—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 36. pantu, 42. panta 6. punktu, 46. pantu un Protokolu (Nr. 10) par pastāvīgu strukturētu sadarbību,

—

ņemot vērā Padomes 2017. gada 11. decembra Lēmumu (KĀDP) 2017/2315, ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (1),

—

ņemot vērā Padomes 2018. gada 6. marta Lēmumu (KĀDP) 2018/340, ar ko izveido sarakstu ar projektiem, kurus attīstīs PESCO satvarā (2),

—

ņemot vērā Padomes 2018. gada 25. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2018/909, ar ko nosaka kopēju pārvaldes noteikumu kopumu PESCO projektiem (3),

—

ņemot vērā Padomes 2018. gada 19. novembra Lēmumu (KĀDP) 2018/1797, ar ko groza un atjaunina Lēmumu (KĀDP) 2018/340, ar ko izveido sarakstu ar projektiem, kurus attīstīs PESCO satvarā (4),

—

ņemot vērā Padomes 2019. gada 12. novembra Lēmumu (KĀDP) 2019/1909, ar kuru groza un atjaunina Lēmumu (KĀDP) 2018/340, ar ko izveido sarakstu ar projektiem, kurus attīstīs PESCO satvarā (5),

—

ņemot vērā Padomes 2017. gada 13. novembra secinājumus par drošību un aizsardzību saistībā ar ES globālo stratēģiju,

—

ņemot vērā Padomes 2018. gada 19. novembra secinājumus par drošību un aizsardzību saistībā ar ES globālo stratēģiju,

—

ņemot vērā Padomes 2019. gada 17. jūnija secinājumus par drošību un aizsardzību saistībā ar ES globālo stratēģiju,

—

ņemot vērā Padomes 2018. gada 15. oktobra Ieteikumu par secību, kādā izpildāmas ciešākās saistības pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros, un ar ko nosaka precīzākus mērķus (2018/C374/01) (6),

—

ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par kopējas drošības un aizsardzības politikas konstitucionālajām, juridiskajām un institucionālajām sekām: Lisabonas līguma sniegtās iespējas (7),

—

ņemot vērā Ieroču tirdzniecības līgumu, kas stājās spēkā 2014. gada decembrī,

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada septembra Apskatu Nr. 09/2019 “Eiropas aizsardzība”,

—

ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0165/2020),

A.

tā kā saskaņā ar LES 42. panta 2. punktu kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) ietver pakāpenisku kopējas ES aizsardzības politikas izstrādi, un tā rezultātā, ja Eiropadome par to vienprātīgi nolems, tiks ieviesta kopēja aizsardzība; tā kā PESCO ir svarīgs solis ceļā uz šī mērķa sasniegšanu;

B.

tā kā PESCO būtu jāizmanto nolūkā turpināt piemērot un pilnveidot LES 42. panta 7. punktā noteikto pienākumu sniegt savstarpēju atbalstu un palīdzību, par kuru atgādināts dalībvalstu kopīgajā paziņojumā Padomei un Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par PESCO, kuru 23 dalībvalstis parakstīja 2017. gada 13. novembrī, ar mērķi uzlabot dalībvalstu gatavību nodrošināt solidaritāti citai dalībvalstij, ja tā kļūst par bruņota uzbrukuma upuri savā teritorijā;

C.

tā kā saskaņā ar 1. panta a) punktu Protokolā (Nr. 10) par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar LES 42. pantu, viens no PESCO mērķiem ir panākt, lai dalībvalstis intensīvāk attīstītu savas aizsardzības kapacitātes, veicinot to ieguldījumu un attiecīgā gadījumā dalību daudznacionālos spēkos, galvenajās Eiropas aprīkojuma programmās un Eiropas Aizsardzības aģentūras darbībā;

D.

tā kā 10. protokola 1. panta b) punktā ir minēts, ka dalībvalstīm ir jābūt spējīgām “nodrošināt — vēlākais 2010. gadā — valsts līmenī vai daudznacionālu spēku sastāvā noteiktiem uzdevumiem sagatavotas kaujas vienības, kuras veidotas taktiskā līmenī kā kaujas vienības ar atbalsta elementiem, tostarp transportu un nodrošinājumu, un kuras 5 līdz 30 dienās ir spējīgas iesaistīties LES 43. pantā minēto misiju veikšanā, īpaši lai izpildītu Apvienoto Nāciju Organizācijas pieprasījumu, un kuru uzturēšanās operācijas rajonā ir iespējama sākotnēji 30 dienas, ko vēlāk var pagarināt līdz 120 dienām”; tā kā 1. panta b) punkts ir jāpārskata, lai adekvāti reaģētu uz sarežģīto ģeopolitisko vidi; tā kā dalībvalstis joprojām ir tālu no šī mērķa sasniegšanas;

