This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32004R1628
Council Regulation (EC) No 1628/2004 of 13 September 2004 imposing a definitive countervailing duty and collecting definitively the provisional duty imposed on imports of certain graphite electrode systems originating in India
Padomes Regula (EK) Nr. 1628/2004 (2004. gada 13. septembris), ar kuru uzliek galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā
Padomes Regula (EK) Nr. 1628/2004 (2004. gada 13. septembris), ar kuru uzliek galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā
OV L 295, 18.9.2004, p. 4–9
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(BG, RO, HR)
OV L 142M, 30.5.2006, p. 238–243
(MT)
No longer in force, Date of end of validity: 19/09/2009: This act has been changed. Current consolidated version: 31/12/2008
18.9.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 295/4 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1628/2004
(2004. gada 13. septembris),
ar kuru uzliek galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 15. pantu,
ņemot vērā priekšlikumu, kuru Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,
tā kā:
A. PAGAIDU PASĀKUMI
(1) |
Komisija 2004. gada 19. maijā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2004 (2) (“pagaidu regula”) uzlika pagaidu kompensācijas maksājumu tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam Kopienā, kuru izcelsme ir Indijā. |
B. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA
(2) |
Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata izlēma piemērot pagaidu kompensācijas pasākumus, vairākas ieinteresētās personas ir iesūtījušas rakstveida iesniegumus, darot zināmas savas domas par pagaidu secinājumiem. Personām, kuras to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām. |
(3) |
Komisija turpināja meklēt un pārbaudīt visu informāciju, kuru tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem secinājumiem. |
(4) |
Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt uzlikt galīgo kompensācijas maksājumu tādu konkrētu grafīta elektrodu sistēmu importam, kuru izcelsme ir Indijā, un par to summu galīgu iekasēšanu, kuras nodrošina pagaidu maksājums. Tām arī tika dots laiks iebildumu iesniegšanai pēc būtisko faktu un apsvērumu izpaušanas. |
(5) |
Tika izvērtētas ieinteresēto personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes, un vajadzības gadījumā secinājumi tika attiecīgi koriģēti. |
C. ATTIECĪGAIS PRODUKTS UN LĪDZĪGS PRODUKTS
(6) |
Tā kā nekādas jaunas piezīmes par attiecīgo produktu un līdzīgo produktu netika saņemtas, līdz ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 12. līdz 16. apsvērums. |
D. SUBSIDĒŠANA
1. Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem (DEPB)
(7) |
Pēc informācijas izpaušanas par pagaidu pasākumu veikšanu un pēc noslēguma informācijas izpaušanas tika saņemtas vairākas piezīmes no Indijas valdības un ražotājiem eksportētājiem. Vispirms tika apgalvots, ka DEPB pēc eksporta ir nodokļu atmaksas shēma un līdz ar to jebkurš ieguvums no šīs shēmas ir jāierobežo līdz jebkādai ievedmuitas pārsnieguma atmaksai, kāda, iespējams, ir notikusi. Tālāk tika apgalvots, ka jebkura ieguvuma kvantitatīvās aprēķināšanas pamatā ir jābūt DEPB licenču saņemšanas datumam, nevis to izmantošanas vai pārdošanas datumam, kā bija pieņēmusi Komisija. Visbeidzot, tika apgalvots, ka ieguvuma apjoms būtu jāsamazina, jo tika apgalvots, ka DEPB likme attiecīgajam produktam 2004. gada februārī, proti, pēc IP, tika samazināta no 19 % līdz 11 %. |
