This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62021CN0541
Case C-541/21 P: Appeal brought on 30 August 2021 by Joëlle Mélin against the judgment of the General Court (Fifth Chamber) delivered on 30 June 2021 in Case T-51/20, Mélin v Parliament
Lieta C-541/21 P: Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 30. augustā Joëlle Mélin iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2021. gada 30. jūnija spriedumu lietā T-51/20 Mélin/Parlaments
Lieta C-541/21 P: Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 30. augustā Joëlle Mélin iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2021. gada 30. jūnija spriedumu lietā T-51/20 Mélin/Parlaments
OV C 24, 17.1.2022, pp. 14–15
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
17.1.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 24/14 |
Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 30. augustāJoëlle Mélin iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2021. gada 30. jūnija spriedumu lietā T-51/20 Mélin/Parlaments
(Lieta C-541/21 P)
(2022/C 24/19)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Joëlle Mélin (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
|
— |
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 30. jūnija spriedumu lietā T-51/20, Mélin/Parlaments; |
|
— |
atzīt par pieņemamu iebildi par prettiesiskumu un atzīt par prettiesiskiem Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu (turpmāk tekstā – “DNĪN”) 33. panta 1. un 2. punktu un 68. panta 1. un 2. punktu; |
|
— |
atzīt, ka ģenerālsekretāra 2019. gada 17. decembra lēmumam trūkst juridiska pamata, un to atcelt; |
galvenokārt:
|
— |
atzīt, ka Joëlle Mélin ir iesniegusi DNĪN 33. panta 1. un 2. punktam un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai atbilstošus pierādījumus par viņas palīdzes darbu; |
līdz ar to:
|
— |
atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2019. gada 17. decembra lēmumu, kas paziņots ar 2019. gada 18. decembra vēstuli Nr. D202484 un pieņemts, piemērojot Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija Lēmuma 2009/C 159/01 “attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas pasākumiem”, redakcijā ar grozījumiem, 68. pantu, un kurā konstatēts apelācijas sūdzības iesniedzējas parāds 130 339,35 EUR apmērā, kas nepamatoti samaksāti kā parlamentārā palīdzība, un norādīts pamatojums šī parāda atgūšanai; |
|
— |
atcelt paziņojumu par parādu Nr. 2019-2081, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja tiek informēta, ka attiecībā uz viņu ir konstatēts parāds saskaņā ar ģenerālsekretāra 2019. gada 17. decembra lēmumu par saistībā ar parlamentāro palīdzību nepamatoti samaksāto summu atgūšanu, piemērojot DNĪN 68. pantu un Finanšu regulas 98.–101. pantu; |
|
— |
piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaucas uz pamatu ar nosaukumu “EIROPAS SAVIENĪBAS VISPĀRĒJĀS TIESAS PIEĻAUTS SAVIENĪBAS TIESĪBU PĀRKĀPUMS – TIESĪBU KĻŪDA UN KĻŪDA FAKTU JURIDISKAJĀ KVALIFIKĀCIJĀ – ACĪMREDZAMA KĻŪDA VĒRTĒJUMĀ – SPRIEDUMA SAGROZĪŠANA”, kuru viņa iedala divās nodaļās, no kurām pirmā ir par pirmajā instancē izvirzīto iebildi par prettiesiskumu un Vispārējās tiesas veikto pirmā pamata analīzi, bet otrā – par lietas būtību un Vispārējās tiesas veikto trešā pamata analīzi.
Pirmajā nodaļā apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza iebildi par prettiesiskumu un apgalvo, ka DNĪN 33. panta 1. un 2. punktā un 68. panta 1. un 2. punktā nav ievēroti tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi. Argumenti, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi otrajā nodaļā, attiecas uz Vispārējās tiesas vērtējumu par ģenerālsekretāram pārmestajām kļūdām faktos.