22.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 338/27

(1)

Regula (EK) Nr. 853/2004 paredz īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Ir nepieciešams izstrādāt noteiktus ieviešanas pasākumus attiecībā uz gaļu, dzīvām gliemenēm, zvejniecības produktiem, pienu, olām, varžu kājiņām un gliemežiem, un no tiem gatavotajiem produktiem.

(2)

Regula (EK) Nr. 854/2004 paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu. Ir nepieciešams izstrādāt noteiktas normas un turpmāk noteikt citas prasības.

(3)

Regula (EK) Nr. 882/2004 paredz harmonizētu vispārējo noteikumu satvaru oficiālās kontroles veikšanai Kopienas līmenī. Ir nepieciešams izstrādāt noteiktas normas un turpmāk noteikt citas prasības.

(4)

Komisijas Lēmums 20XX/2005/EK  (5) atceļ noteiktus lēmumus, ar kuriem noteikti ieviešanas pasākumi, kas noteikti ar direktīvām, kuras tiek atceltas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/41/EK, ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un groza Padomes Direktīvas 89/662/EEK un 92/118/EEK un Padomes Lēmumu 95/408/EK  (6). Tāpēc šajā regulā saglabā attiecīgo lēmumu noteiktas daļas.

(5)

Regula (EK) Nr. 852/2004 uzliek pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem pienākumu veidot un uzturēt dokumentāciju un pēc pieprasījuma uzrādīt šajā dokumentācijā ietverto attiecīgo informāciju kompetentām iestādēm un pārtikas produktu saņēmējam.

(6)

Regula (EK) Nr. 853/2004 pieprasa, lai pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas vada kautuves, attiecīgi pieprasītu, saņemtu un pārbaudītu pārtikas aprites informāciju par visiem dzīvniekiem, kas nav medījamie dzīvnieki un kas nosūtīti vai ko plāno nosūtīt uz kautuvi. Turklāt tiem jāpārliecinās, vai pārtikas aprites informācija sniedz visus nepieciešamos datus, kas tiek pieprasīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004.

(7)

Pārtikas aprites informācija palīdz kautuvju vadītājiem organizēt kautuves darbības un valsts pilnvarotajam veterinārārstam noteikt nepieciešamās inspekcijas procedūras. Valsts pilnvarotais veterinārārsts analizē pārtikas aprites informāciju un izmanto to kā inspekcijas procedūras neatņemamu daļu.

(8)

Cik vien iespējams, izmantojamas esošās informācijas aprites sistēmas, kuras jāpielāgo pārtikas aprites informācijas prasībām, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 854/2004.

(9)

Lai uzlabotu dzīvnieku pārvaldību to izcelsmes novietnes līmenī un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004, valsts pilnvarots veterinārārsts reģistrē un nepieciešamības gadījumā ziņo dzīvnieku izcelsmes novietnes pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un jebkuram veterinārārstam, kas apmeklē dzīvnieku izcelsmes novietnes, vai kompetentajai iestādei par jebkuru slimību vai kautuvē novērotiem apstākļiem attiecībā uz atsevišķiem dzīvniekiem vai ganāmpulku/saimi, kuri var ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai apdraudēt dzīvnieku labturību.

(10)

Regula (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 nosaka prasības, kas regulē prasības attiecībā uz pārbaudēm attiecībā uz parazītiem, veicot darbības ar zvejniecības produktiem krastā un uz kuģiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII nodaļas V (D) sadaļas noteikumiem pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var izvēlēties veikt zvejniecības produktu pašu pārbaudes jebkurā ražošanas stadijā, lai zivis, kuras acīmredzami ir invadētas ar parazītiem, nenonāktu lietošanai pārtikā. Ir jādefinē sīki izstrādāti noteikumi vizuālās inspekcijas koncepcijai un jādefinē vizuālā inspekcija, kā arī tās veids un novērojumu biežums.

(11)

Pārbaudes, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 853/2004, lai novērstu to, ka tirgū tiek laisti zvejniecības produkti, kuri nav piemēroti cilvēku pārtikai, var ietvert konkrētas ķīmiskās pārbaudes, tajā skaitā attiecībā uz kopējo gaistošā bāziskā slāpekļa saturu (TVB-N). Jānosaka TVB-N pieļaujamais līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt konkrētu sugu gadījumā, un jānosaka metodes šāda līmeņa noteikšanai. Jāturpina regulāri izmantot zinātniski pamatotas analīzes metodes TVB-N noteikšanai, bet arī jānosaka references metode gadījumiem, kad pastāv šaubas vai strīds par pārbaudes rezultātiem.

