikātā;

c)	nozvejas sertifikātu nav apstiprinājusi 12. panta 3. punktā minētā karoga valsts iestāde;

d)	nozvejas sertifikātā nav minēta visa pieprasītā informācija;

e)	importētājs nespēj pierādīt, ka zvejas produkti atbilst 14. panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem;

f)	zvejas kuģis, kas norādīts nozvejas sertifikātā kā nozveju izcelsmes kuģis, ir iekļauts Kopienas NNN kuģu sarakstā vai 30. pantā minētajos NNN kuģu sarakstos;

g)	nozvejas sertifikātu ir apstiprinājušas tās karoga valsts iestādes, kurai saskaņā ar 31. pantu ir noteikts nesadarbīgas valsts statuss.

2.   Dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā atsaka importēt jebkādus zvejas produktus Kopienā pēc tam, kad pieprasīta palīdzība saskaņā ar 17. panta 6. punktu, ja iestādes:

a)	ir saņēmušas atbildi, saskaņā ar kuru eksportētājs nebija tiesīgs pieprasīt nozvejas sertifikāta apstiprināšanu; vai

b)	ir saņēmušas atbildi, saskaņā ar kuru produkti neatbilst saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem vai citiem nosacījumiem atbilstīgi šai nodaļai; vai

c)	nav saņēmušas atbildi noteiktajā termiņā; vai

d)	ir saņēmušas atbildi, kas nesniedz risinājumu pieprasījumā iesniegtajiem jautājumiem.

3.   Ja zvejas produktu importu atsaka saskaņā ar 1. vai 2. punktu, dalībvalstis šādus zvejas produktus var konfiscēt un iznīcināt, likvidēt vai pārdot saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pārdošanas peļņu var izmantot labdarības mērķiem.

4.   Jebkurai personai ir tiesības pārsūdzēt lēmumus, kurus kompetentās iestādes pieņēmušas saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu un kuri attiecas uz to. Pārsūdzības tiesības piešķir saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem.

5.   Dalībvalstu kompetentās iestādes par importa atteikumiem ziņo karoga valstij un attiecīgā gadījumā 14. pantā minētajai trešai valstij, kas nav karoga valsts. Paziņojuma kopiju nosūta Komisijai.

19. pants

Tranzīts un pārkraušana citā kuģī

1.   Ja vietā, kurā šķērsos Kopienas robežu, zvejas produktiem piemēro tranzīta procedūru un tos transportē uz citu dalībvalsti, kur tiem piemēros citu muitas procedūru, 17. un 18. panta noteikumus īsteno minētajā citā dalībvalstī.

2.   Ja vietā, kurā šķērsos Kopienas robežu, zvejas produktiem piemēro tranzīta procedūru un tos transportē uz citu vietu tajā pašā dalībvalstī, kur tiem piemēros citu muitas procedūru, minētā dalībvalsts 16., 17. un 18. panta noteikumus var īstenot ievešanas punktā vai galamērķī. Dalībvalstis pēc iespējas drīz paziņo Komisijai, kādi pasākumi pieņemti, lai īstenotu šo punktu, kā arī atjaunina šo informāciju. Komisija šos ziņojumus publisko savā interneta vietnē.

3.   Ja vietā, kurā šķērsos Kopienas robežu, zvejas produktus pārkrauj citā kuģī un transportē pa jūru uz citu dalībvalsti, 17. un 18. panta noteikumus īsteno minētajā citā dalībvalstī.

4.   Pārkraušanas citā kuģī dalībvalstis nosūta galamērķa dalībvalstīm informāciju, kas iegūta no transportēšanas dokumentiem par zvejas produktu veidu, svaru, iekraušanas ostu un nosūtītāju trešā valstī, transportkuģu nosaukumus un pārkraušanas ostas, kā arī galamērķi, tiklīdz šāda informācija ir zināma un pirms gaidāmās ierašanās galamērķa ostā.

20. pants

Karoga valsts paziņojumi un sadarbība ar trešām valstīm

1.   Nozvejas sertifikātus, kurus apstiprinājusi attiecīgā karoga valsts, šīs regulas nolūkos pieņem ar nosacījumu, ka Komisija ir saņēmusi paziņojumu no attiecīgās karoga valsts, ar ko apstiprina, ka:

a)	tā ir ieviesusi valsts pasākumus tās zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei;

b)	tās valsts iestādes ir tiesīgas apliecināt nozvejas sertifikātos norādītās informācijas patiesumu un veikt šādu sertifikātu verificēšanu pēc dalībvalstu pieprasījuma. Paziņojumā arī iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu minētās iestādes.

2.   Informācija, kas jāsniedz 1. punktā paredzētajā paziņojumā, ir izklāstīta III pielikumā.

3.   Komisija informē karoga valsti par paziņojuma saņemšanu, kas nosūtīts saskaņā ar 1. punktu. Ja karoga valsts nenorāda Komisijai visus 1. punktā minētos aspektus, Komisija informē karoga valsti par trūkstošajiem aspektiem un pieprasa tai iesniegt jaunu paziņojumu.

4.   Komisija vajadzības gadījumā administratīvi sadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz šīs regulas nozvejas sertificēšanas noteikumu īstenošanu, tostarp elektronisku līdzekļu izmantošanā, lai izdotu, apstiprinātu vai iesniegtu nozvejas sertifikātus un attiecīgos gadījumos dokumentus, kas minēti 14. panta 1. un 2. punktā.

Šādas sadarbības mērķis ir:

a)	nodrošināt, ka Kopienā importēto zvejas produktu izcelsme ir nozvejas, kas iegūtas, ievērojot piemērojamos tiesību aktus, noteikumus vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

b)	atvieglot to formalitāšu izpildi, kas saistītas ar zvejas kuģu piekļuvi ostām, zvejas produktu importu un nozvejas sertifikātu verificēšanas prasībām, kas noteiktas II nodaļā un šajā nodaļā;

c)	paredzēt, ka Komisija vai tās pilnvarota iestāde veic revīzijas uz vietas, lai apliecinātu, ka sadarbības pasākums tiek efektīvi īstenots;

d)	paredzēt izveidot informācijas apmaiņas sistēmu starp abām pusēm, lai palīdzētu īstenot attiecīgo sadarbības pasākumu.

5.   Sadarbību, kas paredzēta 4. punktā, neuzskata par priekšnoteikumu šīs nodaļas piemērošanai importam, kura izcelsme ir to zvejas kuģu gūtā nozveja, kuri peld ar jebkuras valsts karogu.

21. pants

Reeksports

1.   To produktu reeksportu, kuri importēti atbilstīgi šajā nodaļā minētajam nozvejas sertifikātam, pilnvaro veikt, izmantojot nozvejas sertifikāta “reeksporta” iedaļas apstiprinājumu, ko veic tās dalībvalsts kompetentās iestādes, no kuras paredzēts reeksports, vai izmantojot sertifikāta kopiju, ja reeksportējamie zvejas produkti ir daļa no importētajiem produktiem.

2.   16. panta 2. punktā noteikto procedūru piemēro mutadis mutandis, ja zvejas produktus reeksportē atzīts uzņēmējs.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetentās iestādes, kuras tās saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru ir izraudzījušas nozvejas sertifikātu “reeksporta” iedaļas apstiprināšanai un verificēšanai.