(8) |
Atbildot uz pirmo apgalvojumu, pagaidu regulas 33. apsvērumā ir atzīmēts, ka pamatregulā ir paredzēts izņēmums, inter alia, attiecībā uz nodokļu atmaksas shēmu un nodokļu atmaksas shēmu attiecībā uz aizvietojumu, kas atbilst stingrajiem noteikumiem, kuri paredzēti I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu definīcija un noteikumi)". |
(9) |
Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka Indijas valdība nepiemēroja efektīvu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu vai un kādā apjomā eksportējamā produkta ražošanā tika izmantoti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un, nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu shēmu gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts ). Turklāt Indijas valdība neveica pārbaudi pēc eksporta, pamatojoties uz faktiski lietotajiem izejmateriāliem, lai noteiktu, vai ir notikusi pārmaksa, kaut arī tas parasti tiktu prasīts, ja nebūtu efektīvi pielietotas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Turklāt pagaidu regulas 37. apsvērumā tika uzskatīts, ka pēceksporta DEBP nav uzskatāma par atļautu nodokļu atmaksas shēmu vai nodokļu atmaksas shēmu attiecībā uz aizvietojumu (III pielikums) saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu. Šo iemeslu dēļ tiek galīgi apstiprināts pagaidu regulas 38. apsvēruma secinājums, ka kompensējamais ieguvums ir atbrīvojums no kopējās ievedmuitas, kas parasti jāmaksā par visu importu. |
(10) |
Lai varētu gūt labumu no šīs shēmas, uzņēmumam ir jāeksportē preces. Eksporta darījuma laikā eksportētājam ir jāiesniedz deklarācija Indijas iestādēm, kurā norādīts, ka eksports notiek saskaņā ar DEPB shēmu. Lai preces varētu eksportēt, Indijas muitas iestādes pirms preču eksportēšanas izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu, kas, inter alia, parāda summu DEPB kredītam, kas ir piešķirams par attiecīgo eksporta darījumu. Šajā eksporta darbības brīdī uzņēmums zina, kādu labumu tas saņems. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta nosūtīšanas rēķinu, Indijas valdībai vairs nav izvēles iespēju attiecībā uz DEPB kredīta piešķiršanu. Tika arī pārbaudīts, ka jebkāda DEPB likmju izmaiņa laikā starp faktisko eksportu un DEPB licences izsniegšanu neietekmēs piešķirtā labuma apjomu. Izmantojamā DEPB likme ir tā, kas tika pielietota eksporta deklarācijas iesniegšanas laikā. Tādēļ nav iespējams ar atpakaļejošu datumu grozīt ieguvuma līmeni. Līdz ar to brīdī, kad tiek veikts eksporta darījums, Indijas valdībai ir jāatsakās no muitas nodokļiem, kas veido finansiālu ieguldījumu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas nozīmē. |
(11) |
Pamatregulas 1. panta 1. punkts nosaka, ka var tikt uzlikts galīgais kompensācijas maksājums, lai kompensētu jebkādu piešķirtu subsīdiju […], kuras laišana brīvai apritei Kopienā izraisa kaitējumu. Šāda maksājuma uzlikšanas iemesls ir tāds, ka importēto preču cenas šādu subsīdiju saņemšanas rezultātā ir zemākas un ka šādas zemākas cenas izraisa kaitējumu. Šajā gadījumā, kad grafīta elektrodu sistēmu eksportētāji risina sarunas par eksporta pārdošanas cenām, viņi zina, ka saņems subsīdiju saskaņā ar DEPB shēmu. Ņemot vērā to, ka šie uzņēmumi apzinās, ka saņems šādu subsīdiju un, protams, arī labumu no citām shēmām, tie ir no konkurences viedokļa labvēlīgākā situācijā jau brīdī, kad tie risina sarunas par cenām, proti, tie var atspoguļot subsīdijas savās cenās, piedāvājot zemākas cenas. |