(12)

Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteikti ierobežojumi paralītiskajai gliemeņu indei (PSP), amnēziskajai gliemeņu indei (ASP) un lipofīliem toksīniem. Bioloģiskā kvalitātes noteikšana ir standartmetode, ar kuru nosaka konkrētus toksīnus un novērš toksisko gliemežu iegūšanu. Dalībvalstīm ir jāsaskaņo maksimālie līmeņi un jāievieš analīzes metodes, lai aizsargātu cilvēku veselību. Papildus bioloģiskajām testa metodēm ir jāatļauj alternatīvas noteikšanas metodes, piemēram, ķīmiskās metodes un kvalitātes noteikšana šķidrumā (in vitro), ja tiek pierādīts, ka izvēlētās metodes piemērošana ir vismaz tikpat efektīva kā bioloģiskā metode un ka tās īstenošana nodrošina līdzvērtīgu drošību cilvēku veselībai. Ieteiktie maksimālie lipofīlu toksīnu daudzumi ir balstīti uz provizoriskiem datiem un ir jāizvērtē no jauna, ja parādās jauni zinātniski atklājumi. Atsauces materiālu trūkums un tikai nebioloģisko kvalitātes noteikšanas testu izmantošana pašreiz nozīmē to, ka nodrošinātais sabiedrības veselības aizsardzības līmenis attiecībā uz visiem konkrētajiem toksīniem nav līdzvērtīgs tam, ko iegūst, veicot bioloģiskos testus. Ir jāizstrādā nosacījumi bioloģisko testu aizstāšanai, cik drīz vien iespējams.

(13)

Mehāniski atdalīta gaļa (MAG), kuru iegūst, izmantojot metodi, kuras rezultātā netiek mainīta MAG ieguvē izmantoto kaulu struktūra, uzskatāma par atšķirīgu no MAG, kuru iegūst, izmantojot metodi, kura izmaina kaulu struktūru.

(14)

Pirmā veida MAG, kuru ražo īpašos apstākļos un ar īpašu sastāvu ir atļaujama izmantošanai gaļas izstrādājumiem, kuras nav paredzētas patēriņam bez pirmreizējas termiskas apstrādes. Šie nosacījumi ir īpaši saistīti ar MAG kalcija saturu, kurš nosakāms saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 11. panta 2. punktu. Šajā regulā noteiktais maksimālais kalcija daudzuma saturs ir jāmaina, jo ir pieejama sīkāka informācija par dažādu kalcija koncentrāciju, izmantojot atšķirīgus izejmateriālus.

(15)

Regulas (EK) Nr. 882/2004 31. panta 2. punkta f) apakšpunkts uzliek dalībvalstīm par pienākumu uzturēt atjauninātus atzītu uzņēmumu sarakstus. Ir jāizstrādā kopīgi noteikumi attiecīgas informācijas sniegšanai citām dalībvalstīm un sabiedrībai.

(16)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XI sadaļā ietvertas prasības, kuras regulē varžu kājiņu un gliemežu sagatavošanu lietošanai pārtikā. Ir jāizstrādā prasības, tajā skaitā veselības sertifikāti, lietošanai pārtikā domātu varžu kājiņu un gliemežu importam no trešajām valstīm.

(17)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV un XV sadaļā ietverti noteikumi pārtikā lietojama želatīna un kolagēna ražošanai un laišanai tirdzniecībā. Ir jāizstrādā īpašas prasības, tajā skaitā veselības sertifikāti, pārtikā lietojama želatīna un kolagēna un pārtikā lietojama želatīna un kolagēna ražošanai domātu izejvielu importam no trešajām valstīm.

