Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32005R0639

Padomes Regula (EK) Nr. 639/2005 (2005. gada 25. aprīlis), ar ko pēc pārbaudes saistībā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar 11. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 384/96 uzliek galīgo antidempinga maksājumu furfuraldehīda importam, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā

OV L 107, 28.4.2005, p. 1–10 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 352M, 31.12.2008, p. 119–128 (MT)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO, HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 28/04/2010

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2005/639/oj

28.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 639/2005

(2005. gada 25. aprīlis),

ar ko pēc pārbaudes saistībā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar 11. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 384/96 uzliek galīgo antidempinga maksājumu furfuraldehīda importam, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, kuru, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, iesniedza Komisija,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome 1995. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 95/95 (2) īpaša maksājuma veidā uzlika galīgos antidempinga pasākumus furfuraldehīda importam, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”). Īpašā maksājuma likme ir 352 euro par tonnu. Pēc starpposma pārbaudes, kas tika sākta 1997. gada maijā pēc kāda Ķīnas eksportētāja pieprasījuma, pasākumi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2722/1999 (3) turpmāk tika paturēti spēkā vēl četrus gadus.

2.   Izmeklēšanas sākšana, veicot pārbaudi saistībā ar termiņa izbeigšanos

(2)

Pēc 2003. gada 19. septembra paziņojuma publicēšanas par tādu gaidāmo antidempinga pasākumu termiņa izbeigšanos, kas piemērojami furfuraldehīda importam, kura izcelsme ir ĶTR (4), Komisija 2003. gada 19. septembrī saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 1. panta 2. punktu veikt pārbaudi.

(3)

Pieprasījumu iesniedza Furfural Español SA (“pieprasījuma iesniedzējs”), kurš ražo nozīmīgāko daļu, šajā gadījumā — vairāk nekā 25 % no kopējā Kopienā saražotā furfuraldehīda daudzuma. Otrs Kopienas ražotājs Lenzing AG atbalstīja pieprasījumu. Abi ražotāji reprezentē 100 % no Kopienā saražotā furfuraldehīda daudzuma. Pieprasījums tika pamatots ar apgalvojumiem, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un tā radītie zaudējumi Kopienas rūpniecībai varētu turpināties vai atkārtoties.

(4)

Komisija, apspriedusies ar Konsultatīvo komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu ierosinātu uzsākt pārbaudi saistībā ar termiņa izbeigšanos, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5) publicēja paziņojumu par šīs pārbaudes sākšanu.

3.   Izmeklēšanā ieinteresētās puses

(5)

Komisija oficiāli informēja ĶTR iestādes, ĶTR ražotājus eksportētājus, ražotājus ieteiktā analoga valstī Argentīnā, Kopienā zināmos ieinteresētos ražotājus, importētājus/tirgotājus un rūpnieciskos izmantotājus par pārbaudes sākšanu. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt noklausīšanos termiņā, kāds noteikts paziņojumā par pārbaudes sākšanu.

(6)

Komisija nosūtīja anketas visām tām pusēm, kurām oficiāli tika paziņots par pārbaudes sākšanu un kuras paziņojumā par pārbaudes sākšanu noteiktajā termiņā bija pieprasījušas anketas.

(7)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem Kopienas ražotājiem, viena importētāja/tirgotāja, viena rūpnieciskā izmantotāja un viena ražotāja analoga valstī Argentīnā.

(8)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu, vai ir iespējams, ka dempings varētu turpināties vai atkārtoties, nodarot kaitējumu Kopienas interesēm. Pārbaudes apmeklējumi ir veikti šādos uzņēmumos:

a)

ražotājs analoga valstī

Indunor SA, Buenos Aires, Argentina;

b)

Kopienas ražotājs

Furfural Espanol SA, Alcantarilla, Spain;

c)

neatkarīgs importētājs

International Furan Chemicals B.V., Rotterdam, Netherlands.

(9)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga turpināšanos vai atkārtošanos un zaudējumu rašanos tika veikta laikposmā no 2002. gada 1. oktobra līdz 2003. gada 30. septembrim (izmeklēšanas laikposms — “IP”). Svarīgāko tendenču izpēte zaudējumus radoša dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanā tika veikta laikposmā no 2000. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“aplūkotais laikposms”).

B.   ATTIECĪGAIS PRODUKTS UN LĪDZĪGS PRODUKTS

1.   Attiecīgais produkts

(10)

Attiecīgais produkts ir produkts, kas tika pārbaudīts sākotnējā izmeklēšanā, t.i., furfuraldehīds, kura izcelsme ir ĶTR un kurš pēc klasifikācijas atbilst KN kodam 2932 12 00. Furfuraldehīds ir arī pazīstams kā 2–furaldehīds vai furfurāls.

(11)

Furfuraldehīds ir gaiši dzeltens šķidrums, kuram ir īpaša kodīga smaka un kuru iegūst dažādu lauksaimniecības atkritumu pārstrādes rezultātā. Furfuraldehīdu izmanto galvenokārt divējādi: kā selektīvu šķīdinātāju naftas pārstrādē smēreļļu ražošanai un kā izejvielu pārstrādei furfurilspirtā, ko izmanto sintētisko sveķu ražošanā lietņu veidnēm.

2.   Līdzīgs produkts

(12)

Līdzīgi kā iepriekšējas izmeklēšanas, arī šī izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka furfuraldehīdam, ko ražo ĶTR un eksportē uz Kopienu, furfuraldehīdam, ko ražo un pārdod vietējā tirgū analoga valstī Argentīnā, un furfuraldehīdam, ko ražo un Kopienas tirgū pārdod Kopienas ražotāji, ir vienādas galvenās fizikālās un ķīmiskās īpašības un vienādi pamatizmantojuma veidi. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie produkti ir uzskatāmi par līdzīgiem produktiem.

