1)

Vai LESD 34. pants, ņemot vērā LESD 36. pantu, nepieļauj tādu Audiovizuālo materiālu likuma 5. panta 1. punkta interpretāciju, saskaņā ar kuru audiovizuālo materiālu datu nesēju klasifikācija atbilstoši Audiovizuālo materiālu likumam ir jāveic un uz šo klasifikāciju balstītā minimālā vecuma norāde kopā ar produkta informāciju ir jāsniedz jau brīdī, kad audiovizuālie materiālu datu nesēji ir pieejami pārdošanai tiešsaistes veikalā, lai gan audiovizuālo materiālu datu nesēji ir klasificēti un marķēti citā dalībvalstī, bet vēl nav piegādāti uz Somiju?

Vai, lai izvērtētu jautājumu, nozīme ir tam, ka Audiovizuālo materiālu likumā nav ietverta neviena tiesību norma par atkāpēm no klasifikācijas un marķēšanas tā iemesla dēļ, ka ir iegūta pārliecība par audiovizuālo materiālu datu nesēja pircēja pilngadību un ka iepriekš minētā prasība par pārklasificēšanu un pārmarķēšanu, piedāvājot audiovizuālo materiālu datu nesēju tiešsaistes veikalā, ir piemērojama tikai tad, ja materiālu piedāvā juridiskas personas vai tirgotāji, kas Somijā ir reģistrēti vai kuriem tajā ir darījumdarbības vieta, vai ja to piedāvā persona, kas ir Somijas pilsonis vai kurai Somijā ir pastāvīgā dzīvesvieta, vai ja lēmums par materiāla piedāvāšanu tika pieņemts Somijā?

2)

Ja iepriekš minētās pārklasificēšanas un pārmarķēšanas prasības samērīgums paredz, ka no prasības var izdarīt atkāpi tā iemesla dēļ, ka ir iegūta pārliecība par audiovizuālo materiālu pircēja pilngadību: vai gadījumā, ja pārdots tiek pilngadīgai personai, ir nepieciešams prasīt, lai audiovizuālo materiālu datu nesēju pasūtīšanas un pārdošanas brīdī būtu pilnīga pārliecība par pircēja pilngadību, vai arī ir pietiekami, ka audiovizuālo materiālu datu nesēja pārdevējs cenšas pārliecināties par pircēja pilngadību?