E.

tā kā dažādo pieaugošo apdraudējumu kontekstā vairāk nekā jebkad ir nepieciešams izstrādāt ES kopēju aizsardzības stratēģiju;

F.

tā kā ES globālās stratēģijas mērķi drošības un aizsardzības jomā attiecas uz krīzes pārvaldību un spēju veidošanu partnervalstīs nolūkā aizsargāt Eiropu un tās iedzīvotājus; tā kā neviena dalībvalsts nevar sevi aizsargāt viena pati, jo drošības un aizsardzības apdraudējumi, ar kuriem saskaras ES un kuri ir vērsti pret tās pilsoņiem, teritorijām un infrastruktūru, ir kopīgi daudzpusīgi draudi un viena dalībvalsts pati tos nevar novērst; tā kā efektīva ES sistēma resursu efektīvai, saskaņotai, stratēģiskai un kopīgai izmantošanai uzlabotu ES vispārējo drošības un aizsardzības līmeni un ir vajadzīga vairāk nekā jebkad, jo drošības vide strauji pasliktinās; tā kā, lai labāk cīnītos pret hibrīddraudiem, ir vajadzīgi pastiprināti centieni sadarboties kiberaizsardzības jomā, piemēram, informācijas apmaiņa, apmācība un operatīvais atbalsts;

G.

tā kā galvenie PESCO dalībnieki ir iesaistītās dalībvalstis, kuras nodrošina spējas KDAP īstenošanai (LES 42. panta 1. punkts un 42. panta 3. punkts) un kuras šīs spējas izvieto ES operācijās un misijās, kur Padome tām uztic uzdevumu izpildi saskaņā ar Savienības tiesisko regulējumu (LES 42. panta 1., 4. un 5. punkts, 43. un 44. pants), kā arī attiecīgā gadījumā cita starpā attīsta savas aizsardzības spējas Eiropas Aizsardzības aģentūras satvarā (LES 42. panta 3. punkts un 45. pants);

H.

tā kā PESCO ilgtermiņa redzējums ir nodrošināt Savienībai operatīvo spēju, izmantojot militāros līdzekļus, ko papildina civilie līdzekļi, lai panāktu saskaņotu pilna spektra spēku paketi, kura dalībvalstīm būtu pieejama saistībā ar militāro KDAP; tā kā ar PESCO būtu jāuzlabo ES spēja darboties kā starptautiskam drošības garantam, lai efektīvi un uzticību raisošā veidā sekmētu starptautisko, reģionālo un Eiropas drošību, arī novēršot nedrošības importu, un palielinātu sadarbspēju nolūkā aizsargāt ES iedzīvotājus un maksimāli palielinātu aizsardzības izdevumu efektivitāti, samazinot dublēšanos, nevajadzīgu spēju un nekoordinētu iepirkumu;

I.

tā kā saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2315, ar ko izveido PESCO, uzlabojot dalībvalstu aizsardzības spējas, iegūs arī NATO, ievērojot vienoto spēku principu, ja netiks pieļauta dublēšanās un ja prioritāte tiks piešķirta sadarbspējai, vienlaikus aliansē tiks pastiprināts Eiropas pīlārs un tādējādi tiks reaģēts uz atkārtotiem aicinājumiem pēc līdzsvarotākas transatlantiskās sloga sadales; tā kā NATO joprojām ir daudzu dalībvalstu drošības arhitektūras stūrakmens;

J.