(12) |
Indijas grāmatvedības standarti paredz uz uzkrājumu pamata kā ienākumus iegrāmatot tādus kredītus kā tie, kas saņemti saskaņā ar DEPB shēmu, ja i) šādi ieguvumi ir nopelnīti un ii) ir pamatoti uzskatāms, ka tiks iekasēti ieņēmumi no eksporta darījuma. Šeit būtisks ir brīdis, kad ieguvumi ir bijuši nopelnīti. Kā iepriekš minēts 10. apsvērumā, tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta nosūtīšanas rēķinu, kas, inter alia, parāda summu DEPB kredītam, kas ir piešķirams par attiecīgo eksporta darījumu, Indijas valdība vairs nevar lemt, vai piešķirt subsīdiju, un tā nevar lemt par subsīdijas apjomu. Kā iepriekš minēts tajā pašā apsvērumā, jebkāda DEPB likmju izmaiņa laikā starp faktisko eksportu un DEPB licences izsniegšanu ar atpakaļejošu spēku neietekmē piešķirtā labuma apjomu. Visbeidzot, kā iepriekš teikts 11. apsvērumā, tiek uzskatīts, ka eksporta darījumu cenas atspoguļo subsīdijas (proti, ar zemāku cenu starpniecību), no kurām var gūt labumu. Šajos apstākļos tiek uzskatīts, ka ieguvumi ir nopelnīti, kad tiek veikts eksporta darījums. Pamatojoties uz šo, uzņēmumi saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem var iegrāmatot DEPB kredītu eksporta darījuma posmā. |
(13) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķina kā saņēmējam piešķirto labumu, kura esamība ir konstatēta izmeklēšanas periodā. Ievērojot iepriekš minēto, uzskata par lietderīgu novērtēt ieguvumus no šīs shēmas kā kredītu summu, kas nopelnīta visos eksporta darījumos, kuri veikti izmeklēšanas periodā saskaņā ar šo shēmu. Tas atšķiras no pieejas, kas izmantota pagaidu regulā, kur tika novērtēta izmantoto kredītu summa. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika atskaitīti maksājumi, kas jāveic, lai iegūtu subsīdiju. |
(14) |
Attiecībā uz galīgo argumentu, kas attiecas uz it kā notikušo DEPB likmes samazinājumu, tiek pieņemts, ka ir iesniegti sākotnēji šķietami pamatoti pierādījumi, kuri liecina, ka DEPB likme attiecīgajam produktam bijusi samazināta līdz 11 % no 2004. gada 9. februāra. Tomēr, tā kā ieguvuma apjoms ir novērtēts, pamatojoties uz to ieguvuma summu, kas nopelnīta par visiem eksporta darījumiem, kuri veikti IP laikā, DEPB likmes samazinājums pēc šā perioda neietekmēs noteiktās subsīdijas apjomu. |
(15) |
Pamatojoties uz šīm izmaiņām, ieguvums saskaņā ar šo shēmu abiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, tika pārskatīts attiecīgi līdz 16,6 % un 14,4 %. |
2. Shēma ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanai (EPCGS)
(16) |
Tā kā piezīmes no ieinteresētajām personām nav saņemtas, secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 56. līdz 58. apsvērumā, tiek apstiprināti. |
3. Iepriekšējas atļaujas shēma (ALS)
(17) |
Pagaidu posmā tika uzskatīts, ka viens Indijas ražotājs eksportētājs saskaņā ar šo shēmu ir ieguvis kompensējamu labumu. Šā eksportētāja pārstāvji apgalvoja, ka i) shēma nebija kompensējama un ii) jebkurā gadījumā jebkāds saņemtais labums tika piešķirts tikai uzņēmuma struktūrvienībai, kas neražoja attiecīgo produktu, un kuru uzņēmums bija pārdevis pēc IP. Līdz ar to tika apgalvots, ka saskaņā ar ALS uz eksportētāju nekāds ieguvums nebūtu jāattiecina. |
(18) |
