Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums””

(COM(2021) 740 final)

(2022/C 275/09)

Ziņotāja:

Judith VORBACH

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 21.1.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.2.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.2.2022.
Plenārsesija Nr.	567
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	140/5/38

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Nelabvēlīgas norises un krīzes ir ietekmējušas Eiropas Savienību jau ilgi pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma. 2020. gadā Eiropas Savienībā sākās visdziļākā ekonomikas recesija tās vēsturē, turklāt vēl ne tuvu nebija atrisinātas arī esošās problēmas. ES veica bezprecedenta atbalsta pasākumus, lai mazinātu triecienu un novērstu nestabilitāti. Tomēr pandēmiju var ierobežot tikai starpvalstu līmenī, un EESK aicina uz tālredzīgu sadarbību ES veselības politikas jomā, vakcinācijas līmeņa paaugstināšanu un globālas pieejas pieņemšanu, lai ES līmenī rīkotu atklātas debates par pagaidu un brīvprātīgu TRIPS atcelšanu.

1.2.

EESK atbalsta uz labklājību vērstu politiku un ES “konkurētspējīgas ilgtspējas” programmu. Četrām tās dimensijām – vides ilgtspējai, ražīgumam, taisnīgumam un makroekonomikas stabilitātei, kā arī konkurētspējai – būtu jāpiešķir vienlīdz liela nozīme, lai panāktu iecerēto pastiprinošo ietekmi un sekmīgu pārveidi. Piemēram, taisnīgums un sociālā ilgtspēja ir būtiski konkurētspējas elementi, un arī otrādi. Jo vājāka ir parlamentu, sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste, jo lielāka ir iespēja, ka atšķirības palielināsies un atbalsts samazināsies, īpaši attiecībā uz ekonomikas pārveidošanu ar mērķi panākt klimatneitralitāti.

1.3.

Viens no mūsu uzdevumiem ir pēc iespējas nošķirt ekonomisko labklājību no vides degradācijas. Arī šajā ziņā ir vajadzīga holistiska pieeja, kurā būtu ņemts vērā jebkāda veida kaitējums videi. Apņemšanās aizsargāt sociālo labklājību nedrīkst kļūt par tukšu lozungu. Ļoti svarīgi ir arī nodrošināt ar pārkārtošanos saistītā darba un ieguvumu taisnīgu sadali. EESK uzsver, ka Eiropā ir svarīgi saglabāt stabilu uzņēmējdarbības vidi un spēcīgas rūpnieciskās vērtības ķēdes, un aicina Eiropas rūpniecībai uzņemties vadošo lomu, tiecoties uz ilgtspēju. Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms ir jāizstrādā efektīvi, un valsts atbalsta pasākumi ir jāsaista ar kvalitatīvu darbvietu radīšanu un darba ņēmēju tiesību un fiskālo pienākumu ievērošanu. Visbeidzot, EESK uzsver, ka vides nodokļu ieviešana nekādā veidā nedrīkstētu radīt ne regresīvu distributīvo ietekmi, ne enerģētisko nabadzību.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus attiecībā uz reformām, ieguldījumiem un taisnīga vienotā tirgus veicināšanu, kas ļautu nodrošināt stabilu ekonomisko pamatu. Lai varētu stimulēt inovāciju un ražīgumu, būtiska nozīme ir vienotā tirgus veicināšanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem. Turklāt taisnīga ražīguma pieeja ir izšķirošs konkurētspējas un augšupējas konverģences virzītājspēks ilgtermiņā. Tomēr vienas no pamattiesībām ir sociālās un darba ņēmēju tiesības, taču tās nepieder pie konstitucionāli aizsargātām iekšējā tirgus brīvībām. EESK aicina nākt klajā ar atbilstīgiem priekšlikumiem par to, kā garantēt valstu noteikumus, kas nav aizsargāti ar Līgumu. EESK iesaka mīkstināt enerģijas cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz ražošanu un sadali un atzinīgi vērtē ciešāku klimata krīzes radīto finanšu tirgus risku uzraudzību. Kapitāla tirgu savienības un banku savienības padziļināšana varētu konsolidēt finansēšanas kanālus, veicināt investīciju centienus un palielināt noturību.

1.5.

EESK uzsver, ka centieni vienlaikus panākt godīgu un taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, kam vajadzīgi ilgtspējīgi sociālie apstākļi, būs pamats turpmākai labklājībai un noturībai. Labi izstrādāta darba tirgus politika un sociālās aizsardzības sistēmas ir noturības un iekļaujošas izaugsmes pamats. EESK pilnībā piekrīt, ka dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni uzlabot mācību rezultātus visās izglītības un apmācības sistēmās un ka būtu jānodrošina mūžizglītības pieejamība. EESK aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un NextGenerationEU izmaksu sadales ietekmi un gādāt, ka tās veicina gan zaļākas un digitalizētas ekonomikas attīstību, gan augšupēju sociālo konverģenci.

1.6.