tā kā ar PESCO ir izveidots saistošs satvars iesaistītajām dalībvalstīm, kuras apņēmās pastāvīgi un strukturēti kopīgi ieguldīt, plānot, attīstīt un darbināt aizsardzības spējas Savienības satvarā, uzņemoties 20 saistības piecās LES noteiktajās jomās; tā kā šīm saistībām vajadzētu būt pārejai no vienkāršas sadarbības aizsardzības jomā uz dalībvalstu aizsardzības spēku pilnīgu sadarbspēju un uzlabošanu, izmantojot divpusējas savstarpēji izdevīgas partnerības; tā kā PESCO sekretariāts šīs saistības katru gadu izvērtē valstu īstenošanas plānos un iesaistītās dalībvalstis var apspriesties ar sekretariātu; tā kā, neraugoties uz šīm saistībām, PESCO nolūkiem nav izveidots efektīvs atbilstības mehānisms; tā kā PESCO projekti būtu jāīsteno tā, lai tie atspoguļotu rūpnieciskās spējas, dublēšanās problēmas vai iesaistīto dalībvalstu budžeta ierobežojumus; tā kā būtu jāuzlabo PESCO atbilstības mehānisms;

K.

tā kā iesaistītajām dalībvalstīm jāparāda politiskā apņemšanās izpildīt 20 saistības, kuras tās ir uzņēmušas; tā kā militāro spēju plānošanas cikli parasti ilgst vairāk nekā trīs gadus; tā kā valstu pašreizējos militāro spēju plānošanas ciklus lielākoties virza iepriekš noteiktais NATO aizsardzības plānošanas process; tā kā būtu jāpanāk lielāks progress attiecībā uz PESCO būtisku iekļaušanu valsts aizsardzības plānošanas procesos, lai nodrošinātu iesaistīto dalībvalstu spēju pabeigt PESCO projektus;

L.

tā kā PESCO sākotnēji tika iecerēta kā inovatīvs pasākums, kurā piedalās dalībvalstis, kas vēlas un spēj uzlabot savu sadarbību aizsardzības jomā nolūkā sasniegt vērienīgākus mērķus; tā kā 25 iesaistīto dalībvalstu līdzdalība nedrīkst nozīmēt, ka PESCO tiks ierobežota ar mazākā kopsaucēja pieeju; tā kā iesaistīto dalībvalstu skaits liecina par gatavību ciešāk sadarboties drošības un aizsardzības jomā;

M.

tā kā pirmajās trijās PESCO projektu kārtās ir izstrādāti un pieņemti 47 projekti; tā kā šobrīd neviens no tiem nav īstenots; tā kā pirmās kārtas projekti būtībā ir spēju veidošanas projekti, kuros ir iekļauts maksimāls dalībvalstu skaits; tā kā PESCO projektu iekļaujošais raksturs nedrīkstu mazināt iesaistīto dalībvalstu augsta līmeņa mērķus; tā kā ir svarīgi, lai PESCO pievērstos projektiem, kas sniedz reālu pievienoto vērtību;

N.

tā kā, šķiet, nav vispārējas kopējas loģikas, kas vienotu 47 PESCO projektus; tā kā pašreizējā projektu sarakstā trūkst saskaņotības, vēriena, stratēģiskas ambīcijas, neļaujot novērst acīmredzamākos trūkumus attiecībā uz spējām, un nav pienācīgi vai pilnībā risināti kritiskie trūkumi, kas konstatēti pamatmērķa procesā, izmantojot Spēju attīstības plānu (CDP) un koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD); tā kā viens no šiem projektiem ir apturēts, lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās; tā kā citos projektos nav panākts pietiekams progress vai pastāv risks, ka tos varētu apturēt, un aptuveni 30 projektu joprojām ir koncepcijas izstrādes un sagatavošanas posmā; tā kā vērienīgu militāro spēju projektu izstrādei var būt vajadzīgs līdz pat 10 gadu; tā kā lielākajai daļai PESCO projektu ir tādi paši trūkumi kā EAF un NATO;

O.

tā kā paredzams, ka PESCO otrā kārta sāksies 2021. gadā; tā kā šī otrā kārta nodrošinās konkrētus un būtiskus rezultātus, kas nozīmē, ka ir jānosaka projektu prioritātes;

P.

tā kā daži PESCO projekti ir vērsti uz operatīvo izvietošanu, piemēram, EUFOR operāciju bāze reaģēšanai krīžu situācijās (EUFOR CROC), militārā mobilitāte un loģistikas centru tīkls, savukārt citi ir vairāk vērsti uz militāro spēju attīstību, piemēram, Kiberdrošības ātrās reaģēšanas vienības un savstarpēja palīdzība kiberdrošības jomā (CRRT); tā kā ir vajadzīgas abas pieejas, lai dotu izšķirošu ieguldījumu virzībā uz ES kopēju integrētu drošības un aizsardzības stratēģiju;

Q.

