Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62021CN0613

Lieta C-613/21 P: Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 1. oktobrī Eiropas Parlaments iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 14. jūlija spriedumu lietā T-670/19 Carbajo Ferrero/Parlaments

OV C 37, 24.1.2022, pp. 10–11 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

24.1.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 37/10


Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 1. oktobrī Eiropas Parlaments iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 14. jūlija spriedumu lietā T-670/19 Carbajo Ferrero/Parlaments

(Lieta C-613/21 P)

(2022/C 37/15)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: I. Terwinghe, C. González Argüelles un R. Schiano)

Otrs lietas dalībnieks: Fernando Carbajo Ferrero

Prasījumi

Galvenokārt:

atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedumu lietā T-670/19;

nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā un

atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pakārtoti:

atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedumu lietā T-670/19;

noraidīt pirmajā instancē celto prasību un

piespriest F. Carbajo Ferrero atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu tiek apgalvots, ka, pirmkārt, ir pieļautas tiesību kļūdas, interpretējot 2000. gada 16. maija lēmumu par augstāko amatpersonu atlases procedūras posmiem, kas grozīts ar Prezidija 2008. gada 18. februāra lēmumu, un interpretējot vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principus, un, otrkārt, ir sagrozīti fakti. Parlaments apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, secinādama, ka, tā kā augstāko amatpersonu iecelšanas padomdevēju komiteja ne visā Komunikācijas ģenerāldirektorātā par plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā direktora iecelšanas procedūras gaitā ir izmantojusi vienus un tos pašus nopelnu salīdzinošās izvērtēšanas kritērijus, šī procedūra neesot notikusi pienācīgi.

Ar otro pamatu – par tiesību kļūdu un faktu un pierādījumu sagrozīšanu – Parlaments apgalvo, ka tiesa, lietu izskatot pēc būtības, nav ņēmusi vērā padomdevēju komitejas sniegtā ziņojuma par pārrunām lomu un ir kļūdījusies, secinādama, ka iecēlējinstitūcija nav pienācīgi ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzēja profesionālo pieredzi.


Top