Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Jaunais Eiropas “Bauhaus”: pievilcība, ilgtspēja, kopība”

(2022/C 301/04)

Ziņotājs: Kieran MCCARTHY (IE/EA), Vietējās asamblejas loceklis: Korkas pilsētas dome Atsauces dokuments: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunais Eiropas “Bauhaus”: pievilcība, ilgtspēja, kopība” COM(2021) 573

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošana

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas starpnozaru iniciatīvu “Jaunais Eiropas “Bauhaus””, kas palīdz īstenot ES zaļo kursu, pievienojot būtisku kultūras dimensiju un tuvinot to iedzīvotājiem. Jaunais Eiropas “Bauhaus” to panāk, radot skaistas, ilgtspējīgas un iekļaujošas telpas un vietas, produktus un dzīvesveidus, kas atvieglo partnerības un sniedz ieguvumus no vides konfigurācijas un pārkārtošanas, izmantojot reālu pieredzi vietējā līmenī;

2.

atzīst daudzu draugu, dalībnieku, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tīklu, kolektīvu, reģionālo centru un platformu, kā arī “dzīvo laboratoriju” entuziasmu un augošo atbalstu Jaunajam Eiropas “Bauhaus”, kā arī pastāvīgo interesi radošuma stimulēšanā un ar to saistīto darbu, līdzdalību gaidāmajā Jaunajā Eiropas “Bauhaus” un tā vērtību un principu sasaistē un veidošanā;

3.

pauž gandarījumu par to, ka ir atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību loma Jaunā Eiropas “Bauhaus” principu īstenošanā, jo tām ir labas iespējas dot ieguldījumu Jaunā Eiropas “Bauhaus” politikas izstrādē un īstenošanā saskaņā ar subsidiaritātes principu;

4.

uzskata, ka visā Eiropas Savienībā pilsētas un reģioni ir kultūras virzītas attīstības priekšplānā un ka vietējam un reģionālajam līmenim ir svarīgi pienākumi attiecībā uz ilgtspējīgu pilsētu, reģionālo un kultūras politiku; tāpēc vietējiem un reģionālajiem ievēlētajiem pārstāvjiem ir izšķiroša loma, lai Jauno Eiropas “Bauhaus” padarītu piekļūstamāku un sabiedrības locekļus iesaistītu pārveides procesā ar mērķi veicināt Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanu;

5.

stingri atbalsta Jauno Eiropas “Bauhaus” kā nozīmīgu iespēju izmantot reģionu un vietējo pašvaldību radošo potenciālu un tādējādi radīt pieņemamus un ilgtspējīgus risinājumus, lai zaļais kurss izdotos;

6.

atzīst Jaunā Eiropas “Bauhaus” starpnozaru raksturu, jo tas ir iestrādāts dažādās ES programmās un finansējuma sadaļās; tomēr norāda, ka būs nepieciešama pastāvīga pašreizējo un turpmāko partneru līdzdalība;

7.

atkārtoti apstiprina Jaunā Eiropas “Bauhaus” pirmo pamatprincipu atbalstīt daudzlīmeņu un vietējiem apstākļiem pielāgotu pieeju. Šajā saistībā RK norāda, ka pārmaiņas notiek vietējā un reģionālā līmenī, kurā ir nostiprinājusies arī konkrētas vietas izjūta;

8.

pauž gandarījumu par to, ka saskaņā ar Komisijas redzējumu Jaunajā Eiropas “Bauhaus” jābūt pārstāvētiem lauku apvidiem. Satvaru turpmākai lauku attīstības politikai un rīcībai Eiropā veido dažādās deklarācijas (1) un Lauku pakts, un tie ir būtisks instruments Jaunā Eiropas “Bauhaus” sasaistīšanai ar lauku apvidiem, kurus var kvalificēt arī kā “izmēģinājuma zonas” maza mēroga transformatīviem projektiem;

9.

uzsver, ka Jaunajam Eiropas “Bauhaus” piemīt potenciāls būt par svarīgu atveseļošanas instrumentu, nodrošinot darbvietas vietējā līmenī un veicinot citu attieksmi pret ilgtspējīgu un efektīvu teritoriālo plānošanu, kas ietekmēs un uzlabos sabiedrības uzvedību un mobilitāti;

Problemātiskās jomas

10.