(18)

Ir nepieciešams elastīgums, lai varētu turpināt ražot tradicionālus pārtikas produktus. Dalībvalstis jau ir piešķīrušas izņēmuma statusu plašam šādu pārtikas produktu klāstam saskaņā ar tiesību aktiem, kas stājušies spēkā pirms 2006. gada 1. janvāra. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jābūt iespējai arī pēc šī datuma turpināt iesāktās prakses piemērošanu bez pārtraukuma. Regulā (EK) Nr. 852/2004, (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 ir noteikta kārtība, kas ļauj dalībvalstīm piemērot elastību. Tomēr vairumā gadījumu jau piešķirtie izņēmumi ir tikai jautājums par iesākto procesu turpināšanu, tādējādi pilnas paziņošanas procedūras, tajā skaitā pilnīgas riska analīzes, piemērošana varētu radīt nevajadzīgu un nesamērīgu slogu dalībvalstīm. Tāpēc jādefinē tradicionālie pārtikas produkti un tiem piemērojami vispārējie nosacījumi, piemērojot izņēmumus strukturālajās prasībās, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 852/2004, ņemot vērā pārtikas nekaitīguma mērķus.

(19)

Tā kā Regulas (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 tika pieņemtas pirms paplašināšanās 2004. gada 1. maijā, tajās nav ietvertas atsauces uz jaunajām dalībvalstīm. Attiecīgajos šo regulu nosacījumos ir jāpievieno ISO kodi šīm dalībvalstīm un Eiropas Kopienas saīsinājumi to valodās.

(20)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļā ietverti noteikumi mājas nagaiņu gaļas ražošanai un laišanai tirgū. Izņēmumi pilnīgai ādas novilkšanai no kautķermeņa un citām ķermeņa daļām, kas paredzētas cilvēku uzturam, noteikti šīs sadaļas IV nodaļas 8. punktā. Ir jāpaplašina šo izņēmumu saraksts, ietverot pieaugušu liellopu kājas, ar nosacījumu, ka tās atbilst nosacījumiem, kurus piemēro teļu kājām.

(21)

Pastāv prakses, kuras var maldināt patērētāju attiecībā uz noteiktu produktu sastāvu. It īpaši, lai neliktu patērētājam vilties, jāaizliedz tādas svaigas putnu gaļas tirdzniecība, kas apstrādāta ar ūdens aizturēšanas reaģentiem.

(22)

Eiropas Pārtikas drošības iestāde 2004. gada 30. augustā pieņēma atzinumu, kurā norādīja, ka zvejniecības produkti, kas pieder Gempylidae dzimtai, jo īpaši Ruvettus pretiosus un Lepidocybium flavobrunneum, tos patērējot noteiktos apstākļos, var nevēlami ietekmēt kuņģa un zarnu trakta darbību. Tāpēc zvejniecības produkti, kas pieder minētajai dzimtai, pakļaujami īpašiem tirgus nosacījumiem.

(23)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļa nosaka īpašas higiēnas prasības svaigpienam un piensaimniecības produktiem. Saskaņā ar I nodaļas II (B) daļas 1. punkta e) apakšpunktu slaucamo dzīvnieku tesmeņu mazgāšanas līdzekļus vai aerosolus izmanto tikai tādā gadījumā, ja tos ir apstiprinājusi kompetentā iestāde. Tomēr šajā daļā netiek sniegta sīki izstrādāta shēma šādas atļaujas pieņemšanai. Tāpēc, lai nodrošinātu harmonizētu dalībvalstu pieeju šim jautājumam, ir nepieciešams skaidri noteikt procedūras, saskaņā ar kurām izsniedzamas šādas atļaujas.

(24)

Regula (EK) Nr. 853/2004 pieprasa pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas ražo piena produktus, nodrošināt, lai piena un piensaimniecības produktu termiskā apstrāde atbilstu starptautiski atzītiem standartiem. Tomēr, ņemot vērā šajā nozarē izmantoto termisko apstrāžu specifiskumu un to ietekmi uz pārtikas drošību un dzīvnieku veselību, ir jāizstrādā skaidrākas vadlīnijas pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.

(25)

Regula (EK) Nr. 853/2004 ievieš jaunu definīciju produktiem, kas pagatavoti no olām pēc čaumalas atdalīšanas un kuri vēl nav apstrādāti. Tāpēc ir nepieciešams konkretizēt šiem produktiem piemērojamos noteikumus, un attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma II nodaļas X sadaļa.

(26)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV sadaļa nosaka īpašus veselības noteikumus attiecībā uz želatīnu. Šie noteikumi ietver prasības attiecībā uz izejvielu veidu, kuru atļauts izmantot, ražojot želatīnu, un uz šādu materiālu pārvadāšanu un uzglabāšanu. Tajā arī noteiktas prasības želatīna ražošanai. Tomēr ir jānosaka arī noteikumi želatīna marķēšanai.