22. pants

Uzskaite un izplatīšana

1.   Komisija reģistrē valstis un to kompetentās iestādes, kuras paziņotas saskaņā ar šo nodaļu, ietverot:

a)	dalībvalstis, kuras ir paziņojušas kompetentās iestādes, kas apstiprina, pārbauda un verificē nozvejas sertifikātus un reeksporta sertifikātus saskaņā ar 15., 16., 17. un 21. pantu;

b)	karoga valstis, par kurām ir saņemti paziņojumi saskaņā ar 20. panta 1. punktu, norādot tās valstis, attiecībā uz kurām atbilstīgi 20. panta 4. punktam ir izveidota sadarbība ar trešām valstīm.

2.   Komisija publicē savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 1. punktā minēto valstu un to kompetento iestāžu sarakstu un regulāri atjaunina šo informāciju. Komisija iestādēm dalībvalstīs, kas atbild par nozvejas sertifikātu verificēšanu, elektroniski dara pieejamu precīzu informāciju par karoga valsts iestādēm, kuras atbild par nozvejas sertifikātu apstiprināšanu un verificēšanu.

3.   Komisija publicē savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nozvejas dokumentēšanas sistēmas, kuras ir atzītas saskaņā ar 13. pantu, un regulāri atjaunina šo informāciju.

4.   Dalībvalstis saglabā importam iesniegto nozvejas sertifikātu oriģinālus, eksportam apstiprinātos nozvejas sertifikātus un nozvejas sertifikātos apstiprinātās “reeksporta” iedaļas trīs gadus vai ilgāk saskaņā ar valsts noteikumiem.

5.   Atzītie uzņēmēji saglabā 4. punktā minētos dokumentu oriģinālus trīs gadus vai ilgāk saskaņā ar valsts noteikumiem.

IV NODAĻA

KOPIENAS BRĪDINĀJUMA SISTĒMA

23. pants

Brīdināšana

1.   Ja informācija, kas iegūta saskaņā ar II, III, V, VI, VII, VIII, X vai XI nodaļu, rada pamatotas šaubas par atbilstību piemērojamiem tiesību aktiem, noteikumiem, tostarp piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem, par ko ziņojušas trešās valstis saistībā ar 20. panta 4. punktā minēto administratīvo sadarbību, vai starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz zvejas kuģiem vai zvejas produktiem no dažām trešām valstīm, Komisija publicē savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī brīdinājumu, lai brīdinātu uzņēmējus un nodrošinātu to, ka dalībvalstis saskaņā ar šo nodaļu veic atbilstīgus pasākumus saistībā ar attiecīgajām trešām valstīm.

2.   Komisija nekavējoties paziņo 1. punktā minēto informāciju dalībvalstu iestādēm un attiecīgajai karoga valstij, un attiecīgā gadījumā –14. pantā minētajai trešai valstij, kas nav karoga valsts.

24. pants

Darbība pēc brīdinājuma saņemšanas

1.   Kad dalībvalstis ir saņēmušas informāciju, kas paziņota saskaņā ar 23. panta 2. punktu, tās vajadzības gadījumā un saskaņā ar riska pārvaldību:

a)	nosaka ienākošās zvejas produktu sūtījumu partijas, kas paredzētas importam un ietilpst brīdinājuma darbības jomā, un veic nozvejas sertifikāta un vajadzības gadījumā 14. pantā minēto dokumentu verificēšanu saskaņā ar 17. pantā izklāstītajiem noteikumiem;

b)

veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka nākotnē visas zvejas produktu sūtījumu partijas, kas paredzētas importam un ietilpst brīdinājuma paziņojuma darbības jomā, ir pakļautas nozvejas sertifikāta un vajadzības gadījumā 14. pantā minēto dokumentu verificēšanai saskaņā ar 17. pantā izklāstītajiem noteikumiem;

c)	nosaka iepriekšējās zvejas produktu sūtījumu partijas, kuras ietilpst brīdinājuma paziņojuma darbības jomā, un veic attiecīgo verificēšanu, tostarp iepriekš iesniegto nozvejas sertifikātu verificēšanu;

d)	atbilstīgi starptautisko tiesību aktu noteikumiem veic brīdinājuma darbības jomā ietverto zvejas kuģu vajadzīgo izmeklēšanu, izpēti vai inspicēšanu jūrā, ostās vai jebkurās citās izkraušanas vietās.

2.   Dalībvalstis cik vien iespējams drīz paziņo Komisijai par veikto verificēšanu secinājumiem un verificēšanas pieprasījumiem, kā arī par veiktajām darbībām, ja ir konstatēta neatbilstība piemērojamiem tiesību aktiem, noteikumiem vai starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

3.   Ja Komisija nolemj, ka, ņemot vērā atbilstīgi 1. punktam veiktos verificēšanas secinājumus, vairs nav pamatotu šaubu, ar ko pamatoja brīdinājumu, tā nekavējoties:

a)	šajā sakarā publicē paziņojumu savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atceļot iepriekšējo brīdinājuma paziņojumu;

b)	par atcelšanu paziņo karoga valstij un attiecīgā gadījumā 14. pantā minētajai trešai valstij, kas nav karoga valsts; un

c)	paziņo par to dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus.

4.   Ja Komisija nolemj, ka, ņemot vērā atbilstīgi 1. punktam veiktās verificēšanas secinājumus, saglabājas pamatotas šaubas, ar ko pamatoja brīdinājumu, tā nekavējoties:

a)	atjaunina brīdinājuma paziņojumu ar jaunu publikāciju savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

b)	paziņo karoga valstij un attiecīgā gadījumā 14. pantā minētajai trešai valstij, kas nav karoga valsts;

c)	paziņo par to dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus; un

d)	vajadzības gadījumā nodod jautājumu reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai, kuras saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, iespējams, ir pārkāpti.

5.   Ja Komisija nolemj, ka, ņemot vērā atbilstīgi 1. punktam veiktās verificēšanas secinājumus, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka konstatēto faktu dēļ var rasties gadījums, kad netiek ievēroti piemērojamie tiesību akti, noteikumi vai starptautiskie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, tā nekavējoties:

a)	šajā sakarā publicē jaunu paziņojumu savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

b)	paziņo par to karoga valstij un veic atbilstīgas procedūras un demaršus saskaņā ar V un VI nodaļu;

c)	attiecīgā gadījumā paziņo 14. pantā minētajai trešai valstij, kas nav karoga valsts;

d)	paziņo par to dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus; un

e)	vajadzības gadījumā nodod jautājumu reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai, kuras saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, iespējams, ir pārkāpti.

V NODAĻA

NNN ZVEJĀ IESAISTĪJUŠOS ZVEJAS KUĢU NOTEIKŠANA

25. pants

Iespējamā NNN zveja

1.   Komisija vai tās pilnvarota iestāde apkopo un analizē:

a)	visu to informāciju par NNN zveju, kas iegūta saskaņā ar II, III, IV, VIII, X un XII nodaļu; un/vai

b)

vajadzības gadījumā jebkuru citu attiecīgo informāciju, piemēram: i) datus par nozveju; ii) tirdzniecības informāciju, kas saņemta no valsts statistikas iestādes un citiem uzticamiem avotiem; iii) kuģu reģistrus un datubāzes; iv) reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas nozvejas dokumentu vai statistikas dokumentu programmas; v) ziņojumus par kuģa novērošanas gadījumiem vai citām zvejas kuģu darbībām, kuri, domājams, iesaistījušies NNN zvejā, kaā minēts 3. pantā, un NNN kuģu sarakstus, ko reģistrējušas vai pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas; vi) ziņojumus atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par zvejas kuģiem, kuri, domājams, iesaistījušies NNN zvejā, kā minēts 3. pantā; vii) jebkādu citu attiecīgu informāciju, kas iegūta, inter alia, ostās un zvejas vietās.