Attiecībā uz pirmo apgalvojumu nav sniegti jauni pierādījumi, kas parādītu, ka ALS nav kompensējama eksporta subsīdija. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Indijas valdība nepiemēroja efektīvu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu vai un kādā apjomā eksportējamā produkta ražošanā tika izmantoti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un, nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu shēmu gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Turklāt Indijas valdība neveica pārbaudi pēc eksporta, pamatojoties uz faktiski lietotajiem izejmateriāliem, lai noteiktu, vai ir notikusi pārmaksa, kaut arī tas parasti tiktu prasīts, ja nebūtu efektīvi pielietotas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Šo iemeslu dēļ secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 64. līdz 70. apsvērumā, tiek apstiprināti. |
(19) |
Attiecībā uz otro apgalvojumu tika konstatēts, ka IP laikā attiecīgais eksportētājs bija izmantojis shēmu un saņēmis kompensējamu labumu. Turklāt tas, ka uzņēmuma struktūrvienība, kura šo produktu ražoja, pēc tam IP pārdota, netiek uzskatīts par būtisku, nosakot, vai uzņēmums guvis labumu no subsīdijas IP laikā. Turklāt, novērtējot uzņēmuma subsidēšanas apjomu kopumā, neņem vērā to, vai subsīdiju shēma bija vērsta uz kādu uzņēmuma struktūrvienību, kas pati neražoja attiecīgo produktu. Protams, pārbaudīts tiek uzņēmums kopumā, tādējādi jebkuru labumu, ko gūst viena no struktūrvienībām, uzskata par tādu, ko gūst uzņēmums kopumā. Tālab tiek apstiprināts, ka IP laikā struktūrvienība, kura guva labumu no ALS shēmas, un struktūrvienības, kuras ražoja attiecīgo produktu, veidoja vienu juridisku ekonomisko vienību. Līdz ar to tiek apstiprināts pagaidu regulas 71. apsvērumā izklāstītais secinājums. |
4. Eksportam atbrīvotas rūpniecības zonas (EPZ)/uz eksportu orientētas struktūras (EOU)
(20) |
Tā kā piezīmes no ieinteresētajām personām nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 72. apsvērumā izklāstītais secinājums. |
5. Atbrīvojums no ienākumu nodokļa (ITE)
(21) |
Tā kā piezīmes no ieinteresētajām personām nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 74. apsvērumā izklāstītais secinājums. |
6. Kompensējamo subsīdiju apjoms
(22) |
Ievērojot iepriekš izklāstītos secinājumus, kompensējamo subsīdiju apjoms ir galīgi apstiprināts šādi.
|
E. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE
(23) |
Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti šajā sakarā, secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 76. līdz 79. apsvērumā, tiek apstiprināti. |
F. KAITĒJUMS
(24) |
Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Indijas eksportētāji norādīja uz cenu samazinājuma starpības novirzi vienam noteiktam attiecīgā produkta veidam, salīdzinājumā ar cenu samazinājuma starpībām līdzīgiem veidiem. Šo apgalvojumu pienācīgi pārbaudīja, un tika konstatēts, ka neatbilstību izraisīja kļūda ziņojumā par viena konkrēta Kopienas ražotāja kredītzīmju un atlaižu skaitu. Šis iebildums tādēļ tika pieņemts, un šī konkrētā veida un, vajadzības gadījumā, citu veidu produktu cenu samazinājuma starpības tika attiecīgi labotas. |
(25) |
Tālāk tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas darījumu skaits, ko izmantoja samazinājuma aprēķinos, bija uzskaitīts divreiz. Paturot to prātā, divreiz uzskaitītie darījumi bija jāizslēdz un attiecīgi jākoriģē samazinājuma aprēķini. Tomēr šī dubultā skaitīšana nebija notikusi, nosakot skaitļus, kurus izmantoja kaitējuma rādītāju novērtēšanai. Tālab nevajadzēja labot kaitējuma rādītājus. |
(26) |