Ekonomikas atveseļošana un stabila, iekļaujoša izaugsme ir priekšnosacījumi ilgtspējīgam publiskajam budžetam. Politikā arī turpmāk ir jānodrošina atbalsts un gatavība reaģēt uz ilgstošiem satricinājumiem. EESK atzinīgi vērtē vispārējās izņēmuma klauzulas turpināšanu. To atceļot, būs jāņem vērā ekonomiskās aktivitātes līmenis, kā arī nodarbinātības un nabadzības rādītāji salīdzinājumā ar līmeni pirms krīzes. Turklāt EESK aicina Komisiju nākt klajā ar pamatnostādnēm pārejas periodam, pirms stājas spēkā modernizēts regulējums. EESK brīdina neatbalstīt tādu politiku, kas samazina pašreizējos izdevumus sociālajām, izglītības un veselības aprūpes izmaksām, un aicina īstenot taisnīgu ieņēmumu politiku. Turklāt, lai gan uzraudzībā, kas veikta makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) ietvaros, nav pietiekami ņemta vērā mijiedarbība starp jaunām ekonomikas problēmām, EESK aicina uzraudzīt arī sociālo nelīdzsvarotību.

1.7.

EESK uzskata, ka mēs ieejam jaunā ekonomikas politikas posmā un ka 2022. gada Eiropas pusgads ir iespēja uzlabot saimniecisko, vidisko un sociālo ilgtspēju. Konkurētspējīgas ilgtspējas programmas līdzsvarotā pieeja būtu jāatspoguļo gaidāmajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI), un plašāka sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana jau sen bija nepieciešama. Ja paziņoto reformu ievērošana būs padarīta par nosacījumu ANM dotāciju izmaksai, konkrētām valstīm adresētie ieteikumi iegūs lielāku politisko nozīmi. Lai gan pastiprināta koncentrēšanās uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem ir vērtējama atzinīgi, joprojām nav skaidrs, kādā mērā tā tiks atspoguļota KVAI un atveseļošanas un noturības plānos. Ekonomikas pārvaldība ir jāintegrē Eiropas pusgada procesā, lai nodrošinātu parlamentu, sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības demokrātisko iesaistīšanos.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Ar nelabvēlīgām ekonomiskām un sociālām norisēm un krīzēm ES saskārās jau pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma. Pēc ilgstošas ekonomikas lejupslīdes, ko bija izraisījusi 2008. gada finanšu tirgus krīze, ES ekonomika 2014. gadā beidzot uzplauka un pēc tam piedzīvoja izaugsmes un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanās periodu. Taču publiskie ieguldījumi bija samazinājušies zem tā līmeņa, kas nepieciešams, lai saglabātu stabilu publiskā pamatkapitāla apjomu kā daļu no IKP. Lai gan saskaņā ar globālajiem standartiem ES kopumā ir salīdzinoši pārtikusi, sabiedrībā joprojām pastāv atšķirības starp valstīm un reģioniem, kā arī nevienlīdzība un dzimumu nelīdztiesība. Klimata krīzes draudi un tehnoloģisko pārmaiņu radītās problēmas jau bija manāmas.

2.2.

Situāciju 2020. gada martā krasi mainīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanas pasākumi. Eiropas Savienībā sākās “visdziļākā ekonomikas recesija tās vēsturē” (1), turklāt vēl ne tuvu nebija atrisinātas arī iepriekšējās problēmas. Taču ne tikai pandēmija un tās ietekme bija bezprecedenta – ES arī veica bezprecedenta solidaritātes pasākumus, lai mazinātu grūtības, tostarp izmantoja vispārējo izņēmuma klauzulu un SURE instrumentu (2). Piemēram, EESK atzinīgi vērtē to, ka tik smagas krīzes laikā Eiropas Savienībai izdevās izstrādāt un pieņemt tik plašu iniciatīvu kā NextGenerationEU. Šai iniciatīvai būtu ne tikai jāpalīdz pārvarēt krīzi, bet arī – gluži pamatoti – īstenot pārkārtošanās procesu. Vispārējās atbalstošās un saliedējošās politikas pieejas uzticību veicinošā ietekme ir veiksmīgi mazinājusi krīzes radītās sociālekonomiskās sekas, kas pretējā gadījumā varētu būt izraisījušas ekonomikas un politisko destabilizāciju.

2.3.

Ciešā saikne starp ekonomiku un pandēmiju kļuva manāma arī ekonomikas atlabšanā, ko izraisīja epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās 2021. gada vidū. 2021. gada rudens prognoze paredz pāreju no atveseļošanās uz paplašināšanos un izaugsmi 4,3 % apmērā 2022. gadā, un ir gaidāms, ka šim pieaugumam sekos jaunu darbvietu rašanās (3). Ņemot vērā jauno pandēmijas uzliesmojumu un omikrona variantu, šī pozitīvā prognoze diemžēl var nepiepildīties. EESK norāda uz lielo nenoteiktību un pandēmijas būtisko ietekmi uz ekonomisko aktivitāti.

2.4.