(27)

Zinātniskā progresa rezultātā ir izstrādāti ISO 16649-3 kā references metode E. coli analīzei gliemenēm. Šī references metode jau ir noteikta dzīvām gliemenēm no A teritorijas saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. …/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskiem kritērijiem  (7). Līdz ar to ISO 16649-3 uzskatāms par MPN (visticamākā skaitļa) references metodi E. coli analīzei gliemenēm ar izcelsmi arī B un C teritorijās. Alternatīvu metožu izmantošana pieļaujama tikai tad, ja tās uzskatāmas par līdzvērtīgām references metodei.

(28)

Tādējādi attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004.

(29)

Šajā regulā noteiktie pasākumi atbilst Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas viedoklim,

a)

vēsturiski atzīst par tradicionāliem vai

b)

izgatavo saskaņā ar kodificētu tradicionālo procesu vai reģistrētām tehniskām atsaucēm uz šādu procesu, vai saskaņā ar tradicionālām izgatavošanas metodēm, vai

c)

aizsargā kā tradicionālus pārtikas produktus ar Kopienas, nacionāliem, reģionāliem vai vietējiem normatīviem aktiem.

a)

Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II(1) nodaļā attiecībā uz telpām, kurās šādi produkti tiek pakļauti videi, kas nepieciešama to raksturīgo īpašību daļējai attīstībai. Šādām telpām var būt sienas, griesti un durvis, kas nav līdzenas, necaurlaidīgas, neuzsūcošas vai no materiāla, kas izturīgs pret koroziju, un tās var būt dabiskas ģeoloģiskas sienas, griesti un grīdas;

b)

Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma II(1)(f) un V(1) nodaļā attiecībā uz materiāliem, no kuriem izgatavo instrumentus un aprīkojumu, ko izmanto šo produktu sagatavošanai, iepakošanai un iesaiņošanai.

Šā punkta a) apakšpunktā minēto telpu tīrīšana un dezinficēšana un tās biežums pielāgojams veicamajām darbībām, ņemot vērā to īpašo apkārtējo floru.

Šā punkta b) apakšpunktā minētie instrumenti un aprīkojums visu laiku jāuztur apmierinošā higiēniskā stāvoklī un regulāri jātīra un jādezinficē.

a)

jāsniedz īss pieņemto prasību apraksts;

b)

jāraksturo apskatāmais pārtikas produkts un uzņēmums; un

c)

jāsniedz jebkura cita attiecīga informācija.

1.

Kompetentajai iestādei nosūtīšanas vietā ir jāinformē nosūtošais pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks par pārtikas aprites informācijas elementu minimumu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļu jāsniedz kautuvei.

2.

Kompetentajai iestādei kautuvē jāpārbauda:

3.

Ja dzīvniekus uz kautuvi nogādā cita dalībvalsts, kompetentajām iestādēm nosūtīšanas vietā un kautuvē jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka nosūtītāja informācija ir viegli pieejama saņēmējas kautuves īpašniekam.

1.

Valsts pilnvarotais veterinārārsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma II sadaļas I nodaļu var izmantot I papildinājumā publicēto dokumenta paraugu, lai atzīmētu attiecīgas inspekcijas rezultātus, par kuriem jāziņo tās pašas dalībvalsts saimniecībai, kurā dzīvnieki ir audzēti pirms nokaušanas.

2.

Kompetentā iestāde ir atbildīga par attiecīgas inspekcijas rezultātu paziņošanu gadījumos, kad dzīvnieki audzēti novietnē citā dalībvalstī, un tādā gadījumā izmanto pielikumā ietverto dokumenta paraugu divās valodās – nosūtītājvalsts un saņēmējvalsts valodā.

1.

“Redzams parazīts” ir parazīts vai parazītu grupa, kuru izmērs, krāsa vai struktūra skaidri atšķiras no zivs audiem.

2.

“Vizuāla pārbaude” nozīmē zivij vai zivju produktiem nekaitējošu pārbaudi ar vai bez optiskiem palielināšanas palīglīdzekļiem un labā apgaismojumā, kas piemērots cilvēka acīm, tajā skaitā, ja nepieciešams, izgaismošanu.

3.

“Izgaismošana” attiecībā uz plakanām zivīm vai zivju filejām nozīmē zivs novietošanu pret gaismu aptumšotā telpā, lai noteiktu parazītus.

1.

