Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32005D0952

    2005/952/EK: Padomes Lēmums ( 2005. gada 20. decembris ), ar kuru groza Lēmumu 2001/264/EK, ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu

    OV L 346, 29.12.2005, p. 18–23 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
    OV L 175M, 29.6.2006, p. 316–321 (MT)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2005/952/oj

    29.12.2005   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 346/18


    PADOMES LĒMUMS

    (2005. gada 20. decembris),

    ar kuru groza Lēmumu 2001/264/EK, ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu

    (2005/952/EK)

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 207. panta 3. punktu,

    ņemot vērā Padomes Lēmumu 2004/338/EK, Euratom (2004. gada 22. marts), ar ko pieņem Padomes reglamentu (1), un jo īpaši tā 24. pantu,

    tā kā:

    (1)

    Lēmuma 2001/264/EK (2) 2. panta 1. punktā noteikts, ka ģenerālsekretāram/Augstajam pārstāvim ir jāveic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, rīkojoties ar ES klasificēto informāciju, Padomes drošības reglamentu ievēro Padomes Ģenerālsekretariātā (PĢS) un, inter alia, PĢS ārējie līgumslēdzēji.

    (2)

    Lēmuma 2001/264/EK 2. panta 2. punktā norādīts, ka dalībvalstīm saskaņā ar valstu noteikumiem ir jāveic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, rīkojoties ar ES klasificēto informāciju, savos dienestos un telpās Padomes drošības reglamentu ievēro, inter alia, dalībvalstu ārējie līgumslēdzēji.

    (3)

    Lēmumā 2001/264/EK pašlaik nav norādījumu par to, kā būtu jāpiemēro pamatprincipus un minimālos standartus gadījumā, ja PĢS ārējām līgumslēdzējām struktūrām uztic uzdevumus, kas saistīti ar ES klasificēto informāciju un/vai kuros tā ietverta.

    (4)

    Tādēļ šajā sakarā Lēmumā 2001/264/EK vajadzētu iekļaut īpašus kopējus minimālos standartus.

    (5)

    Dalībvalstīm arī būtu jāievēro šie kopējie minimālie standarti, saskaņā ar valstu noteikumiem veicot pasākumus, ar ko Lēmuma 2001/264/EK 2. panta 2. punktā minētajām ārējām līgumslēdzējām struktūrām uztic uzdevumus, kuri saistīti ar ES klasificēto informāciju un/vai kuros tā ietverta.

    (6)

    Šie kopējie minimālie standarti būtu jāpiemēro, neskarot attiecīgus tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 2004/18/EK (3), Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (4) un tās īstenošanas kārtību un PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu,

    IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

    1. pants

    Lēmuma 2001/264/EK pielikuma I daļas 8. punktam pievieno šādu teikumu:

    “Šādi minimālie standarti ietver arī minimālos standartus, ko piemēro, ja Padomes Ģenerālsekretariāts rūpnieciskiem līgumslēdzējiem vai citām struktūrām uztic uzdevumus, kas saistīti ar ES klasificēto informāciju un/vai kuros tā ietverta; šie kopējie minimālie standarti ir ietverti II daļas XIII iedaļā.”

    2. pants

    Šā lēmuma pielikumā ietverto tekstu pievieno kā Lēmuma 2001/264/EK pielikuma II daļas XIII iedaļu.

    3. pants

    Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

    Briselē, 2005. gada 20. decembrī

    Padomes vārdā

    priekšsēdētāja

    M. BECKETT


    (1)  OV L 106, 15.4.2004., 22. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/701/EK, Euratom (OV L 319, 20.10.2004., 15. lpp.).

    (2)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/571/EK (OV L 193, 23.7.2005., 31. lpp.).

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).

    (4)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).


    PIELIKUMS

    “XIII   IEDAĻA

    KOPĒJIE MINIMĀLIE RŪPNIECĪBAS DROŠĪBAS STANDARTI

    1)

    Šajā iedaļā aplūko ražotājdarbību drošības aspektus, kas attiecas tikai uz sarunām un līgumu piešķiršanu gadījumā, ja rūpniecības vai citām struktūrām uztic uzdevumus, kas ir saistīti ar ES klasificēto informāciju un/vai kuros tā ietverta, tostarp ES klasificētās informācijas nodošana vai piekļuve tai valsts iepirkuma procedūru laikā (konkursa laikā un sarunās pirms līguma slēgšanas).