2.   Dalībvalstis var jebkurā laikā iesniegt Komisijai papildu informāciju, kas varētu būt noderīga Kopienas NNN kuģu saraksta izveidē. Komisija vai tās pilnvarota iestāde šo informāciju kopā ar visiem iesniegtajiem pierādījumiem dara zināmu dalībvalstīm un attiecīgajām karoga valstīm.

3.   Komisija vai tās pilnvarota iestāde saglabā lietu par katru zvejas kuģi, kas reģistrēts kā iespējams NNN zvejā iesaistījies kuģis, un atjaunina to, tiklīdz saņemta jauna informācija.

26. pants

Aizdomas par NNN zveju

1.   Komisija nosaka zvejas kuģus, par kuriem saskaņā ar 25. pantu ir iegūta pietiekama informācija, ka šādi zvejas kuģi varētu būt iesaistījušies NNN zvejā, kas ir pamatots iemesls oficiālai izmeklēšanai attiecīgajā karoga valstī.

2.   Komisija karoga valstīm, kuru zvejas kuģi ir noteikti saskaņā ar 1. punktu, paziņo par oficiālu izmeklēšanas pieprasījumu par iespējamo NNN zveju, kuru veikuši attiecīgie kuģi, kas peld ar minēto valstu karogu. Paziņojumā:

a)	ietver visu informāciju, ko Komisija ievākusi par iespējamo NNN zveju;

b)	oficiāli pieprasa karoga valstij veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izmeklētu iespējamo NNN zveju un laikus paziņotu šīs izmeklēšanas rezultātus Komisijai;

c)	oficiāli pieprasa karoga valstij nekavējoties veikt izpildes darbību, ja pierādīts, ka pret attiecīgo zvejas kuģi izvirzītais pieņēmums ir pamatots, un informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem;

d)

lūdz dalībvalstij paziņot īpašniekam un, vajadzības gadījumā, attiecīgā zvejas kuģa operatoram par detalizēto paskaidrojuma rakstu par pamatojumu paredzētajai iekļaušanai sarakstā un par gaidāmajām sekām, ja zvejas kuģi iekļautu Kopienas NNN kuģu sarakstā, kā noteikts 37. pantā. Karoga valstīm arī pieprasa sniegt Komisijai informāciju par zvejas kuģa īpašniekiem un, vajadzības gadījumā, par operatoriem, lai nodrošinātu, ka šādas personas var uzklausīt saskaņā ar 27. panta 2. punktu;

e)	sniedz informāciju karoga valstij par noteikumiem VI un VII nodaļā.

3.   Komisija karoga valstīm, kuru zvejas kuģi ir noteikti saskaņā ar 1. punktu, paziņo par oficiālu izmeklēšanas pieprasījumu par iespējamo NNN zveju, kuru veikuši attiecīgie kuģi, kas peld ar minēto valstu karogu. Paziņojumā:

a)	ietver visu informāciju, ko Komisija ievākusi par iespējamo NNN zveju;

b)

ietver oficiālu pieprasījumu karoga dalībvalstij veikt visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93, lai izmeklētu iespējamo NNN zveju, vai attiecīgā gadījumā ziņot par visiem jau paveiktajiem pasākumiem saistībā ar tās izmeklēšanu un laikus paziņot šīs izmeklēšanas rezultātus Komisijai;

c)	izsniedz oficiālu pieprasījumu karoga dalībvalstij veikt savlaicīgas izpildes darbības, ja pierādījies, ka pret attiecīgo zvejas kuģi izvirzītais pieņēmums ir pamatots, un informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem;

d)

lūdz karoga dalībvalsti informēt zvejas kuģa īpašnieku un, vajadzības gadījumā, attiecīgā zvejas kuģa operatoru par detalizētu pamatojumu paredzētajai iekļaušanai sarakstā un iespējamām sekām, ja kuģi iekļautu Kopienas NNN kuģu sarakstā, kā paredzēts 37. pantā. Karoga dalībvalstīm lūdz sniegt informāciju Komisijai, kuģa īpašniekiem un, vajadzības gadījumā, operatoriem, lai nodrošinātu, ka minētās personas tiek uzklausītas atbilstīgi 27. panta 2. punktam.

4.   Informāciju par zvejas kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir iesaistījušies NNN zvejā, Komisija nodod visām dalībvalstīm, lai veicinātu Regulas (EEK) Nr. 2847/93 īstenošanu.

27. pants

Kopienas NNN zvejas kuģu saraksta izveide

1.   Komisija saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru izveido Eiropas Kopienas NNN kuģu sarakstu. Šajā sarakstā iekļauj zvejas kuģus, saistībā ar kuriem, veicot turpmākus pasākumus saskaņā ar 25. un 26. pantu, atbilstīgi šai regulai iegūtajā informācijā apgalvots, ka tie ir iesaistījušies NNN zvejas darbībās, un kuru karoga valstis nav rīkojušās atbilstīgi 26. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktam un 26. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktam, reaģējot uz šādu NNN zveju.

2.   Pirms zvejas kuģa iekļaušanas Kopienas NNN kuģu sarakstā Komisija informē īpašnieku un, vajadzības gadījumā, attiecīgā zvejas kuģa operatoru par detalizētu pamatojumu paredzētajai iekļaušanai sarakstā un par visiem aspektiem, kas pierāda aizdomas, ka zvejas kuģis ir veicis NNN zveju. Šādā pamatojumā piemin tiesības pieprasīt vai sniegt papildu informāciju un nodrošina īpašniekam un, vajadzības gadījumā, operatoram iespēju tikt uzklausītiem un aizstāvēties, dodot tiem pietiekami daudz laika un iespēju.

3.   Ja pieņem lēmumu iekļaut zvejas kuģi Kopienas NNN kuģu sarakstā, Komisija paziņo šo lēmumu un tā iemeslus īpašniekam un, vajadzības gadījumā, zvejas kuģa operatoram.

4.   Saistības, kas Komisijai uzliktas ar 2. un 3. punktu, piemēro, neskarot karoga valsts galveno atbildību par zvejas kuģi, un tikai tiktāl, ciktāl Komisijas rīcībā ir attiecīgā informācija par zvejas kuģa īpašnieka un operatoru noteikšanu.

5.   Komisija paziņo karoga valstij par zvejas kuģa iekļaušanu Kopienas NNN kuģu sarakstā un sniedz karoga valstij sīku informāciju par iemesliem iekļaušanai šādā sarakstā.

6.   Karoga valstīm, kuru kuģi ietverti Kopienas NNN kuģu sarakstā, Komisija pieprasa:

a)	paziņot kuģu īpašniekam par tā zvejas kuģa iekļaušanu Kopienas NNN kuģu sarakstā, par šīs iekļaušanas pamatotiem iemesliem un par tās sekām, kā noteikts 37. pantā; un

b)	veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai izskaustu NNN zveju, tostarp vajadzības gadījumā izslēgt attiecīgos zvejas kuģus no reģistra vai anulēt to zvejas licences, un informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

7.   Šo pantu nepiemēro Kopienas zvejas kuģiem, ja karoga dalībvalsts ir rīkojusies saskaņā ar 8. punktu.