Vizuālas pārbaudes jāveic lielākam skaitam paraugu. Uzņēmumu atbildīgajām personām krastā un kvalificētiem pārstāvjiem uz pārstrādes kuģiem jānosaka pārbaužu apmērs un biežums atkarībā no konkrētā zvejniecības produkta veida, tā ģeogrāfiskās izcelsmes un izmantošanas. Ražošanas laikā pēc zivju iztīrīšanas kvalificētas personas veic vēdera dobuma, aknu un lietošanai pārtikā paredzēto ikru vizuālas pārbaudes. Atkarībā no ķidāšanas sistēmas, vizuāli pārbauda:

2.

Zivs fileju vai šķēļu vizuālu pārbaudi veic kvalificētas personas to apstrādes laikā un pēc filejas atdalīšanas vai sagriešanas gabalos. Ja nav iespējams pārbaudīt atsevišķas zivis zivs filejas izmēra dēļ vai filejas atdalīšanas procesa dēļ, ir jāsastāda paraugu ņemšanas plāns, kurām jābūt pieejamam kompetentai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas II(4) nodaļu. Ja no tehniskā viedokļa nepieciešama fileju izgaismošana, tā jāiekļauj paraugu ņemšanas plānā.

1.

Nepārstrādāti zvejniecības produkti, kas pieder II nodaļā uzskaitītajām sugām, uzskatāmi par nepiemērotiem izmantošanai pārtikā, ja organoleptiskais novērtējums ir izraisījis šaubas par to svaigumu un ķīmiskā pārbaude parādījusi, ka ir pārsniegtas šādas TVB-N robežvērtības:

References metode, kuru izmanto TVB-N robežvērtības noteikšanai, ietver ekstrakta destilēšanu ar perhlorskābi, kā noteikts III nodaļā.

2.

1. punktā minētā destilēšana jāveic, izmantojot aparātu, kurš atbilst diagrammai IV nodaļā.

3.

Parastās metodes, ko var izmantot TVB-N daudzuma noteikšanai, ir:

4.

Paraugā jābūt apmēram 100 g gaļas, kas ņemta no vismaz trīs dažādiem punktiem un sajaukta kopā maļot.

Dalībvalstīm jāiesaka oficiālajām laboratorijām parasti izmantot iepriekš minēto standartmetodi. Ja rezultāti ir apšaubāmi vai rodas strīds par veiktās analīzes rezultātiem, rezultātu pārbaudīšanai drīkst izmantot tikai standartmetodi.

1.

Sebastes spp., Helicolenus dactylopterus, Sebastichthys capensis.

2.

Sugas, kas pieder Pleuronectidae dzimtai (izņemot āti: Hippoglossus spp.).

3.

Salmo salar, sugas, kas pieder Merlucciidae dzimtai, sugas, kas pieder Gadidae dzimtai.

a)

perhlorskābes šķīdums = 6 g/100 ml;

b)

nātrija hidroksīda šķīdums = 20 g/100 ml;

c)

sālsskābes standarta šķīdums 0,05 M/l ((0,05 N).

d)

Borskābes šķīdums = 3 g/100 ml;

e)

silikona pretputošanas reaģents;

f)

fenolftaleīna šķīdums = 1 g/100 ml 95 % etanola;

g)

indikatora šķīdums (Tashiro miksētais indikators) 2 g metilsarkanā un 1 g metilēna zilā izšķīdina 1 000 ml 95 % etanola.

a)

Gaļas maļamais, lai pagatavotu pietiekami homogēnu zivs malto gaļu.

b)

Liela ātruma homogenizātors ar ātrumu no 8 000 līdz 45 000 apgr./min.

c)

Rievotais filtrs ar diametru 150 mm, ātri filtrējošs.

d)

Birete, 5 ml, ar iedaļām līdz 0,01 ml.

e)

Aparāts tvaika destilācijai. Aparātam jābūt regulējamam, lai variētu tvaiku un radītu konstantu tvaika daudzumu noteiktā laika periodā. Tam jānodrošina, ka laikā, kad pievieno pasārmināšanas vielas, neizkļūst rezultātā radušās bāzes.

a)

Parauga sagatavošana

Analizējamais paraugs uzmanīgi jāsamaļ 5. punkta a) apakšpunktā minētajā gaļas mašīnā. Precīzi 10 g 0,1 g samaltā parauga iesver piemērotā traukā. To samaisa ar 90,0 ml perhlorskābes šķīduma, kā noteikts 4. punkta a) apakšpunktā, homogenizē divas minūtes ar 5. punkta b) apakšpunktā minēto homogenizātoru un tad filtrē.