Pandēmijas ierobežošanu un jaunu vīrusa variantu novēršanu nevar panākt valstu līmenī vien. Tā vietā ir vajadzīga starptautiska pieeja. EESK aicina cieši un tālredzīgi sadarboties ES veselības politikas jomā, jo tas palīdzēs ne tikai pārvarēt veselības krīzi, bet arī mazināt tās ietekmi uz ekonomiku. EESK iesaka saglabāt vakcinācijas līmeņu palielināšanu kā vienu no galvenajām prioritātēm, un aicina izmantot globālu pieeju, jo pietiekams vakcīnu piedāvājums visā pasaulē ir arī pašas ES interesēs. Tāpēc EESK aicina Komisiju ES līmenī rīkot atklātas debates par pagaidu un brīvprātīgu TRIPS atbrīvojumu Covid-19 vakcīnām, ārstēšanas līdzekļiem un testiem (4).

2.5.

EESK atzinīgi vērtē “konkurētspējīgas ilgtspējas” programmas daudzdimensionālo pieeju, kas izklāstīta ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā. Tas atbilst uz labklājību vērstai politikas pieejai, kam EESK ir paudusi atbalstu jau iepriekšējos atzinumos, vēršot uzmanību uz vairākiem mērķiem: vides un sociālo ilgtspēju, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, pilnīgu nodarbinātību un augstas kvalitātes darbu, taisnīgu sadali, veselību un dzīves kvalitāti, finanšu tirgus stabilitāti, cenu stabilitāti, līdzsvarotu tirdzniecību, kuras pamatā ir taisnīga un konkurētspējīga rūpniecības un ekonomikas struktūra, un stabilām publiskajām finansēm. Šie mērķi saskan arī ar tiem mērķiem, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, un savstarpēji tie ir cieši saistīti. Piemēram, tāda ilgtspējīgas izaugsmes pieeja, kas ir plašāka par vienkāršu IKP izaugsmi kā vienīgo mērķi, ir ļoti svarīga klimatneitrālas ekonomikas sasniegšanai 2050. gadā.

2.6.

Turklāt visas četras konkurētspējīgas ilgtspējas programmas dimensijas (vides ilgtspēja, ražīgums, taisnīgums un makroekonomiskā stabilitāte) ir savstarpēji cieši saistītas un vienlīdz svarīgas. Tie visi ir vienas mozaīkas gabali, un neviens no tiem nevar pastāvēt bez pārējiem, tādējādi neviens nav mazsvarīgāks par kādu citu. Komisija visnotaļ pamatoti uzsver, ka šiem aspektiem būtu jābūt savstarpēji pastiprinošiem. EESK to vērtē atzinīgi, taču brīdina, ka tam var būt bremzējoša ietekme. Jo vājāka būs parlamentu, sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste, jo lielāka ir iespēja, ka pastāvēs atšķirības starp minētajiem četriem aspektiem.

2.7.

EESK arī norāda, ka šīs četras dimensijas ir ne vien savstarpēji saistītas, bet ka cieši saistīta ar tām un vienlīdz svarīga ir arī konkurētspēja, kā arī līdzsvarota tirdzniecība, kas ir viens no galvenajiem ekonomikas mērķiem. Piemēram, taisnīgums un sociālā ilgtspēja ir būtiski konkurētspējas elementi, un arī otrādi. Eiropas sociālais modelis un it īpaši Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir būtiski svarīgi ES konkurētspējas elementi. Tāpat arī otrādi: līdzsvarota tirdzniecība, kuras pamatā ir taisnīga, konkurētspējīga rūpniecības un ekonomikas struktūra, ir svarīgs priekšnoteikums iekļaujošai ES izaugsmei, taisnīgumam un sociālajai ilgtspējai.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   Vidiskā ilgtspēja

3.1.1.

Viens no galvenajiem šā gadsimta uzdevumiem ir pēc iespējas nošķirt ekonomisko labklājību no apdraudējumiem videi vai tās iznīcināšanas. EESK pilnīgi piekrīt Komisijai, ka klimata pārmaiņas un vides degradācija liek rīkoties nekavējoties. Lai gan EESK pilnībā atbalsta mērķi cīnīties pret klimata krīzi, Komiteja aicina izmantot holistisku pieeju, kurā vienlīdz būtu ņemts vērā visu veidu kaitējums videi, piemēram, apdraudējums bioloģiskajai daudzveidībai, ūdenim un augsnei, gaisa piesārņojums, kodolatkritumi un citi toksiskie atkritumi.

3.1.2.

Komisija gluži pareizi norāda uz šīs pārkārtošanās sociālo un ekonomisko dimensiju un to, ka ir svarīgi saglabāt labklājību un labbūtību. EESK uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šīs tēzes nekļūtu par tukšiem saukļiem, un aicina Komisiju sniegt detalizētu kartējumu un analīzi par pārejas ietekmi uz nodarbinātību un prasmēm (5). Ļoti svarīgi ir arī nodrošināt ar pārkārtošanos saistītā darba un ieguvumu taisnīgu sadali. EESK uzsver: lai to panāktu, būtiska nozīme ir sociālajam dialogam, pilnīgai sociālo partneru autonomijas ievērošanai, koplīguma sarunu pastiprināšanai, pareizai korporatīvai pārvaldībai un darba ņēmēju iesaistīšanai tajā (6), kā arī sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai politikas veidošanā. Tas nodrošinās ne tikai līdzatbildību, bet – vissvarīgākais – ļaus garantēt līdzsvarotu un iekļaujošu pārkārtošanās procesu.