8.   Kopienas zvejas kuģus neiekļauj Kopienas NNN kuģu sarakstā, ja karoga dalībvalsts rīkojusies saskaņā ar šo regulu un ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un vērsusies pret neievērošanu, kas veido 3. panta 2. punktā noteiktos smagos pārkāpumus, neskarot reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju rīcību.

28. pants

Zvejas kuģu izslēgšana no Kopienas NNN kuģu saraksta

1.   Komisija saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru izslēdz zvejas kuģi no Kopienas NNN kuģu saraksta, ja zvejas kuģa karoga valsts pierāda, ka:

a)	kuģis nebija iesaistījies nevienā no NNN zvejas darbībām, par kurām tas tika iekļauts sarakstā; vai

b)	reaģējot uz konkrētām NNN zvejas darbībām, ir piemērotas preventīvas, iedarbīgas un samērīgas sankcijas, jo īpaši attiecībā uz zvejas kuģiem, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93.

2.   Tā zvejas kuģa īpašnieks vai attiecīgā gadījumā operators, kas iekļauts Kopienas NNN kuģu sarakstā, var iesniegt prasību Komisijai pārskatīt minētā kuģa statusu, ja karoga valsts nav veikusi 1. punktā minētās darbības.

Komisija apsver zvejas kuģa izslēgšanu no saraksta, ja:

a)	īpašnieks vai operators sniedz pierādījumus par faktu, ka zvejas kuģis vairs nav iesaistīts NNN zvejā; vai

b)	sarakstā ietvertais zvejas kuģis ir noslīcis vai ir nodots metāllūžņos.

3.   Visos citos gadījumos Komisija apsver zvejas kuģa izslēgšanu no saraksta tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	ir pagājuši vismaz divi gadi, kopš zvejas kuģis iekļauts sarakstā, un šajā laikposmā Komisija nav saņēmusi turpmākus ziņojumus par iespējamu minētā kuģa NNN zveju saskaņā ar 25. pantu; vai

b)	īpašnieks iesniedz informāciju attiecībā uz kuģa pašreizējo darbību, kas pierāda to, ka zvejas kuģis darbojas, pilnībā ievērojot normatīvos aktus un/vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas piemērojami zvejai, kurā tas piedalās; vai

c)	attiecīgais kuģis, tā īpašnieks vai operators neuztur tiešus vai netiešus darbības vai finansiālus sakarus ar citu kuģi, īpašnieku vai operatoru, par kuriem ir aizdomas, ka tie veic NNN zveju, vai kuru iesaistīšanās šādās darbībās ir apstiprināta.

29. pants

Kopienas NNN kuģu saraksta saturs, publiskošana un uzturēšana

1.   Kopienas NNN kuģu sarakstā ietver šādu informāciju par katru zvejas kuģi:

a)	kuģa nosaukums un tā iepriekšējie nosaukumi, ja tādi ir;

b)	kuģa karogs un tā iepriekšējie karogi, ja tādi ir;

c)	kuģa īpašnieks un, ja svarīgi, iepriekšējie īpašnieki, tostarp īpašuma beneficiāri, ja tādi ir;

d)	kuģa operators un, ja svarīgi, tā iepriekšējie operatori, ja tādi ir;

e)	izsaukuma signāls un iepriekšējie izsaukuma signāli, ja tādi ir;

f)	kuģa Lloyds/SJO numurs, ja pieejams;

g)	fotogrāfijas, ja pieejamas;

h)	diena, kurā kuģis tajā pirmoreiz iekļauts;

i)	to darbību kopsavilkums, kas pamato kuģa iekļaušanu minētajā sarakstā, kopā ar atsaucēm uz visiem attiecīgajiem dokumentiem, kuros informē par minētajām darbībām un tās pierāda.

2.   Komisija publicē Kopienas NNN kuģu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tā publiskošanu, tostarp ievietojot to savā tīmekļa vietnē.

3.   Komisija Kopienas NNN kuģu sarakstu atjaunina ik pēc trīs mēnešiem un ievieš sistēmu automātiskai paziņošanai par jauninājumiem dalībvalstīm, reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un visiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kas varētu to pieprasīt. Turklāt Komisija nodod minēto sarakstu FAO un reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, lai veicinātu sadarbību starp Kopienu un minētajām organizācijām un tādējādi nepieļautu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

30. pants

Reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtie NNN kuģu saraksti

1.   Papildus 27. pantā minētajiem zvejas kuģiem zvejas kuģi, kas iekļauti NNN kuģu sarakstos, kurus pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, atbilstīgi 54. panta 2. punktā minētajai procedūrai tiek iekļauti Kopienas NNN kuģu sarakstā. Šādu kuģu izslēgšanu no Kopienas NNN kuģu saraksta reglamentē lēmumi, kurus šajā sakarā pieņēmusi attiecīgā reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija.

2.   Komisija katru gadu paziņo dalībvalstīm no reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas saņemtos to kuģu sarakstus, kuri tiek turēti aizdomās par NNN zveju un kuru iesaistīšanās šādās darbībās ir apstiprināta.

3.   Komisija nekavējoties paziņo dalībvalstīm par šā panta 2. punktā minētajos sarakstos jebkurā laikā veiktajiem papildinājumiem, svītrojumiem un/vai izmaiņām. Kuģiem, kas iekļauti šādi grozītajos reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju NNN sarakstos, 37. pantu piemēro no dienas, kad grozītie saraksti nosūtīti dalībvalstīm.

VI NODAĻA

NESADARBĪGAS TREŠĀS VALSTIS

31. pants

Nesadarbīgu valstu noteikšana

1.   Komisija saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā.

2.   Noteikšana, kas paredzēta 1. punktā, pamatojas uz visu to informāciju, kas iegūta saskaņā ar II, III, IV, V, VIII, X un XI nodaļu, vai attiecīgi uz jebkādu citu informāciju, piemēram, uz datiem par nozveju, tirdzniecības informāciju, ko sniegusi valsts statistikas iestāde un citi uzticami avoti, uz kuģu reģistriem un datubāzēm, nozvejas dokumentiem vai statistikas dokumentu programmu un NNN kuģu sarakstiem, kurus pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, kā arī jebkādu citu informāciju, kas iegūta ostās un zvejas vietās.

3.   Trešai valstij var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

4.   Komisija 3. punkta nolūkos pamatosies galvenokārt uz to pasākumu pārbaudi, ko attiecīgā trešā valsts veikusi attiecībā uz:

a)	periodisku pienācīgi dokumentētu NNN zveju, ko veikuši vai ko palīdzējuši veikt zvejas kuģi, kuri peld ar tās karogu, vai tās valstspiederīgie, vai zvejas kuģi, kuri darbojas tās jūras ūdeņos vai izmanto tās ostas; vai

b)	to zvejas produktu piekļuvi tirgum, kuru izcelsme ir NNN zveja.