tā kā tikai pašiem stratēģiskākajiem PESCO projektiem ir potenciāls dot izšķirošu ieguldījumu Savienības stratēģiskajā autonomijā un saskaņota pilna spektra spēku kopuma izveidē;

R.

tā kā galvenie Eiropas aizsardzības projekti, piemēram, nākotnes gaisa kaujas sistēma (FCAS) un galvenā sauszemes kaujas sistēma (MGCS), PESCO darbības jomā pašlaik neietilpst;

S.

tā kā ir būtiski noteikt prioritātes un novērst spēju nepilnības, kas konstatētas CDP, un balstīties uz CARD ar mērķi palielināt Eiropas stratēģisko autonomiju;

T.

tā kā tikai dažos no pašreizējiem PESCO projektiem ir pietiekami novērstas spēju nepilnības, kuras konstatētas CDP un CARD, vai jau ir pietiekami ņemti vērā mērķi attiecībā uz lielas ietekmes spējām, kas izriet no CDP, un tas būtu jāuzskata par prioritāti;

U.

tā kā vēl vairāk jāuzlabo PESCO, CARD, valstu īstenošanas plānu (NIP) un CDP savstarpējā saskaņotība, konsekvence un savstarpējā papildināšana;

V.

tā kā 21 iesaistītā dalībvalstī, kuras ir ES NATO dalībvalstis, valsts aizsardzības plānošanas procesus virza NATO aizsardzības plānošanas process (NDPP);

W.

tā kā būtu pēc iespējas drīzāk jāpanāk, ka dalībvalstu nacionālās prioritātes, ES prioritātes un NATO prioritātes ir savstarpēji papildinošas, kad tas ir atbilstoši un būtiski; tā kā ES un NATO prioritātēm vajadzētu būt labāk savstarpēji saskaņotām, lai tiktu sasniegti ES spēju mērķi;

X.

tā kā, ņemot vērā abu organizāciju atšķirīgo būtību un attiecīgos pienākumus, PESCO vajadzētu būt efektīvam un papildinošam instrumentam, ar kura palīdzību var īstenot spēju attīstības prioritātes un nodrošināt ES noteiktās militārās spējas, un tā var dot ieguldījumu NATO mērķu sasniegšanā;

Y.

tā kā saistībā ar ES globālo stratēģiju īpaša aizsardzības un drošības stratēģija, piemēram, vairākos Parlamenta ziņojumos ierosinātā ES drošības un aizsardzības baltā grāmata, varētu veicināt kopīgu izpratni par pašreizējiem un nākotnes izaicinājumiem un sniegt svarīgas norādes par PESCO un CDP, kas izriet no izpratnes par stratēģiskiem mērķiem un darbībām, kuras jāveic ilgtermiņā;

Z.

tā kā pašlaik PESCO projekti ir atkarīgi no 25 iesaistīto dalībvalstu finansiālā ieguldījuma; tā kā sagaidāms, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā valstu aizsardzības budžeti tiks samazināti; tā kā paradoksālā kārtā vairāki no pašreizējiem 47 PESCO projektiem, attiecīgi finansēti, varētu uzlabot dalībvalstu sagatavotību gadījumā, ja rastos vēl kāda plaša mēroga sabiedrības veselības krīze, piemēram, militārā mobilitāte, Eiropas Medicīnas komandcentrs un daudzi citi projekti jomās, kas saistītas ar loģistiku un transportu, veselības aprūpi, katastrofu seku likvidēšanu, sagatavotību uzbrukumiem, kuros tiek izmantoti ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie un kodolieroči (CBRN), un cīņu pret ļaunprātīgām kiberdarbībām un naidīgām dezinformācijas kampaņām; tā kā finansējuma samazināšana stratēģiskajām spējām, kas pašlaik trūkst ES un tās dalībvalstīm, arī vājinātu to spēju kopīgi cīnīties pret turpmākām pandēmijām, CBRN draudiem un citiem neprognozējamiem riskiem ar lielu starptautisku ietekmi;

AA.

tā kā divējāda lietojuma transporta infrastruktūras finansēšana nodrošinās ieguvumus gan civilajai, gan militārajai mobilitātei, un tā kā, īstenojot saskaņotas administratīvās procedūras, resursi varētu tikt virzīti pa pienācīgiem piegādes ceļiem visā ES un tas palīdzētu veidot kopēju drošības un aizsardzības vidi;