3.1.3.

Šāda iesaistīšanās īpaši ir jāpastiprina dokumentu kopumā “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kurā ir daudz tālejošu politikas priekšlikumu. EESK uzsver, ka Eiropā ir svarīgi saglabāt spēcīgas rūpnieciskās vērtības ķēdes, un aicina Eiropas rūpniecībai uzņemties vadošo lomu, tiecoties uz ilgtspēju. Priekšlikums par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu var padarīt nodarbinātību klimatam nekaitīgākos pārveidotos uzņēmumos stabilāku, tāpēc tas ir būtisks un jāveido efektīvi. Saistībā ar jebkādu vides nodokļu sistēmas ieviešanu, piemēram, nodokļu iekasēšanu par piesārņojošām darbībām, nekādā ziņā nedrīkst pieļaut regresīvu distributīvo ietekmi un enerģētisko nabadzību. Šajā sakarā būtu jārisina darbaspēka nodokļu jautājums.

3.1.4.

Komisija norāda, ka ES vērienīgās zaļā kursa programmas īstenošanai būs vajadzīgi ievērojami ieguldījumi aptuveni 520 miljardu EUR apmērā gadā. Būs vajadzīgi papildu ieguldījumi, lai atbalstītu darba tirgus pārkārtošanu. Šajā ziņā EESK norāda uz nepieciešamību pēc papildu ieguldījumiem saistībā ar digitālo pārkārtošanos, kā arī veselības aprūpē, izglītībā un apmācībā, sociālajā aizsardzībā un pētniecībā un izstrādē. EESK uzsver: lai nodrošinātu pietiekamu ieguldījumu līmeni, ir būtiski gan novirzīt, gan palielināt privātos un publiskos ieguldījumus. Tomēr vides ilgtspējas nodrošināšana ir sabiedrisks labums, kas rada tirgus nepilnību risku.

3.1.5.

Privātajiem ieguldījumiem ir izšķiroša nozīme ekonomikas apritē, jo tie veicina ekonomikas attīstību un rada darbvietas. Privātā sektora ieguldījumi un inovācija ir sevišķi nepieciešami vidiskās ilgtspējas mērķu sasniegšanai, piemēram, tādās jomās kā jauni automobiļu akumulatori un nulles CO2 tērauda ražošana. EESK uzsver, ka ir vajadzīga stabila uzņēmējdarbības vide, un atzinīgi vērtē centienus novirzīt privāto finansējumu klimatnoturībai un vidiskajai ilgtspējai, kā paredzēts jaunajā ilgtspējīga finansējuma stratēģijā (7). EESK atbalsta arī nostādni, ka publiskajam sektoram – it īpaši InvestEU un attiecīgajiem NextGeneratio EU pasākumiem – ir liela nozīme privāto ieguldījumu stimulēšanā ar mērķtiecīgu atbalstu stingrā saskaņā ar LESD 107. pantu. Tomēr EESK aicina valsts atbalsta pasākumus saistīt ar kvalitatīvu darbvietu radīšanu un darba ņēmēju tiesību, vides standartu un fiskālo pienākumu ievērošanu.

3.2.   Ražīgums

3.2.1.

Ražīgums nozīmē ekonomiskās ražošanas efektivitāti, un to galvenokārt nosaka izlaides un ražošanas resursu attiecība. Taisnīgs un ilgtspējīgs ražīguma pieaugums ilgtermiņā veicina konkurētspēju, labklājību un augšupēju konverģenci. Taču centieni panākt ražīgumu netaisnīgā un neilgtspējīgā veidā var radīt lielāku spiedienu uz darba ņēmējiem un darba devējiem, pasliktināt vides ilgtspēju, kropļot konkurenci, palielināt nevienlīdzību un kavēt pārejas procesu. Ņemot vērā minēto, EESK atzinīgi vērtē Komisijas pieeju paaugstināt ražīgumu uz labklājību orientētā veidā, veicinot progresīvas tehnoloģijas un inovācijas, nostiprinot cilvēku prasmes, pastiprinot apmācību un izglītību, stiprinot zināšanu nodošanu un novērtēšanu un sekmējot resursu efektīvu izmantošanu. EESK norāda, ka svarīgs taisnīga ražīguma pieejas elements ir arī sociālā ilgtspēja.

3.2.2.

EESK uzsver, ka ir vajadzīgi jauni ieguldījumi gan kopumā, gan it sevišķi digitālajā nozarē, un nepārprotami atbalsta Komisijas aicinājumu atveseļošanas un noturības plānos pievērsties arī aktuālāko digitālo spēju veidošanai un plašākai izmantošanai. Ar Atveseļošanas un noturības mehānismu tik tiešām var un vajag palīdzēt dalībvalstīm veikt ieguldījumus un reformas, kas cita starpā padara iespējamu mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas skaitļošanu, kiberdrošību, mikroelektronikas un elektronikas komponentus un drošu savienojamību. Līdzās digitālo prasmju nostiprināšanai visos līmeņos tas nodrošinās stabilu pamatu ražīguma un konkurētspējas uzlabošanai un tādējādi veicinās spēcīgu ekonomisko pamatu un labklājību ilgtermiņā.