5.   Lai īstenotu 3. punktu, Komisija ņem vērā:

a)	vai attiecīgā trešā valsts efektīvi sadarbojas ar Kopienu, sniedzot atbildi uz Komisijas prasībām veikt izmeklēšanu, nodrošināt vērtējumu vai turpmākus pasākumus attiecībā uz NNN zveju un ar to saistītām darbībām;

b)	vai attiecīgā trešā valsts ir veikusi efektīvus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbild par NNN zveju, un jo īpaši to, vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai laupītu pārkāpējiem ekonomisko izdevīgumu, kas iegūts no NNN zvejas;

c)	attiecīgās NNN zvejas vēsturi, būtību, apstākļus, apjomu un smaguma pakāpi;

d)	jaunattīstības valstīm – to kompetento iestāžu pašreizējās spējas.

6.   Lai īstenotu 3. punktu, Komisija apsver arī šādus aspektus:

a)	attiecīgo trešo valstu pievienošanās starptautiskajiem zivsaimniecības instrumentiem vai to ratificēšana, jo īpaši attiecībā uz UNCLOS, ANO Nolīgumu par zivju krājumiem, FAO atbilstības nolīgumu;

b)	attiecīgās trešās valsts kā reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju līgumslēdzējas puses statuss vai tās piekrišana piemērot šo organizāciju pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

c)	attiecīgās trešās valsts darbība vai bezdarbība, kas var būt samazinājusi piemērojamo normatīvo aktu vai starptautisko saglabāšanas vai pārvaldības pasākumu efektivitāti.

7.   Vajadzības gadījumā, īstenojot šo pantu, pilnībā ņem vērā jaunattīstības valstu īpašos ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

32. pants

Pasākumi attiecībā uz valstīm, kam noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss

1.   Komisija nekavējoties paziņo attiecīgajām valstīm, kurām saskaņā ar 31. pantā paredzētajiem kritērijiem var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu. Šajā paziņojumā ietver šādu informāciju:

a)	statusa noteikšanas iemesls vai iemesli kopā ar visiem pieejamajiem apstiprinošajiem pierādījumiem;

b)	iespēja rakstveidā atbildēt Komisijai attiecībā uz lēmumu par statusa noteikšanu un citu attiecīgo informāciju, piemēram, pierādījumu, kas atceļ statusu, vai vajadzības gadījumā rīcības plānu situācijas uzlabošanai un šajā nolūkā veiktos pasākumus;

c)	tiesības lūgt vai sniegt papildu informāciju;

d)	sekas, kuras rodas, ja valstij noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā paredzēts 38. pantā.

2.   Komisija 1. punktā minētajā paziņojumā ietver arī prasību attiecīgajai trešai valstij veikt vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu attiecīgās NNN zvejas darbības un novērstu šādas turpmākas darbības, kā arī labotu jebkuru 31. panta 6. punkta c) apakšpunktā minēto darbību vai bezdarbību.

3.   Komisija nosūta paziņojumu un pieprasījumu attiecīgajai trešai valstij, izmantojot vairāk nekā vienu saziņas līdzekli. Komisija lūdz šādai valstij izdot apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu.

4.   Komisija dod attiecīgajai trešai valstij pietiekami daudz laika atbildēt uz paziņojumu un piemērotu laikposmu situācijas labošanai.

33. pants

Nesadarbīgo trešo valstu saraksta izveide

1.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par nesadarbīgo trešo valstu sarakstu.

2.   Komisija nekavējoties paziņo attiecīgajai trešai valstij, ka tai ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, un par pasākumiem, kas piemēroti atbilstīgi 38. pantam, kā arī pieprasa novērst pašreizējo situāciju un ziņot par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu to, ka tās zvejas kuģi ievēro saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

3.   Ievērojot lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija nekavējoties paziņo dalībvalstīm par Padomes lēmumu un pieprasa tām nodrošināt 38. pantā noteikto pasākumu tūlītēju īstenošanu. Dalībvalstis paziņo Komisijai par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz šādu prasību.

34. pants

Valsts izslēgšana no nesadarbīgo trešo valstu saraksta

1.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu izslēdz trešo valsti no nesadarbīgo trešo valstu saraksta, ja attiecīgā trešā valsts pierāda, ka situācija, kas pamatoja tās iekļaušanu sarakstā, ir novērsta. Pieņemot lēmumu par izslēgšanu no saraksta, ņem vērā arī to, vai attiecīgās nesadarbīgās trešās valstis ir veikušas konkrētus pasākumus, kas ļauj sasniegt ilglaicīgu situācijas uzlabošanos.

2.   Pēc tam, kad saskaņā ar šā panta 1. punktu lēmums ir pieņemts, Komisija nekavējoties paziņo dalībvalstīm par attiecīgajai trešai valstij piemēroto 38. pantā noteikto pasākumu atcelšanu.

35. pants

Nesadarbīgo trešo valstu saraksta publiskošana

Komisija publicē nesadarbīgo trešo valstu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā saraksta publiskošanu, tostarp ievietojot to savā tīmekļa vietnē. Komisija sarakstu regulāri atjaunina un ievieš sistēmu jauninājumu automātiskai paziņošanai dalībvalstīm, reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un visiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kas varētu šādu informāciju pieprasīt. Turklāt Komisija nodod nesadarbīgo trešo valstu sarakstu FAO un reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, lai veicinātu sadarbību starp Kopienu un minētajām organizācijām un tādējādi aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

36. pants

Ārkārtas pasākumi

1.   Ja ir pierādījumi, ka trešās valsts pieņemtie pasākumi apdraud saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko pieņēmusi reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija, Komisija saskaņā ar tās starptautiskajiem pienākumiem ir tiesīga pieņemt ārkārtas pasākumus, kuri ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus. Komisija var pieņemt jaunu lēmumu pagarināt ārkārtas pasākumu termiņu ne ilgāk kā par sešiem mēnešiem.

2.   Ārkārtas pasākumi, kas minēti 1. punktā, inter alia, var ietvert to, ka:

a)	zvejas kuģiem, kam dots pilnvarojums zvejot un kas peld ar attiecīgās trešās valsts karogu, nepiešķir piekļuvi dalībvalstu ostām, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumā, kā minēts 4. panta 2. punktā, lai saņemtu ļoti nepieciešamus pakalpojumus šādu situāciju novēršanai;

b)	zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, neļauj iesaistīties kopīgās zvejas darbībās ar kuģiem, kas peld ar attiecīgās trešās valsts karogu;

c)	zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, neatļauj zvejot jūras ūdeņos, kas ir attiecīgās trešās valsts jurisdikcijā, neskarot divpusējo līgumu noteikumus;

d)	nav atļauta dzīvu zivju piegāde zivju audzēšanai jūras ūdeņos, kas ir attiecīgās trešās valsts jurisdikcijā;

e)	ar attiecīgās valsts karogu peldošu zvejas kuģu nozvejā gūtās dzīvās zivis netiek pieņemtas zivju audzēšanai jūras ūdeņos, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā.

3.   Ārkārtas pasākumi stājas spēkā nekavējoties. Par tiem informē dalībvalstis un attiecīgo trešo valsti un tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Attiecīgās dalībvalstis var paziņot 1. punktā paredzēto Komisijas lēmumu Padomei 10 darbdienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas.

5.   Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citādu lēmumu viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas.