    DEFINĪCIJAS

    2)

    Šajos kopējos minimālajos standartos izmanto šādas definīcijas:

    a)

    “klasificēts līgums”: tāds līgums par ražojumu piegādi, darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kura izpilde prasa vai ir saistīta ar piekļuvi ES klasificētajai informācijai vai tās radīšanu;

    b)

    “klasificēts apakšlīgums”: tāds līgums par ražojumu piegādi, darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, ko līgumslēdzējs slēdz ar citu līgumslēdzēju (t.i., apakšlīgumslēdzēju) un kura izpilde prasa vai ir saistīta ar piekļuvi ES klasificētajai informācijai vai tās radīšanu;

    c)

    “līgumslēdzējs”: fiziska vai juridiska persona, kuras tiesībspēja un rīcībspēja ļauj slēgt līgumus;

    d)

    “Izraudzītā drošības iestāde (IDI)”: iestāde, kas ir pakļauta ES dalībvalsts Valsts drošības iestādei (VDI) un ir atbildīga par to, ka rūpniecības un citas struktūras ir informētas par valsts politiku visā rūpniecības drošības jomā, kā arī par virzību un palīdzību tās īstenošanā. IDI uzdevumus var veikt VDI;

    e)

    “iestādes drošības pārbaude (IDP)”: VDI/IDI administratīvais konstatējums, ka no drošības viedokļa iestāde spēj nodrošināt pietiekamu drošības aizsardzību ES klasificētajai informācijai konkrētajā drošības klasifikācijas līmenī, kā arī to, ka attiecībā uz visiem tās darbiniekiem, kas pieprasa piekļuvi ES klasificētajai informācijai, ir pienācīgi veikta drošības pārbaude un tie ir informēti par attiecīgām vajadzīgām drošības prasībām, lai piekļūtu ES klasificētajai informācijai un to aizsargātu;

    f)

    “rūpniecības vai cita struktūra”: struktūra, ka piegādā ražojumus, veic darbu vai sniedz pakalpojumus; tās var būt rūpniecības, komerciālas, pakalpojumu sniedzēju, zinātniskas, pētniecības, izglītības vai attīstības struktūras;

    g)

    “rūpniecības drošība”: aizsardzības pasākumu un procedūru piemērošana, lai novērstu, atklātu un atlīdzinātu tās ES klasificētās informācijas zudumu vai apdraudējumu, ar ko rīkojas līgumslēdzējs vai apakšlīgumslēdzējs attiecībā uz sarunām pirms līguma slēgšanas un līgumiem;

    h)

    “Valsts drošības iestāde (VDI)”: ES dalībvalsts iestāde, kas ir galīgi atbildīga par ES klasificētās informācijas aizsardzību;

    i)

    “vispārējs līguma drošības klasifikācijas līmenis”: līguma drošības klasifikācijas noteikšana kopumā, pamatojoties uz tās informācijas un/vai materiāla klasifikāciju, ko radīs vai nodos, vai kam piekļūs, vai ko varētu radīt vai nodot, vai kam varētu piekļūt saistībā ar jebkuru vispārējā līguma elementu. Vispārējais līguma drošības klasifikācijas līmenis nedrīkst būt zemāks par jebkura tā elementa augstāko klasifikāciju, bet tas var būt augstāks kopības efekta dēļ;

    j)

    “drošības aspektu vēstule (DAV)”: līgumslēdzējas iestādes izdots īpašu līguma nosacījumu kopums, kas ir tā klasificētā līguma neatņemama sastāvdaļa, kurš saistīts ar piekļuvi ES klasificētai informācijai vai ar tās radīšanu, un kurā identificē drošības prasības vai tos līguma elementus, kam vajadzīga drošības aizsardzība;

    k)

    “drošības klasifikācijas metodiskais līdzeklis (DKML)”: dokuments, kurā aprakstīti klasificētie programmas vai līguma elementi, precizējot piemērojamus drošības klasifikācijas līmeņus. Drošības klasifikācijas metodisko līdzekli programmas vai līguma darbības laikā var paplašināt, un informācijas elementus var pārklasificēt vai ierindot zemākā kategorijā. DKML ir jābūt daļai no DAV.

    ORGANIZĀCIJA

    3)

    Padomes Ģenerālsekretariāts (PĢS) var uzticēt uzdevumus, kas saistīti ar ES klasificēto informāciju un/vai kuros tā ietverta, līgumslēdzējām rūpniecības vai citām struktūrām, kas reģistrētas dalībvalstī.

    4)

    PĢS nodrošina to, ka, piešķirot klasificētu līgumu, tiek ievērotas visas prasības, kas izriet no šiem minimālajiem standartiem.

    5)

    Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās VDI ir atbilstīgas struktūras, lai piemērotu šos minimālos rūpniecības drošības standartus. Tās var ietvert vienu vai vairākas IDI.