3.2.3.

Taisnīgs un labi funkcionējošs vienotais tirgus veicina gan ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, gan nodarbinātību. EESK piekrīt Komisijai, ka tiesiskuma ievērošana, kvalitatīvas un efektīvas tiesu sistēmas, efektīvas sistēmas korupcijas apkarošanai, efektīva pārvaldība, tostarp nodokļu administrēšana, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un krāpšanas apkarošanas sistēmas ir svarīgi faktori uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un godīgas konkurences nodrošināšanā starp uzņēmumiem. Diemžēl joprojām ir vērojama nelīdzsvarotība starp ekonomiskajām brīvībām un sociālajām un darba tirgus tiesībām. Sociālās un darba ņēmēju tiesības ir vienas no pamattiesībām, taču tās nepieder pie konstitucionāli aizsargātām iekšējā tirgus brīvībām. Darba ņēmēju tiesības uz valsts aizsardzību dažkārt klasificē kā administratīvus šķēršļus tirgum. Tāpēc iekšējo tirgu daudzi darba ņēmēji uzskata par apdraudējumu. EESK aicina nākt klajā ar atbilstīgiem priekšlikumiem par to, kā šo nelīdzsvarotību novērst un kā garantēt valstu noteikumus, kas nav aizsargāti ar Līgumu. Turklāt EESK stingri iesaka konsekventi turpināt pūliņus īstenot iniciatīvu “IKP un ne tikai” (8).

3.2.4.

EESK ļoti iesaka pievērsties enerģijas cenu pieauguma nelabvēlīgajai ietekmei uz ekonomiku un distributīvajai ietekmei. Cenu kāpums varētu būt saistīts ar spēcīgu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos un traucējumiem piedāvājuma pusē, un tas var izlīdzināties, kad ekonomikas attīstība kļūs stabilāka. Tomēr tas rada tūlītēju slogu ražošanai un rūpniecības konkurētspējai. Turklāt enerģijas vairumtirdzniecības augstās cenas, visticamāk, ietekmēs arī mazumtirdzniecības cenas, tādējādi radot vēl lielāku spiedienu uz pārtikas cenām. Pat ja šī ietekme ir pārejoša, tā var radīt lejupēju spiedienu uz algu nodrošināto pirktspēju, tādējādi mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem varētu tikt pakļautas nabadzības riskam. EESK atbalsta centienus vērsties pret šādām tendencēm.

3.3.   Taisnīgums

3.3.1.

Vāja sociālā aizsardzība, nelīdzsvarotība un nevienlīdzība radīja problēmas jau ilgi pirms Covid-19 krīzes. Tā kā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti daudz vairāk nekā 20 % ES iedzīvotāju, ECB 2016. gadā secināja, ka neto bagātības sadalījums ir “ļoti asimetrisks” (9). Pasaules Bankas ziņojumā par nabadzību pasaulē (2018. gads) (10) norādīts, ka tikai nedaudz vairāk kā miljards cilvēku pēdējo trīs desmitgažu laikā ir izkļuvuši no absolūtas nabadzības, galvenokārt tāpēc, ka nabadzība ir mazinājusies Ķīnā. Pandēmija šo pozitīvo attīstības tendenci ir palēninājusi. Tomēr bagātība joprojām ir koncentrēta augstākajā slānī, un ļoti bagātie pēdējo 25 gadu laikā ir ieguvuši vēl vairāk bagātības (11). Komisija pamatoti norāda uz pieaugošo nevienlīdzību pandēmijas dēļ. Nevienlīdzība ir ne tikai problēma pati par sevi, bet arī ierobežo ekonomikas attīstību, samazinot privāto pieprasījumu un veidojot labvēlīgu augsni sociālajai spriedzei. Tādējādi kvalitatīvu darbvietu, pienācīga atalgojuma un darba apstākļu uzlabošana, nodarbinātība nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un tiesības uz koplīgumu slēgšanu ir būtiski faktori. EESK uzsver, ka, veicinot šādu politiku, ir svarīgi ievērot valstu sociālo partneru attiecības un sociālo partneru autonomiju.

3.3.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas apgalvojumu, ka ekonomikas atveseļošanas pamatā jābūt taisnīgumam. Ņemot vērā problemātisko nevienlīdzību, satraucošos nabadzības rādītājus un politisko spriedzi, sociālā ilgtspēja, dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība, nediskriminēšana un sadales taisnīgums ir svarīgi mērķi paši par sevi. Tādēļ EESK ļoti iesaka vērst uzmanību ne tikai uz tā dēvēto divējādo – zaļo un digitālo – pārkārtošanos, bet tajā pašā laikā arī tiekties uz sociālo ilgtspēju. EESK uzsver, ka centieni vienlaikus panākt godīgumu un taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos, kam vajadzīgi ilgtspējīgi sociālie apstākļi, būs pamats turpmākai labklājībai un noturībai.

3.3.3.