VII NODAĻA

PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ZVEJAS KUĢIEM UN VALSTĪM, KAS IESAISTĪJUŠĀS NNN ZVEJĀ

37. pants

Rīcība attiecībā uz zvejas kuģiem, kas ietverti Kopienas NNN kuģu sarakstā

Uz Kopienas NNN kuģu sarakstā ietvertajiem zvejas kuģiem (“NNN zvejas kuģi”) attiecas šādi pasākumi:

1)	karoga dalībvalstis neiesniedz Komisijai prasības par zvejas pilnvarojumu attiecībā uz NNN zvejas kuģiem;

2)	anulē pašreizējos zvejas pilnvarojumus vai īpašās zvejas atļaujas, kuras karoga dalībvalstis izdevušas NNN zvejas kuģiem;

3)	NNN zvejas kuģi, kas peld ar trešās valsts karogu, netiek pilnvaroti zvejot Kopienas ūdeņos, un tos ir aizliegts fraktēt;

4)	zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, nav atļauts nekādā veidā palīdzēt NNN zvejas kuģiem, kopīgi ar tiem veikt zivju apstrādes darbības, pārkraušanu citā kuģī vai piedalīties ar tiem kopīgās zvejas darbībās;

5)

NNN zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, ir atļauts piekļūt tikai to piederības ostām, bet nevienai citai Kopienas ostai, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumā. NNN zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, nav atļauts ienākt dalībvalsts ostā, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumos. Alternatīvi dalībvalsts var atļaut ienākt savās ostās NNN zvejas kuģim ar nosacījumu, ka tiek konfiscētas uz kuģa esošās nozvejas un vajadzības gadījumā zvejas rīki, kas aizliegti saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Dalībvalstis arī konfiscē uz NNN zvejas kuģiem, kuriem ir atļauts ienākt tās ostās nepārvaramas varas apstākļu vai avārijas dēļ, esošās nozvejas un attiecīgā gadījumā zvejas rīkus, kas aizliegti saskaņā ar minētajiem pasākumiem;

6)	NNN zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, ostās nepiegādā pārtiku, degvielu un nesniedz citus pakalpojumus, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumos;

7)	NNN zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, nav atļauts nomainīt apkalpi, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumā;

8)	dalībvalstis atsakās piešķirt savu karogu NNN zvejas kuģiem;

9)	aizliedz to zvejas produktu importu, ko nozvejā ieguvuši NNN zvejas kuģi, un attiecīgi nepieņem vai neapstiprina šādiem produktiem pievienotos nozvejas sertifikātus;

10)	NNN zvejas kuģu nozvejā gūto zvejas produktu imports un reeksports apstrādes nolūkos ir aizliegts;

11)	NNN zvejas kuģi bez zivīm un apkalpes var iebraukt ostā, lai tos nodotu metāllūžņos, tomēr neskarot pret šo kuģi vai attiecīgo fizisko vai juridisko personu vērstu izmeklēšanu vai sankcijas.

38. pants

Rīcība attiecībā uz nesadarbīgām trešām valstīm

Uz nesadarbīgām trešām valstīm attiecas šādi pasākumi:

1)

aizliedz to zvejas produktu importu Kopienā, ko nozvejā guvuši zvejas kuģi, kuri peld ar šādu valstu karogu, un attiecīgi nepieņem šādiem produktiem pievienotos nozvejas sertifikātus. Ja saskaņā ar 31. pantu valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss tāpēc, ka šī trešā valsts nav veikusi piemērotus pasākumus attiecībā uz NNN zveju, kas ietekmē attiecīgo krājumu vai sugas, tad importa aizliegumu var piemērot tikai attiecībā uz minēto krājumu vai sugām;

2)	Kopienas operatoriem ir aizliegts iegādāties zvejas kuģi, kas peld ar šādu valstu karogiem;

3)	ir aizliegts mainīt ar dalībvalsts karogu peldošu kuģa karogu pret šādu valstu karogiem;

4)	dalībvalstis nepiešķir atļauju ar šādām valstīm noslēgt fraktēšanas nolīgumus par zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu;

5)	ir aizliegts eksportēt Kopienas zvejas kuģus uz šādām valstīm;

6)	dalībvalsts un šādu valstu valstspiederīgo starpā ir aizliegts veikt slepenus tirdzniecības darījumus, kas ļautu zvejas kuģim, kurš peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, izmantot šādu valstu zvejas iespējas;

7)	ir aizliegtas kopīgas zvejas darbības, kurās iesaista zvejas kuģus, kas peld ar dalībvalsts karogu, un zvejas kuģi, kas peld ar šādu valstu karogiem;

8)	Komisija ierosina denonsēt ar šādām valstīm parakstītus divpusējus zvejniecības nolīgumus vai zvejniecības partnerattiecību nolīgumus, kuros noteikts, ka nolīgumu var denonsēt, ja tās nepilda savas saistības attiecībā uz NNN zveju;

9)	Komisija neuzsāk sarunas, kuru gaitā paredzēts noslēgt pastāvīgo divpusējo zvejniecības nolīgumu vai zvejniecības partnerattiecību nolīgumus ar šādām valstīm.

VIII NODAĻA

VALSTSPIEDERĪGIE

39. pants

Valstspiederīgie, kas atbalsta NNN zveju vai ir tajā iesaistīti

1.   Valstspiederīgie, kas ir dalībvalstu jurisdikcijā (“valstspiederīgie”), nedz atbalsta NNN zveju, nedz piedalās tajā, tostarp darbojoties uz klāja vai kā Kopienas NNN kuģu sarakstā iekļautu zvejas kuģu operatori vai beneficiārie īpašnieki.

2.   Neskarot karoga valsts galveno atbildību, dalībvalstis sadarbojas savā starpā un ar trešām valstīm, kā arī veic visus atbilstīgos pasākumus saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem, lai apzinātu valstspiederīgos, kas atbalsta NNN zveju vai ir tajā iesaistīti.

3.   Neskarot karoga valsts galveno atbildību, dalībvalstis saskaņā ar saviem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem veic atbilstīgus pasākumus attiecībā uz valstspiederīgajiem, kas identificēti kā tādi, kas atbalsta NNN zveju vai ir tajā iesaistīti.

4.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai to kompetento iestāžu nosaukumus, kas atbildīgas par to, lai koordinētu šajā nodaļā minēto valstspiederīgo zvejas darbību apkopošanas un verificēšanas informāciju, kā arī ir atbildīgas par ziņošanu Komisijai un sadarbību ar to.

40. pants

Novēršana un sankcijas

1.   Dalībvalsts mudina valstspiederīgos paziņot informāciju, kas attiecas uz likumiskām, beneficiārām vai finansiālām interesēm attiecībā uz zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu un kas tiem pieder, un attiecīgo kuģu nosaukumus.

2.   Valstspiederīgie nepārdod un neeksportē zvejas kuģus operatoriem, kas iesaistīti Kopienas NNN kuģu sarakstā ietverto zvejas kuģu darbībās, pārvaldībā vai ir to īpašumtiesību turētāji.

3.   Neskarot citus noteikumus, kas izklāstīti Kopienas tiesību aktos, kuri attiecas uz sabiedriskiem līdzekļiem, dalībvalstis nepiešķir operatoriem, kas iesaistīti Kopienas NNN kuģu sarakstā minēto zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai ir to īpašumtiesību turētāji, nekādu valsts atbalstu, ko sniedz saskaņā ar valsts atbalsta shēmām vai no Kopienas fondiem.

4.   Dalībvalstis cenšas iegūt informāciju par tādiem pasākumiem, kurus kopīgi veic valstspiederīgie un trešā valsts, kuru gaitā ir atļauts mainīt ar dalībvalstu karogu peldošu zvejas kuģu karogu pret šādas trešās valsts karogu. Tās par to informē Komisiju, iesniedzot attiecīgo zvejas kuģu sarakstu.