    6)

    Galīgo atbildību par ES klasificētās informācijas aizsardzību rūpniecības vai citās struktūrās uzņemas to vadība.

    7)

    Ja piešķir līgumu vai apakšlīgumu, uz ko attiecas šie minimālie standarti, attiecīgi PĢS un/vai VDI/IDI nekavējoties paziņo tās dalībvalsts VDI/IDI, kurā līgumslēdzējs vai apakšlīgumslēdzējs ir reģistrēts.

    KLASIFICĒTI LĪGUMI

    8)

    Klasificētu līgumu drošības klasifikācijā jāņem vērā šādi principi:

    a)

    PĢS pēc vajadzības precizē līguma aspektus, kam nepieciešama aizsardzība, un attiecīgo drošības klasifikāciju; to darot, jāņem vērā sākotnējā klasifikācija, ko izcelsmes iestāde uz informāciju attiecināja pirms līguma piešķiršanas;

    b)

    vispārējais līguma klasifikācijas līmenis nedrīkst būt zemāks par augstāko jebkura tā elementa klasifikāciju;

    c)

    ES klasificēto informāciju, ko rada, veicot ar līgumu saistītas darbības, klasificē saskaņā ar DKML;

    d)

    vajadzības gadījumos PĢS ir atbildīgs par vispārēja līguma klasifikācijas līmeņa vai jebkura tā elementa drošības klasifikācijas izmaiņu, apspriežoties ar izcelsmes iestādi, un par visu ieinteresēto personu informēšanu;

    e)

    klasificēto informāciju, ko nodod līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam vai ko rada, veicot ar līgumu saistītas darbības, nedrīkst izmantot nolūkiem, kas nav precizēti klasificētā līgumā, un to nedrīkst nodot trešām personām bez iepriekšējas tās izcelsmes iestādes rakstiskas piekrišanas.

    9)

    Dalībvalstu VDI/IDI ir atbildīga par to, lai līgumslēdzēji un apakšlīgumslēdzēji, kam piešķirti ar tādu informāciju saistīti klasificēti līgumi, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE vai SECRET UE, veiktu visus attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu šādu viņiem nodotu vai viņu radītu ES klasificēto informāciju, izpildot klasificētu līgumu saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem. Drošības prasību neievērošanas gadījumā līguma darbību var izbeigt.

    10)

    Visām klasificētos līgumos iesaistītām rūpniecības vai citām struktūrām, kas saistīti ar piekļuvi CONFIDENTIEL UE vai SECRET UE informācijai, jāveic valsts IDP. VIDP veic dalībvalsts VDI/IDI, lai apliecinātu, ka iestāde spēj piemērot un nodrošināt pietiekamu drošības aizsardzību ES klasificētajai informācijai attiecīgā drošības klasifikācijas līmenī.

    11)

    VDI/IDI ir atbildīga par personāla drošības pārbaudes (PDP) veikšanu saskaņā ar valsts noteikumiem visām personām, kuras ir nodarbinātas šajā dalībvalstī reģistrētajos ražošanas un citos uzņēmumos un kuru pienākumu pildīšanai nepieciešama piekļuve CONFIDENTIEL UE vai SECRET UE informācijai attiecībā uz klasificētu līgumu.

    12)

    Klasificētos līgumos jāiekļauj DAV, kā noteikts 2. punkta j) apakšpunktā iepriekš. DAV jāiekļauj DKML.

    13)

    Pirms klasificēta līguma sarunu sākšanas PĢS sazināsies ar to dalībvalstu VDI/IDI, kurā reģistrēti iesaistītie rūpnieciskie vai cita veida uzņēmumi, lai saņemtu apstiprinājumu, ka tiem ir veikta derīga VIDP atbilstīgi līguma drošības klasifikācijai.

    14)

    Līgumslēdzējai iestādei nedrīkst parakstīt klasificētu līgumu ar izvēlēto pretendentu, pirms tā nav saņēmusi derīgu VIDP sertifikātu.

    15)

    Ja vien to neprasa dalībvalstu normatīvie akti, VIDP nav jāveic attiecībā uz līgumiem, kuros iesaistīta informācija, kas klasificēta kā RESTREINT UE.

    16)

    Attiecībā uz konkursiem, kas saistīti ar klasificētiem līgumiem, aicinājumā piedalīties jāiekļauj prasība, ka pretendentam, kurš neiesniedz priekšlikumu vai nav izvēlēts, visi dokumenti jāatdod atpakaļ noteiktajā termiņā.