Labi izstrādāta aktīva darba tirgus politika, valsts nodarbinātības dienesti un sociālās aizsardzības sistēmas, kas palīdz cilvēkiem saglabāt dzīves līmeni ekonomikas satricinājumu laikā, kā arī individuālu vajadzību gadījumā, ir noturības un iekļaujošas izaugsmes pamats. Darbvietu saglabāšanas pasākumi, piemēram, saīsināta darba laika shēmas, nepārprotami ir palīdzējuši novērst krīzes negatīvo ietekmi uz darba tirgiem. Tomēr, lai gan ienākumu atbalsts un sociālās drošības tīkli novērsa ienākumu būtisku samazināšanos, Covid-19 pandēmija atklāja arī trūkumus piekļuvē sociālajai aizsardzībai. EESK aicina panākt augšupēju sociālo konverģenci, kas stiprinātu vispārējo ES noturību pret krīzēm.

3.3.4.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī digitālās pārkārtošanās sociālajai ietekmei, īpaši tāpēc, ka pandēmija šo procesu ir paātrinājusi. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija cita starpā norāda uz nevienlīdzīgo piekļuvi tiešsaistes mācībām, kas var radīt ilgtermiņa sekas, tostarp zemu pamatprasmju līmeni, un kas tādējādi var palielināt nevienlīdzību izglītībā. EESK pilnībā piekrīt, ka dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni uzlabot mācību rezultātus visās izglītības un apmācību sistēmās. Lai novērstu prasmju neatbilstību un pieaugošās sociālās atšķirības, ir jāatzīst tiesības uz mūžizglītību un jānodrošina tās pieejamība. Šie centieni ir jāatbalsta ar publiskiem līdzekļiem, lai palīdzētu atbildīgiem uzņēmumiem nodrošināt kvalitatīvu mūžizglītību. Nolūkā mazināt digitālo plaisu īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai digitālajiem pakalpojumiem varētu piekļūt cilvēki ar invaliditāti un gados vecākie.

3.3.5.

Jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un NextGenerationEU, un konkrēti Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), apmērs ir 1,824 triljoni EUR, kas palīdzēs dalībvalstīm risināt pašreizējās problēmas. EESK aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt, vai izsludinātie politikas pasākumi tiek pienācīgi īstenoti, lai, piešķirot līdzekļus, tiktu manāmi veicināti zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķi. Pats galvenais, jau plānotie izdevumi nebūtu jāpieņem kā daļa no nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem. Tas arī palīdzētu izvairīties no nepieciešamības palielināt valstu iemaksas vai samazināt izdevumus no ES budžeta.

3.3.6.

Turklāt rūpīgi jāuzrauga arī fondu izmaksu sadales ietekme un to sociālās sekas, lai nodrošinātu to ieguldījumu augšupējā sociālajā konverģencē. Komisija pienācīgi norāda uz dažādiem krīzes asimetriskās ietekmes aspektiem dažādās iedzīvotāju grupās, nozarēs un reģionos. Tāpēc EESK aicina pielikt īpašas pūles, lai aizsargātu mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem un neaizsargātus iedzīvotājus, kurus krīze un pārkārtošanās process ietekmē visvairāk. Ieguldījumi būtu jāfinansē ar nosacījumu, ka tie rada neto darbvietas un atbilst darba ņēmēju tiesībām. Kopumā ir svarīgi, lai nākamajām paaudzēm pašreizējie izdevumi atmaksātos.

3.4.   Makroekonomikas stabilitāte

3.4.1.

Pandēmijas radītais satricinājums ir ne tikai radījis vēl lielāku neaizsargātību un izraisījis līdzsvara samazināšanos starp dalībvalstīm, bet arī palielinājis neskaidrību. Tāpēc ekonomikas un monetārajai politikai ir ne tikai jāpaliek atbalstošai, bet arī jābūt elastīgai un gatavai reaģēt uz jebkādiem sarežģījumiem vai satricinājumiem un nodrošināt ES noturību. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē vispārējās izņēmuma klauzulas turpināšanu. Kad tā tiks atcelta, būs jāņem vērā ekonomiskās aktivitātes līmenis, kā arī nodarbinātības un nabadzības rādītāji salīdzinājumā ar līmeni pirms krīzes. Turklāt fiskālā politika valstu un ES līmenī, tāpat kā monetārā politika, būtu jākoordinē piesardzīgi, lai savstarpēji pastiprinātu paredzēto atbalstošo un stabilizējošo ietekmi.

3.4.2.

EESK aicina pārorientēties uz tādu ekonomikas pārvaldību, kas vērsta uz labklājību, kā norādīts vairākos atzinumos (12). Tālab pēc pandēmijas izraisītās piespiedu apturēšanas ir pēdējais laiks atsākt ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu, lai veicinātu tādu fiskālo politiku, kas derētu gan labos, gan sliktos laikos. Pašreizējā fiskālā regulējuma trūkumi bija skaidri manāmi jau 2020. gadā, un krīze rada vēl nopietnākas problēmas. Analīze liecina, ka deficīta kritēriju neizpildīs 23 dalībvalstis, savukārt parāda kritēriju – 13 dalībvalstis.

3.4.3.