C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai izmeklēšanas laikā nenotika dempings un, ja notika, tad vai ir domājams, ka pasākumu termiņa izbeigšanās varētu izraisīt dempinga turpināšanos.

1.   Iepriekšēja piezīme

(14)

Neviens no sūdzībā minētajiem 24 Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nav darbojies līdzi izmeklēšanā un neviens no šiem uzņēmumiem nav sniedzis nekādu informāciju. Ņemot vērā šo Ķīnas ražotāju eksportētāju nedarbošanos līdzi, tālāk tekstā izklāstītie atzinumi par dempingu bija jāpamato ar pieejamajiem datiem, jo īpaši ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) datiem un informāciju, kas sniegti pārbaudes pieprasījumā. Šai ziņā tiek atzīmēts, ka Eurostat uzrāda tikai to importu, uz ko attiecas ievešana pārstrādei.

2.   Analoga valsts

(15)

Tā kā ĶTR ir pārejas ekonomikas valsts, normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu bija jānosaka, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta trešā valstī ar atbilstīgu tirgus ekonomiku.

(16)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, paziņojumā par pārbaudes sākšanu Argentīna tika ierosināta kā analoga valsts normālās vērtības noteikšanai. Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par pārbaudes uzsākšanu, nav saņemti nekādi komentāri par ierosināto analoga valsti.

(17)

Viens furfuraldehīda ražotājs Argentīnā sadarbojās izmeklēšanas gaitā, atbildot uz anketas jautājumiem un piekrītot anketas atbilžu pārbaudei savā uzņēmumā. Izmeklēšana pierādīja, ka Argentīnas furfuraldehīda tirgū ir konkurence un apmēram 72 % no tirgus apjoma nodrošina vietējie ražotāji un pārējo daļu – imports no trešām valstīm. Ražošanas apjoms Argentīnā veido vairāk nekā 60 % no tā attiecīgā produkta apjoma, ko Ķīna eksportē uz Kopienu ievešanai pārstrādei. Tāpēc Argentīnas tirgu var uzskatīt par pietiekami reprezentatīvu, lai noteiktu ĶTR izcelsmes produkta normālo vērtību.

(18)

Tādējādi tiek secināts, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu Argentīna ir uzskatāma par atbilstīgu analoga valsti.

3.   Normālā vērtība

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko ir sniedzis ražotājs, kurš sadarbojās, analoga valstī, t.i., pamatojoties uz cenu, ko Argentīnas iekšējā tirgū maksāja neatkarīgi pircēji vai kas tiem bija maksājama, tā kā attiecīgie darījumi notika parastajā tirdzniecības apritē.

(20)

Rezultātā noteiktā normālā vērtība tika noteikta kā vidējā svērtā pārdošanas cena iekšējā tirgū ko Argentīnas ražotājs, kas sadarbojās, ir noteicis neatkarīgiem pircējiem.

4.   Eksporta cena

(21)

Tā kā neviens no Ķīnas eksportētājiem uz Kopienu nesadarbojās izmeklēšanas gaitā, eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Par visatbilstošāko pamatu tika atzīti Eurostat dati saistībā ar attiecīgā produkta importu Kopienā. Lai arī viss attiecīgā produkta importa apjoms tika paredzēts ievešanai pārstrādei (Ķīnas furfuraldehīds tika pārstrādāts furfurilspirtā eksportam), nebija iemesla uzskatīt, ka tas nebija ticams pamats, lai noteiktu eksporta cenas. Turklāt pārbaudes laikā pie importētāja, kas piekrita sadarboties, ir apstiprinājies, ka Eurostat dati sakrīt ar pārbaudē iegūtajiem datiem. Tādējādi eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem par importu no Ķīnas ievešanai pārstrādei.

5.   Salīdzināšana

(22)

Lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzināšanu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu pienācīga uzmanība, izdarot attiecīgas korekcijas, ir pievērsta tādām atšķirībām transporta un apdrošināšanas izmaksās, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību.

6.   Dempinga starpība

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības salīdzināšanu ar vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu vienādā tirdzniecības līmenī. Šis salīdzinājums pierādīja, ka ir ievērojama dempinga starpība. Faktiski IP konstatētā dempinga starpība ir lielāka nekā 62,6 % dempinga starpība, kas tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā pārbaudē.

7.   Eksporta attīstība antidempiga pasākumu atcelšanas gadījumā

a)   Eksports

(24)

Izmeklēšanas rezultāti pierādīja, ka eksporta apjoms no ĶTR uz Kopienu ievešanai pārstrādei laikposmā no 2000. gada līdz IP ir ievērojami palielinājies (skatīt 33. apsvērumu). Ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti, paredzams, ka eksports no ĶTR ievērojami pieaugtu arī ārpus saskaņotā ievešanas pārstrādei apjoma, ņemot vērā ievērojamo cenu starpību Ķīnas un ES ražotāju furfuraldehīdam, kā arī neizmantoto jaudu, kas izskaidrota turpmāk 26. apsvērumā.

b)   Neizmantotā jauda ĶTR

(25)

Kopš publiski pieejamā informācija par Ķīnas furfuraldehīda ražošanas nozari ir niecīga, turpmākie secinājumi pamatojas galvenokārt uz pārbaudes pieprasījumā ietverto informāciju.

