3.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 289/23

(1)

Lai konsolidētu un restrukturētu Eiropas pētniecības politiku, Komisija savā 2000. gada 18. janvāra Paziņojumā “Uz Eiropas pētniecības telpu” konstatēja, ka ir nepieciešams izveidot Eiropas pētniecības telpu, kas būtu pamats Kopienas turpmākai darbībai šajā jomā.

(2)

2000. gada 23. un 24. marta sanāksmē Lisabonā Eiropadome, atbalstot Eiropas pētniecības telpu, izvirzīja Kopienai mērķi līdz 2010. gadam kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē.

(3)

Ekonomikas globalizācija prasa pētnieku lielāku mobilitāti, kas ir atzīta Eiropas Kopienas Sestajā pētniecības pamatprogrammā (4), uzlabojot tās programmu pieejamību trešo valstu pētniekiem.

(4)

Lai sasniegtu mērķi, ko Eiropadome noteica 2002. gada 15. un 16. marta sanāksmē Barselonā, proti, zinātniskajos pētījumos ieguldīt 3 % no IKP, Kopienai būs vajadzīgi 700 000 pētnieku. Šis mērķis būtu jāsasniedz, īstenojot vairākus savstarpēji saistītus pasākumus, piemēram, zinātnieka profesiju padarot pievilcīgāku jauniešiem, veicinot sieviešu iesaistīšanos zinātniskajā pētniecībā, paplašinot pētnieku apmācības un mobilitātes iespējas, uzlabojot pētnieku karjeras izredzes Kopienā un padarot Kopienu atvērtāku trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem varētu atļaut zinātniskās pētniecības nolūkā ieceļot un pārvietoties kopējā telpā.

(5)

Lai dalībvalstis būtu konkurētspējīgas un pievilcīgas starptautiskā līmenī, tām būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pētniekiem būtu vieglāk uz īsiem laikposmiem ieceļot un pārvietoties Kopienā.

(6)

Attiecībā uz īstermiņa uzturēšanos dalībvalstīm būtu jāapņemas uzskatīt, ka to trešo valstu pētnieki, uz kurām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2001 (5) attiecas vīzu režīms, ir personas, kas rīkojas godprātīgi, un arī uz viņiem attiecināt acquis communautaire paredzētās priekšrocības, piemērojot īstermiņa vīzu izsniegšanas procedūras.

(7)

Būtu jāveic pasākumi, kas veicinātu informācijas un labākās prakses apmaiņu, lai uzlabotu procedūras īstermiņa vīzu izsniegšanai pētniekiem.

(8)

Šis ieteikums respektē pamattiesības un ievēro principus, kas paredzēti, jo īpaši, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(9)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un tas neattiecas uz Dāniju. Tā kā šis ieteikums ir pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļu, Dānija saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad šo ieteikumu ir pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, lemj par to, vai tā šo ieteikumu īstenos savos tiesību aktos.

(10)

Šis ieteikums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (6); tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un tas neattiecas uz Apvienoto Karalisti.

(11)

Šis ieteikums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (7); tāpēc Īrija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā, un tas neattiecas uz Īriju.

(12)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8)– šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK (9) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(13)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/849/EK (10) un Padomes Lēmumā 2004/860/EK (11) par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un Eiropas Kopienas vārdā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu.

(14)

Šis ieteikums ir pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīts ar to nozīmē, kāda paredzēta 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(15)

Šis ieteikums paredz arī izveidot elastīgu formulu tiem pētniekiem, kas vēlas saglabāt profesionālas saiknes ar kādu iestādi savā izcelsmes valstī (piemēram, ik pusgadu pavadot līdz trim mēnešiem kādā Eiropas pētniecības iestādē, kas viņus uzņem un kas atrodas kopējā telpā, pārējā laikā turpinot darbu savā sākotnējā pētniecības iestādē),

1.

atvieglināt vīzu izsniegšanu, apņemoties paātrināti izskatīt vīzu pieteikumus, ko iesnieguši pētnieki no trešām valstīm, uz kurām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2001 attiecas vīzu režīms;

2.

veicināt to pētnieku starptautisko mobilitāti, kuriem bieži jāceļo pa Eiropas Savienību, sniedzot viņiem vairākkārtējas ieceļošanas vīzas. Nosakot vīzu derīguma termiņu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā to pētniecības programmu ilgums, kurās pētnieki ir iesaistīti;

3.

apņemties veicināt to, ka pieņem saskaņotu pieeju attiecībā uz pamatojuma pierādījumiem, kas pētniekiem jāpievieno vīzu pieteikumiem. Dalībvalstīm par šo jautājumu būtu jāapspriežas ar apstiprinātajām pētniecības organizācijām;

4.

veicināt vīzu izsniegšanu pētniekiem bez administratīvām nodevām saskaņā ar acquis communautaire paredzētajiem noteikumiem;

5.

iesaistoties vietēja līmeņa konsulārajā sadarbībā, ņemt vērā uzdevumu atvieglināt vīzu izsniegšanu pētniekiem no trešām valstīm, lai veicinātu labākās prakses apmaiņu;

6.

lai Komisija varētu izvērtēt sasniegto, apņemties sniegt tai līdz 2006. gada 28. septembrim informāciju par labāko praksi, ko pieņem, veicinot vienotu vīzu izsniegšanu pētniekiem. Atkarībā no tā, vai ir pieņemta direktīva par īpašu procedūru trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanai zinātniskās pētniecības nolūkā (12), un atkarībā no izvērtēšanas secinājumiem, būtu jāizskata iespēja šā ieteikuma noteikumus iekļaut atbilstīgā juridiski saistošā instrumentā.