EESK piekrīt Komisijai, ka ir jāatturas uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru pret jebkuru dalībvalsti un ka dalībvalstīm būtu jāturpina fiskālā atbalsta sniegšana, vienlaikus saglabājot fiskālo stabilitāti vidējā termiņā, kad to ļauj ekonomiskie apstākļi. Tas saskan ar EESK aicinājumu atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi, tādējādi ļaujot stiprināt publiskās finanses (13). Tomēr EESK arī aicina atzīt, ka ir steidzami jāpalielina ieguldījumi, lai īstenotu pārejas procesu. Turklāt, pirms pārskatītā sistēma stājas spēkā, Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes pārejas periodam, kura laikā nevajadzētu uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un tiktu paredzēta arī iespēja izmantot “ārkārtēju apstākļu klauzulu”, katrai valstij pieejot individuāli (14).

3.4.4.

EESK piekrīt Komisijai, ka uzraudzībā saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP), iespējams, nav pietiekami ņemta vērā mijiedarbība starp jaunām ekonomikas problēmām, piemēram, vides noslogojums (15). Turklāt ir jāuzrauga sociālā nelīdzsvarotība, lai nepieļautu pārlieku lielu fiskālo un makroekonomisko prasību pārsvaru (16). Sociālajai un nodarbinātības nelīdzsvarotībai var būt negatīva pārrobežu ietekme, tāpēc ir svarīgi to atklāt un novērst jau agrīnā posmā. Visbeidzot, EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas darbu zaļā budžeta plānošanā.

3.4.5.

Ekonomikas atveseļošana un stabila, iekļaujoša izaugsme ir priekšnosacījumi ilgtspējīgam publiskajam budžetam un fiskālo rezervju veidošanai. Valsts finansētiem publiskajiem ieguldījumiem liela nozīme būs arī turpmāk, tāpēc ir svarīgi piemērot “zelta likumu”, neapdraudot ne fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā, ne euro vērtību, lai pārkārtošanās process izdotos veiksmīgi. Taču, ņemot vērā lielo nenoteiktību, EESK arī brīdina nesamazināt pašreizējos izdevumus saistībā ar sociālajām, izglītības un veselības aprūpes izmaksām. Labi funkcionējoši automātiskie stabilizatori ir būtiski, lai novērstu sociālās grūtības, kā arī stabilizētu pieprasījumu un noturību pret jebkuru krīzi. No otras puses, negodīga nodokļu politika ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu apdraud fiskālo rīcības brīvību, kas vajadzīga, lai reaģētu uz satricinājumiem un īstenotu pārkārtošanās procesu. Tāpēc Komisijas apsvērumi attiecībā uz ieņēmumiem ir vērtējami atzinīgi. Tas pats sakāms arī par ANM kontekstā ierosinātajām reformām attiecībā uz nodokļu administrēšanas efektivitātes palielināšanu nolūkā uzlabot nodokļu iekasēšanu un samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.

3.4.6.

Svarīgs makroekonomiskās stabilitātes aspekts ir finanšu tirgu stabilitāte. Kapitāla tirgu savienības un banku savienības padziļināšanai būtu jākoncentrējas uz finansēšanas kanālu stiprināšanu un privātā sektora devumu ieguldījumu veicināšanā. Šajā saistībā EESK aicina rast pareizo līdzsvaru starp riska dalīšanu un riska samazināšanu un atzinīgi vērtē centienus pastiprināt klimata krīzes radīto sistēmisko risku uzraudzību. Turklāt ir arī svarīgi ņemt vērā sociālās ilgtspējas riskus, kas arvien augošās sadalījuma nevienlīdzības dēļ apdraud sociālo kohēziju. Bez tam finanšu tirgus regulējumā prioritārai jābūt efektivitātei, nevis sarežģītībai, un ir jānodrošina augsts patērētāju aizsardzības līmenis.

3.5.   Eiropas pusgads pilnveidojas

3.5.1.

EESK uzsver, ka ar NextGenerationEU ES sasniedz jaunu ekonomikas politikas posmu un sper ievērojamu soli ceļā uz solidaritāti. Jaunais 2022. gada Eiropas pusgads ir iespēja uzlabot ekonomisko, vides un sociālo ilgtspēju. EESK aicina apņemties veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pilnīgu nodarbinātību un kvalitatīvu darbvietu radīšanu, kā arī apņēmīgi stiprināt demokrātisko nostāju. Turklāt pusgada procesā jau sen pienācis laiks vairāk iesaistīt sociālos partnerus un organizētu pilsonisko sabiedrību.

3.5.2.

ANM iekļaušana pusgada procesā padara pusgadu daudz saturīgāku. Turklāt, ja atbilstības nodrošināšana tiek sasaistīta ar reformām, kas noteiktas nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (NRRP) un lielā mērā balstītas uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI), un ja tiek izmaksātas dotāciju daļas, palielinās arī KVAI politiskā nozīme. Tas nozīmē, ka sociālie partneri un organizēta pilsoniskā sabiedrība obligāti ir ciešāk jāiesaista NANP izstrādē un īstenošanā. EESK aicina šādai apspriešanai noteikt minimālos standartus (17). Par pamatu ANM procedūrās vajadzētu izmantot vismaz tikpat stingrus noteikumus par apspriešanos ar ieinteresētajām personām – un it sevišķi partnerības principu – kā tie, kurus lieto kohēzijas politikā (18).