    17)

    Iespējams, ka līgumslēdzējam jāslēdz klasificēti apakšlīgumi ar apakšlīgumslēdzējiem dažādos līmeņos. Līgumslēdzējs ir atbildīgs par to, ka visas ar apakšlīgumu saistītas darbības izpilda saskaņā ar šajā iedaļā iekļautajiem kopējiem minimālajiem standartiem. Tomēr līgumslēdzējs nedrīkst nosūtīt ES klasificēto informāciju vai materiālus apakšlīgumslēdzējam bez iepriekšējas dokumenta sagatavotāja rakstiskas piekrišanas.

    18)

    Nosacījumi par kārtību, kādā līgumslēdzējs var slēgt apakšlīgumu, jādefinē gan piedāvājumā, gan līgumā. Struktūrām, kas reģistrētas valstī, kas nav ES dalībvalsts, nedrīkst piešķirt apakšlīgumu, ja PĢS iepriekš nav devis skaidri izteiktu rakstisku atļauju.

    19)

    Līguma darbības laikā attiecīgā VDI/IDI, sadarbojoties ar PĢS, pārraudzīs visu drošības noteikumu ievērošanu. Par drošības starpgadījumu paziņo saskaņā ar drošības reglamenta II daļas X iedaļu. Par izmaiņu VIDP vai tās atcelšanu nekavējoties ziņo PĢS un visām VDI/IDI, kam par to ir paziņots.

    20)

    Ja pārtrauc līgumu vai apakšlīgumu, attiecīgi PĢS un/vai VDI/IDI nekavējoties paziņo tās dalībvalsts VDI/IDI, kur līgumslēdzējs vai apakšlīgumslēdzējs ir reģistrēts.

    21)

    Līgumslēdzēji vai apakšlīgumslēdzēji šajā iedaļā iekļautos kopējos minimālos standartus turpina ievērot un klasificētās informācijas konfidencialitāti saglabā pēc klasificētā līguma vai apakšlīguma izbeigšanas vai pārtraukšanas.

    22)

    Īpašus noteikumus par klasificētās informācijas iznīcināšanu līguma darbības beigās paredzēs DAV vai citos attiecīgos noteikumos par drošības prasībām.

    APMEKLĒJUMI

    23)

    PĢS personāla apmeklējumi rūpniecības vai citās struktūrās, kas dalībvalstīs pilda ES klasificētos līgumus, jāorganizē ar attiecīgās VDI/IDI palīdzību. Rūpniecības vai citu struktūru personāla apmeklējumi saistībā ar ES klasificēto līgumu jāorganizē, vienojoties iesaistītajām VDI/IDI. Tomēr VDI/IDI, kas iesaistītas ES klasificētā līgumā, var vienoties par kārtību, kādā rūpniecības vai citu struktūru personāla apmeklējumus var organizēt tieši.

    ES KLASIFCĒTĀS INFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANA UN NOSŪTĪŠANA

    24)

    Attiecībā uz ES klasificētās informācijas izplatīšanu piemēro šā drošības reglamenta II daļas VII iedaļas II nodaļu un attiecīgos gadījumos XI iedaļu. Lai papildinātu šādus noteikumus, piemēros jebkurus pašreizējus dalībvalstīs spēkā esošos noteikumus.

    25)

    Tās ES klasificētās informācijas starptautisku nosūtīšanu, kas saistīta ar klasificētiem līgumiem, veic saskaņā ar dalībvalstu noteikumiem. Izskatot drošības pasākumus starptautiskai nosūtīšanai, piemēro šādus principus:

    a)

    drošība ir nodrošināta visos posmos un visos gadījumos sūtīšanas laikā no izcelsmes vietas līdz galamērķim;

    b)

    sūtījumam piešķirto drošības līmeni nosaka augstākais iekļauto materiāla klasifikācijas līmenis;

    c)

    vajadzības gadījumā veic VIDP uzņēmumiem, kas nodrošina sūtīšanu. Šajos gadījumos personālam, kas darbojas ar sūtījumu, veic pārbaudi atbilstīgi šīs iedaļas kopējiem minimālajiem standartiem;

    d)

    ceļojumu maršruti, cik vien iespējams, ir tieši no izcelsmes vietas līdz galamērķim, un tos veic tik ātri, cik to apstākļi pieļauj;

    e)

    ja iespējams, maršrutiem būtu jāved tikai caur ES dalībvalstīm. Maršrutus caur valstīm, kas nav ES dalībvalstis, izvēlas tikai tad, kad ir saņemta atļauja gan no sūtītāja, gan no saņēmēja dalībvalsts VDI/IDI;

    f)

    pirms nosūta ES klasificēto materiālu, sūtītājs sagatavo sūtīšanas plānu un iesaistītās VDI/IDI to apstiprina.”


    Top