IX NODAĻA

TŪLĪTĒJI NOTEIKUMU IZPILDES PASĀKUMI, SANKCIJAS UN PAPILDU SANKCIJAS

41. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro attiecībā uz:

1)	nopietniem pārkāpumiem, kas izdarīti to dalībvalstu teritorijā, uz ko attiecas Līgums, vai jūras ūdeņos, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot ūdeņus, kas atrodas blakus Līguma II pielikumā minētajām teritorijām un valstīm;

2)	smagiem pārkāpumiem, ko izdarījuši Kopienas zvejas kuģi vai Kopienas valstspiederīgie;

3)	smagiem pārkāpumiem, kas atklāti teritorijās vai ūdeņos, kas minēti šā panta 1. punktā, bet kas izdarīti atklātā jūrā vai trešās valsts jurisdikcijā un par ko paredzētas sankcijas saskaņā ar 11. panta 4. punktu.

42. pants

Smagi pārkāpumi

1.   Šajā regulā smagi pārkāpumi ir:

a)	darbības, ko uzskata par tādām, kuras veido NNN zveju saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem kritērijiem;

b)	uzņēmējdarbības veikšana, kas ir tieši saistīta ar NNN zveju, tostarp zvejas produktu tirdzniecība un imports;

c)	šajā regulā minēto dokumentu viltošana vai šādu viltotu vai nederīgu dokumentu izmantošana.

2.   Pārkāpuma nopietnību nosaka dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā 3. panta 2. punktā paredzētos kritērijus.

43. pants

Tūlītējas izpildes pasākumi

1.   Gadījumā, ja fiziska persona tiek turēta aizdomās par smagu pārkāpumu vai ir tikusi pārsteigta smaga pārkāpuma izdarīšanas brīdī vai juridiska persona tiek turēta aizdomās, ka tā ir atbildīga par šādu pārkāpumu, dalībvalstis uzsāk pārkāpuma pilnīgu izmeklēšanu un saskaņā ar to valsts tiesību aktiem un atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes veic tūlītējus noteikumu izpildes pasākumus, jo īpaši šādus:

a)	zvejas darbību tūlītēja pārtraukšana;

b)	zvejas kuģa novirzīšana uz ostu;

c)	transportlīdzekļa novirzīšana uz citu vietu inspicēšanas nolūkā;

d)	galvojuma pieprasīšana;

e)	zvejas rīku un nozvejas vai zvejas produktu arests;

f)	īslaicīga attiecīgā zvejas kuģa vai transportlīdzekļa lietošanas aizliegšana;

g)	zvejas pilnvarojuma apturēšana.

2.   Izpildes pasākumu būtība ir novērst attiecīgā smagā pārkāpuma turpināšanu un ļaut kompetentajām iestādēm pabeigt tā izmeklēšanu.

44. pants

Sankcijas par smagiem pārkāpumiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka fizisku personu, kas izdarījusi smagu pārkāpumu, vai juridisku personu, kas ir atbildīga par smagu pārkāpumu, soda ar efektīvām, samērīgām un preventīvām administratīvām sankcijām.

2.   Dalībvalstis piespriež maksimālo sankciju, kas vismaz piecreiz pārsniedz to zvejas produktu vērtību, kas gūti, izdarot smagu pārkāpumu.

Gadījumā, ja piecos gados nopietns pārkāpums atkārtojas, dalībvalstis piespriež maksimālo sankciju, kas vismaz astoņas reizes pārsniedz to zvejas produktu vērtību, kas gūti, izdarot smagu pārkāpumu.

Piemērojot šīs sankcijas, dalībvalstis ņem vērā arī tā kaitējuma vērtību, kas nodarīts attiecīgajiem zvejas resursiem un jūras videi.

3.   Dalībvalstis kā alternatīvu var izmantot arī efektīvas, samērīgas un preventīvas kriminālsankcijas.

45. pants

Papildu sankcijas

Šajā nodaļā paredzētās sankcijas var papildināt ar citām sankcijām vai līdzekļiem, jo īpaši ar:

1)	pārkāpumā iesaistītā zvejas kuģa sekvestrāciju;

2)	īslaicīgu zvejas kuģa lietošanas aizliegšanu;

3)	aizliegto zvejas rīku, nozveju un zvejas produktu konfiscēšanu;

4)	zvejas pilnvarojuma apturēšanu vai anulēšanu;

5)	zvejas tiesību ierobežošanu vai anulēšanu;

6)	īslaicīgu vai pastāvīgu tiesību iegūt jaunas zvejas tiesības atcelšanu;

7)	īslaicīgu vai pastāvīgu aizliegumu saņemt valsts atbalstu un subsīdijas;

8)	atzīta uzņēmēja statusa, kas piešķirts saskaņā ar 16. panta 3. punktu, apturēšanu vai anulēšanu.

46. pants

Vispārējā sankciju pakāpe un papildu sankcijas

Vispārējo sankciju pakāpi un papildu sankcijas nosaka tādā veidā, lai pārliecinātos, ka to rezultātā pārkāpējiem efektīvi atņem smagu pārkāpumu rezultātā gūto ekonomisko izdevīgumu, neskarot tā likumīgās tiesības strādāt profesijā. Šajā nolūkā jāņem vērā arī tūlītējas izpildes pasākumi, kas veikti saskaņā ar 43. pantu.

47. pants

Juridisko personu atbildība

1.   Juridiskās personas sauc pie atbildības par smagiem pārkāpumiem, ja šādus pārkāpumus juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkura fiziska persona, kas rīkojas individuāli vai kā juridiskas personas struktūrvienības pārstāvis un kas ieņem vadošu pozīciju juridiskas personas sastāvā, pamatojoties uz:

a)	tiesībām pārstāvēt juridisko personu; vai

b)	pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; vai

c)	pilnvarām veikt juridiskās personas iekšējo kontroli.

2.   Juridisko personu var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās fiziskās personas veiktas nepietiekamas pārraudzības vai kontroles dēļ kādai tās pilnvarotai personai ir bijis iespējams izdarīt smagu pārkāpumu šīs juridiskās personas labā.

3.   Juridisko personu atbildība neizslēdz kriminālo tiesvedību pret fiziskām personām, kas ir attiecīgajos pārkāpumos iesaistītas kā izdarītāji, kūdītāji vai līdzdalībnieki.

X NODAĻA

DAŽU REĢIONĀLO ZVEJNIECĪBAS PĀRVALDĪBAS ORGANIZĀCIJU PIEŅEMTO NOTEIKUMU ĪSTENOŠANA ATTIECĪBĀ UZ ZVEJAS KUĢA NOVĒROŠANAS GADĪJUMIEM

48. pants

Kuģa novērošana jūrā

1.   Šajā nodaļā izklāstītos noteikumus piemēro zvejas darbībām, kas pakļautas reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā pieņemtiem Kopienai saistošiem noteikumiem par kuģu novērošanu jūrā.

2.   Ja dalībvalsts vai kompetentā iestāde, kas atbild par inspicēšanu jūrā, novēro zvejas kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zveju, tā uzreiz ziņo par šādu novērošanu. Šādus ziņojumus un uz šādiem zvejas kuģiem minētās dalībvalsts veiktās izmeklēšanas rezultātus uzskata par pierādījumu, ko izmanto šajā regulā paredzēto noteikšanas un noteikumu izpildes mehānismu īstenošanai.