3.5.3.

Vairākos empīriskos pētījumos uzsvērts, ka vairums iepriekšējo KVAI ir vērsti uz konkurētspējas palielināšanu un valsts un pašvaldību budžeta konsolidāciju. EESK aicina Komisiju turpināt konkurētspējīgas ilgtspējas programmas līdzsvaroto pieeju arī attiecībā uz gaidāmajiem KVAI. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš reformu ieteikšanai, piemēram, attiecībā uz aktīvu un iekļaujošu darba tirgus politiku un mūžizglītības shēmām, tostarp pārkvalifikācijas un atbalsta programmām karjeras maiņas kontekstā, arī nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

3.5.4.

EESK atzinīgi vērtē Portu sociālā samita rezultātus, proti, ka pārskatītais sociālo rezultātu pārskats varētu palīdzēt uzraudzīt Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanas sekmes un šīs uzraudzības iekļaušanu Eiropas pusgada procesā. Tāpēc ir atzinīgi vērtējams tas, ka 2022. gada vienotajā nodarbinātības ziņojumā lielāka uzmanība ir pievērsta pīlāra principiem un ka tajā analizēti 2030. gada pamatmērķi un pārskatītā sociālo rezultātu pārskata pamatrādītāji. Tomēr joprojām nav skaidrs, kādā mērā šie secinājumi tiks atspoguļoti KVAI un atveseļošanas un noturības plānos. Turklāt kā atskaites punkts būtu jāizmanto ilgtspējīgas attīstības mērķi.

3.5.5.

EESK arī aicina veikt reformas, kas garantē ES līdzekļu apguves efektivitāti, piemēram, palielināt publiskās pārvaldes iestāžu tehniskās spējas pārvaldīt ieguldījumu projektus, ieviest publiskā iepirkuma sistēmas, kuru pamatā ir princips “ekonomiski visizdevīgākais, nevis lētākais piedāvājums”, tādējādi ņemot vērā darba, sociālos un vides aspektus, kā arī veikt reformas, kuru mērķis būtu novērst citus nemonetārus šķēršļus efektīvai ieguldījumu politikai. EESK it īpaši aicina Komisiju novērst jebkādu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un korupciju.

3.5.6.

Ekonomikas pārvaldība un it sevišķi fiskālās politikas noteikumi ir jāiekļauj Eiropas pusgada procesā tā, lai tiktu nodrošināta Eiropas Parlamenta, valstu parlamentu, sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības demokrātiska līdzdalība. Turklāt tā būtu arī jāreformē, lai veicinātu daudzpusēju un demokrātisku dialogu par makroekonomikas, sociālajām un vides problēmām un atbalstītu politikas koordināciju.

---

(1)  Eiropas Komisijas 2020. gada pavasara ekonomikas prognoze.

(2)  Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā.

(3)  2021. gada rudens prognoze.

(4)  EESK atzinums “Pandēmiju pārvarot, kļūt stiprākiem. Agrīnās no Covid-19 pandēmijas gūtās atziņas” (OV C 152, 6.4.2022., 116. lpp.).

(5)  EESK atzinums par tematu ““Gatavi mērķrādītājam 55 %”: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti” (OV C 275, 18.7.2022., 101. lpp.).

(6)  EESK atzinums par tematu “Sociālais dialogs kā būtisks ekonomiskās stabilitātes pīlārs” (OV C 10, 11.1.2021., 14. lpp.).

(7)  EESK atzinums par tematu “Atjaunināta ilgtspējīgas finansēšanas stratēģija” (OV C 152, 6.4.2022., 97. lpp.).

(8)  Konteksts: “Ne tikai IKP”, Eiropas Komisija.

(9)  Eiropas Centrālā banka, The Household Finance and Consumption Survey: results from the second wave, Nr. 18 / 2016. gada decembris.

(10)  Pasaules Bankas grupa: Poverty and shared prosperity 2018. Piecing together the poverty puzzle. Overview,1. attēls; 2. lpp.

(11)  2022. gada ziņojumā par nevienlīdzību pasaulē sniegti visjaunākie un pilnīgākie dati par nevienlīdzību visā pasaulē.

(12)  EESK atzinums par tematu “Ekonomikas pārvaldības pārskats 2020” (OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp.) un “ES fiskālās sistēmas pārveide ilgtspējīgai atveseļošanai un taisnīgai pārejai” (OV C 105, 4.3.2022., 11. lpp.).

(13)  EESK atzinums “Ekonomikas pārvaldības pārskats 2020” (OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp.).

(14)  EESK atzinums “ES fiskālās sistēmas pārveide ilgtspējīgai atveseļošanai un taisnīgai pārejai” (OV C 105, 4.3.2022., 11. lpp.).

(15)  COM(2021) 662 final.

(16)  EESK atzinums par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (OV C 286, 16.7.2021., 13. lpp.)

(17)  EESK rezolūcija “Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne?” (OV C 155, 30.4.2021., 1. lpp.).

(18)  EESK atzinums “Kohēzijas politikas loma nevienlīdzības apkarošanā – savstarpējā papildināmība/pārklāšanās ar ANM” (OV C 517, 22.12.2021., 1. lpp.).