Iegūtais ekstrakts jāiztur vismaz septiņas dienas temperatūrā starp 2 oC un 6 oC.

b)

Tvaika destilācija

50,0 ml ekstrakta, kas iegūts saskaņā ar a) apakšpunktu, ievieto aparātā tvaika destilēšanai, kā aprakstīts 5. punkta e) apakšpunktā. Lai vēlāk pārbaudītu ekstrakta pasārmināšanos, pievieno dažas piles fenolftaleīna, kā norādīts 4. punkta f) apakšpunktā. Pēc dažu pilienu silikona pretputošanas reaģenta pievienošanas ekstraktam pielej 6,5 ml nātrija hidroksīda šķīduma, kā norādīts 4. punkta b) apakšpunktā, un nekavējoties uzsāk tvaika destilāciju.

Tvaika destilāciju regulē tā, lai aptuveni 10 minūtēs tiktu saražots 100 ml destilāta. Destilācijas aizplūdes caurule ir iemērkta uztvērējā ar 100 ml borskābes šķīduma, kā norādīs 4. punkta d) apakšpunktā, kuram piepilinātas trīs līdz piecas piles 4. punkta g) apakšpunktā minētā indikatora šķīduma. Pēc tieši 10 minūtēm destilācija ir beigusies. Destilācijas aizplūdes cauruli izņem no uztvērēja un izmazgā ar ūdeni. Uztvērējā esošās šķīstošās bāzes tiek noteiktas, veicot titrēšanu ar 4. punkta c) apakšpunktā minēto standarta sālsskābes šķīdumu.

Gala punkta pH jābūt 5,00,1.

c)

Titrēšana

Nepieciešams veikt divas analīzes. Izmantotā metode ir pareiza, ja atšķirība abās analīzēs nepārsniedz 2 mg/100 g.

d)

Kontrole

Kontrolpārbaudi veic saskaņā ar b) punktu. Ekstrakta vietā izmanto 50,0 ml 4. punkta a) apakšpunktā minētā perhlorskābes šķīduma.

1.

Nepieciešams veikt divas analīzes. Izmantotā metode ir pareiza, ja atšķirība abās analīzēs nepārsniedz 2 mg/100 g.

2.

Pārbaudiet aprīkojumu, destilējot NH4Cl šķīdumu, kas līdzvērtīgs 50 mg TVB-N/100 g.

3.

Standarta atkārtojamības novirze Sr = 1,20 mg/100 g. Standarta salīdzināmības novirze SR = 2,50mg/100 g.

1.

Paralītiskās gliemeņu indes (PSP) saturu molusku ēdamajā daļā (visā kopumā vai atsevišķi ēdamajā daļā) nosaka saskaņā ar bioloģisko testa metodi vai jebkuru citu starptautiski atzītu metodi. Ja nepieciešams, bioloģisko testa metodi var izmantot kopā ar citu saksitoksīna un jebkura tā analoga noteikšanas metodi, attiecība uz ko ir izstrādāti standarti.

2.

Ja rezultāti tiek apstrīdēti, references metodei jābūt bioloģiskajai metodei.

1.

Virkne peļu bioloģiskās pārbaudes procedūru ar atšķirībām testa porcijās (hepatopankreātā vai visā ķermenī) un tā šķīdumos, kurus izmanto ekstrahēšanai un attīrīšanai, var izmantot jūras toksīnu noteikšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V(2) nodaļas c), d) un e) apakšpunktu. Jutība un selektivitāte ir atkarīgas no šķīdinātāju izvēles ekstrakcijai un attīrīšanai, un tas jāņem vērā, pieņemot lēmumu par izmantojamo metodi, lai atklātu visus iespējamos toksīnus.

2.

Vienas peles bioloģisko pārbaudi ar acetona ekstrahēšanu var izmantot, lai noteiktu okadīnskābi, dinofisistoksīnus, pektenotoksīnus un jesotoksīnus. Šo pārbaudi var papildināt, ja nepieciešams, ar šķidruma/šķidruma nodalīšanas soļiem ar etilacetātu/ūdeni vai dihlorometānu/ūdeni, lai atdalītu iespējamos traucējumus. Azaspiracīda noteikšanai regulējošā līmenī ar šo procedūru par testa porciju izmanto visu peles ķermeni.

3.