3.   Ja Kopienas vai trešās valsts zvejas kuģa kapteinis novēro zvejas kuģi, kas iesaistījies 2. punktā minētajās darbībās, kuģa kapteinis par šādu gadījumu var dokumentēt pēc iespējas vairāk informācijas, piemēram, šādu:

a)	zvejas kuģa nosaukumu un aprakstu;

b)	zvejas kuģa izsaukuma signālu;

c)	zvejas kuģa reģistrācijas numuru un, attiecīgā gadījumā, Lloyds/SJO numuru;

d)	zvejas kuģa karoga valsti;

e)	kuģa pozīciju (ģeogrāfiskais platums un garums), kādā tas pamanīts pirmo reizi;

f)	pirmās noteikšanas reizes dienu/laiku UTC;

g)	vienu vai vairākas zvejas kuģa fotogrāfijas, kas pierāda novērošanas gadījumu;

h)	citu attiecīgo informāciju par attiecīgā zvejas kuģa veiktajām darbībām, kas novērotas.

4.   Ziņojumus par kuģa novērošanu nekavējoties nosūta novērojumu veikušā zvejas kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei, kas cik vien iespējams drīz nodod tos Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei. Pēc tam Komisija vai tās pilnvarota iestāde nekavējoties informē novērotā zvejas kuģa karoga valsti. Komisija vai tās pilnvarota iestāde nodod ziņojumu par kuģa novērošanu visām dalībvalstīm un, vajadzības gadījumā, reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju izpildsekretāram, kas veic turpmāku rīcību saskaņā ar minēto organizāciju pieņemtiem pasākumiem.

5.   Dalībvalsts, kas no kompetentās iestādes vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas līgumslēdzējas puses saņem ziņojumu par kuģa novērošanu, kurā aprakstītas ar tās karogu peldoša zvejas kuģa darbības, pēc iespējas drīz nosūta ziņojumu un visu attiecīgo informāciju Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei, kas savukārt pārsūta šādu informāciju attiecīgajam reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas izpildsekretāram turpmākai rīcībai, ko attiecīgi veic saskaņā ar šādas organizācijas pieņemtajiem pasākumiem.

6.   Šo pantu piemēro, neskarot to reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtus stingrākus noteikumus, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse.

49. pants

Tādas informācijas sniegšana, kas attiecas uz novērotajiem zvejas kuģiem

1.   Dalībvalstis, kas iegūst pienācīgi dokumentētu informāciju par novērotajiem zvejas kuģiem, nekavējoties nosūta šo informāciju Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei tādā formātā, kā tas noteikts saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Komisija vai tās pilnvarota iestāde pārbauda arī pienācīgi dokumentēto informāciju par novērotajiem zvejas kuģiem, ko iesnieguši iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp vides organizācijas, kā arī zivsaimniecības nozares pārstāvji vai zivju tirdzniecības jomas interešu pārstāvji.

50. pants

Novēroto zvejas kuģu izmeklēšana

1.   Dalībvalstis pēc iespējas drīz sāk izmeklēt tādu zvejas kuģu darbības, kuri peld ar to karogu un ir novēroti saskaņā ar 49. pantu.

2.   Dalībvalstis paziņo, ja iespējams elektroniski, Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei precīzu informāciju par sākto izmeklēšanu un darbībām, kuras veiktas vai kuras paredzēts veikt attiecībā uz novērotajiem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, tiklīdz tās ir īstenojamas un katrā ziņā divu mēnešu laikā, kopš saskaņā ar 48. panta 4. punktu nosūtīts ziņojumus par kuģa novērošanu. Ziņojumus par izmeklēšanas rezultātiem attiecībā uz novērotā zvejas kuģa darbībām regulāri nosūta Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei. Kad izmeklēšana ir pabeigta, galīgo ziņojumu par rezultātiem iesniedz Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei.

3.   Dalībvalstis, kas nav attiecīgā karoga dalībvalsts, attiecīgā gadījumā pārbauda, vai novērotie zvejas kuģi, par kuriem iesniegts ziņojums, ir veikuši darbības jūras ūdeņos, kas ir to jurisdikcijā, un vai zvejas produkti, ko nozvejā ieguvuši šādi kuģi, ir izkrauti vai importēti to teritorijā, kā arī izmeklē, vai ir reģistrēti dati par to, ka ir bijuši ievēroti attiecīgie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei, kā arī attiecīgajai karoga dalībvalstij tās veiktās verificēšanas un izmeklēšanas rezultātus.

4.   Komisija vai tās pilnvarota iestāde paziņo visām dalībvalstīm saskaņā ar 2. un 3. punktu saņemto informāciju.

5.   Šo pantu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 V nodaļas noteikumus un to reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtos noteikumus, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse.

XI NODAĻA

SAVSTARPĒJA PALĪDZĪBA

51. pants

Savstarpēja palīdzība

1.   Administratīvās iestādes, kas atbildīgas par šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs, sadarbojas savā starpā, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm un ar Komisiju, lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu ievērošanu.

2.   Lai piemērotu 1. punktu, izveido savstarpējas palīdzības sistēmu, kas ietver automatizētu informācijas sistēmu – “NNN zvejas informācijas sistēmu”, kuru pārvaldīs Komisija vai tās nozīmēta struktūra, lai kompetentajām iestādēm palīdzētu aizkavēt, izmeklēt un apkarot NNN zveju.

3.   Sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot šo nodaļu, pieņem saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

XII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

52. pants

Īstenošana

Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas noteikumu īstenošanai, nosaka saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

53. pants

Finansiāls atbalsts

Dalībvalsts var prasīt attiecīgajiem operatoriem piedalīties izmaksu segšanā, kas saistītas ar šīs regulas īstenošanu.

54. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantu.

2.   Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

55. pants

Paziņošanas pienākumi

1.   Katru otro gadu ne vēlāk kā nākamā kalendāra gada 30. aprīlī dalībvalstis nosūta Komisijai pārskatu par šīs regulas piemērošanu.

2.   Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem pārskatiem un saviem novērojumiem, Komisija ik pēc trim gadiem sagatavo pārskatu, kas iesniedzams Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Komisija līdz 2013. gada 29. oktobrim novērtē šīs regulas ietekmi uz NNN zveju.

56. pants

Atcelšana

Ar šo no 2010. gada 1. janvāra atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.b panta 2. punktu, 28.e, 28.f un 28.g pantu un 31. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Regulu (EK) Nr. 1093/94, Regulu (EK) Nr. 1447/1999, Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8., 19.a, 19.b, 19.c, 21., 21.b un 21.c pantu un Regulas (EK) Nr. 601/2004 26.a, 28., 29., 30. un 31. pantu.

Atsauces uz šīm atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

57. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

---

(1)  Atzinums sniegts 2008. gada 23. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Atzinums sniegts 2008. gada 29. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(3)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(4)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(5)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1093/94 (1994. gada 6. maijs) par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem trešo valstu zvejas kuģi var tieši izkraut un tirgot savus lomus Kopienas ostās (OV L 121, 12.5.1994., 3. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 1447/1999 (1999. gada 24. jūnijs), ar ko izveido tādas izturēšanās veidu sarakstu, ar kuru nopietni pārkāpj kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus (OV L 167, 2.7.1999., 5. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 1936/2001 (2001. gada 27. septembris), ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.).

(10)  Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

(11)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

---

---

---

---

---