(26)

Saskaņā ar informāciju, kas sniegta pieprasījumā veikt pārbaudi sakarā ar termiņa izbeigšanos, kopējais Ķīnā saražotā furfuraldehīda daudzums ir apmēram 180 000 tonnu gadā, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz furfuraldehīda kopējo patēriņu Kopienā. Ir domājams, ka Ķīnā izmanto apmēram 70 % no ražošanas jaudas, un tas nozīmē, ka ĶTR dīkstāves jaudas ir apmēram 50–60 000 tonnu furfuraldehīda gadā, t.i., vairāk nekā kopējais patēriņš Kopienā. Saskaņā ar Kopienas ražotāju sniegto informāciju Ķīnā saražotais apjoms pastāvīgi mainās atkarībā no pieprasījuma. Šajā sakarā dažas ražotnes uz laiku tiek slēgtas un vajadzības gadījumā tās atsāk darboties. Ir domājams, ka patlaban darbojas vairāk nekā 80 furfuraldehīda ražotnes, galvenokārt ĶTR ziemeļaustrumu daļā.

(27)

Tātad lielas ražošanas jaudas ĶTR un elastīgums, atsākot ražotņu darbību, ir par pierādījumu tam, ka ražotāji spēj strauji palielināt produkcijas apjomu un virzīt to uz jebkuru eksporta tirgu, tostarp Kopienas tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti.

c)   Eksports ievešanai pārstrādei Kopienā

(28)

Tiek atzīmēts, ka IP viss attiecīgā produkta eksporta apjoms no ĶTR uz Kopienu bija paredzēts ievešanai pārstrādei. Ķīnas furfuraldehīds tika tālāk pārstrādāts furfurilspirtā, kas pēc tam tika eksportēts. Ir pamatoti pieņemt, ka pasākumu atcelšanas rezultātā varētu atsākties eksports no ĶTR uz Kopienu ārpus saskaņotā ievešanas pārstrādei apjoma. Šāds papildu eksports visticamāk arī radītu ievērojamu dempingu. Tiešām tagadējās eksporta cenas, kas noteiktas saskaņotajam ievešanas pārstrādei apjomam, antidempinga maksājumi neietekmē, jo acīmredzot šādam eksportam nekādus maksājumus nepiemēro. Kopienas ražotāju un Ķīnas eksportētāju konkurence attiecībā uz šo tirdzniecību ir notikusi, pieņemot, ka nekādu maksājumu nav. Tādējādi var pamatoti pieņemt, ka šīs cenas ir arī indikatīvas turpmāko cenu līmeņu noteikšanā, ja pasākumi tiktu atcelti. Turklāt tiek arī atzīmēts, ka Ķīnā ražotais furfuraldehīds, kas eksportēts uz Kopienu ievešanai pārstrādei, IP tika pārdots par cenu, kas ir par 44 % zemāka nekā Kopienas ražotāju cena, un, ja pārdošanas cena nebūtu pazemināta, salīdzinot ar Kopienas cenu, dempings arvien pastāvētu.

8.   Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(29)

Tā kā ĶTR dīkstāvē atrodas ievērojamas ražošanas jaudas un pašlaik eksports uz Kopienu notiek vienīgi ievešanai pārstrādei, pamatoti gaidāms, ka, atceļot antidempinga pasākumus, uz Kopienas tirgu tiktu virzīts attiecīgā produkta ievērojams papildu apjoms.

(30)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka eksports no ĶTR joprojām notiek par dempinga cenām un ka IP dempinga starpība ir bijusi vēl lielāka nekā iepriekšējā pārbaudē noteiktā dempinga starpība. Ņemot vērā šos apstākļus, ir pamatoti gaidāms, ka dempings nākotnē varētu turpināties.

D.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(31)

Attiecīgo produktu ražo divi Kopienas ražotāji. Kopā ar pieprasījuma iesniedzēju arī otrs Kopienas ražotājs, Lenzing AG (“otrs Kopienas ražotājs”), atbalstīja pārbaudes pieprasījumu. IP šo divu ražotāju kopējā saražotā produkcija reprezentēja 100 % no kopējā Kopienā saražotā furfuraldehīda daudzuma. Abi uzņēmumi atbildēja uz anketas jautājumiem un pilnībā sadarbojās izmeklēšanas gaitā. Uz šā pamata var apgalvot, ka abi Kopienas ražotāji kopā veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Lai ievērotu konfidencialitāti, Kopienas ražošanas nozares darbības rādītāji sniegti tikai indeksētā veidā.

E.   SITUĀCIJA KOPIENAS TIRGŪ

1.   Patēriņš Kopienā

1. tabula Patēriņš Kopienā

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Daudzums tonnās

38 699

45 005

38 007

41 513

Indekss

100

116

98

107

Gada tendence

 

16

– 16

9

(32)

Patēriņš Kopienā ir aprēķināts, pamatojoties uz kopējo pārdoto daudzumu, kurā ietilpst Kopienas ražošanas nozares produkcija, imports no ĶTR ievešanai pārstrādei un imports no citām trešām valstīm. Laikposmā no 2000. līdz 2001. gadam furfuraldehīda patēriņš Kopienā ievērojami pieauga. Furfuraldehīda patēriņš 2002. gadā ir samazinājies apmēram līdz 2000. gada līmenim. Laikposmā no 2000. gada līdz IP furfuraldehīda patēriņš Kopienā ir pieaudzis par 9 %. Patēriņa svārstības ir saistītas ar furfuraldehīda izmantošanu arī furfurilspirta ražošanā. Furfurilspirta ražošana un noiets pieauga 2001. gadā, bet ievērojami samazinājās 2002. gadā, un tā rezultātā attiecīgi ir samazinājies furfuraldehīda patēriņš. Furfurilspirta noiets un ražošana IP atkal pieauga tāpat kā furfuraldehīda patēriņš.