Visbeidzot, salīdzinājumā atklājās, ka IP laikā Kopienā pārdotā attiecīgā Indijas izcelsmes produkta cenas bija no 3 % līdz 11 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. |
(27) |
Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti šajā konkrētajā sakarā, tiek apstiprināts pagaidu regulas 80. līdz 116. apsvērums, izņemot 86. apsvērumu (skatīt iepriekš 24. līdz 26. apsvērumu). |
G. CĒLOŅSAKARĪBA
1. Konkurences noteikumu normalizēšana pēc karteļu izjaukšanas
(28) |
Indijas eksportētāji atkārtoja savu argumentu, ka cēloņsakarības noteikšana starp subsidēto importu un kaitējumu, no kura cieš Kopienas ražošanas nozare, ir balstīta uz datiem, kuri nebūtu ticami sakarā ar karteļa pastāvēšanu līdz 1998. gada sākumam. Tomēr Indijas eksportētāji nesniedza nekādu jaunu informāciju termiņā, kas bija noteikts piezīmju iesniegšanai šajā sakarā. |
(29) |
Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti, secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 117. līdz 137. apsvērumā, tiek apstiprināti. |
H. KOPIENAS INTERESES
(30) |
Apvienība, kas pārstāv lietotājus un lietotāju uzņēmumu, atkārtoja savas galvenās bažas, ka, izslēdzot Indijas piegādātājus no Kopienas tirgus, jebkādu pasākumu veikšana samazinātu šā konkrētā produkta kopējo patēriņu Kopienas tirgū un neizbēgami izraisītu cenu pieaugumu. Tomēr, kā novērtēts pagaidu regulas 147. apsvērumā, jebkāda līdzīga produkta cenas pieauguma ietekme uz tiešajiem patērētājiem visdrīzāk būs minimāla. Papildus tiek atgādināts, ka jebkādu kompensācijas pasākumu mērķis nekādā ziņā nav apturēt Indijas produktu piekļuvi Kopienas tirgum, bet drīzāk atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kurus izkropļojusi negodīga tirdzniecības prakse. Visbeidzot, tiek uzskatīts, ka pasākumu apmērs nav tāds, kas izslēgtu Indijas ražotājus no Kopienas tirgus. |
(31) |
Tā kā nav saņemta nekāda būtiski jauna informācija vai argumenti šajā sakarā, secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 138. līdz 151. apsvērumā, tiek apstiprināti. |
I. KAITĒJUMA NOVĒRŠANAS APJOMS
(32) |
Pēc pagaidu secinājumu izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka peļņas līmenis 9,4 % apmērā, kas uzskatīts par tādu, kurš atspoguļo Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju, kāda tā būtu, nepastāvot kaitējumu izraisošai subsidēšanai no Indijas puses, bija pārāk augsts. Tika apgalvots, ka saskaņā ar normālu praksi būtu jānosaka 5 % peļņas koeficients tādām standarta preču nozarēm kā tērauds, tekstilijas un pamata ķīmiskās vielas. Tās pašas personas turklāt apgalvoja, ka ir pilnībā jāatklāj metodoloģija, kas izmantota šā skaitļa iegūšanai. |
(33) |
Kā izskaidrots pagaidu regulas 154. apsvērumā, peļņa 9,4 % līmenī tika noteikta saprātīga novērtējuma rezultātā, kura pamatā bija virkne elementu, starp kuriem ir i) peļņas līmenis, kādu Kopienas rūpniecība sasniedza 1999. gadā, kad importa par dempinga cenām tirgus daļa bija viszemākajā līmenī, ii) tirgus situācija tajā laikā un iii) produkcijas izlaide, kas iegūta no uzņēmumu pārskatu datu bāzes. Šī datu bāze sastāv no uzņēmumu pārskatu datiem, kurus vispirms ievāc lielāko industrializēto valstu, proti, lielākās daļas Eiropas Savienības dalībvalstu, ASV un Japānas, centrālās bankas un kurus pēc tam pa sektoriem apkopo Eiropas Centrālo bilanču datu biroju komiteja un Eiropas Komisija. Datu bāze laikā starp pagaidu un galīgo novērtējumu tiek atjaunināta. Atjaunināto datu analīze, kas attiecas uz ES dalībvalstīm, kā arī ASV un Japānu, liecina, ka vidējā peļņa pirms ārkārtas posteņiem uzņēmumiem, kas pieder tuvākajam iespējamajam uzņēmējdarbības sektoram, 2002. gadā bija 7,5 %, kas ir pēdējais datu bāzē pieejamais gads. |