AB.

tā kā PESCO un topošajam EAF ir jābūt savstarpēji papildinošiem un tā kā to savstarpējās saiknes ir jāattīsta turpmāk, lai nodrošinātu kritiskas spējas, kā noteikts CDP;

AC.

tā kā, ņemot vērā izredzes saņemt līdzfinansējumu pētniecības un izstrādes spējām, kas izriet no dažiem PESCO projektiem, izmantojot topošo EAF, iesaistītās dalībvalstis izstrādā vairāk priekšlikumu un notiek intensīvākā apmaiņa un sadarbība; tā kā visos priekšlikumos ir jāņem vērā ES kopējās stratēģiskās intereses;

AD.

tā kā atsevišķos gadījumos trešo valstu dalība atsevišķos PESCO projektos ar nosacījumu, ka tās atbilst saskaņotam politisku, nozīmīgu un juridisku nosacījumu kopumam, varētu būt Savienības stratēģiskajās interesēs, jo īpaši ja ir runa par tehnisko zināšanu vai papildu spēju nodrošināšanu, kā arī stratēģisku partneru gadījumā; tā kā nevienas trešās valsts dalība PESCO projektos nedrīkstētu iedragāt mērķi veicināt ES KDAP;

AE.

tā kā trešo valstu dalība var notikt tikai izņēmuma gadījumos, katru gadījumu izskatot atsevišķi un pēc ES dalībvalstu uzaicinājuma; tā kā jebkādai šādai dalībai būtu jāsniedz pievienotā vērtība dažiem projektiem un jāveicina PESCO un KDAP stiprināšana un stingrāku saistību izpilde, ievērojot ļoti stingrus nosacījumus un pamatojoties uz iedibinātu un efektīvu savstarpīgumu;

AF.

tā kā jau sen bija jāparaksta nolīgums par trešo valstu dalību PESCO projektos;

AG.

tā kā attiecībā uz Politikas un drošības komitejas (PDK) pašreizējo lomu PESCO un spēju attīstības kontekstā Parlaments jau ir norādījis, ka “LES 38. pantā minētās PDK pilnvaras ir jāinterpretē šauri”;

AH.

tā kā PESCO pārvaldību nodrošina iesaistītās dalībvalstis; tā kā PESCO sekretariātam būtu jāturpina sekmēt sadarbību ar citiem ES dalībniekiem saistībā ar iespējamu sinerģiju ar citiem ES instrumentiem un iniciatīvām, lai nodrošinātu pārredzamību un iekļautību un lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās;;

AI.

tā kā dalībvalstu sadarbības padziļināšanai aizsardzības jomā ES līmenī būtu jāiet roku rokā ar dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta kontroles pilnvaru pastiprināšanu;

AJ.

tā kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam būtu jākoncentrējas uz projektiem, kas saistīti ar militāro mobilitāti un sadarbspēju, kas ir izšķiroši svarīgi neparedzētu konfliktu un krīžu gadījumā; tā kā ar PESCO būtu jāpalīdz izveidot efektīvu Šengenas zonas militāro mobilitāti, kuras mērķis būtu samazināt procedūru apjomu uz robežām un atstāt tikai absolūti nepieciešamos infrastruktūras slogus; tā kā šajā sakarībā būtu atzinīgi jāvērtē projekts Rail Baltica, kas ir būtisks Baltijas valstu integrācijai Eiropas dzelzceļa tīklā, un būtu jānodrošina tā pilnīga efektivitāte;

AK.

tā kā šajā saistībā PESCO var palīdzēt panākt lielāku saskaņotību, koordinētību un sadarbspēju drošības un aizsardzības jomā un konsolidēt Savienības solidaritāti, kohēziju un noturīgumu;

AL.

atgādina, ka Parlamentam kopīgi ar Padomi būtu jāveic likumdošanas un ar budžetu saistītas funkcijas, kā arī politiskās kontroles un padomdevēja funkcijas, kā noteikts Līgumos;

AM.

tā kā Parlaments aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nosūtīt gada ziņojumu par PESCO īstenošanu,

AN.

tā kā iesaistīto dalībvalstu kopīgie pētniecības un izstrādes centieni PESCO ietvaros ļaus panākt ievērojamu progresu tehnoloģiju attīstībā, kas savukārt Savienībai nodrošinās konkurētspēju moderno aizsardzības spēju jomā,

1.

2.