2.   Imports no ĶTR

a)   Apjoms, tirgus daļa un cenas

(33)

Pamatojoties uz Eurostat informāciju, kopš 2001. gada furfuraldehīds no ĶTR ir ievests vienīgi saskaņā ar ievešanu pārstrādeii. Šī prakse tika sākta jau 2000. gadā, kad apmēram 75 % no Ķīnas importa bija paredzēts izmantot ievešanai pārstrādei. Ķīnas importa apjoms attiecīgajā laikposmā pieaudzis no 3 198 tonnām līdz 5 167 tonnām, un tas nozīmē 61,6 % pieaugumu laikposmā no 2000. gada līdz IP. Tiek atzīmēts, ka 2002. gadā furfurilspirta noiets ievērojami samazinājās. Tomēr IP tas atkal ir pieaudzis. Attiecīgajā laikposmā šī Ķīnas importa tirgus daļa ir pieaugusi no 8,2 % līdz 12,4 %. Lai gan svārstības šajā Ķīnas furfuraldehīda importa apjomā zināmā mērā var būt saistītas ar svārstībām furfurilspirta ražošanā, ar tām tomēr neizskaidro strauji pieaugušo importa apjoma, jo īpaši IP, un tirgus daļas palielināšanos. Vidējā Ķīnas importa cena ir kritusies no 648,68 euro par tonnu 2000. gadā līdz 508,65 euro par tonnu IP, un attiecīgajā laikposmā samazināšanās ir 21,6 %. Salīdzinot Ķīnas un Kopienas furfuraldehīda ražotāju vienības cenu, ir skaidri redzama tendence pārdot produktus par zemāku cenu. Attiecīgā laikposma sākumā 2000. gadā Ķīnas cenas bijušas par 4,4 % zemākas nekā Kopienas ražotāju cenas. IP tās ir bijušas par 44,1 % zemākas.

2. tabula

Imports no ĶTR ievešanai pārstrādei

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Daudzums tonnās

3 198

4 143

2 450

5 167

Indeksēts

100

130

77

162

Tirgus daļa

8,3 %

9,2 %

6,4 %

12,4 %

Cena, EUR/tonna

648,68

678,48

540,06

508,65

Indeksēts

100

104,6

83,3

78,4

3.   Ekonomiskā situācija Kopienas ražošanas nozarē

a)   Ražošana

3. tabula Ražošanas apjoms Kopienā

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

94

87

85

Gada tendence

 

– 5,8

– 7,3

– 2,2

(34)

Attiecīgajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms katru gadu samazinājās, un IP tas bija par 15 % zemāks nekā 2000. gadā. Viens no Kopienas ražotājiem 2000. gadā pārtrauca furfuraldehīda ražošanu vienā no ražotnēm.

b)   Ražošanas jauda un tās izmantošana

4. tabula Kopienas jauda

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

104

100

99

Gada tendence

 

3,9

– 3,4

– 1,2

(35)

Ražošanas jauda attiecīgajā laikposmā nedaudz samazinājās pēc 3,9 % pieauguma 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu. Iepriekš minētie skaitļi, kas raksturo jaudu, neatspoguļo situāciju, kurā 2000. gadā furfuraldehīda ražošana tika pārtraukta, jo uzņēmums joprojām uzskata šo ražotni par savas ražošanas jaudas daļu, t.i., ja vajadzīgs, ražošanu ir iespējams īsā laikā atsākt.

5. tabula

Jaudas izmantošana

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

91

87

86

(36)

Iepriekš norādītā tabula parāda, ka jaudas izmantošana attiecīgajā laikposmā katru gadu samazinājās, un IP jaudas izmantošanas apjoms bija par 14 % mazāks nekā 2000. gadā.

c)   Produkcijas pārdošana Kopienā

6. tabula Pārdošanas apjoms

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

96

87

87

Gada tendence

 

– 4,4

– 9,4

0,3

(37)

Kopienas ražošanas nozares produkcijas pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem Kopienā laikposmā no 2000. gada līdz IP ir samazinājies par 13 %. Pārdošanas apjoma samazināšanās bija īpaši izteikta laikposmā no 2000. gada līdz 2002. gadam, kad ražošanas nozare paaugstināja cenas, lai kompensētu krasi pieaugušās izejvielu izmaksas. IP šo tendenci bija iespējams pārtraukt, jo Kopienas ražošanas nozare samazināja cenas, lai izvairītos no pārdošanas apjomu turpmāka samazinājuma.

d)   Cenas

7. tabula Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

127

135

134

Gada tendence

 

27,2

6,0

– 0,6

(38)

Laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam vidējā furfuraldehīda pārdošanas cena pieauga par 35 %, jo Kopienas ražošanas nozare centās kompensēt krasi pieaugušās izejvielu izmaksas, palielinot produkcijas pārdošanas cenu.

e)   Tirgus daļa

8. tabula Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

82

88

81

(39)

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa laikposmā no 2000. gada līdz IP samazinājās par 19 %. Kopienas ražotāju tirgus daļas lielākā samazināšanās bija vērojama laikposmā no 2000. līdz 2001. gadam. Furfuraldehīda patēriņš Kopienā 2002. gadā ievērojami samazinājās galvenokārt tāpēc, ka samazinājās furfurilspirta ražošana. Kopienas ražošanas nozares furfuraldehīda noiets samazinājās arī 2002. gadā. Tomēr noieta samazināšanās Kopienas ražošanas nozarē bija relatīvi mazāka nekā furfuraldehīda patēriņa samazināšanās 2002. gadā. Turklāt Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa 2002. gadā palielinājās. IP furfuraldehīda patēriņš, kā arī imports no Ķīnas atkal palielinājās, bet Kopienas ražošanas nozares noiets palika apmēram iepriekšējā gada līmenī. Tā rezultātā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās.

f)   Krājumi

9. tabula Krājumi

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

103

128

122

Gada tendence

 

3,5

23,3

– 4,1

(40)

Iepriekš minētā tabulā redzams, ka Kopienas ražošanas nozares krājumi attiecīgajā laikposmā palielinājās par 22 %. Krājumi īpaši palielinājās laikposmā no 2001. līdz 2002. gadam, kad krājumi pieauga par 24 %. Krājumi 2000. gadā reprezentēja 9,4 % no Kopienas ražošanas nozares noieta ES, bet IP tie pieauga līdz 13,3 %.

g)   Rentabilitāte

10. tabula Rentabilitāte

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

235

133

146

Gada tendence

 

135,1

– 43,5

9,3

(41)

Kopienas ražošanas nozares kopējie rentabilitātes rādītāji attiecīgajā laikposmā saglabājušies relatīvi augstā līmenī. Tomēr tas ir galvenokārt tāpēc, ka otrā Kopienas ražotāja, kas atbalsta sūdzību, rentabilitātes gada rādītāji aplūkotajā laikposmā vienmēr ir bijuši izcili augsti, kamēr pieprasījuma iesniedzēja rentabilitātes rādītāji tajā pašā laikposmā ir krasi (par 8,2 procentiem) samazinājušies. Otrs Kopienas ražotājs iegūst furfuraldehīdu kā celulozes viskozes ražošanas blakusproduktu, bet pieprasījuma iesniedzējs kā furfuraldehīda ražošanas galveno izejvielu izmanto mandeļu čaumalas. Laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam mandeļu čaumalu cena krasi pieauga (par 51 %), tādējādi ievērojami samazinot pieprasījuma iesniedzēja peļņu, kamēr otra Kopienas ražotāja izmantoto izejvielu cena pieauga tikai nedaudz. Pieprasījuma iesniedzēja pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu pieaugums absolūtos skaitļos bija neliels, t.i., 5,5 % laikposmā no 2000. gada līdz IP. Tādējādi rentabilitāte ir kritusies galvenokārt pieaugušo izejvielu cenu dēļ. Mēģinājums kompensēt pieaugušās izejvielu cenas, palielinot furfuraldehīda pārdošanas cenu, izraisīja noieta samazināšanos.

h)   Naudas plūsma

11. tabula Naudas plūsma

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

141

104

107

Gada tendence

 

41,1

– 26,0

2,5

(42)

Naudas plūsmas tendences bija tādā pašā virzienā kā rentabilitāte, ievērojami palielinoties laikposmā no 2000. līdz 2001. gadam un samazinoties turpmākajos gados. Saskaņā ar rentabilitātes rādītajiem arī naudas plūsma attiecīgajā laikposmā bija izcili laba otra Kopienas ražotāja uzņēmumos, kas atbalsta sūdzību, kamēr naudas plūsma pieprasījuma iesniedzēja uzņēmumos tajā pašā laikposmā acīmredzami kritusies (– 42,7 %).

(i)   Ieguldījumi, kapitāla apgrozība un spēja nodrošināt kapitālu

12. tabula Ieguldījumi

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

93

63

98

Gada tendence

 

– 6,8

– 32,8

55,9

(43)

Laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam ieguldījumi ievērojami samazinājās, un IP atkal palielinājās pēc tam, kad otrs Kopienas ražotājs veica ievērojamus ieguldījumus celulozes viskozes ražošanas iekārtās (furfuraldehīds ir celulozes ražošanas procesa blakusprodukts). Pieprasījuma iesniedzēja ieguldījumi attiecīgajā laikposmā kritās par 80 %. Izmeklēšana pierādīja, ka attiecīgajā laikposmā esošā kapitāla apgrozība samazinājās līdzīgi rentabilitātei.

13. tabula

Kapitāla apgrozība un spēja nodrošināt kapitālu

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

207

38

34

Gada tendence

 

107,4

– 81,7

– 11,0

(44)

Iepriekš minētā tabulā sniegtie kapitālieguldījumu atdeves dati pierada tikai pieprasījuma iesniedzēja attīstību. Tabulā skaidri redzams, ka attiecīgajā laikposmā tā kapitāla apgrozība samazinājās. Attiecībā uz otru Kopienas ražotāju, kas atbalsta sūdzību, jāpaskaidro, ka tas pieder uzņēmumu grupai, kuru galvenās ražošanas intereses ir saistītas ar citiem produktiem, nevis furfuraldehīdu. Patiesībā furfuraldehīds ir neliels blakusprodukts vienā no galvenajiem ražošanas procesiem. Tāpēc uzņēmums nespēj sniegt datus par vērā ņemamu kapitāla apgrozību attiecībā uz furfuraldehīdu. Attiecīgajā laikposmā, samazinoties rentabilitātei un naudas plūsmai, pieprasījuma iesniedzēja spēja nodrošināt kapitālu ir ievērojami samazinājusies. Šī samazināšanās ir skaidri redzama arī attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja ieguldījumiem, kas attiecīgajā laikposmā ir samazinājušies 80 % apmērā.

j)   Nodarbinātība, ražīgums un darba samaksa

14. tabula Nodarbinātība

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

75

84

82

Gada tendence

 

– 25,0

12,1

– 2,7

(45)

Iepriekš noradītā tabula parāda, ka attiecīgajā laikposmā nodarbinātība samazinājusies par 18 %. Nodarbinātības samazināšanās 2000. un 2001. gadā atspoguļo furfuraldehīda ražošanas pārtraukšanu vienā ražotnē.

(46)

Ražīgums attiecīgajā laikposmā ir pieaudzis par 4 % (skatīt tabulu).

15. tabula.

Ražīgums

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

126

104

104

Gada tendence

 

25,6

– 17,4

0,5

(47)

Attiecīgajā laikposmā Kopienas ražošanas nozarē darbinieku vidējā mēnešalga pieauga par 6 %, t.i., mazāk nekā vidējais inflācijas līmenis Kopienā.

16. tabula

Mēnešalgas

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Indekss

100

99

97

106

Gada tendence

 

– 0,8

– 1,9

8,7

k)   Dempinga starpības apjoms un pēdējā dempinga vai subsidēšanas ietekme

(48)

Tā kā dempings turpinājās tādā pašā, ja ne augstākā līmenī kā noteikts iepriekšējās izmeklēšanas laikā (skatīt 1. apsvērumu), tad nav bijis iemesla uzskatīt, ka konkrētās dempinga starpības ietekme uz situāciju Kopienas ražošanas nozarē varētu atšķirties no iepriekšējā izmeklēšanā noteiktās ietekmes.

l)   Pieaugums

(49)

Attiecīgajā laikposmā furfuraldehīda patēriņš Kopienā pieauga par 7 %, kamēr Kopienas ražošanas nozares ražīgums, noiets un tirgus daļa tajā pašā laikposmā samazinājās. Tajā pašā laikā ievērojami pieauga importa apjoms no ĶTR un attiecīgā tirgus daļa. Tas nozīmē, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā laikposmā, palielinoties attiecīgā produkta tirgus daļai, nav varējusi gūt pilnīgu labumu.

4.   Citu faktoru ietekme

a)   Izejvielu cenas

(50)

Tas, ka 2001. un 2002. gadā ievērojami pieauga tādu izejvielu cenas, kuras izmanto pieprasījuma iesniedzējs, protams, ir atstājis negatīvu ietekmi uz tā darbības rentabilitāti šajos gados. Tomēr IP, kad izejvielu cenas kritās, situācija mainījās. Tāpēc, lai gan izejvielu cenu svārstības attiecīgajā laikposmā varētu būt izraisījušas nestabilitāti Kopienas ražošanas nozarē, tās tomēr nebija tik ievērojamas, lai IP radītu jebkādus zaudējumus.

b)   Eksporta darbība no Kopienas

(51)

Saskaņā ar Eurostat datiem kopējais eksporta apjoms no Kopienas attiecīgajā laikposmā bija nenozīmīgs, t.i., no vienas līdz divām tonnām gadā. Tāpēc Kopienas ražošanas nozares eksports nav varējis ietekmēt attiecīgajā laikposmā radītos zaudējumus.

c)   Importa no citām trešām valstīm apjomi un cenas

(52)

Saskaņā ar Eurostat datiem furfuraldehīda importa apjomi no citām trešām valstīm, izņemot ĶTR, un vidējās furfuraldehīda cenas attīstījās šādi.

17. tabula

Imports no citām trešām valstīm (apjoms)

(Daudzums tonnās)

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Taizeme

167

551

1 481

888

Slovēnija

1 227

1 290

1 204

1 410

Dienvidāfrika

4 183

7 852

2 601

3 706

Dominikānas Republika

24 017

25 509

25 157

25 213

Kopā

29 594

35 202

30 443

31 217


18. tabula

Imports no citām trešām valstīm (vidējās cenas)

Cena eiro par tonnu

 

2000. gads

2001. gads

2002. gads

IP

Taizeme

2 150

1 849

5 271

635

Slovēnija

694

618

647

635

Dienvidāfrika

1 158

1 558

543

832

Dominikānas Republika

543

1 235

541

452

Vidējā cena

645

1 294

775

510

(53)

Attiecīgajā laikposmā furfuraldehīda importa apjomi no citām trešām valstīm, izņemot ĶTR, bija relatīvi stabili, izņemot 2001. gadu, kad pieauga imports no Dienvidāfrikas un īpaši no Dominikānas Republikas, jo pieauga furfuraldehīda patēriņš furfurilspirta ražošanai. Jāatzīmē, ka tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā imports no Dominikānas Republikas bija vienīgi produkta nosūtīšana no mātes uzņēmuma uz tā meitsabiedrību Eiropā, lai ražotu furfurilspirtu. Tādējādi šajos darījumos izmantotās cenas ir transfertcenas darījumos starp saistītiem uzņēmumiem, un tās varētu neatspoguļot patiesajās tirgus cenās. Tiek atzīmēts, ka furfuraldehīds no Dominikānas Republikas Kopienas brīvajā tirgū nav pieejams. Tāpēc nav iegūti nekādi pierādījumi tam, ka šis imports būtu radījis riska situāciju Kopienas ražošanas nozarē. Otras lielākās eksportētājvalsts Dienvidāfrikas eksporta apjomi attiecīgajā laikposmā samazinājās par 11 %. IP vidējās importa cenas no visām trešām valstīm, izņemot Dominikānas Republiku, bija ievērojami augstākas nekā tāda ĶTR furfuraldehīda importa cenas, kas bija paredzēts ievešanai pārstrādei. Tāpēc tiek secināts, ka lai gan cits imports varēja radīt riska situāciju Kopienas ražošanas nozarē, to apjoma un cenu ziņā nevar uzskatīt par būtisku.

5.   Secinājumi par situāciju Kopienas ražošanas nozarē

(54)

Pēc antidempinga pasākumu piemērošanas situācija Kopienas ražošanas nozarē ir stabilizējusies, bet tā joprojām ir viegli ietekmējama. Ražošana, ražošanas jauda un noiets, tāpat kā pārdošanas cena un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa ir samazinājusies. Ieguldījumi, kapitāla apgrozība un nodarbinātība arī ir samazinājusies, tomēr krājumi ir pieauguši, jo īpaši laikposmā no 2001. līdz 2002. gadam, kad samazinājās noiets un tirgus daļa. Rentabilitāte un naudas plūsma attiecīgajā laikposmā vidēji ir pieaugusi, bet samazinājusies no 2001. gada. Zaudējumu rādītāji tādējādi neļauj secināt, ka ir skaidra zaudējumu rašanās situācija. Turklāt jāuzsver, ka abu Kopienas ražotāju situācija ievērojami atšķiras un pieprasījuma iesniedzējs atrodas daudz riskantākā situācijā nekā otrs Kopienas ražotājs, kas atbalsta sūdzību. Pirmajam ražotājam daļu zaudējumu varētu būt radījusi izejvielu cenu celšanās. Šajos apstākļos un turklāt jo īpaši tāpēc, ka ĶTR imports bija paredzēts vienīgi ievešanai pārstrādei, nebija iespējams konstatēt, ka zaudējumus turpināja radīt imports par dempinga cenām. Tāpēc tika pārbaudīts, vai, pasākumus izbeidzot, zaudējumi atkārtotos.

F.   ZAUDĒJUMU ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(55)

Jāatceras, ka 29. un 30. apsvērumā tika secināts, ka antidempinga pasākumu termiņa izbeigšanās, iespējams, radītu ievērojamu importa pieaugumu no ĶTR uz Kopienu par dempinga cenām.

(56)

Attiecīgajā laikposmā patiešām ievērojami pieaudzis importa apjoms par dempinga cenām ievešanai pārstrādei. Kā iepriekš minēts, iespējams, ka atceļot antidempinga pasākumus, Kopienas tirgū turpmāk varētu pieaugt importētā produkta apjoms par dempinga cenām, kas ir ievērojami zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares noteiktās cenas. Pašlaik no Ķīnas importētā produkta un Kopienas ražošanas nozarē saražotā produkta cenu starpība ir vairāk nekā 40 %.

(57)

Kā izklāstīts 26. apsvērumā, ir novērtēts, ka ĶTR dīkstāves jauda ir pietiekama, lai varētu apmierināt visu Kopienas pieprasījumu pēc furfuraldehīda. Ja pašreizējie pasākumi tiktu izbeigti, ir reāli draudi, ka lielu daļu neizmantoto ražošanas jaudu ĶTR varētu izmantot, lai Kopienas tirgu pārpludinātu ar furfuraldehīdu. No tā izriet, ka nav citu pieejamu tirgu, kas varētu saistīt Ķīnas ražīgumu.

(58)

Pētot šāda papildu importa par zemām cenām ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, tiek atzīmēts, ka šāda liela importa apjoma par dempinga cenām pēkšņa parādīšanās Kopienas tirgū tūlīt izraisītu nopietnu cenu ierobežošanu, jo Kopienas ražošanas nozare, visticamāk, sākumā censtos paturēt spēkā savu tirgus daļu un ražošanu. Tas savukārt kaitētu Kopienas ražošanas nozares rentabilitātei un radītu zaudējumu risku. Skaidrs, ka šāda notikumu attīstība radītu Kopienas ražošanas nozarei materiālus zaudējumus, ko izraisītu imports par dempinga cenām, vai pat risku, ka tā varētu neizturēt šādu situāciju.

(59)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka antidempinga pasākumu atcelšana, visticamāk, novestu pie tādu zaudējumu atkārtošanās, ko radītu imports no ĶTR par dempinga cenām.

G.   KOPIENAS INTERESES

1.   Iepriekšēja piezīme

(60)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu pagarinājums, nebūtu pretrunā ar Kopienas interesēm kopumā. Kopienas interešu novērtēšana tika pamatota ar visu dažādo iesaistīto interešu novērtēšanu, t.i., Kopienas ražošanas nozares, importētāju/tirgotāju, kā arī attiecīgā produkta izmantotāju un piegādātāju intereses.

(61)

Jāatceras, ka iepriekšējās izmeklēšanās tika secināts, ka antidempinga pasākumu pieņemšana nebija pretrunā Kopienas interesēm. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir pārbaude saistībā ar termiņa izbeigšanos, tādējādi tiek veikta situācijas analīze, esot spēkā antidempinga pasākumiem.

(62)

Uz šā pamata, neraugoties uz secinājumu, ka ir iespējama dempinga turpināšanās un zaudējumu atkārtošanās, tika pārbaudīts, vai tomēr nav pārliecinošu iemeslu, lai izdarītu secinājumu par to, ka antidempinga pasākumu paturēšana spēkā nav Kopienas interesēs.

2.   Kopienas ražošanas nozares intereses

(63)

Kopienas ražošanas nozare pierādījusi, ka tā ir dzīvotspējīga ražošanas nozare, kas spēj pielāgoties mainīgiem tirgus apstākļiem. To jo īpaši pierādījusi pozitīvā attīstība un situācijas stabilizācija laikā, kad bija atjaunota efektīva konkurence, nosakot ĶTR izcelsmes importam antidempinga pasākumus. Kopienas ražošanas nozare visticamāk spētu pārvarēt jebkādu izejvielu cenu celšanos ar noieta cenu palīdzību. Tomēr var secināt, ka neturpinot antidempinga pasākumus, situācija Kopienas ražošanas nozarē nopietni pasliktinātos un ir ļoti iespējams, ka būtu jāslēdz vēl citas ražotnes.

3.   Neatkarīgu importētāju/tirgotāju intereses

(64)

Komisija nosūtīja anketas septiņiem neatkarīgiem importētājiem/tirgotājiem. Tikai viens importētājs/tirgotājs sadarbojās izmeklēšanā. Atbildot uz anketas jautājumiem, importētājs/tirgotājs paskaidroja, ka pasākumu atcelšana paplašinātu piegādātāju izvēli, jo tad būtu iespējams Kopienas tirgū pārdot arī Ķīnas furfuraldehīdu. Antidempinga pasākumu mērķis nav aizkavēt importu no ĶTR, bet gan nodrošināt, lai imports netiktu veikts par dempinga cenām, kas rada zaudējumus. Turklāt tirgū pieejami daudzi citi piegādes avoti. Turklāt tiek atzīmēts, ka pasākumu turpināšanās neizraisītu nopietnu ietekmi uz šā importētāja/tirgotāja komercdarbību un ka šis importētājs/tirgotājs attiecīgā laikposma visus gadus ir strādājis ar peļņu.

(65)

Ņemot vērā Kopienas importētāju un tirgotāju mazo vēlmi sadarboties un viena importētāja/tirgotāja komentārus, kurš piekrita sadarboties izmeklēšanā, tiek secināts, ka spēkā esošie pasākumi importētājus un/vai tirgotājus pārmērīgi neskar un tāpēc pasākumu turpināšanai varētu būtu tādas pašas sekas.

4.   Lietotāju intereses

(66)

Komisija nosūtīja anketas 16 furfuraldehīda rūpnieciskajiem lietotājiem. Tikai viens lietotājs sadarbojās izmeklēšanā. Atbildot uz anketas jautājumiem, tas paskaidroja, ka lielāko daļu furfuraldehīda, ko tā uzņēmums izmanto furfurilspirta ražošanai, tam piegādā mātes uzņēmums, kas atrodas Dominikānas Republikā. Tikai šo piegāžu deficīta gadījumā minētais uzņēmums būtu spiests meklēt citus piegādātājus. Saskaņā ar šā uzņēmuma atbildēm tas jebkuru nepietiekamu produkta daudzumu vispirms vēlētos iegādāties no Kopienas ražotājiem.

(67)

Ņemot vērā nelielo atbilžu skaitu uz nosūtītajām anketām un tā vienīgā lietotāja, kas sadarbojās, komentārus, jāsecina, ka pasākumu turpināšana nopietni neietekmētu lietotājus.

5.   Konkurences aspekti

(68)

Tiek atzīmēts, ka Kopienas tirgū līdzās diviem Kopienas ražotājiem konkurē imports, kura izcelsme ir Taizemē, Slovēnijā (kas tolaik nebija Eiropas Kopienas dalībvalsts), Dienvidāfrikā un Dominikānas Republikā. Atceļot spēkā esošos antidempinga pasākumus, visticamāk, netiktu uzlabota konkurences situācija Kopienas tirgū. Tieši pretēji, tas radītu risku vismaz daļēji izstumt Kopienas ražotājus no tirgus, jo būtu ļoti grūti darboties pie tāda cenu līmeņa, kāds patlaban ir Ķīnas furfuraldehīdam. Arī citiem piegādātājiem, visticamāk, būtu grūti konkurēt ar Ķīnas produktu. Tātad nav indikācijas tam, ka pasākumu turpināšanai būtu negatīva ietekme uz konkurences situāciju Kopienas tirgū.

6.   Secinājums par Kopienas interesēm

(69)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu tam, ka antidempinga pasākumu pagarināšana būtu pretrunā Kopienas interesēm.

H.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(70)

Visām ieinteresētajam pusēm paziņots par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, ar kuriem pamatots ierosinājums paturēt spēkā antidempinga maksājumu attiecībā uz furfuraldehīda importu, kura izcelsme ir ĶTR. Pēc šīs informācijas izziņošanas protesta izteikšanai piešķirtajā termiņā netika saņemtas nekādas piezīmes, kas varētu būt iemesls tam, lai grozītu secinājumus.

(71)

No iepriekš minētā izriet, ka būtu jāpatur spēkā esošie antidempinga pasākumi saistībā ar furfuraldehīda importu, kura izcelsme ir ĶTR, t.i., būtu jāpatur spēkā īpašais maksājums 352 euro par tonnu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo uzliek galīgo antidempinga maksājumu 2–furaldehīda importam, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, (kas pazīstams arī kā furfuraldehīds vai furfurāls) un kas pēc klasifikācijas atbilst KN kodam 2932 12 00.

2.   Piemērojamais maksājums ir 352 euro par tonnu.

3.   Gadījumos, kad pirms nonākšanas brīvā apgrozībā preces ir bojātas un tāpēc cena, kas par tām samaksāta vai jāmaksā, tiek proporcionāli sadalīta, lai atbilstīgi 145. pantam Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/9 (6) varētu noteikt attiecīgo preču muitas vērtību, antidempinga maksājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz šā panta 2. punktu, samazina atbilstīgi sadalītajai cenai, kas ir samaksāta vai jāmaksā.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2005. gada 15. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. ASSELBORN


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 15, 21.1.1995., 11. lpp.

(3)  OV L 328, 22.12.1999., 1. lpp.

(4)  OV C 72, 26.3.2003., 2. lpp.

(5)  OV C 308, 18.12.2003., 2. lpp.

(6)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).


Top