pauž bažas par to, ka paziņojumā nav skaidri noteikts, kā tiks nodrošināta vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana; RK aicina sniegt konkrētus priekšlikumus par to, kā vietējās un reģionālās pašvaldības un RK tiks iesaistītas izskatāmās iniciatīvas īstenošanā, vienlaikus ņemot vērā ģeogrāfiskā līdzsvara principu un tādējādi pārstāvot visas ES vietējās un reģionālās pašvaldības;

11.

uzsver, ka Reģionu komitejai kopā ar citām ES iestādēm būtu jāpiedalās nodrošināšanas tīklā, kurā ietilpst Jaunā Eiropas “Bauhaus” galvenie partneri, kas izstrādās un testēs politiku un finansēšanas instrumentus;

12.

aicina iesaistīt RK un citas ES iestādes augsta līmeņa apaļā galda dalībnieku sanāksmēs par Jauno Eiropas “Bauhaus”;

13.

norāda, ka subsidiaritātes un proporcionalitātes principi noteiks, kādā līmenī ES un dalībvalstis izmantos politikas instrumentus un leģislatīvos pasākumus, kas ierosināti Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanai;

14.

uzsver, ka Covid-19 ietekme saglabāsies vidējā termiņā un ilgtermiņā un ka Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanā tas būtu jāatzīst; norāda, ka Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanā ir jāņem vērā pandēmijas negatīvā ietekme uz nabadzību, sociālajiem jautājumiem un nodarbinātību;

15.

aicina Komisiju nodrošināt, ka stratēģijas centrā ir vietējās un reģionālās pašvaldības, sniedzot tām tehnisko palīdzību un atbilstošu finansējumu, kā arī paredzot elastību. Jaunā Eiropas “Bauhaus” panākumi būs atkarīgi no ilgtspējas un īstenošanas iespējām, ņemot vērā atšķirības starp lauku apvidiem un pilsētām;

Jaunā Eiropas “Bauhaus” finansēšana

16.

aicina vietējā un reģionālā līmenī piešķirt pietiekamus līdzekļus no valstu budžetiem un ES kohēzijas politikas programmām. Tomēr RK aicina nodrošināt līdzsvaru starp radošām sinerģijām Jaunā Eiropas “Bauhaus” kultūras kustībā un ES finansēto programmu parametriem;

17.

uzskata, ka papildu līdzekļus varētu izmantot, lai apmaksātu ārējo palīdzību, kas veicinātu zināšanu apmaiņu, un lai pētītu esošā publiskā sektora personāla kompetences savstarpējā un plūstošā apmaiņā ar privātā, vietējā un trešā sektora dalībniekiem;

18.

uzskata, ka līdzšinējā pieredze, apbalvojumi un resursi, kas vērsti uz kvalitāti, estētiku un kopienas jautājumiem, varētu stimulēt ieguldītājus un kolektīvos finansētājus;

19.

aicina veidot publiskā un privātā sektora partnerības un veikt ieguldījumus plašākā kultūras un kultūras mantojuma jomā, kā minēts Europa Nostra Venēcijas Aicinājumā rīkoties (2);

20.

norāda, ka viena no iespējām atbalstīt Jauno Eiropas “Bauhaus” dalībvalstīs un vietējās pašvaldībās, ir arī Atveseļošanas un noturības mehānisms;

21.

norāda, ka Jaunais Eiropas “Bauhaus” būtu jāsaskaņo ar 2021.–2027. gada DFS un ES pilsētiniciatīvu un jānodrošina, ka ir pieejams pienācīgs finansējums, lai segtu darbības izmaksas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas sniedz ieguldījumu Jaunajā Eiropas “Bauhaus”; aicina izveidot vērienīgus ceļvežus Jaunā Eiropas “Bauhaus” īstenošanai saistībā ar IAM;

22.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” stratēģiju, projektu un darbību izstrādē un īstenošanā lūdz ņemt vērā ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī ES klimata, ekonomisko, sociālo un kultūras daudzveidību un tādus aspektus kā finansēšanas iespējas un līdzekļu piešķiršana; teritoriālajai kohēzijai būtu arī turpmāk jābūt vienam no pamatmērķiem;

Rādītāji

23.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām savas kompetences ietvaros būtu jāuzrauga, cik lielā mērā valstu valdības izmanto Jauno Eiropas “Bauhaus” dažādās programmās, instrumentos un procedūrās un vēlas, lai Eiropas Komisija nāktu klajā ar skaidriem šādas uzraudzības rādītājiem;

24.

pauž bažas par to, ka pašreizējā ES finansēšanas ciklā (2021.–2027. gads) nav rādītāju, un tā ir neizmantota iespēja mērīt panākumus;

25.

uzskata, ka Jaunā Eiropas “Bauhaus” pamatprincipi būtu jāizstrādā partnerībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un ka Jaunā Eiropas “Bauhaus” pamatprincipi būtu jāiekļauj kā kvalitātes kritēriji tajās ES finansējuma programmās, kas tieši vai netieši ietekmē būvēto vidi, pilsētu un lauku attīstību, kultūras mantojumu un kultūras ainavu;

26.

ierosina izveidot Jaunā Eiropas “Bauhaus” reģionālo rezultātu pārskatu, lai izveidotu spēcīgu reģionālo uzraudzības politiku, kas nodrošinātu, ka Jaunais Eiropas “Bauhaus” tiek īstenots visos līmeņos un ka reģionālās investīcijas atbilst Jaunā Eiropas “Bauhaus” principiem;

27.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par daudzām vietējām publiskajām ēkām un pilsētu publiskajām telpām un tām ir svarīga regulatīva un finansiāla loma šādu ēku un pilsētu teritoriju renovēšanā. Tāpēc vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jākoncentrējas uz regulatīvo nepilnību apzināšanu, kā arī jāveicina regulējuma vienkāršošana un jaunu regulatīvo pieeju izstrāde;

28.

uzsver, ka RK ir piedalījusies klimata, enerģētikas un vides stratēģiju izstrādē un atbalstīšanā vietējā un reģionālā līmenī. Lai popularizētu Jaunā Eiropas “Bauhaus” principus un uzraudzītu panākumus, varētu izmantot darba grupu “Zaļais kurss vietējā līmenī”;

29.

uzsver, ka būtiski svarīgs ir vietējo un reģionālo pašvaldību dialogs par atvērtām inovatīvām koncepcijām un procesiem, starpnozaru pieejām un kompetencēm. Tam būtu jāiekļauj Jaunais Eiropas “Bauhaus” RK zināšanu apmaiņas platformā, programmā “Zinātne tiekas ar reģioniem” un sadarbības projektos, ko finansē citas ES programmas;

30.

uzsver, ka Jaunajam Eiropas “Bauhaus” jāveicina dzimumu līdztiesība. Dzimumu līdztiesībai jābūt transversālam kritērijam, un tas ir spēcīgs un nepieciešams faktors kohēzijas politikas ilgtspējīgā un līdzsvarotā attīstībā;

Jaunā Eiropas “Bauhaus” festivāls, balvas un laboratorijas koncepcija

31.

atzinīgi vērtē pirmo Jaunā Eiropas “Bauhaus” balvu un ierosina apzināt sinerģiju ar pašreizējām balvām mājokļu, kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un ainavu jomā. RK aicina arī dalīties paraugpraksē saistībā ar Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018);

32.

atzīst, ka Eiropas izcilības zīmoga izveide ir pirmais solis ceļā uz Jaunā Eiropas “Bauhaus” zīmola koncepciju, taču pauž bažas par to, ka cilvēki varētu gaidīt finansējuma plūsmu Jaunā Eiropas “Bauhaus” zīmolam. Īpaša zīmola izmantošanu varētu apsvērt kā konkrētu RK ieguldījumu Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas izstrādē, ko RK atbalstīja 2021. gadā;

33.

atzinīgi vērtē JEB laboratoriju un tās koprades metodiku, taču prasa papildu informāciju par to, kā tā darbosies, un vēlas kļūt par aktīvu locekli JEB laboratorijā un tās pārvaldībā;

34.

lūdz, lai laboratorija pārbaudītu rezultātus/darbības, kas atlasītas pirmajai balvai, un varētu tos virzīt un veidot to prototipus;

35.

ir gatava sadarboties ar valstu valdībām, izmantojot RK reģionālos centrus (Regional Hubs), lai izstrādātu “regulatīvās smilškastes” un testētu jaunas regulatīvās pieejas;

36.

norāda, ka Jaunajam Eiropas “Bauhaus” būtu jābalstās uz ES pilsētu un reģionu labo praksi un jāizveido publiski pieejama resursu platforma;

37.

atzinīgi vērtē Jaunā Eiropas “Bauhaus” festivālu kā konkrētu un pamanāmu veidu, kā vēl vairāk veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību un sabiedrības locekļu iesaistīšanos un demonstrēt projektus vietējā un reģionālā līmenī;

38.

uzsver URBACT, Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” veiksmīgo darbu, kas veikts, lai izstrādātu efektīvus interaktīvus rīkus, kas attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto;

39.

norāda, ka Jaunais Eiropas “Bauhaus” būtu jāsasaista ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzdevumiem, it īpaši attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimatneitrālām un viedām pilsētām.

40.

atkārtoti norāda uz iespējamām priekšrocībām, ko radītu Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) instrumenta izmantošana daudzlīmeņu pārvaldības projektos, kuros iesaistītas vairākas valstis vai kāds eiroreģions;

41.

norāda, ka Jaunais Eiropas “Bauhaus” saista trīs ES pilsētprogrammas pīlārus (labāks regulējums, labāks finansējums un labākas zināšanas (3)) un tiecas tos īstenot;

42.

pieņem zināšanai notiekošās Inovatīvas pilsētvides darbības (Eiropas Pilsētvides laboratorija) un gaidāmo Eiropas pilsētiniciatīvu; aicina Jauno Eiropas “Bauhaus” sasaistīt ar ES pilsētprogrammas partnerībām, jo šajā programmā jau gandrīz četrus gadus tiek izstrādātas koncepcijas, kas saistītas ar zaļo kursu un Jauno Eiropas “Bauhaus”;

43.

uzskata, ka Jaunajam Eiropas “Bauhaus” ir savs uzdevums 2021. gada Leipcigas hartas un 2021. gada Ļubļanas deklarācijas īstenošanā, kurās pausts aicinājums izmantot integrētas pieejas, vietējiem apstākļiem pielāgotu pieeju, daudzlīmeņu pārvaldību, līdzdalību un koprades metodes;

44.

uzskata, ka liela nozīme Jaunā Eiropas “Bauhaus” atbalstīšanā var būt Eiropas kultūras galvaspilsētām, ES Inovācijas galvaspilsētām, Eiropas jaunatnes galvaspilsētām un Eiropas zaļajām galvaspilsētām;

45.

atzinīgi vērtē Jaunā Eiropas “Bauhaus” valstu kontaktpunktu izveidi un aicina tos cieši sadarboties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un citām ieinteresētajām personām, tostarp ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu, ka Jaunā Eiropas “Bauhaus” kustība var turpināt augšupēju pilnveidi;

46.

ierosina, ka, pamatojoties uz Jaunā Eiropas “Bauhaus” principiem, varētu izveidot mācību programmu 100 ieinteresētajām pilsētām. Šajā nolūkā varētu izmantot digitālo pilsētu programmas vai 100 viedo pilsētu programmas metodiku un tās tirgus vietas koncepciju;

Būvētā vide, arhitektūra un renovācijas koncepcijas

47.

uzsver, ka būvētā vide ir kopienas atspoguļojums un par tās vispārējo kvalitāti atbildīgas ir publiskā sektora iestādes un ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība, ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem;

48.

norāda, ka Eiropas bagātīgais un daudzveidīgais kultūras un arhitektūras mantojums ir svarīgs etalons būvētās vides kvalitātei saistībā ar lietošanas ērtumu un fiziskajiem aktīviem;

49.

pauž gandarījumu par to, ka Jaunajā Eiropas “Bauhaus” ir atzīta pilsētu telpiskās plānošanas būtiski svarīgā nozīme ilgtspējīgā pilsētu attīstībā;

50.

pauž gandarījumu par to, ka Jaunajā Eiropas “Bauhaus” ir atzīts, ka ir vajadzīga kopīga kvalitatīvas arhitektūras kultūra. Šajā nolūkā būs nepieciešams vairot izpratni, izplatīt informāciju un uzsvērt kultūras un kultūras mantojuma, kvalitatīvas arhitektūras un būvētās vides nozīmi;

51.

uzsver, ka Komisijai būtu jāpalīdz celtniecības un būvniecības nozarei cīnīties pret resursu neilgtspējīgu izmantošanu un atkritumiem un veicināt apritīgumu, īpašu uzmanību pievēršot materiālu atkalizmantošanai un reciklēšanai. To varētu panākt, novēršot zināšanu un prasmju nepilnības un digitalizējot dizainu;

52.

norāda, ka ar Jauno Eiropas “Bauhaus” var rast veidus, kā samazināt birokrātiju, lai atvieglotu renovāciju un palielinātu izmaksu lietderīgumu; lai risinātu problēmas, kas saistītas ar ļoti vecu ēku un kultūras mantojuma modernizāciju, ir vajadzīgi arhitektu un citu ekspertu, kā arī augsti kvalificētu amatnieku pakalpojumi (4);

53.

nešaubīdamās apgalvo, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma, nodrošinot, lai ēku renovācija atbilstu zemes izmantošanas un pilsētplānošanas prasībām, veicinātu depopulācijas mazināšanas politiku un atbilstu sociālā taisnīguma un zaļajiem kritērijiem; norāda, ka dalībvalstu metodika renovācijas vilnī nedrīkst mazināt šo būtisko koordinācijas lomu;

54.

vēlreiz aicina Eiropas pusgadā labāk ņemt vērā pilsētvides jautājumus: ES ekonomikas un sociālās politikas koordinācijai jāaptver mājokļi par pieņemamu cenu, nevienlīdzība un ilgtermiņa ieguldījumi;

55.

atzinīgi vērtē Jaunā Eiropas “Bauhaus” naratīvu par risinājumu izpēti, kā nodrošināt piekļuvi cenas ziņā pieņemamiem un pienācīgiem mājokļiem, it īpaši jauniešiem un citām mazaizsargātām sociālajām grupām;

56.

uzsver, ka Jaunais Eiropas “Bauhaus” jāsasaista ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu un 2021. gada Portu sociālā samita deklarāciju, lai ES līmenī sniegtu ieguldījumu pārdomās par sociāliem un cenas ziņā pieņemamiem mājokļiem pēc Covid-19;

57.

aicina veicināt sinerģiju starp mākslu, arhitektūru, ainavu un interjera arhitektūru, telpisko plānošanu, dizainu un amatniecību, kā arī inovatīvus arhitektu un citu profesionāļu apmācības modeļus;

58.

aicina nodrošināt sasaisti arī ar Eiropas Prasmju programmu, lai ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” palīdzību akcentētu un labāk izprastu ar prasmēm saistītās reģionālās vajadzības un iespējas pilsētplānošanas, būvniecības un būvmateriālu ilgtspējīgas izmantošanas jomā, kā arī samazinātu tādu kvalificēta darbaspēka migrāciju, kas varētu vājināt vietējo ražošanu un tādējādi arī ekonomiku. Šajā saistībā būtiska loma ir Eiropas digitalizācijas programmai, jo digitālās tehnoloģijas var sniegt iedzīvotājiem iespējas kopīgi radīt savu vidi un ir ļoti svarīgs instruments visos Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvu izstrādes posmos;

59.

aicina Jauno Eiropas “Bauhaus” iesaistīties iepriekšējās ES pilsētprogrammas partnerībās, īpaši saistībā ar klimatrīcības spēju, pilsētu zaļināšanas priekšlikumu un publisko telpu izmantošanu; sevišķi svarīgas ir partnerības zemes ilgtspējīgai izmantošanai un dabā rodamiem risinājumiem, aprites ekonomikai un kultūras mantojumam;

60.

uzsver, ka Jaunais Eiropas “Bauhaus” ir spēcīgs instruments, ar ko atraisīt sociālās ekonomikas iniciatīvas, jo tā pamatā ir sadarbība un pilsoniskā līdzdalība. Šādas iniciatīvas veicina sociālo, ekonomisko, teritoriālo un kultūras kohēziju un visā Eiropas Savienībā palielina uzticēšanos vietējā līmenī;

Kultūras mantojuma kvalitātes principi

61.

atbalsta Europa Nostra Venēcijas aicinājumu rīkoties – jaunai Eiropas renesansei un deklarāciju par kopīgo mantojumu un atmiņu;

62.

aicina apzināt sinerģiju starp Davosas “Baukultur” kvalitātes principiem, Jauno Eiropas “Bauhaus” un Eiropas kvalitātes principiem attiecībā uz ES finansētām intervencēm, kas var ietekmēt kultūras mantojumu, un iekļaut šo sinerģiju visās Eiropas politikas un finansēšanas programmās;

63.

uzskata, ka kultūras mantojums ir būtiska Jaunā Eiropas “Bauhaus” dimensija; renovācijas vilnim ir vajadzīga “dvēsele” un identitāte, vienlaikus veicinot holistisku skatījumu uz to, kā vēlamies attīstīt savas pilsētas un reģionus;

64.

aicina RK sadarboties ar ieinteresētajām personām, lai popularizētu Jauno Eiropas “Bauhaus” un balvu “Gada mērs mantojuma jomā”;

65.

aicina cieši sasaistīt kultūras mantojumu un ES zaļo kursu, kā norādīts ES Zaļajā grāmatā par kultūras mantojumu (5);

66.

piekrīt, ka publiskie līdzekļi kultūrā balstītām zaļajām stratēģijām ir jāmobilizē, izmantojot Jaunā Eiropas “Bauhaus” izmēģinājuma projektus un iniciatīvas, kas pievēršas zaļās pārkārtošanās būtiskajai kultūras dimensijai un kurās tiek izmantotas vietējo kopienu un reģionu dažādās spējas;

Secinājumi

67.

aicina Eiropas Komisiju izveidot labākas saiknes starp Jauno Eiropas “Bauhaus” un esošajām konceptuālajām, ar kultūru saistītajām, estētiskajām un uz dizainu orientētajām sistēmām. Tas pārvērstu principus rīcībā un pavērtu Jaunajam Eiropas “Bauhaus” iespēju izmantot vietējo un reģionālo pašvaldību radošo, kultūras un kultūras mantojuma potenciālu, lai renovētu un atdzīvinātu piepilsētas visā Eiropas Savienībā. Tāpēc Komiteja ierosina izveidot JEB laboratorijas kuponu shēmu, kura pavērtu ieinteresētām pilsētām un reģioniem iespēju saņemt šādu kuponu, kas tiem dotu tiesības saņemt vajadzīgo atbalstu JEB laboratorijas organizēšanai attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Nosacījums šāda kupona saņemšanai: 1) JEB laboratorijai būtu kopīgi jārada, jāizstrādā prototipi un jātestē instrumenti, risinājumi un politikas pasākumi, kas atvieglos pārkārtošanos vietējā līmenī un 2) JEB laboratorijas rezultāti tiks iesniegti reģiona vai pilsētas domei;

68.

aicina apzināt sinerģiju starp Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvu un procesiem, kas Eiropā iesaista cilvēkus (piemēram, konferenci par Eiropas nākotni), un stratēģijām un rīcības plāniem, kas veicina arhitektūras un estētisko kvalitāti (piemēram, renovācijas vilni ES pilsētprogrammā);

69.

uzskata, ka Jaunajam Eiropas “Bauhaus” ir jākļūst par reālu kustību, kurā ir iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, nevis tikai par kārtējo lejupējo projektu. Visām ES pilsētām un iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, lai dzīvesveids būtu ekoloģiski atbildīgs. Tam jābūt projektam, kas paredzēts visiem, nevis tikai dažiem. Līdzatbildībai ir jāsākas ar indivīdiem vietējā līmenī un jāsniedzas tālāk par lielām pilsētu teritorijām. Pieejamība vienkāršajiem iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir svarīgs pozitīvs Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīvas aspekts. Gūtu panākumus, šim procesam jābūt sociāli, kulturāli un teritoriāli iekļaujošam.

---

(1)  Piemēram, 2016. gada Korkas deklarācija 2.0 “Labāka dzīve lauku apvidos”.

(2)  Venēcijas Aicinājums rīkoties – jaunai Eiropas renesansei, kura mērķis ir “veicināt ciešāku un spēcīgāku sinerģiju starp uzņēmēju aprindām un plašo kultūras, mantojuma un radošo ekosistēmu, cita starpā stiprinot stratēģisku aliansi starp Eiropas kultūras mantojuma kustību un Eiropas Investīciju banku un tās institūtu”.

(3)  Kā noteikts Amsterdamas paktā.

(4)  Kā izklāstīts Europa Nostra Zaļajā grāmatā par Eiropas mantojumu.

(5)  Europa Nostra publicētais ziņojums “Eiropas kopīgā mantojuma nostādīšana Eiropas zaļā kursa centrā”.