(34) |
Tomēr turpmāk uzskata, ka, nosakot peļņu, ko, iespējams, varētu iegūt, nepastāvot subsidēšanai, ir pienācīgi jāņem vērā visi kvalitatīvie un kvantitatīvie elementi, kas ir būtiski šajā nolūkā. Jo īpaši, tā kā tas ir izdarīts saskaņā ar pagaidu regulas 154. apsvērumu, tika rūpīgi pārbaudīts Kopienas ražošanas nozares peļņas līmenis, kad subsidētā importa daļa bija viszemākā (proti, 1999. gadā), un jebkādi citi iemesli un apstākļi, kas varētu ietekmēt šā laikposma reprezentativitāti. Visbeidzot, ir atzīmēts, ka attiecīgā produkta pielietojums tam izvirza augstas prasības un tam ir precīzi jāatbilst noteiktiem parametriem, īpaši elektropretestības ziņā. Tas ietver gan ievērojami kapitālietilpīgu ražošanas procesu, gan nebūt ne niecīgu pētniecības un attīstības izmaksu apjomu. Tas, ka tikai ierobežots ražotāju skaits pasaulē pārvalda šo tehnoloģiju, papildus norāda, ka šo produktu noteikti nevar uzskatīt par pamata preci. |
(35) |
Ņemot vērā visus šos apstākļus un elementus, tiek galīgi secināts, ka peļņas norma, kuru pamatoti var uzskatīt par tādu, kas atspoguļo Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju, nepastāvot kaitējumu radošai subsidēšanai no Indijas puses, būtu jānosaka 8 % līmenī kaitējuma apjoma aprēķināšanas nolūkā. |
(36) |
Pēc iepriekš minētā un konstatētā cenas samazinājuma (skatīt iepriekš 24. līdz 26. apsvērumu), kaitējuma apjomi tika pārskatīti šādi.
|
J. GALĪGIE PASĀKUMI
(37) |
Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, uzskata, ka jāievieš galīgais kompensācijas maksājums, lai nepieļautu to, ka subsidētais imports nodara turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Galīgie pasākumi ir jāievieš konstatētās subsīdijas starpības apjomā, bet tam nav jāpārsniedz kaitējuma apmērs, kas iepriekš aprēķināts saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu. Ņemot vērā to, ka vispārējās sadarbības līmenis Indijā bija augsts, atlikušo subsīdiju apjomu visiem pārējiem uzņēmumiem noteica tā uzņēmuma līmenī, kam bija visaugstākais individuālais apjoms, proti, 16,7 %. |
K. PAGAIDU MAKSĀJUMA GALĪGĀ IEKASĒŠANA
(38) |
Ievērojot subsīdijas starpību apjomu, kas konstatēts Indijas ražotājiem eksportētājiem, un ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka ir nepieciešams galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas kā pagaidu regulā noteiktais kompensācijas maksājums, galīgo kompensācijas maksājumu apjomā. Tā kā galīgais kompensācijas maksājums Graphite India Limited (GIL) ir augstāks nekā pagaidu kompensācijas maksājums, summas, kas nodrošinātas kā pagaidu regulā noteiktais pagaidu kompensācijas maksājums, iekasē galīgi. Pretēji tam, tā kā galīgais kompensācijas maksājums Hindustan Electro Graphite (HEG) Limited ir zemāks nekā pagaidu kompensācijas maksājums, summas, kas pagaidām ir nodrošinātas, pārsniedzot kompensācijas maksājuma galīgo likmi, atbrīvo. |
(39) |
Šajā regulā minētās atsevišķās kompensācijas maksājumu likmes tika noteiktas, par pamatu ņemot pašreizējās pārbaudes atzinumu. Tādējādi tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem tika konstatēts attiecīgajā pārbaudē. Tādējādi šīs maksājumu likmes (salīdzinājumā ar valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus saražojuši uzņēmumi un līdz ar to konkrēti minētas juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot importētiem produktiem, kurus saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem saistītās vienības, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. |