Katrai pārbaudei izmanto trīs peles. Ja divas no trim pelēm nomirst 24 stundu laikā no potēšanas ar ekstraktu, kas līdzvērtīgs 5 g hepatopankreāta vai 25 g visā ķermenī, rezultāts uzskatāms par pozitīvu, kas norāda uz viena vai vairāku toksīnu klātbūtni tādos daudzumos, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā.

4.

Peles bioloģisko pārbaudi ar acetona ekstraktu, kam seko šķidruma/šķidruma nodalīšana ar dietilēteri, var izmantot, lai noteiktu okadīnskābes, dinofisistoksīnu, pektenotoksīnu un azaspiracīdu klātbūtni, bet nevar izmantot jesotoksīnu noteikšanai, jo šo toksīnu zaudējums var notikt nodalīšanas posmā. Katrai pārbaudei izmanto trīs peles. Ja divas no trim pelēm nomirst 24 stundu laikā no potēšanas ar ekstraktu, kas līdzvērtīgs 5 g hepatopankreāta vai 25 g visā ķermenī, rezultāts uzskatāms par pozitīvu, kas norāda uz okadīnskābes, dinofisistoksīnu, pektenotoksīnu un azaspiracīdu klātbūtni tādos daudzumos, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c) un e) apakšpunktā.

5.

Žurku bioloģisko pārbaudi var izmantot, lai noteiktu okadīnskābi, dinofisistoksīnus un azaspiracīdus. Katrai pārbaudei izmanto trīs žurkas. Jebkuras no trim žurkām diarejas reakcija uzskatāma par pozitīvu rezultātu, kas norāda uz okadīnskābes, dinofisistoksīnu un azaspiracīdu klātbūtni tādos daudzumos, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c) un e) apakšpunktā.

1.

Metožu virkne, tajā skaitā hromatogrāfija ar augstu izšķiršanas spēju (HPLC) ar fluorimetrisko noteikšanu, šķidruma hromatogrāfija (LC), masas spektrometrija (MS), imunoloģiskās un funkcionālās pārbaudes, piemēram, fosfātu nomākšanas pārbaudes, izmantojamas kā alternatīvas vai papildu metodes bioloģiskajām pārbaudes metodēm ar nosacījumu, ka tās vienas pašas vai tās kombinējot var noteikt vismaz šādus analogus, ka tās nav mazāk efektīvas nekā bioloģiskās metodes un ka to īstenošana nodrošina attiecīgu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni:

2.

Ja atklāj jaunus analogus, kas nozīmīgi sabiedrības veselībai, tie iekļaujami analīzē. Pirms ķīmiskās analīzes veikšanas jābūt pieejamiem standartiem. Kopējo toksiskumu aprēķina, izmantojot konversijas koeficientu, kas balstīts uz datiem par katra toksīna toksiskumu.

3.

Šo metožu raksturlielumi jādefinē pēc apstiprināšanas, kas seko starptautiska protokola pieņemšanai.

4.

Bioloģiskās metodes aizstāj ar alternatīvām noteikšanas metodēm, tiklīdz pieejami Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VI sadaļas V nodaļā noteiktie references materiāli toksīnu noteikšanai, metodes apstiprinātas un šī nodaļa attiecīgi grozīta.

1.

Nedrīkst pārsniegt 0,1 % (=100 mg/100 g jeb 1 000 ppm) svaigā produktā.

2.

To nosaka ar standartizētu starptautiski atzītu metodi.

1.

Katra dalībvalsts sniedz Komisijai saites adresi uz nacionālo tīmekļa vietni, kurā ietverts galvenais saraksts, kas sastāv no to atzīto pārtikas uzņēmumu sarakstiem, kuri ražo dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 8. panta 1. punkta definīciju.

2.

1. punktā minētajam galvenajam sarakstam jāsastāv no vienas lapas, un tas veidojams vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās.

1.

Tīmekļa vietni, kurā uztur galveno sarakstu, veido kompetentā iestāde vai attiecīga gadījumā viena no kompetentajām iestādēm, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. pants.

2.

Galvenajā sarakstā jābūt saitei uz:

1.

II pielikuma I(B) sadaļu groza šādi.

2.

III pielikumu groza šādi.

1.

I pielikuma I sadaļas III(3) nodaļu groza šādi.

2.

II pielikuma II(A) nodaļas 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

3.

III pielikuma II (G) nodaļas 1. punktu aizstāj ar šo: