52021AE6395

Língua
- O meu EUR-Lex
- Iniciar sessão
- Registar-se
- As minhas pesquisas recentes (0)

Este documento é um excerto do sítio EUR-Lex

Conselhos para pesquisar

Necessita de mais opções de pesquisa? Utilize a Pesquisa avançada

EUROPA
Eur-Lex Página inicial
EUR-Lex - 52021AE6395 - PT

Documento 52021AE6395

Ajuda

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropa Parlamenta un Padome regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 600/2014 groza attiecībā uz tirgus datu pārredzamības uzlabošanu, šķēršļu novēršanu konsolidētu datu lentes izveidei, tirdzniecības pienākumu optimizēšanu un aizliegumu saņemt maksājumus par klientu rīkojumu nosūtīšanu” (COM(2021) 727 final – 2021/0385 (COD))

EESC 2021/06395

OV C 290, 29.7.2022, p. 68—72 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Jornal Oficial

29.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/68

(COM(2021) 727 final – 2021/0385 (COD))

(2022/C 290/12)

Ziņotājs:

Jörg Freiherr FRANK VON FÜRSTENWERTH

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 3.2.2022. Eiropas Parlaments, 27.1.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	210/0/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija saskaņā ar savu paziņojumu 2020. gada rīcības plānā par kapitāla tirgu savienību (1) savlaicīgi iesniegusi priekšlikumu izveidot konsolidētu datu lentes katrai aktīvu kategorijai – akcijām, biržā tirgotiem fondiem, obligācijām un atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Tas ir nākamais solis ceļā uz kapitāla tirgu savienības izveidi. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu.

1.2.

EESK atkārtoti uzsver, ka kapitāla tirgu savienības izveide ir prioritāte un svarīgs priekšnoteikums patiesa vienotā tirgus izveidei, Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai un pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku Eiropā.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par Eiropas konsolidētas datu lenšu ieviešanu un ar to saistītos pasākumus. Tie, ja efektīvi īstenoti, ievērojami palielinās pārredzamību un tirgus datu pieejamību, veicinās izpildes vietu tiesiskā regulējuma saskaņošanu un stiprinās Eiropas kapitāla tirgu. Konsolidēta pārredzamība ievērojami mazinās sekas, ko rada joprojām lielā Eiropas kapitāla tirgu sadrumstalotība.

1.4.

EESK uzskata: ļoti svarīgi ir nodrošināt, ka visi, it īpaši, protams, mazie un vidējie uzņēmumi un privātie ieguldītāji kopumā var nediskriminējoši un brīvi piekļūt tirgus datiem. EESK aicina Eiropas Komisiju mazināt pašreizējo informācijas asimetriju.

1.5.

Komiteja iesaka Eiropas Komisijai saistībā ar kapitāla tirgu savienības izveidi veikt vēl citus pasākumus, lai Eiropā turpinātu ļoti atšķirīgās akcionāru kultūras attīstību. Tas nozīmē, ka vajadzīgi ne tikai uzticēšanos veicinoši noteikumi attiecībā uz patērētāju preventīvu aizsardzību, bet galvenokārt arī pasākumi patērētāju izglītošanas uzlabošanai. EESK arī aicina Eiropas Komisiju visos kapitāla tirgu savienības izveides pasākumos vienlaikus lielu nozīmi piešķirt darba drošības un darba apstākļu aspektiem. Šajā procesā ir arī jānodrošina, ka Eiropas un valstu uzraudzības iestāžu cilvēkresursi atbilst uzdevumiem, kuru apmērs ir pieaudzis.

1.6.

Saistībā ar strīdīgo jautājumu attiecībā uz aizliegumu pieņemt maksājumus par klientu rīkojumu virzīšanu izpildei (Payment for Orderflow, PFOF) EESK iesaka nostiprināt šādu principu: finanšu starpniekiem būtu jāļauj izvēlēties tirdzniecības vietu vai darījuma partneri savu klientu darījumu izpildei tikai ar mērķi panākt labāko iespējamo izpildi savam klientam. EESK atbalsta Eiropas Komisijas viedokli, ka materiālā vai nemateriālā atlīdzība, ko tirdzniecības vieta vai darījuma partneris maksā finanšu starpniekam par izpildes rīkojumu pārsūtīšanu, principā ir pretrunā ar šo principu.

2. Atzinuma konteksts

2.1.

Eiropas Komisija 2021. gada 25. novembrī nāca klajā ar pasākumu kopumu kapitāla tirgu savienības stiprināšanai (kapitāla tirgu pakete). Paketi veido Eiropas Komisijas paziņojums un četri tiesību akti (2). Šā atzinuma temats ir pārskatītā Finanšu instrumentu tirgu regula (FITR) (3), kas ir daļa no kapitāla tirgus paketes un būtībā ietver finanšu tirgus infrastruktūras noteikumus un kopā ar Eiropas Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (4) (FITD II) veido ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas tiesisko regulējumu.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1. Priekšlikuma raksturojums

3.1.1.

Kapitāla tirgu tiesību aktu paketē apkopotajiem priekšlikumiem ir kopīgs mērķis panākt lielāku pārredzamību joprojām sadrumstalotajos Eiropas kapitāla tirgos. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē šo mērķi, jo bez labas pārredzamības un ticamiem un viegli pieejamiem datiem nebūs iespējams izveidot kapitāla tirgu savienību. Šajā ziņā ļoti svarīgi ir ierosinātie Finanšu instrumentu tirgu regulas (FITR) grozījumi. Ierosinātie grozījumi galvenokārt attiecas uz tirgus infrastruktūru, jo investoru aizsardzības noteikumi Covid-19 pandēmijas apstākļos jau 2021. gada sākumā tika uz ātru roku iekļauti Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (5).

3.1.2.

Pēc iespējas lielāka vērtspapīru tirgu pārredzamība ir arī vajadzīga, lai it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un privātiem investoriem kopumā nodrošinātu labāku piekļuvi kapitāla tirgiem. Visām izpildes platformām pašlaik ir pienākums publicēt informāciju par darījumu apjomu, laiku un cenu. Tomēr apkopot šos datus konsolidētā veidā – un tādējādi sniegt reālu pārskatu par tirgu – ir iespējams tikai lielām ieguldījumu sabiedrībām, turklāt ar ievērojamiem finansiāliem izdevumiem. Tāpēc šodien neviens nevar būt drošs, ka viņam patiešām tiek piedāvāta izdevīgākā cena. Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt vieglu piekļuvi ticamiem tirgus datiem. Tas īpaši attiecas uz informāciju, kas saistīta ar ilgtspēju. Šāda informācija ir absolūti nepieciešama ilgtspējīgu finanšu tirgu izveidei, īstenojot Eiropas zaļo kursu, un tās nozīme arvien pieaug. Pastāv svarīga saturiskā saikne starp Eiropas vienoto piekļuves punktu un ilgtspējas informācijas vienkāršotu sniegšanu (ilgtspējīgas attīstības mērķi).

3.1.3.

Ātra, uzticama un viegla piekļuve tirgus datiem, pateicoties tādējādi iegūtai pārredzamībai, arī veicinās konkurenci starp tirdzniecības vietām, jo pārredzamības apstākļos darījumi ar vērtspapīriem tiks veikti tur, kur var iegūt labāko cenu un kur ir augsta likviditāte. Eiropas konsolidētu datu lenšu sistēmā privātajiem ieguldītājiem un institucionālajiem ieguldītājiem būtisks aspekts ir arī pārredzamība tādā jomā kā kriptoaktīvi.

3.1.4.

Eiropas konsolidētu datu lentes – pa vienai katrai aktīvu kategorijai (akcijām, biržā tirgotiem indeksu fondiem, obligācijām un atvasinātajiem finanšu instrumentiem) – ir būtisks instruments pastāvošās informācijas asimetrijas mazināšanai. Tās var arī centienus mazināt visbiežāk veikto tirdzniecības darījumu dominējošo stāvokli. EESK atzinīgi vērtē konkurenci tirgus infrastruktūras jomā. Turklāt Komiteja norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, lai konkurence būtu godīga un notiktu vienā un tajā pašā regulatīvajā līmenī. Nav pieļaujama regulējuma arbitrāža starp tirdzniecības vietām. Regula par Eiropas tirgus infrastruktūru (ETIR) tūlīt stājās spēkā dalībvalstīs, taču ir būtiski nodrošināt, ka Eiropas Komisija cieši uzrauga papildinošos valstu tiesību aktus un to praktisko īstenošanu, kā arī to, kā valstis uzrauga vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un ka Komisija vajadzības gadījumā pieprasa dalībvalstīm veikt korekcijas un piemēro sankcijas par pārkāpumiem.

3.1.5.

Konsolidētu datu lenšu – centralizētu datubāzu, kas visiem ieguldītājiem (maziem un lieliem aktīvu pārvaldītājiem, pensiju fondiem, privātiem investoriem), kā arī visiem lieliem un maziem finanšu starpniekiem nodrošina vieglu, nediskriminējošu piekļuvi konsolidētiem tirgus datiem – ieviešana samazinās lielo pakalpojumu sniedzēju informatīvās priekšrocības, ievērojami atvieglos piekļuvi finanšu tirgiem un tādējādi padarīs tos efektīvākus nākotnē.

3.1.6.

Uzlabojot pārredzamību, Eiropas konsolidētu datu lentes var arī palīdzēt novērst pārmērīgu svārstīgumu, piemēram, straujus cenu kāpumus un kritumus.

3.1.7.

EESK uzskata, ka pārredzamība, ko tostarp privātiem investoriem nodrošina konsolidētu datu lentes un vieglākā piekļuve tirgus datiem, neaizstāj vajadzību pēc labi attīstītas investoru aizsardzības. Atvieglojot privāto investoru piekļuvi datiem, ir jāpastiprina centieni nodrošināt patērētāju pietiekamu izglītošanu finanšu jomā, lai patērētāji varētu atbildīgi izvērtēt kapitāla tirgu iespējas un riskus.

3.1.8.

Konsolidētu datu datu lenšu izveide arī datu ētikas viedokļa ir liels solis, kas kļūst arvien svarīgāks digitalizētajā pasaulē, kur dati ir prece un atslēga līdzdalībai ekonomikā un sociālajā dzīvē. EESK atbalsta tirgus datu nediskriminējošu pieejamību. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka konsolidētu datu lenšu ieviešana it īpaši mazajiem uzņēmumiem un patērētājiem paver iespēju piekļūt svarīgiem datiem, kas citādi tiem nebūtu pieejami finanšu resursu trūkuma dēļ. Tādējādi konsolidētu datu lenšu ieviešana vienlaikus atbilst nepieciešamībai pēc ētiskas piekļuves informācijai finanšu tirgos.

3.1.9.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija savus priekšlikumus ir balstījusi uz intensīvām debatēm par šo priekšlikumu ietekmi uz tirgu, proti, gan uz Eiropas tirdzniecības vietām, gan uz starptautisko konkurenci. Komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka Eiropas Komisija plāno vēlāk novērtēt jaunos noteikumus.

3.2. Eiropas konsolidētu datu lentes (consolidated tapes – CT), FITR priekšlikuma 22. un 27. pants

3.2.1.

EESK vēlreiz atbalsta (6) Eiropas Komisijas priekšlikumu ieviest Eiropas konsolidētu datu lentes. Ja ieviešana tiks tehniski labi īstenota, visiem tirgus dalībniekiem būs gandrīz reāllaika piekļuve tirdzniecības datiem par akcijām, biržā tirgotiem indeksu fondiem, obligācijām un atvasinātajiem finanšu instrumentiem no visām ES tirdzniecības vietām. Tādējādi Eiropas konsolidētu datu lentēm vajadzētu ievērojami sekmēt tirgu sadrumstalotības novēršanu. Tomēr Eiropas konsolidētu datu lenšu panākumi lielā mērā būs atkarīgi no praktiskās īstenošanas (pienākums sniegt datus, datu standarti, piekļuve datiem, datu kvalitāte, datu drošība, datu aizsardzība [attiecīgā gadījumā], pārredzamības problēmu novēršana, piešķirot starptautisko vērtspapīru identifikācijas numuru [International Securities Identification Number, ISIN] un unikālos identifikatorus atvasinātajiem finanšu instrumentiem to darbības laikā [nevis katru dienu], jaunāko tehnoloģiju izmantošana, darbības noturība, vienkārša un izmaksu ziņā efektīva piekļuve).

3.2.2.

Lai gūtu panākumus, uz visiem datu sniedzējiem bez diskriminācijas ir jāattiecina vienādas stingras kvalitātes prasības neatkarīgi no tā, vai tās ir biržas vai bankas, tradicionālie datu sniedzēji vai finanšu tehnoloģiju uzņēmumi. Turklāt datu kvalitāte un piemērota pārvaldības struktūra ir vēl viens būtisks panākumu priekšnoteikums. EESK uzskata, ka ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt un vajadzības gadījumā pielāgot datu kvalitāti un it īpaši konsolidētu datu lenšu sistēmas pārvaldību.

3.2.3.

EESK atbalsta labi pārdomāto priekšlikumu piešķirt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) galveno lomu Eiropas konsolidētu datu lenšu pastāvīgā uzraudzībā. EESK to saista ar cerībām, ka EVTI un arī valstu uzraudzības iestādes vērtspapīru uzraudzības jomā tiks nodrošinātas ar šim nolūkam nepieciešamajiem finanšu, materiālajiem un cilvēkresursiem.

3.2.4.

Liela nozīme ir viena datu lentes operatora atlases procesam katrā aktīvu kategorijā. EESK ir svarīgi, lai atlases procedūras noritētu raiti un pārredzami. Tas galvenokārt izskaidrojams ar to, ka pirmajiem datu lenšu operatoriem pēc pieciem gadiem būs ievērojamas konkurences priekšrocības jaunā konkursā. Tāpēc ir vēlams, lai konkursi piesaistītu iespējami vairāk konkurējošu piedāvājumu. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka atlases kritēriji ir sīki izklāstīti un noteiktas organizatoriskās prasības konsolidētu datu lenšu nodrošinātājiem. EESK uzskata, ka tā būtu laba prakse, ja datu lenšu nodrošinātāji katra ceturkšņa beigās savā brīvi pieejamā tīmekļa vietnē publicētu veiktspējas statistiku un ziņojumus par datu kvalitātes incidentiem.

3.2.5.

Eiropas konsolidētu datu lentes būs arī būtisks solis un instruments, kas dos ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem iespēju informētāk, plašāk un vienkāršāk pildīt savu pienākumu izpildīt rīkojumus ar klientam vislabvēlīgākajiem noteikumiem (Best Execution, FITD II 27. panta 2. punkts). Galvenais kritērijs, it īpaši privātajiem ieguldītājiem, būs labākās cenas panākšana. Tomēr EESK piesardzīgi norāda, ka Eiropas konsolidētu datu lentas nedrīkst aizstāt labākās izpildes (Best Execution) principu.

3.2.6.

Eiropas konsolidētu datu lentes var būt pilnībā efektīvas tikai tad, ja tirgū esošās dažādās izpildes platformas ir pakļautas vienādiem konkurences nosacījumiem. Tāpēc EESK atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt tirdzniecības platformu pilnīgu pārredzamību, it īpaši aizliegumu izmantot tā dēvētās “neoficiālas tirdzniecības sistēmas” (dark pools), kurās uz tirgotājiem neattiecas nekādas pārredzamības prasības.

3.3. Pienākums attiecībā uz atvasinātajiem finanšu instrumentiem tirdzniecības vietā, FITR priekšlikuma 28. pants

3.3.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisijas priekšlikumā ir izlabota sistemātiska kļūda, kas radās, publicējot ETIR labojumu. Turpmāk mazie finanšu darījumu partneri būs juridiski atbrīvoti no tirdzniecības vietas pienākuma un – tāpat kā iepriekš – no tīrvērtes pienākuma.

3.4. Tirdzniecības vietas pienākums attiecībā uz akcijām, FITR priekšlikuma 23. pants

3.4.1.

Priekšlikumā noteikts, ka tirdzniecības vietas pienākums attiecībā uz akcijām attiecas tikai uz vērtspapīriem ar Eiropas Savienības starptautisko vērtspapīru identifikācijas numuru (International Securities Identification Number – ISIN). Un pat tās ir atbrīvotas no tirdzniecības vietas pienākuma, ja to tirdzniecība notiek ārpus Eiropas Savienības un attiecīgās valsts valūtā. Šis priekšlikums no ieguldītāja viedokļa ir izdevīgs, jo arī ārpus Eiropas Savienības tirgotajām akcijām, visticamāk, būs vislabākās cenas. Tas īpaši attiecas uz akcijām, kurām ir Eiropas Savienības ISIN, bet kuras galvenokārt sterliņu mārciņās tirgo Londonas fondu biržā. Tāpēc EESK pilnībā atbalsta šo priekšlikumu.

3.5. Maksājums par klientu rīkojumu virzīšanu izpildei (Payment for Orderflow – PFOF), FITR priekšlikuma 39.a pants

3.5.1.