(40) |
Jebkura prasība piemērot šīs atsevišķās kompensācijas maksājumu likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri gūst labumu no atsevišķiem maksājumiem. |
L. SAISTĪBAS
(41) |
Izmeklēšanas gaitā divi Indijas ražotāji eksportētāji, Graphite India Limited un Hindustan Electro Graphite Limited, piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu. Tomēr tika konstatētas būtiskas atšķirības starp izejvielu izmaksām izmeklēšanas periodā un pašlaik, ko ir izraisījis vispārīgs svārstīgums šajā tirgus segmentā. No tā izriet, ka, ja šajā gadījumā saistības tiktu pieņemtas, par pamatu ņemot minimālās importa cenas, kas noteiktas, balstoties vienīgi uz datiem, kas tika iegūti izmeklēšanas periodā, kā pašlaik tiek piedāvāts, tam būtu negatīvas sekas attiecībā uz šeit minēto saistību efektivitāti zaudējumus radošās subsidēšanas novēršanā. Turklāt viens no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem pēc saistību priekšlikuma iesniegšanas ieguva īpašumā grafītu elektrodu ražošanas kompāniju, kura atrodas Kopienā, un tas palielina saistību piedāvājuma apiešanas risku. Ņemot vērā šo attīstību, šīs izmeklēšanas termiņā nav bijis iespējams pabeigt darboties spējīgas un tāpēc pieņemamas saistības, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādiem importētiem grafīta elektrodiem, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru blīvums ir 1,65 g/cm3 vai vairāk un elektropretestība ir 6.0 μOm vai mazāk, ar KN kodu ex 8545 11 00 (TARIC kods 8545110010), un šajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem ar KN kodu ex 8545 90 90 (TARIC kods 8545909010), neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi, un kuru izcelsme ir Indijā.
2. Produktiem, ko ražojuši turpmāk minētie uzņēmumi, ir noteikta šāda galīgā kompensācijas maksājuma likme, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksāšanas:
Uzņēmums |
Galīgais maksājums |
TARIC-papildkods |
Graphite India Limited (GIL), 31 Chowringhee Road, Kolkatta – 700016, West Bengal |
15,7 % |
A530 |
Hindustan Electro Graphite (HEG) Limited, Bhilwara Towers, A-12, Sector-1, Noida – 201301, Uttar Pradesh |
7,0 % |
A531 |
Pārējie |
15,7 % |
A999 |
(3) Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
Summas, ko saskaņā ar pagaidu regulu nodrošina pagaidu kompensācijas maksājumi tādiem importētiem Indijas izcelsmes grafīta elektrodiem, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru blīvums ir 1,65 g/cm3 vai vairāk un elektropretestība ir 6.0 μOm vai mazāk, ar KN kodu ex 8545 11 00 (TARIC kods 8545110010), un šajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem ar KN kodu ex 8545 90 90 (TARIC kods 8545909010), neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi, un kuru izcelsme ir Indijā, galīgi iekasē šādi.
Paredzētās summas, kuras pārsniedz kompensācijas maksājumu galīgo likmi, atbrīvo. Ja galīgie maksājumi ir augstāki nekā pagaidu maksājumi, iekasē tikai summas, kas paredzētas pagaidu maksājuma līmenī.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 13. septembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
B. R. BOT
(1) OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).
(2) OV L 183, 20.5.2004., 35. lpp.