Priekšlikums aizliedz atlīdzības modeli, kas pazīstams kā PFOF, saskaņā ar kuru finanšu starpnieki iekasē maksu no sava tirdzniecības partnera par savu klientu darījumu novirzīšanu šim tirdzniecības partnerim. PFOF galvenokārt ir tiešsaistes brokeru finansēšanas modelis, kas bieži vien, it īpaši privātiem investoriem ir izmaksu ziņā izdevīga alternatīva tradicionālajai biržas tirdzniecībai. It īpaši tā dēvēto “nulles komisijas brokeru” (Zero-Commission-Broke) prakse ir iekasēt no klienta tikai nelielu maksu par pasūtījumu un gūt (brokera) ienākumus no “atmaksājumiem” tirdzniecības vietā. Bieži vien visi tirdzniecības rīkojumi ir koncentrēti uz vienu tirdzniecības partneri. Klienti netiek informēti par šiem “atmaksājumiem”. EESK piekrīt EVTI viedoklim (7), ka šāda prakse nav saderīga ar pienākumu nodrošināt vislabāko izpildi un cenu pārredzamību. No otras puses, šie tiešsaistes brokeri nodrošina it īpaši privātiem investoriem izmaksu ziņā izdevīgu un viegli pieejamu piekļuvi ieguldījumu pakalpojumiem. Komiteja uzskata, ka obligāti jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un izmaksu pārredzamība starp finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem. EESK iesaka turpmākajā likumdošanas procesā šim jautājumam pievērst īpašu uzmanību.

3.5.2.

EESK uzskata, ka būs jādebatē arī par to, vai PFOF, neraugoties uz juridiskajiem apsvērumiem (labākā izpilde), nav nevēlami ar tirgus struktūru saistītu iemeslu dēļ tikai tāpēc vien, ka tie piesaista pārāk lielu tirdzniecības apjomu no biržām un tādējādi apdraud biržu darbību kopumā. Tirgus likviditātes samazināšana būtu pilnīgā pretrunā kapitāla tirgu savienības mērķiem. Galvenokārt tie nodarītu lielu kaitējumu nepieciešamajai tirgus pārredzamībai (it īpaši pirmstirdzniecības pārredzamībai) un kaitētu klientiem.

3.6. Labākā izpilde (Best Execution)

3.6.1.

Eiropas Komisija ierosina atcelt FITR II 27. panta 1. punktā minēto normu, kas uzliek izpildes vietām pienākumu publicēt informāciju par rīkojumu izpildes kvalitāti. Šis Eiropas Komisijas priekšlikums ir lietderīgs, jo nav šaubu, ka praksē investori pārskatus nav izmantojuši kā noderīgu informācijas avotu un turpmāk pēctirdzniecības informācija par darījumiem būs pieejama arī Eiropas konsolidētu datu lentēs. EESK to saprot un atbalsta.

3.6.2.

Tomēr tādā gadījumā EVTI šobrīd nav lietderīgi rīkot apspriedes tieši par to regulatīvo tehnisko standartu (RTS 27 un RTS 28) pielāgošanu, kuros precizēts noteikums, ko Eiropas Komisija ar iesniegto priekšlikumu ierosina svītrot (FITR 27. panta 2. punkts). Turklāt tas ir ne tikai nelietderīgi, bet arī nevajadzīgi apgrūtina iesaistītās personas ar galu galā nevajadzīgu administratīvo slogu. EESK uzskata, ka labas un ilgtspējīgas regulējuma prakses interesēs ir jāizvairās no šādas pieejas.

Briselē, 2022. gada 23. martā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) COM(2020) 590 final.

(2) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: Kapitāla tirgu savienība – rezultāti vienu gadu pēc rīcības plāna; priekšlikums par Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP); Regulas par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (ELTIF) pārskatīšana; Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīvas pārskatīšana un Finanšu instrumentu tirgu regulas (FITR) pārskatīšana.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (pārstrādāta versija) (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/338 (2021. gada 16. februāris), ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz informācijas prasībām, produktu pārvaldību un pozīciju limitiem un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/878 attiecībā uz to piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai veicinātu atveseļošanos no Covid-19 krīzes, OV L 68, 26.2.2021., 14. lpp.

(6) OV C 155, 30.4.2021., 20. lpp.

(7) EVTI publiskais paziņojums, 2021. gada 13. jūlija dokuments ESMA35-43-2749: “ESMA warns firms and investors about risks arising from Payment of Orderflow” [pieejams tikai angļu valodā].

Início